15.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 185/30


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 678/2011

(2011. gada 14. jūlijs),

ar kuru aizstāj II pielikumu un groza IV, IX un XI pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektīva)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvu 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektīva) (1), un jo īpaši tās 39. panta 2. punktu un 39. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Direktīvu 2007/46/EK ir izveidota saskaņota administratīvu noteikumu un vispārēju tehnisku prasību sistēma attiecībā uz visiem jauniem transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām. Tajā iekļautas īpašas definīcijas, kas attiecas uz transportlīdzekļiem un ir vajadzīgas, lai nodrošinātu Eiropas tipa apstiprināšanas sistēmas pienācīgu darbību.

(2)

Viens no Direktīvas 2007/46/EK mērķiem ir Eiropas tipa apstiprināšanas sistēmas attiecināšana uz visām transportlīdzekļu kategorijām. Direktīvas 2007/46/EK II pielikums, kurā iekļautas īpašās definīcijas, ir jāpārstrādā, lai ņemtu vērā tehnikas attīstību. Tāpēc jāgroza spēkā esošās definīcijas vai jānosaka jaunas definīcijas.

(3)

Pieredze liecina, ka pašreizējie kritēriji, ko piemēro, lai noteiktu, vai jauns transportlīdzekļa modelis ir uzskatāms par jaunu tipu, ir pārāk neprecīzi. Šis noteiktības trūkums var traucēt īstenot jaunas ES normatīvās prasības, kas attiecas uz jauniem transportlīdzekļu tipiem. Pieredze turklāt liecina, ka ir iespējams apiet ES mazo sēriju tiesību aktus, sadalot transportlīdzekļa tipu vairākos apakštipos saskaņā ar dažādiem tipa apstiprinājumiem. Līdz ar to jaunu transportlīdzekļu skaits, ko Eiropas Savienībā var nodot ekspluatācijā saskaņā ar mazo sēriju režīmu, var pārsniegt atļauto skaitu. Tāpēc jāprecizē, kuri transportlīdzekļu tehniskie raksturlielumi jāizmanto kā kritēriji, nosakot, kas veido jaunu tipu.

(4)

Saskaņā ar principiem, kas pausti Komisijas paziņojumā “Rīcības plāns normatīvās vides vienkāršošanai un uzlabošanai” (2) un paziņojumā “Rīcības programma administratīvā sloga samazināšanai Eiropas Savienībā” (3), ir lietderīgi pārskatīt viena transportlīdzekļa tipa variantu un versiju noteikšanā izmantojamos kritērijus, lai mazinātu transportlīdzekļu izgatavotājiem piemērojamo administratīvo slogu. Tas turklāt padarītu tipa apstiprināšanas procesu pārredzamāku dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

(5)

Ņemot vērā globalizācijas tendences automobiļu nozarē, arvien svarīgāks kļūst darbs, ko veic Pasaules forums par transportlīdzekļu noteikumu saskaņošanu jeb 29. darba grupa (WP.29). Tā kā tas ir būtisks, ievērojot augsta līmeņa grupas CARS 21 ieteikumus, kas paredz iekļaut ES tiesību aktos Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) noteikumus vai pat aizstāt ES direktīvas un regulas ar ANO EEK noteikumiem, kā arī iekļaut ES tiesību aktos vispārējos tehniskos noteikumus, būtu jānodrošina Eiropas Savienības tiesību aktu atbilstība ANO EEK noteikumiem.

(6)

Ievērojot saskaņošanas darbu, ko pašlaik veic Pasaules forums par transportlīdzekļu noteikumu saskaņošanu, noteikti būtu jāņem vērā jaunākās izstrādes, kuras minētas Rezolūcijā Nr. R.E. 3 par motorizētu transportlīdzekļu un piekabju klasifikāciju un definīcijām, kas pieņemta saskaņā ar ANO EEK Nolīgumu par vienotu tehnisko prasību apstiprināšanu riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un detaļām, ko var uzstādīt un/vai lietot riteņu transportlīdzekļos, un par nosacījumiem to apstiprinājumu savstarpējai atzīšanai, kas piešķirti, pamatojoties uz šīm prasībām (pārskatītais 1958. gada nolīgums), kā arī Speciālajā rezolūcijā Nr. S.R. 1, kas attiecas uz transportlīdzekļu kategoriju, masas un gabarītu kopējām definīcijām un ir pieņemta saskaņā ar ANO EEK Nolīgumu par vispārēju tehnisko noteikumu apstiprināšanu riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un detaļām, ko var uzstādīt un/vai lietot riteņu transportlīdzekļos (Paralēlais jeb 1998. gada nolīgums). Tikai šo izstrāžu iekļaušana pamatdirektīvā var nodrošināt Eiropas tipa apstiprināšanas sistēmas pienācīgu darbību. Tāpēc jāparedz jauni kritēriji, kas ļautu noteikt, vai transportlīdzekļa tips būtu iekļaujams M vai N kategorijā.

(7)

Saskaņā ar 8. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Regulā (EK) Nr. 443/2009, ar ko, īstenojot daļu no Kopienas integrētās pieejas CO2 emisiju samazināšanai no vieglajiem transportlīdzekļiem, nosaka emisijas standartus jauniem vieglajiem automobiļiem (4), dalībvalstīm jāuztur reģistrs, kurā attiecībā uz katru jaunu transportlīdzekli, kas reģistrēts to teritorijā, iekļauj datus par tā īpatnējām CO2 emisijām, norādot, inter alia, katra konkrētā transportlīdzekļa tipu, variantu un versiju. Ir jānosaka kritēriji, saskaņā ar kuriem vieglajiem automobiļiem piešķir M1 vai N1 kategorijas transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu. Šiem kritērijiem būtu jābūt objektīviem un tādiem, lai transportlīdzekļu izgatavotāji un tipa apstiprināšanas un reģistrēšanas iestādes tos varētu izmantot kā vadlīnijas. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 443/2009 13. panta 4. punktu izgatavotājiem jānorāda, vai transportlīdzeklī ir izmantotas inovatīvas tehnoloģijas, kas ļauj panākt turpmāku CO2 emisiju samazinājumu. Tas būtu jāpanāk, izmantojot kodu, ko izgatavotājs piešķir transportlīdzeklim un kas norāda, ka katrs tips/variants/versija atbilst unikālam inovatīvo tehnoloģiju kopumam. Tādā gadījumā tipa/varianta/versijas definīcija ļautu noteikt izmantotās inovatīvās tehnoloģijas. Tāpēc Direktīvas 2007/46/EK II pielikumu ir lietderīgi papildināt ar attiecīgu punktu.

(8)

Lai atvieglotu jaunu transportlīdzekļu reģistrēšanu dalībvalstīs, atbilstības sertifikātā jānorāda virsbūves tips, tāpēc reģistrācijas procesu varētu vienkāršot, katru virsbūves veidu apzīmējot ar saskaņotu kodu. Lai datu apstrādi varētu automatizēt, būtu jāizveido atbilstošu kodu saraksts virsbūves veidu apzīmēšanai.

(9)

Nav iespējams nodrošināt, ka īpaši projektētas sevišķi lielas kravnesības piekabes atbilst visām Direktīvas 2007/46/EK IV pielikumā minēto normatīvo aktu prasībām, kas jāievēro, lai iegūtu Eiropas tipa apstiprinājumu, tāpēc ir lietderīgi iekļaut šīs piekabes speciālo transportlīdzekļu kategorijā, ņemot vērā to tehniskos raksturlielumus. Būtu jāparedz vienkāršots tipa apstiprināšanas noteikumu kopums, lai šīm piekabēm varētu piešķirt Eiropas tipa apstiprinājumu. Tas nozīmē, ka Direktīvas 2007/46/EK XI pielikumam jāpievieno jauns papildinājums.

(10)

Pašlaik turpinās jaunas tehniskas izstrādes, lai apmierinātu pieprasījumu pēc jauniem risinājumiem kravu pārvadāšanas jomā. Tāpēc pamata tiesību aktos jāiekļauj jaunas definīcijas, lai Direktīvas 2007/46/EK IV vai XI pielikumā minētos normatīvos aktus turpmāk varētu papildināt ar atbilstošiem tehniskajiem noteikumiem. Būtu skaidri jānosaka, ka šādiem transportlīdzekļiem nevar piešķirt EK tipa apstiprinājumu, kamēr nav attiecīgi grozīti tipa apstiprināšanas tiesību akti.

(11)

Pieņemot Komisijas 2010. gada 9. marta Direktīvu 2010/19/ES, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/226/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/46/EK, lai dažu kategoriju mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju pretšļakatu ierīces pielāgotu tehnikas attīstībai (5), ir radusies kļūda, jo ar šo direktīvu ir grozīts arī Direktīvas 2007/46/EK IV un XI pielikums. Šie pielikumi iepriekš bija aizstāti ar Komisijas 2008. gada 7. oktobra Regulu (EK) Nr. 1060/2008, ar kuru aizstāj I, III, IV, VI, VII, XI un XV pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektīva) (6). Tiesiskās noteiktības labad visi daļējie šo pielikumu grozījumi turpmāk būtu jāpieņem tikai ar regulu. Tā kā saskaņā ar Komisijas 2011. gada 14. jūlija Lēmumu 2011/415/ES, ar kuru labo Komisijas Direktīvu 2010/19/ES, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/226/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/46/EK attiecībā uz Direktīvas 2007/46/EK pielikumu grozījumiem, lai dažu kategoriju mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju pretšļakatu ierīces pielāgotu tehnikas attīstībai (7), Direktīvas 2010/19/ES attiecīgais 2. pants ir svītrots, grozījumus, kas bija iekļauti minētajā pantā, ir lietderīgi iekļaut šajā regulā, lai labotu iepriekš minēto kļūdu.

(12)

Lai nodrošinātu tipa apstiprināšanas sistēmas pienācīgu darbību, ir lietderīgi atjaunināt Direktīvas 2007/46/EK pielikumus, lai tos pielāgotu zinātnisko un tehnisko zināšanu attīstībai.

(13)

Turklāt ir lietderīgi atjaunināt Direktīvas 2007/46/EK pielikumus, lai noteiktu tehniskās prasības speciālo transportlīdzekļu tipa apstiprināšanai.

(14)

Šo pielikumu noteikumi ir pietiekami detalizēti, un tiem nevajag turpmākus dalībvalstu transponēšanas pasākumus, tāpēc saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK 39. panta 8. punktu ir lietderīgi aizstāt II pielikumu un grozīt IV, IX un XI pielikumu, izmantojot regulu.

(15)

Direktīvas II pielikums būtu jāaizstāj, bet IV, IX un XI pielikums attiecīgi jāgroza.

(16)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Tehniskā komiteja mehānisko transportlīdzekļu jautājumos,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Direktīvu 2007/46/EK groza šādi:

1)

direktīvas II pielikumu aizstāj ar šīs regulas I pielikuma tekstu;

2)

direktīvas IV pielikumu groza atbilstoši šīs regulas II pielikumam;

3)

direktīvas IX pielikumu groza atbilstoši šīs regulas III pielikumam;

4)

direktīvas XI pielikumu groza atbilstoši šīs regulas IV pielikumam.

