4.4.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 88/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 304/2011

(2011. gada 9. marts),

ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 708/2007 par svešzemju un vietējā areālā nesastopamu sugu izmantošanu akvakultūrā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumus (1),

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 708/2007 (3) ir izveidota sistēma, ar ko reglamentē akvakultūras praksi attiecībā uz svešzemju sugām un vietējā areālā nesastopamām sugām, lai izvērtētu un pēc iespējas samazinātu minēto sugu un ar tām saistītu sugu, kas nav mērķsugas, iespējamu ietekmi uz ūdens dzīvotnēm. Tajā noteikts, ka uz ieviešanām un pārvietošanām, ko veic, lai sugas izmantotu slēgtās akvakultūras platībās, nākotnē var neattiecināt minētās regulas III nodaļā paredzēto prasību par atļauju, balstoties uz jaunu zinātnisku informāciju un konsultācijām.

(2)

Kopienas finansētajā saskaņotajā rīcībā ar nosaukumu “Akvakultūrā esošu svešzemju sugu ietekme uz vidi” (IMPASSE) ir izstrādāta jauna darba definīcija “slēgtām akvakultūras platībām”. Apdraudējumu, ko svešzemju un vietējā areālā nesastopamas sugas rada platībām saskaņā ar minēto definīciju, var samazināt līdz pieņemamam līmenim, ja pārvešanas laikā pievērstu vērību audzējamo organismu un organismu, kas nepieder pie mērķsugas, iespējām izkļūt un ja saņēmēja platībā piemērotu precīzi formulētus protokolus. Prasība par atļauju nebūtu jāattiecina uz ieviešanām un pārvietošanām, ko veic, lai sugas izmantotu slēgtās akvakultūras platībās, tikai tad, ja tiek ievēroti minētie nosacījumi.

(3)

Tādēļ ir jāgroza “slēgtas akvakultūras platības” definīcija Regulā (EK) Nr. 708/2007, to papildinot ar īpašām iezīmēm, lai garantētu minēto platību bioloģisko drošību.

(4)

Dalībvalstīm būtu jāsagatavo saraksts, kurā iekļaujamas to teritorijā esošās slēgtās akvakultūras platības. Pārredzamības labad minētais saraksts būtu jāpublicē un regulāri jāatjaunina tīmekļa vietnē, kas izveidota saskaņā ar Komisijas 2008. gada 13. jūnija Regulu (EK) Nr. 535/2008 (2008. gada 13. jūnijs), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 708/2007 par svešzemju un vietējā areālā nesastopamu sugu izmantošanu akvakultūrā (4).

(5)

Veicot šos grozījumus, Regulā (EK) Nr. 708/2007 jāveic daži citi pielāgojumi, jo īpaši definīcijā “parasta transportēšana”, un I pielikumā jāsvītro atsauces uz “slēgtām akvakultūras platībām”.

(6)

Komisija būtu jāpilnvaro saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu pieņemt deleģētus aktus, lai I, II un III pielikumu pielāgotu tehnikas un zinātnes attīstībai, lai grozītu IV pielikumu, tajā iekļaujot papildu sugas, un precizētu nosacījumus IV pielikuma papildināšanai ar sugām. Īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī.

(7)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi Komisijai būtu jānosaka, pieņemot īstenošanas aktus saskaņā ar LESD 291. pantu.

(8)

Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā 2009. gada 1. decembrī termins “Kopiena”, kas lietots Regulas (EK) Nr. 708/2007 normatīvajā daļā, būtu jāmaina.

(9)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 708/2007,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 708/2007 groza šādi.

1.

Regulas 2. panta 1. punktā, 13. panta virsrakstā, 15. panta 2. punktā un 19. panta virsrakstā lietvārdu “Kopiena” vai atbilstīgu apzīmētāju aizstāj ar lietvārdu “Savienība” vai atbilstīgu apzīmētāju un veic jebkurus no šīs aizstāšanas izrietošus gramatiskus pielāgojumus.

2.

Regulas 2. pantu groza šādi:

a)

panta 5. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

“5.   Šo regulu, izņemot tās 3. pantu, 4. panta 1. punktu un 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu, nepiemēro IV pielikumā minētajām sugām.”;

b)

panta 7. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“7.   Regulas III–VI nodaļa neattiecas uz tādu svešzemju vai vietējā areālā nesastopamu sugu transportēšanu, kas jātur slēgtās akvakultūras platībās, ja pārvešanu veic apstākļos, kas novērš minēto sugu un sugu, kas nav mērķsuga, izkļūšanu.

