14.5.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 128/18

(1)

Komisija 2010. gada 17. aprīlī, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicējot paziņojumu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”), informēja par antisubsidēšanas procedūras sākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes krītotā papīra importu Savienībā.

(2)

Antisubsidēšanas procedūras sāka pēc tam, kad Eiropas Krītotā papīra ražotāju asociācija CEPIFINE (“sūdzības iesniedzējs”) 2010. gada 4. martā iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kuri ražo nozīmīgu daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 25 %, no kopējās krītotā papīra produkcijas Savienībā. Sūdzībā bija ietverti pirmšķietami pierādījumi par krītotā papīra subsidēšanu un no minētās subsidēšanas izrietošu būtisku kaitējumu, ko uzskatīja par pietiekamiem, lai pamatotu procedūru sākšanu.

(3)

Pirms procedūras sākšanas un saskaņā ar pamatregulas 10. panta 7. punktu Komisija paziņoja ĶTR valdībai (“ĶV”), ka ir saņēmusi pienācīgi dokumentētu sūdzību, kurā apgalvots, ka subsidētais ĶTR izcelsmes krītotā papīra imports rada būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. ĶV tika uzaicināta apspriesties, lai noskaidrotu situāciju attiecībā uz sūdzības saturu un panāktu abpusēju vienošanos par risinājumu. ĶV pieņēma piedāvājumu apspriesties, un apspriedes notika. Apspriežu laikā nevarēja panāktu abpusēju vienošanos par risinājumu. Tomēr pienācīgi ņēma vērā ĶV iestāžu atsauksmes attiecībā uz sūdzībā izteiktajiem apgalvojumiem par to, ka shēmas nav kompensējamas. Pēc apspriedēm no ĶV tika saņemta informācija.

(4)

Komisija 2010. gada 18. februārī, publicēja paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3), par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz ĶTR izcelsmes krītotā papīra importu Savienībā.

(5)

Komisija 2010. gada 17. novembrī ar Regulu (ES) Nr. 1042/2010 (4) noteica antidempinga pagaidu maksājumu ĶTR izcelsmes krītotā papīra importam.

(6)

Kaitējuma analīze, kas veikta šajā antisubsidēšanas izmeklēšanā un vienlaikus notiekošajā antidempinga izmeklēšanā, ir identiska, jo Savienības ražošanas nozares, nozari pārstāvošo Savienības ražotāju un izmeklēšanas perioda definīcija abās izmeklēšanās ir vienāda. Tāpēc abās procedūrās tika ņemtas vērā piezīmes par kaitējuma aspektiem, kas izteiktas abās šajās procedūrās.

(7)

Komisija par procedūras sākšanu oficiāli informēja sūdzības iesniedzēju, citus zināmos ražotājus Savienībā, zināmos ražotājus eksportētājus ĶTR un ražotāju asociāciju (papīra ražotāju asociāciju), attiecīgās valsts pārstāvjus, zināmos importētājus un zināmos lietotājus. Ieinteresētajām personām bija dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un lūgt, lai tās uzklausa.

(8)

Ņemot vērā acīmredzami lielo ražotāju eksportētāju, Savienības ražotāju un nesaistīto importētāju skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu bija paredzēta izlases veida pārbaude saskaņā ar pamatregulas 27. pantu. Lai Komisija varētu izlemt, vai jāveic atlase, un vajadzības gadījumā izveidotu izlasi, visi zināmie ražotāji eksportētāji un ar tiem saistītās zināmās papīra ražotāju asociācijas, visi zināmie Savienības ražotāji un nesaistītie importētāji tika aicināti pieteikties Komisijā un, kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, sniegt pamatinformāciju par savu darbību, kas no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim veikta saistībā ar attiecīgo ražojumu (kā definēts turpmāk 2.1. iedaļā). Notika arī apspriešanās ar ĶTR iestādēm.

(9)

Kā skaidrots 51. apsvērumā, divas Ķīnas ražotāju eksportētāju grupas sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlases veida pārbaudē. Pamatojoties uz to, tika nolemts, ka ĶTR ražotāju eksportētāju izlases veida pārbaude nav nepieciešama.

(10)

Kā skaidrots 53. apsvērumā, tika nolemts, ka Savienības ražotāju izlases veida pārbaude nav nepieciešama.

(11)

Kā skaidrots 54. apsvērumā, tika nolemts, ka nesaistīto importētāju izlases veida pārbaude nav nepieciešama.

(12)

Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajos termiņos nosūtīja aptaujas anketas visām zināmajām iesaistītajām personām un visām citām personām, kas to lūdza, proti, sūdzības iesniedzējam, citiem zināmajiem Savienības ražotājiem, zināmajiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem un ražotāju asociācijai (papīra ražotāju asociācijai), attiecīgās valsts pārstāvjiem, zināmajiem importētājiem un zināmajiem lietotājiem.

(13)

Atbildes uz anketas jautājumiem un cita informācija tika saņemta no divām Ķīnas ražotāju eksportētāju grupām, CEPIFINE, četriem Savienības ražotājiem — sūdzības iesniedzējiem — un vēl viena Savienības ražotāja, 13 nesaistītiem importētājiem un tirgotājiem, pieciem lietotājiem un vienas apvienības, kura pārstāv poligrāfijas nozari.

(14)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai konstatētu subsidēšanu, tās radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumus veica šādas valsts iestādes un uzņēmumu telpās:

(15)

Subsidēšanas un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2006. gada 1. janvāra līdz IP beigām (“attiecīgais periods”).

(16)

Attiecīgais ražojums ir krītots papīrs — papīrs vai kartons ar pārklājumu uz vienas vai abām pusēm (izņemot kraftpapīru vai kraftkartonu) loksnēs vai ruļļos, kura svars ir 70 g/m2 vai lielāks, bet nepārsniedz 400 g/m2, un kura baltuma pakāpe ir augstāka par 84 (saskaņā ar standartu ISO 2470-1), kura izcelsme ir ĶTR (“attiecīgais ražojums” jeb “krītotais papīrs”) un kuru pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 4810 13 20, ex 4810 13 80, ex 4810 14 20, ex 4810 14 80, ex 4810 19 10, ex 4810 19 90, ex 4810 22 10, ex 4810 22 90, ex 4810 29 30, ex 4810 29 80, ex 4810 99 10, ex 4810 99 30 un ex 4810 99 90.

(17)

Krītotais papīrs ir augstas kvalitātes papīrs un kartons, ko parasti izmanto tādas lasāmvielas kā žurnālu, katalogu, gada pārskatu, gadagrāmatu drukāšanai. Attiecīgais ražojums gan loksnēs, gan ruļļos ir piemērots lietošanai lokšņpadeves (“cut star” tipa) iespiedmašīnās. Lokšņpadeves presēm piemēroto ruļļu (“griešanai paredzēto ruļļu”) dizains ir tāds, lai pirms apdrukāšanas tos varētu sagriezt gabalos, tādējādi tie var aizvietot loksnes un tiešā veidā ar tām konkurē.

(18)

Attiecīgais ražojums nav ražojums ruļļos, kurus izmanto ruļļpadeves presēs. Ruļļi, kas izmantojami ruļļpadeves presēs, ir ruļļi, kuru testēšanas rezultāts ar mainīta ātruma metodi saskaņā ar ISO testēšanas standartu ISO 3783:2006 attiecībā uz virsmas noturību, izmantojot IGT testeri (elektronisko modeli), ir mazāks par 30 N/m, mērot perpendikulāri padeves virzienam, un mazāks par 50 N/m, mērot padeves virzienā. Turklāt atšķirībā no lokšņu padeves iespiedmašīnās izmantojamiem ruļļiem ruļļi, ko izmanto ruļļpadeves presēs, parasti tiek tieši ievietoti iespiedmašīnās un pirms tam netiek sagriezti.

(19)

Viena persona iebilda, ka izmeklēšanā iekļauto ražojumu apjoms ir pārāk šaurs un ka tajā būtu vajadzējis iekļaut arī ruļļpadeves iespiedmašīnām paredzētos krītotā papīra ruļļus. Tika apgalvots, ka ruļļpadeves iespiedmašīnās izmantotajiem ruļļiem un ruļļiem, uz kuriem attiecas šī izmeklēšana (griešanai paredzētie ruļļi un loksnes), ir vienādas tehniskās un fizikālās pamatīpašības un tie nav atšķirami viens no otra. Turklāt tika apgalvots, ka tos abus izmanto augstas kvalitātes iespieddarbiem un ka tāpēc tie zināmā mērā ir savstarpēji aizvietojami.

(20)

Taču pretēji minētajam iebildumam izmeklēšanā apstiprinājās, ka patiešām pastāv tādas acīmredzamas tehnisko un fizikālo īpašību atšķirības kā ruļļpadeves iespiedmašīnās un lokšņpadeves iespiedmašīnās izmantojamā papīra mitrums un cietība. Izmeklēšanā arī apstiprinājās, ka 18. apsvērumā minētās tehniskās īpašības piemīt tikai tiem ruļļiem, kas piemēroti lietošanai ruļļpadeves presēs. Šo atšķirību dēļ papīru, ko izmanto ruļļpadeves presēs, un papīru, kuru izmanto lokšņpadeves iespiedmašīnās, nevar izmantot viena un tā paša veida iespiedmašīnās, un tāpēc tie nav savstarpēji aizvietojami. Visas personas piekrita tam, ka abi šie papīra veidi ir atšķirīgi virsmas stiprības un stiepes izturības ziņā.

(21)

Turklāt saskaņā ar attiecīgās personas apgalvojumu klienti uzskata, ka loksnēs, griezējruļļos un ruļļpadeves iespiedmašīnām paredzētos ruļļos pārdodamais krītotais papīrs veido vienotu tirgu, un tādējādi tam ir vieni un tie paši izplatīšanas kanāli. Atšķirīgās tehniskās īpašības atspoguļojas vienīgi nelielajās cenu atšķirībās starp šīm ražojumu grupām.

(22)

Tomēr izmeklēšanā konstatēja, ka abu veidu ruļļi nav savstarpēji aizvietojami arī no ekonomiskā viedokļa, jo ruļļi, ko izmanto ruļļpadeves iespiedmašīnās, paredzēti masas un apjoma iespieddarbiem, tos parasti ražo pēc pasūtījuma, un tiem nepieciešama tiešlaika piegāde, tādējādi šos ražojumus neuzkrāj starpnieki, bet tos piegādā tieši galapatērētājiem, t. i., tos pārdod, izmantojot atšķirīgu izplatīšanas kanālu nekā ruļļiem, kurus izmanto lokšņpadeves iespiedmašīnās. Atšķirīgais ražošanas process un tajā vērojamie atšķirīgie apjomradītie ietaupījumi izpaužas noteiktās cenu atšķirībās.

(23)

Turklāt, attiecīgajā periodā no ĶTR netika importēts neviens ruļļpadeves presēs izmantojams rullis. Var uzskatīt arī, ka ir maz ticams, ka šos ražojumus importēs nākotnē, jo šāda pakalpojuma izmantošana sakarā ar lielo attālumu ir ekonomiski neizdevīga iepriekšējā apsvērumā minēto iemeslu dēļ.

(24)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, šie apgalvojumi tika noraidīti.

(25)

Šī persona arī apgalvoja, ka virsmas noturība bija nepiemērota tehniskā iezīme, lai atšķirtu dažādus ražojumus, jo šī pārbaude ir vispārīga un tās rezultātus var ietekmēt pārbaudītā papīra mitruma saturs. Turklāt tā apgalvoja, ka, pamatojoties uz dažu citu pārbaužu rezultātiem, kas veikti tā laboratorijā un kas gūti, mērot Savienības ražotāju ražotu ruļļpadeves iespiedmašīnām paredzētu ruļļu virsmas noturību, ir skaidrs, ka uz šiem ražojumiem neattiecas pašreizējā ražojuma definīcija, saskaņā ar kuru minētais virsmas noturības kritērijs nav piemērots, lai nošķirtu ruļļpadeves iespiedmašīnām paredzēto krītoto papīru no lokšņpadeves iespiedmašīnām paredzētā krītotā papīra.

(26)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka papīra mitruma saturs var padarīt neuzticamus ISO testēšanas standarta ISO 3783:2006 testēšanas rezultātus, pierādījumi netika iesniegti.

(27)

Ražotāja eksportētāja iesniegtie testēšanas rezultāti sastāv no tā laboratorijā veikto pārbaužu rezultātu kopsavilkuma. Turklāt rezultāti nebija pieejami, lai tos varētu pārbaudīt un komentēt citas ieinteresētās personas, jo īpaši Savienības ražošanas nozare, kā arī konkrētais ražotājs eksportētājs neiesniedza izsmeļošu nekonfidenciālu rezultātu kopsavilkumu, neraugoties uz vairākkārtējiem atgādinājumiem.

(28)

Pēc rezultātu izpaušanas ražotājs eksportētājs nesniedza sīkāku papildu informāciju, kas varētu būt noderīga pārbaužu ticamības novērtēšanā. Tā kā netika iesniegta šīs pārbaudes nekonfidenciālā versija, uzņēmumi, kuru ruļļpadeves iespiedmašīnām paredzētie ruļļi tika, kā tiek apgalvots, pārbaudīti, nevarēja sniegt savas atbildes uz pārbaudes secinājumiem. Tādējādi Komisija nevarēja objektīvi pārbaudīt, vai iesniegtie pārbaudes rezultāti ir ticami un pareizi un vai uz tiem var paļauties izmeklēšanas nolūkos. Pamatojoties uz Komisijai pieejamiem faktiem, tika secināts, ka pārbaudes objektivitāte un ticamība ir nepietiekama, jo informāciju, kas sniegta, tai piemērojot konfidencialitāti, nav iespējams salīdzināt ar ticamiem avotiem.

(29)

Pēc secinājumu izpaušanas šis ražotājs eksportētājs iesniedza rezultātus par citu pārbaudi, ko tā uzdevumā veikusi neatkarīga pārbaužu laboratorija, un vēlreiz atkārtoja, ka ruļļpadeves iespiedmašīnām paredzētais krītotais papīrs patvaļīgi nav iekļauts izmeklēšanā. Pārbaužu ziņojumos ir norādīts, ka virsmas noturība ir mērīta 25 ruļļpadeves iespiedmašīnām paredzētā krītotā papīra paraugiem, ko ražotājs eksportētājs nodrošināja un norādīja laboratorijai kā Savienības ražotāju ražotā papīra paraugus. Saskaņā ar šo ziņojumu neviens no papīra veidiem neatbilda abiem 18. apsvērumā minētajiem kritērijiem.

(30)

Testa ziņojuma novērtēšanā tika konstatēts, ka, pirmkārt, neatkarīgās laboratorijas testa ziņojums attiecās galvenokārt uz ražojumiem, attiecībā uz kuriem šie rezultāti bija nebūtiski, jo lielākā daļa no paraugiem, kas tika pārbaudīti, nebija ruļļpadeves iespiedmašīnām paredzētie ruļļi; otrkārt, testa ziņojums attiecās uz ražojumiem, kuri netika pietiekami identificēti, jo pēc pārbaudes ziņojuma nevarēja pārliecināties, vai pārbaudītais papīrs ir paredzēts lokšņpadeves iespiedmašīnām vai ruļļpadeves iespiedmašīnām, jo ziņojumā raksturotais papīra zīmols ir iespējams abiem formātiem. Turklāt ziņojums neradīja pārliecību par to, ka norādītie ruļļi, kuru paraugi tika izmantoti, patiešām bija paraugi, kurus pārbaudīja.

(31)

Atbildot uz neatkarīgās laboratorijas testa ziņojumu, sūdzības iesniedzējs iesniedza kāda Savienības ražotāja veiktus to pašu ruļļpadeves iespiedmašīnās izmantojamo ruļļu testēšanas rezultātus, kurus esot testējusi arī neatkarīgā laboratorija. Šī testa rezultāti bija atšķirīgi. Sūdzības iesniedzējs izskaidro atšķirības ar, iespējams, atšķirīgiem testa apstākļiem un tāpēc iespējamu neatbilstību standartam ISO 3783:2006, t. i., standartam, saskaņā ar kuru ir mērāma virsmas noturība, kā noteikts pagaidu noteikumu 16. apsvērumā.

(32)

Kad tika izpausti galīgie konstatējumi, ražotājs eksportētājs apšaubīja Komisijas objektivitāti, kad tā noraidīja neatkarīgās laboratorijas testa rezultātus. Tas apgalvoja, ka neatkarīgs speciālists saskaņā ar attiecīgo ISO standartu veicis “aklo” testēšanu. Tas iesniedza rīkotājdirektora ar zvērestu apliecinātu rakstisku liecību, kurā paskaidrots, kā ņemti testēšanā izmantotie paraugi, lai pierādītu testēšanas neatkarību, pareizību un reprezentativitāti.

(33)

Pirmkārt, Komisija nekad nav apšaubījusi neatkarīgās laboratorijas testa ziņojuma objektivitāti un šajā saistībā tas nav svarīgi, ka testēšana veikta ar atpazīstamiem paraugiem. Otrkārt, šaubas radīja testēto paraugu atlase un izcelsme, nevis paši testi. Šaubas nekliedēja arī ražotāja eksportētāja apgalvotais, jo vairākos aspektos tas nebija saprotams un skaidrs, piemēram, tika apgalvots, ka administratīvas vai piegādātāju kļūmes dēļ — piegādājot nepareizos paraugus — tika testēti ražojumi, kas nebija ruļļpadeves iespiedmašīnu ruļļi.

(34)

Tā kā gan testēto ražojumu avots, gan paraugi nebija skaidri un dažādo pušu veikto testu rezultāti bija pretrunīgi, tika uzskatīts, ka iesniegtais neatkarīgās laboratorijas testa ziņojums, kas veikts Ķīnas ražotāja eksportētāja uzdevumā, nav pārliecinoši demonstrējis, ka virsmas noturības tests nebija atbilstošs, lai izšķirtu lietošanai ruļļpadeves iespiedmašīnās piemēroto krītoto papīru un lokšņpadeves iespiedmašīnās izmantoto krītoto papīru. Tādējādi testa ziņojums uzskatāmi neparādīja, ka ruļļpadeves iespiedmašīnās lietotais krītotais papīrs patvaļīgi tika izslēgts no izmeklēšanas.

(35)

Attiecībā uz virsmas noturības kā tāda kritērija būtiskumu, pēc kura nošķir ruļļpadeves iespiedmašīnām piemērotos ruļļus, jāatgādina, ka ražojuma definīcijā abas ražojumu grupas ir nošķirtas viena no otras, cita starpā pamatojoties uz ražojumu izmantojumu, t. i., to, vai ražojums ir piemērots lietošanai lokšņpadeves vai ruļļpadeves iespiedmašīnās, nosaka pēc izmantotās iespiedmašīnas prasībām, ko cita starpā atspoguļo virsmas noturības rādītāji. Turklāt jānorāda, ka virsmas noturība ir tikai viena no īpašībām, pēc kurām lietošanai ruļļpadeves iespiedmašīnās piemēroto krītoto papīru nošķir no lokšņpadeves iespiedmašīnās izmantotā krītotā papīra; 18. un 20. apsvērumā ir izklāstīti papildu kritēriji, ko attiecīgais ražotājs eksportētājs nav apstrīdējis. Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka mitrums, kā definēts 20. apsvērumā, nav noteikts pamatparametrs, lai atšķirtu ražojumus. Izmeklēšanas laikā citas ieinteresētās puses šajā jautājumā pauda atšķirīgu viedokli. Jebkurā gadījumā konstatēts, ka cietība un virsmas noturība ir svarīgākie faktori.

(36)

Sūdzības iesniedzējs iesniegtajā atbildē piekrita, ka varētu būt ruļļi, kas pilnībā neatbilst visiem 18. apsvērumā minētajiem virsmas noturības kritērijiem, bet ko tik un tā var izmantot ruļļpadeves iespiedmašīnās. Tomēr tas joprojām saglabāja savu viedokli, ka virsmas noturības pārbaude ir vienīgā pārbaude, kurā var ar pārliecību noskaidrot, vai rullis patiešām ir piemērots izmantošanai ruļļpadeves iespiedmašīnās, t. i., ja rullis atbilst 18. apsvērumā minētajiem virsmas noturības kritērijiem, tas noteikti ir piemērots izmantošanai ruļļpadeves iespiedmašīnās.

(37)

Lai pamatotu minētos apgalvojumus par virsmas noturību, ražotājs eksportētājs atsaucās uz argumentiem, ko minēja viens no sūdzību iesniegušajiem Savienības ražotājiem antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanā Amerikas Savienotajās Valstīs, kurā Savienības ražotājs esot atzinis, ka ruļļpadeves iespiedmašīnās izmantojamos ruļļus nevar nošķirt, pamatojoties uz virsmas noturības pārbaudi vai jebkādu citu mērījumu metodi.

(38)

Sūdzības iesniedzējs apstrīdēja šos ražotāja eksportētāja apgalvojumus un norādīja, ka pretēji tam, kas tika apgalvots, no ASV veiktās procedūras izriet, ka pastāv skaidri kritēriji, pēc kuriem nošķir ruļļpadeves iespiedmašīnās izmantojamos ruļļus no krītotā papīra.

(39)

Pirmkārt, jānorāda, ka apgalvojumi, uz kuriem atsaucas ražotājs eksportētājs, tika izteikti izmeklēšanā, ko veica citās jurisdikcijās un citas personas, nevis pašreizējā procedūrā iesaistītās, un tāpēc tie nav būtiski. Otrkārt, ASV iestādes minētajā izmeklēšanā secināja, ka pastāv skaidra atšķirība starp lokšņpadeves iespiedmašīnās izmantoto krītoto papīru un izmantošanai ruļļpadeves iespiedmašīnās piemērotajiem ruļļiem. Griešanai paredzētie ruļļi tika uzskatīti par pusfabrikātiem, savukārt izmantošanai ruļļpadeves iespiedmašīnās piemērotos ruļļus neuzskatīja par attiecīgo ražojumu. ASV iestādes, definējot ražojuma klāstu, skaidri nenoteica ruļļpadeves iespiedmašīnām paredzētos ruļļus. Tāpēc minētajā izmeklēšanā virsmas noturības kritērijam nebija nozīmes ražojumu klāsta definēšanā.

(40)

Pamatojoties uz iepriekš minētajām piezīmēm, tehniskais parametrs “virsmas noturība” tika apstiprināts kā ticams parametrs, lai raksturotu krītoto papīru, kas piemērots izmantošanai ruļļpadeves iespiedmašīnās.

(41)

No izteiktajām piezīmēm var secināt, ka pastāv ruļļi, kurus var izmantot ruļļpadeves iespiedmašīnās, pat ja tie pilnībā neatbilst visiem virsmas noturības kritērijiem. Tāpēc tika atzīts par nepieciešamu vēl vairāk precizēt izmantošanai ruļļpadeves iespiedmašīnās piemēroto ruļļu definīciju.

(42)

Lai nodrošinātu papildu kritēriju to ruļļpadeves iespiedmašīnās izmantojamo ruļļu nošķiršanai, kas pilnībā neatbilst visiem virsmas noturības kritērijiem, sūdzības iesniedzējs ieteica rulli, kurš pilnībā neiztur virsmas noturības pārbaudi, bet kura iekšējais pamatizmērs ir mazāks par 80 mm, uzskatīt par ruļļpadeves iespiedmašīnās izmantojamu rulli.

(43)

ĶV un ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka ruļļpadeves iespiedmašīnu ruļļu (līdz ar to arī attiecīgo ražojumu) definīciju pārskatīja, kā jaunu aspektu ražojuma definīcijā iekļaujot pamatizmēru. Tas arī apgalvoja, ka pamatizmērs nav derīgs kritērijs, jo ir ruļļpadeves iespiedmašīnu ruļļi, kuru pamatizmērs pārsniedz 80 mm, un griešanai paredzēti ruļļi ar pamatizmēru, kas ir mazāks par 80 mm.

(44)

Komisija centās precizēt ruļļpadeves iespiedmašīnu ruļļu definīciju un papildu skaidrojumu, lai vēl labāk nošķirtu attiecīgo ražojumu un pārējos ražojumus arīdzan nolūkā līdz minimumam samazināt pasākumu apiešanas iespējamību. Par pamatizmēra kā alternatīva definēšanas kritērija derīgumu tika iesniegti pierādījumi, kuri tomēr atklāja, ka minētais kritērijs no pasākumu piemērošanas jomas varētu izslēgt attiecīgo ražojumu, t. i. griešanai paredzētus ruļļus, kuru pamatizmērs nepārsniedz 80 mm. Tādēļ ruļļpadeves iespiedmašīnu ruļļu definēšanai šo kritēriju neņēma vērā.

(45)

Iepriekš minētais neietekmē tās metodes ticamību, atbilstoši kurai izmantošanai ruļļpadeves iespiedmašīnās piemērotie ruļļi netika iekļauti izmeklēšanā, kā to apgalvoja Ķīnas ražotāju eksportētāju grupa.

(46)

Izmeklēšanas gaitā dažas personas arī apgalvoja, ka izmeklēšana nebūtu jāattiecina uz daudzslāņu papīru un daudzslāņu kartonu, kas definēti 47. apsvērumā. Tās apgalvoja, ka daudzslāņu papīram un daudzslāņu kartonam ir tādas atšķirīgas fizikālās īpašības kā vairākas kārtas, lielāka cietība un mazāks blīvums un ka šo ražojumu galīgais pielietojums atšķiras, jo tos parasti izmanto lokāmā kartona un iepakojuma izgatavošanai. Visbeidzot, šīs personas apgalvoja, ka vienslāņa un daudzslāņu papīru un kartonu var viegli atšķirt pēc izskata.

(47)

Daudzslāņu papīrs un daudzslāņu kartons, kā definēts Harmonizētās sistēmas paskaidrojošās piezīmēs par 4805. pozīciju, ir ražojumi, ko iegūst, sapresējot kopā divas vai vairākas mitras celulozes kārtas, no kurām vismaz vienai ir citādas īpašības nekā pārējām. Šīs atšķirības var rasties no izmantotās celulozes pamatīpašībām (piemēram, pārstrādātie atkritumi), ražošanas metodes (piemēram, mehāniskā vai ķīmiskā metode) vai — gadījumos, kad izmantotajai celulozei ir vienādas pamatīpašības un tā izgatavota pēc vienas un tās pašas metodes, — no pārstrādes pakāpes (piemēram, nebalināta, balināta vai krāsota celuloze).

(48)

Izmeklēšanā tika pierādīts, ka daudzslāņu papīram un kartonam patiešām ir dažas atšķirīgas fizikālās un tehniskās īpašības, proti, tiem ir vairākas celulozes kārtas, kas padara tos stingrākus. Daudzslāņu papīru un kartonu ražo, izmantojot atšķirīgu ražošanas metodi, kurai nepieciešama citādāka papīra ražošanas mašīna nekā tā, ko izmanto krītotā papīra ražošanā, jo ražošanas procesā vienā ražojumā iekļauj vairākas celulozes kārtas. Visbeidzot, daudzslāņu papīrs un kartons kalpo atšķirīgiem nolūkiem (galvenokārt iepakojumam) salīdzinājumā ar krītoto papīru, ko izmanto augstas kvalitātes iespieddarbu, reklāmas materiālu, žurnālu utt. iespiešanai. Tāpēc daudzslāņu papīrs un kartons, kā definēts 47. apsvērumā, netiek uzskatīti par attiecīgo ražojumu. Tāpēc minētie KN kodi, kas attiecas uz importēto daudzslāņu papīru un daudzslāņu kartonu, netiek ņemti vērā izmeklēšanā.

(49)

Visbeidzot, viens Ķīnas ražotājs apgalvoja, ka izmeklēšana nebūtu jāattiecina uz tā saukto “kartonu”, jo uz to neattiecas krītotā (glancēta vai neglancēta) papīra definīcija atšķirīgā svara, biezuma un stingrības dēļ. Tika konstatēts, ka terminu “kartons” parasti lieto, runājot par papīru ar lielāku vielu saturu, kas kopumā padara papīru smagāku, t. i., “kartons” parasti tiek definēts kā papīrs, kura pamatsvars ir lielāks par 224 g/m2. Taču izmeklēšanā tika konstatēts, ka svara atšķirība būtiski neietekmē pārējās fizikālās un tehniskās īpašības un galīgo izmantojumu, kas to varētu padarīt atšķirīgu no attiecīgā ražojuma. Turklāt jānorāda, ka atbilstoši 16. apsvērumā minētajam attiecīgā ražojuma definīcija skaidri attiecas uz visu to krītoto papīru, kura svars ir 70 g/m2 vai lielāks, bet nepārsniedz 400 g/m2. Tāpēc kartons tiek uzskatīts par “attiecīgo ražojumu”.

(50)

Tika konstatēts, ka attiecīgajam ražojumam, ĶTR ražotajam un vietējā tirgū pārdotajam ražojumam, kā arī ražojumam, ko Savienībā ražo un pārdod Savienības ražotāji, ir vienādas fiziskās un ķīmiskās īpašības un tos izmanto vienam un tam pašam mērķim. Tāpēc šie ražojumi tiek uzskatīti par “līdzīgiem” pamatregulas 2. panta c) punkta nozīmē.

(51)

Tikai divas ĶTR ražotāju eksportētāju grupas atsaucās un atbildēja uz paziņojumā par procedūras sākšanu izteikto lūgumu iesniegt izlases datus. Viena grupa (Chenming) pārstāv divus saistītus ražotājus eksportētājus, bet otra grupa (APP) pārstāv četrus saistītus ražotājus eksportētājus. Sadarbībā iesaistītie ražotāji eksportētāji pārstāv visu attiecīgā ražojuma eksportu no ĶTR uz Savienību. Šajos apstākļos Komisija nolēma, ka ražotāju eksportētāju izlases veida pārbaude ĶTR nav nepieciešama.

(52)

Tika konstatēts, ka divi no četriem saistītajiem APP grupas ražotājiem eksportētājiem ražo tikai daudzslāņu kartonu, kas minēts 47. apsvērumā. Šajā sakarā tiek atgādināts, ka ir secināts, ka daudzslāņu kartons nebūtu iekļaujams šajā izmeklēšanā aplūkoto ražojumu klāstā. Tiek arī atgādināts, ka daudzslāņu kartons netika iekļauts vienlaikus notiekošajās antidempinga procedūrās aplūkoto ražojumu klāstā. Tāpēc tiek secināts, ka uz abiem saistītajiem ražotājiem eksportētājiem, kas, kā noskaidrots, ražo tikai daudzslāņu kartonu, nav attiecināmas pašreizējās procedūras. Tāpēc šajā regulā izklāstītie secinājumi nav pamatoti ar viņu sniegto informāciju un datiem.

(53)

Ievērojot to, ka šajā procedūrā varētu būt iesaistīts liels skaits Savienības ražotāju, saskaņā ar pamatregulas 27. pantu paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta izlases veida pārbaude. Tomēr pēc iesniegtās informācijas pārbaudes un ņemot vērā to, ka paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā atsaucās tikai četri Savienības ražotāji, tika nolemts, ka izlases veida pārbaude nav nepieciešama. Minētie četri ražotāji pārstāv Savienības ražošanas nozari (jo to produkcija veido 61 % no kopējās Savienības produkcijas), kā noteikts 372. apsvērumā. Minēto četru uzņēmumu sniegtā informācija tika pārbaudīta uz vietas un tika izmantota mikroekonomisko rādītāju noteikšanai, kā skaidrots 386. apsvērumā.

(54)

Ievērojot to, ka importētāju skaits varētu būt liels, saskaņā ar pamatregulas 27. pantu paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta importētāju izlases veida pārbaude. Tomēr pēc iesniegtās informācijas pārbaudes un ņemot vērā mazo to importētāju skaitu, kuri bija pauduši vēlmi sadarboties, tika nolemts, ka izlases veida pārbaude nav nepieciešama.

(55)

Jāatgādina, ka gan ĶV, gan četri Ķīnas ražotāji eksportētāji sniedza atbildes uz anketas jautājumiem un piekrita apmeklējumiem uz vietas, ko veic, lai pārbaudītu atbildes.

(56)

Attiecībā uz ĶV — pēc tam, kad bija sniegtas atbildes uz anketas jautājumiem, Komisija nosūtīja Ķīnai trīs vēstules par trūkumiem un pirmspārbaudes vēstuli. Komisija atvēlēja ĶV pietiekamu laiku tās argumentu sagatavošanai un iesniegšanai, kad vien tas tika prasīts un bija pamatoti. ĶV patiešām tika piešķirti ievērojami termiņu pagarinājumi, t. i., divas nedēļas, lai sniegtu atbildes uz anketas jautājumiem; tādējādi kopējais termiņš bija 49 dienas atbilžu sniegšanai uz anketas jautājumiem un trīs nedēļas, lai atbildētu uz pirmo vēstuli par trūkumiem, ar kopējo termiņu 40 dienas.

(57)

Pirms pārbaudes apmeklējumiem uz vietas ĶV lūdza Komisiju rakstiski sniegt papildu informāciju, jo īpaši iesniegt visu to jautājumu sarakstu, kurus iecerēts uzdot pārbaudes apmeklējuma laikā, un to valdības iestāžu sarakstu, kas iecerējušas piedalīties apmeklējumā uz vietas. Tika apgalvots, ka Komisija kā izmeklēšanas iestāde neizpildīs savus pienākumus, kas izklāstīti Nolīgumā par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem (“SKP nolīgums”), un jo īpaši tā VI pielikuma 8. punktā noteiktos pienākumus, ja tā nesniegs prasīto informāciju. ĶV arī norādīja, ka šādas informācijas trūkuma dēļ tā nevarēs garantēt pārbaudes rezultātu.

(58)

Komisija ar pietāti noraidīja ĶV lūgumu. Šajā saistībā jānorāda, ka Komisija ir izpildījusi visus attiecīgos SKP nolīguma VI pielikuma 8. punkta, kā arī pamatregulas 26. panta nosacījumus. ĶV tika nosūtīta sīki izstrādāta pirmspārbaudes vēstule, kurā apstiprināta pārbaudes darba kārtība (dienas un katrā pārbaudes dienā apspriežamo shēmu grupas) un prasīta par attiecīgajām shēmām atbildīgo iestāžu un ĶV argumentu sagatavošanā iesaistīto amatpersonu klātbūtne. Pirms pārbaudes uz vietas apmeklējuma Komisija arī paskaidroja, ka tikai ĶV zina iestādes, kas atbild par shēmām, uz kurām attiecas izmeklēšana, un amatpersonas, kas ir vislabākajā situācijā, lai piedalītos pārbaudē un atbildētu uz jautājumiem. Attiecībā uz konkrēto jautājumu sarakstu Komisija pirms pārbaudes uz vietas apmeklējuma un tā laikā skaidroja, ka šādu sarakstu neparedz ne PTO, ne ES tiesību akti un ka šīs izmeklēšanas mērķis ir pārbaudīt ĶV atbildes uz anketas jautājumiem un atbilstošos papildu argumentus; tāpēc pārbaude notiks atbilstoši šo dokumentu struktūrai. Komisija arī centīsies iegūt un precizēt papildu informāciju, kas vajadzīga notiekošajai procedūrai, bet precīzi jautājumi šajā saistībā būs atkarīgi no ĶV atbildes uz tās sniegto atbilžu sākotnējo pārbaudi. Pirms pārbaudes uz vietas apmeklējuma ĶV tika arī skaidrots, ka atteikšanās sniegt vajadzīgo informāciju vai palīdzēt izmeklēšanas iestādei pārbaudīt tādu informāciju un datus, ko uzskata par vajadzīgiem procedūrai, var būtiski kaitēt izmeklēšanas procesam. ĶV tika arī atgādināts par pamatregulas 28. panta noteikumu sekām.

(59)

Veicot pārbaudes uz vietas apmeklējumu Ķīnas Tirdzniecības ministrijā Pekinā, Komisija centās pārbaudīt sniegto informāciju, pamatojoties uz apliecinošiem dokumentiem, kas tika izmantoti ĶV atbildes sagatavošanai, atbilstoši pamatregulas 11. un 26. panta noteikumiem. To darot, Komisija sākotnēji secināja, ka informācijas trūkums un pieejamie apliecinošie dokumenti neļauj pienācīgi pārbaudīt uz anketas jautājumiem sniegtās atbildes. Turklāt atsevišķa informācija vispār netika sniegta, lai gan tā tika īpaši prasīta, un uz dažiem jautājumiem netika atbildēts. Saskaņā ar pamatregulas 28. panta 1. un 6. punktu ĶV ir darītas zināmas nesadarbošanās sekas.

(60)

ĶV apgalvoja, ka izmeklēšanas iestādei ir jānosaka informācijas nepieciešamība saprātīgi, neizmantojot ļaunprātīgi savas tiesības. Tika arī apgalvots, ka pat tad, ja informāciju neuzskata par ideālu visos aspektos, to nedrīkst neņemt vērā. Pamatojoties uz iepriekš izklāstītajiem argumentiem, ĶV apgalvoja, ka tā sadarbojas, cik vien spēj, un ka tās atbildes uz anketas jautājumiem ir pilnīgas. Tā arī apgalvoja, ka pārbaudes uz vietas apmeklējums ir neatbilstoši saplānots, jo pirmspārbaudes vēstule nesniedz pamatotu izpratni par to, kas ir jāpārbauda, un Komisija neveic īpašus apmeklējumus uz vietas katrā valdības iestādē. Tika arī argumentēts, ka Komisija ir piemērojusi ĶV nepamatotu slogu un prasījusi neatbilstošu un nevajadzīgu informāciju.

