II PIELIKUMS

VISPĀRĪGAS DEFINĪCIJAS, TRANSPORTLĪDZEKĻU KLASIFIKĀCIJAS KRITĒRIJI, TRANSPORTLĪDZEKĻU UN VIRSBŪVES TIPI

IEVADA DAĻA

Vispārīgas definīcijas un vispārīgi noteikumi

1.   Definīcijas

1.1.   “Sēdvieta” ir jebkura vieta, kurā var apsēsties viens cilvēks, kura augums atbilst vismaz:

a)	piecdesmitās procentiles vīrieša manekena augumam, ja tas ir transportlīdzekļa vadītājs;

b)	visos pārējos gadījumos – piektās procentiles pieaugušas sievietes manekena augumam.

1.2.   “Sēdeklis” ir konstrukcija, kas kopā ar apdari veido vai neveido vienotu struktūru ar transportlīdzekļa virsbūvi un nodrošina sēdvietu vienam cilvēkam.

1.2.1.   Termins “sēdeklis” attiecas gan uz atsevišķu sēdekli, gan uz sola sēdekli.

1.2.2.   Šī definīcija aptver salokāmus un noņemamus sēdekļus.

1.3.   “Krava” galvenokārt ir jebkuri pārvietojami priekšmeti.

Termins “krava” attiecas uz beramkravām, rūpniecības precēm, šķidrumiem, dzīviem dzīvniekiem, lauksaimniecības kultūrām, nedalāmām kravām.

1.4.   “Maksimālā masa” ir “tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa”, kā norādīts I pielikuma 2.8. punktā.

2.   Vispārīgi noteikumi

2.1.   Sēdvietu skaits

2.1.1.   Prasības par sēdvietu skaitu attiecas uz sēdekļiem, ko paredzēts izmantot, transportlīdzeklim braucot pa ceļu.

2.1.2.   Tās neattiecas uz sēdekļiem, kurus paredzēts izmantot transportlīdzekļa stāvēšanas laikā un kuri lietotājiem ir skaidri norādīti ar piktogrammu vai zīmi ar attiecīgu tekstu.

2.1.3.   Sēdvietu skaitu nosaka saskaņā ar šādām prasībām:

a)	katru atsevišķo sēdekli uzskata par vienu sēdvietu;

b)	sola sēdekļiem par vienu sēdvietu uzskata jebkuru vietu, kuras platums sēdekļa spilvenu līmenī ir vismaz 400 mm. Šis nosacījums izgatavotājiem netraucē piemērot 1.1. punktā minētos vispārīgos noteikumus;

c)

taču b) apakšpunktā minēto vietu neuzskata par vienu sēdvietu, ja: i) sola sēdekļa raksturlielumi, piemēram, stacionārs konsoles bloks, nepolsterēts laukums vai salona apdare, kas pārdala nominālo sēdvietas virsmu, neļauj manekena sēžai ieņemt dabīgu sēdēšanas stāvokli; ii) grīdas panelis, kas atrodas tieši attiecīgās sēdvietas priekšā, ir konstruēts tā, ka (piemēram, tajā esoša tuneļa dēļ) neļauj manekena pēdām ieņemt dabīgu stāvokli.

2.1.4.   Attiecībā uz transportlīdzekļiem, kuriem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 20. novembra Direktīvu 2001/85/EK, kas attiecas uz īpašiem noteikumiem transportlīdzekļiem, kurus lieto pasažieru pārvadāšanai un kuros papildus autovadītāja sēdvietai ir vairāk nekā astoņas sēdvietas, un ar ko groza Padomes Direktīvas 70/156/EEK un 97/27/EK (1), 2.1.3. punkta b) apakšpunktā minētos izmērus pieskaņo vienam cilvēkam paredzētās minimālās vietas izmēriem dažādu klašu transportlīdzekļos.

2.1.5.   Ja transportlīdzeklī atrodas noņemama sēdekļa stiprinājuma elementi, nosakot sēdvietu skaitu, noņemamo sēdekli uzskata par sēdvietu.

2.1.6.   Vietu, kas paredzēta aizņemtam ratiņkrēslam, uzskata par vienu sēdvietu.

2.1.6.1.   Šis noteikums neskar Direktīvas 2001/85/EK VII pielikuma 3.6.1. un 3.7. punkta prasības.

2.2.   Maksimālā masa

2.2.1.   Seglu vilcēja maksimālā masa, kas jāņem vērā, klasificējot transportlīdzekli, ietver maksimālo masu, ar kādu puspiekabe iedarbojas uz seglu iekārtu.

2.2.2.   Mehāniskā transportlīdzekļa, kas var vilkt centrālass piekabi vai piekabi ar stingrā savienojuma jūgstieni, maksimālajā masā, kura jāņem vērā, klasificējot transportlīdzekli, ietver maksimālo masu, ko sakabe pārnes uz velkošo transportlīdzekli.

2.2.3.   Puspiekabes, centrālass piekabes un piekabes ar stingrā savienojuma jūgstieni maksimālā masa, kas jāņem vērā, klasificējot transportlīdzekli, atbilst maksimālajai masai, ko piekabes ass vai asu grupas riteņi pārnes uz zemi, kad piekabe ir savienota ar velkošo transportlīdzekli.

2.2.4.   Autovilciena ratiņu maksimālā masa, kas jāņem vērā, klasificējot transportlīdzekli, ietver maksimālo masu, ar kādu puspiekabe iedarbojas uz seglu iekārtu.

2.3.   Īpašs aprīkojums

2.3.1.   Transportlīdzekļus, kuros uzstādīts galvenokārt stacionārs aprīkojums, piemēram, iekārtas un aparāti, uzskata par N vai O kategorijas transportlīdzekļiem.

2.4.   Mērvienības

2.4.1.   Ja nav noteikts citādi, visas mērvienības un ar tām saistītie simboli atbilst Padomes Direktīvas 80/181/EEK (2) prasībām.

3.   Transportlīdzekļu klasifikācija

3.1.   Par transportlīdzekļu tipu klasifikāciju konkrētās kategorijās atbild izgatavotāji.

Šajā nolūkā izgatavotāji ievēro visus šajā pielikumā aprakstītos attiecīgos kritērijus.

3.2.   Apstiprinātāja iestāde var pieprasīt izgatavotājam atbilstošu papildu informāciju, kas apliecina, ka transportlīdzekļa tips jāklasificē kā īpašās grupas speciālais transportlīdzeklis (kods “SG”).

A   DAĻA

Transportlīdzekļu klasificēšanas kritēriji

1.   Transportlīdzekļu kategorijas

Piešķirot Eiropas un valsts tipa apstiprinājumu, kā arī individuālu apstiprinājumu, transportlīdzekļus iedala šādās kategorijās.

(Ņem vērā, ka apstiprinājumu var piešķirt tikai 1.1.1.–1.1.3., 1.2.1.–1.2.3. un 1.3.1.–1.3.4. punktā minēto kategoriju transportlīdzekļiem.)

1.1.	M kategorija	Mehāniskie transportlīdzekļi, kas projektēti un būvēti galvenokārt cilvēku un viņu bagāžas pārvadāšanai.
1.1.1.	M1 kategorija	M kategorijas transportlīdzekļi, kuros papildus transportlīdzekļa vadītāja sēdvietai ir ne vairāk kā astoņas sēdvietas. M1 kategorijas transportlīdzekļos nav vietas stāvošu pasažieru pārvadāšanai. Sēdvietu skaits var būt ierobežots līdz vienai (t. i., transportlīdzekļa vadītāja) sēdvietai.
1.1.2.	M2 kategorija	M kategorijas transportlīdzekļi, kuros papildus transportlīdzekļa vadītāja sēdvietai ir vairāk nekā astoņas sēdvietas un kuru maksimālā masa nepārsniedz piecas tonnas. M2 kategorijas transportlīdzekļos papildus sēdvietām var būt vieta stāvošu pasažieru pārvadāšanai.
1.1.3.	M3 kategorija	M kategorijas transportlīdzekļi, kuros papildus transportlīdzekļa vadītāja sēdvietai ir vairāk nekā astoņas sēdvietas un kuru maksimālā masa pārsniedz piecas tonnas. M3 kategorijas transportlīdzekļos var būt vieta stāvošu pasažieru pārvadāšanai.
1.2.	N kategorija	Mehāniskie transportlīdzekļi, kas projektēti un būvēti galvenokārt kravu pārvadāšanai.
1.2.1.	N1 kategorija	N kategorijas transportlīdzekļi, kuru maksimālā masa nepārsniedz 3,5 tonnas.
1.2.2.	N2 kategorija	N kategorijas transportlīdzekļi, kuru maksimālā masa pārsniedz 3,5 tonnas, bet nepārsniedz 12 tonnas.
1.2.3.	N3 kategorija	N kategorijas transportlīdzekļi, kuru maksimālā masa pārsniedz 12 tonnas.
1.3.	O kategorija	Piekabes, kas projektētas un būvētas kravu un cilvēku pārvadāšanai, kā arī cilvēku izmitināšanai.
1.3.1.	O1 kategorija	O kategorijas transportlīdzekļi, kuru maksimālā masa nepārsniedz 0,75 tonnas.
1.3.2.	O2 kategorija	O kategorijas transportlīdzekļi, kuru maksimālā masa pārsniedz 0,75 tonnas, bet nepārsniedz 3,5 tonnas.
1.3.3.	O3 kategorija	O kategorijas transportlīdzekļi, kuru maksimālā masa pārsniedz 3,5 tonnas, bet nepārsniedz 10 tonnas.
1.3.4.	O4 kategorija	O kategorijas transportlīdzekļi, kuru maksimālā masa pārsniedz 10 tonnas.