Dalībvalstis izstrādā sarakstu, kurā iekļauj savā teritorijā esošās slēgtās akvakultūras platības, kas atbilst 3. panta 3. punktā ietvertajai definīcijai, un šo sarakstu regulāri atjaunina. Līdz 2011. gada 25. oktobrim sarakstu publicē tīmekļa vietnē, kas izveidota saskaņā ar 4. panta 2. punktu Komisijas Regulā (EK) Nr. 535/2008 (5), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu šo regulu.

3.

Regulas 3. pantu groza šādi:

a)

panta 3) punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3)

“slēgta akvakultūras platība” ir sauszemes platība:

a)

kurā:

i)

akvakultūru veic tādā ūdens vidē, kur notiek ūdens recirkulācija; un

ii)

notekūdeņi nekādā veidā nenonāk atklātos ūdeņos, pirms tie nav sijāti un filtrēti vai perkolēti un apstrādāti tā, lai novērstu cieto atkritumu izvadīšanu ūdens vidē un tādu audzēto sugu vai sugu, kas nav mērķsugas, izkļūšanu no platības, kas varētu izdzīvot un pēc tam vairoties;

b)

un kurā:

i)

ir novērsts audzēto īpatņu vai sugu, kas nav mērķsugas, un cita bioloģiskā materiāla, tostarp patogēnu, zudums tādu faktoru dēļ kā plēsoņi (piem., putni) un plūdi (piem., platībai saskaņā ar kompetento iestāžu veiktu pienācīgu novērtējumu ir jāatrodas drošā attālumā no atklātiem ūdeņiem);

ii)

ar piemērotiem līdzekļiem ir novērsts audzēto īpatņu vai sugu, kas nav mērķsugas, un cita bioloģiskā materiāla, tostarp patogēnu, zudums zādzības vai vandālisma dēļ; un

iii)

ir nodrošināta mirušo organismu atbilstīga iznīcināšana;”;

b)

panta 16) punktu aizstāj ar šādu punktu:

“16)

“parasta transportēšana” ir no izejmateriāla avota veikta ūdens organismu transportēšana, kas rada mazu iespējamību, ka var būt pārvietotas sugas, kas nav mērķsugas un kuras, ņemot vērā to ūdens organismu īpašības un/vai akvakultūras metodi, ko paredzēts izmantot, nerada nelabvēlīgu ekoloģisku ietekmi;”.

4.

Regulas 4. pantā esošo punktu numurē kā “1.” un pievieno šādu punktu:

“2.   Kompetentās iestādes dalībvalstīs pārrauga un uzrauga akvakultūras darbības, lai nodrošinātu to, ka:

a)

slēgtas akvakultūras platības atbilst 3. panta 3) punktā noteiktajām prasībām; un

b)

pārvešana uz slēgtām akvakultūras platībām vai no tām notiek apstākļos, kuros ir novērsta svešzemju sugu vai sugu, kas nav mērķsugas, izkļūšana.”

5.

Regulas 14. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“14. pants

Izlaišana akvakultūras platībās parastas ieviešanas gadījumā

Parastas ieviešanas gadījumā ūdens organismu izlaišana akvakultūras platībās ir atļauta bez karantīnas vai izmēģinājuma izlaišanas, ja vien – ārkārtas gadījumā – kompetentā iestāde nenolemj citādi, pamatojoties uz īpašu padomdevējas komitejas ieteikumu. Transportēšanu no slēgtas akvakultūras platības uz atklātu akvakultūras platību uzskata par parastu vai īpašu transportēšanu atbilstīgi 6. un 7. pantam.”

6.

Regulas 24. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“24. pants

Pielikumu grozīšana un sīki izstrādāti noteikumi

1.   Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 24.a pantu un ievērojot 24.b un 24.c panta nosacījumus, var:

a)

grozīt šīs regulas I, II un III pielikumu, lai tos pielāgotu tehnikas un zinātnes attīstībai;

b)

precizēt vajadzīgos nosacījumus, lai IV pielikumu papildinātu ar attiecīgu sugu, kā minēts 3. punktā; un

c)

papildināt IV pielikumu ar attiecīgu sugu, ja ir ievēroti 3. punkta nosacījumi un to turpmākie precizējumi.