2. pants

Šī regula neatceļ transportlīdzekļu tipa apstiprinājumus, kas piešķirti līdz 2012. gada 29. oktobrim, un nekavē šo apstiprinājumu paplašināšanu.

3. pants

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro jauniem transportlīdzekļu tipiem, kam apstiprinājumu piešķir no 2012. gada 29. oktobra.

Taču regulas II pielikumā un IV pielikuma 1. un 2. punktā izklāstītās prasības piemēro no 2011. gada 9. aprīļa.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta otrās daļas, izgatavotāji var piemērot visus šīs regulas noteikumus no 2011. gada 4. augusta.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 14. jūlijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.

(2)  COM(2002) 278, galīgā redakcija.

(3)  COM(2007) 23, galīgā redakcija.

(4)  OV L 140, 5.6.2009., 1. lpp.

(5)  OV L 72, 20.3.2010., 17. lpp.

(6)  OV L 292, 31.10.2008., 1. lpp.

(7)  Sk. šā Oficiālā Vēstneša 76. lpp.


I PIELIKUMS

II PIELIKUMS

VISPĀRĪGAS DEFINĪCIJAS, TRANSPORTLĪDZEKĻU KLASIFIKĀCIJAS KRITĒRIJI, TRANSPORTLĪDZEKĻU UN VIRSBŪVES TIPI

IEVADA DAĻA

Vispārīgas definīcijas un vispārīgi noteikumi

1.   Definīcijas

1.1.   “Sēdvieta” ir jebkura vieta, kurā var apsēsties viens cilvēks, kura augums atbilst vismaz:

a)

piecdesmitās procentiles vīrieša manekena augumam, ja tas ir transportlīdzekļa vadītājs;

b)

visos pārējos gadījumos – piektās procentiles pieaugušas sievietes manekena augumam.

1.2.   “Sēdeklis” ir konstrukcija, kas kopā ar apdari veido vai neveido vienotu struktūru ar transportlīdzekļa virsbūvi un nodrošina sēdvietu vienam cilvēkam.

1.2.1.   Termins “sēdeklis” attiecas gan uz atsevišķu sēdekli, gan uz sola sēdekli.

1.2.2.   Šī definīcija aptver salokāmus un noņemamus sēdekļus.

1.3.   “Krava” galvenokārt ir jebkuri pārvietojami priekšmeti.

Termins “krava” attiecas uz beramkravām, rūpniecības precēm, šķidrumiem, dzīviem dzīvniekiem, lauksaimniecības kultūrām, nedalāmām kravām.

1.4.   “Maksimālā masa” ir “tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa”, kā norādīts I pielikuma 2.8. punktā.

2.   Vispārīgi noteikumi

2.1.   Sēdvietu skaits

2.1.1.   Prasības par sēdvietu skaitu attiecas uz sēdekļiem, ko paredzēts izmantot, transportlīdzeklim braucot pa ceļu.

2.1.2.   Tās neattiecas uz sēdekļiem, kurus paredzēts izmantot transportlīdzekļa stāvēšanas laikā un kuri lietotājiem ir skaidri norādīti ar piktogrammu vai zīmi ar attiecīgu tekstu.

2.1.3.   Sēdvietu skaitu nosaka saskaņā ar šādām prasībām:

a)

katru atsevišķo sēdekli uzskata par vienu sēdvietu;

b)

sola sēdekļiem par vienu sēdvietu uzskata jebkuru vietu, kuras platums sēdekļa spilvenu līmenī ir vismaz 400 mm.

Šis nosacījums izgatavotājiem netraucē piemērot 1.1. punktā minētos vispārīgos noteikumus;

c)

taču b) apakšpunktā minēto vietu neuzskata par vienu sēdvietu, ja:

i)

sola sēdekļa raksturlielumi, piemēram, stacionārs konsoles bloks, nepolsterēts laukums vai salona apdare, kas pārdala nominālo sēdvietas virsmu, neļauj manekena sēžai ieņemt dabīgu sēdēšanas stāvokli;

ii)

grīdas panelis, kas atrodas tieši attiecīgās sēdvietas priekšā, ir konstruēts tā, ka (piemēram, tajā esoša tuneļa dēļ) neļauj manekena pēdām ieņemt dabīgu stāvokli.

2.1.4.   Attiecībā uz transportlīdzekļiem, kuriem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 20. novembra Direktīvu 2001/85/EK, kas attiecas uz īpašiem noteikumiem transportlīdzekļiem, kurus lieto pasažieru pārvadāšanai un kuros papildus autovadītāja sēdvietai ir vairāk nekā astoņas sēdvietas, un ar ko groza Padomes Direktīvas 70/156/EEK un 97/27/EK (1), 2.1.3. punkta b) apakšpunktā minētos izmērus pieskaņo vienam cilvēkam paredzētās minimālās vietas izmēriem dažādu klašu transportlīdzekļos.

2.1.5.   Ja transportlīdzeklī atrodas noņemama sēdekļa stiprinājuma elementi, nosakot sēdvietu skaitu, noņemamo sēdekli uzskata par sēdvietu.

2.1.6.   Vietu, kas paredzēta aizņemtam ratiņkrēslam, uzskata par vienu sēdvietu.

2.1.6.1.   Šis noteikums neskar Direktīvas 2001/85/EK VII pielikuma 3.6.1. un 3.7. punkta prasības.

2.2.   Maksimālā masa

2.2.1.   Seglu vilcēja maksimālā masa, kas jāņem vērā, klasificējot transportlīdzekli, ietver maksimālo masu, ar kādu puspiekabe iedarbojas uz seglu iekārtu.

2.2.2.   Mehāniskā transportlīdzekļa, kas var vilkt centrālass piekabi vai piekabi ar stingrā savienojuma jūgstieni, maksimālajā masā, kura jāņem vērā, klasificējot transportlīdzekli, ietver maksimālo masu, ko sakabe pārnes uz velkošo transportlīdzekli.

2.2.3.   Puspiekabes, centrālass piekabes un piekabes ar stingrā savienojuma jūgstieni maksimālā masa, kas jāņem vērā, klasificējot transportlīdzekli, atbilst maksimālajai masai, ko piekabes ass vai asu grupas riteņi pārnes uz zemi, kad piekabe ir savienota ar velkošo transportlīdzekli.

2.2.4.   Autovilciena ratiņu maksimālā masa, kas jāņem vērā, klasificējot transportlīdzekli, ietver maksimālo masu, ar kādu puspiekabe iedarbojas uz seglu iekārtu.

2.3.   Īpašs aprīkojums

2.3.1.   Transportlīdzekļus, kuros uzstādīts galvenokārt stacionārs aprīkojums, piemēram, iekārtas un aparāti, uzskata par N vai O kategorijas transportlīdzekļiem.

2.4.   Mērvienības

2.4.1.   Ja nav noteikts citādi, visas mērvienības un ar tām saistītie simboli atbilst Padomes Direktīvas 80/181/EEK (2) prasībām.

3.   Transportlīdzekļu klasifikācija

3.1.   Par transportlīdzekļu tipu klasifikāciju konkrētās kategorijās atbild izgatavotāji.

Šajā nolūkā izgatavotāji ievēro visus šajā pielikumā aprakstītos attiecīgos kritērijus.

3.2.   Apstiprinātāja iestāde var pieprasīt izgatavotājam atbilstošu papildu informāciju, kas apliecina, ka transportlīdzekļa tips jāklasificē kā īpašās grupas speciālais transportlīdzeklis (kods “SG”).

A   DAĻA

Transportlīdzekļu klasificēšanas kritēriji

1.   Transportlīdzekļu kategorijas

Piešķirot Eiropas un valsts tipa apstiprinājumu, kā arī individuālu apstiprinājumu, transportlīdzekļus iedala šādās kategorijās.

(Ņem vērā, ka apstiprinājumu var piešķirt tikai 1.1.1.–1.1.3., 1.2.1.–1.2.3. un 1.3.1.–1.3.4. punktā minēto kategoriju transportlīdzekļiem.)

1.1.

M kategorija

Mehāniskie transportlīdzekļi, kas projektēti un būvēti galvenokārt cilvēku un viņu bagāžas pārvadāšanai.

1.1.1.

M1 kategorija

M kategorijas transportlīdzekļi, kuros papildus transportlīdzekļa vadītāja sēdvietai ir ne vairāk kā astoņas sēdvietas.

M1 kategorijas transportlīdzekļos nav vietas stāvošu pasažieru pārvadāšanai.

Sēdvietu skaits var būt ierobežots līdz vienai (t. i., transportlīdzekļa vadītāja) sēdvietai.

1.1.2.

M2 kategorija

M kategorijas transportlīdzekļi, kuros papildus transportlīdzekļa vadītāja sēdvietai ir vairāk nekā astoņas sēdvietas un kuru maksimālā masa nepārsniedz piecas tonnas.

M2 kategorijas transportlīdzekļos papildus sēdvietām var būt vieta stāvošu pasažieru pārvadāšanai.

1.1.3.

M3 kategorija

M kategorijas transportlīdzekļi, kuros papildus transportlīdzekļa vadītāja sēdvietai ir vairāk nekā astoņas sēdvietas un kuru maksimālā masa pārsniedz piecas tonnas.

M3 kategorijas transportlīdzekļos var būt vieta stāvošu pasažieru pārvadāšanai.

1.2.

N kategorija

Mehāniskie transportlīdzekļi, kas projektēti un būvēti galvenokārt kravu pārvadāšanai.

1.2.1.

N1 kategorija

N kategorijas transportlīdzekļi, kuru maksimālā masa nepārsniedz 3,5 tonnas.

1.2.2.

N2 kategorija

N kategorijas transportlīdzekļi, kuru maksimālā masa pārsniedz 3,5 tonnas, bet nepārsniedz 12 tonnas.

1.2.3.

N3 kategorija

N kategorijas transportlīdzekļi, kuru maksimālā masa pārsniedz 12 tonnas.

1.3.

O kategorija

Piekabes, kas projektētas un būvētas kravu un cilvēku pārvadāšanai, kā arī cilvēku izmitināšanai.

1.3.1.

O1 kategorija

O kategorijas transportlīdzekļi, kuru maksimālā masa nepārsniedz 0,75 tonnas.

1.3.2.

O2 kategorija

O kategorijas transportlīdzekļi, kuru maksimālā masa pārsniedz 0,75 tonnas, bet nepārsniedz 3,5 tonnas.

1.3.3.

O3 kategorija

O kategorijas transportlīdzekļi, kuru maksimālā masa pārsniedz 3,5 tonnas, bet nepārsniedz 10 tonnas.

1.3.4.

O4 kategorija

O kategorijas transportlīdzekļi, kuru maksimālā masa pārsniedz 10 tonnas.