2.   Transportlīdzekļu apakškategorijas

2.1.   Bezceļu transportlīdzekļi

“Bezceļu transportlīdzeklis (ORV)” ir M vai N kategorijas transportlīdzeklis ar īpašiem tehniskajiem raksturlielumiem, kas ļauj to izmantot ārpus parastajiem ceļiem.

Šo kategoriju transportlīdzekļiem aiz burta un cipara, kas apzīmē transportlīdzekļa kategoriju, pievieno burtu “G”.

Kritēriji transportlīdzekļu iekļaušanai bezceļu transportlīdzekļu (ORV) apakškategorijā ir norādīti šā pielikuma A daļas 4. iedaļā.

2.2.   Speciālie transportlīdzekļi

2.2.1.   “Speciālais transportlīdzeklis (SPV) ” ir M, N vai O kategorijas transportlīdzeklis ar īpašiem tehniskajiem raksturlielumiem tādu funkciju izpildei, kam vajag īpašus pielāgojumus un/vai aprīkojumu.

Nepabeigtiem transportlīdzekļiem, kurus paredzēts iekļaut speciālo transportlīdzekļu (SPV) apakškategorijā, aiz burta un cipara, kas apzīmē transportlīdzekļa kategoriju, pievieno burtu “S”.

Speciālo transportlīdzekļu dažādo tipu definīcijas un uzskaitījums ir sniegti 5. iedaļā.

2.3.   Speciālie bezceļu transportlīdzekļi

2.3.1.   “Speciālais bezceļu transportlīdzeklis (ORV-SPV)” ir M vai N kategorijas transportlīdzeklis ar 2.1. un 2.2. punktā minētajiem īpašajiem tehniskajiem raksturlielumiem.

Šo kategoriju transportlīdzekļiem aiz burta un cipara, kas apzīmē transportlīdzekļa kategoriju, pievieno burtu “G”.

Nepabeigtiem transportlīdzekļiem, ko paredzēts iekļaut speciālo transportlīdzekļu (SPV) apakškategorijā, kā otru sufiksu pievieno burtu “S”.

3.   Kritēriji transportlīdzekļu iekļaušanai N kategorijā

3.1.   Transportlīdzekļa tipu iekļauj N kategorijā, pamatojoties uz 3.2.–3.6. punktā minētajiem transportlīdzekļa tehniskajiem raksturlielumiem.

3.2.   Nodalījumus, kuros atrodas visas sēdvietas, parasti pilnīgi atdala no kravas nodalījuma.

3.3.   Atkāpjoties no 3.2. punkta prasībām, cilvēkus un kravu var pārvadāt vienā nodalījumā ar nosacījumu, ka kravas nodalījumā ir stiprinājuma ierīces, kas paredzētas, lai transportlīdzeklī esošos cilvēkus braukšanas laikā, tostarp strauji bremzējot un veicot pagriezienus, aizsargātu pret kravas pārvirzi.

3.4.   Stiprinājuma ierīces (saites), kas paredzētas kravas nostiprināšanai saskaņā ar 3.3. punkta prasībām, kā arī starpsienu sistēmas, kuras paredzētas transportlīdzekļiem, kuru masa nepārsniedz 7,5 tonnas, projektē saskaņā ar 3. un 4. iedaļas noteikumiem ISO standartā 27956:2009 “Ceļu transportlīdzekļi. Kravas nostiprināšana vieglajos kravas furgonos. Prasības un testēšanas metodes”.

3.4.1.   Izgatavotāja iesniegtais paziņojums par atbilstību ļauj pārbaudīt, vai ir ievērotas 3.4. punkta prasības.

3.4.2.   Izgatavotājs var atkāpties no 3.4. punkta prasībām, ja tas var sekmīgi pierādīt apstiprinātājai iestādei, ka uzstādītās stiprinājuma ierīces garantē tādu pašu drošības līmeni, kāds paredzēts minētajā standartā.

3.5.   Sēdvietu skaits, izņemot transportlīdzekļa vadītāja sēdvietu, nepārsniedz:

a)	N1 kategorijas transportlīdzekļiem – 6;

b)	N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem – 8.

3.6.   Transportlīdzekļu kravnesība, izteikta kg, ir līdzvērtīga to cilvēkietilpībai vai lielāka par to.

3.6.1.   Tāpēc visās konfigurācijās, jo īpaši, ja ir aizņemtas visas sēdvietas, ir spēkā šādi vienādojumi:

a)	ja N = 0: P – M ≥ 100 kg;

b)	ja 0 < N ≤ 2: P – (M + N × 68) ≥ 150 kg;

c)	ja N > 2: P – (M + N × 68) ≥ N × 68,

kur burtiem ir šāda nozīme:

P	ir tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa;
M	ir masa darbderīgā stāvoklī;
N	ir sēdvietu skaits, izņemot transportlīdzekļa vadītāja sēdvietu.

3.6.2.   Tāda aprīkojuma masu, kas transportlīdzeklim uzstādīts, lai tas varētu uzņemt kravu (piemēram, cisterna, virsbūve utt.), apstrādāt kravu (piemēram, celtnis, pacēlājs utt.) un nostiprināt kravu (piemēram, kravas stiprinājuma ierīces) iekļauj lielumā “M”.

Tāda aprīkojuma masu, ko neizmanto iepriekš minētajiem mērķiem (piemēram, kompresors, vinča, elektroenerģijas ģenerators, raidiekārta utt.), piemērojot iepriekš minētās formulas, neiekļauj lielumā “M”.

3.7.   Prasības, kas minētas 3.2.–3.6. punktā, attiecas uz visiem attiecīgā transportlīdzekļa tipa variantiem un versijām.

3.8.   Kritēriji transportlīdzekļu iekļaušanai N1 kategorijā.

3.8.1.   Transportlīdzekli iekļauj N1 kategorijā, ja tas atbilst visiem piemērojamajiem kritērijiem.

Ja viens vai vairāki kritēriji nav ievēroti, transportlīdzekli klasificē kā M1 kategorijas transportlīdzekli.

3.8.2.   Papildus 3.2.–3.6. punktā minētajiem vispārīgajiem kritērijiem, klasificējot transportlīdzekļus ar vienotu transportlīdzekļa vadītāja kabīni un kravas nodalījumu (t. i., transportlīdzekļus ar BB tipa virsbūvi), piemēro 3.8.2.1.–3.8.2.3.5. punktā minētos kritērijus.

3.8.2.1.   Tas, ka starp sēdekļu rindu un kravas nodalījumu ir ierīkota pilnīga vai daļēja siena vai starpsiena, neatbrīvo no pienākuma ievērot attiecīgos kritērijus.