(61)

Attiecībā uz pārbaudes uz vietas plānojumu jāatgādina, ka ĶV ir piekritusi pārbaudes laikam, grafikam un vietai. Patiešām, apspriedes par apmeklējuma uz vietas laiku notika 2010. gada augustā. Komisija sākotnēji ierosināja veikt apmeklējumu uz vietas 2010. gada oktobra pirmajā nedēļā un vēlāk divreiz grozīja savu priekšlikumu, ņemot vērā Ķīnas prasību; vispirms apmeklējums tika pārcelts uz 2010. gada oktobra otro nedēļu un vēlāk — uz 2010. gada oktobra trešo nedēļu. Tāpēc nav pamata jebkādām sūdzībām par pārbaužu uz vietas laika grafiku, jo Komisija darīja visu iespējamo, lai izpildītu jebkuru pienācīgi pamatotu ĶV prasību. Attiecībā uz pierasīto informāciju jānorāda, ka ĶV nekad nav apstrīdējusi anketas formātu vai informācijas pieprasīšanas veidu. Ķīnas Tirdzniecības ministrija iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem un vēlākus argumentus ĶV vārdā. Komisija pieprasīja informāciju, ko uzskata par vajadzīgu, lai izdarītu reprezentatīvu secinājumu, un izmeklēšanas laikā turpināja konsekventi pieprasīt minētos datus un informāciju un to, lai ĶV izskaidro sniegto informāciju un minētās informācijas ietekmi uz shēmām, uz kurām attiecas izmeklēšana.

(62)

Pamatojoties uz sūdzībā un atbildēs uz Komisijas anketas jautājumiem sniegto informāciju, tika pārbaudītas šādas shēmas, ar kurām valdības iestāde, iespējams, piešķir subsīdijas:

(63)

Tiek apgalvots, ka attiecīgā ražojuma ražotāji Ķīnā gūst labumu no aizdevumiem ar zemām procentu likmēm, kurus piešķir valdības politikas bankas un valstij piederošas komercbankas (“VPKB”) atbilstoši ĶV politikai, tādējādi sniedzot finansiālu palīdzību, lai veicinātu un atbalstītu papīra ražošanas nozares izaugsmi un attīstību Ķīnā. Kā liecina piecgadu plāni un rūpniecības politika, banku sistēma ir piešķīrusi preferenciālus finansējuma atvieglojumus papīra ražošanas nozarei.

(64)

Pamatojoties uz sūdzībā ietverto informāciju, Komisija vēlējās veikt izmeklēšanu bankā, kura sniedza aizdevumus krītotā papīra ražošanas nozarei. Šajā saistībā tika uzskatīts par nepieciešamu uzdot ĶV savās atbildēs uz anketas jautājumiem un vēlākajiem argumentiem iekļaut konkrētu informāciju un datus par vairākiem valdības plāniem un projektiem Ķīnas papīra ražošanas nozares attīstības veicināšanai un atbalstīšanai. Minētie plāni un projekti bija šādi:

(65)

ĶV tikai daļēji sniedza prasīto informāciju par plāniem. Tikai divi no prasītajiem plāniem tika iesniegti pilnībā, t. i., ķīniešu valodas versijā kopā ar tulkojumu angļu valodā (Lēmums Nr. 40 un Direktoriju katalogs par rūpnieciskās struktūras atkārtotu pielāgošanu). Par trim reģionālajiem plāniem, ko Komisija sākotnēji pieprasīja, Ķīnas iestādes apgalvoja, ka tie nav būtiski, jo sadarbībā iesaistītie ražotāji eksportētāji neatrodas šajos reģionos. Tādējādi tie netika iesniegti. Komisija tam piekrita, bet pieprasīja attīstības plānus, kas saistīti ar teritorijām (reģioniem, provincēm, pašvaldībām), kurās reģistrēti sadarbībā iesaistītie ražotāji eksportētāji. ĶV iesniedza 11. piecgadu plāna kopijas ķīniešu valodā par Dzjansu provinci un 11. piecgadu plāna kopijas par Šaņdunas provinci, bet bez jebkāda to tulkojuma — nebija tulkots pat satura rādītājs. Attiecībā uz abiem plāniem, kas netika iesniegti, ĶV apgalvoja, ka tie attiecas uz laikposmu no 2000. līdz 2005. gadam un tāpēc vairs nav aktuāli. Komisija tam piekrita. Atlikušie plāni tika iesniegti tikai ķīniešu valodā (Integrācijas projekts, 11. piecgadu plāns, 11. piecgadu plāna īstenošanas apkārtraksts, 2007. gada papīra ražošanas plāns) ar angļu valodā iztulkotiem to satura rādītājiem. ĶV apgalvoja, ka Komisijas prasības ir pārāk apgrūtinošas, ka tām ir tikai ierobežoti resursi un tāpēc tās nav varējušas iztulkot tekstus.

(66)

Attiecībā uz iepriekš minēto jānorāda, ka Komisija pieprasīja informāciju, ko uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai, jo minētie dokumenti tika norādīti sūdzībā. Turklāt Komisija bija atkārtoti uzsvērusi vajadzību iesniegt prasītos dokumentus angļu valodā. Tas ir vajadzīgs šāda veida svarīgiem dokumentiem, ņemot vērā, ka, pamatojoties tikai uz satura rādītāju, nebija iespējams noteikt, kura dokumenta daļa ir būtiska attiecībā uz izmeklēšanu. Turklāt ķīniešu valodā iesniegtie plāni nebija apjomīgi, un šķiet, ka attiecīgās dokumentācijas kopijas angļu valodā pastāv un ir pieejamas vai nu no neatkarīgiem avotiem (advokātu birojiem, kas specializējas Ķīnas tiesībās), vai no antisubsidēšanas izmeklēšanas, ko Ķīnā veikušas Amerikas Savienotās Valstis (“ASV”).

(67)

Attiecīgi Komisijai bija iespēja pārbaudīt tikai šādus dokumentus: Lēmums Nr. 40, Direktoriju katalogs un 2007. gada papīra ražošanas plāns, kura versija angļu valodā bija iekļauta sūdzībā un kuru arī iesniedza kāds ražotājs eksportētājs.

(68)

Lai noskaidrotu valdības intervences līmeni Ķīnas finanšu tirgū un gūtu vajadzīgo pārskatu par finanšu nozari ĶTR, Komisija pieprasīja informāciju par valdības turējuma tiesību īpatsvaru finanšu iestādēs un valstij piederošo banku piešķirto aizdevumu summu/procentu datiem. ĶV apgalvoja, ka tām nav datu par banku akciju turējumiem, lai gan 61. pants [2003. gada] Komercbanku likumā Nr. 13 paredz, ka bankas paziņo šos datus “Valsts Padomes banku nozari reglamentējošai iestādei un Ķīnas Tautas Bankai”. Attiecībā uz valstij piederošo banku aizdevumu summām/procentiem ĶV apstiprināja, ka šādi dati tiek turēti, tomēr tā nevar tos sniegt. Komisija vēl vairāk atviegloja ĶV darbu, ierobežojot prasīto informāciju par valdības turējuma procentuālo daļu līdz tām finanšu iestādēm, par kurām tika konstatēts, ka tās piešķir aizdevumus sadarbībā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem. Tomēr ĶV nesniedza attiecīgos datus pat par šo ierobežoto Ķīnā darbojošos finanšu iestāžu segmentu.

(69)

Lai izvērtētu Ķīnas banku aizdevumu politiku (piemēram, aizdevumu procentu likmju noteikšanā izmantotās metodes, aizdevumu novērtēšanu utt.), ĶV tika lūgts sniegt informāciju par politiku, ko īsteno attiecīgās valsts iestādes, proti, Ķīnas Tautas Banka (“ĶTB”) un Banku regulēšanas komisija. ĶV nesniedza būtisku informāciju par aizdevumu politiku. Netika iesniegts neviens ĶTB dokuments, noteikums vai vadlīnijas, kas attiecas uz banku sistēmu, lai pamatotu ĶTB lomu procentu likmju noteikšanā un tās saistību ar banku sistēmu. Turklāt netika sniegti paskaidrojumi — lai arī tie tika īpaši prasīti — par to, kā tiek piemērots [2003. gada] Likums par komercbankām Nr. 13 un jo īpaši tā 34., 38. un 39. pants, kurā izklāstīti pamatnoteikumi, ar ko reglamentē komercbanku aizdevumus un citu darbību.

(70)

Lai izvērtētu to Ķīnas banku aizdevumu politiku, kuras IP laikā piešķīrušas aizdevumus sadarbībā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem, Komisija pieprasīja ĶV noorganizēt tikšanās ar konkrētām bankām, kas ir piešķīrušas aizdevumus sadarbībā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem, lai pārbaudītu informāciju par preferenciāliem aizdevumiem krītotā papīra ražošanas nozarei Ķīnā. ĶV apgalvoja, ka tā nespēj iejaukties valstij piederošo banku darbā, lai noorganizētu šādas tikšanās. Tāpēc no Ķīnas bankām nav savākti pierādījumi par to, vai tās novērtē kredītrisku aizdevumu piešķiršanā, un, ja novērtē, tad kā.

(71)

Saskaņā ar pamatregulas 28. panta 1. un 6. punktu ĶV ir darītas zināmas nesadarbošanās sekas. Ņemot vērā šo nesadarbošanos, papildus attiecīgiem ĶV dokumentiem, ko iesniedza citas personas, vajadzēja izmantot informāciju no sekundāriem avotiem, tostarp sūdzībā sniegto un internetā iegūto pieejamo publisko informāciju. ĶV apstrīdēja pieejamo faktu izmantošanu, bet neiesniedza jaunus papildu pierādījumus.

(72)

Arī sadarbībā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem tika lūgts noorganizēt tikšanās ar konkrētām bankām, kas ir piešķīrušas tiem aizdevumus IP laikā, lai pārbaudītu informāciju par preferenciāliem aizdevumiem krītotā papīra ražošanas nozarei Ķīnā. Tomēr šādas tikšanās nenotika. Sadarbībā iesaistītie ražotāji eksportētāji informēja attiecīgās bankas par Komisijas atkārtotajām prasībām rīkot šādas tikšanās, bet tās atteicās sadarboties izmeklēšanā. Saskaņā ar pamatregulas 28. panta 1. un 6. punktu ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, tika darītas zināmas nesadarbošanās sekas. Ņemot vērā šo nesadarbošanos, tiek uzskatīts par nepieciešamu jebkurus secinājumus par aizdevumiem, ko bankas piešķīrušas sadarbībā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem, pamatot ar pieejamiem faktiem. Sadarbībā iesaistītie ražotāji eksportētāji apstrīdēja pieejamo faktu izmantošanu, bet neiesniedza papildu pierādījumus.

(73)

Vienam Ķīnas ražotājam eksportētājam tika prasīts sniegt konkrētu informāciju par īpašu parāda pārstrukturēšanas nolīgumu ar trim Ķīnas bankām. Minētais ražotājs eksportētājs atteicās sniegt vajadzīgo informāciju. Tāpēc nebija iespējams pārbaudīt visu attiecīgo nolīgumu un atbilstošos aizdevuma līgumus, kā arī tādus īpašus aspektus kā aizdevumu termiņš, atmaksas grafiki un procentu likmes. Saskaņā ar pamatregulas 28. panta 1. un 6. punktu minētajam ražotājam ir darītas zināmas nesadarbošanās sekas. Ņemot vērā šo nesadarbošanos, tiek uzskatīts par nepieciešamu jebkurus secinājumus par attiecīgajiem aizdevumiem, ko bankas piešķīrušas sadarbībā iesaistītajam ražotājam eksportētājam, pamatot ar pieejamiem faktiem. Sadarbībā iesaistītais ražotājs eksportētājs apstrīdēja pieejamo faktu izmantošanu, bet neiesniedza jaunus papildu pierādījumus.

(74)

Izmeklēšanā tika konstatēta īpašu politikas plānu esamība attiecībā uz papīra ražošanas nozari. Šajos plānos paredzēts, ka valsts iestādes cieši uzrauga papīra ražošanas nozares darbību un īsteno īpašu politiku (piemēram, īstenošanas dekrētus) politikas plānu mērķu sasniegšanai. Turklāt izmeklēšanā tika arī konstatēts, ka īpašie politikas plāni paredz preferenciālus aizdevumus papīra ražošanas nozarei.

(75)

Patiešām, pārbaudot Lēmumu Nr. 40 un 2007. gada papīra ražošanas plāna sadaļu, kas īpaši attiecas uz finansējumu, ir acīmredzams, ka Ķīnas valsts plānošanas sistēma dod norādījumus bankām piešķirt aizdevumus papīra ražošanas nozarei.

(76)

Attiecībā uz Lēmumu Nr. 40 jānorāda, ka šis tiesību akts ir rīkojums, ko devusi Valsts Padome, t. i., visaugstākā administratīvā iestāde ĶTR, un tāpēc tas ir juridiski saistošs citām valsts iestādēm un uzņēmējiem. Tajā rūpniecības sektori ir klasificēti “atbalstītos, ierobežojošos un likvidētos projektos”. Minētais tiesību akts ir rūpniecības politikas pamatnostādne, kas kopā ar Direktoriju katalogu parāda, kā ĶV uztur politiku tādu uzņēmumu vai nozaru grupu veicināšanai un atbalstīšanai kā, piemēram, papīra ražošanas nozare, kura Direktoriju katalogā klasificēta kā “atbalstīta ražošanas nozare”. Attiecībā uz to nozaru skaitu, kuras uzskaitītas kā “atbalstītas”, jānorāda, ka to kopskaits ir 26, kas veido tikai nelielu daļu no Ķīnas ekonomikas. Turklāt tikai dažām darbībām šajās 26 nozarēs ir piešķirts statuss “atbalstītas”. Lēmumā Nr. 40 arī paredzēts, ka saskaņā ar 17. pantu “atbalstītie ieguldījumu projekti” gūst labumu no īpašām privilēģijām un atvieglojumiem (finansiāls atbalsts, ievedmuitas maksājuma atbrīvojums, PVN atbrīvojums, nodokļu atbrīvojums). Savukārt attiecībā uz “ierobežojošiem un likvidētiem projektiem” Lēmumā Nr. 40 valsts iestādes tiek pilnvarotas tieši iejaukties, lai regulētu tirgu. Faktiski 18. un 19. pants lūdz attiecīgajai iestādei apturēt finanšu iestāžu aizdevumu piešķiršanu; tie arī pieprasa valsts administratīvajam cenu departamentam paaugstināt elektrības cenu un liek elektroenerģijas apgādes uzņēmumiem pārtraukt elektroenerģijas piegādi šādiem “ierobežojošiem un likvidētiem projektiem”. No iepriekšminētā ir skaidri saprotams, ka Lēmumā Nr. 40 paredzēti saistoši noteikumi visām ekonomikas iestādēm, kas pieņemti kā direktīvas par atbalstīto nozaru vecināšanu un atbalstīšanu, no kurām viena ir papīra ražošanas nozare.

(77)

Īpaši nosacījumi, virzieni un mērķi papīra ražošanas nozarei ir paredzēti 2007. gada papīra ražošanas plānā. Tajā ir raksturots Ķīnas papīra ražošanas nozares stāvoklis (piemēram, uzņēmumu skaits, produkcija, patēriņš un eksports, statistika par izmantoto izejvielu veidu). Plānā ir izklāstīta papīra ražošanas nozares politika un mērķi attiecībā uz rūpniecības struktūru, izejvielu izmantošanu, tehnoloģiju un aprīkojuma izmantošanu, papīra ražotāju produkcijas struktūru un organizatorisko struktūru. Tekstā ir arī noteikti nozares “atzīšanas kritēriji”, jo plānā ir paredzētas īpašas aktīvu/pasīvu attiecības prasības papīra ražošanas nozarei, noteikti īpaši kredītvērtējumi papīra ražošanas nozarei un īpaši mērķi apjomradītiem ietaupījumiem, kā arī tirgus daļu attiecības, enerģijas un ūdens patēriņš, kas jāsasniedz uzņēmumiem. Tajā uzņēmumiem ir pieprasīts izstrādāt attīstības plānus, pamatojoties uz 2007. gada papīra ražošanas plānu. Tajā ir arī dots norādījums vietējām provincēm un reģioniem piedalīties plāna īstenošanā, bet viena nodaļa ir veltīta papīra ražošanas nozares “ieguldījumiem un finansēšanai”. Šajā saistībā svarīgi ir norādīt, ka plānā ir skaidri noteikts, ka finanšu iestādes nepiešķir aizdevumus projektiem, kas neatbilst tā noteikumiem. Kopumā no teksta interpretācijas un lietotā formulējuma ir saprotams, ka 2007. gada papīra ražošanas plāns ir īpašs valsts instruments, kas vērsts uz Ķīnas papīra ražošanas nozares regulēšanu, un ka to var uzskatīt tikai par obligātu rūpniecības politikas rīku, kurš ir konkrēti jāīsteno attiecīgajām Ķīnas ieinteresētajām personām (valsts iestādēm, finanšu iestādēm un ražotājiem).

(78)

ĶV apgalvoja, ka 2007. gada papīra ražošanas plāns ir uzskatāms par pamatnostādņu plānu bez saistoša spēka. Tika arī apgalvots, ka tajā pašā kontekstā neviens no valdības plāniem un projektiem nav juridiski saistošs un ka tāpēc nevar piešķirt finansiālu ieguldījumu vai labumu saistībā ar šādiem plāniem un projektiem. Tomēr 2007. gada papīra ražošanas plāna un iepriekšminēto tā noteikumu teksta interpretācija vien liecina, ka tekstu nevar uzskatīt par nesaistošām pamatnostādnēm. Šajā saistībā jānorāda, ka 2007. gada papīra ražošanas plāna tekstā cita starpā lasāms “Rūpnieciskās attīstības politika ir formulēta, pamatojoties uz prasībām uzlabot sociālistiskās tirgus ekonomikas reformu un saistītos likumdošanas aktus un noteikumus, lai izveidotu godīgu tirgu un labu vidi attīstībai un lai atrisinātu pašreizējās problēmas saistībā ar papīra ražošanas nozares attīstību, jo īpaši saistībā ar nozares veselīgu attīstību”. Attiecībā uz pārējiem 64. apsvērumā uzskaitītajiem plāniem un projektiem jāņem vērā, ka vismaz viens no tiem attiecas uz 11. piecgadu plāna īstenošanas apkārtrakstu. Ir grūti saprast, kā juridiski nesaistošam — kā tiek apgalvots — dokumentam (valdības plānam) var būt juridiski saistošs īstenošanas akts (šajā gadījumā — Valsts Padomes apkārtraksts).

(79)

Turklāt 34. pants [2003. gada] Likumā par komercbankām Nr. 13 nosaka, ka bankas “veic savu darbību aizdevumu jomā atbilstoši valsts ekonomikas vajadzībām un sociālajai attīstībai un saskaņā ar valsts rūpniecības politikas pamatnostādnēm”. Šajā konkrētajā gadījumā atbilstošā valsts rūpniecības politika ir 2007. gada papīra ražošanas plāns. Tāpēc ir tikai loģiski secināt, ka aizdevumi, ko krītotā papīra ražotāji saņem no VPKB, tiek piešķirti atbilstoši valdības direktīvām.

(80)

Tika noskaidrota arī Valsts Attīstības un reformu komisijas (“VARK”) nozīme. ĶV apgalvoja, ka VARK ir Valsts Padomes aģentūra, kas koordinē makroekonomikas politiku un pārvalda valdības ieguldījumus. Minētā valsts iestāde izdeva inter alia 2007. gada papīra ražošanas plānu. Netika iesniegta pieejamā informācija par tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru tika izveidota un darbojas VARK, piemēram, tās statūti, lai gan šī informācija tika skaidri prasīta. Vienīgais ĶV sniegtais paskaidrojums bija tāds, ka Valsts Padome, kas ir visaugstākā valdības administratīvā iestāde, dod norādījumus, kuri VARK ir jāizpilda, un ka jebkurā gadījumā šī informācija ir nebūtiska izmeklēšanā. Šim argumentam nevar piekrist. Tādas iestādes statūti, kura izdod valdības plānus, tiek uzskatīti par būtiskiem šajā izmeklēšanā, ņemot vērā to, ka šajās procedūrās tiek veikta izmeklēšana attiecībā uz valdības plāniem un projektiem. Komisija arī interesējās par iemesliem, kāpēc VARK pastāvīgi ievāc detalizētu informāciju no uzņēmumiem. ĶV skaidroja, ka informāciju var ievākt ar rūpniecisko asociāciju un citu publisku avotu starpniecību. Tomēr tas, ka pastāv sistemātisks mehānisms tādu ar uzņēmumiem saistītu datu vākšanai, kas izmantojami valdības plānos un projektos, liecina, ka šie plāni un projekti tiek uzskatīti par svarīgu valsts rūpniecības politikas elementu.

(81)

No iepriekš minētā izriet, ka jebkurā lēmumā, ko pieņem finanšu iestādes attiecībā uz papīra ražošanas nozari, būtu jāņem vērā vajadzība sasniegt attiecīgo politikas plānu mērķus. Šajos īpašajos politikas plānos par “atbalstītām nozarēm” klasificētos uzņēmumus patiešām uzskata par tādiem, kam ir augsts kredītvērtējums, — šim aspektam ir tiešas sekas uz Ķīnas finanšu sistēmas kredītspējas novērtēšanu. Turklāt, izvērtējot 2007. gada Papīra ražošanas plāna sadaļu, kas īpaši attiecas uz finansēšanu, un piezīmi par kredītvērtējumu, kuru izteica viens sadarbībā iesaistītais ražotājs eksportētājs, ir acīmredzams, ka Ķīnas valsts plānošanas sistēma dod norādījumus bankām piešķirt aizdevumus papīra ražošanas nozarei, un uzņēmumus uzskata par tādiem, kam ir augsts kredītvērtējums, jo tie atbilst īpašiem politikas plāniem. Būtiski ir norādīt, ka izmeklēšanas laikā saņemtā īpašā piezīme par kredītvērtējumu uzņēmuma pozitīvās nākotnes izredzes tieši saista ar papīra ražošanas politikas plānu esamību un to mērķu sasniegšanu. Ir arī pierādījumi, ka valsts iestādes uzrauga uzņēmumu veiktspēju, jo tās katru gadu pārbauda to uzņēmējdarbības licences un tādējādi uztur finansiālo un veiktspējas statistiku. Turklāt ir arī no sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju sniegtās informācijas atvasināti pierādījumi par to, ka ĶTB atbilstoši Nolikuma par banku reģistrēšanu un konsultēšanu 9. pantā paredzētajiem noteikumiem uzrauga uzņēmumu situāciju attiecībā uz aizdevumiem, ikgadēji pārbaudot, kādus aizdevumus uzņēmumi atļaujas ņemt katru gadu.

(82)

Visi iepriekš minētie fakti pierāda saikni starp īpašajiem politikas plāniem un papīra ražošanas nozares finansēšanu.

(83)

Attiecībā uz sadarbībā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem izmeklēšanā tika konstatēts, ka diviem no tiem vairumā gadījumu automātiski tika piešķirta viszemākā iespējamā procentu likme atbilstoši ĶTB noteiktajiem ierobežojumiem, savukārt pārējie divi ražotāji eksportētāji guva labumu no būtiskas tiem piešķirto aizdevumu pārstrukturēšanas 2008. gadā. Patiešām, Ķīnas valstij piederošās bankas atpirka visus aizdevumus, kas bija atmaksājami ārvalstu bankām, un pārstrukturētie aizdevumi neparedzēja ievērojamu riska prēmiju, kura pārsniegtu ĶTB etalona procentu likmi.

(84)

Turklāt izmeklēšanā ir konstatēts, ka Ķīnas finanšu tirgum ir raksturīga valsts iejaukšanās, jo vairums lielāko banku pieder valstij. Ķīnas iestādes ir sniegušas vienīgi ļoti ierobežotu informāciju par Ķīnas banku akciju/īpašumtiesību daļām. Tomēr, kā plašāk izklāstīts turpmāk, Komisija apkopoja pieejamo informāciju, lai izdarītu reprezentatīvu secinājumu. Gatavojot analīzi, vai bankas ir iestādes, kas pilnvarotas rīkoties vai rīkojas kā valsts iestādes, Komisija lūdza informāciju ne vien attiecībā uz bankām kā valsts īpašumu, bet arī par citām pazīmēm, piemēram, valsts pārstāvju klātbūtne direktoru padomē, vai valsts kontrolē banku darbību, valsts politikas vai interešu īstenošana un vai iestādes tika izveidotas ar likumdošanas aktu.

(85)

No pieejamās informācijas tiek secināts, ka valstij piederošās bankas Ķīnā kontrolē vislielāko tirgus daļu un ir dominējošie dalībnieki Ķīnas finanšu tirgū; saskaņā ar Deutsche Bank veikto 2006. gada Pētījumu par Ķīnas banku sektoru valstij piederošo banku tirgus daļa var būt lielāka par 2/3 no Ķīnas tirgus. Attiecībā uz to pašu jautājumu PTO savā Ķīnas tirdzniecības politikas pārskatā norādīja, ka “lielais valsts īpašumā esošo struktūrvienību apjoms ir vēl viena vērā ņemama Ķīnas finanšu nozares iezīme” (5). Būtiski ir norādīt, ka četras lielākās valstij piederošās bankas (Lauksaimniecības banka, Ķīnas Banka, Celtniecības banka un Rūpniecības un komercbanka) pārstāv vairāk nekā pusi no Ķīnas banku nozares. Vairāk nekā 50 % politikas banku un citu valsts banku pieder valstij. Komisija pieprasīja informāciju arī par valsts īstenotās kontroles struktūru minētajās Ķīnas bankās un par valsts politikas vai interešu īstenošanu attiecībā uz papīra ražošanas nozari (t. i., direktoru padome un akcionāru padome, akcionāru/direktoru sapulču protokoli, aizdevumu politika un riska novērtēšana, ņemot vērā aizdevumus, kas nodrošināti sadarbībā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem). Tomēr ne ĶV, ne bankas nesniedza šādu informāciju. Tās vienīgi vairākkārt atsaucās uz informāciju banku gada pārskatos, ko tās bija iesniegušas. Tomēr banku gada pārskati nesatur (un nevar saturēt) detalizētu informāciju nepieciešamajā līmenī.

Tātad Komisijai bija jāizmanto pieejamā informācija. Pamatojoties uz pieejamiem datiem, Komisija secināja, ka valdība kontrolē minētās bankas un tās darbojas kā valsts iestādes, veidā, kādā to darbības var tikt attiecinātas uz valsti. Atbilstošie dati, kas izmantoti, lai izdarītu minētos secinājumus, ir atvasināti no ĶV sniegtās informācijas, Ķīnas banku gada pārskatiem, kurus vai nu iesniedza ĶV, vai kuri bija publiski pieejami, no informācijas, kas izgūta no Deutsche Bank 2006. gada Pētījuma par Ķīnas banku sektoru, kā arī no sadarbībā iesaistīto ražotāju iesniegtās informācijas un sūdzībā ietvertās informācijas. Attiecībā uz ārvalstu bankām neatkarīgi avoti lēš, ka to daļa Ķīnas banku nozarē ir neliela un tādējādi tām ir maznozīmīga loma aizdevumu politikā; atbilstošā informācija liecina, ka šī daļa varētu būt tikai 1 % no Ķīnas tirgus (6). Arī atbilstošā publiski pieejamā informācija apstiprina, ka Ķīnas bankas, jo īpaši lielās komercbankas, joprojām paļaujas uz valstij piederošiem akcionāriem un valdību, lai papildinātu kapitālu gadījumos, kad tā nepietiek kredīta ekspansijas dēļ (7). No bankām, kas piešķīra aizdevumus sadarbībā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem, lielais vairums ir valstij piederošas bankas. Patiešām, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tika secināts, ka vismaz 13 no 19 bankām, par kurām tika ziņots, pieder valstij, tostarp politikas bankas (Ķīnas Eksporta un importa banka, Ķīnas Attīstības banka) un lielākās komercbankas Ķīnā, piemēram, Ķīnas Lauksaimniecības banka, Ķīnas Banka, Ķīnas Celtniecības banka un Ķīnas Rūpniecības un komercbanka.

Arī attiecībā uz atlikušajām valstij piederošajām bankām Komisija pieprasīja to pašu informāciju, kas minēta iepriekš — par valsts kontroli bankās un valsts politikas un interešu īstenošanu saistībā ar papīra ražošanas nozari. Atkal netika nodrošināta detalizēta šāda veida informācija, ja neskaita atkārtotu ierosinājumu meklēt informāciju attiecīgajos banku gada pārskatos, kas lielākoties bija iesniegti vienīgi ķīniešu valodā, bez tulkojuma angļu valodā. Tomēr banku gada pārskati nevar nodrošināt detalizētu informāciju nepieciešamajā līmenī. Attiecībā uz politikas bankām, izmeklēšana noskaidroja, ka nav skaidru tiesību normu, ar ko tiktu reglamentēta to loma un attiecības ar valsti. Tomēr, saskaņā ar ĶV apgalvojumiem pārbaudes uz vietas apmeklējuma laikā, šķiet, ka politikas bankas atbalsta valsts politikas Ķīnā un nedarbojas ar nolūku gūt peļņu. Iepriekšminētais apstiprina, ka valdība kontrolē minētās četras bankas un tās darbojas kā valsts iestādes, veidā, kādā to darbības var tikt attiecinātas uz valsti.

(86)

Komisija arī centās noskaidrot atšķirību starp politikas bankām (saskaņā ar pieejamo informāciju tās ir Ķīnas Eksporta un importa banka, Ķīnas Attīstības banka un Ķīnas Lauksaimniecības attīstības banka) un valstij piederošām komercbankām. Komisija pieprasīja precizējumus par šiem abiem finanšu iestāžu veidiem. ĶV apgalvoja, ka politikas bankām nav rakstisku tiesību normu, kas reglamentētu to nozari, ņemot vērā, ka Ķīnas iestādes pašlaik izstrādā likumprojektu par politikas bankām. Tika arī apgalvots, ka vienu politikas banku (proti, Ķīnas Attīstības banku) nebūtu jāuzskata par politikas banku, jo tā ir kļuvusi par akciju sabiedrību un pašlaik atrodas pārejas periodā. Iesniegtā informācija apstiprina, ka politikas bankas tiek uzskatītas par atšķirīgām no valstij piederošām komercbankām. Kaut arī nav nekādu noteikumu, kas reglamentētu politikas banku nozari vai to, kā šīs bankas darbojas Ķīnas finanšu tirgū, tas izriet no ĶTB apkārtrakstiem, kuros skaidri tiek pieminēts, ka politikas bankām ir īpašs statuss, salīdzinot ar valstij piederošām komercbankām. Attiecībā uz Ķīnas Attīstības bankas statusu jānorāda, ka Ķīnas valsts (ar Ķīnas Finanšu ministrijas starpniecību) turējumā ir vairāk nekā 50 % bankas akciju un ka tāpēc minētās bankas pārstrukturizācijai par akciju sabiedrību nav nekādas ietekmes uz valdības kontroli.

(87)

Vēl viens faktors, kas kropļo Ķīnas finanšu tirgu, ir ĶTB nozīme īpašo ierobežojumu noteikšanā attiecībā uz to, kā tiek noteiktas un svārstās procentu likmes. Izmeklēšanā patiešām tika konstatēts, ka ĶTB ir īpaši noteikumi, kas reglamentē procentu likmju svārstības Ķīnā. Saskaņā ar pieejamo informāciju šie noteikumi ir izklāstīti ĶTB apkārtrakstā par jautājumiem saistībā ar noguldījumiem un aizdevumiem piemērojamo procentu likmju pielāgošanu — Yinfa (2004. gads), Nr. 251 (“251. apkārtraksts”). Finanšu iestādēm tiek prasīts noteikt aizdevumu likmes, kas atbilstu konkrētam ĶTB aizdevumu etalona procentu likmju diapazonam. Komercbanku aizdevumiem un komerciāli pārvaldītiem politikas banku aizdevumiem nepiemēro augstāko ierobežojumu diapazonu, bet piemēro vienīgi zemāko ierobežojumu diapazonu. Pilsētu kredītu kooperatīviem un lauku kredītu kooperatīviem piemēro gan augstāko, gan zemāko ierobežojumu diapazonu. Preferenciāliem aizdevumiem un aizdevumiem, par kuriem Valsts Padome pieņēmusi īpašus noteikumus, nenotiek procentu likmju augšupējas svārstības. Komisija pieprasīja no ĶV precizējumus par 251. apkārtrakstā lietoto definīciju un formulējumu un par iepriekšējiem tiesību aktiem (ĶTB Apkārtraksts par finanšu iestāžu aizdevumu procentu likmju svārstību diapazona paplašināšanu — YinFa (2003. gads) Nr. 250). ĶV skaidroja, ka minētie apkārtraksti ir daļa no procentu likmju tirgus reformas Ķīnā, bet nepaskaidroja neko plašāk. ĶV tika arī lūgts paskaidrot, kādi ir Valsts Padomes noteiktie preferenciālie aizdevumi un citi aizdevumi.

ĶV iebilda, ka attiecīgo ķīniešu valodā izstrādāto tekstu formulējums attiecas uz citu Valsts Padomes norādīto aizdevumu pieņemšanu. ĶV nesniedza citus paskaidrojumus un neiesniedza attiecīgu dokumentāciju, lai izskaidrotu, kāpēc preferenciāli aizdevumi ir definēti Ķīnas tiesību aktos. Attiecībā uz pārējiem aizdevumu veidiem, pat ja piekrīt ĶV argumentam, nav skaidrs, kāpēc likumdevējs uzskatīja par nepieciešamu ieviest iespēju piešķirt citus aizdevumus, kā to izklāstījusi Valsts Padome. Komisija arī pieprasīja precizējumus par 251. apkārtrakstā minēto komerciāli pārvaldīto politikas aizdevumu esamību. ĶV nesniedza paskaidrojumus vai jebkādus pierādījumus par šo jautājumu. ĶV tika arī prasīts iesniegt jebkādus vēlākus atjauninājumus vai vēlākus tiesību aktus, kas izdoti par minētajiem apkārtrakstiem saistībā ar komercbanku un politikas banku aizdevumu politiku, bet šāda informācija netika sniegta.

(88)

Visbeidzot, jānorāda, ka ĶV nesniedza citus datus vai statistiku par Ķīnas banku sistēmas struktūru.

(89)

Pamatojoties uz 74.-88. apsvērumu un ņemot vērā Ķīnas nesadarbošanos (un ievērojot turpmāk 90. apsvērumā izklāstītos apsvērumus), Komisija secina, ka Ķīnas finanšu tirgu kropļo valdības iejaukšanās, un procentu likmes, ko piemēro nevalstiskās bankas un citas finanšu iestādes, visticamāk, tiek pielāgotas valdības noteiktajām likmēm. Tāpēc nosakot, vai valdības aizdevumi nodrošina labumu, nevalstisko banku un citu finanšu iestāžu piemērotās procentu likmes nevar uzskatīt par atbilstošiem komerciāliem etaloniem.

(90)

Turklāt, ņemot vērā pierādījumu kopumu, tiek secināts, ka lielo vairumu aizdevumu abiem sadarbībā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem ir piešķīrušas politikas bankas vai citas valstij piederošas bankas, kas tiek uzskatītas par valsts iestādēm to ciešās saistības ar valdību dēļ. Šajās bankās vairāk nekā 50 % pieder valstij, un tādējādi tiek uzskatīts, ka tās kontrolē valdība. Ir arī citi pierādījumi par to, ka šīs bankas patiesībā darbojas kā valsts iestādes, jo, kā skaidrots 65. apsvērumā, acīmredzama ir valsts (t. i., ĶTB) iejaukšanās komercbanku lēmumu pieņemšanā par procentu likmēm, ko piemēro Ķīnas uzņēmumiem piešķirtajiem aizdevumiem, savukārt citos gadījumos, kuri skaidroti 83. apsvērumā, tiem gandrīz automātiski tika piešķirta viszemākā iespējamā likme atbilstoši valsts noteiktajiem ierobežojumiem. Šajos apstākļos šo struktūrvienību aizdevumu piešķiršanas prakse ir tieši saistāma ar valdību. Faktu, ka bankas darbojas kā valsts iestādes, apstiprina arī 2007. gada Papīra ražošanas plāns, Lēmums Nr. 40 un Komercbanku likuma 34. pants attiecībā uz valsts ražošanas politiku īstenošanu (sk. 74.-81. apsvērumu). Ir daudz uz objektīviem pētījumiem un ziņojumiem balstītu detalizētu pierādījumu par to, ka plaša apjoma valsts iejaukšanās Ķīnas finanšu sistēmā joprojām pastāv (sk. 312. apsvērumu). Visbeidzot, Ķīna nesniedz informāciju, kas sekmētu lielāku izpratni par valstij piederošo banku attiecībām ar valdību (sk. 68.-70 apsvērumu un 84.-86. apsvērumu). Tādējādi attiecībā uz politikas banku vai citu valstij piederošu banku piešķirtajiem aizdevumiem Komisija secina, ka krītotā papīra ražotājiem tiek nodrošināts finansiāls ieguldījums valdības tiešas naudas līdzekļu nodošanas veidā pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta nozīmē.

(91)

Tiek piešķirts ieguvums atbilstoši pamatregulas 3. panta 2. punktam un 6. panta b) apakšpunktam tiktāl, ka valdības aizdevumi tiek piešķirti ar labvēlīgākiem nosacījumiem nekā tie, ko saņēmējs varētu faktiski iegūt tirgū. Tā kā ir konstatēts, ka nevalstisko iestāžu aizdevumi Ķīnā nenodrošina atbilstošu tirgus etalonu, tas ir veidots, izmantojot 96.-102. apsvērumā izklāstīto metodi.