2.   Transportlīdzekļu apakškategorijas

2.1.   Bezceļu transportlīdzekļi

“Bezceļu transportlīdzeklis (ORV)” ir M vai N kategorijas transportlīdzeklis ar īpašiem tehniskajiem raksturlielumiem, kas ļauj to izmantot ārpus parastajiem ceļiem.

Šo kategoriju transportlīdzekļiem aiz burta un cipara, kas apzīmē transportlīdzekļa kategoriju, pievieno burtu “G”.

Kritēriji transportlīdzekļu iekļaušanai bezceļu transportlīdzekļu (ORV) apakškategorijā ir norādīti šā pielikuma A daļas 4. iedaļā.

2.2.   Speciālie transportlīdzekļi

2.2.1.   “Speciālais transportlīdzeklis (SPV) ” ir M, N vai O kategorijas transportlīdzeklis ar īpašiem tehniskajiem raksturlielumiem tādu funkciju izpildei, kam vajag īpašus pielāgojumus un/vai aprīkojumu.

Nepabeigtiem transportlīdzekļiem, kurus paredzēts iekļaut speciālo transportlīdzekļu (SPV) apakškategorijā, aiz burta un cipara, kas apzīmē transportlīdzekļa kategoriju, pievieno burtu “S”.

Speciālo transportlīdzekļu dažādo tipu definīcijas un uzskaitījums ir sniegti 5. iedaļā.

2.3.   Speciālie bezceļu transportlīdzekļi

2.3.1.   “Speciālais bezceļu transportlīdzeklis (ORV-SPV)” ir M vai N kategorijas transportlīdzeklis ar 2.1. un 2.2. punktā minētajiem īpašajiem tehniskajiem raksturlielumiem.

Šo kategoriju transportlīdzekļiem aiz burta un cipara, kas apzīmē transportlīdzekļa kategoriju, pievieno burtu “G”.

Nepabeigtiem transportlīdzekļiem, ko paredzēts iekļaut speciālo transportlīdzekļu (SPV) apakškategorijā, kā otru sufiksu pievieno burtu “S”.

3.   Kritēriji transportlīdzekļu iekļaušanai N kategorijā

3.1.   Transportlīdzekļa tipu iekļauj N kategorijā, pamatojoties uz 3.2.–3.6. punktā minētajiem transportlīdzekļa tehniskajiem raksturlielumiem.

3.2.   Nodalījumus, kuros atrodas visas sēdvietas, parasti pilnīgi atdala no kravas nodalījuma.

3.3.   Atkāpjoties no 3.2. punkta prasībām, cilvēkus un kravu var pārvadāt vienā nodalījumā ar nosacījumu, ka kravas nodalījumā ir stiprinājuma ierīces, kas paredzētas, lai transportlīdzeklī esošos cilvēkus braukšanas laikā, tostarp strauji bremzējot un veicot pagriezienus, aizsargātu pret kravas pārvirzi.

3.4.   Stiprinājuma ierīces (saites), kas paredzētas kravas nostiprināšanai saskaņā ar 3.3. punkta prasībām, kā arī starpsienu sistēmas, kuras paredzētas transportlīdzekļiem, kuru masa nepārsniedz 7,5 tonnas, projektē saskaņā ar 3. un 4. iedaļas noteikumiem ISO standartā 27956:2009 “Ceļu transportlīdzekļi. Kravas nostiprināšana vieglajos kravas furgonos. Prasības un testēšanas metodes”.

3.4.1.   Izgatavotāja iesniegtais paziņojums par atbilstību ļauj pārbaudīt, vai ir ievērotas 3.4. punkta prasības.

3.4.2.   Izgatavotājs var atkāpties no 3.4. punkta prasībām, ja tas var sekmīgi pierādīt apstiprinātājai iestādei, ka uzstādītās stiprinājuma ierīces garantē tādu pašu drošības līmeni, kāds paredzēts minētajā standartā.

3.5.   Sēdvietu skaits, izņemot transportlīdzekļa vadītāja sēdvietu, nepārsniedz:

a)

N1 kategorijas transportlīdzekļiem – 6;

b)

N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem – 8.

3.6.   Transportlīdzekļu kravnesība, izteikta kg, ir līdzvērtīga to cilvēkietilpībai vai lielāka par to.

3.6.1.   Tāpēc visās konfigurācijās, jo īpaši, ja ir aizņemtas visas sēdvietas, ir spēkā šādi vienādojumi:

a)

ja N = 0:

P – M ≥ 100 kg;

b)

ja 0 < N ≤ 2:

P – (M + N × 68) ≥ 150 kg;

c)

ja N > 2:

P – (M + N × 68) ≥ N × 68,

kur burtiem ir šāda nozīme:

P

ir tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa;

M

ir masa darbderīgā stāvoklī;

N

ir sēdvietu skaits, izņemot transportlīdzekļa vadītāja sēdvietu.

3.6.2.   Tāda aprīkojuma masu, kas transportlīdzeklim uzstādīts, lai tas varētu uzņemt kravu (piemēram, cisterna, virsbūve utt.), apstrādāt kravu (piemēram, celtnis, pacēlājs utt.) un nostiprināt kravu (piemēram, kravas stiprinājuma ierīces) iekļauj lielumā “M”.

Tāda aprīkojuma masu, ko neizmanto iepriekš minētajiem mērķiem (piemēram, kompresors, vinča, elektroenerģijas ģenerators, raidiekārta utt.), piemērojot iepriekš minētās formulas, neiekļauj lielumā “M”.

3.7.   Prasības, kas minētas 3.2.–3.6. punktā, attiecas uz visiem attiecīgā transportlīdzekļa tipa variantiem un versijām.

3.8.   Kritēriji transportlīdzekļu iekļaušanai N1 kategorijā.

3.8.1.   Transportlīdzekli iekļauj N1 kategorijā, ja tas atbilst visiem piemērojamajiem kritērijiem.

Ja viens vai vairāki kritēriji nav ievēroti, transportlīdzekli klasificē kā M1 kategorijas transportlīdzekli.

3.8.2.   Papildus 3.2.–3.6. punktā minētajiem vispārīgajiem kritērijiem, klasificējot transportlīdzekļus ar vienotu transportlīdzekļa vadītāja kabīni un kravas nodalījumu (t. i., transportlīdzekļus ar BB tipa virsbūvi), piemēro 3.8.2.1.–3.8.2.3.5. punktā minētos kritērijus.

3.8.2.1.   Tas, ka starp sēdekļu rindu un kravas nodalījumu ir ierīkota pilnīga vai daļēja siena vai starpsiena, neatbrīvo no pienākuma ievērot attiecīgos kritērijus.

3.8.2.2.   Kritēriji ir šādi:

a)

kravas kraušanai var izmantot šim nolūkam projektētas un būvētas aizmugures durvis, nolaižamu aizmugures bortu vai sānu durvis;

b)

ja izmanto aizmugures durvis vai nolaižamu aizmugures bortu, kravas lūka atbilst šādām prasībām:

i)

ja transportlīdzeklis aprīkots tikai ar vienu sēdekļu rindu vai vienīgi transportlīdzekļa vadītāja sēdekli, kravas lūkas minimālais augstums ir 600 mm;

ii)

ja transportlīdzeklis aprīkots ar divām vai vairākām sēdekļu rindām, kravas lūkas minimālais augstums ir 800 mm, bet minimālais virsmas laukums – 12 800 cm2;

c)

kravas nodalījums atbilst šādām prasībām:

“kravas nodalījums” ir transportlīdzekļa daļa, kas atrodas aiz sēdekļu rindām vai aiz transportlīdzekļa vadītāja sēdekļa, ja transportlīdzeklim ir tikai transportlīdzekļa vadītāja sēdeklis:

i)

kravas nodalījuma slogošanas virsma parasti ir līdzena;

ii)

ja transportlīdzeklis aprīkots tikai ar vienu sēdekļu rindu vai vienu sēdekli, kravas nodalījuma minimālais garums ir 40 % no garenbāzes garuma;

iii)

ja transportlīdzeklis aprīkots ar divām vai vairākām sēdekļu rindām, kravas nodalījuma minimālais garums ir 30 % no garenbāzes garuma.

Ja pēdējās rindas sēdekļi ir viegli noņemami, neizmantojot speciālus instrumentus, prasības attiecībā uz kravas nodalījuma garumu ievēro, pieņemot, ka transportlīdzeklī ir uzstādīti visi sēdekļi;

iv)

prasības attiecībā uz kravas nodalījuma garumu ievēro, pieņemot, ka pirmās vai attiecīgi pēdējās rindas sēdekļu atzveltnes ir vertikālā stāvoklī atbilstoši parastajiem apstākļiem, kādos sēdekļus izmanto transportlīdzeklī esošie cilvēki.

3.8.2.3.   Īpaši mērīšanas nosacījumi

3.8.2.3.1.   Definīcijas:

a)

“kravas lūkas augstums” ir vertikālais attālums starp divām horizontālām plaknēm, kas pieskaras attiecīgi durvju ailas apakšdaļas augstākajam punktam un durvju ailas augšdaļas zemākajam punktam;

b)

“kravas lūkas virsma” ir tās maksimālās atveres, kas iespējama, kad aizmugures durvis ir plaši atvērtas vai aizmugures borts nolaists, lielākā virsma taisnleņķa projekcijā vertikālā plaknē, kura ir perpendikulāra transportlīdzekļa centra līnijai;

c)

“garenbāze”, piemērojot 3.8.2.2. un 3.8.3.1. punktā minētās formulas, ir:

i)

divasu transportlīdzeklim – attālums starp priekšējā tilta centra līniju un otrā tilta centra līniju;

ii)

trīsasu transportlīdzeklim – attālums starp priekšējā tilta centra līniju un tāda virtuāla tilta centra līniju, kas atrodas vienādā attālumā no otrā un trešā tilta.

3.8.2.3.2.   Sēdekļu regulēšana:

a)

sēdekļus noregulē galējā aizmugurējā stāvoklī;

b)

ja sēdekļa atzveltne ir regulējama, to noregulē tā, lai telpiskās H punkta ierīces (manekena) rumpja leņķis sēžot būtu 25o;

c)

ja sēdekļa atzveltne nav regulējama, tās stāvoklis atbilst stāvoklim, ko noteicis transportlīdzekļa izgatavotājs;

d)

ja sēdekļa augstums ir regulējams, to noregulē zemākajā stāvoklī.

3.8.2.3.3.   Nosacījumi attiecībā uz transportlīdzekli:

a)

transportlīdzeklis ir noslogots atbilstoši tā maksimālajai masai;

b)

transportlīdzekļa riteņi ir neitrālā stāvoklī.

3.8.2.3.4.   Prasības, kas minētas 3.8.2.3.2. punktā, nepiemēro, ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar sienu vai starpsienu.