3.8.2.2.   Kritēriji ir šādi:

a)	kravas kraušanai var izmantot šim nolūkam projektētas un būvētas aizmugures durvis, nolaižamu aizmugures bortu vai sānu durvis;

b)

ja izmanto aizmugures durvis vai nolaižamu aizmugures bortu, kravas lūka atbilst šādām prasībām: i) ja transportlīdzeklis aprīkots tikai ar vienu sēdekļu rindu vai vienīgi transportlīdzekļa vadītāja sēdekli, kravas lūkas minimālais augstums ir 600 mm; ii) ja transportlīdzeklis aprīkots ar divām vai vairākām sēdekļu rindām, kravas lūkas minimālais augstums ir 800 mm, bet minimālais virsmas laukums – 12 800 cm2;

c)

kravas nodalījums atbilst šādām prasībām: “kravas nodalījums” ir transportlīdzekļa daļa, kas atrodas aiz sēdekļu rindām vai aiz transportlīdzekļa vadītāja sēdekļa, ja transportlīdzeklim ir tikai transportlīdzekļa vadītāja sēdeklis: i) kravas nodalījuma slogošanas virsma parasti ir līdzena; ii) ja transportlīdzeklis aprīkots tikai ar vienu sēdekļu rindu vai vienu sēdekli, kravas nodalījuma minimālais garums ir 40 % no garenbāzes garuma; iii) ja transportlīdzeklis aprīkots ar divām vai vairākām sēdekļu rindām, kravas nodalījuma minimālais garums ir 30 % no garenbāzes garuma. Ja pēdējās rindas sēdekļi ir viegli noņemami, neizmantojot speciālus instrumentus, prasības attiecībā uz kravas nodalījuma garumu ievēro, pieņemot, ka transportlīdzeklī ir uzstādīti visi sēdekļi; iv) prasības attiecībā uz kravas nodalījuma garumu ievēro, pieņemot, ka pirmās vai attiecīgi pēdējās rindas sēdekļu atzveltnes ir vertikālā stāvoklī atbilstoši parastajiem apstākļiem, kādos sēdekļus izmanto transportlīdzeklī esošie cilvēki.

3.8.2.3.   Īpaši mērīšanas nosacījumi

3.8.2.3.1.   Definīcijas:

a)	“kravas lūkas augstums” ir vertikālais attālums starp divām horizontālām plaknēm, kas pieskaras attiecīgi durvju ailas apakšdaļas augstākajam punktam un durvju ailas augšdaļas zemākajam punktam;

b)	“kravas lūkas virsma” ir tās maksimālās atveres, kas iespējama, kad aizmugures durvis ir plaši atvērtas vai aizmugures borts nolaists, lielākā virsma taisnleņķa projekcijā vertikālā plaknē, kura ir perpendikulāra transportlīdzekļa centra līnijai;

c)

“garenbāze”, piemērojot 3.8.2.2. un 3.8.3.1. punktā minētās formulas, ir: i) divasu transportlīdzeklim – attālums starp priekšējā tilta centra līniju un otrā tilta centra līniju; ii) trīsasu transportlīdzeklim – attālums starp priekšējā tilta centra līniju un tāda virtuāla tilta centra līniju, kas atrodas vienādā attālumā no otrā un trešā tilta.

3.8.2.3.2.   Sēdekļu regulēšana:

a)	sēdekļus noregulē galējā aizmugurējā stāvoklī;

b)	ja sēdekļa atzveltne ir regulējama, to noregulē tā, lai telpiskās H punkta ierīces (manekena) rumpja leņķis sēžot būtu 25o;

c)	ja sēdekļa atzveltne nav regulējama, tās stāvoklis atbilst stāvoklim, ko noteicis transportlīdzekļa izgatavotājs;

d)	ja sēdekļa augstums ir regulējams, to noregulē zemākajā stāvoklī.

3.8.2.3.3.   Nosacījumi attiecībā uz transportlīdzekli:

a)	transportlīdzeklis ir noslogots atbilstoši tā maksimālajai masai;

b)	transportlīdzekļa riteņi ir neitrālā stāvoklī.

3.8.2.3.4.   Prasības, kas minētas 3.8.2.3.2. punktā, nepiemēro, ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar sienu vai starpsienu.

3.8.2.3.5.   Kravas nodalījuma garuma mērīšana:

a)	ja transportlīdzeklis nav aprīkots ar starpsienu vai sienu, garumu mēra no vertikālas plaknes, kas pieskaras sēdekļa atzveltnes augšmalas galējam aizmugurējam punktam, līdz aizmugurējam iekšējam panelim, durvīm vai nolaižamajam aizmugures bortam aizvērtā stāvoklī;

b)	ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar starpsienu vai sienu, garumu mēra no vertikālas plaknes, kas pieskaras starpsienas vai sienas galējam aizmugurējam punktam līdz aizmugurējam iekšējam panelim, durvīm vai nolaižamajam aizmugures bortam aizvērtā stāvoklī;

c)	prasības attiecībā uz garumu ievēro vismaz horizontālā līnijā, kas atrodas gareniskajā vertikālajā plaknē, kura šķērso transportlīdzekļa centra līniju kravas nodalījuma grīdas līmenī.

3.8.3.   Papildus 3.2.–3.6. punktā minētajiem vispārīgajiem kritērijiem, klasificējot transportlīdzekļus, kuru transportlīdzekļa vadītāja kabīne un kravas nodalījums nav apvienoti (t. i., transportlīdzekļus ar BE tipa virsbūvi), piemēro 3.8.3.1.–3.8.3.4. punktā minētos kritērijus.

3.8.3.1.   Ja transportlīdzeklim ir slēgta tipa virsbūve, piemēro šādus kritērijus:

a)	kravas kraušanai var izmantot aizmugures durvis, nolaižamu aizmugures bortu, paneli vai citus līdzekļus;

b)	kravas lūkas minimālais augstums ir 800 mm, bet minimālais virsmas laukums – 12 800 cm2;

c)	kravas nodalījuma minimālais garums ir 40 % no garenbāzes garuma.

3.8.3.2.   Ja transportlīdzeklim ir atvērta tipa kravas nodalījums, piemēro tikai 3.8.3.4. punkta a) un c) apakšpunkta noteikumus.

3.8.3.3.   Uz 3.8.3. punktā minēto noteikumu piemērošanu mutatis mutandis attiecas 3.8.2. punktā minētās definīcijas.

3.8.3.4.   Taču prasības attiecībā uz kravas nodalījuma garumu ievēro horizontālā līnijā, kas atrodas gareniskajā vertikālajā plaknē, kura šķērso transportlīdzekļa centra līniju kravas nodalījuma grīdas līmenī.

4.   Kritēriji transportlīdzekļu iekļaušanai bezceļu transportlīdzekļu apakškategorijā

4.1.   M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļus iekļauj bezceļu transportlīdzekļu apakškategorijā, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:

a)	to konstrukcija paredz vismaz viena priekšējā tilta un vismaz viena pakaļējā tilta vienlaicīgu piedziņu neatkarīgi no tā, vai viena dzenošā tilta piedziņu var atslēgt;

b)	tiem ir vismaz viens diferenciāļa bloķēšanas mehānisms vai līdzīgas darbības mehānisms;

c)	tie bez piekabes spēj pārvarēt vismaz 25 % kāpumu;

d)

tie atbilst vismaz piecām no šādām sešām prasībām: i) priekšējās pārkares leņķis ir vismaz 25o; ii) pakaļējās pārkares leņķis ir vismaz 20o; iii) garenpārgājības leņķis ir vismaz 20o; iv) klīrenss zem priekšējā tilta ir vismaz 180 mm; v) klīrenss zem pakaļējā tilta ir vismaz 180 mm; vi) garenpārgājības klīrenss ir vismaz 200 mm.

4.2.   M2, N2 vai M3 kategorijas transportlīdzekļus, kuru maksimālā masa nepārsniedz 12 tonnas, iekļauj bezceļu transportlīdzekļu apakškategorijā, ja tie atbilst a) apakšpunkta nosacījumiem vai b) un c) apakšpunkta nosacījumiem:

a)	tiem ir visu tiltu vienlaicīga piedziņa neatkarīgi no tā, vai viena vai vairāku dzenošo tiltu piedziņu var atslēgt;

b)

i) to konstrukcija paredz vismaz viena priekšējā tilta un vismaz viena pakaļējā tilta vienlaicīgu piedziņu neatkarīgi no tā, vai viena dzenošā tilta piedziņu var atslēgt; ii) tiem ir vismaz viens diferenciāļa bloķēšanas mehānisms vai līdzīgas darbības mehānisms; iii) tie bez piekabes spēj pārvarēt 25 % kāpumu;

c)

tie atbilst vismaz piecām no šādām sešām prasībām, ja to maksimālā masa nepārsniedz 7,5 tonnas, un vismaz četrām prasībām, ja to maksimālā masa pārsniedz 7,5 tonnas: i) priekšējās pārkares leņķis ir vismaz 25o; ii) pakaļējās pārkares leņķis ir vismaz 25o; iii) garenpārgājības leņķis ir vismaz 25o; iv) klīrenss zem priekšējā tilta ir vismaz 250 mm; v) garenpārgājības klīrenss ir vismaz 300 mm; vi) klīrenss zem pakaļējā tilta ir vismaz 250 mm.