(92)

ĶV tika lūgts sniegt informāciju par atbilstības kritērijiem šīs subsīdijas saņemšanai un par subsīdijas izmantošanu, lai noteiktu, ciktāl piekļuve subsīdijai ir ierobežota līdz konkrētiem uzņēmumiem un vai subsīdija ir īpaša atbilstoši pamatregulas 4. pantam. ĶV šādu informāciju nesniedza. Tāpēc Komisijai, ņemot vērā pamatregulas 4. panta 5. punkta prasību jebkuru īpašu iezīmju noteikšanu “skaidri pamatot” ar drošiem pierādījumiem, savi secinājumi bija jāpamato ar pieejamiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 28. pantu. Jānorāda, ka 28. panta 6. punktā formulēts, ka “ja kāda ieinteresētā puse nesadarbojas vai sadarbojas tikai daļēji, tā ka līdz ar to netiek atklāta būtiska informācija, rezultāts var būt šai pusei mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies”. Starp vērā ņemtajiem faktiem ir šādi:

(93)

Ņemot vērā iepriekš minēto un ĶV nesadarbošanos, pieejamie pierādījumi liecina, ka subsīdijas, kas tiek piešķirtas uzņēmumiem papīra ražošanas nozarē, nav vispārīgi pieejamas un tāpēc ir īpašas saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu. Ņemot vērā ĶV nesadarbošanos, nav nekā, kas liecinātu, ka tiesības uz subsīdiju ir pamatotas ar objektīviem kritērijiem vai nosacījumiem saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

(94)

Tādējādi papīra ražošanas nozares finansēšana būtu jāuzskata par subsīdiju.

(95)

Ņemot vērā finansiālā ieguldījuma esamību, labumu ražotājiem eksportētājiem un īpašās iezīmes, šī subsīdija būtu jāuzskata par kompensējamu.

(96)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto labumu IP laikā. Saskaņā ar pamatregulas 6. panta b) apakšpunktu par saņēmējiem piešķirto ieguvumu uzskata atšķirību starp summu, ko uzņēmums, kurš saņem valsts aizdevumu, maksā par šo valsts aizdevumu, un summu, ko uzņēmums maksātu par līdzīgu komerciālu aizņēmumu, kuru tas faktiski varēja saņemt tirgū.

(97)

Kā skaidrots iepriekš, tā kā Ķīnas banku piešķirtie aizdevumi liecina par ievērojamu valdības iejaukšanos banku nozarē un neatspoguļo likmes, kādas tiktu konstatētas funkcionējošā tirgū, atbilstošs tirgus etalons veidots, izmantojot turpmāk izklāstīto metodi. Turklāt ĶV nesadarbošanās dēļ Komisija arī izmantoja pieejamos faktus, lai noteiktu atbilstošu procentu likmes etalonu.

(98)

Veidojot atbilstošu etalonu, uzskata par pamatotu piemērot Ķīnas procentu likmes, kas koriģētas, lai atspoguļotu parasto tirgus risku. Patiešām, situācijā, kad eksportētāju pašreizējais finansiālais stāvoklis noteikts izkropļotā tirgū un nav pieejamas uzticamas informācijas no Ķīnas bankām par riska novērtējumu un kredītreitingu noteikšanu, tiek uzskatīts par nepieciešamu nevis izmantot Ķīnas eksportētāju kredītspējas nominālvērtību, bet piemērot uzcenojumu, lai atspoguļotu Ķīnas izkropļotā tirgus ietekmi uz eksportētāju finansiālo situāciju.

(99)

Attiecībā uz minēto, kā skaidrots 68.-72. apsvērumā, gan ĶV, gan sadarbībā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem tika prasīts sniegt informāciju par Ķīnas banku aizdevumu politiku un to, kā šie aizdevumi tika saistīti ar ražotājiem eksportētājiem. Minētās personas nesniedza šo informāciju, lai gan tas tika prasīts atkārtoti. Attiecīgi, ņemot vērā šo nesadarbošanos un pieejamo faktu kopumu, kā arī saskaņā ar pamatregulas 28. panta 6. punktu, tiek atzīts par atbilstošu uzskatīt, ka visiem uzņēmumiem Ķīnā tiks piemērota tikai visaugstākā “ar ieguldījumiem nesaistītā” pakāpe (“BB” līmenis pēc Bloomberg), un atbilstošo prēmiju, ko paredzēts saņemt par vērstpapīriem, kurus emitējuši uzņēmumi ar šo reitingu, piemērot Ķīnas Tautas Bankas standarta aizdevumu likmei. Attiecībā uz ārvalstu valūtā saņemtiem aizdevumiem Komisija atbilstošo prēmiju, ko paredzēts saņemt par vērstpapīriem, kurus emitējuši uzņēmumi ar šo reitingu, piemēro atbilstošajos Ķīnas aizdevuma līgumos minētajām standarta aizdevumu likmēm (LIBOR likme). Tomēr, ņemot vērā ĶV absolūto nesadarbošanos attiecībā uz informācijas sniegšanu par valstij piederošām bankām vai piekļuvi šīm bankām, saskaņā ar pamatregulas 28. panta 6. punktu, ņemot vērā pieejamo faktu kopumu, tiek atzīts par atbilstošu izmantot “BB” kredītreitingu (ar ieguldījumiem nesaistītā, spekulatīvā pakāpe).

(100)

Ieguvums ražotājiem eksportētājiem ir aprēķināts, ņemot vērā procentu likmes diferenciāli, kas izteikts procentos, to reizinot ar neatmaksāto aizdevuma summu, t. i., procentiem, kuri nav samaksāti IP laikā. Šī summa tad tika sadalīta uz sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju kopējo apgrozījumu.

(101)

Kā skaidrots 73. apsvērumā, viens ražotājs eksportētājs atteicās dot svarīgu piekrišanu parāda pārstrukturēšanai. Tāpēc nebija iespējams pārbaudīt pamatinformāciju, kas paziņota saistībā ar aizdevumiem, uz kuriem attiecas šī piekrišana, piemēram, procentu likmi, aizdevuma termiņu, atmaksas grafiku utt. Ražotājs eksportētājs arī nevarēja pierādīt, ka ir atmaksājis to aizdevumu pamatsummas, uz kuriem attiecas šī piekrišana. Tāpēc ieguvuma aprēķināšanā šie aizdevumi tika uzskatīti par dotāciju un tika sadalīti pa IP papildus procentiem, kas nebija atmaksāti IP laikā, kā skaidrots 100. apsvērumā.

(102)

Attiecībā uz šo shēmu noteiktā subsīdijas likme IP laikā ir 5,37 % APP uzņēmumiem un 1,26 % Chenming uzņēmumiem.

(103)

Šī shēma ļauj uzņēmumam, kas veiksmīgi piesakās Augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmuma apliecības saņemšanai, gūt labumu no ienākumu nodokļa samazinājuma līdz 15 %, salīdzinot ar parasto likmi 25 %.

(104)

Shēma tiek nodrošināta kā preferenciāls nodokļu režīms atbilstoši 28. pantam ĶTR Uzņēmumu ienākumu nodokļa likumā (Nr. 63, izsludināts 2007. gada 16. martā), līdztekus administratīvajiem pasākumiem augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumu noteikšanai. Uz šo shēmu attiecas arī Valsts Nodokļu administrācijas Paziņojums par jautājumiem, kas saistīti ar uzņēmumu ienākumu nodokļa maksājumiem, kurus veic augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumi (Guo Shui Han (2008. gads) Nr. 985), kur ietverta plašāka informācija par tās īstenošanu.

(105)

Administratīvajos pasākumos augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumu noteikšanā, konkrēti to 10. pantā, ir uzskaitīti atbilstības kritēriji uzņēmumiem, lai tie varētu gūt labumu no šīs shēmas. Ja uzņēmums atbilst visiem 10. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, tam jāiesniedz pieteikums attiecīgajās iestādēs saskaņā ar minētā likuma 11. pantā noteikto kārtību.

(106)

Jebkuram uzņēmumam, kas ir iecerējis pieteikties šai shēmai, ir jāiesniedz tiešsaistē aizpildīts pieteikums vietējam Zinātnes un tehnoloģiju birojam, kurš veic iepriekšēju pārbaudi. Pēc tam vietējais Zinātnes un tehnoloģiju birojs izstrādā ieteikumu provinces Zinātnes un tehnoloģiju departamentam. Pirms lēmuma pieņemšanas par Augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmuma apliecības izsniegšanu Zinātnes un tehnoloģiju departaments var arī nolemt veikt izmeklēšanu tieši pieteikuma iesniedzēja telpās.

(107)

Šo subsīdiju shēmu izmantoja trīs sadarbībā iesaistītie ražotāji eksportētāji, kas guva labumu IP laikā. Lai gan ĶV neiesniedza administratīvus noteikumus, ražotāji eksportētāji iesniedza pieejamos juridiskos tekstus. Tomēr pat no minētajiem tekstiem ir grūti saprast pieteikumu iesniegšanas procedūru, kas joprojām ir neskaidra un nepārredzama.

(108)

Tādējādi shēma būtu jāuzskata par subsīdiju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē iepriekš zināmu valdības ieņēmumu veidā, no kuras saņēmējuzņēmumi gūst labumu.

(109)

ĶV tika lūgts sniegt informāciju par atbilstības kritērijiem šīs subsīdijas saņemšanai un par subsīdijas izmantošanu, lai noteiktu, ciktāl piekļuve subsīdijai ir ierobežota līdz noteiktiem uzņēmumiem un vai subsīdija ir īpaša atbilstoši pamatregulas 4. pantam. ĶV šādu informāciju nesniedza. Tāpēc Komisijai, ņemot vērā pamatregulas 4. panta 5. punkta prasību jebkuru īpašu iezīmju noteikšanu “skaidri pamatot” ar drošiem pierādījumiem, savi secinājumi bija jāpamato ar 4.1. sadaļā izklāstītajiem pieejamiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 28. pantu.

(110)

Šī subsīdiju shēma ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, ņemot vērā, ka ar tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem darbojas aizdevumu piešķīrēja iestāde, piekļuve šai shēmai tika ierobežota tikai līdz konkrētiem uzņēmumiem un nozarēm, kas klasificēti kā atbalstīti, piemēram, tiem, kuri ir daļa no krītotā papīra ražošanas nozares. Patiešām, ĶTR Uzņēmumu ienākumu nodokļa likuma (Nr. 63, izsludināts 2007. gada 16. martā) 4. nodaļas “Nodokļu atvieglojums” 25. pantā paredzēts, ka “valsts piešķir uzņēmumu ienākumu nodokļa atvieglojumus galvenajām nozarēm un projektiem, ko atbalsta un veicina valsts”. Kā to saprot Komisija, Valsts Padome savā Lēmumā Nr. 40 (14. pantā) un Rūpnieciskās pārstrukturēšanas pamatnostādņu katalogā piedāvā principus un klasifikāciju, saskaņā ar kuriem uzņēmums uzskatāms par atbalstītu. Turklāt nav objektīvu kritēriju atbilstības noteikšanai un pārliecinošu pierādījumu, lai secinātu, ka tiesības uz subsīdiju ir automātiskas saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu. Patiešām, lai gan apmeklējumā pie ražotājiem eksportētājiem ir iegūti daži administratīvi noteikumi, ĶV nesadarbošanās liedz novērtēt šādu objektīvu kritēriju esamību.

(111)

Tādējādi, šī subsīdija būtu jāuzskata par kompensējamu.

(112)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu IP laikā. Par saņēmējiem piešķirto ieguvumu uzskata kopējā nodokļa summu, kura maksājama saskaņā ar parasto nodokļa likmi, no kuras atskaitīti maksājumi, kas veikti saskaņā ar samazināto preferenciālā nodokļa likmi. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šī subsīdijas summa (skaitītājs) ir sadalīta uz sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju kopējo tirdzniecības apgrozījumu IP laikā, jo subsīdija nav saistīta ar eksporta darbības rādītājiem un tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, izvestajiem vai pārvadātajiem daudzumiem.

(113)

Attiecībā uz šo shēmu noteiktā subsīdijas likme IP laikā sadarbībā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem ir 1,22 % APP grupai un 0,58 % Chenming grupai.

(114)

Šī shēma nodrošina ieguvumu visiem uzņēmumiem, kas tiek atzīti par tādiem, kuri veic pētniecības un attīstības projektus. Šī kvalifikācija ļauj uzņēmumu ienākumu nodokli samazināt par 50 % no faktiskajām izmaksām par apstiprinātiem projektiem.

(115)

Shēma tiek nodrošināta kā preferenciāls nodokļu režīms atbilstoši ĶTR Uzņēmumu ienākumu nodokļa likuma (Nr. 63, izsludināts 2007. gada 16. martā) 30. panta 1. punktam, ĶTR Uzņēmumu ienākumu nodokļa likuma īstenošanas noteikumu 95. pantam, ĶTR Valsts Padomes Dekrētam Nr. 512, kas izsludināts 2007. gada 6. decembrī, un Pamatnostādnēm par galvenajām jomām (Paziņojums Nr. 6, 2007. gads).

(116)

Šī shēma nodrošina ieguvumu uzņēmumiem, kas tiek atzīti par tādiem, kuri veic pētniecību un attīstību. Shēmai atbilst tikai to jauno un augsto tehnoloģiju nozaru uzņēmumu pētniecības un attīstības projekti, kuri saņem primāro atbalstu no valsts, un projekti, kas uzskaitīti Pamatnostādnēs par augsto tehnoloģiju industrializācijas galvenajām jomām saskaņā ar Valsts Attīstības un reformu komisijas noteikto pašreizējo attīstības prioritāti.

(117)

Jebkuram uzņēmumam, kas ir iecerējis pieteikties šai shēmai, ir jāiesniedz sīka informācija par pētniecības un attīstības projektiem vietējam Zinātnes un tehnoloģiju birojam. Pēc pārbaudes nodokļu birojs izdod paziņojumu par apstiprināšanu. Apstiprinātiem projektiem summu, kam piemēro uzņēmumu ienākumu nodokli, samazina par 50 % no faktiskajām izmaksām.

(118)

Šo shēmu izmantoja sadarbībā iesaistītie ražotāji eksportētāji, kas guva labumu IP laikā. Lai gan ĶV neiesniedza administratīvus noteikumus, ražotāji eksportētāji iesniedza pieejamos juridiskos tekstus. Tomēr pat no minētajiem tekstiem ir grūti saprast pieteikumu iesniegšanas procedūru, kas joprojām ir neskaidra un nepārredzama.

(119)

Tādējādi shēma būtu jāuzskata par subsīdiju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē iepriekš zināmu valdības ieņēmumu veidā, no kuras saņēmējuzņēmumi gūst labumu.

(120)

ĶV tika prasīts sniegt informāciju par atbilstības kritērijiem šīs subsīdijas saņemšanai un par subsīdijas izmantošanu, lai noteiktu, ciktāl piekļuve subsīdijai ir ierobežota līdz noteiktiem uzņēmumiem un vai subsīdija ir īpaša atbilstoši pamatregulas 4. pantam. ĶV šādu informāciju nesniedza. Tāpēc Komisijai, ņemot vērā pamatregulas 4. panta 5. punkta prasību jebkuru īpašu iezīmju noteikšanu “skaidri pamatot” ar drošiem pierādījumiem, savi secinājumi bija jāpamato ar 4.1. punktā izklāstītajiem pieejamiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 28. pantu.

(121)

Šī subsīdiju shēma ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, ņemot vērā, ka ar tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem darbojas aizdevumu piešķīrēja iestāde, piekļuve šai shēmai tika ierobežota tikai līdz konkrētiem uzņēmumiem un nozarēm, kas klasificēti kā atbalstīti, piemēram, tiem, kas ir daļa no krītotā papīra ražošanas nozares. Turklāt nav objektīvu kritēriju atbilstības ierobežošanai un pārliecinošu pierādījumu, lai secinātu, ka tiesības uz subsīdiju ir automātiskas saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu. Patiešām, lai gan apmeklējumā pie ražotājiem eksportētājiem ir iegūti daži administratīvi noteikumi, ĶV nesadarbošanās liedz novērtēt šādu objektīvu kritēriju esamību.

(122)

Tādējādi šī subsīdija būtu jāuzskata par kompensējamu.

(123)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto labumu IP laikā. Par minēto ieguvumu uzskata kopējā nodokļa summu, kura maksājama saskaņā ar parasto nodokļa likmi, no kuras atskaitīti maksājumi, kas veikti, piemērojot papildu samazinājumu par 50 % no faktiskajiem pētniecības un attīstības izdevumiem par apstiprinātajiem projektiem. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šī subsīdijas summa (skaitītājs) ir sadalīta uz sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju kopējo tirdzniecības apgrozījumu IP laikā, jo subsīdija nav saistīta ar eksporta darbības rādītājiem un tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, izvestajiem vai pārvadātajiem daudzumiem.

(124)

Attiecībā uz šo shēmu noteiktā subsīdijas likme IP laikā sadarbībā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem ir 0,02 % APP grupai un 0,05 % Chenming grupai.

(125)

Shēma attiecas uz Ķīnas rezidentuzņēmumiem, kas ir akcionāri citos Ķīnas rezidentuzņēmumos. Pirmie minētie ir tiesīgi saņemt atbrīvojumu no ienākumu nodokļa par noteiktām dividendēm, ko maksā pēdējie minētie uzņēmumi.

(126)

Šī shēma tiek nodrošināta kā preferenciāls nodokļu režīms atbilstoši ĶTR Uzņēmumu ienākumu nodokļa likuma 26. pantam un ir sīkāk skaidrota ĶTR Uzņēmumu ienākumu nodokļa likuma īstenošanas noteikumu 83. pantā un ĶTR Valsts Padomes Dekrētā Nr. 512, kas izsludināts 2007. gada 6. decembrī.

(127)

Šī shēma nodrošina ieguvumu visiem rezidentuzņēmumiem, kas ir akcionāri citos Ķīnas rezidentuzņēmumos.

(128)

Uzņēmumi var izmantot šo shēmu tieši ar nodokļu deklarāciju starpniecību.

(129)

Sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju ienākumu nodokļa atskaitēs ir norādīta summa, kam nepiemēro ienākumu nodokli. Šī summa ir minēta kā dividendes, prēmijas un citi tiesīgo rezidentu un uzņēmumu ieņēmumi no kapitāla ieguldījumiem atbilstoši ienākumu nodokļa atskaites 5. pielikuma (Nodokļu priekšrocību gada pārskats) nosacījumiem. Attiecīgie uzņēmumi nemaksāja ienākumu nodokli par šīm summām.

(130)

Tādējādi shēma būtu jāuzskata par subsīdiju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē iepriekš zināmu valdības ieņēmumu veidā, no kuras saņēmējuzņēmumi gūst labumu.

(131)

ĶV tika prasīts sniegt informāciju par atbilstības kritērijiem šīs subsīdijas saņemšanai un par subsīdijas izmantošanu, lai noteiktu, ciktāl piekļuve subsīdijai ir ierobežota līdz noteiktiem uzņēmumiem un vai subsīdija ir īpaša atbilstoši pamatregulas 4. pantam. ĶV šādu informāciju nesniedza. Tāpēc Komisijai, ņemot vērā pamatregulas 4. panta 5. punkta prasību jebkuru īpašu iezīmju noteikšanu “skaidri pamatot” ar drošiem pierādījumiem, savi secinājumi bija jāpamato ar 4.1. punktā izklāstītajiem pieejamiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 28. pantu.

(132)

Šī subsīdiju shēma ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, ņemot vērā, ka ar tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem darbojas aizdevumu piešķīrēja iestāde, piekļuve šai shēmai tika ierobežota tikai līdz Ķīnas rezidentuzņēmumiem, kas saņem ienākumus par dividendēm no citiem Ķīnas rezidentuzņēmumiem, atšķirībā no uzņēmumiem, kuri iegulda ārvalstu uzņēmumos.

(133)

Turklāt, tā kā saskaņā ar ĶTR Uzņēmumu ienākumu nodokļa likuma 4. nodaļu visas iepriekšminētās nodokļu shēmas ir rezervētas tikai svarīgām valsts atbalstītām vai veicinātām nozarēm un projektiem, kā noteikts 25. pantā, arī šī shēma ir īpaša, jo tā ir rezervēta tikai noteiktiem uzņēmumiem un nozarēm, kas klasificētas kā atbalstītas, piemēram, krītotā papīra ražošanas nozarei. Patiešām, kā to saprot Komisija, Valsts Padome savā Lēmumā Nr. 40 (14. pantā) un Rūpnieciskās pārstrukturēšanas pamatnostādņu katalogā piedāvā principus un klasifikāciju, pēc kuriem uzņēmumu uzskata par atbalstītu. Turklāt tādā gadījumā nav objektīvu kritēriju atbilstības ierobežošanai un pārliecinošu pierādījumu, lai secinātu, ka tiesības uz subsīdiju ir automātiskas saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu. Patiešām, lai gan apmeklējumā pie ražotājiem eksportētājiem ir iegūti daži administratīvi noteikumi, ĶV nesadarbošanās liedz novērtēt šādu objektīvu kritēriju esamību.

(134)

Tādējādi šī subsīdija būtu jāuzskata par kompensējamu.

(135)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto labumu IP laikā. Par minēto ieguvumu uzskata maksājamo kopējā nodokļa summu, kurā iekļauti ieņēmumi par dividendēm no citiem Ķīnas rezidentuzņēmumiem un no kuras atskaitītas summas, kas faktiski samaksātas, piemērojot dividenžu nodokļa atbrīvojumu. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šī subsīdijas summa (skaitītājs) ir sadalīta uz sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju uzņēmumu kopējo tirdzniecības apgrozījumu IP laikā, jo subsīdija nav saistīta ar eksporta darbības rādītājiem un tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, izvestajiem vai pārvadātajiem daudzumiem.

(136)

Attiecībā uz šo shēmu noteiktā subsīdijas likme IP laikā sadarbībā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem ir 1,34 % APP grupai un 0,21 % Chenming grupai.

(137)

Šī shēma nodrošina ieguvumu kā atbrīvojumu no PVN un ievedmuitas maksājumiem par kapitāla precēm ārvalstu ieguldījumu uzņēmumiem [Foreign Invested Enterprise, FIE] vai vietējiem uzņēmumiem, kas var saņemt Ķīnas iestāžu izsniegto Apliecību par valsts atbalstītiem projektiem atbilstoši attiecīgajiem tiesību aktiem, kuri saistīti ar ieguldījumiem, nodokļiem un muitu.

(138)

Shēmas pamatā ir tiesību normu kopums, t. i., Valsts Padomes Apkārtraksts par importētā aprīkojuma nodokļu politikas pielāgošanu Nr. 37/1997, Finanšu ministrijas, Vispārējās muitas administrācijas un Valsts Nodokļu administrācijas [2008. gada] Paziņojums Nr. 43, VARK Paziņojums par attiecīgajiem jautājumiem saistībā ar to, kā rīkoties ar Apstiprinājuma vēstuli par vietējiem vai ārvalstu finansētiem projektiem, kuru attīstību veicina valsts, Nr. 316 2006, datētu ar 2006. gada 22. februāri, un Katalogu par importa precēm, kas nav atbrīvojamas no nodokļa, un ir paredzētas vai nu FIE, vai vietējiem uzņēmumiem — 2008. gads.

(139)

Tiesības uz subsīdiju ir ierobežotas līdz pieteikumu iesniedzējiem — FIE vai vietējiem uzņēmumiem —, kas var saņemt Apliecību par valsts atbalstītiem projektiem.

(140)

Saskaņā ar I.1. pantu VARK Paziņojumā par jautājumiem saistībā ar to, kā rīkoties ar Apstiprinājuma vēstuli par vietējiem vai ārvalstu finansētiem projektiem, kuru attīstību veicina valsts, Nr. 316 2006, datēts ar 2006. gada 22. februāri, ārvalstu ieguldījumu projektiem, kas atbilst “tiem, kuri iekļauti atbalstītajā kategorijā Nozaru katalogā atvalstu ieguldījumu virzīšanai un Katalogā par prioritārajām nozarēm ārvalstu ieguldījumiem Centrālajā un Rietumu reģionā ar tehnoloģiju pārnesi, nepiemēro tarifu un PVN par pašu lietošanai paredzētu aprīkojumu, ko importē kopējo ieguldījumu un tehnoloģiju, detaļu un komponentu ietvaros, un rezerves detaļām, ko importē kopā ar šādu aprīkojumu saskaņā ar līgumu; izņēmums ir preces, kas uzskaitītas Katalogā par importa precēm saskaņā ar ārvalstu ieguldījumu projektiem, kuri nav atbrīvoti no nodokļa”. VARK izdod Projektu apstiprinājuma vēstuli par ārvalstu ieguldījumu projektiem, kas iekļauti atbalstītajā kategorijā, ar kopējo ieguldījumu summu USD 30 miljoni vai vairāk. Komisijas vai ekonomikas municipalitātes provinču līmenī izdod Projektu apstiprinājuma vēstuli par atbalstītajā kategorijā iekļautiem ārvalstu ieguldījumu projektiem ar kopējo ieguldījumu summu, kas ir mazāka par USD 30 miljoniem. Tiklīdz uzņēmumi saņem Projektu apstiprinājuma vēstuli par atbalstīto kategoriju, tie iesniedz apliecības un citus pieteikuma dokumentus savām vietējām muitas iestādēm, lai pretendētu uz ievedmuitas maksājuma un PVN atbrīvojumu aprīkojuma importam.

(141)

Labumu no šīs shēmas guva visi sadarbībā iesaistītie ražotāji eksportētāji.

(142)

Tādējādi shēma būtu jāuzskata par subsīdiju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē iepriekš zināmu valdības ieņēmumu veidā, no kuras saņēmējuzņēmumi gūst labumu.

(143)

ĶV tika prasīts sniegt informāciju par atbilstības kritērijiem šīs subsīdijas saņemšanai un par subsīdijas izmantošanu, lai noteiktu, ciktāl piekļuve subsīdijai ir ierobežota līdz noteiktiem uzņēmumiem un vai subsīdija ir īpaša atbilstoši pamatregulas 4. pantam. ĶV šādu informāciju nesniedza. Tāpēc Komisijai, ņemot vērā pamatregulas 4. panta 5. punkta prasību jebkuru īpašu iezīmju noteikšanu “skaidri pamatot” ar drošiem pierādījumiem, savi secinājumi bija jāpamato ar 4.1. punktā izklāstītajiem pieejamiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 28. pantu.

(144)

Šī subsīdiju shēma ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, ņemot vērā, ka ar tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem darbojas aizdevumu piešķīrēja iestāde, piekļuve šai shēmai tika ierobežota tikai līdz uzņēmumiem, kas iegulda konkrētās uzņēmējdarbības kategorijās, kuras ekskluzīvi definētas likumā (t. i., katalogā par pamatnostādnēm attiecībā uz ārvalstu ieguldījumiem un tādu galveno nozaru, ražojumu un tehnoloģiju katalogā, kuru attīstību veicina valsts). Turklāt nav objektīvu kritēriju atbilstības noteikšanai un pārliecinošu pierādījumu, lai secinātu, ka tiesības uz subsīdiju ir automātiskas saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu. Patiešām, lai gan apmeklējumā pie ražotājiem eksportētājiem ir iegūti daži administratīvi noteikumi, ĶV nesadarbošanās liedz novērtēt šādu objektīvu kritēriju esamību.

(145)

Tādējādi šī subsīdija būtu jāuzskata par kompensējamu.

(146)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto labumu IP laikā. Minēto ieguvumu aprēķina, ņemot vērā atbrīvojumu no PVN un ievedmuitas maksājuma aprīkojuma importam. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu šī subsīdijas summa (skaitītājs) ir sadalīta pa IP laikposmu, izmantojot lietošanas laiku, kas atbilst vidējam šādu aktīvu nolietojuma laikposmam konkrētajā ražošanas nozarē (t. i., 15 gadi). Rezultātā iegūtā summa tad tika sadalīta uz sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju kopējo tirdzniecības apgrozījumu IP laikā, jo subsīdija nav atkarīga no eksporta darbības rādītājiem un tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, izvestajiem vai pārvadātajiem daudzumiem.

(147)

Attiecībā uz šo shēmu noteiktā subsīdijas likme IP laikā sadarbībā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem ir 1,17 % APP grupai un 0,61 % Chenming grupai.

(148)

Šī shēma nodrošina ieguvumu PVN atlaižu veidā, ko FIE maksā par vietējā ražojuma aprīkojuma iegādi.

(149)

Shēmas pamatā ir Valsts Nodokļu administrācijas Apkārtraksts Nr. 171, 1999, 20/09/1999 par pagaidu pasākumu piemērošanu Administrācijas nodokļu atmaksai par vietējā ražojuma aprīkojuma iegādi, ko veic ārvalstu ieguldījumu uzņēmumi, un tā tika izbeigta ar Apkārtrakstu par nodokļu atmaksas politikas izbeigšanu attiecībā uz vietējā ražojuma aprīkojuma iegādi, ko veic FIE (Caishui 2008. gads, Nr. 176). Pēdējais minētais apkārtraksts paredz pārejas periodu pēc programmas izbeigšanas no 2009. gada 1. janvāra.

(150)

Tiesības uz subsīdiju ir ierobežotas līdz FIE, kas iegādājas vietējā ražojuma aprīkojumu.

(151)

Programmas mērķis ir atmaksāt PVN, ko FIE samaksājuši par vietējā ražojuma aprīkojuma iegādi, ja aprīkojums nav iekļauts no nodokļa neatbrīvojamo preču katalogā un ja aprīkojuma vērtība nepārsniedz FIE piemērojamo kopējo ieguldījumu ierobežojumu saskaņā ar “izmēģinājuma administratīvajiem pasākumiem, ko piemēro vietējā ražojuma aprīkojuma iegādei”.

(152)

Labumu no šīs shēmas guva visi sadarbībā iesaistītie ražotāji eksportētāji.

(153)

Tādējādi shēma būtu jāuzskata par subsīdiju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē iepriekš zināmu valdības ieņēmumu veidā, no kuras saņēmējuzņēmumi gūst labumu.

(154)

ĶV tika prasīts sniegt informāciju par atbilstības kritērijiem šīs subsīdijas saņemšanai un par subsīdijas izmantošanu, lai noteiktu, ciktāl piekļuve subsīdijai ir ierobežota līdz noteiktiem uzņēmumiem un vai subsīdija ir īpaša atbilstoši pamatregulas 4. pantam. ĶV šādu informāciju nesniedza. Tāpēc Komisijai, ņemot vērā pamatregulas 4. panta 5. punkta prasību jebkuru īpašu iezīmju noteikšanu “skaidri pamatot” ar drošiem pierādījumiem, savi secinājumi bija jāpamato ar 4.1. punktā izklāstītajiem pieejamiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 28. pantu.

(155)

Šī subsīdiju shēma ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, ņemot vērā, ka ar tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem darbojas aizdevumu piešķīrēja iestāde, piekļuve šai shēmai tika ierobežota tikai līdz konkrēta veida uzņēmumiem (t. i., FIE). Turklāt nav objektīvu kritēriju atbilstības noteikšanai un pārliecinošu pierādījumu, lai secinātu, ka tiesības uz subsīdiju ir automātiskas saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu. Patiešām, lai gan apmeklējumā pie ražotājiem eksportētājiem ir iegūti daži administratīvi noteikumi, ĶV nesadarbošanās liedz novērtēt šādu objektīvu kritēriju esamību.

(156)

Turklāt shēma ir īpaša pamatregulas 4. panta 4. punkta b) apakšpunkta nozīmē, ņemot vērā, ka subsīdijas piešķiršanas nosacījums ir vietējā ražojuma preču izmantošanas pārsvars pār importētām precēm.

(157)

Tādējādi šo subsīdiju būtu jāuzskata par kompensējamu.

(158)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto labumu IP laikā. Saņēmējiem piešķirto ieguvumu aprēķina, ņemot vērā PVN, kas atmaksāts par vietējā ražojuma aprīkojuma iegādi. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu šī subsīdijas summa (skaitītājs) ir sadalīta par IP laikposmu, izmantojot lietošanas laiku, kas atbilst vidējam šādu aktīvu nolietojuma laikposmam konkrētajā ražošanas nozarē (t. i., 15 gadi). Rezultātā iegūtā summa tad tika sadalīta uz sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju kopējo tirdzniecības apgrozījumu, jo subsīdija nav atkarīga no eksporta darbības rādītājiem un tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, izvestajiem vai pārvadātajiem daudzumiem.

(159)

Attiecībā uz šo shēmu noteiktā subsīdijas likme IP laikā sadarbībā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem ir 0,03 % APP grupai un 0,05 % Chenming grupai.

(160)

Šī shēma paredz atbrīvojumu FIE no vietējā pilsētu uzturēšanas un būvniecības nodokļa un izglītības uzcenojuma maksāšanas.

(161)

Shēmas pamatā ir Pagaidu noteikumi par Ķīnas Tautas Republikas Pilsētu uzturēšanas nodokli (Guo Fa, publicēti 1985. gada 8. februārī, Nr. 19) un Finanšu ministrijas Noteikumi par vairākiem īpašiem jautājumiem saistībā ar to, kā īstenojami Pagaidu noteikumi par Ķīnas Tautas Republikas Pilsētu uzturēšanas nodokli (Cai Shui Zi, publicēti 1985. gada 22. martā, Nr. 69).

(162)

Tiesības uz subsīdiju ir ierobežotas līdz FIE.

(163)

Saskaņā ar Pagaidu noteikumiem par Ķīnas Tautas Republikas Pilsētu uzturēšanas nodokli pilsētu uzturēšanas un būvniecības nodokļa bāze ir “ražojuma nodokļa, PVN un uzņēmējdarbības nodokļa summa, ko faktiski samaksā nodokļu maksātāji, un to maksā vienlaicīgi ar attiecīgi ražojuma nodokli, PVN un uzņēmējdarbības nodokli”.

(164)

Labumu no šīs shēmas guva viens sadarbībā iesaistītais ražotājs eksportētājs. Kā skaidrots 347. un 348. apsvērumā, no 2010. gada 1. decembra visiem uzņēmumiem, kas darbojas Ķīnā, ir piemērojams pienākums maksāt nodokli saskaņā ar šo shēmu.

(165)

Tādējādi un pamatojoties uz informāciju līdz 2010. gada 30. novembrim, shēma būtu jāuzskata par subsīdiju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē iepriekš zināmu valdības ieņēmumu veidā, no kuras saņēmējuzņēmumi gūst labumu.

(166)

Šī subsīdiju shēma ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, ņemot vērā, ka ar tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem darbojas aizdevumu piešķīrēja iestāde, noteikta veida uzņēmumi (t. i., FIE) ir atbrīvoti no pilsētu uzturēšanas un būvniecības nodokļa maksāšanas.

(167)

Tādējādi šo subsīdiju būtu jāuzskata par kompensējamu.

(168)

Tomēr, ņemot vērā ĶV un attiecīgo iesaistīto ražotāju eksportētāju sniegto informāciju, secināts, ka ieinteresētās personas varēja pierādīt, ka šī shēma iesaistītajiem eksportētājiem vairs labumu nesniedz.

(169)

Tādējādi pamatregulas 15. panta noteikumi ir izpildīti. Tāpēc tiek secināts, ka šī shēma nav uzskatāma par kompensējamu.

(170)

Tika konstatēts, ka sadarbībā iesaistītie ražotāji eksportētāji izmanto divas no dažādajām sūdzībā minētajām dotāciju programmām, t. i., Slavenu zīmolu atbalstu un Īpašos naudas līdzekļus ārvalstu ekonomiskās un tirdzniecības attīstības veicināšanai un ievērojama ārvalstu ieguldījumu projekta izstrādei Šaņdunas provincē. Par pārējām programmām, kuru izmantošana tika konstatēta, informēja sadarbībā iesaistītie ražotāji eksportētāji. ĶV tika informēta par šo programmu esamību, un tai tika prasīts sniegt vajadzīgo informāciju par šīm programmām. ĶV norādīja, ka programmas, kas nav iekļautas sūdzībā, nav pārbaudāmas, jo tas ir pretrunā PTO noteikumiem. Tādējādi ĶV apgalvoja, ka Komisijas prasība ir jāuzskata par neatbilstošu noteikumiem par pierādījumiem un konsultācijām saskaņā ar SKP nolīgumu. ĶV arī apgalvoja, ka Komisijas sniegtā informācija saistībā ar šīm shēmām ir vispārīga un ka pat tad, ja pieņem, ka šīs programmas var pārbaudīt, Komisijai ir jānosūta ĶV jauna, pietiekami pamatota prasība sniegt sīku informāciju par šīm sākotnēji neminētajām subsīdijām, kas būtu atbilstošas pārbaudei.

(171)

Šajā ziņā jānorāda, ka ES ir pieņemta standarta prakse informēt izmeklēšanas valsts iestādes, nevis sūdzībā minētās iestādes, par jebkuras tādas iespējamās subsīdiju shēmas esamību, kuru izmanto sadarbībā iesaistītie ražotāji eksportētāji, un pieprasīt informāciju un precizējumus par šādu shēmu. Īstenotā prakse ir saskaņā ar atbilstošajiem PTO noteikumiem. Komisija informēja ĶV par šādu shēmu esamību tad, kad šīs shēmas tika darītas zināmas, un iesniedza ĶV informāciju, ko tā ir saņēmusi no sadarbībā iesaistītajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem. Komisija atvēlēja ĶV iespēju apspriesties par attiecīgajām shēmām, un vēlāk notika apspriedes. Attiecīgi tika pilnībā ievēroti SPK nolīguma 12.1., 13.1. un 13.2. panta un pamatregulas 11. panta 10. punkta noteikumi. Turpmāk izklāstītajos secinājumos ir ņemta vērā ĶV sniegtā informācija par atbilstošajām programmām.

(172)

Šī shēma tiek īstenota ar Šaņdunas provinces Paziņojumu par īpašu piešķīrumu fonda budžetu 2008. gadā tādu zīmolu attīstībai, kas paši veic eksportu (Lucaiqizhi (2008. gads), Nr. 75). Šī shēma nodrošina dotācijas uzņēmumiem, lai atbalstītu eksportējošos zīmolus un palielinātu slavenu zīmolu tirgus daļu.

(173)

Tiesīgi saņemt piešķīrumu ir tikai eksportējošie slavenu zīmolu uzņēmumi, kas nodibināti Šaņdunas provincē. Netika iesniegti tiesību akti vai administratīvi akti, lai pamatotu atbilstības kritērijus.