3.8.2.3.5.   Kravas nodalījuma garuma mērīšana:

a)

ja transportlīdzeklis nav aprīkots ar starpsienu vai sienu, garumu mēra no vertikālas plaknes, kas pieskaras sēdekļa atzveltnes augšmalas galējam aizmugurējam punktam, līdz aizmugurējam iekšējam panelim, durvīm vai nolaižamajam aizmugures bortam aizvērtā stāvoklī;

b)

ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar starpsienu vai sienu, garumu mēra no vertikālas plaknes, kas pieskaras starpsienas vai sienas galējam aizmugurējam punktam līdz aizmugurējam iekšējam panelim, durvīm vai nolaižamajam aizmugures bortam aizvērtā stāvoklī;

c)

prasības attiecībā uz garumu ievēro vismaz horizontālā līnijā, kas atrodas gareniskajā vertikālajā plaknē, kura šķērso transportlīdzekļa centra līniju kravas nodalījuma grīdas līmenī.

3.8.3.   Papildus 3.2.–3.6. punktā minētajiem vispārīgajiem kritērijiem, klasificējot transportlīdzekļus, kuru transportlīdzekļa vadītāja kabīne un kravas nodalījums nav apvienoti (t. i., transportlīdzekļus ar BE tipa virsbūvi), piemēro 3.8.3.1.–3.8.3.4. punktā minētos kritērijus.

3.8.3.1.   Ja transportlīdzeklim ir slēgta tipa virsbūve, piemēro šādus kritērijus:

a)

kravas kraušanai var izmantot aizmugures durvis, nolaižamu aizmugures bortu, paneli vai citus līdzekļus;

b)

kravas lūkas minimālais augstums ir 800 mm, bet minimālais virsmas laukums – 12 800 cm2;

c)

kravas nodalījuma minimālais garums ir 40 % no garenbāzes garuma.

3.8.3.2.   Ja transportlīdzeklim ir atvērta tipa kravas nodalījums, piemēro tikai 3.8.3.4. punkta a) un c) apakšpunkta noteikumus.

3.8.3.3.   Uz 3.8.3. punktā minēto noteikumu piemērošanu mutatis mutandis attiecas 3.8.2. punktā minētās definīcijas.

3.8.3.4.   Taču prasības attiecībā uz kravas nodalījuma garumu ievēro horizontālā līnijā, kas atrodas gareniskajā vertikālajā plaknē, kura šķērso transportlīdzekļa centra līniju kravas nodalījuma grīdas līmenī.

4.   Kritēriji transportlīdzekļu iekļaušanai bezceļu transportlīdzekļu apakškategorijā

4.1.   M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļus iekļauj bezceļu transportlīdzekļu apakškategorijā, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

to konstrukcija paredz vismaz viena priekšējā tilta un vismaz viena pakaļējā tilta vienlaicīgu piedziņu neatkarīgi no tā, vai viena dzenošā tilta piedziņu var atslēgt;

b)

tiem ir vismaz viens diferenciāļa bloķēšanas mehānisms vai līdzīgas darbības mehānisms;

c)

tie bez piekabes spēj pārvarēt vismaz 25 % kāpumu;

d)

tie atbilst vismaz piecām no šādām sešām prasībām:

i)

priekšējās pārkares leņķis ir vismaz 25o;

ii)

pakaļējās pārkares leņķis ir vismaz 20o;

iii)

garenpārgājības leņķis ir vismaz 20o;

iv)

klīrenss zem priekšējā tilta ir vismaz 180 mm;

v)

klīrenss zem pakaļējā tilta ir vismaz 180 mm;

vi)

garenpārgājības klīrenss ir vismaz 200 mm.

4.2.   M2, N2 vai M3 kategorijas transportlīdzekļus, kuru maksimālā masa nepārsniedz 12 tonnas, iekļauj bezceļu transportlīdzekļu apakškategorijā, ja tie atbilst a) apakšpunkta nosacījumiem vai b) un c) apakšpunkta nosacījumiem:

a)

tiem ir visu tiltu vienlaicīga piedziņa neatkarīgi no tā, vai viena vai vairāku dzenošo tiltu piedziņu var atslēgt;

b)

i)

to konstrukcija paredz vismaz viena priekšējā tilta un vismaz viena pakaļējā tilta vienlaicīgu piedziņu neatkarīgi no tā, vai viena dzenošā tilta piedziņu var atslēgt;

ii)

tiem ir vismaz viens diferenciāļa bloķēšanas mehānisms vai līdzīgas darbības mehānisms;

iii)

tie bez piekabes spēj pārvarēt 25 % kāpumu;

c)

tie atbilst vismaz piecām no šādām sešām prasībām, ja to maksimālā masa nepārsniedz 7,5 tonnas, un vismaz četrām prasībām, ja to maksimālā masa pārsniedz 7,5 tonnas:

i)

priekšējās pārkares leņķis ir vismaz 25o;

ii)

pakaļējās pārkares leņķis ir vismaz 25o;

iii)

garenpārgājības leņķis ir vismaz 25o;

iv)

klīrenss zem priekšējā tilta ir vismaz 250 mm;

v)

garenpārgājības klīrenss ir vismaz 300 mm;

vi)

klīrenss zem pakaļējā tilta ir vismaz 250 mm.

4.3.   M3 vai N3 kategorijas transportlīdzekļus kuru maksimālā masa pārsniedz 12 tonnas, iekļauj bezceļu transportlīdzekļu apakškategorijā, ja tie atbilst a) apakšpunkta nosacījumiem vai b) un c) apakšpunkta nosacījumiem:

a)

tiem ir visu tiltu vienlaicīga piedziņa neatkarīgi no tā, vai viena vai vairāku dzenošo tiltu piedziņu var atslēgt;

b)

i)

atbilstoši to konstrukcijai vismaz pusei no tiltiem (vai diviem no trīs tiltiem trīsasu transportlīdzekļiem un mutatis mutandis piecasu transportlīdzekļiem) ir vienlaicīga piedziņa neatkarīgi no tā, vai viena dzenošā tilta piedziņu var atslēgt;

ii)

tiem ir vismaz viens diferenciāļa bloķēšanas mehānisms vai līdzīgas darbības mehānisms;

iii)

tie bez piekabes spēj pārvarēt 25 % kāpumu;

c)

tie atbilst vismaz četrām no šādām sešām prasībām:

i)

priekšējās pārkares leņķis ir vismaz 25o;

ii)

pakaļējās pārkares leņķis ir vismaz 25o;

iii)

garenpārgājības leņķis ir vismaz 25o;

iv)

klīrenss zem priekšējā tilta ir vismaz 250 mm;

v)

garenpārgājības klīrenss ir vismaz 300 mm;

vi)

klīrenss zem pakaļējā tilta ir vismaz 250 mm.

4.4.   Šajā iedaļā izklāstīto ģeometrisko noteikumu atbilstības pārbaudes procedūra ir izklāstīta 1. papildinājumā.

5.   Speciālie transportlīdzekļi

 

Nosaukums

Kods

Definīcija

5.1.

Dzīvojamais autofurgons

SA

M kategorijas transportlīdzeklis ar dzīvojamo platību, kurā ir vismaz šāds aprīkojums:

a)

sēdekļi un galds;

b)

guļvietas, ko var izveidot no sēdekļiem;

c)

ēdiena gatavošanas iekārtas;

d)

glabātava.

Šis dzīvojamā nodalījuma aprīkojums ir stacionāri nostiprināts.

Tomēr galda konstrukcija var būt tāda, lai tas būtu viegli noņemams.

5.2.

Bruņots transportlīdzeklis

SB

Transportlīdzeklis ar ložu necaurlaidīgu bruņu apšuvumu, kas paredzēts, lai aizsargātu pārvadājamos cilvēkus vai kravu.

5.3.

Ātrās medicīniskās palīdzības transportlīdzeklis

SC

M kategorijas transportlīdzeklis, kas paredzēts slimnieku un ievainotu cilvēku pārvadāšanai un kam ir īpašs šim nolūkam paredzēts aprīkojums.

Pacientu nodalījums atbilst tehniskajām prasībām, kas paredzētas standartā EN 1789:2007 “Medicīniskie transportlīdzekļi un to aprīkojums. Neatliekamās palīdzības automobiļi”, izņemot 6.5. iedaļu “Aprīkojuma saraksts”.

5.4.

Katafalks

SD

M kategorijas transportlīdzeklis, kas paredzēts cilvēku mirstīgo atlieku pārvadāšanai un kam ir īpašs šim nolūkam paredzēts aprīkojums.

5.5.

Ar ratiņkrēslu pieejams transportlīdzeklis

SH

M1 kategorijas transportlīdzeklis, kas īpaši būvēts vai pārveidots tā, lai ar to, braucot pa ceļu, varētu pārvadāt vienu vai vairākus ratiņkrēslos sēdošus cilvēkus.

5.6.

Dzīvojamā piekabe

SE

O kategorijas transportlīdzeklis saskaņā ar ISO standarta 3833:1977 3.2.1.3. punktā izmantoto definīciju.

5.7.

Autoceltnis

SF

N3 kategorijas transportlīdzeklis, kas nav paredzēts kravu pārvadāšanai, bet ir aprīkots ar celtni, kura cēlējmoments ir 400 kNm vai lielāks.

5.8.

Īpašā grupa

SG

Speciālais transportlīdzeklis, uz kuru neattiecas neviena no šajā iedaļā minētajām definīcijām.

5.9.

Autovilciena ratiņi

SJ

O kategorijas transportlīdzeklis, kas ir aprīkots ar seglu iekārtu puspiekabes balstīšanai, lai to pārveidotu par piekabi.

5.10.

Sevišķi lielas kravnesības piekabe

SK

Nedalāmu kravu pārvadāšanai paredzēts O4 kategorijas transportlīdzeklis, uz kuru tā gabarītu dēļ attiecas ātruma un satiksmes ierobežojumi.

Šis termins aptver arī hidrauliskās modulārās piekabes neatkarīgi no moduļu skaita.

6.   Piezīmes

6.1.   Tipa apstiprinājumu nepiešķir:

a)

autovilcienu ratiņiem saskaņā ar šā pielikuma A daļas 5. iedaļā izmantoto definīciju;

b)

piekabēm ar stingrā savienojuma jūgstieni saskaņā ar šā pielikuma C daļas 4. iedaļā izmantoto definīciju;

c)

piekabēm, ar kurām, braucot pa ceļu, var pārvadāt cilvēkus.

6.2.   Šīs daļas 6.1. punkts neskar 23. panta noteikumus par valsts tipa apstiprinājumu mazām sērijām.

B   DAĻA

Transportlīdzekļu tipu, variantu un versiju kritēriji

1.   M1 kategorija

1.1.   Transportlīdzekļa tips

1.1.1.   “Transportlīdzekļa tips” ir transportlīdzekļi, kuriem kopīgi šādi raksturlielumi:

a)

izgatavotāja uzņēmuma nosaukums.

Uzņēmuma īpašumtiesību juridiskās formas maiņa nenozīmē, ka jāpiešķir jauns apstiprinājums;

b)

transportlīdzekļiem ar nesošo virsbūvi – virsbūves karkasa galveno detaļu dizains un montāža.

