(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2010. gada 19. jūnijā, publicējot Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī paziņojumu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”), informēja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes keramikas flīžu importu Savienībā.

(2)

Antidempinga procedūra tika sākta pēc sūdzības, ko 69 ražotāju vārdā, kuri ražo vairāk nekā 30 % no kopējās keramikas flīžu produkcijas Savienībā, iesniedza Eiropas Keramikas flīžu ražotāju federācija (CET) (“sūdzības iesniedzēji”). Sūdzībā bija iekļauti pirmšķietami pierādījumi par minētā ražojuma dempingu un būtisko kaitējumu, ko tas izraisījis, un šos pierādījumus atzina par pietiekamiem, lai pamatotu procedūras sākšanu.

(3)

Par procedūras sākšanu Komisija oficiāli informēja sūdzības iesniedzējus, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus ĶTR, ĶTR pārstāvjus un zināmos importētājus un lietotājus. Komisija arī informēja ražotājus Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), Nigērijā, Brazīlijā, Turcijā, Indonēzijā un Taizemē, jo šīs valstis tika izraudzītas par iespējamo analogo valsti. Ieinteresētajām personām paziņojumā par procedūras sākšanu norādītajā termiņā bija dota iespēja rakstiski paziņot savu viedokli un lūgt, lai tās tiktu uzklausītas. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kādēļ tās būtu jāuzklausa.

(4)

Ievērojot ĶTR ražotāju eksportētāju, nesaistīto importētāju un Savienības ražotāju acīm redzami lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu dempinga un kaitējuma noteikšanai saskaņā ar pamatregulas 17. pantu bija paredzēta atlase. Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visi zināmie ražotāji eksportētāji ĶTR, importētāji un Savienības ražotāji tika aicināti sazināties ar Komisiju un, kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, sniegt pamatinformāciju par savu darbību saistībā ar attiecīgo ražojumu laika posmā no 2009. gada 1. aprīļa līdz 2010. gada 1. martam. Notika arī apspriešanās ar ĶTR iestādēm.

(5)

Atbildot uz minēto aicinājumu, tika saņemtas 105 derīgas atbildes no ražotājiem eksportētājiem ĶTR, aptverot 47 % no importa izmeklēšanas periodā, kā norādīts 24. apsvērumā turpmāk. Tāpēc tiek uzskatīts, ka sadarbības līmenis ir zems.

(6)

Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja ražotāju eksportētāju izlasi, ņemot vērā vislielāko reprezentatīvo attiecīgā ražojuma eksporta apjomu uz Savienību, kuru paredzētajā termiņā iespējams pienācīgi pārbaudīt. Izveidotajā izlasē bija trīs grupas ar 10 atsevišķiem ražotājiem, kuri aptvēra 14,4 % no kopējā eksporta apjoma no ĶTR uz Savienību un 31,3 % no visu eksportētāju, kuri sadarbojās, eksporta apjoma izmeklēšanas periodā (“IP”). Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu notika apspriešanās ar attiecīgajām personām un ĶTR iestādēm par izlases veidošanu. Par ierosināto izlasi tika saņemta virkne piezīmju. Par atbilstošām uzskatītās piezīmes tika ņemtas vērā galīgās izlases izveidē.

(7)

Eiropas Keramikas flīžu ražotāju federācija (CET) Komisijai nosūtītā vēstulē apstiprināja, ka visi sūdzību iesniegušie uzņēmumi ir piekrituši tam, ka to kandidatūras izskata iekļaušanai izlasē. Ieskaitot citus uzņēmumus, kas pieteicās, Komisijai tādējādi bija informācija no 73 Savienības ražotājiem.

(8)

Atlasē tika ņemta vērā keramikas flīžu nozares lielā sadrumstalotība. Lai nodrošinātu to, ka lielo uzņēmumu rezultāti nav noteicošie kaitējuma analīzē un ka tiek pienācīgi atspoguļots stāvoklis mazajos uzņēmumos, kuri kopā pārstāv lielāko Savienības produkcijas daļu, tika nolemts, ka izlasē jābūt pārstāvētiem visiem nozares segmentiem, t. i., mazajiem, vidējiem un lielajiem uzņēmumiem.

(9)

Pamatojoties uz gada produkcijas apjomu, tika nodalīti trīs šādi segmenti:

—   1. segments: lielie uzņēmumi – produkcija pārsniedz 10 miljonus m2,

—   2. segments: vidējie uzņēmumi – produkcija no 5 līdz 10 miljoniem m2,

—   3. segments: mazie uzņēmumi – produkcija nepārsniedz 5 miljonus m2.

(10)

Analizējot mikroekonomiskos rādītājus, konkrētajā segmentā atlasīto uzņēmumu rezultāti tika svērti atbilstoši konkrētā segmenta proporcionālajai daļai kopējā Savienības produkcijas apjomā (izmantojot katra segmenta īpatsvaru kopējā keramikas flīžu nozarē). Saskaņā ar izmeklēšanā savākto informāciju 1. un 2. segmentā iekļautie ražotāji katrs aptver apmēram ceturto daļu no kopējās Savienības produkcijas, bet 3. segmentā iekļautie ražotāji – apmēram pusi no kopējās Savienības produkcijas. Mazo uzņēmumu segmentā ietilpst vairāk nekā 350 uzņēmumu. Vairāk nekā 40 uzņēmumi ietilpst vidējo uzņēmumu segmentā, bet vairāk nekā 20 – lielo uzņēmumu segmentā.