(174)

Shēmas mērķis ir atbalstīt uzņēmumus, kas atzīti par Šaņdunas provinces eksportējošiem slavenu zīmolu uzņēmumiem, lai uzlabotu to attīstību un konkurētspēju. Uzņēmumam nav jāpiesakās šai programmai, tāpēc apstiprinājuma dokumenta nav.

(175)

Labumu no šīs shēmas guva viens sadarbībā iesaistītais ražotājs eksportētājs.

(176)

Tādējādi, shēma būtu jāuzskata par subsīdiju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē tiešas naudas līdzekļu nodošanas veidā, no kuras saņēmējuzņēmumi gūst labumu.

(177)

ĶV tika prasīts sniegt informāciju par atbilstības kritērijiem šīs subsīdijas saņemšanai un par subsīdijas izmantošanu, lai noteiktu, ciktāl piekļuve subsīdijai ir ierobežota līdz noteiktiem uzņēmumiem un vai subsīdija ir īpaša atbilstoši pamatregulas 4. pantam. ĶV šādu informāciju nesniedza. Tāpēc Komisijai, ņemot vērā pamatregulas 4. panta 5. punkta prasību jebkuru īpašu iezīmju noteikšanu “skaidri pamatot” ar drošiem pierādījumiem, savi secinājumi bija jāpamato ar 4.1. punktā izklāstītajiem pieejamiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 28. pantu.

(178)

Šī subsīdiju shēma ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo piekļuve tai ir ierobežota līdz noteiktiem uzņēmumiem, t. i., eksportējošiem slavenu zīmolu uzņēmumiem. Ņemot vērā, ka nav juridiskas vai administratīvas informācijas par atbilstības kritērijiem, nav nekā, kas liecinātu, ka tiesības subsīdijas saņemšanai ir pamatotas ar objektīviem kritērijiem un nosacījumiem saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

(179)

Tādējādi šo subsīdiju būtu jāuzskata par kompensējamu.

(180)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto labumu IP laikā. Šī summa (skaitītājs) ir sadalīta uz sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju kopējo tirdzniecības apgrozījumu IP laikā, jo subsīdija nav atkarīga no eksporta darbības rādītājiem un tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, izvestajiem vai pārvadātajiem daudzumiem.

(181)

Attiecībā uz šo shēmu noteiktā subsīdijas likme IP laikā sadarbībā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem ir nebūtiska (mazāka nekā 0,01 %) Chenming grupai.

(182)

Šīs shēmas oficiālais dokuments ir Šouguanas Tautas valdības Paziņojums par attīstīto uzņēmumu atbalstīšanu 2008. gadā. Šī shēma kas ieviesta 2008. gada 9. februārī, atbalsta uzņēmumus, kuri sasnieguši izcilus darbības rādītājus 2008. gadā.

(183)

Tiesīgi pieteikties shēmai ir uzņēmumi, kas atzīti par “attīstītiem uzņēmumiem ārvalstu ieguldījumu piesaistīšanā” un “attīstītiem uzņēmumiem ārējās tirdzniecības uzņēmējdarbībā” ar ievērojamiem ārējās tirdzniecības uzņēmējdarbības rādītājiem vai būtiskiem ārvalstu ieguldījumu piesaistījumiem. ĶV neiesniedza tiesību aktus vai noteikumus par “attīstīta uzņēmuma ārvalstu ieguldījumu piesaistīšanā” un “attīstīta uzņēmuma ārējās tirdzniecības uzņēmējdarbībā” politiku vai definīciju.

(184)

Šouguanas Tautas valdība ir atbildīga par līdzekļu piešķiršanu uzņēmumiem, kas atzīti par “attīstītiem uzņēmumiem ārvalstu ieguldījumu piesaistīšanā” un “attīstītiem uzņēmumiem ārējās tirdzniecības uzņēmējdarbībā”.

(185)

Saskaņā ar ĶV norādīto uzņēmumam nav jāpiesakās šai shēmai, tāpēc apstiprinājuma dokumenta nav.

(186)

Labumu no šīs shēmas guva viens sadarbībā iesaistītais ražotājs eksportētājs.

(187)

Tādējādi, shēma būtu jāuzskata par subsīdiju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē tiešas naudas līdzekļu nodošanas veidā, no kuras saņēmējuzņēmumi gūst labumu.

(188)

ĶV tika prasīts sniegt informāciju par atbilstības kritērijiem šīs subsīdijas saņemšanai un par subsīdijas izmantošanu, lai noteiktu, ciktāl piekļuve subsīdijai ir ierobežota līdz noteiktiem uzņēmumiem un vai subsīdija ir īpaša atbilstoši pamatregulas 4. pantam. ĶV šādu informāciju nesniedza. Tāpēc Komisijai, ņemot vērā pamatregulas 4. panta 5. punkta prasību jebkuru īpašu iezīmju noteikšanu “skaidri pamatot” ar drošiem pierādījumiem, savi secinājumi bija jāpamato ar 4.1. punktā izklāstītajiem pieejamiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 28. pantu.

(189)

Šī subsīdiju shēma ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo piekļuve tai ir ierobežota līdz noteiktiem uzņēmumiem, t. i., attīstītiem uzņēmumiem ārvalstu ieguldījumu piesaistīšanā un attīstītiem uzņēmumiem ārējās tirdzniecības uzņēmējdarbībā. Ņemot vērā, ka nav juridiskas vai administratīvas informācijas par atbilstības kritērijiem, nav nekā, kas liecinātu, ka tiesības subsīdijas saņemšanai ir pamatotas ar objektīviem kritērijiem un nosacījumiem saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

(190)

Tādējādi šo subsīdiju būtu jāuzskata par kompensējamu.

(191)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto labumu IP laikā. Šī summa (skaitītājs) ir sadalīta uz sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju kopējo tirdzniecības apgrozījumu IP laikā, jo subsīdija nav atkarīga no eksporta darbības rādītājiem un tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, izvestajiem vai pārvadātajiem daudzumiem.

(192)

Attiecībā uz šo shēmu noteiktā subsīdijas likme IP laikā sadarbībā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem ir nebūtiska (mazāka nekā 0,01 %) Chenming grupai.

(193)

Šīs shēmas oficiālais dokuments ir Noteikumi par antidempinga, antisubsidēšanas, aizsardzības izmeklēšanas respondentu atbalsta politikas īstenošanu. ĶV apgalvo, ka shēma tika izbeigta 2008. gadā, bet atbilstošs juridisks paziņojums nav iesniegts.

(194)

Subsīdiju piešķīra reģionālais/provinces finansēšanas birojs, lai atbalstītu uzņēmuma dalību ASV antidempinga izmeklēšanā. Tiesīgajiem uzņēmumiem jābūt reģistrētiem Šaņdunas provincē (izņemot Cjindao pilsētu), un tie darbojas atbilstoši Tirdzniecības ministrijas un provinces iestāžu norādījumiem.

(195)

Shēma ir reģionāla (pieejama tikai Šaņdunas provincē, izņemot tās lielāko pilsētu Cjindao), bet tās atbilstības kritēriji nav objektīvi pēc likuma.

(196)

Saskaņā ar atbilstošajiem tiesību aktiem, 40 % no juristu nodevām tiks piešķirti pieteikuma iesniedzējam.

(197)

Labumu no šīs shēmas guva viens sadarbībā iesaistītais ražotājs eksportētājs.

(198)

Tādējādi shēma būtu jāuzskata par subsīdiju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē tiešas naudas līdzekļu nodošanas veidā, no kuras saņēmējuzņēmumi gūst labumu.

(199)

Šī subsīdiju shēma ir īpaša pamatregulas 4. panta 3. punkta nozīmē, ņemot vērā, ka ar tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem darbojas aizdevumu piešķīrēja iestāde, piekļuve šai shēmai tika ierobežota tikai līdz uzņēmumiem noteiktā ģeogrāfiskā reģionā.

(200)

Tādējādi šo subsīdiju būtu jāuzskata par kompensējamu.

(201)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto labumu IP laikā. Šī summa (skaitītājs) ir sadalīta uz sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju kopējo tirdzniecības apgrozījumu IP laikā, jo subsīdija nav atkarīga no eksporta darbības rādītājiem un tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, izvestajiem vai pārvadātajiem daudzumiem.

(202)

Attiecībā uz šo shēmu noteiktā subsīdijas likme IP laikposmā sadarbībā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem ir nebūtiska (mazāka nekā 0,01 %) Chenming grupai.

(203)

Programma tika īstenota saskaņā ar Atzinumu paātrināt augsto tehnoloģiju nozares attīstību (izmēģinājuma īstenošana) (Shoufa (2005. gads), Nr. 37), ko izdevusi Šouguanas pašvaldība. ĶV apgalvoja, ka pastāv atbilstošs tiesiskais regulējums šai shēmai, bet neiesniedza tā kopiju.

(204)

Shēma ir subsīdija, kas tika piešķirta, lai uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju. Netika iesniegti tiesību akti vai administratīvi akti, lai pamatotu atbilstības kritērijus.

(205)

Kā norādīja ĶV, šīs programma ir vietēja dotācija pētniecības un attīstības, energotaupības un vides aizsardzības veicināšanai. Pieteikšanās procedūras nav. Reģiona pašvaldība laiku pa laikam izdod paziņojumus, kuros tā informē ražotājus eksportētājus, ka ir piešķirta dotācija par noteiktu summu.

(206)

Labumu no shēmas guva viens sadarbībā iesaistītais ražotājs eksportētājs.

(207)

Tādējādi, shēma būtu jāuzskata par subsīdiju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē tiešas naudas līdzekļu nodošanas veidā, no kuras saņēmējuzņēmumi gūst labumu.

(208)

ĶV tika prasīts sniegt informāciju par atbilstības kritērijiem šīs subsīdijas saņemšanai un par subsīdijas izmantošanu, lai noteiktu, ciktāl piekļuve subsīdijai ir ierobežota līdz noteiktiem uzņēmumiem un vai subsīdija ir īpaša atbilstoši pamatregulas 4. pantam. ĶV šādu informāciju nesniedza. Tāpēc Komisijai, ņemot vērā pamatregulas 4. panta 5. punkta prasību jebkuru īpašu iezīmju noteikšanu “skaidri pamatot” ar drošiem pierādījumiem, savi secinājumi bija jāpamato ar 4.1. punktā izklāstītajiem pieejamiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 28. pantu.

(209)

Šī subsīdiju shēma ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo piekļuve tai ir ierobežota līdz noteiktiem uzņēmumiem. Ņemot vērā, ka nav juridiskas vai administratīvas informācijas par atbilstības kritērijiem, nav nekā, kas liecinātu, ka tiesības subsīdijas saņemšanai ir pamatotas ar objektīviem kritērijiem un nosacījumiem saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

(210)

Tādējādi subsīdiju būtu jāuzskata par kompensējamu.

(211)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto labumu IP laikā. Šī summa (skaitītājs) ir sadalīta uz sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju kopējo tirdzniecības apgrozījumu IP laikā, jo subsīdija nav atkarīga no eksporta darbības rādītājiem un tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, izvestajiem vai pārvadātajiem daudzumiem.

(212)

Attiecībā uz šo shēmu noteiktā subsīdijas likme IP laikā sadarbībā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem ir mazāka nekā 0,59 % Chenming grupai.

(213)

Shēma tiek īstenota saskaņā ar Pagaidu pasākumiem Sudžou Rūpnieciskā parka intelektuālā īpašuma tiesību darba nostiprināšanai un Administratīvajiem noteikumiem par Sudžou Rūpnieciskā parka intelektuālā īpašuma tiesību fondu.

(214)

Shēma tiek nodrošināta tikai tiem Sudžou Rūpnieciskajā parkā izveidotajiem uzņēmumiem, kuri ir saņēmuši Datorprogrammatūras īpašumtiesību reģistra apliecību, Integrētās shēmas izkārtojuma dizainu reģistra apliecību un ir nesen iegādājušies slavenu zīmolu ražojumus.

(215)

Uzņēmumam, kas ir tiesīgs saņemt dotāciju patenta pieteikumam vai preču zīmei, ir jāaizpilda pieteikuma veidlapa par Sudžou provinces vai augstāka līmeņa slavenu zīmolu piešķīrumu un jāiesniedz parka Zinātnes un tehnoloģiju birojam. Dotācijas piešķir Sudžou Rūpnieciskais parks. Nav informācijas par parka finansējumu un par to, no kurām valsts iestādēm tas saņem dotāciju summas.

(216)

Labumu no shēmas guva viens sadarbībā iesaistītais ražotājs eksportētājs. Tomēr Komisija norāda uz to, ka nav saņemta pilnīgi nekāda atbilstošā dokumentācija par sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju, jo netika iesniegts pieteikums shēmai vai lēmums par dotācijas piešķiršanu.

(217)

Tādējādi, shēma būtu jāuzskata par subsīdiju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē tiešas naudas līdzekļu nodošanas veidā, no kuras saņēmējuzņēmumi gūst labumu.

(218)

ĶV tika prasīts sniegt informāciju par atbilstības kritērijiem šīs subsīdijas saņemšanai un par subsīdijas izmantošanu, lai noteiktu, ciktāl piekļuve subsīdijai ir ierobežota līdz noteiktiem uzņēmumiem un vai subsīdija ir īpaša atbilstoši pamatregulas 4. pantam. ĶV šādu informāciju nesniedza. Tāpēc Komisijai, ņemot vērā pamatregulas 4. panta 5. punkta prasību jebkuru īpašu iezīmju noteikšanu “skaidri pamatot” ar drošiem pierādījumiem, savi secinājumi bija jāpamato ar 4.1. punktā izklāstītajiem pieejamiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 28. pantu.

(219)

Šī subsīdiju shēma ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo piekļuve tai ir ierobežota līdz noteiktiem uzņēmumiem. Ņemot vērā, ka nav juridiskas vai administratīvas informācijas par atbilstības kritērijiem, nav nekā, kas liecinātu, ka tiesības subsīdijas saņemšanai ir pamatotas ar objektīviem kritērijiem un nosacījumiem saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

(220)

Turklāt subsīdiju shēma ir īpaša pamatregulas 4. panta 3. punkta nozīmē, ņemot vērā, ka ar tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem darbojas aizdevumu piešķīrēja iestāde, piekļuve šai shēmai tika ierobežota tikai līdz uzņēmumiem noteiktā ģeogrāfiskā reģionā. Shēma ir pieejama tikai Sudžou Rūpnieciskajā parkā izveidotiem uzņēmumiem.

(221)

Tādējādi subsīdiju būtu jāuzskata par kompensējamu.

(222)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto labumu IP laikā. Šī summa (skaitītājs) ir sadalīta uz sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju kopējo tirdzniecības apgrozījumu IP laikā, jo subsīdija nav atkarīga no eksporta darbības rādītājiem un piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, izvestajiem vai pārvadātajiem daudzumiem.

(223)

Attiecībā uz šo shēmu noteiktā subsīdijas likme IP laikā sadarbībā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem ir mazāka nekā 0,01 % APP grupai.

(224)

ĶV un ražotāji eksportētāji nav iesnieguši juridisko pamatu. Programma paredz finansiālu palīdzību uzņēmumiem Sudžou Rūpnieciskajā parkā, un, kā norādījusi ĶV, šīs shēmas mērķis ir paātrināt Sudžou Rūpnieciskā parka pārveidošanu un modernizāciju un veicināt parkā izveidoto uzņēmumu veiktās zinātniskās izpētes kvalitāti.

(225)

Shēma tiek nodrošināta tikai Sudžou Rūpnieciskajā parkā izveidotiem uzņēmumiem, kas atbilst vairākos plānos noteiktām prasībām un kam ir atbilstoši zinātniskās izpētes projekti. ĶV iesniedza programmas aprakstu, bet neiesniedza atbilstošo plānu kopijas.

(226)

Tiek sniegta palīdzība uzņēmumiem, kas iegulda parkā un pieprasa dotācijas īpašiem darbības veidiem (pētniecībai un attīstībai, palīdzībai jaunu ražojumu ieviešanā, intelektuālā īpašuma pārvaldībai, attīstībai ārvalstu tirgos, projektu koordinācijai ar valdību, publisko tehnoloģiju pakalpojumu nodrošināšanai). Dotācijas piešķir Sudžou Rūpnieciskais parks. Nav informācijas par parka finansējumu un par to, no kurām valsts iestādēm tas saņem dotāciju summas.

(227)

Labumu no shēmas guva viens sadarbībā iesaistītais ražotājs eksportētājs.

(228)

Tādējādi, shēma būtu jāuzskata par subsīdiju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē tiešas naudas līdzekļu nodošanas veidā, no kuras saņēmējuzņēmumi gūst labumu.

(229)

ĶV tika prasīts sniegt informāciju par atbilstības kritērijiem šīs subsīdijas saņemšanai un par subsīdijas izmantošanu, lai noteiktu, ciktāl piekļuve subsīdijai ir ierobežota līdz noteiktiem uzņēmumiem un vai subsīdija ir īpaša atbilstoši pamatregulas 4. pantam. ĶV šādu informāciju nesniedza. Tāpēc Komisijai, ņemot vērā pamatregulas 4. panta 5. punkta prasību jebkuru īpašu iezīmju noteikšanu “skaidri pamatot” ar drošiem pierādījumiem, savi secinājumi bija jāpamato ar 4.1. punktā izklāstītajiem pieejamiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 28. pantu.

(230)

Subsīdiju shēma ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo piekļuve tai ir ierobežota līdz noteiktiem uzņēmumiem. Ņemot vērā, ka nav juridiskas vai administratīvas informācijas par atbilstības kritērijiem, nav nekā, kas liecinātu, ka tiesības subsīdijas saņemšanai ir pamatotas ar objektīviem kritērijiem un nosacījumiem saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

(231)

Turklāt subsīdiju shēma ir īpaša pamatregulas 4. panta 3. punkta nozīmē, ņemot vērā, ka ar tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem darbojas aizdevumu piešķīrēja iestāde, piekļuve šai shēmai tika ierobežota tikai līdz uzņēmumiem noteiktā ģeogrāfiskā reģionā. Shēma ir pieejama tikai Sudžou Rūpnieciskajā parkā izveidotiem uzņēmumiem.

(232)

Tādējādi subsīdiju būtu jāuzskata par kompensējamu.

(233)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto labumu IP laikā. Šī summa (skaitītājs) ir sadalīta uz sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju kopējo tirdzniecības apgrozījumu IP laikā, jo subsīdija nav atkarīga no eksporta darbības rādītājiem un tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, izvestajiem vai pārvadātajiem daudzumiem.

(234)

Attiecībā uz šo shēmu noteiktā subsīdijas likme IP laikā sadarbībā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem ir mazāka nekā 0,03 % APP grupai.

(235)

ĶV un ražotāji eksportētāji nav iesnieguši juridisko pamatu. ĶV norāda, ka programma tiek īstenota saskaņā ar Sudžou Rūpnieciskā parka Atzinumu par vienmērīgas, stabilas un straujas izaugsmes veicināšanu un ka tās mērķis ir paātrināt rūpnieciskās struktūras izaugsmi un ārējo tirdzniecību.

(236)

Shēma tiek nodrošināta tikai Sudžou Rūpnieciskajā parkā izveidotiem uzņēmumiem. Ķīnas iestādes nav skaidri izklāstījušas atbilstības kritērijus. Tomēr, lai saņemtu šo dotāciju, parkā izveidotajiem uzņēmumiem 2009. gadā ir jāsasniedz augstāki eksporta darbības rezultāti nekā iepriekšējā gada faktiskie rādītāji.

(237)

Kā norādījusi ĶV, uzņēmumiem nav jāpiesakās šai shēmai, lai gan attiecīgais sadarbībā iesaistītais ražotājs eksportētājs ir iesniedzis Sudžou Rūpnieciskā parka pieteikuma veidlapu Augsto tehnoloģiju rūpniecības attīstības fondam. Kā norādīja ĶV, shēma ir saistīta ar uzņēmumu eksporta darbības rādītājiem, un uzņēmumi saņem noteiktu summu RMB [renminbi] valūtā par katru dolāru, par kuru palielinājies eksporta apjoms un vērtība. RMB stimuls tiek diferencēts arī pēc ražojumu un modeļu veidiem. Dotācijas piešķir Sudžou Rūpnieciskais parks. Nav informācijas par parka finansējumu un par to, no kurām valsts iestādēm tas saņem dotāciju summas.

(238)

Labumu no shēmas guva viens sadarbībā iesaistītais ražotājs eksportētājs.

(239)

Tādējādi, shēma būtu jāuzskata par subsīdiju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē tiešas naudas līdzekļu nodošanas veidā, no kuras saņēmējuzņēmumi gūst labumu.

(240)

ĶV tika prasīts sniegt informāciju par atbilstības kritērijiem šīs subsīdijas saņemšanai un par subsīdijas izmantošanu, lai noteiktu, ciktāl piekļuve subsīdijai ir ierobežota līdz noteiktiem uzņēmumiem un vai subsīdija ir īpaša atbilstoši pamatregulas 4. pantam. ĶV šādu informāciju nesniedza. Tāpēc Komisijai, ņemot vērā pamatregulas 4. panta 5. punkta prasību jebkuru īpašu iezīmju noteikšanu “skaidri pamatot” ar drošiem pierādījumiem, savi secinājumi bija jāpamato ar 4.1. punktā izklāstītajiem pieejamiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 28. pantu.

(241)

Subsīdiju shēma ir īpaša pamatregulas 4. panta 3. punkta nozīmē, ņemot vērā, ka ar tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem darbojas aizdevumu piešķīrēja iestāde, piekļuve šai shēmai tika ierobežota tikai līdz uzņēmumiem noteiktā ģeogrāfiskā reģionā. Shēma ir pieejama tikai Sudžou Rūpnieciskajā parkā izveidotiem uzņēmumiem.

(242)

Turklāt atbilstoši likumam shēmas piešķiršana ir atkarīga no eksporta darbības rādītājiem, un tāpēc tā tiek uzskatīta par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta a) apakšpunktu. Dotācija ir piesaistīta eksporta darbības rādītājiem un tiek aprēķināta atbilstoši tiem, jo saņemtā ieguvuma pamatā ir eksporta apjoma un vērtības palielinājums nākamajā gadā attiecībā pret iepriekšējo gadu.

(243)

Tādējādi subsīdiju būtu jāuzskata par kompensējamu.

(244)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto labumu IP laikā. Šī summa (skaitītājs) ir sadalīta uz sadarbībā iesaistītā ražotāja eksportētāja kopējo eksporta apgrozījumu IP laikā, jo subsīdija ir atkarīga no eksporta darbības rādītājiem.

(245)

Attiecībā uz šo shēmu noteiktā subsīdijas likme IP laikā sadarbībā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem ir 0,05 % APP grupai.

(246)

Sadarbībā iesaistītie ražotāji eksportētāji ir informējuši par šādām ar energotaupību un vides aizsardzību saistītām shēmām un programmām:

(247)

Ņemot vērā attiecīgo ieguvumu nelielo apjomu, tika uzskatīts, ka nav jāveic izmeklēšana par šīm shēmām un programmām.

(248)

Sūdzībā tika apgalvots, ka ĶV ir nodrošinājusi zemes izmantošanas tiesības sadarbībā iesaistītajiem eksportētājiem par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo. Atbildot uz minēto, ĶV iesniedza Zemes administrēšanas likumu un 2007. gada 28. septembra Noteikumus Nr. 39 par valstij piederošas apbūves zemes izmantošanas tiesību piešķiršanu ar konkursa uzaicinājumu, izsoļu un kotācijas starpniecību. ĶV atteicās iesniegt jebkādus datus par faktiskajām zemes izmantošanas tiesību cenām, minimālajām zemes etaloncenām, uz kuru esamību tās norāda, minimālo zemes etaloncenu novērtēšanas veidu, kā arī metodoloģiju, ko izmanto, kad valsts piespiedu kārtā atsavina zemi no tās iepriekšējiem lietotājiem.

(249)

Saskaņā ar Zemes administrēšanas likuma 2. pantu visa zeme pieder valstij, jo saskaņā ar Ķīnas Konstitūciju un atbilstošajām tiesību normām zeme kopīgi pieder Ķīnas tautai. Zemi nedrīkst pārdot, bet var piešķirt zemes izmantošanas tiesības saskaņā ar likumu — valsts iestādes tās piešķir ar publisku piedāvājumu, kotācijas vai izsoļu starpniecību.

(250)

Sadarbībā iesaistītie ražotāji eksportētāji ir informējuši par to turējumā esošo zemi, kā arī par atbilstošajiem zemes izmantošanas tiesību līgumiem/apliecībām, bet ĶV nesniedza informāciju par zemes izmantošanas tiesību cenu noteikšanu.

(251)

Tādējādi, zemes izmantošanas tiesību nodrošināšana, ko veic ĶV, būtu jāuzskata par subsīdiju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē preču nodrošināšanas veidā, no kuras saņēmējuzņēmumi gūst labumu. Kā skaidrots 260.-262. apsvērumā, Ķīnā nav funkcionējoša zemes tirgus, un ārēja etalona izmantošana pierāda, ka summa, ko par zemes izmantošanas tiesībām maksā sadarbībā iesaistītie eksportētāji, ir daudz zemāka nekā parastā tirgus likme.

(252)

ĶV tika prasīts sniegt informāciju par atbilstības kritērijiem subsīdijas saņemšanai un par subsīdijas izmantošanu, lai noteiktu, ciktāl piekļuve subsīdijai ir ierobežota līdz noteiktiem uzņēmumiem un vai subsīdija ir īpaša atbilstoši pamatregulas 4. pantam. ĶV šādu informāciju nesniedza. Tāpēc Komisijai, ņemot vērā pamatregulas 4. panta 5. punkta prasību jebkuru īpašu iezīmju noteikšanu “skaidri pamatot” ar drošiem pierādījumiem, savi secinājumi bija jāpamato ar pieejamiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 28. pantu. Jānorāda, ka 28. panta 6. punkts nosaka, ka “ja kāda ieinteresētā puse nesadarbojas vai sadarbojas tikai daļēji, tā ka līdz ar to netiek atklāta būtiska informācija, rezultāts var būt šai pusei mazāk labvēlīgs, nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.” Starp vērā ņemtajiem faktiem ir šādi:

(253)

sūdzības iesniedzēju pierādījumi par īpašām iezīmēm;

(254)

secinājumi (sk. 77. un 78. apsvērumu), ka papīra ražošanas nozarei tiek novirzītas konkrētas subsīdijas, pamatojoties uz īpašu nozares plānu, t. i., Papīra ražošanas plānu. Šajā ziņā jānorāda, ka minētā plāna 7.-11. pantā ir izklāstīti īpaši noteikumi par rūpniecības struktūru, norādot, kāda veida papīra ražošanas nozares jāizveido dažādos valsts ģeogrāfiskajos reģionos;

(255)

pierādījumi (sk. 76. apsvērumu) par to, ka papīra ražošanas nozare ir “atbalstīta nozare” (Lēmums Nr. 40);

(256)

secinājumi (sk.260.-262. apsvērumu), ka Ķīnā nav funkcionējoša zemes tirgus;

(257)

secinājumi, kas iegūti no sadarbībā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem un kas apstiprināti vienlaikus notiekošajā antidempinga izmeklēšanā, ka zeme viņiem piešķirta atbilstoši viņu papīra ražošanas projektiem (8).

(258)

Ņemot vērā minēto un ĶV sadarbības trūkumu, pieejamie pierādījumi liecina, ka subsīdijas, kas tiek piešķirtas uzņēmumiem papīra ražošanas nozarē, nav vispārpieejamas un tāpēc ir īpašas saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu. Ņemot vērā ĶV nesadarbošanos, nav nekā, kas liecinātu, ka atbilstība subsīdijas saņemšanai ir pamatota ar objektīviem kritērijiem un nosacījumiem saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

(259)

Tādējādi šo subsīdiju būtu jāuzskata par kompensējamu.

(260)

Tādējādi, būtu jāsecina, ka situāciju Ķīnā attiecībā uz zemes izmantošanas tiesībām nenosaka tirgus. Patiešām, šķiet, ka Ķīnā vispār nav pieejami privāti etaloni. Tāpēc nav praktiski iespējams veikt Ķīnas izmaksu vai cenu pielāgošanu. Šajos apstākļos tiek uzskatīts, ka Ķīnā nav tirgus, un saskaņā ar pamatregulas 6. panta d) punkta ii) apakšpunktu ārēja etalona izmantošana ieguvuma apjoma noteikšanai ir pamatota. Ņemot vērā, kas ĶV nesadarbojās un neiesniedza priekšlikumu par ārējo etalonu, Komisijai bija jāizmanto pieejamie fakti, lai noteiktu atbilstošu ārējo etalonu. Šajā ziņā uzskata par pamatotu kā atbilstošu etalonu izmantot no Taivānas, Penhu, Kinmenas un Matsu (Ķīnas Taibei) atsevišķās muitas teritorijas (turpmāk tekstā — Taivāna) iegūto informāciju.

(261)

Komisija uzskata, ka zemes cenas Taivānā visprecīzāk atspoguļo zemes cenas Ķīnas teritorijās, kurās izvietoti sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju uzņēmumi. Visi minētie ražotāji eksportētāji darbojas Ķīnas austrumu daļā, attīstītās teritorijās ar augstu IKP, provincēs ar augstu iedzīvotāju blīvumu Šanhajas apkārtnē. Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto labumu IP laikā. Saņēmējiem piešķirto ieguvumu aprēķina, ņemot vērā starpību starp summu, ko katrs uzņēmums samaksāja par zemes izmantošanas tiesībām, un summu, kas parasti būtu bijusi jāmaksā, pamatojoties uz Taivānas etalonu.

(262)

Veicot šo aprēķinu, Komisija izmantoja Taivānā noteikto vidējo zemes cenu par vienu kvadrātmetru, kas koriģēta, ņemot vērā valūtas vērtības samazināšanos kopš attiecīgo zemes izmantošanas tiesību līgumu noslēgšanas. Informācija par rūpnieciskās zemes cenām tika iegūta no Taivānas Ekonomikas ministrijas Rūpniecības biroja tīmekļa vietnes. Valūtas vērtības samazināšanās tika aprēķināta, pamatojoties uz Taivānas inflācijas rādītājiem, ko SVF publicējis savā World Economic Outlook 2009. gada izdevumā. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu šī subsīdijas summa (skaitītājs) ir sadalīta par IP laikposmu, izmantojot parasto rūpnieciskā lietojuma zemes tiesību izmantošanas termiņu Ķīnā (t. i., 50 gadi). Šī summa tad tika sadalīta uz sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju kopējo tirdzniecības apgrozījumu IP laikā, jo subsīdija nav atkarīga no eksporta darbības rādītājiem un tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, izvestajiem vai pārvadātajiem daudzumiem.

(263)

Attiecībā uz šo shēmu noteiktā subsīdijas likme IP laikā sadarbībā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem ir 2,81 % APP uzņēmumiem un 0,69 % Chenming uzņēmumiem.

(264)

Tika konstatēts, ka sadarbībā iesaistītie ražotāji eksportētāji neguva labumu no šīs shēmas IP laikā. Tāpēc nebija vajadzības novērtēt, vai šī shēma ir kompensējama.

(265)

Tika konstatēts, ka sadarbībā iesaistītie ražotāji eksportētāji neguva labumu no šīs shēmas IP laikā. Tāpēc nebija vajadzības novērtēt, vai šī shēma ir kompensējama.

(266)

ĶV, divas sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju grupas (APP un Chenming) un sūdzības iesniedzējs no ES iesniedza piezīmes par galīgajiem secinājumiem.

(267)

Sūdzības iesniedzējs no ES atbalstīja Komisijas secinājumus.

(268)

ĶV, APP un Chenming apstrīdēja Komisijas secinājumus. Ciktāl argumenti jau ir pilnībā apspriesti galīgajos secinājumos, tie nav atkārtoti šajā regulā.

(269)

ĶV apgalvoja, ka priekšlikums par kompensācijas pasākumiem nozīmē divkāršu atlīdzību. Tika norādīts, ka saskaņā ar ES praksi antidempinga izmeklēšanā pret Ķīnu normālā vērtība tiek noteikta, atsaucoties uz datiem, kas iegūti no ražotājiem tirgus ekonomikas trešā valstī. Tāpēc šādos gadījumos kompensācijas maksājumi radītu divkāršu atlīdzību viena un tā paša jautājuma risināšanā, jo antidempinga maksājumi efektīvi kompensē jebkuru subsīdiju, kas, kā tiek apgalvots, piešķirta Ķīnas uzņēmumiem.

(270)

APP apgalvoja, ka, ja normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz vietējo tirdzniecību analogā valstī, tirgus ekonomikas režīma (TER) prasības noraidīšana un nesubsidētas normālās vērtības izmantošana palielina maksājumu par subsidēšanas summu, un tādējādi subsīdijas tiek saskaitītas divreiz.

(271)

ĶV apgalvoja, ka tie paši iespējamie kropļojumi jau ir izvērtēti vienlaikus notiekošajās antidempinga procedūrās. ĶV arī apgalvoja, ka Komisijas prakse ir pretrunā ES tiesībām un PTO noteikumiem un ka Komisijai būtu vai nu jāizbeidz kompensācijas maksājumu procedūras, vai arī jāpiešķir TER sadarbībā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem vienlaikus notiekošajās antidempinga procedūrās. ĶV apgalvoja arī, ka tā nepiekrīt Komisijas argumentam, ka divkārša saskaitīšana nenotiek, jo kaitējuma apjoms ir mazāks nekā dempinga starpība. Visbeidzot, ĶV apgalvoja, ka, balstoties uz PTO Apelācijas institūcijas secinājumiem ASV un ĶTR lietā DS379 (9), attiecībā uz divkāršo atlīdzību pašreizējās procedūras būtu jāizbeidz.

(272)

Minētie apgalvojumi bija jānoraida. Šajā ziņā jānorāda, ka divkāršai atlīdzībai nav nekādas nozīmes šajās procedūrās. Neatkarīgi no tā, vai antidempinga un kompensācijas maksājumu vienlaicīga noteikšana ārpustirgus ekonomikas gadījumā var izraisīt iespējamu “divkāršu atlīdzību”, šāda situācija pēc definīcijas var rasties tikai tad, ja notiek dempinga starpības un subsīdijas summas uzkrāšanās, t. i., abu maksājumu veidu kombinācijas līmenis pārsniedz dempinga starpību vai subsīdijas summu, atkarībā no tā, kura lielāka. Kā skaidrots turpmāk, šis nav tas gadījums.

(273)

Pirmkārt, jāatceras, ka ES, nosakot antidempinga un kompensācijas pasākumus vienam un tam pašam ražojumam, piemēro “mazākā nodokļa noteikumu”. Citiem vārdiem sakot, ES izmeklēšanā Komisija nosaka dempinga, subsidēšanas vai Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma līmeni. Maksājumu līmenis nekad nedrīkst būt augstāks par kaitējuma apjomu, un šajā gadījumā kaitējuma apjoms ir vienāds abās procedūrās. Vienlaikus notiekošajās antidempinga procedūrās Komisija noteica dempinga starpību, kas ir daudz augstāka nekā kaitējuma apjoms. Saskaņā ar mazākā nodokļa noteikumu Komisija ierosināja noteikt pasākumus, kas pamatoti ar kaitējuma apjomu (sk. Padomes Regulu (ES) Nr. 451/2011 (2011. gada 6. maijs), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes krītotā papīra importu (10). Tādējādi pašreizējā antisubsidēšanas izmeklēšanā konstatētā subsīdijas norma nenodrošinās papildu aizsardzību Savienības ražošanas nozarei salīdzinājumā ar dempinga starpību, jo antidempinga maksājums jau tiks segts ar kaitējuma apjomu. Tāpēc maksājumi abās vienlaikus notiekošajās procedūrās nepārklājas un neuzkrājas, un attiecīgi, pat pieņemot, ka ir iespējama divkārša atlīdzība, kā izklāstīts 269. apsvērumā, nevar būt ar likumu noteikta prasība “kompensēt” dempingu ar subsīdiju. Patiešām, atšķirība starp dempinga un kaitējuma apjomu, kas konstatēti antidempinga izmeklēšanā, bija daudz augstāka nekā šajā izmeklēšanā konstatētais subsidēšanas apjoms. Jāuzsver arī, ka tad, ja runa ir par veicamo maksājumu faktisko sastāvu, saskaņā ar Komisijas praksi, vispirms piemēro maksājuma summu, kas izriet no kompensācijas maksājumu izmeklēšanas. Ja joprojām ir starpība starp minēto maksājuma līmeni un kaitējuma apjomu, šo starpību var novērst ar maksājumu, kas izriet no antidempinga izmeklēšanas. Tomēr tas nenozīmē, ka notiek divkārša saskaitīšana, jo apvienoto maksājumu līmenis jau varētu būt pamatots arī tikai antidempinga izmeklēšanas rezultātā.

(274)

Otrkārt, ir jānorāda, ka ĶV ierosinātie novēršanas pasākumi nav atļauti ar likumu, jo i) izmeklēšanā tika konstatēta tādu kompensācijas subsīdiju esamība, kuras radījušas būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, un tika secināts, ka pasākumu noteikšana ir Savienības interesēs, un tāpēc šīs procedūras nevar izbeigt; ii) ne visas Ķīnas ieinteresētās personas pieprasīja TER vienlaikus notiekošajās antidempinga procedūrās; iii) TER nevar automātiski garantēt tām personām, kuras nav to pieprasījušas; iv) attiecībā uz personām, kam TER tika atteikts, tas darīts tāpēc, ka tika konstatēti būtiski trūkumi saistībā ar antidempinga regulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteikto 1., 2. un 3. kritēriju.