Šī prasība mutatis mutandis attiecas arī uz transportlīdzekļiem, kuru virsbūve ir pieskrūvēta vai piemetināta atsevišķam rāmim;

c)

vairākos posmos būvētiem transportlīdzekļiem – iepriekšējā posma transportlīdzekļa izgatavotājs un tips.

1.1.2.   Atkāpjoties no 1.1.1. punkta b) apakšpunkta prasībām, gadījumos, kad izgatavotājs dažāda veida virsbūvju (piemēram, sedana un kupejas) konstrukcijā izmanto virsbūves karkasa grīdas daļu, kā arī galvenos komponentus, kas veido virsbūves karkasa priekšējo daļu, kura atrodas tieši priekšējā stikla nišas priekšā, var uzskatīt, ka šie transportlīdzekļi pieder pie viena tipa. Izgatavotājs sniedz pierādījumus, kas to apliecina.

1.1.3.   Tipā ir vismaz viens variants un viena versija.

1.2.   Variants

1.2.1.   “Variants” ir viena tipa transportlīdzekļu grupa, kurā transportlīdzekļiem kopīgi šādi konstrukcijas raksturlielumi:

a)

sānu durvju skaits vai virsbūves tips, kā noteikts C daļas 1. iedaļā, ja izgatavotājs piemēro 1.1.2. punktā minēto kritēriju;

b)

spēka iekārta attiecībā uz šādiem konstrukcijas raksturlielumiem:

i)

enerģijas piegādes tips (iekšdedzes dzinējs, elektromotors vai cits);

ii)

darbības princips (dzirksteļaizdedze, kompresijas aizdedze vai cits);

iii)

iekšdedzes dzinējiem – cilindru skaits un izvietojums (L4, V6 vai cits);

c)

tiltu skaits;

d)

dzenošo tiltu skaits un savstarpējais savienojums;

e)

vadāmo tiltu skaits;

f)

pabeigtības pakāpe (piemēram, pabeigts/nepabeigts).

1.3.   Versija

1.3.1.   “Versija” ir viena varianta transportlīdzekļu grupa, kurā transportlīdzekļiem kopīgi šādi raksturlielumi:

a)

tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa;

b)

iekšdedzes dzinējiem – dzinēja tilpums;

c)

dzinēja maksimālā lietderīgā jauda vai maksimālā nepārtrauktā aprēķina jauda (elektromotoriem);

d)

degvielas veids (benzīns, dīzeļdegviela, sašķidrinātā naftas gāze divdegvielu transportlīdzekļiem vai cits);

e)

maksimālais sēdvietu skaits;

f)

garāmbraucoša transportlīdzekļa trokšņa līmenis;

g)

izplūdes gāzu emisijas līmenis (piemēram, EURO 5, EURO 6 vai cits);

h)

kombinētais vai svērtais, kombinētais CO2 emisiju līmenis;

i)

elektroenerģijas patēriņš (svērtais, kombinētais);

j)

kombinētais vai svērtais, kombinētais degvielas patēriņš;

k)

unikāla inovatīvo tehnoloģiju kopuma izmantošana, kā tas precizēts 12. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Regulā (EK) Nr. 443/2009, ar ko, īstenojot daļu no Kopienas integrētās pieejas CO2 emisiju samazināšanai no vieglajiem transportlīdzekļiem, nosaka emisijas standartus jauniem vieglajiem automobiļiem (3).

2.   M2 un M3 kategorija

2.1.   Transportlīdzekļa tips

2.1.1.   “Transportlīdzekļa tips” ir transportlīdzekļi, kuriem kopīgi šādi raksturlielumi:

a)

izgatavotāja uzņēmuma nosaukums.

Uzņēmuma īpašumtiesību juridiskās formas maiņa nenozīmē, ka jāpiešķir jauns apstiprinājums;

b)

kategorija;

c)

šādi konstrukcijas un dizaina elementi:

i)

šasijas galveno komponentu dizains un konstrukcija;

ii)

transportlīdzekļiem ar nesošo virsbūvi – virsbūves karkasa galveno komponentu dizains un konstrukcija;

d)

stāvu skaits (viens vai divi);

e)

posmu skaits (nekustīgu/kustīgu);

f)

tiltu skaits;

g)

enerģijas piegādes režīms (iekšējs, ārējs);

h)

vairākos posmos būvētiem transportlīdzekļiem – iepriekšējā posma transportlīdzekļa izgatavotājs un tips.

2.1.2.   Tipā ir vismaz viens variants un viena versija.

2.2.   Variants

2.2.1.   “Variants” ir viena tipa transportlīdzekļu grupa, kurā transportlīdzekļiem kopīgi šādi konstrukcijas raksturlielumi:

a)

virsbūves tips, kā noteikts C daļas 2. iedaļā;

b)

transportlīdzekļu klase vai klašu kombinācija, kā noteikts Direktīvas 2001/85/EK I pielikuma 2.1.1. punktā (tikai pabeigtiem un vairākos posmos pabeigtiem transportlīdzekļiem);

c)

pabeigtības pakāpe (piemēram, pabeigts/nepabeigts/vairākos posmos pabeigts);

d)

spēka iekārta attiecībā uz šādiem konstrukcijas raksturlielumiem:

i)

enerģijas piegādes tips (iekšdedzes dzinējs, elektromotors vai cits);

ii)

darbības princips (dzirksteļaizdedze, kompresijas aizdedze vai cits);

iii)

iekšdedzes dzinējiem – cilindru skaits un izvietojums (L6, V8 vai cits).

2.3.   Versija

2.3.1.   “Versija” ir viena varianta transportlīdzekļu grupa, kurā transportlīdzekļiem kopīgi šādi raksturlielumi:

a)

tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa;

b)

transportlīdzekļa spēja vai nespēja vilkt piekabi;

c)

iekšdedzes dzinējiem – dzinēja tilpums;

d)

dzinēja maksimālā lietderīgā jauda vai maksimālā nepārtrauktā aprēķina jauda (elektromotoriem);

e)

degvielas veids (benzīns, dīzeļdegviela, sašķidrinātā naftas gāze divdegvielu transportlīdzekļiem vai cits);

f)

garāmbraucoša transportlīdzekļa trokšņa līmenis;

g)

izplūdes gāzu emisijas līmenis (piemēram, EURO IV, EURO V vai cits).

3.   N1 kategorija,

3.1.   Transportlīdzekļa tips

3.1.1.   “Transportlīdzekļa tips” ir transportlīdzekļi, kuriem kopīgi šādi raksturlielumi:

a)

izgatavotāja uzņēmuma nosaukums.

Uzņēmuma īpašumtiesību juridiskās formas maiņa nenozīmē, ka jāpiešķir jauns apstiprinājums;

b)

transportlīdzekļiem ar nesošo virsbūvi – virsbūves karkasa galveno detaļu dizains un montāža;

c)

transportlīdzekļiem ar nenesošo virsbūvi – šasijas galveno komponentu dizains un konstrukcija;

d)

vairākos posmos būvētiem transportlīdzekļiem – iepriekšējā posma transportlīdzekļa izgatavotājs un tips.

3.1.2.   Atkāpjoties no 3.1.1. punkta b) apakšpunkta prasībām, gadījumos, kad izgatavotājs dažāda veida virsbūvju (piemēram, autofurgona un šasijas ar kabīni, ar dažādām garenbāzēm un dažādu jumta augstumu) konstrukcijā izmanto virsbūves karkasa grīdas daļu, kā arī galvenos komponentus, kas veido virsbūves karkasa priekšējo daļu, kura atrodas tieši priekšējā nišas priekšā, var uzskatīt, ka šie transportlīdzekļi pieder pie viena tipa. Izgatavotājs sniedz pierādījumus, kas to apliecina.

3.1.3.   Tipā ir vismaz viens variants un viena versija.

3.2.   Variants

3.2.1.   “Variants” ir viena tipa transportlīdzekļu grupa, kurā transportlīdzekļiem kopīgi šādi konstrukcijas raksturlielumi:

a)

sānu durvju skaits vai virsbūves tips, kā noteikts C daļas 3. iedaļā (pabeigtiem un vairākos posmos pabeigtiem transportlīdzekļiem), ja izgatavotājs piemēro 3.1.2. punktā minēto kritēriju;

b)

pabeigtības pakāpe (piemēram, pabeigts/nepabeigts/vairākos posmos pabeigts);

c)

spēka iekārta attiecībā uz šādiem konstrukcijas raksturlielumiem:

i)

enerģijas piegādes tips (iekšdedzes dzinējs, elektromotors vai cits);

ii)

darbības princips (dzirksteļaizdedze, kompresijas aizdedze vai cits);

iii)

iekšdedzes dzinējiem – cilindru skaits un izvietojums (L6, V8 vai cits);

d)

tiltu skaits;

e)

dzenošo tiltu skaits un savstarpējais savienojums;

f)

vadāmo tiltu skaits.

3.3.   Versija

3.3.1.   “Versija” ir viena varianta transportlīdzekļu grupa, kurā transportlīdzekļiem kopīgi šādi raksturlielumi:

a)

tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa;

b)

iekšdedzes dzinējiem – dzinēja tilpums;

c)

dzinēja maksimālā lietderīgā jauda vai maksimālā nepārtrauktā aprēķina jauda (elektromotoriem);

d)

degvielas veids (benzīns, dīzeļdegviela, sašķidrinātā naftas gāze divdegvielu transportlīdzekļiem vai cits);

e)

maksimālais sēdvietu skaits;

f)

garāmbraucoša transportlīdzekļa trokšņa līmenis;

g)

izplūdes gāzu emisiju līmenis (piemēram, EURO 5, EURO 6 vai cits);

h)

kombinētais vai svērtais, kombinētais CO2 emisiju līmenis;

i)

elektroenerģijas patēriņš (svērtais, kombinētais);

j)

kombinētais vai svērtais, kombinētais degvielas patēriņš.

4.   N2 un N3 kategorija

4.1.   Transportlīdzekļa tips

4.1.1.   “Transportlīdzekļa tips” ir transportlīdzekļi, kuriem kopīgi šādi raksturlielumi:

a)

izgatavotāja uzņēmuma nosaukums.

Uzņēmuma īpašumtiesību juridiskās formas maiņa nenozīmē, ka jāpiešķir jauns apstiprinājums;

b)

kategorija;

c)

vienas grupas ražojumiem kopējas šasijas dizains un konstrukcija;

d)

tiltu skaits;

e)

vairākos posmos būvētiem transportlīdzekļiem – iepriekšējā posma transportlīdzekļa izgatavotājs un tips.

4.1.2.   Tipā ir vismaz viens variants un viena versija.

4.2.   Variants

4.2.1.   “Variants” ir viena tipa transportlīdzekļu grupa, kurā transportlīdzekļiem kopīgi šādi konstrukcijas raksturlielumi:

a)

virsbūves karkasa koncepcija vai virsbūves tips, kā noteikts C daļas 3. iedaļā un 2. papildinājumā (tikai pabeigtiem un vairākos posmos pabeigtiem transportlīdzekļiem);

b)

pabeigtības pakāpe (piemēram, pabeigts/nepabeigts/vairākos posmos pabeigts);

c)

spēka iekārta attiecībā uz šādiem konstrukcijas raksturlielumiem:

i)

enerģijas piegādes tips (iekšdedzes dzinējs, elektromotors vai cits);

ii)

darbības princips (dzirksteļaizdedze, kompresijas aizdedze vai cits);

iii)

iekšdedzes dzinējiem – cilindru skaits un izvietojums (L6, V8 vai cits);

d)

dzenošo tiltu skaits un savstarpējais savienojums;

e)

vadāmo tiltu skaits.