(11)

Tika atlasīti desmit uzņēmumi. Tie ir lielākie uzņēmumi katrā no trim segmentiem, ņemot vērā pārdošanas apjomu, produkcijas apjomu un ģeogrāfisko atrašanās vietu. Viens atlasītais uzņēmums ietilpst lielo uzņēmumu segmentā, četri ietilpst vidējo uzņēmumu segmentā, bet pieci – mazo uzņēmumu segmentā. Atlasītie uzņēmumi atrodas sešās dalībvalstīs (Itālijā, Spānijā, Polijā, Portugālē, Vācijā un Francijā), kuras kopā aptver vairāk nekā 90 % no Savienības kopējās produkcijas. Šī izlase aptver 24 % no ražotāju, kuri sadarbojās, kopējās produkcijas un 7 % no Savienības kopējās produkcijas.

(12)

Izmeklēšanas laikā viens atlasītais uzņēmums no Polijas nolēma neturpināt sadarbību ar izmeklēšanu. Komisija nespēja panākt sadarbošanos no citiem Polijā esošiem ražotājiem.

(13)

Neraugoties uz minētā Polijas ražotāja rīcību, izlase joprojām bija ļoti reprezentatīva saskaņā ar visiem 8. un 10. apsvērumā minētajiem kritērijiem. Tādējādi tika nolemts, ka procedūru var turpināt ar izlasē esošiem deviņiem ražotājiem no piecām dalībvalstīm.

(14)

Sūdzības iesniedzēji lūdza, lai viņu nosaukumi paliktu konfidenciāli. Komisija piekrita izpildīt šo lūgumu.

(15)

Komisija saņēma 24 atbildes no importētājiem. No atlases veidošanas procesa tika izslēgti trīs lieli importētāji: divi importētāji, kas saistīti ar ĶTR eksportētājiem, un viens, kas saistīts ar Savienības ražotāju (importa apjoms ir neliels salīdzinājumā ar šā ražotāja kopējo pārdošanas apjomu).

(16)

Nesaistītie importētāji, kas sadarbojās, aptver apmēram 6 % no kopējā importa no ĶTR.

(17)

Tika atlasīti septiņi uzņēmumi, kas pārstāv 95 % no nesaistīto uzņēmumu, kuri sadarbojās, veiktā importa. Viens no šiem uzņēmumiem bija arī attiecīgā ražojuma lietotājs. Izlase bija reprezentatīva arī ģeogrāfiski. Tādējādi izlase aptver dalībvalstis, kuras pārstāv vairāk nekā 49 % no importa Savienībā, un tas apstiprina, ka šī izlase ir reprezentatīva.

(18)

Lai izlasē iekļautie ĶTR ražotāji eksportētāji varētu iesniegt pieprasījumu tirgus ekonomikas režīma (“TER”) vai atsevišķa režīma (“AR”) piešķiršanai, ja tie to vēlētos, Komisija izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem nosūtīja pieprasījuma veidlapas. Viena ražotāju eksportētāju grupa pieprasīja TER atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punktam vai AR, ja izmeklēšanā noskaidrotos, ka tie neatbilst TER piešķiršanas nosacījumiem. Citas ražotāju eksportētāju grupas pieprasīja tikai AR.

(19)

Prasības veikt atsevišķu pārbaudi tika saņemtas no astoņiem izlasē neiekļautiem uzņēmumiem vai saistītu uzņēmumu grupām. Izskatīt šīs prasības provizoriskajā posmā būtu pārāk apgrūtinoši. Lēmums par to, vai kādam no šiem uzņēmumiem veikt atsevišķu pārbaudi, tiks pieņemts galīgajā posmā.

(20)

Komisija nosūtīja anketas izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kā arī ražotājiem eksportētājiem, kuri nebija iekļauti izlasē un kuri bija paziņojuši par nodomu pieprasīt atsevišķu pārbaudi atbilstīgi pamatregulas 17. panta 3. punktam, izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, nesaistītajiem importētājiem, kuri sadarbojās, un visiem zināmajiem lietotājiem Savienībā.

(21)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no trim izlasē iekļautām ražotāju eksportētāju grupām, no astoņiem izlasē neiekļautiem ražotājiem eksportētājiem vai to grupām, no deviņiem izlasē iekļautiem Savienības ražotājiem un no pieciem importētājiem, kuri nebija saistīti ne ar vienu ražotāju eksportētāju. Informācija tika saņemta arī no Eiropas Ražotāju asociācijas (Cerame-Unie), valstu ražotāju asociācijām, no importētājiem, importētāju asociācijām un lietotājiem.

(22)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai veiktu TER/AR analīzi un provizoriski noteiktu dempingu, tā izraisīto kaitējumu un Savienības intereses, un veica pārbaudes deviņu izlasē iekļautu Savienības ražotāju un šādu uzņēmumu telpās:

(23)

Ievērojot vajadzību noteikt normālo vērtību attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem ĶTR, kuriem, iespējams, netiktu piešķirts TER, divu ražotāju uzņēmumu telpās tika veikta pārbaude ar mērķi noteikt normālo vērtību, pamatojoties uz ASV kā analogās valsts datiem. Šie ražotāji lūdza saglabāt to identitāti konfidenciālu.