4.3.   M3 vai N3 kategorijas transportlīdzekļus kuru maksimālā masa pārsniedz 12 tonnas, iekļauj bezceļu transportlīdzekļu apakškategorijā, ja tie atbilst a) apakšpunkta nosacījumiem vai b) un c) apakšpunkta nosacījumiem:

a)	tiem ir visu tiltu vienlaicīga piedziņa neatkarīgi no tā, vai viena vai vairāku dzenošo tiltu piedziņu var atslēgt;

b)

i) atbilstoši to konstrukcijai vismaz pusei no tiltiem (vai diviem no trīs tiltiem trīsasu transportlīdzekļiem un mutatis mutandis piecasu transportlīdzekļiem) ir vienlaicīga piedziņa neatkarīgi no tā, vai viena dzenošā tilta piedziņu var atslēgt; ii) tiem ir vismaz viens diferenciāļa bloķēšanas mehānisms vai līdzīgas darbības mehānisms; iii) tie bez piekabes spēj pārvarēt 25 % kāpumu;

c)

tie atbilst vismaz četrām no šādām sešām prasībām: i) priekšējās pārkares leņķis ir vismaz 25o; ii) pakaļējās pārkares leņķis ir vismaz 25o; iii) garenpārgājības leņķis ir vismaz 25o; iv) klīrenss zem priekšējā tilta ir vismaz 250 mm; v) garenpārgājības klīrenss ir vismaz 300 mm; vi) klīrenss zem pakaļējā tilta ir vismaz 250 mm.

4.4.   Šajā iedaļā izklāstīto ģeometrisko noteikumu atbilstības pārbaudes procedūra ir izklāstīta 1. papildinājumā.

5.   Speciālie transportlīdzekļi

	Nosaukums	Kods	Definīcija
5.1.	Dzīvojamais autofurgons	SA	M kategorijas transportlīdzeklis ar dzīvojamo platību, kurā ir vismaz šāds aprīkojums: a) sēdekļi un galds; b) guļvietas, ko var izveidot no sēdekļiem; c) ēdiena gatavošanas iekārtas; d) glabātava. Šis dzīvojamā nodalījuma aprīkojums ir stacionāri nostiprināts. Tomēr galda konstrukcija var būt tāda, lai tas būtu viegli noņemams.
5.2.	Bruņots transportlīdzeklis	SB	Transportlīdzeklis ar ložu necaurlaidīgu bruņu apšuvumu, kas paredzēts, lai aizsargātu pārvadājamos cilvēkus vai kravu.
5.3.	Ātrās medicīniskās palīdzības transportlīdzeklis	SC	M kategorijas transportlīdzeklis, kas paredzēts slimnieku un ievainotu cilvēku pārvadāšanai un kam ir īpašs šim nolūkam paredzēts aprīkojums. Pacientu nodalījums atbilst tehniskajām prasībām, kas paredzētas standartā EN 1789:2007 “Medicīniskie transportlīdzekļi un to aprīkojums. Neatliekamās palīdzības automobiļi”, izņemot 6.5. iedaļu “Aprīkojuma saraksts”.
5.4.	Katafalks	SD	M kategorijas transportlīdzeklis, kas paredzēts cilvēku mirstīgo atlieku pārvadāšanai un kam ir īpašs šim nolūkam paredzēts aprīkojums.
5.5.	Ar ratiņkrēslu pieejams transportlīdzeklis	SH	M1 kategorijas transportlīdzeklis, kas īpaši būvēts vai pārveidots tā, lai ar to, braucot pa ceļu, varētu pārvadāt vienu vai vairākus ratiņkrēslos sēdošus cilvēkus.
5.6.	Dzīvojamā piekabe	SE	O kategorijas transportlīdzeklis saskaņā ar ISO standarta 3833:1977 3.2.1.3. punktā izmantoto definīciju.
5.7.	Autoceltnis	SF	N3 kategorijas transportlīdzeklis, kas nav paredzēts kravu pārvadāšanai, bet ir aprīkots ar celtni, kura cēlējmoments ir 400 kNm vai lielāks.
5.8.	Īpašā grupa	SG	Speciālais transportlīdzeklis, uz kuru neattiecas neviena no šajā iedaļā minētajām definīcijām.
5.9.	Autovilciena ratiņi	SJ	O kategorijas transportlīdzeklis, kas ir aprīkots ar seglu iekārtu puspiekabes balstīšanai, lai to pārveidotu par piekabi.
5.10.	Sevišķi lielas kravnesības piekabe	SK	Nedalāmu kravu pārvadāšanai paredzēts O4 kategorijas transportlīdzeklis, uz kuru tā gabarītu dēļ attiecas ātruma un satiksmes ierobežojumi. Šis termins aptver arī hidrauliskās modulārās piekabes neatkarīgi no moduļu skaita.

6.   Piezīmes

6.1.   Tipa apstiprinājumu nepiešķir:

a)	autovilcienu ratiņiem saskaņā ar šā pielikuma A daļas 5. iedaļā izmantoto definīciju;

b)	piekabēm ar stingrā savienojuma jūgstieni saskaņā ar šā pielikuma C daļas 4. iedaļā izmantoto definīciju;

c)	piekabēm, ar kurām, braucot pa ceļu, var pārvadāt cilvēkus.

6.2.   Šīs daļas 6.1. punkts neskar 23. panta noteikumus par valsts tipa apstiprinājumu mazām sērijām.

B   DAĻA

Transportlīdzekļu tipu, variantu un versiju kritēriji

1.   M1 kategorija

1.1.   Transportlīdzekļa tips

1.1.1.   “Transportlīdzekļa tips” ir transportlīdzekļi, kuriem kopīgi šādi raksturlielumi:

a)	izgatavotāja uzņēmuma nosaukums. Uzņēmuma īpašumtiesību juridiskās formas maiņa nenozīmē, ka jāpiešķir jauns apstiprinājums;

b)	transportlīdzekļiem ar nesošo virsbūvi – virsbūves karkasa galveno detaļu dizains un montāža. Šī prasība mutatis mutandis attiecas arī uz transportlīdzekļiem, kuru virsbūve ir pieskrūvēta vai piemetināta atsevišķam rāmim;

c)	vairākos posmos būvētiem transportlīdzekļiem – iepriekšējā posma transportlīdzekļa izgatavotājs un tips.

1.1.2.   Atkāpjoties no 1.1.1. punkta b) apakšpunkta prasībām, gadījumos, kad izgatavotājs dažāda veida virsbūvju (piemēram, sedana un kupejas) konstrukcijā izmanto virsbūves karkasa grīdas daļu, kā arī galvenos komponentus, kas veido virsbūves karkasa priekšējo daļu, kura atrodas tieši priekšējā stikla nišas priekšā, var uzskatīt, ka šie transportlīdzekļi pieder pie viena tipa. Izgatavotājs sniedz pierādījumus, kas to apliecina.

1.1.3.   Tipā ir vismaz viens variants un viena versija.

1.2.   Variants

1.2.1.   “Variants” ir viena tipa transportlīdzekļu grupa, kurā transportlīdzekļiem kopīgi šādi konstrukcijas raksturlielumi:

a)	sānu durvju skaits vai virsbūves tips, kā noteikts C daļas 1. iedaļā, ja izgatavotājs piemēro 1.1.2. punktā minēto kritēriju;

b)	spēka iekārta attiecībā uz šādiem konstrukcijas raksturlielumiem: i) enerģijas piegādes tips (iekšdedzes dzinējs, elektromotors vai cits); ii) darbības princips (dzirksteļaizdedze, kompresijas aizdedze vai cits); iii) iekšdedzes dzinējiem – cilindru skaits un izvietojums (L4, V6 vai cits);

c)	tiltu skaits;

d)	dzenošo tiltu skaits un savstarpējais savienojums;

e)	vadāmo tiltu skaits;

f)	pabeigtības pakāpe (piemēram, pabeigts/nepabeigts).