(275)

ĶV arī apgalvoja, ka Komisija ir nelikumīgi izmantojusi nelabvēlīgus secinājumus nepietiekamas sadarbības dēļ. Šajā ziņā tā atsaucas uz pamatregulas 28. panta 6. punktu, kurā cita starpā ir minēts, ka, ja kāda ieinteresētā puse nesadarbojas vai sadarbojas tikai daļēji, rezultāts var būt šai pusei mazāk labvēlīgs, nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies. Kā norādījusi ĶV, nelabvēlīgu secinājumu izmantošana ir pretrunā SKP nolīguma 12. panta 7. punktam, kā arī PTO Antidempinga nolīguma II pielikumam.

(276)

Šajā saistībā jānorāda, ka ĶV izpratne par pamatregulas 28. panta 6. punktu ir nepamatota. Komisija nav izmantojusi “nelabvēlīgus secinājumus” pret ĶV, proti, tā nav apzināti izvēlējusies mazāk labvēlīgu rezultātu attiecībā uz konkrētajiem eksportētājiem, kā arī nav vēlējusies piemērot sodu par subsīdiju esamību vai kompensācijas maksājumu summu. Komisija kā izmeklēšanas iestāde pieprasīja informācijas kopumu no ĶV saprātīgā termiņā. Tomēr ĶV neiesniedza informāciju, kas tika uzskatīta par nepieciešamu izmeklēšanai (piemēram, plānu kopijas, informāciju par bankām, novērtējumu, ko bankas veikušas, piešķirot aizdevumus sadarbībā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem, cenu noteikšanu zemes izmantošanas tiesībām). Šajos apstākļos Komisija bija spiesta piemērot pamatregulas 28. panta noteikumus par pieejamiem faktiem, lai izdarītu reprezentatīvu secinājumu. Ir vietā uzsvērt, ka tas netika darīts, izmantojot nosodošus secinājumus pret ĶV. Piemēram, jāņem vērā, ka Komisija nenoraidīja informāciju par zemes izmantošanas tiesībām (“ZIT”), toties ĶV neiesniedza visu prasīto informāciju par ZIT cenu noteikšanu. Tāpat Komisija neizmantoja nelabvēlīgus secinājumus pret ĶV attiecībā uz preferenciāliem aizdevumiem krītotā papīra ražošanas nozarei, bet tai bija jāiegūst trūkstošā informācija par plāniem, banku nozīmi un politiku, saskaņā ar kuru bankas piešķīra aizdevumus sadarbībā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem, jo ĶV šo informāciju vienkārši nesniedza. Tādējādi Komisija izmantoja jebkādu ĶV sniegto informāciju. Ja sniegtā informācija bija nepietiekama vai tika konstatēts, ka tā ir pārbaudāma, Komisijai tā bija jāpapildina ar citiem atbilstošiem datiem, lai izdarītu savus secinājumus. Dažos gadījumos nevar izslēgt, ka rezultāts bija mazāk labvēlīgs ĶV, nekā tas būtu bijis tad, ja ĶV būtu pilnībā sadarbojusies, bet šāds rezultāts nebija Komisijas mērķis.

(277)

Komisijas pieeju šajā gadījumā var pretstatīt tam, kā PTO komisijas ir izmantojušas jēdzienu “nelabvēlīgi secinājumi” saskaņā ar SKP nolīguma V pielikuma 7. punktu. Piemēram, EK Gaisa kuģu komisija izmantoja nelabvēlīgus secinājumus divos gadījumos saistībā ar Spānijas pētniecības un attīstības programmu PROFIT gadījumos, kad ES sniedza nepietiekamus datus. Attiecībā uz finansējuma summu un de facto īpašo iezīmju jautājumu komisija neņēma vērā ES iesniegtos pierādījumus un aizstāja tos ar sūdzības iesniedzēja (ASV) ieteikto risinājumu izmantošanai savos secinājumos (11). Tomēr tas neattiecas uz pašreizējo izmeklēšanu, jo Komisija nav ignorējusi ĶV sniegtos datus un vienkārši aizstājusi ar sūdzības iesniedzēja ieteikto risinājumu, bet drīzāk ir izmantojusi tai pieejamo informācijas kopumu, lai nonāktu pie secinājuma. Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek secināts, ka minētie apgalvojumi ir jānoraida.

(278)

Tā kā Komisija neizmantoja nelabvēlīgus secinājumus pret ĶV vai kādu no eksportētājiem, apgalvojums, ka nelabvēlīgu secinājumu izmantošana attiecībā uz valdību ir pretrunā PTO normām, ir bezmērķīgs.

(279)

Tas bija jānoraida, jo šis apgalvojums nav pamatots ar reāliem faktiem. Komisija informēja ĶV par 28. panta noteikumiem un par to, kādos gadījumos šie noteikumi var būt piemērojami, pirmajā vēstulē, ko ĶV saņēma, kad tika uzsāktas šīs procedūras, kā arī pēdējā vēstulē, kuru ĶV saņēma pirms pārbaudes apmeklējuma uz vietas. Turklāt ĶV tika informēta par nesadarbošanās sekām, kas izskaidrotas 59. apsvērumā.

(280)

ĶV arī apgalvoja, ka Komisija tai nekad nav prasījusi noorganizēt tikšanās ar valstij piederošām bankām.

(281)

Minētais apgalvojums bija jānoraida. Šajā ziņā jānorāda, ka Komisija prasīja tiešu ĶV iesaistīšanos, kad tika organizētas tikšanās ar bankām, kas piešķīrušas aizdevumus sadarbībā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem. Tālab ĶV tika arī iesniegts to banku saraksts, kuras piešķīrušas šādus aizdevumus. ĶV tika arī prasīts nodrošināt politikas banku un finanšu iestāžu pārstāvību pārbaudes laikā uz vietas ĶV telpās, lai atbildētu uz aptaujas anketas jautājumu daļu, kas paredzēta šīm personām. ĶV neizpildīja nevienu no minētajām prasībām.

(282)

ĶV apgalvoja, ka nelabvēlīgu secinājumu izmantošana šajā gadījumā ir nepamatota, jo ĶV sniedza tai pieejamo informāciju savu iespēju robežās. ĶV apgalvoja, ka bankas šajās procedūrās ir trešās personas un nav ieinteresētās personas, kā definēts SKP nolīguma 12. panta 9. punktā, un tāpēc tām nav pienākuma sadarboties. Tika arī apgalvots, ka Komisija ir izrādījusi patvaļību un rīkojusies pretrunā PTO noteikumiem, jo ĶV sniedza pietiekamu informāciju par banku piešķirtajiem aizdevumiem un zemes izmantošanas tiesībām.

(283)

Minētie apgalvojumi bija jānoraida. Šajā ziņā jāatgādina, ka Komisija neizmantoja nelabvēlīgus secinājumus pret ĶV. Turklāt, kā noteikts 276. apsvērumā, Komisija izmantoja jebkuru informāciju, ko sniedza ĶV, bet, tā kā būtiskas informācijas nebija, tai bija jāpapildina dati ar citiem pieejamiem avotiem, lai izdarītu reprezentatīvu secinājumu.

(284)

Attiecībā uz apgalvojumiem par ieinteresētajām personām jāatgādina, ka SKP nolīguma 12. panta 9. punktā ir skaidri noteikts, ka vietējās vai ārvalstu personas, kas nav tajā minētās personas, varētu tikt iekļautas kā ieinteresētās personas. Attiecībā uz šīm procedūrām Komisija, pamatojoties uz sūdzību, pieprasīja informāciju par preferenciāliem aizdevumiem krītotā papīra ražošanas nozarei. Turklāt šāda informācija ir tieši saistīta ar bankām, kas pārsvarā pieder valstij. Par to tika informēti gan sadarbībā iesaistītie ražotāji eksportētāji, gan ĶV. Tas, ka vienkārši netika sniegta pietiekama informācija par banku piešķirtajiem aizdevumiem, lika Komisijai izmantot pieejamos faktus atbilstīgi pamatregulas 28. panta noteikumiem.

(285)

APP apgalvoja, ka Komisijai nav ļauts ignorēt informāciju, kas nav pilnīga visos aspektos, ja ieinteresētā persona, kas to sniegusi, tomēr ir rīkojusies atbilstoši savām iespēju robežām. Turklāt APP apgalvoja ka, pat gadījumos, kad attiecīgā persona nav sadarbojusies savu iespēju robežās, izmantojot tai pieejamos faktus, Komisijai ir jāņem vērā visi ieinteresētās personas iesniegtie pamatotie fakti, pat ja šie fakti nav pilnīga informācija, kas prasīta no šīs personas. Tāpēc Komisija gan saskaņā ar pamatregulu, gan saskaņā ar SKP nolīgumu nedrīkst neņemt vērā šādu informāciju.

(286)

ĶV apgalvoja, ka pieejamo faktu izmantošana nav pieļaujama, ja ieinteresētā dalībvalsts vai ieinteresētā persona ir pierādījusi, ka tā ir rīkojusies savu iespēju robežās un sniegusi informāciju, kas ir pārbaudāma, atbilstoši iesniegta, lai to varētu izmantot izmeklēšanā, iesniegta laikus un izmantojot tādu informācijas nesēju vai datorvalodu, kādu prasījušas izmeklēšanas iestādes.

(287)

Šis nav tas gadījums. Šajā ziņā jāatgādina, ka Komisija izmantoja pieejamos faktus atbilstoši pamatregulas 28. panta un SKP nolīguma 12. panta 7. punkta noteikumiem tāpēc, ka ĶV un ražotāji eksportētāji neiesniedza informāciju, ko tā uzskata par nepieciešamu izmeklēšanai, lai izdarītu reprezentatīvu secinājumu, lai gan tas tika vairakkārt prasīts. Komisijai patiešām bija jācenšas atrisināt būtisko problēmu, kas tai bija radusies kā izmeklēšanas iestādei, t. i., to, ka ĶV atteica piekļuvi aktuālajai informācijai par plāniem, banku nozīmi, kredītriska novērtēšanu, piešķirot aizdevumus sadarbībā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem, ZIT cenu noteikšanu vai juridiskiem dokumentiem, kuri attiecas uz dažādajām izmeklētajām shēmām, vai neiesniedza šādu informāciju. Tāpat sadarbībā iesaistītie ražotāji eksportētāji neiesniedza informāciju par Ķīnas banku piešķirtajiem aizdevumiem. Tāpēc tas, kā sadarbojās ĶV un ražotāji eksportētāji, neatbilst standartiem, ko PTO Apelācijas institūcija noteikusi lietā “Amerikas Savienotās Valstis — Antidempinga pasākumu piemērošana dažiem Japānas izcelsmes karsti velmētiem tērauda izstrādājumiem”, kurā tika secināts, ka no ieinteresētajām personām prasītais sadarbības līmenis ir “augsts” un ka ieinteresētajām personām ir jāsadarbojas “savu iespēju robežās” (12). Komisija nesaprot, kāpēc ĶV un ražotājiem eksportētājiem nebija iespējams iesniegt/sagādāt trūkstošo informāciju, un ne ĶV, ne ražotāji eksportētāji nesniedza ticamu paskaidrojumu. ĶV arī apgalvoja, ka nav izpildīti nosacījumi vislabākās pieejamās informācijas izmantošanai un ka ĶV, iespējams, nav sniegusi noteiktu informāciju vienkārši tāpēc, ka šādas informācijas nav, tā vairs nav būtiska vai ir nepieejama, tā netika prasīta aptaujas anketā vai iepriekš pirms pārbaudes.

(288)

Minētais apgalvojums bija jānoraida. Šajā ziņā jānorāda, ka, kā jau tika skaidri pierādīts sadaļā par subsidēšanu (64. - 73. apsvērums), pieejamo faktu izmantošana bija Komisijas kā izmeklēšanas iestādes vienīgā iespēja, lai varētu izdarīt reprezentatīvu secinājumu. Attiecībā uz prasītās informācijas veidu jāatgādina, ka Komisija prasīja esošu informāciju (piemēram, informāciju par plāniem, banku nozīmi, kredītriska novērtēšanu, piešķirot aizdevumus sadarbībā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem, ZIT cenu noteikšanu vai juridiskajiem dokumentiem, kas attiecas uz dažādajām izmeklētajām shēmām) un piedāvāja ĶV iespēju sniegt šādu informāciju vairākas reizes pēc šo procedūru uzsākšanas.

(289)

Turklāt būtu jāuzsver arī, ka Komisijai kā izmeklēšanas iestādei bija jāpārbauda visi apgalvojumi, kuri bija minēti sūdzībā un par kuriem bija iesniegti pietiekami pierādījumi, lai uzsāktu izmeklēšanu (piemēram, piecgadu plānu un rūpnieciskās politikas izmantošana preferenciālo aizdevumu piešķiršanā krītotā papīra ražošanas nozarei, banku kā valsts iestāžu nozīme, tiešu/netiešu nodokļu un dotāciju programmu esamība), un tādējādi ĶV kā ieinteresētajai personai tika prasīts sniegt visu informāciju, kas tika uzskatīta par nepieciešamu. Tomēr ĶV īstenoja atšķirīgu nostāju, kas ir līdzvērtīga ĶV aizstāšanai ar izmeklēšanas iestādi. ĶV patiešām vēlējās pati spriest par jautājumiem, ko tā uzskatīja par svarīgiem, un ierobežot savu sniegto informāciju līdz dokumentiem, ko tā uzskatīja par būtiskiem, neļaujot izmeklēšanas iestādei izvērtēt šos jautājumus. Par to skaidri liecina ĶV pieeja attiecībā uz valstij piederošām bankām (sk. 282. apsvērumu).

ĶV apgalvoja, ka šādas bankas ir “trešās personas”, tomēr sūdzības iesniedzējs bija iesniedzis pietiekamus pierādījumus par to, ka tās ir “valsts iestādes”, un tāpēc Komisija bija tiesīga pieprasīt, lai ĶV sniedz prasīto informāciju par to darbību. Tā vietā ĶV pati nolēma uzskatīt, ka šīs bankas nav valsts iestādes, un atteicās iesniegt jebkādu informāciju par tām. Tomēr šāds lēmums ir jāpieņem izmeklēšanas iestādei, t. i., Komisijai, nevis ĶV. Šāda attieksme nepārprotami nav saskaņā ar minēto PTO judikatūru, kas nosaka, ka ieinteresētajām personām ir jārīkojas savu iespēju robežās. Grūti saprast, kā tā varētu atbilst Apelācijas institūcijas secinājumam lietā “Amerikas Savienotās Valstis — Antidempinga pasākumu piemērošana dažiem Japānas izcelsmes karsti velmēta tērauda izstrādājumiem”, proti, ka “[…] sadarbība ir process, kurš ietver kopīgus pūliņus un kurā personas sadarbojas kopīga mērķa sasniegšanai” (13). Jāņem vērā arī, ka Komisija atvēlēja pietiekamu laiku jebkurai ieinteresētajai personai prasītās informācijas iesniegšanai un veica izmeklēšanu atbilstoši noteikumiem, kas paredzēti SKP nolīguma VI pielikumā attiecībā uz pārbaudēm uz vietas, kurā cita starpā ļauts uz vietas pieprasīt sīkākus datus, ņemot vērā iegūto informāciju.

(290)

ĶV apgalvoja, ka prasītie plāni ir apjomīgi, jo tajos ir 282 000 lappušu, un tāpēc to iztulkošana ir nesamērīgs papildu slogs ĶV. Tā arī apgalvoja, ka nav informēta par plāniem, kas minēti neatkarīgos tulkojumos, un ka tā nav iesniegusi valsts piecgadu plānus ASV notiekošajā procedūrā.

(291)

Minētais apgalvojums bija jānoraida. To plānu apjoms, kuri minēti 65. apsvērumā un kurus ĶV iesniedza ķīniešu valodā, ir mazāks par 300 lappusēm. Apgalvojumu par 282 000 lappusēm neapstiprina tas, ko ĶV norādījusi reģistrētajā dokumentācijā. Tomēr šis apgalvojums rada bažas, jo tas var liecināt par vēl lielāku valdības iejaukšanos, nekā konstatēts pašreizējā izmeklēšanā un vienlaikus notiekošajā antidempinga izmeklēšanā. Attiecībā uz plāniem, kas minēti neatkarīgajos tulkojumos, jānorāda, ka Komisija saņēma šādus dokumentus no citām ieinteresētajām personām, un, ciktāl šādi iztulkotie plāni tika saņemti, tie tika izmantoti šīs izmeklēšanas mērķiem. Visbeidzot būtu jāprecizē, ka Komisija nevēlējās apgalvot, ka ĶV ir iesniegusi plānus ASV notiekošajā izmeklēšanā. Iepriekš 66. apsvērumā ir tikai minēts, ka šķiet, ka šajā ziņā pastāv tulkota informācija.

(292)

ĶV apgalvoja, ka Komisijai pirms vislabākās pieejamās informācijas izmantošanas ir jāveic analīze, kas paredzēta pamatregulas 28. panta 3. punktā, un jāsecina, vai ir izpildīti minētajā punktā izklāstītie īpašie nosacījumi.

(293)

Šajā ziņā jānorāda, ka Komisija izmantoja pieejamos faktus atbilstoši pamatregulas 28. panta noteikumiem tāpēc, ka netika izpildīti 28. panta 3. punktā izklāstītie īpašie nosacījumi. Kā skaidrots iepriekš, ĶV vai nu iesniedza informāciju, kas ir neatbilstoša, vai arī daudzos gadījumos vispār neiesniedza prasīto informāciju. Jāatgādina, ka informācija par plāniem vai nu netika iesniegta vispār, vai arī tika iesniegta daļēji, informācija par banku nozīmi bija nepilnīga vai nepārliecinoša, netika sniegta informācija par banku veikto kredītriska novērtējumu, piešķirot aizdevumus sadarbībā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem, netika sniegta informācija par ZIT cenu noteikšanu, kā arī netika iesniegti vairāki juridiski dokumenti, kas attiecas uz atsevišķām nodokļu un dotāciju programmām. Ņemot vērā informācijas trūkumus vai tās neesamību, Komisijai nebija iespējams pārbaudīt atsevišķu iesniegto informāciju. Ņemot vērā minēto, proti, ka šajos apstākļos nevar uzskatīt, ka ĶV rīkojās savu iespēju robežās, un pārmērīgās grūtības izdarīt pamatoti precīzu secinājumu, Komisija bija spiesta izmantot pieejamos faktus.

(294)

ĶV arī apgalvoja, ka Komisijai kā vislabāko pieejamo informāciju vajadzēja izmantot informāciju, ko ĶV jau bija sniegusi.

(295)

Šajā ziņā jānorāda, ka Komisija izmantoja informācijas kopumu, ko bija iesniegušas ieinteresētās personas (tostarp jebkuru informāciju, kuru bija iesniegusi ĶV) un kas tika iegūts no publiski pieejamiem avotiem, lai izdarītu reprezentatīvu secinājumu.

(296)

Attiecībā uz aizdevumiem tika apgalvots, ka apstākļos, kad nav informācijas no konkrētām bankām, lai novērtētu kredītrisku aizdevumu piešķiršanā, Komisijai vajadzēja izmantot ĶTB un Ķīnas Banku darbību regulējošās komisijas (ĶBDRK) sniegtos skaidrojumus, kā arī komercbanku gada pārskatus.

(297)

Minētais apgalvojums bija jānoraida. Šajā ziņā jānorāda, ka bankas neiesniedza vajadzīgos datus, lai gan tas tika skaidri prasīts. ĶTB un ĶBDRK sniegtā informācija bija ļoti vispārīga un nekādā veidā nebija tieši saistīta ar sadarbībā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem piešķirtajiem aizdevumiem. ĶV iekļāva lietas materiālos vairākus komercbanku gada pārskatus (no kuriem daži bija tikai ķīniešu valodā) un apgalvoja, ka komercbankas pieņem pašas savus lēmumus par savu uzņēmējdarbību saskaņā ar likumu, bez jebkādu struktūrvienību vai privātpersonu iejaukšanās. Tomēr tie ir vienkārši apgalvojumi, kas neļauj pārbaudīt, vai bankas novērtēja kredītrisku un kādā veidā tas tika darīts, piešķirot aizdevumus sadarbībā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem, un tie ir jāskata attiecībā pret konkrētiem izmeklēšanā konstatētiem gadījumiem, kuros uzņēmumiem ir nepārprotami piešķirti aizdevumi, pirms tam neveicot to kredītriska novērtējumu.

(298)

Attiecībā uz ZIT tika apgalvots, ka Komisijai vajadzēja izmantot ĶV iesniegto informāciju, kas, kā norādījusi ĶV, pierāda funkcionējoša tirgus esamību. Tika apgalvots, ka Komisijas pieprasītā informācija par zemes izmantošanas tiesību minimālajām cenām ir apjomīga un ka tā netika prasīta aptaujas anketā vai pirms pārbaudes.

(299)

Minētais apgalvojums bija jānoraida. Šajā ziņā jāatgādina, ka, ja nav informācijas par ZIT cenu noteikšanu, nav iespējams izdarīt jebkādu secinājumu par funkcionējoša tirgus esamību Ķīnā, kas atspoguļotu piedāvājuma un pieprasījuma konjunktūru. Jānorāda arī, ka Komisija ir atvēlējusi ĶV pietiekamu laiku šādas informācijas iesniegšanai par teritorijām, kurās darbojas sadarbībā iesaistītie ražotāji eksportētāji, bet ĶV neminēja pat nevienu atsevišķu rādītāju šajā saistībā. Jebkurā gadījumā Komisija rīkojās saskaņā ar SKP nolīguma VI pielikuma noteikumiem par pārbaudēm uz vietas, kuri cita starpā ļauj uz vietas pieprasīt papildu informāciju, ņemot vērā iegūto informāciju.

(300)

ĶV apgalvoja, ka valdības īpašumtiesības nav pieņemams pamats, lai secinātu, ka banka vai struktūrvienība ir valsts iestāde, un ka šādas analīzes veikšanai Komisijai vajadzētu izmantot ES valsts atbalsta noteikumus. ĶV apgalvoja arī, ka, balstoties uz PTO Apelācijas institūcijas secinājumiem ASV un ĶTR lietā DS379, attiecībā uz valsts iestādes definīciju pašreizējās procedūras būtu jāizbeidz.

(301)

Minētais apgalvojums bija jānoraida. Šajā ziņā jānorāda, ka Komisija 90. apsvērumā ir izskaidrojusi valsts iestādes definīciju. Šī definīcija atbilst attiecīgajai PTO judikatūrai antisubsidēšanas procedūrās, tostarp iepriekš minētajam Apelācijas institūcijas ziņojumam. Tādējādi nav nepieciešamības atkāpties no vispārpieņemtā un izmantot citu etalonu (t. i., ES valsts atbalsta noteikumus), kas attiecas uz pavisam atšķirīgu tiesību virzienu. Jāņem vērā, ka valsts atbalsta tiesības piemēro pavisam atšķirīgā kontekstā, t. i., tās piemēro, nevis lai reglamentētu starptautisku preču tirdzniecību, bet lai papildinātu kopējo tirgu. Visbeidzot, nav juridiska vai faktiska pamatojuma, kas apstiprinātu prasību par to, ka pašreizējās procedūras būtu jāizbeidz.

(302)

Attiecībā uz preferenciāliem aizdevumiem krītotā papīra ražošanas nozarei ĶV apgalvoja, ka Komisija nav iesniegusi pietiekamus pierādījumus par konkrētiem subsidēšanas gadījumiem, kā paredzēts SKP nolīguma 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā un pamatregulas 4. panta 2. panta a) apakšpunktā. Tika apgalvots, ka Komisija savā analīzē nav izpildījusi pienākumu iespējamās subsīdijas īpašās iezīmes konstatēt de jure.

(303)

Divi sadarbībā iesaistītie ražotāji eksportētāji arī apgalvoja, ka aizdevumi, ko piešķīrušas Ķīnas valstij piederošās bankas, nav īpaši.

(304)

Minētie apgalvojumi bija jānoraida. Šajā ziņā jāatgādina, ka īpašās iezīmes tika konstatētas, pamatojoties uz lietā iekļautās informācijas kopumu, tostarp ĶV iesniegto informāciju, kas uzskaitīta 92. apsvērumā. Šī informācija apliecina īpašo iezīmju esamību de jure atbilstoši SKP nolīguma 2. panta 1. punkta a) apakšpunktam un pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunktam.

(305)

ĶV arī apgalvoja, ka Komisija nav minējusi drošus pierādījumus par subsidēšanu atbilstoši SKP nolīguma 2. panta 4. punktam un pamatregulas 4. panta 5. punktam, jo Komisijas izmantotos pierādījums nevar uzskatīt par drošiem pierādījumiem, tā kā tie nav apstiprinoši, objektīvi un pārbaudāmi, tātad — uzticami.

(306)

Minētais apgalvojums bija jānoraida. Šajā ziņā jānoraida, ka 92. apsvērumā izklāstītie fakti ir droši pierādījumi par īpašajām iezīmēm (t. i., īpašās subsīdijas piešķirtas, izmantojot nozaru rūpnieciskos plānus, papīra ražošanas nozare tiek uzskatīta par atbalstītu nozari, komercbanku un Ķīnas valsts plānošanas sistēmas loma, kā arī uzņēmumu augstais kredītreitings, jo tie atbilst īpašiem politikas plāniem). Šī informācija ir apstiprinoša, jo tā ir skaidra, objektīva un pārliecinoša. Tā iegūta no dažādiem avotiem — to sniegušas ieinteresētās personas vai arī tā iegūta publiskajā vidē.

(307)

Attiecībā uz 2007. gada papīra ražošanas plānu tika apgalvots, ka tas nenodrošina īpašas subsīdijas vai preferenciālu režīmu papīra ražošanas nozarei. Kā norādīja ĶV, tas, ka šajā plānā ir noteikts, ka finanšu iestādes nepiešķir aizdevumus projektiem, kas neatbilst tās noteikumiem, ir tikai noteikums, kura mērķis ir apturēt projektus, kas izraisījuši būtisku piesārņojumu.

(308)

Minētais apgalvojums bija jānoraida. Šajā ziņā jānorāda, ka 2007. gada papīra ražošanas plānā izmantotais formulējums, kā izskaidrots 77. apsvērumā, nerada šaubas par īpašu subsīdiju un preferenciāla režīma piešķiršanu papīra ražošanas nozarei. Atbilstošo tekstu faktiskais formulējums neapstiprina argumentu, ka sīki izstrādātie noteikumi, kas attiecas uz finanšu iestādēm, pastāv tikai ekoloģisku apsvērumu dēļ.

(309)

Attiecībā uz politikas plāniem, kā arī pievienotajiem dokumentiem, piemēram, Integrācijas projektu un Direktoriju katalogu, ĶV vēlreiz atkārtoja, ka tie kā tādi nav juridiski saistoši atbilstoši Ķīnas tiesību aktiem par likumdošanu. Tiem drīzāk ir nepieciešams juridiski saistošs īstenošanas akts. Tika arī apgalvots, ka plāni ir pārāk nekonkrēti, lai tos varētu ņemt vērā, nosakot īpašās iezīmes, un viens vienīgs fakts, ka papīra ražošanas nozare ir atbalstīta nozare, nepierāda to, ka ĶV skaidri ierobežo piekļuvi subsīdijai līdz noteiktiem uzņēmumiem.

(310)

Minētie apgalvojumi bija jānoraida. Šajā ziņā jāatgādina, ka izmeklēšanā konstatēja, ka plāni ir juridiski saistoši 78. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ. Izmeklēšanā arī konstatēja, ka statusa “atbalstīta nozare” piešķiršana papīra ražošanas nozarei paredz īpašus ieguvumus attiecīgajiem uzņēmumiem.

(311)

Attiecībā uz aizdevumu piešķiršanu tika apgalvots, ka to Ķīnas banku gada pārskatu analīzē, kuras piešķīrušas aizdevumus sadarbībā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem, netika konstatēts, ka aizdevumi piešķirti saistībā ar politikas plāniem.

(312)

Minētais apgalvojums bija jānoraida. Kā minēts iepriekš, banku gada pārskatos nav ietverta īpaša informācija par aizdevumu piešķiršanu sadarbībā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem. Gada pārskati patiešām ir vispārīgi dokumenti, kuros nav ietverta informācija par to, kā Ķīnas bankas piešķīra aizdevumus sadarbībā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem un novērtēja to kredītrisku. Šī informācija tika atkārtoti pieprasīta no ieinteresētajām personām un tiek uzskatīta par būtisku, cita starpā ņemot vērā SVF 2006. gada ziņojumā izdarīto secinājumu, ka banku liberalizācija Ķīnā ir nepilnīga un kredītrisks netiek pienācīgi atspoguļots (14), SVF 2009. gada ziņojumā uzsvērto nepietiekamo procentu likmju liberalizāciju Ķīnā (15), SVF 2010. gada ziņojumā par valsti konstatēto, ka kapitāla izmaksas Ķīnā ir relatīvi zemas, kredītu piešķiršana dažreiz notiek ar cenu nesaistītā veidā un korporatīvie ietaupījumi ir daļēji saistīti ar zemo maksu par dažādiem ražošanas faktoriem (tostarp kapitālu un zemi) (16), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) 2010. gada ekonomikas pārskatā par Ķīnu (17) un ESAO Ekonomikas departamenta Darba dokumentā Nr. 747 par Ķīnas finanšu nozares reformām (18) konstatēto, ka finanšu institūcijas pārsvarā ir valsts īpašumā, kas skar jautājumu par pakāpi, kādā banku lēmumi par kredītu piešķiršanu ir pamatoti vienīgi ar komerciāliem apsvērumiem, jo banku tradicionālā loma, šķiet, ir būt par valsts institūcijām, kuras saistītas ar valdību.

(313)

Attiecībā uz iepriekš minēto piezīmi par kredītreitingu ĶV apgalvoja, ka atsevišķu piezīmi par kredītreitingu nevar uzskatīt par drošu īpašu iezīmju esamības pierādījumu. Kā norādīja ĶV, ja vien lielākā daļa vai visi aizdevumi, kas piešķirti sadarbībā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem, neliecina, ka rūpnieciskā politika ļauj šiem ražotājiem iegūt augstāku kredītreitingu IP laikā, Komisija nevar viena konkrēta gadījuma apstākļus attiecināt uz visiem ar aizdevumiem saistītajiem lēmumiem.

(314)

Minētais apgalvojums bija jānoraida. Šajā saistībā jāatgādina, ka 81. apsvērumā minētajā piezīmē par kredītreitingu teikts, ka sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju labvēlīgās nākotnes izredzes ir tieši saistītas ar papīra ražošanas nozares plānu esamību un to mērķu izpildi. Lai izdarītu secinājumus, Komisija īpašu uzsvaru lika uz šo dokumentu saistībā ar Papīra ražošanas plānu, jo cita šajā saistībā prasītā informācija netika iesniegta, neraugoties uz vairākkārtējiem pieprasījumiem, kā izklāstīts iepriekš.

(315)

ĶV arī apgalvoja, ka Komisija, analizējot apgalvojumus par preferenciāliem aizdevumiem, nav ņēmusi vērā ĶTB Apkārtrakstu par īpašo aizdevumu administrēšanu, YINFA [1999. gads] Nr. 228. Kā norādījusi ĶV, minētais apkārtraksts apliecina, ka preferenciāli aizdevumi vai īpaši aizdevumi ir likvidēti.

(316)

Minētais apgalvojums bija jānoraida. Šajā ziņā jāatgādina, ka, kā skaidrots 87. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka pastāv ĶTB apkārtraksti, kuri datēti ar vēlāku datumu par 1999. gadu un kuros ir skaidri minēta Valsts Padomes noteiktu preferenciālu aizdevumu un citu aizdevumu esamība. Tādējādi ĶV argumentus par preferenciālo aizdevumu un īpašu aizdevumu atcelšanu nevar pamatot ar faktiem no konkrētiem gadījumiem. Neatkarīgi no iepriekš minētā ir vietā norādīt, ka 1999. gada apkārtrakstā ir noteikts, ka pilnībā valstij piederošas bankas aktīvi sazinās ar iestādēm, kas atbild par attiecīgajām nozarēm, lai iegūtu viņu sapratni un atbalstu. Arī šis fakts apstiprina, ka valsts iestādes īsteno kontroli pār valstij pilnībā piederošām bankām.

(317)

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja iesniegtajiem pierādījumiem par īpašajām iezīmēm tika apgalvots, ka tie ir tikai atsauces uz secinājumiem, kas izdarīti dažādās ASV notiekošās izmeklēšanās, kurās konstatētas īpašas iezīmes, cita starpā atsaucoties uz piecgadu plāniem.

(318)

Šajā saistībā jānorāda, ka Komisija, lai izdarītu reprezentatīvu secinājumu, izmantoja visu atbilstošo informāciju, kas bija tās rīcībā. Šādā veidā sūdzībā norādīto publiski pieejamo informāciju, pat ja tā attiecās uz citu izmeklēšanas iestāžu secinājumiem, uzskatīja par būtisku, un tās izmantošana bija atbilstoša.

(319)

Attiecībā uz Lēmumu Nr. 40 un Direktoriju katalogu tika apgalvots, ka tajos krītotā papīra ražošanas nozare nav skaidri definēta kā atbalstītā nozare vai atbalstītie projekti. Tika arī apgalvots, ka termins “atbalstītie projekti” Ķīnā attiecas uz plašiem ekonomiskās darbības sektoriem, aptverot dažādas nozares.

(320)

Minētie apgalvojumi bija jānoraida. Šajā saistībā jāatgādina, ka Lēmumā Nr. 40 un Direktoriju katalogā papīra ražošanas nozare, pie kuras pieder krītotā papīra ražošanas nozare, ir definēta kā atbalstīta nozare vai atbalstīti projekti. Attiecībā uz atbalstītiem projektiem jāatgādina, ka tie attiecas tikai uz konkrētām darbībām 26 nozarēs, un tādējādi šo klasifikāciju, kas aptver tikai uzņēmumu apakškopumu Ķīnā, nevar uzskatīt par vispārīgu un nespecifisku. Komisija uzskatīja šo par visloģiskāko interpretāciju apstākļos, kad nav nekādu skaidrojumu (un apstiprinošu dokumentu) par to, kā tieši ĶV piemēroja jēdzienu “papīra ražošanas nozare”, piemēram, Lēmuma Nr. 40 un Direktoriju kataloga mērķiem.

(321)

Attiecībā uz Likumu par komercbankām ĶV apgalvoja, ka tā 34. pants ir vispārīgs un ka saskaņā ar minētā likuma 41. panta noteikumiem komercbankām nav obligāta pienākuma piešķirt aizdevumus, pamatojoties uz rūpniecības politiku.

(322)

Minētie apgalvojumi bija jānoraida. Šajā ziņā jānorāda, ka 34. panta formulējums komercbanku aizdevumu darījumus tieši saista ar valsts rūpniecības politiku. Tādējādi to nevar uzskatīt par vispārīgu un neobligātu. Attiecībā uz minētā likuma 41. pantu jānorāda, ka tas attiecas uz komercbankas prerogatīvu piešķirt aizdevumus personām, bet neattiecas uz nosacījumiem, kas bankām jāņem vērā, pieņemot lēmumus par aizdevumu piešķiršanu.

(323)

APP apgalvoja, ka tā ir iesniegusi Komisijai pietiekamu informāciju un dokumentus, kas apliecina, ka APP piešķirtais Moody's kredītreitings 2007. un 2008. gadā bija A-1 un ka tāpēc nav pareizi, ka Komisija nav ņēmusi vērā šo vērtējumu un ir piemērojusi Bloomberg BB vērtējumu.

(324)

Komisija rūpīgi izanalizēja APP grupas iesniegtos kredītreitingu ziņojumus. Kredītreitinga ziņojumos papīra ražošanas nozares daudzsološās nākotnes izredzes tiek saistītas ar Papīra nozares attīstības politikas veicināšanu. Tāpēc informācija šajos dokumentos faktiski apstiprina Komisijas secinājumus, ka eksportētāju pašreizējais finanšu stāvoklis ir noteikts izkropļotā tirgū un ka tāpēc Ķīnas eksportētāju kredītspēju nevar uzskatīt par reālajai situācijai atbilstošu. Šī prasība bija jānoraida.

(325)

APP arī apgalvoja, ka iekšējie finanšu vadības ziņojumi, kas minēti šajā punktā APP piezīmēs par vispārīgo informāciju, “ir daudz atbilstošāki nekā fakti, uz kuriem pašlaik pamatojas”.

(326)

Minētais apgalvojums bija jānoraida. Šajos ziņojumos aprēķinātie skaitļi izriet no uzņēmuma finanšu rādītājiem, kas sasniegti izkropļotajā tirgū, kuru, protams, ietekmē Komisijas konstatētie preferenciālie aizdevumi. Tāpēc tas ir cikliskuma jautājums, t. i., uzņēmums saņem preferenciālus aizdevumus, kas labvēlīgi ietekmē tā finanšu rādītājus, savukārt šie rādītāji vēlāk labvēlīgi ietekmē turpmāko aizdevumu nosacījumus.

(327)

APP apgalvoja, ka metodoloģija, ko Komisija izmantojusi, aprēķinot etalonus aizdevumiem USD un EUR valūtā, ir kļūdaina, un norādīja, ka Komisija ir divreiz pieskaitījusi starpību virs LIBOR un tādējādi mākslīgi palielinājusi procentu likmi.

(328)

Minētais apgalvojums bija jānoraida. Komisija nav divreiz pieskaitījusi starpību virs LIBOR. Kā paskaidrots galīgajos secinājumos, lai noteiktu etalonus tādiem aizdevumiem USD un EUR valūtā, kuru termiņš ir ilgāks par vienu gadu, Komisija pieskaitīja attiecīgā viena gada LIBOR likmei starpību starp korporatīvajām obligācijām, kurām piešķirts BB vērtējums un kuru termiņš ir viens gads, un korporatīvajām obligācijām, kurām piešķirts BB vērtējums un kuru termiņš ir n gadi, kur n ir gadu skaits, kas atbilst termiņam, par kuru aprēķināta “ilgtermiņa USD LIBOR likme” (t. i., 2, 3, …, 15 gadi). Jāuzsver, ka iepriekš raksturotā starpība tika pieskaitīta “tīrajām” viena gada LIBOR likmēm (t. i., likmēm, kas nav palielinātas par x bāzes punktiem, kā to apgalvoja APP).