(24)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2009. gada 1. aprīļa līdz 2010. gada 31. martam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanas būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2007. gada 1. janvāra līdz IP beigām (“attiecīgais periods”).

(25)

Attiecīgais ražojums ir glazētas un neglazētas keramikas plātnes bruģēšanai un ceļa noklāšanai; kamīna vai sienas flīzes; glazēti un neglazēti keramikas mozaīkas klucīši un tamlīdzīgi izstrādājumi uz pamatnes vai bez tās (“keramikas flīzes” vai “attiecīgais ražojums”), ko patlaban klasificē ar KN kodiem 6907 10 00 , 6907 90 20 , 6907 90 80 , 6908 10 00 , 6908 90 11 , 6908 90 20 , 6908 90 31 , 6908 90 51 , 6908 90 91 , 6908 90 93  un 6908 90 99 .

(26)

Keramikas flīzes galvenokārt izmanto būvniecības nozarē, lai nosegtu sienas un grīdas.

(27)

Kāda ieinteresētā persona apgalvoja, ka no ĶTR importētais ražojums un Savienības ražošanas nozares ražojums nav salīdzināmi.

(28)

Jāatgādina, ka Komisija veica cenu salīdzinājumus ražojuma veidiem, kas atšķiras pēc ražojuma kontroles numuriem (RKN), ievērojot astoņas pazīmes.

(29)

Konkrētā persona izklāstīja savus apsvērumus uzklausīšanā pie uzklausīšanas amatpersonas. Saskaņā ar šiem apsvērumiem ražojumi nav salīdzināmi tādēļ, ka Savienības un ĶTR flīžu ražošanā izmantotas dažādas tehnoloģijas, materiāli, pulējums un dizains. Tehnoloģiski attīstītas ražošanas līnijas ļauj saražot augstas kvalitātes flīzes, izmantojot sietspiedes tehnoloģiju un vairākas krāsas. Uzņēmums paskaidroja, ka ir dažādas apdrukas tehnoloģijas apdrukai ar sietspiedi, rotācijas dobspiedes tehnikai un apdrukai ar tinti.

(30)

Neraugoties uz lūgumiem iesniegt detalizētāku informāciju par visiem šiem ražojumu salīdzināmības aspektiem, minētā persona savus apgalvojumus nepamatoja. Arī apsvērums par salīdzināmības uzlabošanu netika pamatots ne ar kādiem pierādījumiem. Turklāt pati šī persona atzina, ka ražojumu veidi, kuri tiktu ietverti, ja pievienotu četrus ierosinātos kritērijus, aptvertu tikai 0,5 % no flīžu tirgus. Kā norādīts uzklausīšanas amatpersonas ziņojumā, kurā veikts kopsavilkums par attiecīgā uzņēmuma nostāju, pārējie 99,5 % ražojumu ar tādiem pašiem RKN ir līdzīgi.

(31)

Kā minēts iepriekš, attiecīgā persona nepamatoja ne vajadzību ieviest papildu kritērijus, ne arī to iespējamo ietekmi uz cenām. Tādēļ, ievērojot attiecīgo ražojumu veidu niecīgo tirgus daļu un attiecīgās personas nepārprotamo apgalvojumu, ka 99,5 % flīžu ir salīdzināmas pēc konkrētajiem RKN, prasība RKN struktūrai pievienot papildu kritērijus bija provizoriski jānoraida.

(32)

Jāsecina, ka attiecīgajam ražojumam un ražojumam, ko ražo un pārdod ĶTR un ASV iekšzemes tirgū, ko provizoriski uzskatīja par analogo valsti, kā arī ražojumam, ko Savienības ražotāji ražo un pārdod Savienībā, ir vienas un tās pašas fiziskās un tehniskās īpašības un tos izmanto vienam un tam pašam pamatmērķim. Tādēļ tie provizoriski uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(33)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu antidempinga izmeklēšanās saistībā ar ĶTR izcelsmes importu normālo vērtību nosaka saskaņā ar minētā panta 1.–6. punktu attiecībā uz tiem ražotājiem, par kuriem tika konstatēts, ka tie atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā izklāstītajiem kritērijiem. Īsumā un vienīgi ērtības labad šeit sniegts šo kritēriju kopsavilkums:

(34)

Divas ĶTR ražotāju eksportētāju grupas pieprasīja TER saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu.

(35)

Tika atklāts, ka personas (divi ražotāji, viens ĶTR tirgotājs un viens Honkongas tirgotājs), kas it kā veidoja vienu no šīm grupām, patiesībā nav saistītas. Tādēļ divu ĶTR ražotāju (Becarry Group un Shandong Yadi Ceramics Co. Ltd) TER piešķiršanas prasības izskatīja atsevišķi.

(36)

Otra uzņēmumu grupa, t. i., Wonderful Group, sastāvēja no divām ražotāju grupām, kas bija savstarpēji saistītas, jo piederēja vienai holdinga kompānijai, un tikai viena no saistītajām grupām pieprasīja TER, bet otra pieprasīja tikai AR. Tā kā TER piešķiršana tomēr ir jāpieprasa un kritērijiem ir jāatbilst visiem uzņēmumiem konkrētajā grupā, šī TER prasība bija nepilnīga un tādēļ netika izskatīta. Tādēļ grupai TER nepiešķīra.