1.3.   Versija

1.3.1.   “Versija” ir viena varianta transportlīdzekļu grupa, kurā transportlīdzekļiem kopīgi šādi raksturlielumi:

a)	tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa;

b)	iekšdedzes dzinējiem – dzinēja tilpums;

c)	dzinēja maksimālā lietderīgā jauda vai maksimālā nepārtrauktā aprēķina jauda (elektromotoriem);

d)	degvielas veids (benzīns, dīzeļdegviela, sašķidrinātā naftas gāze divdegvielu transportlīdzekļiem vai cits);

e)	maksimālais sēdvietu skaits;

f)	garāmbraucoša transportlīdzekļa trokšņa līmenis;

g)	izplūdes gāzu emisijas līmenis (piemēram, EURO 5, EURO 6 vai cits);

h)	kombinētais vai svērtais, kombinētais CO2 emisiju līmenis;

i)	elektroenerģijas patēriņš (svērtais, kombinētais);

j)	kombinētais vai svērtais, kombinētais degvielas patēriņš;

k)

unikāla inovatīvo tehnoloģiju kopuma izmantošana, kā tas precizēts 12. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Regulā (EK) Nr. 443/2009, ar ko, īstenojot daļu no Kopienas integrētās pieejas CO2 emisiju samazināšanai no vieglajiem transportlīdzekļiem, nosaka emisijas standartus jauniem vieglajiem automobiļiem (3).

2.   M2 un M3 kategorija

2.1.   Transportlīdzekļa tips

2.1.1.   “Transportlīdzekļa tips” ir transportlīdzekļi, kuriem kopīgi šādi raksturlielumi:

a)	izgatavotāja uzņēmuma nosaukums. Uzņēmuma īpašumtiesību juridiskās formas maiņa nenozīmē, ka jāpiešķir jauns apstiprinājums;

b)	kategorija;

c)	šādi konstrukcijas un dizaina elementi: i) šasijas galveno komponentu dizains un konstrukcija; ii) transportlīdzekļiem ar nesošo virsbūvi – virsbūves karkasa galveno komponentu dizains un konstrukcija;

d)	stāvu skaits (viens vai divi);

e)	posmu skaits (nekustīgu/kustīgu);

f)	tiltu skaits;

g)	enerģijas piegādes režīms (iekšējs, ārējs);

h)	vairākos posmos būvētiem transportlīdzekļiem – iepriekšējā posma transportlīdzekļa izgatavotājs un tips.

2.1.2.   Tipā ir vismaz viens variants un viena versija.

2.2.   Variants

2.2.1.   “Variants” ir viena tipa transportlīdzekļu grupa, kurā transportlīdzekļiem kopīgi šādi konstrukcijas raksturlielumi:

a)	virsbūves tips, kā noteikts C daļas 2. iedaļā;

b)	transportlīdzekļu klase vai klašu kombinācija, kā noteikts Direktīvas 2001/85/EK I pielikuma 2.1.1. punktā (tikai pabeigtiem un vairākos posmos pabeigtiem transportlīdzekļiem);

c)	pabeigtības pakāpe (piemēram, pabeigts/nepabeigts/vairākos posmos pabeigts);

d)	spēka iekārta attiecībā uz šādiem konstrukcijas raksturlielumiem: i) enerģijas piegādes tips (iekšdedzes dzinējs, elektromotors vai cits); ii) darbības princips (dzirksteļaizdedze, kompresijas aizdedze vai cits); iii) iekšdedzes dzinējiem – cilindru skaits un izvietojums (L6, V8 vai cits).

2.3.   Versija

2.3.1.   “Versija” ir viena varianta transportlīdzekļu grupa, kurā transportlīdzekļiem kopīgi šādi raksturlielumi:

a)	tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa;

b)	transportlīdzekļa spēja vai nespēja vilkt piekabi;

c)	iekšdedzes dzinējiem – dzinēja tilpums;

d)	dzinēja maksimālā lietderīgā jauda vai maksimālā nepārtrauktā aprēķina jauda (elektromotoriem);

e)	degvielas veids (benzīns, dīzeļdegviela, sašķidrinātā naftas gāze divdegvielu transportlīdzekļiem vai cits);

f)	garāmbraucoša transportlīdzekļa trokšņa līmenis;

g)	izplūdes gāzu emisijas līmenis (piemēram, EURO IV, EURO V vai cits).

3.   N1 kategorija,

3.1.   Transportlīdzekļa tips

3.1.1.   “Transportlīdzekļa tips” ir transportlīdzekļi, kuriem kopīgi šādi raksturlielumi:

a)	izgatavotāja uzņēmuma nosaukums. Uzņēmuma īpašumtiesību juridiskās formas maiņa nenozīmē, ka jāpiešķir jauns apstiprinājums;

b)	transportlīdzekļiem ar nesošo virsbūvi – virsbūves karkasa galveno detaļu dizains un montāža;

c)	transportlīdzekļiem ar nenesošo virsbūvi – šasijas galveno komponentu dizains un konstrukcija;

d)	vairākos posmos būvētiem transportlīdzekļiem – iepriekšējā posma transportlīdzekļa izgatavotājs un tips.

3.1.2.   Atkāpjoties no 3.1.1. punkta b) apakšpunkta prasībām, gadījumos, kad izgatavotājs dažāda veida virsbūvju (piemēram, autofurgona un šasijas ar kabīni, ar dažādām garenbāzēm un dažādu jumta augstumu) konstrukcijā izmanto virsbūves karkasa grīdas daļu, kā arī galvenos komponentus, kas veido virsbūves karkasa priekšējo daļu, kura atrodas tieši priekšējā nišas priekšā, var uzskatīt, ka šie transportlīdzekļi pieder pie viena tipa. Izgatavotājs sniedz pierādījumus, kas to apliecina.

3.1.3.   Tipā ir vismaz viens variants un viena versija.

3.2.   Variants

3.2.1.   “Variants” ir viena tipa transportlīdzekļu grupa, kurā transportlīdzekļiem kopīgi šādi konstrukcijas raksturlielumi:

a)	sānu durvju skaits vai virsbūves tips, kā noteikts C daļas 3. iedaļā (pabeigtiem un vairākos posmos pabeigtiem transportlīdzekļiem), ja izgatavotājs piemēro 3.1.2. punktā minēto kritēriju;

b)	pabeigtības pakāpe (piemēram, pabeigts/nepabeigts/vairākos posmos pabeigts);

c)	spēka iekārta attiecībā uz šādiem konstrukcijas raksturlielumiem: i) enerģijas piegādes tips (iekšdedzes dzinējs, elektromotors vai cits); ii) darbības princips (dzirksteļaizdedze, kompresijas aizdedze vai cits); iii) iekšdedzes dzinējiem – cilindru skaits un izvietojums (L6, V8 vai cits);

d)	tiltu skaits;

e)	dzenošo tiltu skaits un savstarpējais savienojums;

f)	vadāmo tiltu skaits.

3.3.   Versija

3.3.1.   “Versija” ir viena varianta transportlīdzekļu grupa, kurā transportlīdzekļiem kopīgi šādi raksturlielumi:

a)	tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa;

b)	iekšdedzes dzinējiem – dzinēja tilpums;

c)	dzinēja maksimālā lietderīgā jauda vai maksimālā nepārtrauktā aprēķina jauda (elektromotoriem);

d)	degvielas veids (benzīns, dīzeļdegviela, sašķidrinātā naftas gāze divdegvielu transportlīdzekļiem vai cits);

e)	maksimālais sēdvietu skaits;

f)	garāmbraucoša transportlīdzekļa trokšņa līmenis;

g)	izplūdes gāzu emisiju līmenis (piemēram, EURO 5, EURO 6 vai cits);

h)	kombinētais vai svērtais, kombinētais CO2 emisiju līmenis;

i)	elektroenerģijas patēriņš (svērtais, kombinētais);

j)	kombinētais vai svērtais, kombinētais degvielas patēriņš.

4.   N2 un N3 kategorija

4.1.   Transportlīdzekļa tips

4.1.1.   “Transportlīdzekļa tips” ir transportlīdzekļi, kuriem kopīgi šādi raksturlielumi:

a)	izgatavotāja uzņēmuma nosaukums. Uzņēmuma īpašumtiesību juridiskās formas maiņa nenozīmē, ka jāpiešķir jauns apstiprinājums;

b)	kategorija;

c)	vienas grupas ražojumiem kopējas šasijas dizains un konstrukcija;

d)	tiltu skaits;

e)	vairākos posmos būvētiem transportlīdzekļiem – iepriekšējā posma transportlīdzekļa izgatavotājs un tips.