2.   Pieņemot 1. punktā minētos deleģētos aktus, Komisija rīkojas saskaņā ar šo regulu.

3.   Lai IV pielikumu papildinātu ar attiecīgu tā sugu, ūdens organismam konkrētās Savienības daļās ir jābūt izmantotam akvakultūrā ilgu laiku (atsaucoties uz tā dzīves ciklu) bez nelabvēlīgas ietekmes un ir jābūt iespējai tā ieviešanu un pārvietošanu veikt bez nejaušas iespējami kaitīgu sugu, kas nav mērķsugas, transportēšanas.

4.   Dalībvalstis var lūgt Komisiju IV pielikumu papildināt ar attiecīgu sugu. Dalībvalstis var sniegt zinātniskus datus, lai pierādītu atbilstību attiecīgajiem kritērijiem par IV pielikuma papildināšanu ar attiecīgu sugu. Komisija pieņem lēmumu par lūguma atbilstību piecos mēnešos pēc tā saņemšanas – izņemot laiku, kas atvēlēts dalībvalstij, lai tā sniegtu papildinformāciju, ja Komisija to lūdz.

5.   Attiecīgās dalībvalstis saistībā ar saviem attālākajiem reģioniem, kas minēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantā, var ierosināt iekļaut attiecīgu sugu IV pielikuma atsevišķā daļā.

6.   Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minēto procedūru var noteikt sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot 4. un 5. punktu, un jo īpaši nosakot formu, saturu un konkrētas norādes attiecībā uz dalībvalstu lūgumiem par saraksta papildināšanu ar attiecīgu sugu, kā arī informāciju, kas jāsniedz šādu lūgumu pamatošanai.”

7.

Regulā iekļauj šādus pantus:

“24.a pants

Deleģējuma īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt 24. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2011. gada 24. aprīļa. Komisija sagatavo ziņojumu par deleģētajām pilnvarām vēlākais sešus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģējums tiek automātiski pagarināts par tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome to neatsauc saskaņā ar 24.b pantu.

2.   Tiklīdz tā pieņem deleģēto aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

3.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai tiek piešķirtas, ievērojot 24.b un 24.c pantā izklāstītos nosacījumus.

24.b pants

Deleģējuma atsaukšana

1.   Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 24. pantā minēto pilnvaru deleģējumu.

2.   Iestāde, kura ir uzsākusi iekšējo procedūru, lai pieņemtu lēmumu par to, vai atsaukt pilnvaru deleģējumu, cenšas laikus pirms galīgā lēmuma pieņemšanas informēt otru iestādi un Komisiju, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu tikt atsauktas, kā arī atsaukšanas iespējamos iemeslus.

3.   Ar atsaukšanas lēmumu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nekavējoties vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

24.c pants

Iebildumi pret deleģētiem aktiem

1.   Eiropas Parlaments un Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu divos mēnešos no tā paziņošanas dienas.

Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas minēto laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

2.   Ja pēc 1. punktā minētā laikposma beigām ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus pret deleģēto aktu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas stājas spēkā dienā, kas tajā noteikta.

Deleģēto aktu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tas var stāties spēkā pirms minētā laikposma beigām, ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus.

3.   Ja Eiropas Parlaments vai Padome izsaka iebildumus pret deleģēto aktu 1. punktā minētajā laikposmā, tas nestājas spēkā. Iestāde, kas izsaka iebildumus pret deleģēto aktu, iebildumus pamato.”

8.

Regulas I pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Pieteikumā pēc iespējas ir jāiekļauj atsauces uz zinātnisko literatūru un norādes uz personisku saziņu ar zinātniskajām iestādēm un zivsaimniecības ekspertiem.”;

b)

pielikuma D iedaļu (“Mijiedarbība ar vietējām sugām”) groza šādi:

i)

iedaļas 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.

Kādas ir ieviestā organisma izdzīvošanas un iedzīvošanās iespējas aizbēgšanas gadījumā?”;

ii)

iedaļas 6. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“6.

Vai ieviestie organismi izdzīvos un veiksmīgi vairosies ierosinātajā plānotajā ieviešanas teritorijā, vai arī katru gadu būs jāievieš jauni krājumi?”.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2011. gada 9. martā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

J. BUZEK

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

GYŐRI E.


(1)  OV C 354, 28.12.2010., 88. lpp., un OV C 51, 17.2.2011., 80. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2010. gada 23. novembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2011. gada 21. februāra lēmums.

(3)  OV L 168, 28.6.2007., 1. lpp.

(4)  OV L 156, 14.6.2008., 6. lpp.

(5)  OV L 156, 14.6.2008., 6. lpp.”