(37)

Attiecībā uz Becarry Group situācija bija šāda – saistībā ar 1. kritēriju izmeklēšanā tika konstatēts, ka ražotāja uzņēmējdarbības atļaujā ir eksporta pārdošanas ierobežojums, kas arī tika piemērots praksē. Tādēļ tika uzskatīts, ka lēmumi par pārdošanu netiek pieņemti brīvi, bet gan valstij ievērojami iejaucoties. Turklāt attiecībā uz vairākiem uzņēmumiem šajā grupā nebija nosakāms, vai un kurš ir ieguldījis līdzekļus uzņēmuma sākumkapitālā. Saistībā ar 2. kritēriju grāmatvedībā tika atklāti vairāki ievērojami trūkumi, kuri nebija minēti revīzijas ziņojumā. Visbeidzot, saistībā ar 3. kritēriju tika atklāts, ka ir vairāki izkropļojumi, kas pārņemti no ekonomikas sistēmas, kas nav tirgus ekonomika, jo grāmatvedībā nebija pareizi iereģistrēti vai amortizēti ievērojami aktīvi un netika uzrādīti pierādījumi, ka uzņēmums būtu maksājis par zemes izmantošanas tiesībām.

(38)

Attiecībā uz Shandong Yadi Ceramics Co. Ltd situācija bija šāda – saistībā ar 1. kritēriju izmeklēšanā tika konstatēts, ka uzņēmums nevar pierādīt, vai un kurš ir ieguldījis līdzekļus uzņēmuma sākumkapitālā, kad tas tika izveidots. Tādēļ nebija iespējams izslēgt iespēju, ka daļu līdzekļu nodrošināja valsts. Saistībā ar 2. kritēriju grāmatvedībā tika atklāti ievērojami trūkumi, kas nebija minēti revīzijas ziņojumā, un tādēļ nevarēja uzskatīt, ka revīzija veikta saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Visbeidzot, saistībā ar 3. kritēriju tika atklāts, ka ir vairāki izkropļojumi, kas pārņemti no ekonomikas sistēmas, kas nav tirgus ekonomika, jo nebija iespējams uzrādīt pierādījumus, ka uzņēmums būtu maksājis par zemes izmantošanas tiesībām vai konkrētiem aktīviem.

(39)

Konstatējumus saistībā ar TER Komisija nosūtīja attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem, ĶTR iestādēm un sūdzības iesniedzējiem un aicināja tos iesniegt piezīmes.

(40)

Pēc tam, kad tika darīti zināmi konstatējumi saistībā ar TER, piezīmes tika saņemtas no diviem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuriem netika piešķirts TER. Tomēr šīs piezīmes nebija tādas, lai šajā ziņā mainītu attiecīgos konstatējumus, jo tajos bija tikai centieni atspēkot daļu konstatējumu, piezīmju pamatošanai neiesniedzot nekādus papildu pierādījumus.

(41)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu valstīm, uz kurām attiecas minētais pants, tiek noteikts valsts mēroga maksājums, ja tāds ir piemērojams, izņemot gadījumus, kad uzņēmumi var pierādīt, ka tie atbilst pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem. Īsumā un vienīgi ērtības labad šeit sniegts šo kritēriju izklāsts:

(42)

Izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, kuri pieprasīja TER (Becarry Group un Shandong Yadi Ceramics Co. Ltd), pieprasīja arī AR gadījumam, ja TER tiem netiktu piešķirts. Wonderful Group un Xinruncheng Group arī pieprasīja AR.

(43)

Attiecībā uz Becarry Group tika atklāts, ka lēmumi par pārdošanu netiek pieņemti brīvi sakarā ar iepriekš 37. apsvērumā minētajiem eksporta pārdošanas ierobežojumiem, tādēļ tā AR prasību noraidīja.

(44)

Tika konstatēts, ka pārējie ražotāji eksportētāji atbilst pamatregulas 9. panta 5. punkta nosacījumiem, un tādēļ tiem varēja piešķirt AR. Tādējādi, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tika provizoriski noteikts, ka visām pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajām prasībām par AR atbilst šādi izlasē iekļautie ĶTR ražotāji eksportētāji:

(45)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu ražotājiem eksportētājiem, kuriem nav piešķirts TER, normālā vērtība jānosaka, pamatojoties uz iekšzemes cenām vai salikto normālo vērtību kādā analogā valstī.

(46)

Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu pauda nodomu normālās vērtības noteikšanai attiecībā uz ĶTR par piemērotu analogo valsti izmantot ASV un aicināja ieinteresētās personas šajā jautājumā izteikt piezīmes.

(47)

Tika saņemta virkne piezīmju un alternatīvai ierosinātas vairākas citas valstis – Brazīlija, Turcija, Nigērija, Taizeme un Indonēzija.

(48)

Tādēļ Komisija nolēma aicināt uz sadarbību zināmos ražotājus šajās valstīs, arī ASV. Tomēr uz anketas jautājumiem atbildēja tikai divi attiecīgā ražojuma ražotāji ASV. Nepilnīgu atbildi uz anketas jautājumiem iesniedza arī kāds Taizemes ražotājs, bet tā ražojumu klāsts jebkurā gadījumā nebija pilnīgi salīdzināms ar ĶTR ražotāju, kuri sadarbojās, ražojumu klāstu.