4.1.2.   Tipā ir vismaz viens variants un viena versija.

4.2.   Variants

4.2.1.   “Variants” ir viena tipa transportlīdzekļu grupa, kurā transportlīdzekļiem kopīgi šādi konstrukcijas raksturlielumi:

a)	virsbūves karkasa koncepcija vai virsbūves tips, kā noteikts C daļas 3. iedaļā un 2. papildinājumā (tikai pabeigtiem un vairākos posmos pabeigtiem transportlīdzekļiem);

b)	pabeigtības pakāpe (piemēram, pabeigts/nepabeigts/vairākos posmos pabeigts);

c)	spēka iekārta attiecībā uz šādiem konstrukcijas raksturlielumiem: i) enerģijas piegādes tips (iekšdedzes dzinējs, elektromotors vai cits); ii) darbības princips (dzirksteļaizdedze, kompresijas aizdedze vai cits); iii) iekšdedzes dzinējiem – cilindru skaits un izvietojums (L6, V8 vai cits);

d)	dzenošo tiltu skaits un savstarpējais savienojums;

e)	vadāmo tiltu skaits.

4.3.   Versija

4.3.1.   “Versija” ir viena varianta transportlīdzekļu grupa, kurā transportlīdzekļiem kopīgi šādi raksturlielumi:

a)	tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa;

b)

transportlīdzekļa spēja vai nespēja vilkt šādas piekabes: i) piekabe bez bremzēm; ii) piekabe ar inerces (jeb brīvskrējiena) bremzēšanas sistēmu saskaņā ar 2.12. punktu ANO EEK Noteikumos Nr. 13; iii) piekabe ar nepārtrauktas vai daļēji pārtrauktas bremzēšanas sistēmu saskaņā ar 2.9. un 2.10. punktu ANO EEK Noteikumos Nr. 13; iv) O4 kategorijas piekabe sastāvā, kura maksimālā masa nepārsniedz 44 tonnas; v) O4 kategorijas piekabe sastāvā, kura maksimālā masa pārsniedz 44 tonnas;

c)	dzinēja tilpums;

d)	dzinēja maksimālā lietderīgā jauda;

e)	degvielas veids (benzīns, dīzeļdegviela, sašķidrinātā naftas gāze divdegvielu transportlīdzekļiem vai cits);

f)	garāmbraucoša transportlīdzekļa trokšņa līmenis;

g)	izplūdes gāzu emisijas līmenis (piemēram, EURO IV, EURO V vai cits).

5.   O1 un O2 kategorija

5.1.   Transportlīdzekļa tips

5.1.1.   “Transportlīdzekļa tips” ir transportlīdzekļi, kuriem kopīgi šādi raksturlielumi:

a)	izgatavotāja uzņēmuma nosaukums. Uzņēmuma īpašumtiesību juridiskās formas maiņa nenozīmē, ka jāpiešķir jauns apstiprinājums;

b)	kategorija;

c)	koncepcija saskaņā ar C daļas 4. iedaļā izmantotajām definīcijām;

d)	šādi konstrukcijas un dizaina elementi: i) šasijas galveno komponentu dizains un konstrukcija; ii) transportlīdzekļiem ar nesošo virsbūvi – virsbūves karkasa galveno komponentu dizains un konstrukcija;

e)	asu skaits;

f)	vairākos posmos būvētiem transportlīdzekļiem – iepriekšējā posma transportlīdzekļa izgatavotājs un tips.

5.1.2.   Tipā ir vismaz viens variants un viena versija.

5.2.   Variants

5.2.1.   “Variants” ir viena tipa transportlīdzekļu grupa, kurā transportlīdzekļiem kopīgi šādi konstrukcijas raksturlielumi:

a)	virsbūves veids, kā minēts 2. papildinājumā (pabeigtiem un vairākos posmos pabeigtiem transportlīdzekļiem);

b)	pabeigtības pakāpe (piemēram, pabeigts/nepabeigts/vairākos posmos pabeigts);

c)	bremzēšanas sistēmas tips (piemēram, bez bremzēm/inerces bremzes/bremzes ar pastiprinātāju).

5.3.   Versija

5.3.1.   “Versija” ir viena varianta transportlīdzekļu grupa, kurā transportlīdzekļiem kopīgi šādi raksturlielumi:

a)	tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa;

b)	piekares koncepcija (pneimatiskā, tērauda vai gumijas piekare, vērpstienis vai cits);

c)	jūgstieņa koncepcija (trīsstūrveida, cauruļveida vai cits).

6.   O3 un O4 kategorija

6.1.   Transportlīdzekļa tips

6.1.1.   “Transportlīdzekļa tips” ir transportlīdzekļi, kuriem kopīgi šādi raksturlielumi:

a)	izgatavotāja uzņēmuma nosaukums. Uzņēmuma īpašumtiesību juridiskās formas maiņa nenozīmē, ka jāpiešķir jauns apstiprinājums;

b)	kategorija;

c)	piekabes koncepcija saskaņā ar C daļas 4. iedaļā izmantotajām definīcijām;

d)	šādi konstrukcijas un dizaina elementi: i) šasijas galveno komponentu dizains un konstrukcija; ii) piekabēm ar nesošo virsbūvi – virsbūves karkasa galveno komponentu dizains un konstrukcija;

e)	asu skaits;

f)	vairākos posmos būvētiem transportlīdzekļiem – iepriekšējā posma transportlīdzekļa izgatavotājs un tips.

6.1.2   Tipā ir vismaz viens variants un viena versija.

6.2.   Varianti

6.2.1.   “Variants” ir viena tipa transportlīdzekļu grupa, kurā transportlīdzekļiem kopīgi šādi konstrukcijas raksturlielumi:

a)	virsbūves veids, kā minēts 2. papildinājumā (pabeigtiem un vairākos posmos pabeigtiem transportlīdzekļiem);

b)	pabeigtības pakāpe (piemēram, pabeigts/nepabeigts/vairākos posmos pabeigts);

c)	piekares koncepcija (tērauda, pneimatiskā vai hidrauliskā piekare);

d)	šādi tehniskie raksturlielumi: i) pagarināma vai nepagarināma šasija; ii) kravas platformas augstums (piekabe ar standarta augstuma, zemu, pusaugstu utt. rāmi).

6.3.   Versijas

6.3.1.   “Versija” ir viena varianta transportlīdzekļu grupa, kurā transportlīdzekļiem kopīgi šādi raksturlielumi:

a)	tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa;

b)	Direktīvas 96/53/EK I pielikuma 3.2. un 3.3. punktā minētie apakšiedalījumi vai apakšiedalījumu kombinācijas, kurās ietilpst attālums starp divām secīgām asīm, kas veido grupu;

c)	šādas asu definīcijas: i) paceļamās asis (skaits un novietojums); ii) atslogojuma asis (skaits un novietojums); iii) vadāmās asis (skaits un novietojums).

7.   Visām transportlīdzekļu kategorijām kopējas prasības

7.1.   Ja transportlīdzekļa maksimālā masa vai sēdvietu skaits vai abi šie aspekti ļauj transportlīdzekli klasificēt vairākās kategorijās, izgatavotājs var izvēlēties, kuras transportlīdzekļu kategorijas kritērijus izmantot, nosakot variantus un versijas.

7.1.1.   Piemēri:

a)	atbilstoši transportlīdzekļa “A” maksimālajai masai tam var piešķirt tipa apstiprinājumu kā N1 (3,5 tonnas) un N2 (4,2 tonnas) kategorijas transportlīdzeklim. Tādā gadījumā N1 kategorijā minētos parametrus var izmantot arī attiecībā uz transportlīdzekli, kas ietilpst N2 kategorijā (vai otrādi);

b)	atbilstoši transportlīdzekļa “B” sēdvietu skaitam (7+1 vai 10+1) tam var piešķirt tipa apstiprinājumu kā M1 un M2 kategorijas transportlīdzeklim, un M1 kategorijā minētos parametrus var izmantot arī attiecībā uz transportlīdzekli, kas ietilpst M2 kategorijā (vai otrādi).

7.2.   N kategorijas transportlīdzeklim var būt tipa apstiprinājums saskaņā ar attiecīgi M1 vai M2 kategorijas noteikumiem, ja vairāku posmu tipa apstiprināšanas procedūras nākamajā posmā to paredzēts pārveidot par šīs kategorijas transportlīdzekli.

7.2.1.   Šī iespēja pieļaujama tikai attiecībā uz nepabeigtiem transportlīdzekļiem.

Šādus transportlīdzekļus apzīmē ar īpašu varianta kodu, ko tiem piešķir bāzes transportlīdzekļa izgatavotājs.