4.3.   Versija

4.3.1.   “Versija” ir viena varianta transportlīdzekļu grupa, kurā transportlīdzekļiem kopīgi šādi raksturlielumi:

a)

tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa;

b)

transportlīdzekļa spēja vai nespēja vilkt šādas piekabes:

i)

piekabe bez bremzēm;

ii)

piekabe ar inerces (jeb brīvskrējiena) bremzēšanas sistēmu saskaņā ar 2.12. punktu ANO EEK Noteikumos Nr. 13;

iii)

piekabe ar nepārtrauktas vai daļēji pārtrauktas bremzēšanas sistēmu saskaņā ar 2.9. un 2.10. punktu ANO EEK Noteikumos Nr. 13;

iv)

O4 kategorijas piekabe sastāvā, kura maksimālā masa nepārsniedz 44 tonnas;

v)

O4 kategorijas piekabe sastāvā, kura maksimālā masa pārsniedz 44 tonnas;

c)

dzinēja tilpums;

d)

dzinēja maksimālā lietderīgā jauda;

e)

degvielas veids (benzīns, dīzeļdegviela, sašķidrinātā naftas gāze divdegvielu transportlīdzekļiem vai cits);

f)

garāmbraucoša transportlīdzekļa trokšņa līmenis;

g)

izplūdes gāzu emisijas līmenis (piemēram, EURO IV, EURO V vai cits).

5.   O1 un O2 kategorija

5.1.   Transportlīdzekļa tips

5.1.1.   “Transportlīdzekļa tips” ir transportlīdzekļi, kuriem kopīgi šādi raksturlielumi:

a)

izgatavotāja uzņēmuma nosaukums.

Uzņēmuma īpašumtiesību juridiskās formas maiņa nenozīmē, ka jāpiešķir jauns apstiprinājums;

b)

kategorija;

c)

koncepcija saskaņā ar C daļas 4. iedaļā izmantotajām definīcijām;

d)

šādi konstrukcijas un dizaina elementi:

i)

šasijas galveno komponentu dizains un konstrukcija;

ii)

transportlīdzekļiem ar nesošo virsbūvi – virsbūves karkasa galveno komponentu dizains un konstrukcija;

e)

asu skaits;

f)

vairākos posmos būvētiem transportlīdzekļiem – iepriekšējā posma transportlīdzekļa izgatavotājs un tips.

5.1.2.   Tipā ir vismaz viens variants un viena versija.

5.2.   Variants

5.2.1.   “Variants” ir viena tipa transportlīdzekļu grupa, kurā transportlīdzekļiem kopīgi šādi konstrukcijas raksturlielumi:

a)

virsbūves veids, kā minēts 2. papildinājumā (pabeigtiem un vairākos posmos pabeigtiem transportlīdzekļiem);

b)

pabeigtības pakāpe (piemēram, pabeigts/nepabeigts/vairākos posmos pabeigts);

c)

bremzēšanas sistēmas tips (piemēram, bez bremzēm/inerces bremzes/bremzes ar pastiprinātāju).

5.3.   Versija

5.3.1.   “Versija” ir viena varianta transportlīdzekļu grupa, kurā transportlīdzekļiem kopīgi šādi raksturlielumi:

a)

tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa;

b)

piekares koncepcija (pneimatiskā, tērauda vai gumijas piekare, vērpstienis vai cits);

c)

jūgstieņa koncepcija (trīsstūrveida, cauruļveida vai cits).

6.   O3 un O4 kategorija

6.1.   Transportlīdzekļa tips

6.1.1.   “Transportlīdzekļa tips” ir transportlīdzekļi, kuriem kopīgi šādi raksturlielumi:

a)

izgatavotāja uzņēmuma nosaukums.

Uzņēmuma īpašumtiesību juridiskās formas maiņa nenozīmē, ka jāpiešķir jauns apstiprinājums;

b)

kategorija;

c)

piekabes koncepcija saskaņā ar C daļas 4. iedaļā izmantotajām definīcijām;

d)

šādi konstrukcijas un dizaina elementi:

i)

šasijas galveno komponentu dizains un konstrukcija;

ii)

piekabēm ar nesošo virsbūvi – virsbūves karkasa galveno komponentu dizains un konstrukcija;

e)

asu skaits;

f)

vairākos posmos būvētiem transportlīdzekļiem – iepriekšējā posma transportlīdzekļa izgatavotājs un tips.

6.1.2   Tipā ir vismaz viens variants un viena versija.

6.2.   Varianti

6.2.1.   “Variants” ir viena tipa transportlīdzekļu grupa, kurā transportlīdzekļiem kopīgi šādi konstrukcijas raksturlielumi:

a)

virsbūves veids, kā minēts 2. papildinājumā (pabeigtiem un vairākos posmos pabeigtiem transportlīdzekļiem);

b)

pabeigtības pakāpe (piemēram, pabeigts/nepabeigts/vairākos posmos pabeigts);

c)

piekares koncepcija (tērauda, pneimatiskā vai hidrauliskā piekare);

d)

šādi tehniskie raksturlielumi:

i)

pagarināma vai nepagarināma šasija;

ii)

kravas platformas augstums (piekabe ar standarta augstuma, zemu, pusaugstu utt. rāmi).

6.3.   Versijas

6.3.1.   “Versija” ir viena varianta transportlīdzekļu grupa, kurā transportlīdzekļiem kopīgi šādi raksturlielumi:

a)

tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa;

b)

Direktīvas 96/53/EK I pielikuma 3.2. un 3.3. punktā minētie apakšiedalījumi vai apakšiedalījumu kombinācijas, kurās ietilpst attālums starp divām secīgām asīm, kas veido grupu;

c)

šādas asu definīcijas:

i)

paceļamās asis (skaits un novietojums);

ii)

atslogojuma asis (skaits un novietojums);

iii)

vadāmās asis (skaits un novietojums).

7.   Visām transportlīdzekļu kategorijām kopējas prasības

7.1.   Ja transportlīdzekļa maksimālā masa vai sēdvietu skaits vai abi šie aspekti ļauj transportlīdzekli klasificēt vairākās kategorijās, izgatavotājs var izvēlēties, kuras transportlīdzekļu kategorijas kritērijus izmantot, nosakot variantus un versijas.

7.1.1.   Piemēri:

a)

atbilstoši transportlīdzekļa “A” maksimālajai masai tam var piešķirt tipa apstiprinājumu kā N1 (3,5 tonnas) un N2 (4,2 tonnas) kategorijas transportlīdzeklim. Tādā gadījumā N1 kategorijā minētos parametrus var izmantot arī attiecībā uz transportlīdzekli, kas ietilpst N2 kategorijā (vai otrādi);

b)

atbilstoši transportlīdzekļa “B” sēdvietu skaitam (7+1 vai 10+1) tam var piešķirt tipa apstiprinājumu kā M1 un M2 kategorijas transportlīdzeklim, un M1 kategorijā minētos parametrus var izmantot arī attiecībā uz transportlīdzekli, kas ietilpst M2 kategorijā (vai otrādi).

7.2.   N kategorijas transportlīdzeklim var būt tipa apstiprinājums saskaņā ar attiecīgi M1 vai M2 kategorijas noteikumiem, ja vairāku posmu tipa apstiprināšanas procedūras nākamajā posmā to paredzēts pārveidot par šīs kategorijas transportlīdzekli.

7.2.1.   Šī iespēja pieļaujama tikai attiecībā uz nepabeigtiem transportlīdzekļiem.

Šādus transportlīdzekļus apzīmē ar īpašu varianta kodu, ko tiem piešķir bāzes transportlīdzekļa izgatavotājs.

7.3.   Tipu, variantu un versiju apzīmējumi.

7.3.1.   Izgatavotājs katru transportlīdzekļa tipu, variantu un versiju apzīmē ar burtciparu kodu, ko veido latīņu burti un/vai arābu cipari.

Var izmantot iekavas un defises, ja ar tām neaizstāj burtus un ciparus.

7.3.2.   Šā koda kopējais apzīmējums ir TVV – tipa/varianta/versijas kods.

7.3.3.   Ar TVV kodu skaidri un viennozīmīgi apzīmē tehnisko raksturlielumu unikālu kombināciju saskaņā ar šā pielikuma B daļā minētajiem kritērijiem.

7.3.4.   Viens un tas pats izgatavotājs tipa apzīmēšanai var izmantot vienu kodu, ja transportlīdzekļa tipu var klasificēt divās vai vairākās kategorijās.

7.3.5.   Viens un tas pats izgatavotājs tipa apzīmēšanai neizmanto vienu un to pašu kodu vairāk kā vienam tipa apstiprinājumam tajā pašā transportlīdzekļu kategorijā.

7.4.   TVV kodā izmantojamo rakstzīmju skaits

7.4.1.   Rakstzīmju skaits nepārsniedz:

a)

15 rakstzīmes transportlīdzekļa tipa kodam;

b)

25 rakstzīmes viena varianta kodam;

c)

35 rakstzīmes vienas versijas kodam.

7.4.2.   TVV kodā izmantojamo rakstzīmju maksimālais kopskaits ir 75 rakstzīmes.

7.4.3.   Izmantojot visu TVV kodu, starp tipa, varianta un versijas apzīmējumu atstāj atstarpi.

Šāda TVV piemērs: 159AF[…atstarpe]0054[...atstarpe]977K(BE).

C   DAĻA

Virsbūves tipu definīcijas

0.   Vispārīgi noteikumi

0.1.   Virsbūves tipu, kas minēts I pielikuma 9. iedaļā un III pielikuma 1. daļā, kā arī virsbūves kodu, kurš minēts IX pielikuma 38. punktā, norāda, izmantojot kodus.

Kodu saraksts galvenokārt attiecas uz pabeigtiem un vairākos posmos pabeigtiem transportlīdzekļiem.

0.2.   M kategoriju transportlīdzekļu virsbūves kodu veido divi burti, kas norādīti 1. un 2. iedaļā.

0.3.   N un O kategoriju transportlīdzekļu virsbūves kodu veido divi burti, kas norādīti 3. un 4. iedaļā.

0.4.   Vajadzības gadījumā (jo īpaši attiecīgi 3.1. un 3.6. punktā un 4.1.–4.4. punktā minētajiem virsbūves tipiem) burtus papildina divi cipari.

0.4.1.   Ciparu saraksts norādīts šā pielikuma 2. papildinājumā.

0.5.   Virsbūves tips, kas jāizmanto speciālajiem transportlīdzekļiem, ir saistīts ar attiecīgā transportlīdzekļa kategoriju.