(49)

Izmeklēšanā atklājās, ka ASV ir attiecīgā ražojuma konkurences tirgus. ASV iekšzemes tirgū aktīvi darbojas vairāki ražotāji un importa apjomi ir lieli. Tāpat izmeklēšanā atklājās, ka ĶTR un ASV izcelsmes keramikas flīzēm principā ir vienas un tās pašas fiziskās īpašības un izmantojums un ka to ražošanas procesi ir līdzīgi.

(50)

Tika apgalvots – tā kā ASV tirgū noteicošais ir imports, ASV ražotās keramikas flīzes un ĶTR ražotās keramikas flīzes aptver dažādus tirgus segmentus. Tāpēc iekšzemē ražotie ražojuma veidi, kas tiktu izmantoti normālās vērtības noteikšanai, nav salīdzināmi ar tiem ražojuma veidiem, kurus ĶTR eksportē uz Savienību. Tomēr izmeklēšanā atklājās, ka ASV ražo visdažādākos ražojuma veidus, kas ir salīdzināmi ar tiem, kurus ražo un eksportē no ĶTR, kā minēts iepriekš 49. apsvērumā.

(51)

Tāpat tika apgalvots, ka ASV ir salīdzinoši mazs spēlētājs keramikas flīžu pasaules tirgū. Tomēr šajā valstī 2009. gadā tika saražoti 600 miljoni m2, kas uzskatāms par ievērojamu daudzumu. Salīdzinājumam – ĶTR, kas ir liela flīžu ražotāja pasaules mērogā, tajā pašā laika posmā tika saražoti 2 miljardi m2.

(52)

Kāda ieinteresēta persona apgalvoja, ka ASV ir stingri kvalitātes standarti un ka tā faktiski rada ar tarifiem nesaistītus šķēršļus ĶTR importam. Tomēr izmeklēšanā atklājās, ka ĶTR importa apjoms uz ASV ir liels, kā jau minēts iepriekš, un tas veido lielāko daļu ASV iekšzemes patēriņa. Tādēļ apsvērums par to, ka ar tarifiem nesaistīti šķēršļi ASV ietekmē importu un tādējādi arī konkurenci, tika noraidīts.

(53)

Abu ASV ražotāju, kuri sadarbojās, atbildēs iesniegtā informācija tika pārbaudīta uz vietas. Galu galā tika ņemta vērā tikai informācija no viena apmeklētā ražotāja, jo tika konstatēts, ka tā ir ticama informācija, uz kuras var pamatot normālo vērtību. Informācija no otra apmeklētā ražotāja tika uzskatīta par neuzticamu un netika ņemta vērā, jo šis ražotājs ziņoja tikai par daļu no saviem iekšzemes pārdevumiem un tādēļ izmaksas nebija pilnīgi savietojamas ar grāmatvedības datiem.

(54)

Tādēļ tiek provizoriski secināts, ka ASV ir piemērota un pamatota analogā valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu.

(55)

Atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam normālo vērtību noteica, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, kas saņemta no ražotāja analogajā valstī, kā izklāstīts turpmāk.

(56)

Tika konstatēts, ka ASV ražotāja līdzīgā ražojuma iekšzemes pārdevumi apjoma ziņā bija reprezentatīvi salīdzinājumā ar attiecīgā ražojuma apjomu, ko uz Savienību eksportēja ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās.

(57)

Izmeklēšanas periodā tika konstatēts, ka visu līdzīgā ražojuma veidu, ko ražoja ASV ražotājs, pārdevumi iekšzemes tirgū nesaistītiem pircējiem tika veikti parastā tirdzniecības apritē. Tomēr, ņemot vērā kvalitātes atšķirības starp līdzīgo ražojumu, kas ražots un pārdots ASV, un attiecīgo ražojumu, kas no ĶTR eksportēts uz Savienību, dažiem ražojuma veidiem tika uzskatīts par piemērotāku aprēķināt normālo vērtību, lai ņemtu vērā šīs atšķirības un nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, kā izklāstīts 61. apsvērumā.

(58)

Normālā vērtība tika aprēķināta, pievienojot ASV ražotāja ražošanas izmaksām tā pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (SG&A) un peļņu. Atbilstīgi pamatregulas 2. panta 6. punktam SG&A un peļņas summas tika noteiktas, pamatojoties uz faktiskajiem datiem par ASV ražotāja līdzīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu parastā tirdzniecības apritē.

(59)

Izlasē iekļauto ĶTR eksportētāju eksporta cenas tika balstītas uz faktiski maksātajām vai maksājamajām eksporta cenām pirmajam neatkarīgajam pircējam. Ja pārdošana notika ar Savienībā esoša saistīta importētāja starpniecību, cenas tika aprēķinātas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu. Tika koriģētas visas izmaksas, kas radušās starp importēšanu un tālākpārdošanu, ieskaitot pārdošanas, vispārējās un administratīvas izmaksas un peļņu. Attiecībā uz peļņas normu tika izmantota attiecīgā ražojuma nesaistītā importētāja saņemtā peļņa, jo saistītā importētāja faktiskā peļņa netika uzskatīta par ticamu sakarā ar saistību starp ražotāju eksportētāju un saistīto importētāju.