(329)

Attiecībā uz šo shēmu ĶV apgalvoja, ka Komisija īpašās iezīmes nav noteikusi, pamatojoties uz drošiem pierādījumiem. Tā norādīja, ka Uzņēmumu ienākumu nodokļa likuma 25. pants ir vispārīga tiesību norma, kas piemērojama visai Ķīnas ekonomikai, nevis tikai krītotā papīra ražotājiem.

(330)

ĶV arī apgalvoja, ka atbilstības kritēriji attiecībā uz šo shēmu ir objektīvi un sīki definēti, ka atbilstība ir automātiska un ka tādējādi shēmu nevar uzskatīt par īpašu atbilstoši SKP nolīguma 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta un pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta noteikumiem.

(331)

Minētie apgalvojumi bija jānoraida. Tāpēc Komisijas secinājumi tika izdarīti, pamatojoties uz drošiem pierādījumiem. Šajā ziņā jānorāda, ka Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 25. pants ierobežo piekļuvi šai shēmai tikai līdz noteiktiem uzņēmumiem un nozarēm, kas klasificētas kā “atbalstītas”, t. i., līdz noteiktam Ķīnas uzņēmumu apakškopumam. Kā norādīts iepriekš, Komisija secināja, ka krītotā papīra ražošanas nozare ir iekļaujama šajā kategorijā, un tāpēc šīs programmas nodrošinātais labums ir īpašs atbilstoši pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunktam. Attiecībā uz atbilstības kritērijiem tiek norādīts, ka attiecīgajos noteikumos cita starpā ir minēts nosacījums, ka ražojumiem jāatbilst ražojumu klāstam, kas raksturots Augsto un jauno tehnoloģiju jomās atbilstoši valsts pamatatbalstam un ka uzņēmumiem ir jābūt nepārtraukti veikušiem pētniecības un izstrādes darbības, lai iegūtu jaunas zināšanas par zinātni un tehnoloģiju, novatoriski izmantojušiem jaunas zināšanas vai būtiski uzlabojušiem tehnoloģijas vai produktus. Šos nosacījumus, tos skatot kopumā, nevar uzskatīt par objektīviem atbilstības kritērijiem, pēc kuriem automātiski piešķir subsīdiju saskaņā ar SKP nolīguma 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu un pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

(332)

APP interesējās, vai no šīm shēmām izrietošo kompensējamo subsīdiju summa drīzāk nav jāaprēķina, pamatojoties uz 2008., nevis 2009. gada (IP) nodokļu deklarācijām un maksājumiem. APP apgalvoja, ka šīs abas shēmas ir saistītas ar ienākumu nodokli, kas Ķīnā parasti tiek pilnībā apmaksāts un nokārtots nākamajā kalendārajā gadā pēc taksācijas perioda. Tāpēc par 2009. gada ienākumu nodokli vai jebkuru par to piešķirto preferenciālo režīmu izlēma tikai 2010. gadā.

(333)

Minētais apgalvojums bija jānoraida. Saņemtā ieguvuma faktiskās summas tika apstiprinātas un pārbaudītas, izmantojot 2009. gada nodokļu deklarācijas, tāpēc tas ir ieguvums, kas attiecas uz tirdzniecību un ienākumiem 2009. gadā, t. i., IP laikā.

(334)

Attiecībā uz šo shēmu ĶV apgalvoja, ka Komisija īpašās iezīmes nav noteikusi, pamatojoties uz drošiem pierādījumiem. Tāpēc tika apgalvots, ka atbilstības kritēriji attiecībā uz šo shēmu ir objektīvi un sīki definēti, ka atbilstība ir automātiska un ka tādējādi shēmu nevar uzskatīt par īpašu atbilstoši SKP nolīguma 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta un pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta noteikumiem.

(335)

Minētais apgalvojums bija jānoraida. Šajā ziņā jāatgādina, ka izmeklēšanā tika konstatēta preferenciāla nodokļu režīma esamība attiecībā uz dažiem uzņēmumiem, ko uzskata par tādiem, kuri īsteno noteikta veida pētniecības un izstrādes projektus, t. i., attiecībā uz īpašu uzņēmumu apakškopumu Ķīnā. Kā norādīts iepriekš, tie ir uzņēmumi jauno un augsto tehnoloģiju nozarēs, kuras saņem primāro atbalstu no valsts, un projekti, kas uzskaitīti Pamatnostādnēs par augsto tehnoloģiju industrializācijas galvenajām jomām, piemēram, tie, kuri pieder pie krītotā papīra ražošanas nozares, un tāpēc saskaņā ar šo programmu ieguvums ir īpašs atbilstoši pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunktam. Attiecībā uz atbilstības kritērijiem jānorāda, ka sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju iesniegtie attiecīgie noteikumi ir nekonkrēti un nepārredzami, un tāpēc tos nevar uzskatīt par objektīviem atbilstības kritērijiem, pēc kuriem automātiski piešķir subsīdiju. Tādējādi Komisijas secinājumi tika izdarīti, pamatojoties uz drošiem pierādījumiem, atbilstoši SKP nolīguma 2. panta 1. punkta b) apakšpunktam un pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktam.

(336)

Attiecībā uz šo shēmu ĶV apgalvoja, ka Komisija īpašās iezīmes nav noteikusi, pamatojoties uz drošiem pierādījumiem. Tā apgalvoja, ka dividenžu nodokļa atbrīvojums nav subsīdija saskaņā ar SKP nolīgumu, jo dividenžu nodokļa atbrīvojums nav subsīdija pēc būtības, un ka atbilstošo Ķīnas noteikumu mērķis ir precizēt nodokļu bāzi tā, lai izvairītos no nodokļu dubultās uzlikšanas.

(337)

APP norādīja, ka šīs shēma nav īpaša, jo tā tiek vispārīgi un vienādi piemērota visā Ķīnā, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, t. i., atkarībā no dividenžu ieņēmumu avota. APP arī apgalvoja, ka šī shēma nav subsīdija.

(338)

Minētie apgalvojumi bija jānoraida. Šajā ziņā jānorāda, ka ienākumi no dividendēm, kas saņemtas no rezidentuzņēmumiem, ir atbrīvoti no rezidentuzņēmumiem piemērojamām uzņēmumu ienākumu nodokļa saistībām. Pirmkārt, jāatgādina, ka izmeklēšanā tika konstatēta preferenciāla nodokļu režīma esamība attiecībā uz dažiem uzņēmumiem, t. i., rezidentuzņēmumiem, kas saņem dividendes no citiem rezidentuzņēmumiem, un arī attiecībā uz svarīgām nozarēm un projektiem, kurus atbalsta vai veicina valsts, piemēram, attiecībā uz krītotā papīra ražošanas nozari, t. i., īpašu uzņēmumu apakškopumu Ķīnā. Tāpēc ieguvums atbilstoši šai programmai ir īpašs saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu. Otrkārt, šis ir nodokļu atvieglojums, kas rada iepriekš zināmus valdības ieņēmumus atbilstoši subsīdijas definīcijai, kura izklāstīta SKP nolīguma 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā un pamatregulas 3. panta a) punktā. Attiecībā uz apgalvojumu, ka šā atvieglojuma mērķis ir izvairīties no nodokļu dubultās uzlikšanas, jānorāda, ka, lai gan SKP nolīgumā ir atzīts, ka PTO dalībniekiem nav liegts piemērot pasākumus nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanai (sk. SKP nolīguma I pielikuma 59. vēri), šis noteikums ir “pozitīva aizsardzība”, un nav iesniegti konkrēti pierādījumi, lai pamatotu apgalvojumu, ka, piemēram, dividendes no rezidentuzņēmumiem un dividendes no nerezidentuzņēmumiem tiek uzskatītas par atšķirīgām, pamatojoties uz juridiskajām saistībām, ko ĶTR uzņēmusies saskaņā ar attiecīgajiem ar trešām valstīm noslēgtajiem divpusējiem nolīgumiem par nodokļu dubulto uzlikšanu.

(339)

Tika arī apgalvots, ka shēmai nav pilnīgi nekādas saistības ar uzņēmumiem un nozarēm, ko klasificē kā “atbalstītas”, bet ka tā pēc definīcijas attiecas uz visiem rezidentuzņēmumiem. ĶV arī norādīja, ka SKP nolīguma 2. panta 2. punkts paredz, ka vispārpiemērojamu nodokļu likmju noteikšanu neuzskata par īpašu subsīdiju. Tādējādi tika apgalvots, ka atbilstības kritēriji attiecībā uz šo shēmu ir objektīvi un sīki definēti, ka atbilstība ir automātiska un ka tāpēc shēmu nevar uzskatīt par īpašu atbilstoši SKP nolīguma 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta un pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta noteikumiem.

(340)

Minētie apgalvojumi bija jānoraida. Šajā ziņā jāatgādina, ka uz tiesību normām, kurās izklāstīta šī shēma, attiecas Uzņēmumu ienākumu nodokļa likuma 4. nodaļa “Preferenciāli nodokļu režīmi”, kurā paredzēti īpaši nodokļu atvieglojumi svarīgām nozarēm un projektiem, ko atbalsta vai veicina valsts. Kā paskaidrots iepriekš, šajos apstākļos ieguvums atbilstoši šai programmai ir īpašs saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu. Izmeklēšanā netika konstatēti objektīvi kritēriji atbilstības ierobežošanai un pārliecinoši pierādījumi, kas ļautu secināt, ka atbilstība ir automātiska. Attiecībā uz apgalvojumu par SKP nolīguma 2. panta 2. punktu jānorāda, ka šī shēma attiecas nevis uz vispārpiemērojamas nodokļa likmes noteikšanu, bet gan uz esošu nodokļa atbrīvojumu noteikta veida ieņēmumiem, kuru izcelsme ir noteikta veida uzņēmumi.

(341)

Attiecībā uz šo shēmu ĶV apgalvoja, ka Komisija īpašās iezīmes nav noteikusi, pamatojoties uz drošiem pierādījumiem. Tika apgalvots, ka konkrētās uzņēmējdarbības kategorijas, kas ir izsmeļoši definētas likumā, nav īpašas, jo tās attiecas uz plašiem saimnieciskās darbības sektoriem, kuri aptver dažādas nozares. Tādējādi tika apgalvots, ka atbilstības kritēriji attiecībā uz šo shēmu ir objektīvi un sīki definēti, ka atbilstība ir automātiska un ka tāpēc shēmu nevar uzskatīt par īpašu atbilstoši SKP nolīguma 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta un pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta noteikumiem.

(342)

Minētie apgalvojumi bija jānoraida. Šajā saistībā jānorāda, ka šī shēma ir pieejama tikai tiem uzņēmumiem, kas iegulda īpašās uzņēmējdarbības kategorijās, kuras ir plaši definētas likumā (t. i., pamatnostādņu katalogā par ārējo ieguldījumu nozarēm un tādu galveno nozaru, ražojumu un tehnoloģiju katalogā, kuru attīstību pašlaik veicina valsts). Tas, ka atbilstība ir ierobežota līdz konkrētām uzņēmējdarbības kategorijām, apliecina, ka shēma nav vispārpieejama plašiem ekonomikas sektoriem, un tāpēc ieguvums atbilstoši šai programmai ir īpašs saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu. Turklāt izmeklēšanā netika konstatēti objektīvi kritēriji atbilstības ierobežošanai un pārliecinoši pierādījumi, kas ļautu secināt, ka atbilstība ir automātiska. Tādējādi Komisijas secinājumi tika izdarīti, pamatojoties uz drošiem pierādījumiem, atbilstoši SKP nolīguma 2. panta 1. punkta b) apakšpunktam un pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktam.

(343)

APP apgalvoja, ka nolietojuma laikposms, ko Komisija izmantoja, lai aprēķinātu no šīs programmas izrietošo ieguvumu, kurš būtu saistāms ar IP, ir nepareizs un ka Komisijai vajadzēja izmantot nolietojuma laikposmu, ko paziņoja APP grupas uzņēmumi. Kā norādīja APP, šī metodoloģija ir pretrunā pamatregulas 7. panta 3. punktam.

(344)

Minētais apgalvojums bija jānoraida. APP paziņotais nolietojuma laikposms ir noteikts grāmatvedības un finanšu mērķiem. Citi sadarbībā iesaistītie ražotāji eksportētāji un Savienības ražošanas nozare paziņoja atšķirīgus nolietojuma laikposmus. Tāpēc Komisija saskaņā ar tās ierasto praksi un pamatregulas 7. panta 3. punktu šā aprēķina nolūkiem par iekārtu lietošanas laiku izmantoja 15 gadu periodu, ko attiecīgajā nozarē uzskata par “parasto” nolietojuma laikposmu.

(345)

Attiecībā uz šo shēmu ĶV apgalvoja, ka Komisija īpašās iezīmes nav noteikusi, pamatojoties uz drošiem pierādījumiem. Tika apgalvots, ka ĶV ir izskaidrojusi atbilstības kritērijus attiecībā uz šo shēmu un tāpēc nav pamata izmantot pieejamos faktus.

(346)

Minētie apgalvojumi bija jānoraida. Šajā ziņā jāatgādina, ka šī shēma ir rezervēta ārvalstu ieguldījumu uzņēmumiem, kas iegādājas noteikta veida vietējā ražojuma aprīkojumu, t. i., noteiktam Ķīnas uzņēmumu apakškopumam, un tāpēc ieguvums atbilstoši šai programmai ir īpašs saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu. Turklāt izmeklēšanā netika konstatēti objektīvi kritēriji atbilstības ierobežošanai un pārliecinoši pierādījumi, kas ļautu secināt, ka atbilstība ir automātiska. Tādējādi Komisijas secinājumi tika izdarīti, izmantojot iesniegto informāciju un pamatregulas 28. panta noteikumus, pamatojoties uz drošiem pierādījumiem, atbilstoši SKP nolīguma 2. panta 1. punkta b) apakšpunktam un pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktam.

(347)

Gan APP, gan Chenming apgalvoja, ka kopš tā laika saskaņā ar Ķīnas Valsts Padomes 2010. gada 18. oktobrī izdoto un kopš 2010. gada 1. decembra piemērojamo “Paziņojumu par pilsētu uzturēšanas un būvniecības nodokļa un ārvalstu ieguldījumu uzņēmumiem un privātpersonām piemērojamo izglītības uzcenojumu apvienošanu” minētais nodoklis un uzcenojums tagad ir vispārēji piemērojams visiem uzņēmumiem un privātpersonām Ķīnā bez jebkāda izņēmuma. Saskaņā ar šiem apgalvojumiem šī subsīdiju shēma vairs nav kompensējama.

(348)

Sniegtie argumenti tika analizēti saskaņā ar dokumentāciju un pierādījumiem, ko iesniegušas iesaistītās personas. ĶV tika lūgta apstiprināt minēto informāciju. ĶV, kas ir šajās procedūrās ieinteresētā persona un aizdevumu piešķīrēja iestāde attiecībā uz šo programmu, paziņoja Komisijai, ka šī shēma tika atcelta un netika aizstāta ar kādu citu atvieglojumu attiecībā uz to pašu nodokļa maksāšanas pienākumu. Pamatojoties uz informāciju, ko iesniedza sadarbībā iesaistītie ražotāji eksportētāji, tiek secināts, ka abas grupas ir pierādījušas, ka vairs negūst labumu no subsīdijas saistībā ar šo shēmu. Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar pamatregulas 15. pantu pasākumi nav jānosaka, ja subsīdija ir atcelta vai ir pierādīts, ka subsīdija vairs nepiešķir labumu iesaistītajiem eksportētājiem. Tādējādi pamatojoties uz informāciju lietā, tiek nolemts, ka subsīdija saistībā ar šo shēmu iesaistītajiem eksportētājiem labumu vairs nedod. Tāpēc uzrādītie secinājumi 160.-169. apsvērumā tiek attiecīgi grozīti.

(349)

Attiecībā uz šīm shēmām ĶV apgalvoja, ka Komisija īpašās iezīmes nav noteikusi, pamatojoties uz drošiem pierādījumiem. Tika apgalvots, ka ĶV ir sniegusi pietiekamu informāciju par šīm shēmām un ka nav likuma vai noteikumu, kas attiektos uz šīm shēmām.

(350)

Minētie apgalvojumi bija jānoraida. Šajā ziņā jāatgādina, ka tika konstatēts, ka šīs shēmas ir īpašas un kompensējamas, pamatojoties uz ĶV un sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju iesniegto informāciju, neatkarīgi no tā, ka netika iesniegtas faktiskas tiesību normas. Tas, ka, kā apgalvoja ĶV, attiecībā uz šīm shēmām nav tiesību normu, neapšaubāmi apliecina, ka vienkārši nav objektīvu kritēriju vai nosacījumu, kas būtu paredzēti šīs shēmas reglamentējošās tiesībās. Tādējādi Komisijas secinājumi tika izdarīti, izmantojot iesniegto informāciju un pamatregulas 28. panta noteikumus, pamatojoties uz drošiem pierādījumiem, atbilstoši SKP nolīguma 2. panta 1. punkta b) apakšpunktam un pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktam. Tā kā nav ne kritēriju, ne nosacījumu, iespējams, valdībai ir plaša rīcības brīvība, un piekļuve subsīdijai tiek uzskatīta par ierobežotu līdz noteiktiem uzņēmumiem.

(351)

Attiecībā uz šīm shēmām ĶV apgalvoja, ka Komisija ir kļūdaini interpretējusi SKP nolīguma 2. panta 2. punktu, jo rūpnieciskie parki nav noteikti ģeogrāfiskie reģioni.

(352)

Minētais apgalvojums bija jānoraida. Šajā ziņā jāatgādina, ka Sudžou Rūpnieciskais parks acīmredzami ir ekonomisks un administratīvs apakšiedalījums ĶTR jurisdikcijā un tādējādi arī noteikts ģeogrāfiskais reģions atbilstoši SKP nolīguma 2. panta 2. punkta noteikumiem. Neatkarīgi no iepriekš minētā jānorāda arī, ka pat tad, ja iepriekš minēto neapliecinātu izmeklēšanā konstatētie fakti, rūpniecisks parks pēc definīcijas var būt tikai tādu uzņēmumu apakškopuma mītne, kuri darbojas noteiktā valsts teritorijā, vai aizdevumu piešķīrējas iestādes mītne, un tāpēc saskaņā ar SKP nolīguma 2. panta 1. punkta a) apakšpunktu rūpnieciskā parka nodrošinātās subsīdijas ir uzskatāmas par īpašām.

(353)

Attiecībā uz ZIT ĶV apgalvoja, ka ārējā etalona izmantošana ir nelikumīga, atsaucoties uz SKP nolīguma 14. panta d) punktu un Apelācijas institūcijas spriedumu lietā “ASV — Softwood Lumber IV”. Tika apgalvots, ka ES tiesības un PTO noteikumi ierobežo ārējo etalonu izmantošanu līdz atsevišķiem izņēmuma gadījumiem, t. i., tos var izmantot tikai tad, ja notiek privātā tirgus cenu izkropļošana tāpēc, ka valstij ir dominējošā loma kā attiecīgās preces vai pakalpojuma nodrošinātājai. Kā norādīja ĶV, Komisija nav pierādījusi, ka privātā tirgus cenas kropļo ĶV kā preču vai pakalpojumu nodrošinātājas dominējošā loma.

(354)

Minētie apgalvojumi bija jānoraida. Pirmkārt, jānorāda, ka PTO noteikumi, kā to apstiprina Apelācijas institūcijas spriedums lietā “ASV — Softwood Lumber IV” (DS257) un Palāta lietā “ASV — Ķīnas kompensācijas pasākumi” (DS379), neaizliedz ārējo etalonu izmantošanu. Otrkārt, Komisijas pieejā ir pilnībā ņemti vērā īpašie nosacījumi, ko paredz PTO judikatūra un kas jāievēro, lai varētu izmantot ārēju etalonu. Tik tiešām, kā ir pierādīts 248.-259. apsvērumā, Ķīnā zeme pieder valstij, un valsts to nodrošina uz nomas pamata. Turklāt Ķīnas iestādes kontrolē zemes piedāvājumu un piešķiršanu uzņēmumiem, tostarp otrreizējos tirgos, un zemes piešķiršana uzņēmumiem ir saistīta ar stingru noteikumu kopumu, savukārt jebkuras zemes piešķīrumu izmaiņas, piemēram, ZIT līguma nodošana no viena uzņēmuma citam, ir jāapstiprina valstij un jānoformē, noslēdzot jaunu ZIT līgumu starp tiesību pārņēmēju un attiecīgo valsts iestādi. Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek secināts, ka ĶV ir dominējoša loma ZIT sadalē un ka jebkuras Ķīnas “privātā tirgus” cenas (ciktāl tās pastāv — šajā izmeklēšanā tādas nav pierādītas) vienmēr tiek izkropļotas, ņemot vērā ĶV kā preču un pakalpojumu nodrošinātājas dominējošo lomu un tās monopolu zemes darījumu regulēšanā. Attiecīgi ĶV finansiālais ieguldījums faktiski nosaka jebkuru privāto cenu līmeni.

(355)

ĶV arī apgalvoja, ka, izvēloties Taivānu par ārējo etalonu, Komisija nav izmantojusi ārējo etalonu, kas ir saistīts ar dominējošiem tirgus apstākļiem Ķīnā vai attiecas uz tiem. Tika apgalvots, ka Taivānas etalona izmantošana, lai kompensētu salīdzinošo priekšrocību atšķirības starp valstīm, ir skaidri aizliegta ar PTO noteikumiem.

(356)

Minētie apgalvojumi bija jānoraida. Komisija uzskata Taivānu (19) par atbilstošu ārējo etalonu, ņemot vērā lietā iekļautās informācijas kopumu, t. i., i) ekonomikas attīstības līmeni un ekonomikas struktūru Taivānā un attiecīgajās Ķīnas provincēs, kurās nodibināti sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju uzņēmumi, ii) abu šo Ķīnas provinču mazo fizisko attālumu no Taivānas, iii) augsto infrastruktūras līmeni, kāds ir Taivānā un šajās divās Ķīnas provincēs, iv) ciešo ekonomisko saikni un pārrobežu tirdzniecību starp Taivānu un ĶTR, v) līdzīgo iedzīvotāju blīvumu šajās Ķīnas provincēs un Taivānā, vi) zemes gabalu līdzību un to darījumu līdzību, kurus izmanto attiecīgā etalona izveidei Taivānā un ĶTR, un vii) Taivānai un ĶTR kopīgās demogrāfiskās, valodas un kultūras iezīmes.

Turklāt, Dzjansu un Šaņdunas provinces uzskata par galvenajām ražojošām provincēm ĶTR (20). Lai gan IKP uz vienu iedzīvotāju Taivānā un abās Ķīnas provincēs nav vienāds, šo Ķīnas provinču IKP pēdējos gados ir strauji audzis, t. i., tas sāk pietuvoties Taivānas IKP. Turklāt jaunākie dati liecina, ka gan ĶTR, gan Taivānai ir līdzīgs reālā IKP pieauguma temps (21). Tomēr ir svarīgi ir norādīt, ka konkrētais salīdzinājums starp ārpustirgus ekonomikas (ĶTR) IKP un attīstītas tirgus ekonomikas (Taivānas) IKP nav izšķirošs fakts, jo ir normāli, ka ārpustirgus ekonomika atpaliek no funkcionējoša tirgus ekonomikas IKP ziņā. Turklāt rūpnieciskās zemes piedāvājumu un pieprasījumu var ietekmēt daudzi citi faktori, piemēram, plānošanas noteikumi, vides politika. Faktiski jautājums ir par to, kādi būtu “dominējošie tirgus apstākļi” attiecībā uz ZIT ĶTR, ja tajā būtu funkcionējoša tirgus ekonomika, un, ņemot vērā visus pierādījumus, tie būtu ļoti līdzīgi Taivānas tirgus apstākļiem.

(357)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstītās informācijas kopumu, uzskata, ka izvēlētais etalons atbilst prasībām, ko Apelācijas institūcija noteikusi lietā “ASV — Softwood Lumber IV” (103. punktā), kurā secināts, ka “tomēr izvēlētajam etalonam ir jāattiecas uz dominējošiem tirgus apstākļiem attiecīgajā valstī vai jābūt saistītam ar šiem apstākļiem, un tam ir jāatspoguļo cena, kvalitāte, pieejamība, tirgojamība, transportēšana un citi pirkšanas vai pārdošanas nosacījumi, kā noteikts 14. panta d) punktā”. Apstākļu kopums Taivānā patiešām ir saistīts ar dominējošiem tirgus apstākļiem abās Ķīnas provincēs. Zeme ir pieejama teritorijās ar līdzīgu iedzīvotāju blīvumu, nelielais fiziskais attālums starp teritorijām nodrošina līdzīgu zemes kvalitāti, savukārt tas, ka gan Taivānā, gan abās Ķīnas provincēs ir vienāda valoda un kultūra, uz eksportu vērsta ekonomika un svarīgi ražošanas sektori, apliecina, ka cena, tirgojamība un citi zemes pirkšanas vai pārdošanas nosacījumi ir cieši saistīti.

(358)

Sadarbībā iesaistītie ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Komisijai pieejamā informācija ir pietiekama, lai secinātu, ka Ķīnā pastāv zemes tirgus.

(359)

Minētais apgalvojums bija jānoraida. No Komisijai iesniegtās informācijas nebija iespējams secināt, ka Ķīnā ir funkcionējošs zemes tirgus. No tiesību aktiem, ko ĶV iesniedza Komisijai, ir saprotams, ka visa zeme ĶTR pieder valstij un tiek piešķirta tikai uz nomas pamata. Ķīnas iestādes pilnībā kontrolē zemes piedāvājumu un piešķiršanu uzņēmumiem, tostarp darījumus otrreizējā tirgū. Netika iesniegti pierādījumi par to, ka pastāv jebkāds tirgus mehānisms zemes izmantošanas tiesību piešķiršanā, neraugoties uz to, ka Komisija tos pieprasīja. Situācija ir sīkāk izskaidrota 354. apsvērumā, kurā iztirzāti līdzīgi ĶV apgalvojumi.

(360)

APP apgalvoja, ka kā etalons ir jāizmanto pašreizējās ZIT cenas Ķīnā vai — alternatīvi — pašreizējās zemes cenas Indijas pavalstī Mahārāštrā. Arī Chenming ieteica kā etalonu izmantot Indijas pavalsti Mahārāštru.

(361)

Kā jau izklāstīts 359. apsvērumā, Ķīnā nav funkcionējoša zemes tirgus. Tāpēc nav atbilstoši kā etalonu izmantot pašreizējās ZIT cenas Ķīnā. Savu apgalvojumu, ka par etalonu var izmantot zemes cenas Mahārāštrā, ražotāji eksportētāji pamatoja ar salīdzinājumu ar Indijas pavalsti Mahārāštru pēc IKP uz vienu iedzīvotāju un iedzīvotāju blīvuma ZIT ieguves brīdī. Kā paskaidrots iepriekš, Komisija uzskata, ka IKP uz vienu iedzīvotāju un iedzīvotāju blīvums nevar būt vienīgie izšķirošie faktori, izvēloties valsti/reģionu ārēja etalona piemērošanai. Jebkurā gadījumā sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju ierosinātā metodoloģija nav saderīga ar viņu apgalvojumiem. IP laikā Mumbajā, kas ir Mahārāštras galvaspilsēta un nebūt nav visattīstītākā valsts teritorija, ienākumi uz vienu iedzīvotāju bija USD 2 675 (Rs 1,28 lakh), kas faktiski ir mazāk nekā vidējie ienākumi Ķīnā, kas ir USD 3 529 (22), nemaz nerunājot par IKP uz vienu iedzīvotāju augsti attīstītajos Šaņdunas un Dzjansu reģionos (attiecīgi USD 5 255 un USD 6 550). Attiecībā uz iedzīvotāju blīvumu jāatzīst, ka arī tas pats par sevi nav noteicošs faktors, tomēr informācijai jānorāda, ka iedzīvotāju blīvums ir 314/km2 Mahārāštrā, 736/km2 Dzjansu un 600/km2 Šaņdunā, t. i., tas nav vienādā līmenī. Turklāt citi faktori, piemēram, atrašanās vietu tuvuma un kopīgu iezīmju trūkums starp Indiju un Ķīnu, liek secināt, ka Mahārāštras etalons nav saistīts ar dominējošiem tirgus apstākļiem Ķīnā un neattiecas uz tiem. Iepriekš 357. apsvērumā izklāstīto apsvērumu dēļ Komisija joprojām uzskata, ka zemes cenas Taivānā ir daudz atbilstošākas ārējam etalonam.

(362)

APP apgalvoja, ka atsevišķas ZIT, ko Komisija ņēmusi vērā, lai aprēķinātu no šīs shēmas izrietošo ieguvumu, vairs nav APP turējumā. APP arī iebilda, ka, izmantojot informāciju no Taivānas Ekonomikas ministrijas Rūpniecības biroja tīmekļa vietnes, iegūta atšķirīga vidējā zemes cena par kvadrātmetru un Komisija nebija centusies atrast tipiskus piedāvājumus attiecībā uz rūpniecisko zemi.

(363)

Komisija ņēma vērā APP apgalvojumu attiecībā par kopējo zemes platību, ko izmanto APP, un, pamatojoties uz informāciju un pierādījumiem piezīmēs par galīgajiem secinājumiem, piekrita tam. Koriģētā informācija tika atspoguļota subsīdijas aprēķinā. Attiecībā uz Taivānā iegūto informāciju jāatzīmē, ka šī pretenzija bija jānoraida. Kaut gan šī persona neierosināja piemērota etalona aprēķinā izmantot tās cenu, jāuzsver šādi fakti. Komisija izmantoja lietā pieejamo informāciju attiecībā uz zemes cenām Taivānā un ieinteresētajām personām atklāja etalona cenas iegūšanas metodi, un izskaidroja to 2011. gada 11. februāra Piezīmē saistībā ar lietu. No otras puses, APP iesniegtie dati attiecas vienīgi uz 2011. gada februāri, t. i., uz atšķirīgu laika periodu nekā Komisijas aprēķinā, un šķiet, ka tie attiecas vienīgi uz dažu tādu datu piemēru sarakstu, kas iegūti dažos Taivānas apgabalos. Turklāt Komisija nevarēja uzsākt APP piedāvātā etalona aprēķinu, jo APP nesniedza nekādas detaļas par šajā aprēķinā izmantoto metodoloģiju un nepamatoja, kāpēc tās aprēķinā uzrādītas precīzākas vidējās zemes cenas Taivānā.

(364)

Sadarbībā iesaistītie ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka jebkura subsīdija zemes izmantošanas tiesību nodrošināšanas veidā par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo, nav īpaša.

(365)

Minētais arguments bija jānoraida. Kā jau paskaidrots galīgo secinājumu dokumentā, ĶV iesniedza nepietiekamu informāciju par šo shēmu, kas oficiālajos dokumentos bija jāpapildina ar citu informāciju un faktiem. Tāpēc secinājumi tika izdarīti, pamatojoties uz minēto, un tie ir izskaidroti un analizēti 253.-258. apsvērumā.

(366)

APP apgalvoja, ka procentu likme, ko Komisija izmantoja, lai subsīdijas nominālvērtību pārrēķinātu vērtībā, kura dominēja izmeklēšanas periodā, ir nepareiza.

(367)

Komisija ņēma vērā APP apgalvojumu un, pamatojoties uz informāciju un pierādījumiem piezīmēs par galīgajiem secinājumiem, piekrita tam. APP ieteiktā procentu likme tika izmantota subsīdiju aprēķinā. Šīs izmaiņas jau ir atspoguļotas apsvērumos, kas attiecas uz subsīdiju normu aprēķināšanu, un izrietošajās subsīdiju normās konkrētajām individuālajām shēmām.

(368)

APP apgalvoja, ka subsīdijas lielums jāizsaka kā procenti no to CIF cenas un nevis kā procenti no apgrozījuma, un ka Komisijai jāiesniedz subsīdiju normu aprēķina metodoloģija.

(369)

Uzrādītie argumenti tika analizēti saskaņā ar dokumentāciju un pierādījumiem, ko iesniedza ieinteresētā persona. Jānorāda, ka, izņemot vienu no subsīdiju shēmām, kuras tika atzītas par kompensējamām, tika secināts, ka neviena no pārējām shēmām nav atkarīga no eksporta darbības rezultātiem un netika piešķirta atkarībā no izgatavotajiem, saražotajiem, izvestajiem vai pārvadātajiem daudzumiem. Tāpēc subsīdijas summa tika sadalīta uz APP grupas uzņēmumu kopējo tirdzniecības apgrozījumu atbilstoši pamatregulas 7. panta 2. punktam, kura formulējums ir šāds: “Ja subsīdiju piešķir neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, izvestajiem vai pārvadātajiem daudzumiem, kompensējamās subsīdijas apjomu nosaka, kopējo subsīdijas vērtību atkarībā no apstākļiem sadalot konkrētajam ražojumu ražošanas, pārdošanas vai eksporta līmenim subsīdiju jautājuma izmeklēšanas periodā.” Tā kā šī subsīdija nav saistīta ar kāda noteikta ražojuma ražošanu vai eksportu, uzņēmuma kopējas tirdzniecības apgrozījums ir visatbilstošākais saucējs. Šajā saistībā jāatzīmē, ka attiecīgo apgrozījumu noteica, izmantojot pamatu, kas pēc iespējas nodrošina saņēmēja uzņēmējsabiedrības pārdoto ražojumu tirdzniecības vērtības atspoguļojumu … Izmaiņas jau atspoguļojas apsvērumā par subsīdijas normu aprēķinu un gala subsīdijas normās attiecīgajām individuālajām shēmām. Jebkāda cita piedāvātā metode kompensējamās subsīdijas apjoma aprēķināšanai būtu pretrunā ar pamatregulas attiecīgajiem noteikumiem (7. un 15. pants) un administratīvo praksi, ko Komisija ievēro antisubsidēšanas procedūrās, izvēloties atbilstošu skaitītāju/saucēju kompensējamās subsīdijas apjoma piešķiršanai.

Ieinteresētā persona kā prasības pamatu minēja arī vadlīniju (23) daļu, kas attiecas uz subsīdijas aprēķināšanu uz vienību. Taču jau iepriekš aprakstīto iemeslu dēļ vienību pieeju neuzskatīja par piemērotu šīs izmeklēšanas apstākļos. Piedāvāto metodi uzskata par nereprezentatīvu, jo tā sajauc apgrozījumu un ražotās vienības vienīgi attiecībā uz attiecīgo ražojumu, neņemot vērā citu ražoto ražojumu vienības. Informācija par attiecīgo uzņēmumu visām saražotajām visu ražojumu vienībām netika iesniegta un pārbaudīta, un subsīdijas jebkurā gadījumā netika piešķirtas, atsaucoties uz daudzumu. Attiecībā uz CIF cenu ir svarīgi minēt, ka lietā ir pierādījumi, kas liecina, ka tās mainās gan ražojuma tipa robežās, gan starp ražojumu tipiem. Jebkurā gadījumā šīs subsīdijas nav attiecināmas uz konkrētu ražojumu. Turklāt Komisija ir noteica subsidēšanas apjomu ĶTR un to sadalīja, vadoties pēc Ķīnas apgrozījuma un ņemot vērā īpašo kārtību saistībā uz attiecīgajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās. Tas nodrošina, ka tiek izmantots pārbaudīts subsīdiju apjoms un vispiemērotākais apgrozījums. Visbeidzot jāatzīmē, ka ņemot vērā šo procedūru praktiskos apstākļus, t. i., antidempinga un kompensācijas maksājuma noteikšana kaitējuma līmenī, secināts, ka, neatkarīgi no izmantotās metodes, piešķirot kompensējamās subsīdijas un kompensējamā maksājuma apjomu, tas neietekmē APP pozīciju.

(370)

Kompensējamo subsīdiju summa saskaņā ar pamatregulas noteikumiem, kas izteikta procentos, uzņēmumiem, uz kuriem attiecas izmeklēšana, ir noteikta turpmāk tabulā.

(371)

Pamatojoties uz sūdzībā ietverto un no sadarbībā iesaistītajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem saņemto informāciju, ir zināmi arī citi attiecīgā ražojuma ražotāji ĶTR. Tomēr, tā kā tika konstatēts, ka eksporta apjoms, par kādu tika ziņots, ir lielāks, nekā uzrādīts no Eurostat iegūtajos datos par importu, sadarbības līmeni uzskatīja par augstu. Tāpēc, lai nodrošinātu pasākumu efektivitāti, uzskatīja par atbilstošu subsīdijas līmeni sadarbībā neiesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem noteikt visaugstākajā subsidēšanas līmenī, kas tika konstatēts attiecībā uz sadarbībā iesaistītajiem uzņēmumiem, t. i., 12,04 %.

(372)

IP laikā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja 14 zināmi un daži citi ļoti nelieli ražotāji. Tiek lēsts, ka CEPIFINE sniegtie dati aptver 98 % no Savienības ražotāju ražošanas apjoma. Pamatojoties uz to, tiek lēsts, ka Savienības kopējais ražošanas apjoms IP bija apmēram 5 270 000 tonnu. Savienības ražotāji, kuru saražotā produkcija veido kopējo ražošanas apjomu Savienībā, veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 9. panta 1. punkta nozīmē.