1.   M1 kategorijas transportlīdzekļi

Atsauce

Kods

Nosaukums

Definīcija

1.1.

AA

Sedans

Transportlīdzeklis saskaņā ar ISO standarta 3833:1977 3.1.1.1. punktā izmantoto definīciju, aprīkots ar vismaz četriem sānu logiem.

1.2.

AB

Hečbeks

Sedans, kā noteikts 1.1. punktā, ar durvīm transportlīdzekļa aizmugurē.

1.3.

AC

Universālis

Transportlīdzeklis saskaņā ar ISO standarta 3833:1977 3.1.1.4. punktā izmantoto definīciju.

1.4.

AD

Kupeja

Transportlīdzeklis saskaņā ar ISO standarta 3833:1977 3.1.1.5. punktā izmantoto definīciju.

1.5.

AE

Kabriolets

Transportlīdzeklis saskaņā ar ISO standarta 3833:1977 3.1.1.6. punktā izmantoto definīciju.

Kabriolets var būt bez durvīm.

1.6.

AF

Plašlietojuma transportlīdzeklis

Transportlīdzeklis, izņemot AG un AA–AE grupas transportlīdzekļus, kas paredzēts cilvēku un viņu bagāžas un reizēm kravu pārvadāšanai vienā nodalījumā.

1.7.

AG

Kravas universālis

Transportlīdzeklis saskaņā ar ISO standarta 3833:1977 3.1.1.4.1. punktā izmantoto definīciju.

Taču bagāžas nodalījumam jābūt pilnīgi atdalītam no pasažieru nodalījuma.

Turklāt transportlīdzekļa vadītāja sēdvietas atskaites punktam nav jābūt vismaz 750 mm virs transportlīdzekļa balstvirsmas.

2.   M2 vai M3 kategorijas transportlīdzekļi

Atsauce

Kods

Nosaukums

Definīcija

2.1.

CA

Vienstāva transportlīdzeklis

Transportlīdzeklis, kurā cilvēkiem paredzētās vietas izkārtotas vienā līmenī vai tā, ka tās neveido divus vienu virs otra novietotus līmeņus.

2.2.

CB

Divstāvu transportlīdzeklis

Transportlīdzeklis saskaņā ar Direktīvas 2001/85/EK I pielikuma 2.1.6. punktā izmantoto definīciju.

2.3.

CC

Vienstāva posmains transportlīdzeklis

Transportlīdzeklis saskaņā ar Direktīvas 2001/85/EK I pielikuma 2.1.3. punktā izmantoto definīciju, ar vienu stāvu.

2.4.

CD

Divstāvu posmains transportlīdzeklis

Transportlīdzeklis saskaņā ar Direktīvas 2001/85/EK I pielikuma 2.1.3.1. punktā izmantoto definīciju.

2.5.

CE

Vienstāva transportlīdzeklis ar zemu grīdu

Transportlīdzeklis saskaņā ar Direktīvas 2001/85/EK I pielikuma 2.1.4. punktā izmantoto definīciju, ar vienu stāvu.

2.6.

CF

Divstāvu transportlīdzeklis ar zemu grīdu

Transportlīdzeklis saskaņā ar Direktīvas 2001/85/EK I pielikuma 2.1.4. punktā izmantoto definīciju, ar diviem stāviem.

2.7.

CG

Posmains vienstāva transportlīdzeklis ar zemu grīdu

Transportlīdzeklis, kurā apvienoti 2.3. un 2.5. punktā minētie tehniskie raksturlielumi.

2.8.

CH

Posmains divstāvu transportlīdzeklis ar zemu grīdu

Transportlīdzeklis, kurā apvienoti 2.4. un 2.6. punktā minētie tehniskie raksturlielumi.

2.9.

CI

Vienstāva transportlīdzeklis bez jumta

Transportlīdzeklis, kam pilnīgi vai daļēji nav jumta.

2.10.

CJ

Divstāvu transportlīdzeklis bez jumta

Transportlīdzeklis, kam nav jumta virs visa augšējā stāva vai tā daļas.

2.11.

CX

Autobusa šasija

Nepabeigts transportlīdzeklis, kam ir tikai šasijas sliedes vai samontētas caurules, spēka pārvads un tilti un ko paredzēts pabeigt ar transporta uzņēmuma vajadzībām pielāgotu virsbūvi.

3.   N1, N2 vai N3 kategorijas mehāniskie transportlīdzekļi

Atsauce

Kods

Nosaukums

Definīcija

3.1.

BA

Kravas automobilis

Transportlīdzeklis, kas projektēts un būvēts tikai vai galvenokārt kravu pārvadāšanai.

Tas var arī vilkt piekabi.

3.2.

BB

Autofurgons

Kravas automobilis ar apvienotu transportlīdzekļa vadītāja kabīni un kravas nodalījumu.

3.3.

BC

Seglu vilcējs

Velkošs transportlīdzeklis, kas projektēts un būvēts tikai vai galvenokārt puspiekabju vilkšanai.

3.4.

BD

Vilcējauto

Velkošs transportlīdzeklis, kas projektēts un būvēts tikai tādu piekabju vilkšanai, kas nav puspiekabes.

3.5.

BE

Pikaps

Transportlīdzeklis, kura maksimālā masa nepārsniedz 3 500 kg un sēdvietas un kravas nodalījums nav apvienoti.

3.6.

BX

Šasija ar kabīni vai šasija ar pārsegu

Nepabeigts transportlīdzeklis, kam ir tikai kabīne (pabeigta vai nepabeigta), šasijas sliedes, spēka pārvads un tilti un ko paredzēts pabeigt ar transporta uzņēmuma vajadzībām pielāgotu virsbūvi.

4.   O kategorijas transportlīdzekļi

Atsauce

Kods

Nosaukums

Definīcija

4.1.

DA

Puspiekabe

Piekabe, kas projektēta un būvēta savienošanai ar seglu vilcēju vai autovilciena ratiņiem un ievērojama vertikāla slogojuma radīšanai uz velkošo transportlīdzekli vai autovilciena ratiņiem.

Transportlīdzekļu savienošanai jāizmanto sakabe, ko veido pulka un seglu iekārta.

4.2.

DB

Piekabe ar jūgstieņa sakabi

Piekabe, kam ir vismaz divas asis, no kurām viena ir vadāmā ass, un kas:

a)

ir aprīkota ar jūgierīci, kura var pārvietoties vertikāli (attiecībā pret piekabi);

b)

iedarbojas uz velkošo transportlīdzekli ar statisku vertikālu slogojumu, kas nepārsniedz 100 daN.

4.3.

DC

Centrālass piekabe

Piekabe, kuras ass(-is) ir novietota(-as) tuvu transportlīdzekļa smaguma centram (kad tas ir vienmērīgi noslogots) tā, lai tikai neliels statisks vertikāls slogojums, kas nepārsniedz 10 % no slogojuma, kurš atbilst piekabes maksimālajai masai, vai 1 000 daN liels slogojums (izvēloties mazāko no šiem lielumiem) tiktu pārnests uz velkošo transportlīdzekli.

4.4.

DE

Piekabe ar stingrā savienojuma jūgstieni

Piekabe ar vienu asi vai vienu asu grupu, kas ir aprīkota ar jūgstieni un atbilstoši savai konstrukcijai pārnes uz velkošo transportlīdzekli statisku slogojumu, kurš nepārsniedz 4 000 daN, un kas neatbilst centrālasu piekabes definīcijai.

Transportlīdzekļu savienošanai neizmanto sakabi, ko veido pulka un seglu iekārta.

1. papildinājums

Procedūra, lai pārbaudītu, vai transportlīdzekli var klasificēt kā bezceļu transportlīdzekli

0.   Vispārīgas prasības

0.1.   Lai transportlīdzekli klasificētu kā bezceļu transportlīdzekli, piemēro šajā papildinājumā aprakstīto procedūru.

1.   Ģeometrisko mērījumu testu nosacījumi

1.1.   M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļi ir nenoslogoti, ar piecdesmitās procentiles vīrieša manekenu transportlīdzekļa vadītāja sēdeklī un nokomplektēti ar dzeses šķidrumu, eļļām, degvielu, instrumentiem un rezerves riteni (ja komplektācijā ir oriģinālā aprīkojuma izgatavotāja iekārtas).

Manekenu var aizstāt ar līdzīgu ierīci, kam ir tāda pati masa.

1.2.   Transportlīdzekļus, izņemot 1.1. punktā minētos transportlīdzekļus, noslogo līdz to tehniski pieļaujamajai maksimālajai pilnajai masai.

Masas sadalījums pa asīm attiecībā uz atbilstību attiecīgajiem kritērijiem atbilst sliktākajam scenārijam.

1.3.   Prototipa transportlīdzekli nodod tehniskajam dienestam, ievērojot 1.1. vai 1.2. punktā minētos nosacījumus. Transportlīdzeklis ir nekustīgs, un tā riteņi ir neitrālā stāvoklī.

Virsma, uz kuras veic mērījumus, ir pēc iespējas līdzena un horizontāla (tās slīpums nepārsniedz 0,5 %).

2.   Priekšējās un pakaļējās pārkares leņķa un garenpārgājības leņķa mērījumi

2.1.   Priekšējās pārkares leņķi mēra saskaņā ar 6.10. punktu ISO standartā 612:1978.

2.2.   Pakaļējās pārkares leņķi mēra saskaņā ar 6.11. punktu ISO standartā 612:1978.

2.3.   Garenpārgājības leņķi mēra saskaņā ar 6.9. punktu ISO standartā 612:1978.

2.4.   Mērot pakaļējās pārkares leņķi, pakaļējās drošības konstrukcijas ar regulējamu augstumu var noregulēt augšējā stāvoklī.

2.5.   Ieteikums, kas minēts 2.4. punktā, nav jāsaprot kā pienākums aprīkot bāzes transportlīdzekli ar oriģinālā aprīkojuma pakaļējo drošības konstrukciju. Taču bāzes transportlīdzekļa izgatavotājs informē nākamā posma izgatavotāju par to, ka ar pakaļējo drošības konstrukciju aprīkotam transportlīdzeklim ir jāatbilst prasībām par pakaļējās pārkares leņķi.

3.   Klīrensa mērījumi

3.1.   Garenpārgājības klīrenss

3.1.1.

“Garenpārgājības klīrenss” ir īsākais attālums starp zemes plakni un transportlīdzekļa zemāko fiksēto punktu.

Piemērojot šo definīciju ņem vērā attālumu starp priekšējo asu grupas pēdējo asi un pakaļējo asu grupas pirmo asi.

Image

3.1.2.

Transportlīdzekļa nekustīgās daļas nedrīkst projicēties attēla ieēnotajā zonā.

3.2.   Klīrenss zem viena tilta

3.2.1.

“Klīrenss zem viena tilta” ir attālums zem tāda apļa arkas augstākā punkta, kurš iziet caur vienas ass riteņu (iekšējo, ja transportlīdzeklim ir dubultriepas) riepu protektora nospiedumu centram un pieskaras transportlīdzekļa zemākajam fiksētajam punktam starp riteņiem.