(60)

Dempinga starpības tika noteiktas, salīdzinot atsevišķās izlasē iekļauto eksportētāju ražotāja eksporta cenas (EXW) ar iekšzemes pārdošanas cenām vai, attiecīgā gadījumā, ar aprēķināto normālo vērtību.

(61)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu veica atbilstošu korekciju, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Normālā vērtība tika koriģēta, ņemot vērā īpašību atšķirības (galvenokārt sakarā ar oriģinālā aprīkojuma ražotāju zīmoliem) un ņemot vērā dažu ražojuma veidu, kurus neražoja analogās valsts ražotājs, kvalitātes atšķirības (neporcelāna flīzēm ir zemākas cenas). Turpmākas korekcijas vajadzības gadījumā tika veiktas attiecībā uz jūras transporta, apdrošināšanas, pārkraušanas un papildu izmaksām, iepakojuma un kredīta izmaksām, maksājumiem par banku pakalpojumiem un komisijas maksām visos gadījumos, kad šīs izmaksas bija pieņemamas, precīzas un pamatotas ar pārbaudītiem pierādījumiem.

(62)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās un kuriem piešķirts AR, dempinga starpības noteica, pamatojoties uz analogajai valstij noteiktās vidējās svērtās normālās vērtības salīdzinājumu ar katra uzņēmuma vidējo svērto eksporta cenu, attiecīgo ražojumu eksportējot uz Savienību, kā noteikts iepriekš.

(63)

Uz šā pamata pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šādas:

(64)

Dempinga starpība pārējiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, tika aprēķināta kā izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju dempinga starpību vidējā svērtā dempinga starpība saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu.

(65)

Dempinga starpība ĶTR ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās un tika iekļauts izlasē, bet kam netika piešķirts AR (Heyuan Becarry Ceramics Co. Ltd), arī tika noteikta saskaņā ar iepriekš 64. apsvērumā minēto.

(66)

Valsts mēroga dempinga starpība, ko piemēro visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, tika noteikta, izmantojot augstāko no kādam ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās, konstatētajām dempinga starpībām reprezentatīvam ražojuma veidam.

(67)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, pagaidu izlases vidējā svērtā dempinga starpība un valsts mēroga dempinga līmenis procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas ir šāds:

(68)

Kā minēts 8. apsvērumā, Savienības keramikas flīžu ražošanas nozare ir ļoti sadrumstalota. Keramikas flīzes ražo vairāk nekā 500 ražotāju.

(69)

Kā minēts iepriekš, Savienības ražošanas nozare tika sadalīta trīs segmentos – mazie, vidējie un lielie uzņēmumi. Mazie uzņēmumi saražo pusi no Savienības kopējās produkcijas.

(70)

Tiek pieņemts, ka dati, ko sniedza valstu un Eiropas asociācijas, aptver apmēram 75 % no Savienības produkcijas. Šie dati tika salīdzināti ar atsevišķo ražotāju un valstu asociāciju sniegtajiem datiem, kā arī ar statistikas avotiem, piemēram, Prodcom. Atlikušās produkcijas apjoms un vērtība tika ekstrapolēta, pamatojoties uz šiem pašiem informācijas avotiem. Pamatojoties uz to, tika konstatēts, ka Savienības kopējā produkcija ir 895 miljoni m2. Pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē Savienības ražošanas nozari veido visi Savienības ražotāji (kas kopā aptver visu Savienības produkciju), un tie turpmāk tekstā tiks saukti par “Savienības ražošanas nozari”.

(71)

Patēriņš Savienībā tika noteikts, Savienības ražotāju pārdevumiem Savienības tirgū pievienojot importu saskaņā ar Eurostat datiem. Dati par attiecīgā ražojuma kopējo pārdevumu apjomu Savienībā pamatojas uz pārbaudītu informāciju, ko sniedza gan valstu, gan Eiropas ražotāju asociācijas. Lai iegūtu kopējo pārdevumu apjomu Savienībā, skaitļi tika ekstrapolēti, pamatojoties uz asociāciju un Prodcom datiem.

(72)

Attiecīgajā periodā, t. i., no 2007. gada līdz IP, patēriņš Savienībā samazinājās par 29 %, un galvenais samazinājums par 13 % bija 2007.–2008. gadā. IP patēriņš samazinājās par 8 % salīdzinājumā ar 2009. gadu.

1.   tabula

Patēriņš

(73)

ĶTR importa apjoms, tirgus daļa un vidējās cenas ir attīstījušās, kā norādīts turpmākajā tabulā. Šīs daudzumu un cenu tendences ir iegūtas, izmantojot Eurostat datus.

2.   tabula

Imports no ĶTR

(74)

Kopējais importa apjoms no ĶTR attiecīgajā periodā samazinājās par 3 %, un IP tas bija 66 miljoni m2. Samazinājuma tendence pati par sevi atbilst patēriņa samazinājumam, bet tā ir daudz mazāk izteikta un vērojama no 2007. līdz 2009. gadam. No 2009. gada līdz IP importa apjoms no ĶTR palielinājās par 6 %. Tāpat, analizējot ĶTR tirgus daļu visa attiecīgā perioda perspektīvā, tā palielinājās par 35 % – no 4,8 % 2007. gadā līdz 6,5 % IP.