7.3.   Tipu, variantu un versiju apzīmējumi.

7.3.1.   Izgatavotājs katru transportlīdzekļa tipu, variantu un versiju apzīmē ar burtciparu kodu, ko veido latīņu burti un/vai arābu cipari.

Var izmantot iekavas un defises, ja ar tām neaizstāj burtus un ciparus.

7.3.2.   Šā koda kopējais apzīmējums ir TVV – tipa/varianta/versijas kods.

7.3.3.   Ar TVV kodu skaidri un viennozīmīgi apzīmē tehnisko raksturlielumu unikālu kombināciju saskaņā ar šā pielikuma B daļā minētajiem kritērijiem.

7.3.4.   Viens un tas pats izgatavotājs tipa apzīmēšanai var izmantot vienu kodu, ja transportlīdzekļa tipu var klasificēt divās vai vairākās kategorijās.

7.3.5.   Viens un tas pats izgatavotājs tipa apzīmēšanai neizmanto vienu un to pašu kodu vairāk kā vienam tipa apstiprinājumam tajā pašā transportlīdzekļu kategorijā.

7.4.   TVV kodā izmantojamo rakstzīmju skaits

7.4.1.   Rakstzīmju skaits nepārsniedz:

a)	15 rakstzīmes transportlīdzekļa tipa kodam;

b)	25 rakstzīmes viena varianta kodam;

c)	35 rakstzīmes vienas versijas kodam.

7.4.2.   TVV kodā izmantojamo rakstzīmju maksimālais kopskaits ir 75 rakstzīmes.

7.4.3.   Izmantojot visu TVV kodu, starp tipa, varianta un versijas apzīmējumu atstāj atstarpi.

Šāda TVV piemērs: 159AF[…atstarpe]0054[...atstarpe]977K(BE).

C   DAĻA

Virsbūves tipu definīcijas

0.   Vispārīgi noteikumi

0.1.   Virsbūves tipu, kas minēts I pielikuma 9. iedaļā un III pielikuma 1. daļā, kā arī virsbūves kodu, kurš minēts IX pielikuma 38. punktā, norāda, izmantojot kodus.

Kodu saraksts galvenokārt attiecas uz pabeigtiem un vairākos posmos pabeigtiem transportlīdzekļiem.

0.2.   M kategoriju transportlīdzekļu virsbūves kodu veido divi burti, kas norādīti 1. un 2. iedaļā.

0.3.   N un O kategoriju transportlīdzekļu virsbūves kodu veido divi burti, kas norādīti 3. un 4. iedaļā.

0.4.   Vajadzības gadījumā (jo īpaši attiecīgi 3.1. un 3.6. punktā un 4.1.–4.4. punktā minētajiem virsbūves tipiem) burtus papildina divi cipari.

0.4.1.   Ciparu saraksts norādīts šā pielikuma 2. papildinājumā.

0.5.   Virsbūves tips, kas jāizmanto speciālajiem transportlīdzekļiem, ir saistīts ar attiecīgā transportlīdzekļa kategoriju.

1.   M1 kategorijas transportlīdzekļi

Atsauce	Kods	Nosaukums	Definīcija
1.1.	AA	Sedans	Transportlīdzeklis saskaņā ar ISO standarta 3833:1977 3.1.1.1. punktā izmantoto definīciju, aprīkots ar vismaz četriem sānu logiem.
1.2.	AB	Hečbeks	Sedans, kā noteikts 1.1. punktā, ar durvīm transportlīdzekļa aizmugurē.
1.3.	AC	Universālis	Transportlīdzeklis saskaņā ar ISO standarta 3833:1977 3.1.1.4. punktā izmantoto definīciju.
1.4.	AD	Kupeja	Transportlīdzeklis saskaņā ar ISO standarta 3833:1977 3.1.1.5. punktā izmantoto definīciju.
1.5.	AE	Kabriolets	Transportlīdzeklis saskaņā ar ISO standarta 3833:1977 3.1.1.6. punktā izmantoto definīciju. Kabriolets var būt bez durvīm.
1.6.	AF	Plašlietojuma transportlīdzeklis	Transportlīdzeklis, izņemot AG un AA–AE grupas transportlīdzekļus, kas paredzēts cilvēku un viņu bagāžas un reizēm kravu pārvadāšanai vienā nodalījumā.
1.7.	AG	Kravas universālis	Transportlīdzeklis saskaņā ar ISO standarta 3833:1977 3.1.1.4.1. punktā izmantoto definīciju. Taču bagāžas nodalījumam jābūt pilnīgi atdalītam no pasažieru nodalījuma. Turklāt transportlīdzekļa vadītāja sēdvietas atskaites punktam nav jābūt vismaz 750 mm virs transportlīdzekļa balstvirsmas.

2.   M2 vai M3 kategorijas transportlīdzekļi

Atsauce	Kods	Nosaukums	Definīcija
2.1.	CA	Vienstāva transportlīdzeklis	Transportlīdzeklis, kurā cilvēkiem paredzētās vietas izkārtotas vienā līmenī vai tā, ka tās neveido divus vienu virs otra novietotus līmeņus.
2.2.	CB	Divstāvu transportlīdzeklis	Transportlīdzeklis saskaņā ar Direktīvas 2001/85/EK I pielikuma 2.1.6. punktā izmantoto definīciju.
2.3.	CC	Vienstāva posmains transportlīdzeklis	Transportlīdzeklis saskaņā ar Direktīvas 2001/85/EK I pielikuma 2.1.3. punktā izmantoto definīciju, ar vienu stāvu.
2.4.	CD	Divstāvu posmains transportlīdzeklis	Transportlīdzeklis saskaņā ar Direktīvas 2001/85/EK I pielikuma 2.1.3.1. punktā izmantoto definīciju.
2.5.	CE	Vienstāva transportlīdzeklis ar zemu grīdu	Transportlīdzeklis saskaņā ar Direktīvas 2001/85/EK I pielikuma 2.1.4. punktā izmantoto definīciju, ar vienu stāvu.
2.6.	CF	Divstāvu transportlīdzeklis ar zemu grīdu	Transportlīdzeklis saskaņā ar Direktīvas 2001/85/EK I pielikuma 2.1.4. punktā izmantoto definīciju, ar diviem stāviem.
2.7.	CG	Posmains vienstāva transportlīdzeklis ar zemu grīdu	Transportlīdzeklis, kurā apvienoti 2.3. un 2.5. punktā minētie tehniskie raksturlielumi.
2.8.	CH	Posmains divstāvu transportlīdzeklis ar zemu grīdu	Transportlīdzeklis, kurā apvienoti 2.4. un 2.6. punktā minētie tehniskie raksturlielumi.
2.9.	CI	Vienstāva transportlīdzeklis bez jumta	Transportlīdzeklis, kam pilnīgi vai daļēji nav jumta.
2.10.	CJ	Divstāvu transportlīdzeklis bez jumta	Transportlīdzeklis, kam nav jumta virs visa augšējā stāva vai tā daļas.
2.11.	CX	Autobusa šasija	Nepabeigts transportlīdzeklis, kam ir tikai šasijas sliedes vai samontētas caurules, spēka pārvads un tilti un ko paredzēts pabeigt ar transporta uzņēmuma vajadzībām pielāgotu virsbūvi.

3.   N1, N2 vai N3 kategorijas mehāniskie transportlīdzekļi

Atsauce	Kods	Nosaukums	Definīcija
3.1.	BA	Kravas automobilis	Transportlīdzeklis, kas projektēts un būvēts tikai vai galvenokārt kravu pārvadāšanai. Tas var arī vilkt piekabi.
3.2.	BB	Autofurgons	Kravas automobilis ar apvienotu transportlīdzekļa vadītāja kabīni un kravas nodalījumu.
3.3.	BC	Seglu vilcējs	Velkošs transportlīdzeklis, kas projektēts un būvēts tikai vai galvenokārt puspiekabju vilkšanai.
3.4.	BD	Vilcējauto	Velkošs transportlīdzeklis, kas projektēts un būvēts tikai tādu piekabju vilkšanai, kas nav puspiekabes.
3.5.	BE	Pikaps	Transportlīdzeklis, kura maksimālā masa nepārsniedz 3 500 kg un sēdvietas un kravas nodalījums nav apvienoti.
3.6.	BX	Šasija ar kabīni vai šasija ar pārsegu	Nepabeigts transportlīdzeklis, kam ir tikai kabīne (pabeigta vai nepabeigta), šasijas sliedes, spēka pārvads un tilti un ko paredzēts pabeigt ar transporta uzņēmuma vajadzībām pielāgotu virsbūvi.