(373)

Krītotā papīra ražošanā intensīvi patērē enerģiju un līdzekļus. Šā iemesla dēļ rodas apjomradītie ietaupījumi, ar ko izskaidrojama ražošanas koncentrēšanās ap dažiem lieliem ražotājiem, bez kuriem ir arī mazāki ražotāji, kas savu darbību vērš uz ģeogrāfiski tuviem tirgiem. Lielāko daļu no Savienības tirgus aptver pieci līdzvērtīgi lieli ražotāji, kuru ražotnes atrodas visā Eiropā. Liela daļa krītotā papīra ir patēriņa preču tipa ražojums, ko galvenokārt pārdod papīra lieltirgotāji un vairumtirgotāji. Šiem izplatīšanas kanāliem ir raksturīga liela mēroga pirktspējas koncentrācija un cenu pārredzamība cenu kotācijas dēļ.

(374)

Atbilstoši 19. apsvērumā minētajam viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka šajā izmeklēšanā būtu vajadzējis iekļaut arī ruļļpadeves iespiedmašīnām paredzēto krītoto papīru. Pamatojoties uz šo, tā pati persona paziņoja, ka Savienības ražošanas nozare nevar būt par sūdzības iesniedzēju šajā procedūrā. Tomēr, pamatojoties uz 22. un 25. apsvērumā minētajiem secinājumiem, proti, ka ruļļpadeves iespiedmašīnām un lokšņpadeves iespiedmašīnām paredzētais krītotais papīrs ir divi atšķirīgi ražojumi, šis apgalvojums bija jānoraida.

(375)

Ķīnas valdība norādīja, ka viens no nozari pārstāvošajiem ražotājiem esot saistīts ar kādu Ķīnas uzņēmumu un tāpēc nav iekļaujams Savienības ražošanas nozares definīcijā. Tomēr izmeklēšanā konstatēja, ka minētā Ķīnas uzņēmuma ražotie ražojumi nav tādi, uz kuriem attiecas šī izmeklēšana. Tāpēc saistībai nav nekādas ietekmes uz kaitējuma analīzi, ne arī uz šā Savienības ražotāja iekļaušanu Savienības ražošanas nozares definīcijā.

(376)

Patēriņu noteica, izmantojot šādus datus:

(377)

Pamatojoties uz minēto, kopējo patēriņu Savienībā noteica šādi:

1.   tabula.

Patēriņš Savienībā

(378)

Kopumā attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā samazinājās par 14 %. Konstatēja, ka vispirms no 2006. līdz 2007. gadam patēriņš palielinājās par 4 %, un pēc tam no 2007. gada līdz IP tas samazinājās par 18 %. Patēriņš 2008. gadā un IP laikā samazinājās pieprasījuma samazinājuma rezultātā, jo īpaši 2009. gada pirmajā pusē — ekonomiskās lejupslīdes dēļ.

(379)

Kā minēts 376. apsvērumā, tika konstatēts, ka pārbaudītie sadarbībā iesaistīto Ķīnas ražotāju eksportētāju attiecīgā ražojuma pārdošanas kopapjomi Savienības tirgū ir lielāki nekā Eurostat ziņotie importa apjomi. Tā kā uzskatīja, ka pārbaudītā informācija ir precīzāka nekā pieejamie statistikas dati, kopējo importa apjomu no ĶTR noteica, pamatojoties uz pārbaudīto informāciju, ko iesniedza sadarbībā iesaistītie uzņēmumi. To sadarbībā iesaistīto uzņēmumu pārdošanas apjomus, par kuriem konstatēja, ka tie attiecīgajā periodā ir eksportējuši tikai daudzslāņu kartonu, neiekļāva kopējā importa apjomā, jo, kā izskaidrots 47. apsvērumā, tika secināts, ka daudzslāņu papīrs un kartons nav uzskatāmi par attiecīgo ražojumu. Tā kā dati par attiecīgā ražojuma importu attiecas tikai uz diviem uzņēmumiem, lai saglabātu konfidencialitāti, uzskatīja par lietderīgu tos parādīt indeksētā veidā.

2.   tabula.

Subsidētā importa no ĶTR kopējais apjoms

(380)

ĶTR importa kopējais apjoms attiecīgajā periodā bija krasi palielinājies, gandrīz trīskāršojies. Tāpēc ievērojami palielinājās tās tirgus daļa — no apmēram 1 % 2006. gadā līdz vairāk nekā 4 % IP laikā. Minētais jāskata, vienlaikus ņemot vērā faktu, ka tajā pašā periodā par 14 % samazinājās patēriņš. Subsidētā importa no ĶTR vidējās cenas attiecīgajā periodā samazinājās par 8 %.

(381)

Lai analizētu cenu samazinājumu, tās Savienības ražotāju ražojumu veida vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū, kas koriģētas atbilstīgi ražotāja cenām, salīdzināja ar attiecīgā importa no ĶTR atbilstīgajām vidējām svērtajām CIF cenām pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienības tirgū, izdarot atbilstīgas spēkā esošo nodokļu un pēcimporta izmaksu korekcijas.

(382)

Kā izskaidrots 51. apsvērumā, Ķīnas eksportētāju sadarbības līmenis bija ļoti augsts, un uzskata, ka šie eksportētāji aptver visu eksporta apjomu no ĶTR uz Savienību IP laikā. Tā kā tika konstatēts, ka divi Ķīnas ražotāji eksportētāji, kuri bija sākotnēji pieteikušies, neeksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienības tirgu, kā paskaidrots 52. apsvērumā, cenu samazinājuma analīzē viņu importa apjomus neņēma vērā. Salīdzinājumā netika iekļauta arī viena sadarbībā iesaistītā ražotāja eksportētāja grupā iekļauta uzņēmuma eksporta pārdevumi, jo neviens no nozari pārstāvošajiem Savienības ražotājiem neražoja salīdzināmus ražojumu veidus. Attiecībā uz šā konkrētā uzņēmuma eksporta apjomiem jānorāda, ka tie veidoja tikai nelielu daļu no grupas kopējiem eksporta pārdevumiem, un šķiet, ka to cenu līmenis atbilst grupas vispārējam eksporta pārdevumu cenu līmenim.

(383)

Ar salīdzinājumu tika pierādīts, ka IP laikā Savienībā pārdotais ĶTR izcelsmes attiecīgais subsidētais ražojums vidēji par 7,6 % samazināja Savienības ražotāju pārdošanas cenas. Samazinājuma normas līmenis jāanalizē, ņemot vērā ļoti lielo cenu pārredzamību, ko nodrošina cenu kotācija, kas raksturīga krītotā papīra izplatīšanas tirgum.

(384)

Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 4. punktu subsidētā importa ietekmes uz Savienības ražotājiem novērtējumā bija ietverts visu ekonomisko rādītāju novērtējums, lai izvērtētu Savienības ražotāju stāvokli no 2006. gada līdz IP beigām.

(385)

Makroekonomikas rādītājus (ražošanas apjomu, jaudu, jaudas izmantojumu, pārdošanas apjomu, tirgus daļu, izaugsmi un kompensējamo subsīdiju apjomu) vērtēja visas Savienības ražošanas nozares līmenī, pamatojoties uz CEPIFINE sniegto informāciju.

(386)

Mikroekonomikas rādītāju analīzi (vidējās cenas par vienību, nodarbinātība, algas, ražīgums, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, peļņa no ieguldījumiem, spēja piesaistīt kapitālu) veica Savienības ražotāju līmenī, pamatojoties uz to iesniegto, pienācīgi pārbaudīto informāciju.

(387)

Tika apgalvots, ka kaitējuma analīzē nav saskaņoti un visaptveroši analizēti visi kaitējuma rādītāji, kas attiecas uz sūdzības iesniedzējiem un Savienības ražošanas nozari kopumā. Personas norādīja, ka secinājumi par būtisko kaitējumu būtu citādi, ja daži rādītāji, piemēram, tirgus daļa, būtu noteikti sūdzības iesniedzēju līmenī.

(388)

Pirmkārt, jānorāda, ka šo personu apgalvojumi, šķiet, ir izdarīti, pamatojoties uz rādītājiem, kas aprēķināti no atšķirīgiem datu kopumiem un informācijas, nevis tās, kura konstatēta izmeklēšanas laikā un izklāstīta turpmāk. Rezultātā šie secinājumi ir kļūdaini pēc būtības un tāpēc neatbilstoši.

(389)

Otrkārt, Komisijas pieņemtā prakse ir novērtēt makroekonomiskos faktorus, lai noteiktu kaitējumu, kas nodarīts Savienības ražošanas nozares līmenī kopumā, kā skaidrots iepriekš. Pašreizējā izmeklēšanā Savienības ražošanas nozare tika definēta to Savienības ražotāju līmenī, kuri veido kopējo Savienības ražošanas apjomu, kā skaidrots 372. apsvērumā, neatkarīgi no tā, vai ražotāji ir atbalstījuši sūdzību un sadarbojušies izmeklēšanā.

(390)

Makroekonomiskie faktori tiek analizēti nozari pārstāvošo Savienības ražotāju līmenī, neatkarīgi no tā, vai tie atbalsta vai neatbalsta sūdzību. Nozari pārstāvošie ražotāji veidoja 58 % no Savienības ražošanas apjoma. Neviens no pārējiem Savienības ražotājiem neiebilda, ka Komisijas secinājumi par makroekonomiskajiem faktoriem būtu neuzticami vai nepamatoti. Tāpēc nav iemesla apšaubīt secinājumus, kas izdarīti, pamatojoties informāciju, kuru snieguši tikai nozari pārstāvošie Savienības ražotāji.

(391)

Tika apgalvots, ka viens no četriem nozari pārstāvošiem ražotājiem pilnībā nesadarbojās, jo bija saistīts ar citu Eiropas Savienības ražotāju, kas nesadarbojās izmeklēšanā. Tika norādīts, ka uzņēmumi ir saistīti tādējādi, ka tie ir noslēguši pārejas līgumus laikā, kad sadarbībā iesaistītais Savienības ražotājs pārņēma no otra ražotāja krītotā papīra darbības segmentu. Tika arī apgalvots, ka ar šo pārejas līgumu starpniecību sadarbībā iesaistītais Savienības ražotājs kontrolē dažas fabrikas, kas palika daļēji pārņemtā ražotāja īpašumā. Lai pamatotu savu apgalvojumu, ražotājs eksportētājs atsaucās uz Komisijas 2008. gada 31. oktobra lēmumu (24) (“lēmums”), kurā pārņemšanas laikā tika izvērtēts, vai šis darījums jāuzskata par pārņemšanu tādā nozīmē, kā to paredz Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās Regula) (25).

(392)

Taču izmeklēšanā tika noskaidrots, ka attiecīgajam ES ražotājam piederošo akciju skaits bija neliels un nepārsniedza IPCCC 143. pantā noteikto slieksni (26). Turklāt minētie pārejas nolīgumi nebija tādi, lai varētu uzskatīt, ka attiecības starp šiem uzņēmumiem pārsniedz parastās uzņēmējdarbības attiecības, kādas pastāv starp pircēju un pārdevēju. Jo īpaši minēto pārejas nolīgumu noteikumu mērķis ir pārvaldīt krītotā papīra tirdzniecību pārejas periodā, un saskaņā ar minētajiem noteikumiem Savienības ražotāja funkcijas ir pielīdzināmas tirdzniecības aģenta funkcijām. Turklāt savos konsolidētajos revidētajos pārskatos un savā atbildē uz anketas jautājumiem tas ziņoja par komisijas ieņēmumiem, ko tas guva, darbojoties kā attiecīgo fabriku aģents, tāpēc Savienības ražotājs neatzina īpašumtiesības un attiecīgi arī nekādas izmaksas attiecībā uz šīm fabrikām.

(393)

Saskaņā ar lēmumu darījums starp uzņēmumiem tika uzskatīts par pārņemšanu, ko Savienības ražotājs veic pārējo uzņēmumu darbības ietvaros, nevis par uzņēmuma pārņemšanu kā tādu. Lēmums neliecina, ka uzņēmumi pēc pārņemšanas būtu jāuzskata par vienu struktūrvienību; jo īpaši tāpēc, ka starp uzņēmumiem nav kopuzņēmuma. Jāņem arī vērā, ka minētajā lēmumā aptvertais ģeogrāfiskais segums ir EEZ, nevis ES. Jāņem vērā arī fakts, ka lēmumā Komisija neanalizēja attiecības starp konkrētajiem uzņēmumiem IPCCC 143. panta nozīmē.

(394)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika uzskatīts, ka abi uzņēmumi nav saistīti IPCCC 143. panta nozīmē, un tāpēc attiecīgais Savienības ražotājs pilnībā sadarbojās izmeklēšanā.

(395)

Makroekonomikas rādītāju analīzē informācija par papīrfabrikām, ko pārņēmis minētais Savienības ražotājs, netika ņemta vērā par visiem izvērtēšanā ietvertajiem gadiem, lai atspoguļotu pilnībā salīdzināmu tendenci gadu gaitā.

(396)

Ražotājs eksportētājs arī apgalvoja, ka katram Savienības ražotāju saistītajam uzņēmumam būtu jābūt sniegušam atsevišķu atbildi uz anketas jautājumiem, jo šie uzņēmumi ir atsevišķas juridiskas personas.

(397)

Attiecībā uz konkrēto Savienības ražotāju tika uzskatīts, ka ar vienu atbildi uz anketas jautājumiem būs pietiekami izsmeļošai atbildei un kaitējuma aspektu analīzei. Atbildē jo īpaši bija ietverts sīks informācijas sadalījums individuālu papīrfabriku līmenī, un visus vajadzīgos datus, kas attiecas uz visiem saistītajiem līdzīgā ražojuma ražotājiem/pārdevējiem, varēja pārbaudīt pārbaudes apmeklējumu laikā.

(398)

Iesniedzot papildu informāciju, ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka tas pats uzņēmums nav pilnībā sadarbojies, jo anketas atbildes sniedzis nepastāvošas juridiskas personas vārdā, un ka uzņēmuma revidētie pārskati neatspoguļo anketas atbildēs sniegtos datus.

(399)

Pēc konstatējumu paziņošanas ĶV un viens Ķīnas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka makroekonomikas dati, kas izmantoti analīzei, ir nepilnīgi un neprecīzi, tādēļ tos nevarēja izmantot kā apstiprinošus pierādījumus par būtisku kaitējumu.

(400)

Pārbaudes apmeklējumā apvienībā, kas iesniedza sūdzību, apstiprinājās, ka dati, kas izmantoti makroekonomikas rādītāju noteikšanai, savākti tieši no Savienības ražotājiem, kas saražo aptuveni 98 % no kopējās Savienības produkcijas, un ir pietiekami detalizēti, lai apzinātu informāciju par attiecīgo ražojumu. Izdarīja samērīgus un pamatojamus pieņēmumus un/vai aplēses, t. i. neņēma vērā griešanai paredzētus ruļļus, jo tos daudzumi bija ļoti mazi, par ko liecina to daļa kopējos reprezentatīvo Savienības ražotāju pārdevumos. Tādēļ šo apgalvojumu noraidīja.

(401)

Kā redzams iepriekšējā tabulā, attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms samazinājās par 20 %. Jāpiebilst, ka, kaut gan patēriņš Savienībā no 2006. līdz 2008. gadam palielinājās par aptuveni 1 %, Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms minētajā periodā samazinājās par 2 %, savukārt no 2008. gada līdz IP tas ievērojami samazinājās, jo bija samazinājies patēriņš Savienībā.

(402)

Kopš 2000. gada Savienības ražotāji bija veikuši lielus pārstrukturēšanas pasākumus, kuru mērķis bija novērst strukturālo jaudas pārpalikumu. Veicot konsolidāciju un slēdzot fabrikas, Savienības ražošanas nozare no 2006. gada līdz IP samazināja krītotā papīra ražošanas jaudu par apmēram 770 000 tonnu, t. i., par 11 %.

(403)

Neskatoties uz kopējās jaudas samazināšanos, izmantojuma rādītāji joprojām samazinājās no 92 % 2006. gadā līdz 83 % IP. Lielākais samazinājums notika laikā no 2008. gada līdz IP. Jānorāda, ka liels jaudas izmantojums ir nozīmīgs faktors papīra ražotāju ilgtermiņa dzīvotspējas nodrošināšanai lielo ieguldījumu pamatlīdzekļos dēļ. Tāpēc jaudas izmantojuma rādītāju IP laikā uzskatīja par zemu.

(404)

Pārdošanas apjoma rādītāji turpmāk tabulā attiecas uz apjomu, kas pārdots pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienības tirgū.

4.   tabula.

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(405)

Kaut gan patēriņš Savienībā no 2006. līdz 2007. gadam palielinājās par 4 % (sk. 377. apsvērumu), Savienības ražošanas nozares attiecīgā ražojuma pārdošanas apjoms neatkarīgiem pircējiem Savienības tirgū tajā pašā periodā palielinājās tikai par 2 %. Tas nozīmē, ka Savienības ražošanas nozare nevarēja savā labā pilnībā izmantot patēriņa palielināšanos šajā periodā. Turklāt laikā no 2008. gada līdz IP, kad patēriņš Savienībā samazinājās par 15 %, visu Savienības ražotāju pārdošanas apjomi samazinājās vēl vairāk — par 18 %. Tādējādi Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms pēc neliela pieauguma 2007. gadā turpināja ievērojami samazināties, attiecīgajā periodā radot tirgus daļas samazinājumu par 5 procentu punktiem.

(406)

Viena Ķīnas ražotāju eksportētāju grupa apgalvoja, ka Savienības ražotāju tirgus daļā jāiekļauj arī imports no Šveices, jo ražojumi importēti no fabrikas, kas pieder vienam no nozari pārstāvošiem Savienības ražotājiem.

(407)

Antisubsidēšanas izmeklēšanas ģeogrāfiskās darbības joma ir Eiropas Savienība. Tāpēc šis apgalvojums bija jānoraida.

(408)

Tika arī apgalvots, ka sūdzības iesniedzēju tirgus daļa attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās.

(409)

Tirgus daļa ir makrorādītājs, ko analizē visas Savienības ražošanas nozares līmenī, nevis sūdzības iesniedzēju līmenī. Otrkārt, apgalvojums par sūdzības iesniedzēju tirgus daļu ir kļūdains pēc būtības.

(410)

Izvērtējot tendences attiecīgajā periodā, var secināt, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma kritums par 19 % bija daudz izteiktāks nekā Savienības patēriņa samazinājums par 14 %. Tāpēc tajā pašā periodā ievērojami samazinājās arī Savienības ražošanas nozares tirgus daļa — par 5 procentu punktiem.

(411)

Kompensējamo subsīdiju apmērs ĶTR, kā norādīts sadaļā par subsīdijām, ir nozīmīgs. Ņemot vērā subsidētā importa apjomus un cenas, faktiskās subsīdijas normas ietekmi nevar uzskatīt par maznozīmīgu.

(412)

Kopumā četru nozari pārstāvošo Savienības ražotāju vidējās ražotāja pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū gadu gaitā saglabājās stabilas, izņemot 2007. gadu, kad tās bija nedaudz virs šā līmeņa.

5.   tabula.

Savienības ražotāju cenas

(413)

IP laikā krājumi veidoja apmēram 10 % no ražošanas apjoma. Attiecīgajā periodā, jo īpaši laikā no 2006. līdz 2007. gadam un vēlāk no 2008. gada līdz IP, četri nozari pārstāvošie Savienības ražotāji palielināja savus krājumus par 10 %. Jo īpaši tas notika vienlaikus ar subsidētā ĶTR importa par zemām cenām apjoma pieaugumu.

6.   tabula.

Krājumi

(414)

Četru nozari pārstāvošo Savienības ražotāju papīrfabriku slēgšanas un konsolidācijas dēļ darbinieku skaits attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās — par 20 % (gandrīz par 1 600 darba vietām).

(415)

Augstāka darbinieku darba efektivitāte tika sasniegta un saglabāta pat tad, kad notika ievērojama atlaišana no darba 2007. un 2008. gadā. Darbaspēka izmaksas nepārtraukti pieauga, attiecīgajā periodā kopumā par 8 %.

(416)

Laikā no 2006. līdz 2008. gadam četriem nozari pārstāvošiem Savienības ražotājiem radās zaudējumi, un finanšu stāvoklis uzlabojās tikai 2009. gadā, kad ekonomikas lejupslīdes rezultātā pasaulē ievērojami samazinājās galvenās izejvielas — celulozes — cena. Celulozes cenas samazinājumu (20 %) uzskatīja par pārmērīgi lielu kritumu, kas tiešā veidā palīdzēja uzlabot finanšu stāvokli IP laikā. Jānorāda, ka pēc IP celulozes cenas atgriezās tādā līmenī, kādā tās bija pirms IP.

(417)

Rentabilitātes pārmaiņas lielā mērā atspoguļo tendence, kas bija raksturīga naudas plūsmai, proti, ražotāju spējai pašfinansēt savu darbību. Tādējādi samazināto celulozes cenu dēļ naudas plūsma IP laikā ļoti ievērojami palielinājās. Peļņa no ieguldījumiem uzrādīja negatīvu attīstību atbilstīgi negatīviem peļņas rezultātiem, ko četri nozari pārstāvošie Savienības ražotāji sasniedza līdz 2008. gadam, un pozitīvu tendenci IP laikā sakarā ar negaidīti lieliem izmaksu ietaupījumiem celulozes cenu dēļ.

(418)

Ņemot vērā iepriekš minēto, četru nozari pārstāvošo Savienības ražotāju spēja veikt ieguldījumus tika ierobežota, jo attiecīgajā periodā, izņemot IP, naudas plūsma ievērojami pasliktinājās. Tāpēc attiecīgajā periodā ieguldījumi samazinājās par 35 % un tika ierobežoti līdz koģenerācijas rūpnīcu iekārtošanai, kas palīdzēja Savienības ražotājiem mazināt nepārtraukti pieaugošo elektroenerģijas izmaksu ietekmi.

(419)

Viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka rentabilitātes uzlabošanās nav jāuzskata par ierobežotu gadījumu, pamatojoties uz izejvielu cenu ārkārtas kritumu. Izmaksu samazinājums bija izdevīgs abiem — gan vietējiem, gan Ķīnas ražotājiem, ne tikai sūdzības iesniedzējiem, un tāpēc rentabilitātes straujais uzlabojums nebija saistīts vienīgi ar izmaksu kritumu, bet bija sekas izmaiņām sūdzības iesniedzēju cenu noteikšanas praksē.

(420)

Bez tam ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka rentabilitāti drīzāk sekmēja krītotā papīra cenas, nevis celulozes cena. Konstatēja, ka tad, kad celulozes cenas strauji samazinājās 2009. gadā, krītotā papīra cenas tādēļ nesvārstījās un peļņa palielinājās. Tā kā cenas palika stabilas, šajā konkrētajā laika posmā nevar noteikt kopsakarības starp cenām un rentabilitāti.

(421)

Rentabilitātes koeficients ir rādītājs, ko analizē nozari pārstāvošo Savienības ražotāju līmenī, nevis sūdzības iesniedzēju līmenī, kā to ierosinājusi attiecīgā persona. Savāktās informācijas analīzē tika pierādīta tieša saikne starp galvenās izejvielas celulozes cenu straujo kritumu un rentabilitātes palielinājumu, savukārt gatavo ražojumu stabilajām cenām patiešām bija nozīme rentabilitātes uzlabošanā. Lai gan tas, iespējams, attiecās arī uz citiem ražotājiem tirgū, tas tomēr neietekmē secinājumu, ka šo īslaicīgo rentabilitātes uzlabojumu ir izraisījis ārkārtējais izejvielu cenu kritums IP laikā.

(422)

Papīra ražošanas nozarei kopumā raksturīgas lielas parādsaistības, kas saistītas ar būtiskiem ieguldījumiem pamatlīdzekļos. To zaudējumu rezultātā, kas radās attiecīgā perioda lielākajā daļā, mazinājās arī četru nozari pārstāvošo Savienības ražotāju spēja piesaistīt kapitālu un finansēt savas darbības par pieņemamām finansiālām izmaksām. Tas īpaši bija vērojams 2008. gadā, kad viens no četriem nozari pārstāvošiem Savienības ražotājiem bija jārefinansē ar ievērojamu riska uzcenojumu, turpretī mazākais no šiem ražotājiem 2008. gadā kļuva maksātnespējīgs, un to pārņēma cits Savienības ražotājs.

(423)

Izmeklēšanā noskaidrots, ka attiecīgajā periodā pasliktinājās lielākā daļa rādītāju, kuri liecina par kaitējumu, piemēram, ražošanas apjoms (– 20 %), jaudas izmantojums (– 10 %), pārdošanas apjoms nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū (– 19 %), tirgus daļa (– 5 procentu punkti). Turklāt līdz 2008. gadam tika būtiski ietekmēti tādi kaitējuma rādītāji saistībā ar četru nozari pārstāvošo Savienības ražotāju finanšu darbību kā peļņa no ieguldījumiem un rentabilitāte. Pēkšņais rentabilitātes pieaugums IP bija saistīts tikai ar īslaicīgu un izņēmuma kārtā notikušu celulozes cenu krišanos pasaulē IP laikā. Jāpiebilst, ka pat IP laikā rentabilitātes rādītājs bija ļoti zems, un to neuzskatīja par tādu, kas varētu grozīt secinājumu par četru nozari pārstāvošo Savienības ražotāju īpaši slikto finansiālo stāvokli.

(424)

Izmeklēšanā arī noskaidrots, ka minētais kaitējums galvenokārt izskaidrojams ar to, ka, neskatoties uz savām pārstrukturēšanas darbībām un ražīguma uzlabojumiem, četri nozari pārstāvošie Savienības ražotāji nespēja paaugstināt savas krītotā papīra cenas tiktāl, lai tās segtu ražošanas izmaksas vai būtu ilgtspējīgi rentablas. Tas galvenokārt saistīts ar cenu samazinājumu, ko IP laikā praktizēja eksportētāji no Ķīnas un kas būtiski ietekmēja tirgu, kurā cenu pārredzamība ir augstā līmenī. Veicot papildu ražīguma uzlabojumus un sakarā ar celulozes cenu samazināšanos galvenokārt IP otrajā pusē, četriem nozari pārstāvošiem Savienības ražotājiem IP laikā izdevās samazināt savas ražošanas izmaksas. Tā kā pēc tam, kad ražotāji bija atrisinājuši strukturālās jaudas pārpalikuma problēmu, veicot konsolidēšanu un samazinot jaudu, pieprasījums un piedāvājums tirgū izlīdzinājās, krītotā papīra cenas varēja saglabāt stabilā līmenī. Tomēr šie četri nozari pārstāvošie Savienības ražotāji nevarēja atļauties paaugstināt pārdošanas cenas līdz tādam līmenim, lai rentabilitātes rādītāji uzrādītu ilglaicīgu dzīvotspēju.

(425)

Kā minēts 19. apsvērumā, viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka šajā izmeklēšanā būtu vajadzējis iekļaut arī ruļļpadeves iespiedmašīnām paredzēto krītoto papīru. Pamatojoties uz iepriekš minēto, tā paziņoja, ka šā ražojuma neiekļaušana būtiskā kaitējuma noteikšanas un tendenču analīzē izkropļotu priekšstatu par kaitējumu. Tomēr, pamatojoties uz 20. un 22.-25. apsvērumā minētajiem secinājumiem, proti, ka ruļļpadeves iespiedmašīnām un lokšņpadeves iespiedmašīnām paredzētais krītotais papīrs ir atšķirīgi ražojumi, apgalvojums tika noraidīts.

(426)

Minētā persona apgalvoja, ka viens no četriem nozari pārstāvošiem Savienības ražotājiem 2008. gadā bija pārņēmis kādu citu Savienības ražotāju, un tas liecina, ka šā Savienības ražotāja stāvoklis bija diezgan labs. Vispirms jāpiebilst, ka būtisko kaitējumu vērtē, ņemot vērā Savienības ražošanas nozares stāvokli, nevis viena ražotāja īpašo stāvokli. Kā secināts 423. apsvērumā, lielākā daļa kaitējuma rādītāju uzrādīja negatīvu tendenci, kas liecina, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis attiecīgajā periodā bija pasliktinājies. Turklāt pārņemšana tika uzskatīta par daļu no Savienības ražošanas nozares veiktajiem pārstrukturēšanas pasākumiem attiecīgajā periodā. Jebkurā gadījumā jānorāda, ka, analizējot tādus makroekonomikas rādītājus kā ražošanas apjoms, jauda, pārdošanas apjoms un tirgus daļa, pārņemšanai bija neitrāla ietekme, jo makroekonomikas rādītājus vērtē attiecībā uz visiem Savienības ražotājiem, kuri veido Savienības ražošanas nozari, kā definēts 372. apsvērumā. Citiem vārdiem sakot, īpašumtiesību maiņas gadījumā šiem faktoriem būtu jāpaliek kopumā nemainīgiem.

(427)

Pēc galīgo secinājumu paziņošanas personas apgalvoja, ka nav drošu pierādījumu, ka sūdzību iesniegušajiem Savienības ražotājiem ir nodarīts būtisks kaitējums. Gluži pretēji — sūdzības iesniedzēji IP laikā kopumā uzrādīja stabilus rezultātus un paaugstināja rentabilitāti.

(428)

Pirmkārt, Savienības ražošanas nozares stāvoklis tiek analizēts nozari pārstāvošo Savienības ražotāju līmenī, nevis sūdzības iesniedzēju līmenī, kā to ierosinājušas attiecīgās personas.

(429)

Otrkārt, kā jau norādīts 409. apsvērumā, šķiet, ka šo personu secinājumi ir izdarīti, pamatojoties uz rādītājiem, kas aprēķināti no citiem datu kopumiem un informācijas, nevis tās, kas konstatēta izmeklēšanas laikā un izklāstīta iepriekš. Tāpēc šie secinājumi ir kļūdaini pēc būtības. Turklāt šo personu analīze bija neatbilstoša tādā ziņā, ka tika izmantoti divi atšķirīgi datu kopumi makrorādītājiem un mikrorādītājiem.

(430)

Tika arī apgalvots, ka rentabilitātes uzlabojums ir jāuzskata arī par sekām, ko radīja nozares centieni pārstrukturizēties, tostarp ražošanas un nodarbinātības samazināšana, kā arī produktivitātes palielināšana. Šajā gadījumā pēdējos minētos faktorus nevar uzskatīt par vienīgajiem kaitējuma rādītājiem, bet visi kaitējuma rādītāji ir jāskata kopumā.

(431)

Pamatregulas 8. panta 2. punktā ir uzskaitīti ekonomiskie faktori un rādītāji, kas jānovērtē, noskaidrojot subsidētā importa ietekmi uz Savienības ražošanas nozari. Minētajā 8. panta 2. punktā ir skaidri noteikts, ka faktoru uzskaitījums nav izsmeļošs un ka neviens no šiem faktoriem nedz viens pats, nedz kopumā nav pamats izšķirīgam ieteikumam. Tāpēc, lai gan rādītāji ir jānovērtē individuāli, secinājumi jāizdara, izanalizējot visus faktorus.

(432)

Personas arī iesniedza savas piezīmes par iespējamiem turpmākiem kaitējuma draudiem, ņemot vērā Ķīnas ražotāju milzīgo jaudas palielināšamps, kas ir atbalstīta ar valsts politiku un subsīdijām. Izmeklēšana tika vērsta uz būtiska kaitējuma esamību, nevis uz turpmāka būtiska kaitējuma draudiem. Tāpēc šīs piezīmes nevarēja ietekmēt secinājumus un nebija ņemamas vērā.

(433)

Ievērojot iepriekš minēto, būtu jāsecina, ka Savienības ražošanas nozarei bija nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 8. panta 4. punkta nozīmē.

(434)

Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 5. un 6. punktu tika pārbaudīts, vai Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu ir izraisījis subsidētais imports no attiecīgās valsts. Turklāt pārbaudīja arī citus zināmos faktorus, kuri nav subsidētais imports un kuri būtu varējuši radīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, lai pārliecinātos, ka šo citu faktoru izraisītais kaitējums nebija saistīts ar subsidēto importu.

(435)

Jāpiebilst, ka Savienības krītotā papīra tirgum cenu kotēšanas dēļ ir raksturīga liela pirktspējas koncentrācija un cenu pārredzamība. Turklāt krītotais papīrs ir patēriņa preču tipa ražojums un nepieļauj būtiskas cenu atšķirības no dažādiem avotiem. Lielāko daļu ražojumu pārdod, izmantojot lieltirgotājus, kuru dēļ Savienības ražošanas nozare ir spiesta saglabāt cenas vienā līmenī ar lēto subsidēto importu. Tāpēc cenu līmeni Savienības tirgū kopumā būtiski ietekmēja importētā krītotā papīra cenas, un IP laikā 35 % no minētā importētā papīra bija ĶTR izcelsmes.

(436)

Izmeklēšanā noskaidrots, ka subsidētais imports no ĶTR attiecīgajā periodā krasi palielinājās (+ 183 %). Vispirms laikā no 2006. līdz 2007. gadam subsidētais imports no ĶTR palielinājās divkārt, savukārt 2007. gadā cenas bija par 2 % zemākas nekā gadu iepriekš. Imports no Ķīnas 2008. gadā saglabājās stabils, bet vidējās cenas samazinājās vēl par 1 %. IP laikā vēlreiz krasi palielinājās Ķīnas importa apjomi (+ 71 %) un tirgus daļa (+ 120 %), savukārt sarūkošās cenas (– 5 %) par 7,6 % samazināja četru nozari pārstāvošo Savienības ražotāju cenas, tādējādi izdarot cenu spiedienu uz Savienības tirgu un neļaujot Savienības ražotājiem paaugstināt cenas līdz rentablam līmenim.

(437)

Jāatgādina, ka patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās par aptuveni 14 %. Savienības ražošanas nozarē bija vērojams ievērojams pārdošanas apjomu samazinājums (19 %). Taču tas bija daudz izteiktāks nekā pieprasījuma krišanās un radīja tirgus daļas zaudējumu par 5 procentu punktiem. Tai pat laikā Ķīnas importa tirgus daļa palielinājās par 3 procentu punktiem. Tas pierāda, ka Savienības ražošanas nozares tirgus daļu lielā mērā ir pārņēmis subsidētais imports no ĶTR.

(438)

Tāpēc uzskata, ka ilgstošais spiediens, ko Savienības tirgū izraisīja lētais subsidētais imports no ĶTR, neļāva Savienības ražošanas nozarei pielāgot pārdošanas cenas pieaugošajām izejvielu izmaksām, jo īpaši 2008. gadā, kad celulozes cenas sasniedza maksimumu. Tas izskaidro Savienības ražošanas nozares zaudēto tirgus daļu un rentabilitātes samazināšanos.

(439)

Izmeklēšanas laikā un pēc galīgo secinājumu paziņošanas vairākas personas izvirzīja argumentu, ka Ķīnas importam nav būtiskas ietekmes uz apjomu un cenām. Tika apgalvots, ka Ķīnas importa pieplūduma nav bijis, bet tas ir pakāpeniski palielinājies gadu gaitā, un tāpēc tā ietekme ir diezgan ierobežota un nebūtu jāpārspīlē, nosakot kaitējumu. Tika arī apgalvots, ka Ķīnas cenām, pat ja tās bija zemākas par Savienības cenām, nebija nekādas ietekmes uz salīdzinoši stabilajām Savienības ražošanas nozares cenām. Viens no ražotājiem eksportētājiem apšaubīja Komisija secinājumu, kas Ķīnas cenas ir izraisījušas cenu pieauguma apturēšanu. Tas norādīja, ka 2009. gadā, kad Ķīnas cenas vēl vairāk pazeminājās, Savienības ražošanas nozares cenas ne vien uzrādīja pieaugumu, bet faktiski ļāva Savienības ražošanas nozarei gūt peļņu.

(440)

Ķīnas importa attīstība ir sīkāk analizēta 380. apsvērumā, un tika secināts, ka apjoma palielinājumu nevar uzskatīt par maznozīmīgu.

(441)

Cenu ziņā Ķīnas imports samazināja nozari pārstāvošo Savienības ražotāju cenas par 7,6 %, ko tirgū, kurā cenu pārredzamība ir augsta, uzskata par ievērojamu samazinājumu. Kā izklāstīts 412. apsvērumā, nozari pārstāvošo Savienības ražotāju cenas attiecīgajā periodā tik tiešām bija stabilas, izņemot ārkārtas palielinājumu 2007. gadā, kad Ķīnas eksporta apjoms nepalielinājās. Savukārt 2009. gadā Savienības ražotāji varēja saglabāt savas cenas stabilas uz vēl lielāka tirgus daļas zaudējuma rēķina, un to rentabilitāti nodrošināja šo stabilo cenu un samazināto izejvielas izmaksu apvienojums.

(442)

Viens Ķīnas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka krītotā papīra imports no Ķīnas neietekmē Savienības ražošanas nozares cenas, jo tas nav salīdzināms ar reprezentatīvo Savienības ražotāju ražoto un pārdoto krītoto papīru, jo, nosakot cenu samazinājumu un kaitējumu neradošu cenu līmeni, tika salīdzināti tikai 10 % reprezentatīvo Savienības ražotāju pārdevumu. Jāatzīmē, ka šajā izmeklēšanā izmantoti absolūti salīdzināmi ražojumi, kas tieši atbilst visām īpašībām, lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu. Tomēr krītotais papīrs, ko ražo Ķīnas ražotāji un krītotais papīrs, ko ražo Savienības ražotāji, būtībā ir salīdzināmi ražojumi, kā secināts 50. apsvērumā, un tādēļ tie savā starpā konkurē tieši Savienības tirgū.

(443)

Turklāt tika apgalvots, ka konstatētais fakts, ka krītotā papīra tirgus ir preču tirgus, kas ir ļoti pārredzams, nav patiess, jo Savienības ražotāji apmēram pusi no savas produkcijas pārdod tieši galalietotājiem. Pretēji šim apgalvojumam reprezentatīvie Savienības ražotāji pārdeva lielāko daļu savu ražojumu ar tirgotāju starpniecību tieši vai pastarpināti (tā dēvētie pārdevumi, izmantojot starpnieka pakalpojumus, kad ražojumus piegādā tieši klientam, bet pasūtīšana un rēķina izsniegšana notiek ar tirgotāju starpniecību). Tirgotājiem patiešām ir svarīga nozīme gan ražojumu krājumu veidošanā, gan cenas pārredzamībai tirgū.