(75)

ĶTR importa cenas attiecīgajā periodā samazinājās par 4% – no 4,7 EUR/m2 līdz 4,5 EUR/m2.

(76)

Lai analizētu cenu samazinājumu, tās Savienības ražotāju svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū, kas koriģētas atbilstīgi ražotāja cenām (EXW), pa ražojuma veidiem salīdzināja ar ĶTR importa atbilstīgajām vidējām svērtajām CIF cenām pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienības tirgū, izdarot atbilstīgas korekcijas saistībā ar spēkā esošajiem muitas nodokļiem, pēcimporta izmaksām un tirdzniecības līmeni.

(77)

Salīdzinājums liecina, ka IP laikā importēto attiecīgo ražojumu Savienībā pārdeva par cenām, kuras bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Procentos šis samazinājuma līmenis bija no 44 % līdz 57 %. Aprēķini pamatojās uz datiem, ko iesniedza izlasē iekļautie Savienības ražotāji un izlasē iekļautie ĶTR ražotāji eksportētāji.

(78)

Importa apjoms no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā ir apkopots nākamajā tabulā. Šīs daudzumu un cenu tendences ir iegūtas, izmantojot Eurostat datus.

3.   tabula

Imports no citām trešām valstīm

(79)

Attiecīgajā periodā imports no trešām valstīm samazinājās par 40 %. Tādējādi šā importa tirgus daļa samazinājās par 14 % – no 6,2 % līdz 5,3 %.

(80)

Jāatzīmē, ka vidējās importa cenas no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā palielinājās par 22 %, un tās saglabājās ievērojami augstākas nekā ĶTR eksporta vidējā pārdošanas cena (IP tas bija par 19 %).

(81)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija izvērtēja visus attiecīgos ekonomiskos faktorus un rādītājus, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(82)

Makroekonomiskos rādītājus (produkciju, jaudu, jaudas izmantojumu, pārdošanas apjomu, tirgus daļu, izaugsmi un dempinga starpības lielumu) vērtēja visas Savienības ražošanas nozares līmenī. Novērtējums tika veikts, pamatojoties uz informāciju, ko iesniedza Eiropas un valstu asociācijas, salīdzinot to ar ražotāju sniegto informāciju un pieejamo oficiālo statistiku.

(83)

Mikroekonomisko rādītāju (vidējās cenas par vienību, nodarbinātība, algas, ražīgums, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, peļņa no ieguldījumiem, spēja piesaistīt kapitālu) analīzi veica izlasē iekļauto Savienības ražotāju līmenī. Novērtējums tika veikts, pamatojoties uz šo ražotāju sniegtu pienācīgi pārbaudītu informāciju.

(84)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares produkcijas apjoms samazinājās būtiski – par 32 %. Kopējais samazinājums (attiecīgajā periodā) atspoguļoja ievērojamo patēriņa samazinājumu (attiecīgajā periodā tas bija 29 %, sk. 72. apsvērumu iepriekš). Tomēr tam bija atšķirīga tendence. Tas par 32 % samazinājās laikā no 2007. līdz 2009. gadam, bet lielākais samazinājums (23 %) bija 2008.–2009. gadā. Pēc tam no 2009. gada līdz IP produkcijas apjoms stabilizējās.

4.   tabula

Kopējā Savienības produkcija

(85)

Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda 2007.–2008. gadā samazinājās par 5 % un no 2008. gada līdz IP par 2 %. Attiecīgi jaudas izmantojumam kopumā bija tendence samazināties – par 27 % laikā no 2007. gada līdz IP.

5.   tabula

Ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(86)

Atbilstīgi produkcijas apjoma attīstībai arī Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū nesaistītiem pircējiem samazinājās tādā tempā, kas ir salīdzināms ar patēriņa samazinājuma tempu, t. i., par 30 % attiecīgajā periodā. Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms sekoja līdzīgai tendencei kā patēriņš, uzrādot ikgadēju samazinājumu.

6.   tabula

Pārdošanas apjoms nesaistītiem pircējiem

(87)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par 1%.

7.   tabula

Savienības tirgus daļa

(88)

Laikā no 2007. līdz 2008. gadam nodarbinātība samazinājās par 11 %. Attiecīgajā periodā tā samazinājās par 16 %.

8.   tabula

Nodarbinātība

(89)

Savienības ražošanas nozares darbaspēka ražīgums, ko mēra kā gada laikā vienas personas saražoto produkciju, 2007.–2008. gadā saglabājās stabils. Tomēr no 2008. gada līdz IP ražīgums samazinājās par 19 %, kas ir saistīts ar produkcijas apjoma samazināšanos.

9.   tabula

Ražīgums

(90)

Dempinga starpības ir norādītas iepriekš dempinga sadaļā. Visas noteiktās starpības ievērojami pārsniedz de minimis līmeni. Turklāt, ņemot vērā importa par dempinga cenām apjomu un cenas, faktiskās dempinga starpības ietekmi nevar uzskatīt par nenozīmīgu.

(91)

Mikroekonomiskos rādītājus (krājumi, pārdošanas cena, naudas plūsma, rentabilitāte, ienākums no ieguldījumiem, spēja palielināt kapitālu, ieguldījumi un algas) novērtēja atsevišķiem uzņēmumiem, proti, to Savienības ražotāju līmenī, kuri tika iekļauti izlasē.