Image

3.2.2.

Vajadzības gadījumā klīrensu mēra katrai no vairākām asu grupas asīm.

4.   Kāpumspēja

4.1.   “Kāpumspēja” ir transportlīdzekļa spēja pārvarēt kāpumus.

4.2.   Lai pārbaudītu nepabeigtu un pabeigtu M2, M3, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļu kāpumspēju, veic testus.

4.3.   Testējamo prototipa transportlīdzekli testē tehniskais dienests.

4.4.   Pēc izgatavotāja lūguma un saskaņā ar XVI pielikumā minētajiem nosacījumiem transportlīdzekļa tipa kāpumspēju var pierādīt, veicot virtuālu testēšanu.

5.   Testēšanas nosacījumi un novērtēšanas kritērijs

5.1.   Līdz 2014. gada 31. oktobrim piemēro Direktīvas 97/27/EC I pielikuma 7.5. iedaļā izklāstītos nosacījumus.

No 2014. gada 1. novembra piemēro testēšanas nosacījumus, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 661/2009 (4) 14. pantu.

5.2.   Transportlīdzeklis pārvar kāpumu, braucot ar vienmērīgu ātrumu, bez riteņu garenslīdes un sānslīdes.

2. papildinājums

Cipari, ko pievieno kodiem, ar kuriem apzīmē dažādus virsbūves veidus

01

Kravas platforma

02

Bortu transportlīdzeklis

03

Furgons

04

Kondicionēta virsbūve ar izolētām sienām un aprīkojumu iekšējās temperatūras uzturēšanai

05

Kondicionēta virsbūve ar izolētām sienām bez aprīkojuma iekšējās temperatūras uzturēšanai

06

Virsbūve ar tentu

07

Noņemama (maināma) virsbūve

08

Konteinervedējs

09

Transportlīdzeklis ar āķveida pacēlāju

10

Izgāzējs

11

Cisternauto

12

Bīstamo kravu vešanai paredzēts cisternauto

13

Lopvedējs

14

Transportlīdzekļu vedējs

15

Betonmaisītājs

16

Betonsūknētājs

17

Kokvedējs

18

Atkritumu savācējs

19

Ielu slaucītājs un tīrītājs un novadcauruļu tīrītājs

20

Kompresorauto

21

Laivu vedējs

22

Planieru vedējs

23

Transportlīdzekļi, ko izmanto kā mazumtirdzniecības veikalus vai preču stendus

24

Autoevakuators

25

Transportlīdzeklis ar kāpnēm

26

Celtņauto (izņemot II pielikuma A daļas 5. iedaļā minēto autoceltni)

27

Strēles pacēlājs

28

Stabu licējs

29

Piekabe ar zemu grīdu

30

Stikla lokšņu vedējs

31

Ugunsdzēsējauto

99

Virsbūve, kas nav iekļauta šajā sarakstā


(1)  OV L 42, 13.2.2002., 1. lpp.

(2)  OV L 39, 15.2.1980., 40. lpp.

(3)  OV L 140, 5.6.2009., 1. lpp.

(4)  OV L 200, 31.7.2009., 1. lpp.


II PIELIKUMS

Direktīvas 2007/46/EK IV pielikumu groza šādi:

1)

direktīvas IV pielikuma nosaukumu aizstāj ar nosaukumu “TRANSPORTLĪDZEKĻU EK TIPA APSTIPRINĀJUMA PIEŠĶIRŠANAS PRASĪBAS”;

2)

direktīvas IV pielikuma I daļas 43. punktu aizstāj ar šādu:

“43

Pretšļakatu ierīces

Direktīva 91/226/EEK

L 103, 23.4.1991., 5. lpp.

 

 

 

x

x

x

x

x

x

x”

3)

direktīvas IV pielikuma papildinājuma nosaukumu aizstāj ar nosaukumu “EK tipa apstiprinājuma prasības mazās sērijās ražotiem M1 kategorijas transportlīdzekļiem saskaņā ar 22. pantu”.


III PIELIKUMS

Direktīvas 2007/46/EK IX pielikumu groza šādi:

1)

atbilstības sertifikāta parauga iedaļā “2. puse – N2 kategorijas transportlīdzekļi (pabeigti transportlīdzekļi un vairākos posmos pabeigti transportlīdzekļi)” 31. punkta tekstu aizstāj ar šādu:

“31.

Paceļamās(-o) ass(-u) novietojums: (…)”;

2)

atbilstības sertifikāta parauga iedaļā “2. puse – N3 kategorijas transportlīdzekļi (pabeigti transportlīdzekļi un vairākos posmos pabeigti transportlīdzekļi)” 31. punkta tekstu aizstāj ar šādu:

“31.

Paceļamās(-o) ass(-u) novietojums: (…)”;

3)

atbilstības sertifikāta parauga iedaļā “2. puse – O1 un O2 kategorijas transportlīdzekļi (pabeigti transportlīdzekļi un vairākos posmos pabeigti transportlīdzekļi)” 31. punkta tekstu aizstāj ar šādu:

“31.

Paceļamās(-o) ass(-u) novietojums): (…)”;

4)

atbilstības sertifikāta parauga iedaļā “2. puse – O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļi (pabeigti transportlīdzekļi un vairākos posmos pabeigti transportlīdzekļi)” 31. punkta tekstu aizstāj ar šādu:

“31.

Paceļamās(-o) ass(-u) novietojums: (…)”;

5)

atbilstības sertifikāta parauga iedaļā “2. puse – N2 kategorijas transportlīdzekļi (nepabeigti transportlīdzekļi)” 31. punkta tekstu aizstāj ar šādu:

“31.

Paceļamās(-o) ass(-u) novietojums: (…)”;

6)

atbilstības sertifikāta parauga iedaļā “2. puse – N3 kategorijas transportlīdzekļi (nepabeigti transportlīdzekļi)” 31. punkta tekstu aizstāj ar šādu:

“31.

Paceļamās(-o) ass(-u) novietojums: (…)”;

7)

atbilstības sertifikāta parauga iedaļā “2. puse – O1 un O2 kategorijas transportlīdzekļi (nepabeigti transportlīdzekļi)” 31. punkta tekstu aizstāj ar šādu:

“31.

Paceļamās(-o) ass(-u) novietojums: (…)”;

8)

atbilstības sertifikāta parauga iedaļā “2. puse – O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļi (nepabeigti transportlīdzekļi)” 31. punkta tekstu aizstāj ar šādu:

“31.

Paceļamās(-o) ass(-u) novietojums: (…)”;

9)

paskaidrojumus attiecībā uz IX pielikumu groza šādi:

a)

pēdējo teikumu a) paskaidrojumā svītro;

b)

pievieno šādu teikumu, ar ko papildina e) paskaidrojumu:

“Centrālass piekabei ar vienu asi norāda horizontālo attālumu starp sakabes ierīces vertikālo asi un piekabes ass centru.”


IV PIELIKUMS

Direktīvas 2007/46/EK XI pielikumu groza šādi:

1)

direktīvas XI pielikuma 2. papildinājuma 43. punktu aizstāj ar šādu:

“43.

Pretšļakatu ierīces

Direktīva 91/226/EEK

 

 

 

x

x

x

x

x

x

x”

2)

direktīvas XI pielikuma 4. papildinājuma 43. punktu aizstāj ar šādu:

“43.

Pretšļakatu ierīces

Direktīva 91/226/EEK

 

 

x

x

x

x

x

x

x”

3)

pēc 5. papildinājuma pirms iedaļas “Burtu skaidrojumi” iekļauj šādu 6. papildinājumu:

“6. papildinājums

Sevišķi lielas kravnesības piekabes

Punkts

Priekšmets

Atsauce uz normatīvo aktu

O4 kategorijas piekabe

3.

Degvielas tvertnes/pakaļējā drošības konstrukcija

Direktīva 70/221/EEK

X

4.

Pakaļējās numura zīmes vieta

Direktīva 70/222/EEK

X

5.

Stūrēšanas spēks

Direktīva 70/311/EEK

X

9.

Bremzēšana

Direktīva 71/320/EEK

X

10.

Radiotraucējumi (elektromagnētiskā savietojamība)

Direktīva 72/245/EEK

X

18.

Obligātās plāksnītes

Direktīva 76/114/EEK

X

20.

Gaismas ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšana

Direktīva 76/756/EEK

A + N

21.

Atstarotāji

Direktīva 76/757/EEK

X

22.

Kontūrlukturi, priekšējie (sānu) gabarītlukturi, aizmugurējie (sānu) gabarītlukturi, bremžu lukturi, sānu gabarītlukturi, dienas gaitas lukturi

Direktīva 76/758/EEK

X

23.

Virzienrādītāji

Direktīva 76/759/EEK

X

24.

Pakaļējās numura zīmes apgaismojuma lukturi

Direktīva 76/760/EEK

X

28.

Pakaļējie miglas lukturi

Direktīva 77/538/EEK

X

29.

Atpakaļgaitas lukturi

Direktīva 77/539/EEK

X

36.

Apsildīšanas ierīces

Direktīva 2001/56/EK

Neattiecas

42.

Sānu drošības konstrukcija

Direktīva 89/297/EEK

A

43.

Pretšļakatu ierīces

Direktīva 91/226/EEK

A

46.

Riepas

Direktīva 92/23/EEK

I

48.

Masa un gabarīti

Direktīva 97/27/EK

X

50.

Sakabes

Direktīva 94/20/EK

X

63.

Vispārējās drošības prasības

Regula (EK) Nr. 661/2009

Attiecas daļēji”

4)

iedaļu “Burtu skaidrojumi” groza šādi:

a)

L punkta tekstu aizstāj ar šādu:

“L

:

piemēro vienīgi sēdekļiem, kas paredzēti parastam lietojumam, transportlīdzeklim braucot pa ceļu. Aizmugures sēdvietām jābūt aprīkotām vismaz ar klēpja drošības jostu stiprinājumiem. Sēdekļus, kas nav paredzēti lietošanai, transportlīdzeklim braucot pa ceļu, lietotājiem skaidri norāda ar piktogrammu vai zīmi ar attiecīgu tekstu.”;

b)

pēc punkta “Neattiecas” iekļauj šādu punktu:

“Attiecas daļēji

:

šo normatīvo aktu piemēro daļēji. Precīzu piemērošanas jomu nosaka Regulas (EK) Nr. 661/2009 īstenošanas pasākumos.”;

c)

pēc H punkta iekļauj šādu punktu:

“I

:

riepām jābūt tipa apstiprinājumam saskaņā ar ANO EEK Noteikumu Nr. 54 prasībām arī tad, ja transportlīdzekļa maksimāli pieļaujamais aprēķina ātrums nepārsniedz 80 km/h.

Vienojoties ar riepu izgatavotāju, kravnesību var pielāgot saskaņā ar piekabes maksimāli pieļaujamo aprēķina ātrumu.”