4.   O kategorijas transportlīdzekļi

Atsauce	Kods	Nosaukums	Definīcija
4.1.	DA	Puspiekabe	Piekabe, kas projektēta un būvēta savienošanai ar seglu vilcēju vai autovilciena ratiņiem un ievērojama vertikāla slogojuma radīšanai uz velkošo transportlīdzekli vai autovilciena ratiņiem. Transportlīdzekļu savienošanai jāizmanto sakabe, ko veido pulka un seglu iekārta.
4.2.	DB	Piekabe ar jūgstieņa sakabi	Piekabe, kam ir vismaz divas asis, no kurām viena ir vadāmā ass, un kas: a) ir aprīkota ar jūgierīci, kura var pārvietoties vertikāli (attiecībā pret piekabi); b) iedarbojas uz velkošo transportlīdzekli ar statisku vertikālu slogojumu, kas nepārsniedz 100 daN.
4.3.	DC	Centrālass piekabe	Piekabe, kuras ass(-is) ir novietota(-as) tuvu transportlīdzekļa smaguma centram (kad tas ir vienmērīgi noslogots) tā, lai tikai neliels statisks vertikāls slogojums, kas nepārsniedz 10 % no slogojuma, kurš atbilst piekabes maksimālajai masai, vai 1 000 daN liels slogojums (izvēloties mazāko no šiem lielumiem) tiktu pārnests uz velkošo transportlīdzekli.
4.4.	DE	Piekabe ar stingrā savienojuma jūgstieni	Piekabe ar vienu asi vai vienu asu grupu, kas ir aprīkota ar jūgstieni un atbilstoši savai konstrukcijai pārnes uz velkošo transportlīdzekli statisku slogojumu, kurš nepārsniedz 4 000 daN, un kas neatbilst centrālasu piekabes definīcijai. Transportlīdzekļu savienošanai neizmanto sakabi, ko veido pulka un seglu iekārta.

1. papildinājums

Procedūra, lai pārbaudītu, vai transportlīdzekli var klasificēt kā bezceļu transportlīdzekli

0.   Vispārīgas prasības

0.1.   Lai transportlīdzekli klasificētu kā bezceļu transportlīdzekli, piemēro šajā papildinājumā aprakstīto procedūru.

1.   Ģeometrisko mērījumu testu nosacījumi

1.1.   M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļi ir nenoslogoti, ar piecdesmitās procentiles vīrieša manekenu transportlīdzekļa vadītāja sēdeklī un nokomplektēti ar dzeses šķidrumu, eļļām, degvielu, instrumentiem un rezerves riteni (ja komplektācijā ir oriģinālā aprīkojuma izgatavotāja iekārtas).

Manekenu var aizstāt ar līdzīgu ierīci, kam ir tāda pati masa.

1.2.   Transportlīdzekļus, izņemot 1.1. punktā minētos transportlīdzekļus, noslogo līdz to tehniski pieļaujamajai maksimālajai pilnajai masai.

Masas sadalījums pa asīm attiecībā uz atbilstību attiecīgajiem kritērijiem atbilst sliktākajam scenārijam.

1.3.   Prototipa transportlīdzekli nodod tehniskajam dienestam, ievērojot 1.1. vai 1.2. punktā minētos nosacījumus. Transportlīdzeklis ir nekustīgs, un tā riteņi ir neitrālā stāvoklī.

Virsma, uz kuras veic mērījumus, ir pēc iespējas līdzena un horizontāla (tās slīpums nepārsniedz 0,5 %).

2.   Priekšējās un pakaļējās pārkares leņķa un garenpārgājības leņķa mērījumi

2.1.   Priekšējās pārkares leņķi mēra saskaņā ar 6.10. punktu ISO standartā 612:1978.

2.2.   Pakaļējās pārkares leņķi mēra saskaņā ar 6.11. punktu ISO standartā 612:1978.

2.3.   Garenpārgājības leņķi mēra saskaņā ar 6.9. punktu ISO standartā 612:1978.

2.4.   Mērot pakaļējās pārkares leņķi, pakaļējās drošības konstrukcijas ar regulējamu augstumu var noregulēt augšējā stāvoklī.

2.5.   Ieteikums, kas minēts 2.4. punktā, nav jāsaprot kā pienākums aprīkot bāzes transportlīdzekli ar oriģinālā aprīkojuma pakaļējo drošības konstrukciju. Taču bāzes transportlīdzekļa izgatavotājs informē nākamā posma izgatavotāju par to, ka ar pakaļējo drošības konstrukciju aprīkotam transportlīdzeklim ir jāatbilst prasībām par pakaļējās pārkares leņķi.

3.   Klīrensa mērījumi

3.1.   Garenpārgājības klīrenss

3.1.1.

“Garenpārgājības klīrenss” ir īsākais attālums starp zemes plakni un transportlīdzekļa zemāko fiksēto punktu. Piemērojot šo definīciju ņem vērā attālumu starp priekšējo asu grupas pēdējo asi un pakaļējo asu grupas pirmo asi.

3.1.2.

Transportlīdzekļa nekustīgās daļas nedrīkst projicēties attēla ieēnotajā zonā.

3.2.   Klīrenss zem viena tilta

3.2.1.

“Klīrenss zem viena tilta” ir attālums zem tāda apļa arkas augstākā punkta, kurš iziet caur vienas ass riteņu (iekšējo, ja transportlīdzeklim ir dubultriepas) riepu protektora nospiedumu centram un pieskaras transportlīdzekļa zemākajam fiksētajam punktam starp riteņiem.

3.2.2.

Vajadzības gadījumā klīrensu mēra katrai no vairākām asu grupas asīm.

4.   Kāpumspēja

4.1.   “Kāpumspēja” ir transportlīdzekļa spēja pārvarēt kāpumus.

4.2.   Lai pārbaudītu nepabeigtu un pabeigtu M2, M3, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļu kāpumspēju, veic testus.

4.3.   Testējamo prototipa transportlīdzekli testē tehniskais dienests.

4.4.   Pēc izgatavotāja lūguma un saskaņā ar XVI pielikumā minētajiem nosacījumiem transportlīdzekļa tipa kāpumspēju var pierādīt, veicot virtuālu testēšanu.

5.   Testēšanas nosacījumi un novērtēšanas kritērijs

5.1.   Līdz 2014. gada 31. oktobrim piemēro Direktīvas 97/27/EC I pielikuma 7.5. iedaļā izklāstītos nosacījumus.

No 2014. gada 1. novembra piemēro testēšanas nosacījumus, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 661/2009 (4) 14. pantu.

5.2.   Transportlīdzeklis pārvar kāpumu, braucot ar vienmērīgu ātrumu, bez riteņu garenslīdes un sānslīdes.

2. papildinājums

Cipari, ko pievieno kodiem, ar kuriem apzīmē dažādus virsbūves veidus

01	Kravas platforma

02	Bortu transportlīdzeklis

03

Furgons

04	Kondicionēta virsbūve ar izolētām sienām un aprīkojumu iekšējās temperatūras uzturēšanai

05	Kondicionēta virsbūve ar izolētām sienām bez aprīkojuma iekšējās temperatūras uzturēšanai

06	Virsbūve ar tentu

07	Noņemama (maināma) virsbūve

08	Konteinervedējs

09	Transportlīdzeklis ar āķveida pacēlāju

10

Izgāzējs

11	Cisternauto

12	Bīstamo kravu vešanai paredzēts cisternauto

13

Lopvedējs

14	Transportlīdzekļu vedējs

15	Betonmaisītājs

16	Betonsūknētājs

17

Kokvedējs

18	Atkritumu savācējs

19	Ielu slaucītājs un tīrītājs un novadcauruļu tīrītājs

20	Kompresorauto

21	Laivu vedējs

22	Planieru vedējs

23	Transportlīdzekļi, ko izmanto kā mazumtirdzniecības veikalus vai preču stendus

24	Autoevakuators

25	Transportlīdzeklis ar kāpnēm

26	Celtņauto (izņemot II pielikuma A daļas 5. iedaļā minēto autoceltni)

27	Strēles pacēlājs

28	Stabu licējs

29	Piekabe ar zemu grīdu

30	Stikla lokšņu vedējs

31	Ugunsdzēsējauto

99	Virsbūve, kas nav iekļauta šajā sarakstā