(444)

Tomēr, ievērojot konstatētās tendences attiecībā uz importu no ĶTR, ko nevar uzskatīt par nenozīmīgu, tika secināts, ka lētā subsidētā importa pieplūdumam no ĶTR bija būtiski negatīva ietekme uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(445)

Kā minēts 378. apsvērumā, krītotā papīra patēriņš Savienībā 2007. gadā palielinājās, bet 2008. gadā un IP laikā samazinājās. Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā zaudēja tirgus daļu. Viens no sadarbībā iesaistītajiem ĶTR eksportētājiem un Ķīnas valdība apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms, tirgus daļa un ražošana samazinājās sakarā ar patēriņa samazināšanos, ko izraisīja ekonomikas krīze un elektronisko plašsaziņas līdzekļu attīstība, un ka šis samazinājums nav saistāms ar Ķīnas importu. Lai pamatotu savu apgalvojumu, ĶV citēja Konkurētspējas un nodarbinātības manifestu, ko papīra un celulozes ražošanas nozare uzsāka 2009. gada jūnijā (“Manifests”).

(446)

Lai gan nevar noliegt, ka kāda iemesla dēļ šī negatīvā Savienības patēriņa dinamika no 2007. gada līdz IP negatīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozares stāvokli ražošanas un pārdošanas apjomu ziņā, ievērības cienīgs ir fakts, ka Ķīnas eksportētājiem tajā pašā laikā un jo īpaši no 2008. līdz 2009. gadam izdevās palielināt pārdošanas apjomus un tirgus daļu, ar subsidētā importa palīdzību izdarot cenu spiedienu uz tirgu.

(447)

ĶV minētais Manifests attiecas uz visu papīra un celulozes ražošanas nozari, un tam ir vispārējs politikas mērķis. Pamatojoties uz minētajā dokumentā iekļauto informāciju, nevar izdarīt atsevišķus secinājumus par attiecīgā ražojuma ražošanu un tirdzniecību. Tāpēc nav iespējams secināt, vai Manifestā norādītie apgalvojumi vai konstatējumi ir faktiski viennozīmīgi attiecināmi uz attiecīgo ražojumu. Turklāt, tā kā izmeklēšanā netika konstatēta pārliecinoša saikne starp finanšu krīzi un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu, šis arguments bija jānoraida.

(448)

Tadējādi, tiek uzskatīts, ka Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos nevar skaidrot ar patēriņa kritumu, bet to izraisījis galvenokārt subsidētā importa pieplūdums no ĶTR un Ķīnas eksportētāju izraisītais cenu samazinājums. Pat tad, ja pieprasījuma samazināšanās veicināja kaitējumu, tā nevarēja izmainīt cēloņsakarību starp radīto būtisko kaitējumu un subsidētā importa palielināšanos.

(449)

Četru nozari pārstāvošo Savienības ražotāju vidējās ražošanas izmaksas no 2006. līdz 2008. gadam nedaudz pieauga (par 2 %) un IP laikā samazinājās par 5 %. Izmeklēšanā noskaidrots, ka četru nozari pārstāvošo Savienības ražotāju krītotā papīra ražošanas izmaksas kopumā attīstījās līdzīgi kā cenas celulozei, kas ir viena no galvenajām papīra ražošanas izejvielām. Laikā no 2006. līdz 2008. gadam celulozes vidējā cena pieauga par 8 %, bet pēc tam no 2008. gada beigām līdz IP pēdējam mēnesim tā strauji samazinājās. Celulozes cena 2009. gadā bija vidēji par 19 % zemāka nekā iepriekšējā gadā.

(450)

Ja nebūtu Savienības ražošanas nozarei kaitējumu radošās subsidēšanas, varētu sagaidīt, ka cenas tiktu regulāri pielāgotas, atspoguļojot ražošanas izmaksu dažādo elementu izmaiņas. Taču līdz 2008. gadam tas nenotika. Pat tad, kad 2008. gadā celulozes cenas paaugstinājās, Savienības ražotāji bija spiesti saglabāt savas pārdošanas cenas zemā līmenī, lai konkurētu ar lēto subsidēto importu no ĶTR, un tāpēc šajā periodā ievērojami samazinājās to rentabilitāte. IP celulozes cenu ārkārtīgi lielā krituma dēļ stāvoklis uzlabojās, vienlaikus tajā pašā laikā krītotā papīra cenas varēja saglabāt stabilas. Taču pat šajā izņēmuma periodā joprojām ļoti zemais peļņas līmenis neļāva četriem nozari pārstāvošiem Savienības ražotājiem atgūties no ilgstošās subsidēšanas ietekmes. Lai gan izejvielu izmaksas samazinājās, cenu līmeni joprojām nevarēja paaugstināt līdz tādam līmenim, lai sasniegtu stabilu peļņas normu, kas nepieciešama šai kapitālietilpīgajai nozarei.

(451)

Tāpēc tiek secināts, ka subsidētais imports no ĶTR, kas samazināja četru nozari pārstāvošo Savienības ražotāju cenas, samazināja arī cenas Savienības tirgū un neļāva tiem palielināt pārdošanas cenas, lai segtu to izmaksas vai sasniegtu pieņemamu rentabilitāti. Tā kā izejvielu cenas IP laikā ievērojami samazinājās, tika secināts, ka tās nevarēja ietekmēt tajā pašā periodā Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(452)

Kā vēl vienu zināmo faktoru, kas nav subsidētais imports un kas tai pat laikā varēja radīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, pārbaudīja arī eksporta darbību, lai pārliecinātos, ka šādu citu faktoru radīto kaitējumu nesaista ar subsidēto importu. Analīzē tika konstatēts, ka četru nozari pārstāvošo Savienības ražotāju veiktie eksporta pārdevumi nesaistītām personām attiecīgajā periodā veidoja nozīmīgu daļu (apmēram 26 %) no to pārdošanas apjoma. Kaut gan arī eksporta pārdošanas apjomi attiecīgajā periodā samazinājās par 16 %, šis samazinājums bija mazāk izteikts nekā pārdevumu apjoma samazinājums Savienības tirgū (19 %). Tāpēc uzskatīja, ka četriem nozari pārstāvošiem Savienības ražotājiem radīto kaitējuma apmēru nevar izskaidrot ar eksporta apjoma samazināšanos. Tā kā eksports ir ļoti svarīgs, lai saglabātu jaudas izmantojumu augstā līmenī nolūkā segt augstās nemainīgās izmaksas par ieguldījumiem iekārtās, uzskatīja, ka, lai gan eksporta darbība bija pasliktinājusies, tai kopumā bija pozitīva ietekme. Tāpēc uzskata, ka pat tad, ja eksporta darbības mazināšanās kopumā varētu būt pasliktinājusi Savienības ražošanas nozares stāvokli, tā tik un tā ir mazinājusi Savienības tirgum nodarītos zaudējumus un tāpēc nav tāda, kas pārtrauktu cēloņsakarību starp subsidēto importu no ĶTR un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(453)

Viena persona apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare piedzīvoja būtisku eksporta samazinājumu, jo euro ir spēcīgāks salīdzinājumā ar ASV dolāru, un šā faktora izraisīto kaitējumu nevajadzētu piedēvēt importam no ĶTR. Kā secināts iepriekš, Savienības ražošanas nozares eksporta darbības pasliktināšanās neatkarīgi no tās cēloņiem nav galvenais iemesls, kāpēc ražotājiem tika nodarīts kaitējums, un tāpēc nepārtrauc 444. apsvērumā konstatēto cēloņsakarību.

(454)

No citām trešām valstīm veiktā importa apjomi un cenas no 2006. gada līdz IP bija šādas.

9.   tabula.

Imports no trešām valstīm

(455)

Citas galvenās trešās valstis, kas eksportē krītoto papīru uz Savienības tirgu, ir Šveice, Indonēzija un Dienvidkoreja. Importa apjomu tendences liecina, ka importa pieaugums no ĶTR bija daudz izteiktāks nekā no jebkuras no pārējām trešām valstīm. Importētie ražojumi no Šveices vienmēr tika pārdoti par ievērojami augstākām cenām nekā ražojumi, kas tika importēti no ĶTR. Šveices ražojumu tirgus daļa saglabājās salīdzinoši stabila, izņemot 2008. gadu, kad tā uz laiku palielinājās un pārsniedza 4 %, bet IP laikā atkal samazinājās un pietuvojās 2006. gada līmenim. No Šveices importēto krītoto papīru ražoja galvenokārt viens uzņēmums, kura īpašnieks ir viens no četriem nozari pārstāvošiem Savienības ražotājiem, un augstākas cenas par vienību var būt saistītas ar dažādu ražojumu klāstu un pārdošanas struktūrām. Arī importētie apjomi no Indonēzijas Savienībā tika pārdoti par augstākām cenām nekā Ķīnas ražojumi, izņemot IP, kad cenas nokritās, ļoti iespējams, lielā mērā celulozes cenu samazināšanās dēļ. No tā izrietošais importa pieaugums, kas apjoma ziņā IP tomēr saglabājās zemā līmenī, ietekmēja tirgus daļu, kura šajā periodā arī palika zemā līmenī. Imports no Dienvidkorejas uz Savienību visā attiecīgajā periodā bija neliels, un tirgus daļa saglabājās stabila. Kaut gan Korejas importa cenas bija salīdzināmas ar ĶTR importa cenām, Korejas cenas atšķirībā no Ķīnas importa cenām visā attiecīgajā periodā nepārtraukti nesamazinājās. Imports no visām pārējām valstīm bija par ievērojami augstākām cenām nekā imports no ĶTR, un importa apjomi bija nelieli.

(456)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, būtu jāsecina, ka imports no šīm trešām valstīm nebija veicinājis Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(457)

Viens sadarbībā iesaistītais ĶTR eksportētājs apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu bija izraisījis Savienības ražošanas nozares jaudas pārpalikums. Tādējādi jāuzskata, ka Savienības ražošanas nozares jaudas samazinājums un konsolidācija ir nevis Ķīnas importa sekas, bet gan jaudas pārpalikuma novēršanas pasākums. Tomēr izmeklēšana konstatēja, ka Savienības ražošanas nozarei attiecīgajā periodā, jo īpaši 2008. gadā, radās zaudējumi, neskatoties uz ražotāju pārstrukturēšanu, jo, kā izklāstīts 435.-444. apsvērumā, Savienības ražošanas nozare joprojām nespēja paaugstināt cenas virs izmaksu līmeņa. Šo situāciju galvenokārt izraisīja cenu spiediens no subsidētā importa, kas samazināja Savienības ražošanas nozares cenas. Tāpēc šis apgalvojums bija jānoraida.

(458)

Tika arī apgalvots, ka Savienības ražošanas nozares pārstrukturēšanas centieni tika pabeigti 2009. gadā, konsolidējot divus lielus ražotājus, kā rezultātā situācija Savienības ražošanas nozarē tūlīt uzlabojās. Pārstrukturēšana notika no 2000. gada līdz IP. Minētās konsolidācijas pozitīvajai ietekmei vajadzēja izpausties kā jaudas izmantojuma uzlabojumam un vismaz kā stabiliem tirdzniecības apjomiem, tomēr abi šie rādītāji IP laikā pasliktinājās. No otras puses, tika secināts, ka Savienības ražošanas nozares rentabilitātes uzlabošanos IP laikā izraisīja galvenokārt un tieši ārkārtējais vienreizējais celulozes cenu kritums. Tāpēc šis arguments bija jānoraida.

(459)

Iepriekš minētā analīze pierādīja, ka ĶTR izcelsmes lētā subsidētā importa apjoms un tirgus daļa attiecīgajā periodā ievērojami pieauga. Turklāt konstatēja, ka šo importu veica par subsidētām cenām, kas bija zemākas par cenām, kuras Savienības ražošanas nozare bija noteikusi līdzīgiem ražojuma veidiem Savienības tirgū.

(460)

ĶTR izcelsmes lētā subsidētā importa apjoma un tirgus daļas palielinājums notika vienlaicīgi ar kopējo pieprasījuma samazināšanos Savienības tirgū no 2006. gada līdz IP, kā arī ar Savienības ražotāju tirgus daļas samazināšanos minētajā periodā. Tai pat laikā Savienības ražošanas nozares ekonomiskā un finansiālā stāvokļa galvenie rādītāji attīstījās negatīvi, kā izklāstīts 423. apsvērumā.

(461)

Pārbaudot pārējos zināmos faktorus, kas būtu varējuši nodarīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, konstatēja, ka tie nav tādi, lai pārtrauktu cēloņsakarību starp subsidēto importu no ĶTR un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(462)

Pamatojoties uz iepriekš minēto analīzi, kurā visu zināmo faktoru ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli ir pienācīgi noteikta un nošķirta no kaitējumu radošās ietekmes, ko izraisīja subsidētais imports, būtu jāsecina, ka subsidētais imports no ĶTR ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei pamatregulas 8. panta 5. punkta nozīmē.

(463)

Saskaņā ar pamatregulas 31. pantu tika pārbaudīts, vai neatkarīgi no iepriekš izklāstītajiem konstatējumiem ir pārliecinoši iemesli, kas liek secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā kompensācijas pasākumu pieņemšana nav Savienības interesēs. Šajā nolūkā un saskaņā ar pamatregulas 31. panta 1. punktu iespējamo pasākumu varbūtējo ietekmi uz attiecīgā ražojuma ražotājiem, importētājiem, lieltirgotājiem, izplatītājiem un lietotājiem Savienībā, kā arī pasākumu nepieņemšanas iespējamās sekas tika izvērtētas, pamatojoties uz visiem iesniegtajiem pierādījumiem.

(464)

Savienības ražošanas nozarē kopumā ir 14 zināmi ražotāji, un saskaņā ar CEPIFINE datiem tiek lēsts, ka to saražotā produkcija veido apmēram 98 % no krītotā papīra produkcijas Savienībā. Ražotāji ir izvietoti dažādās Savienības dalībvalstīs un saistībā ar attiecīgo ražojumu tieši nodarbina vairāk nekā 11 000 cilvēku.

(465)

Divi no zināmajiem ražotājiem iebilda pret izmeklēšanas sākšanu, bet nesniedza papildu informāciju un nesadarbojās izmeklēšanā. Taču, pamatojoties uz pieejamo informāciju un jo īpaši uz CEPIFINE sniegtajiem datiem, kas liecināja par Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos, var pamatoti pieņemt, ka subsidētais imports ir negatīvi ietekmējis arī šos divus uzņēmumus. Tāpēc nesadarbošanos neuzskatīja par norādi, ka šo uzņēmumu stāvoklis atšķirtos no pārējo Savienības ražotāju stāvokļa.

(466)

Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums, ko radījis subsidētais imports no ĶTR. Jāatgādina, ka lielākā daļa kaitējuma rādītāju attiecīgajā periodā attīstījās negatīvi. Neskatoties uz nelielu uzlabojumu IP laikā, būtiski ietekmēti tika jo īpaši tādi ar četru nozari pārstāvošo Savienības ražotāju finanšu darbību saistīti rādītāji kā rentabilitāte un peļņa no ieguldījumiem. Ja pasākumi netiks veikti, ļoti iespējams, ka Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis pasliktināsies vēl vairāk.

(467)

Sagaidāms, ka kompensācijas pasākumu noteikšana atjaunos efektīvas un godīgas konkurences apstākļus Savienības tirgū, ļaujot Savienības ražošanas nozarei pielāgot krītotā papīra cenas tā, lai tās atspoguļotu dažādos komponentus. Paredzams, ka šo pasākumu noteikšana ļaus Savienības ražošanas nozarei vismaz daļēji atgūt attiecīgajā periodā zaudēto tirgus daļu, nākotnē labvēlīgi ietekmējot tās ekonomisko situāciju un rentabilitāti.

(468)

Tāpēc tika secināts, ka galīgo kompensācijas pasākumu noteikšana ĶTR izcelsmes krītotā papīra importam būs Savienības ražošanas nozares interesēs.

(469)

Anketas nosūtīja 14 zināmiem nesaistītiem importētājiem un tirgotājiem Savienībā, kuri bija minēti sūdzībā. Izmeklēšanas laikā pieteicās vēl vairāki citi tirgotāji (kurus nozarē dēvē arī par “lieltirgotājiem”). Visbeidzot, izmeklēšanā sadarbojās 13 uzņēmumi, lai gan daži no tiem iesniedza tikai daļēju informāciju. Tika konstatēts, ka importētāji tirgū darbojas arī kā tirgotāji, tāpēc visas šīs personas turpmāk tiks dēvētas par “tirgotājiem”.

(470)

Izmeklēšana apliecināja, ka visi tirgotāji iepirka krītoto papīru no vairākiem avotiem un galvenokārt no Savienības ražotājiem. Divi tirgotāji neiepirka vispār vai tikai šad un tad iepirka importēto krītoto papīru no ĶTR. Desmit uzņēmumi, kas sniedza kvantitatīvu informāciju par saviem attiecīgā ražojuma iepirkumiem, kopā veidoja 47 % no kopējā ĶTR importa. Imports, tostarp imports no ĶTR, veidoja tikai nelielu daļu no to uzņēmējdarbības kopējā apjoma, tāpēc ierosināto pasākumu negatīvā ietekme, visticamāk, būs nenozīmīga. Visi tirgotāji apgalvoja, ka Savienībā un ĶTR ražotajam krītotajam papīram lielā mērā ir līdzīga kvalitāte un ka abi šie papīra veidi ir savstarpēji aizvietojami. Turklāt izmeklēšanā apstiprinājās, ka pastāv liels skaits citu importa avotu un tirgotāji vismaz ilgākā laikposmā varētu atgriezties pie šiem citiem piegādes avotiem.

(471)

Divi tirgotāji importētāji krītoto papīru galvenokārt iepirka no Ķīnas avotiem. Abi uzņēmumi apgalvoja, ka tiem rastos grūtības iegūt ražojumus no Savienības ražotājiem, jo sakarā ar ražotāju pieprasītiem minimāliem pasūtīšanas apjomiem pastāvētu tradicionālie pārdošanas kanāli un būtu jāievēro izplatīšanas līgumi. Taču tas tieši neietekmēja krītotā papīra pieejamību no Savienības ražotājiem, jo tiem bija pieejama pietiekama rezerves jauda. Tāpēc šis apgalvojums bija jānoraida.

(472)

Attiecībā uz iespējamību novirzīt iespējamo izmaksu pieaugumu uz patērētājiem visi sadarbībā iesaistītie tirgotāji atsaucās uz lielu cenu pārredzamību Savienības tirgū un apgalvoja, ka tie varētu palielināt pārdošanas cenas gala patērētājiem vienīgi tad, ja palielinātos cenu līmenis Savienībā kopumā. Pamatojoties uz iepriekš minēto un ņemot vērā, ka kompensācijas maksājumu iecerētā ietekme cita starpā ir palielināt cenu līmeni Savienībā līdz izmaksas nosedzošam līmenim, tiek sagaidīts, ka importētāji tādējādi vismaz daļēji varēs novirzīt uz saviem klientiem jebkuru cenu pieaugumu, ko izraisīs kompensācijas maksājums. Jānorāda arī, ka atbilstoši iepriekš minētajam tika konstatēts, ka imports no Ķīnas veido tikai ļoti nelielu daļu no tirgotāju kopējās uzņēmējdarbības un tāpēc kompensācijas maksājuma ietekme kopumā būtu niecīga. Visbeidzot, uzskata arī, ka importētājiem rentablāka ir ĶTR ražotāju saražotā krītotā papīra tālākpārdošana, tāpēc tie arī varētu gūt mazāku peļņu, uzņemoties segt vismaz daļu no izmaksu pieauguma.

(473)

Tāpēc galīgo pasākumu noteikšanai kopumā nevajadzētu būtiski negatīvi ietekmēt importētājus un tirgotājus.

(474)

Anketas nosūtīja astoņiem zināmajiem lietotājiem Savienībā, kuri bija minēti sūdzībā. Izmeklēšanas laikā pieteicās vairāki citi lietotāji. Kopumā pieci uzņēmumi pilnībā vai daļēji atbildēja uz anketas jautājumiem. Šie uzņēmumi atrodas visā Savienībā un pārstāv iespiedēju un izdevēju nozares. Tā kā konstatēja, ka iespiedēju un izdevēju tirgus apstākļi un izmaksu struktūras atšķiras, pasākumu ietekmi analizēja katrai grupai atsevišķi.

(475)

Pamatinformāciju sniedza tikai viens iespiedējs. Saskaņā ar šā iespiedēja sniegto informāciju krītotā papīra tirgus daļa attiecībā pret iespiedmateriāla ražošanas kopējām izmaksām bija salīdzinoši augsta. Kaut arī izmeklēšanā ir pierādīts, ka iespiedēji krītoto papīru iepērk galvenokārt no Savienības ražotājiem, tika apliecināts, ka Savienībā un ĶTR ražotajam krītotajam papīram ir līdzīga kvalitāte un ka starp tirgotājiem pastāv spēcīga cenu konkurence.

(476)

Tika norādīts, ka jebkāds cenu pieaugums ievērojami negatīvi ietekmētu rentabilitāti. Tika arī apgalvots, ka poligrāfijas nozare jau tāpat izjūt spiedienu strukturālā jaudas pārpalikuma dēļ un ka jebkāds krītotā papīra iepirkuma cenu pieaugums vēl vairāk palielinātu spiedienu uz iespiedējiem. Šajā sakarā jāatzīmē, ka, ņemot vērā nelielos Ķīnas izcelsmes krītotā papīra daudzumus, ko izmanto iespiedēji (kas joprojām lielāko nepieciešamo krītotā papīra daļu iegūst no Savienības ražotājiem), jebkāda maksājuma tiešā ietekme tika uzskatīta par niecīgu. Attiecībā uz vispārēju cenu pieaugumu Savienības tirgū uzskatīja, ka, tā kā šis cenu pieaugums ietekmētu visus ekonomikas dalībniekus, tad tam būtu neitrāla ietekme.

(477)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no četriem izdevējdarbības nozares uzņēmumiem. IP tikai viens uzņēmums nelielā daudzumā bija iepircis Ķīnas izcelsmes krītoto papīru. Divi uzņēmumi sniedza kvantitatīvus datus par savu krītotā papīra izmantojumu.

(478)

Kopumā tika konstatēts, ka ražojumi, kuros izmanto krītoto papīru, vidēji atbilst 16 % no šo uzņēmumu kopējā apgrozījuma un ka vidējā peļņa šajā nozarē ir apmēram 12 %. Turklāt tika konstatēts, ka šie seši uzņēmumi iegādājās krītoto papīru galvenokārt no Savienības ražotājiem, bet tikai viens no tiem izmantoja no ĶTR importētu krītoto papīru. Vēl viens uzņēmums sāka iepirkt Ķīnas ražojumus tikai pēc IP. Tāpēc un jo īpaši pamatojoties uz šajā nozarē izmantotā Ķīnas izcelsmes krītotā papīra nelielajiem apjomiem, nešķiet, ka kompensācijas pasākumu piemērošana importam no ĶTR varētu būtiski ietekmēt izdevējdarbības nozari kopumā. Turklāt tika konstatēts, ka šie uzņēmumi strādā ar peļņu un vieglāk varētu novirzīt cenu pieaugumu uz gala patērētāju, jo tiek izmantots klienta pasūtīts un klienta izvēlēts papīrs, tāpēc izplatītākā prakse ir tāda, ka ražošanā izmantoto papīru iegādājas klients pats. Visbeidzot, izdevējiem ir lielāka pirktspēja apjomradītu ietaupījumu dēļ.

(479)

Divas poligrāfijas un izdevējdarbības nozares asociācijas iesniedza argumentus. Viena iebilda pret maksājumu piemērošanu, apgalvojot, ka jebkāds cenu pieaugums palielinātu izmaksas un attiecīgi izraisītu konkurētspējas pasliktināšanos un darba vietu zaudēšanu pakārtotajās nozarēs. Otra ieņēma neitrālu nostāju, tomēr norādīja, ka pasākumi varētu nelabvēlīgi ietekmēt pakārtotās nozares, jo cenu paaugstināšanās varētu izraisīt poligrāfijas nozares ģeogrāfisku pārorientēšanos uz citu vietu, izraisot pakārtoto nozaru iespieddarbu importa palielinājumu.

(480)

Izmeklēšanā konstatēja, ka ir vairāki papīra ražojumu segmenti, kuros paredzama izaugsme, un ka joprojām pieaug tā augstas kvalitātes iespiedpapīra segmenta apjoms, kas galvenokārt izmanto krītoto papīru. Apgalvojums, ka zaudējumi tiktu novirzīti uz pakārtoto tirgu, ir nenoteikts un nav pamatots ar pārliecinošu informāciju vai pierādījumiem.

(481)

Pēc galīgo secinājumu paziņošanas tika atkārtots tas pats iebildums par iespējamo ietekmi uz pakārtoto nozari, ko pamatoja ar faktu, ka pēdējos gados strauji pieaudzis drukāto materiālu imports no Ķīnas, kas acīmredzot pārņēmis ievērojamu drukātās produkcijas patērētāju tirgus daļu Eiropā.

(482)

Kā minēts iepriekš, iespiedēju sadarbība bija ierobežota un balstījās un ierobežotu kvantitatīvo informāciju, kas tika saņemta, jo tika konstatēts, ka to rentabilitātes līmeņa un krītotā papīra izmaksu daļas dēļ iespiedēji patiesi ir jutīgi attiecībā uz cenu pieaugumu. Tomēr lielākā daļa iespiedēju IP tieši neiegādājās Ķīnas izcelsmes papīru vai iegādājās to ļoti ierobežotā apjomā, un šā papīra daudzums, ko izmanto iespiedēji, ir kopumā zems, tāpēc tieša ietekme uz nodokli būtu niecīga. Lielākā daļa iespiedēju apgalvoja arī, ka tāpēc, ka ir nepieciešams īss piegādes termiņš, tā papīra daļa, ko veido piegādes no trešām valstīm, joprojām paliks ierobežota.

(483)

Attiecībā uz iebildumiem par Ķīnas pakārtoto nozaru iespiestajiem materiāliem, jāatzīmē, ka iespiesto materiālu importa statistika aptver plaša spektra ražojumu klāstu, tostarp iespiesto galaprodukciju, kas nav drukāta uz krītotā papīra. Balstoties uz pieejamo informāciju, nevar novērtēt, kāda daļa no ražojumiem, kas tiek importēti no Ķīnas, ir drukāta uz attiecīgā ražojuma un kāda daļa — uz cita veida papīra. Tomēr no saņemtās informācijas ir zināms, ka Ķīnas izcelsmes drukātie materiāli vairumā gadījumu aptver konkrētu kategoriju grāmatas, bērnu grāmatas, kalendārus, iepakojumu un apsveikuma kartītes. Ir mazāk iespējams, ka produkcija, kas ir “laika jutīgāka”, piemēram, nedēļas/mēneša periodiskie izdevumi un cits avīžpapīrs, tiks importēta no Ķīnas transportēšanai nepieciešamā laika dēļ. Lai gan dažu drukāto ražojumu iespiešana varētu būt jutīgāka attiecībā uz pakalpojuma izvietošanu citur, no otras puses, ir arī ražojumu veidi, kam tuvums un apkalpošana ir būtiski un tāpēc tos nevar ietekmēt ārējā konkurence. Turklāt, lai gan poligrāfijas nozarē papīrs ir svarīgs izmaksu faktors, tā ir arī darbietilpīga ražošanas nozare, tādēļ, lemjot par pārvietošanu, darbaspēka izmaksas var būt svarīgāks apsvērums. Rezumējot nevar izslēgt, ka uz krītotā papīra iespiesto ražojumu imports palielināsies, bet nav iespējams precīzi aplēst, nedz cik liels tas būs un kā ietekmēs iespieddarbu ražotāju konkurētspēju, nedz arī to, vai cenu kāpumam būs tieša ietekme uz pakārtoto Savienības poligrāfijas nozari.

(484)

No iesniegtās informācijas ir zināms arī, ka poligrāfijas nozare cieš no strukturāla jaudas pārpalikuma, kas rada nepārtrauktu nozares pārstrukturēšanu. Viens no pārstrukturēšanas virzītājspēkiem bija arī papīra ražotāju konsolidācija vērtības ķēdē. Uzskata, ka poligrāfijas nozarei ir grūtības pacelt cenas galvenokārt nozares strukturālā jaudas pārpalikuma dēļ.

(485)

Ņemot vērā iepriekš minēto, pat tad, ja daļu lietotāju negatīvi ietekmēs pasākumu piemērošana importam no ĶTR, kopumā ietekme uz lietotājiem abās atšķirīgajās nozarēs, šķiet, būs neliela. Turklāt izmeklēšanā netika konstatēta būtiska ietekme uz lietotājiem, kas iegādājas papīru galvenokārt no citiem avotiem, kas nav ĶTR. Gluži pretēji, lielākā daļa lietotāju apgalvoja, ka tāpēc, ka ir nepieciešams īss piegādes termiņš, no trešām valstīm veikto piegāžu īpatsvars joprojām būs ierobežots. Visbeidzot, uzskata, ka poligrāfijas nozarei ir grūtības paaugstināt cenas galvenokārt nozares strukturālā jaudas pārpalikuma dēļ.

(486)

Tika arī apgalvots, ka pasākumi izraisīs piedāvājuma deficītu tirgū un garākus piegādes termiņus lietotājiem.

(487)

Ieinteresētās personas, kas izteica apgalvojumus par iespējamo piedāvājuma trūkumu, nenorādīja šāda iespējamā trūkuma apjomu un nesniedza tā aplēses. Jebkurā gadījumā šos apgalvojumus neapstiprina Savienības ražotāju jaudas izmantojuma rādītājs, kas IP laikā bija 83 %, neizmantotā jauda bija apmēram miljons tonnu. Pamatojoties uz iepriekš minēto, deficīta rašanās ir maz iespējama.

(488)

Tāpēc secināja, ka, pamatojoties uz pieejamo informāciju, kompensācijas pasākumiem pret ĶTR izcelsmes krītotā papīra importu, visticamāk, nebūs būtiskas negatīvas ietekmes uz attiecīgā ražojuma lietotājiem.

(489)

Ņemot vērā iepriekš minēto, būtu jāsecina, ka kopumā, pamatojoties uz pieejamo informāciju par Savienības interesēm, nav pārliecinošu iemeslu, lai ĶTR izcelsmes krītotā papīra importam nenoteiktu kompensācijas pasākumus.

(490)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz subsidēšanu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, jānosaka antisubsidēšanas pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu, ko subsidētais imports radītu Savienības ražotājiem.

(491)

Nosakot šo pasākumu līmeni, tika ņemtas vērā konstatētās subsīdiju normas un maksājuma apmērs, kas vajadzīgs, lai novērstu Savienības ražotājiem nodarīto kaitējumu, nepārsniedzot konstatēto subsīdijas normu.

(492)

Aprēķinot kaitējumu radošās subsidēšanas ietekmes novēršanai nepieciešamo maksājuma summu, uzskatīja, ka pasākumiem jābūt tādiem, kas ļautu Savienības ražošanas nozarei segt ražošanas izmaksas un gūt tādu peļņu pirms nodokļu samaksas, kādu šāda veida ražotājiem šajā nozarē pamatoti iespējams gūt līdzīgā ražojuma pārdošanā Savienībā normālos konkurences apstākļos, t. i., ja nebūtu subsidētā importa.

(493)

Sūdzības iesniedzējs pieprasīja noteikt mērķa peļņu vismaz 10 %, pamatojoties uz viņa apgalvojumiem par gaidāmo peļņas normu, ko neatkarīgas reitinga aģentūras izmanto klasifikācijas metodikā, un par rentabilitāti, ko sasniedzis ražotājs citā papīra ražošanas segmentā, kuru Ķīnas imports nav skāris.

(494)

Sūdzībā un turpmākajā sūdzībā ieteiktā mērķa peļņa tika pārbaudīta, pamatojoties uz atbildēm, kas sniegtas uz anketas jautājumiem, un pārbaudes apmeklējumiem pie nozari pārstāvošiem Savienības ražotājiem. Uzskatīja, ka mērķa peļņai ir jāatspoguļo augstās sākotnējo ieguldījumu vajadzības un risks, kas rodas šai kapitālintensīvajai nozarei, ja nav importa par dempinga cenām vai subsidētā importa. Ņēma vērā izmaksas par ieguldījumiem iekārtās. Tika uzskatīts, ka peļņas normu 8 % apmērā no apgrozījuma var uzskatīt par atbilstošu minimālo normu, ko Savienības ražošanas nozare varētu sasniegt, ja nebūtu kaitējumu radošās subsidēšanas.

(495)

Pamatojoties uz minēto, aprēķināja kaitējumu neradošo cenu Savienības ražotāju līdzīgā ražojuma pārdošanai. Kaitējumu neradošā cena tika iegūta, ražošanas izmaksām pieskaitot iepriekšminēto peļņas normu 8 % apmērā.

(496)

Viena sadarbībā iesaistītā ražotāja eksportētāja grupā iekļauta uzņēmuma eksporta pārdevumi netika ņemti vērā 382. apsvērumā izskaidroto iemeslu dēļ.

(497)

Tad noteica vajadzīgo cenu palielinājumu, katra ražojuma veida vidējo svērto importa cenu, kas noteikta ĶTR ražotājiem eksportētājiem, salīdzinot ar cenu, kura nerada kaitējumu un kura noteikta ražojumu veidiem, ko Savienības ražotāji pārdeva Savienības tirgū IP laikā. Starpību, kas tika iegūta no minētā salīdzinājuma, izteica kā procentuālo daļu no salīdzināto ražojumu veidu vidējās CIF importa vērtības.

(498)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos secinājumus, kas izdarīts attiecībā uz subsidēšanu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, un atbilstīgi pamatregulas 15. panta 1. punktam tiek uzskatīts, ka ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importam būtu jāpiemēro galīgais kompensācijas maksājums, kura lielums jānosaka mazākajā konstatētajā subsidēšanas vai kaitējuma novēršanas apmērā, ievērojot noteikumu par mazākā maksājuma izvēlēšanos. Šajā gadījumā maksājuma likme attiecīgi jānosaka konstatēto subsīdijas normu līmenī.

(499)

Kaitējuma novēršanas starpība un subsīdijas normas, kā arī ierosinātās ĶTR piemērojamās galīgā kompensācijas maksājuma likmes, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļu samaksas, ir šādas.

(500)

Attiecībā uz vienlaikus notiekošo antidempinga izmeklēšanu jāatgādina, ka saskaņā ar pamatregulas 24. panta 1. punkta otro daļu un 14. panta 1. punktu Padomes 2009. gada 30. novembra Regulā (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (27), nevienu preci nepakļauj abiem — gan antidempinga, gan kompensācijas maksājumiem, risinot vienu un to pašu situāciju, kura izriet no dempinga vai eksporta subsīdijām. Kā norādīts 235.-245. apsvērumā, no subsīdiju shēmām tikai viena attiecas uz eksporta subsidēšanu. Konkrētā sadarbībā iesaistītā ražotāja eksportētāja atbilstošā dempinga starpība tiks attiecīgi koriģēta vienlaikus notiekošajā antidempinga izmeklēšanā. Attiecībā uz citām subsīdiju shēmām, ņemot vērā mazākā nodokļa noteikumu vienlaikus notiekošajā antidempinga izmeklēšanā un šajā izmeklēšanā atklāto subsidēšanas apjomu, netika uzskatīts par nepieciešamu turpmāk pārbaudīt, vai vienas un tās pašas subsīdijas ir kompensētas divreiz, ja vienam un tam pašam ražojumam vienlaikus ir piemēroti antidempinga un kompensācijas maksājumi, un kādā pakāpē tas ir darīts.

(501)

Atsevišķiem uzņēmumiem piemērojamās kompensācijas maksājumu likmes, kas norādītas šajā regulā, noteica, izmantojot pašreizējās izmeklēšanas secinājumus. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Tādējādi šīs maksājuma likmes (atšķirībā no valsts mēroga maksājuma, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”) jāpiemēro vienīgi to ražojumu importam, kuru izcelsme ir attiecīgajā valstī un kurus ir ražojuši minētie uzņēmumi un tādējādi konkrētās minētās juridiskās personas. Minētās likmes nevar piemērot importētajiem ražojumiem, ko ražojis cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav norādīta 1. pantā, tostarp uzņēmumi, kas saistīti ar norādītajiem uzņēmumiem, un uz tiem attiecina “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamo maksājuma likmi.

(502)

Visi pieprasījumi par individuālas uzņēmumam noteiktas kompensācijas maksājuma likmes piemērošanu (piemēram, pēc izmaiņām uzņēmuma nosaukumā vai jaunu ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumu darbības sākšanas) nekavējoties jāadresē Komisijai (28), sniedzot visu būtisko informāciju, jo īpaši par visām tām pārmaiņām uzņēmuma darbībā saistībā ar ražošanu, pārdevumiem iekšzemes tirgū un eksportu, kas saistītas, piemēram, ar minēto nosaukuma maiņu vai šīm izmaiņām ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumos. Vajadzības gadījumā regulā tiks izdarīti attiecīgi grozījumi, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro atsevišķās maksājuma likmes.

(503)

Lai pienācīgi piemērotu kompensācijas maksājumu, atlikušais maksājums jāpiemēro ne vien ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kas ražojumu IP laikā neeksportēja uz Savienību.

(504)

Ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem bija iecerēts ieteikt galīgā kompensācijas maksājuma piemērošanu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes krītotā papīra importam. Tām arī tika atvēlēts laika posms argumentu iesniegšanai pēc šīs informācijas paziņošanas. Pušu iesniegtās piezīmes tika pienācīgi ņemtas vērā un atbilstošā gadījumā secinājumi tika attiecīgi grozīti,