(92)

Attiecībā uz dažiem mikroekonomiskajiem rādītājiem (pārdošanas cena, ražošanas izmaksas, rentabilitāte un ienākums no ieguldījumiem, t. i., rādītājiem, kas nav izteikti absolūtos skaitļos, proti, tikai procentos) izlasē konkrētajā segmentā iekļauto uzņēmumu rādītājus svēra saskaņā ar šā segmenta daļu Savienības kopējā produkcijas apjomā (izmantojot katra segmenta īpatsvaru kopējā keramikas flīžu nozarē – 52 % mazajiem uzņēmumiem, 24 % vidējiem uzņēmumiem un 24 % lielajiem uzņēmumiem). Tādējādi tika nodrošināts, ka lielo uzņēmumu rezultāti nav dominējošie kaitējuma analīzē, bet ka tiek pienācīgi atspoguļots stāvoklis mazajos uzņēmumos, kuri kopā veido lielāko daļu Savienības produkcijas.

(93)

Lai gan Savienības ražošanas nozares gada beigu krājumu līmenis attiecīgajā periodā absolūtos skaitļos samazinājās par 14 %, procentos no produkcijas tas ievērojami palielinājās (par 37 %).

10.   tabula

(94)

Krājumu palielināšanās ir acīmredzams kaitējuma faktors. Nozares uzņēmumiem parasti ir krājumi trīs mēnešu produkcijas apjomā, taču ĶTR importa par dempinga cenām spiediens lika tiem palielināt krājumus līdz sešu mēnešu produkcijas apjomam. Katru gadu patiešām vērojams vienmērīgs krājumu palielinājums – no 43 % 2007. gadā līdz 59 % IP.

(95)

Šis krājumu palielinājums skaidrojams ar to, ka ĶTR ražotāji eksportētāji koncentrējās uz viendabīga ražojuma lielu partiju pārdošanu, kamēr Savienības ražošanas nozare piedāvāja daudz lielāku ražojumu dažādību (veidi, krāsas, izmēri). Lai ļoti īsā laikā varētu reaģēt uz ļoti specifiskiem pasūtījumiem, Savienības ražošanas nozarei vajadzēja palielināt krājumus.

(96)

Savienības ražošanas nozares vienības pārdošanas cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 10 %.

11.   tabula

Vienības cena Savienības tirgū

(97)

Cenu pieaugums notika sakarā ar dažādiem faktoriem. Pirmkārt, vajadzēja atgūt ražošanas izmaksu pieaugumu, kas tajā pašā periodā palielinājās par 14 % (sk. 106. apsvērumu). Tāpat cenu pieaugums notika sakarā ar krājumu palielināšanos (sk. 95. apsvērumu iepriekš) un Savienības ražošanas nozares piedāvātā ražojumu klāsta maiņu. ĶTR imports koncentrējās uz lielām viendabīga ražojuma partijām. Savienības ražošanas nozarei tādējādi nācās koncentrēties uz mazām attiecīgā ražojuma partijām, kur pieprasījums bija sadrumstalotāks ar mazākiem daudzumiem un lielāku dažādību attiecībā uz veidiem, krāsām un izmēriem.

(98)

Neraugoties uz vienības cenu palielinājumu, Savienības ražošanas nozare tomēr nespēja sasniegt plānoto peļņas mērķi. Patiesībā uzņēmumi mazo uzņēmumu segmentā strādāja ar zaudējumiem.

(99)

ĶTR importa cenu attīstība tika izklāstīta 75. apsvērumā. Kā redzams, šīm cenām bija citāda tendence nekā Savienības ražošanas nozares cenām, un tās konsekventi bija zemākas. IP laikā ĶTR importa cenas bija uz pusi zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

(100)

Kā minēts iepriekš, ražošanas izmaksu palielinājums bija lielāks nekā pārdošanas cenu pieaugums. Izmaksām attiecīgajā periodā palielinoties par 14 %, Savienības ražošanas nozare spēja palielināt savas cenas tikai par 9 %. IP rentabilitāte samazinājās no 3,9 % 2007. gadā līdz 0,4 % IP. Ražošanas nozares zemākā peļņa bija 2009. gadā, kad tā nespēja segt izmaksas, piedzīvojot zaudējumus 1,2 % apjomā. No visiem trim segmentiem tas visvairāk skāra mazo uzņēmumu segmentu, kas strādāja ar zaudējumiem kopš 2008. gada. Lielie un vidējie uzņēmumi, neraugoties uz ievērojamo rentabilitātes samazinājumu, spēja pārdot savu produkciju ar nelielu, tomēr nenoturīgu peļņu.

(101)

Lielo un vidējo uzņēmumu peļņa nav atklājama konfidencialitātes iemeslu dēļ. Lielo uzņēmumu segmentā peļņa tika aprēķināta, pamatojoties uz viena uzņēmuma datiem, bet vidējo uzņēmumu rezultātu atklāšana ļautu citiem uzņēmumiem aprēķināt citu segmentu peļņu, jo ir zināma kopējā svērtā peļņa.

12.   tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ienākums no ieguldījumiem, ieguldījumi un algas

(102)

Naudas plūsmas, kas ir nozares spēja pašfinansēt savu darbību, tendence attiecīgajā periodā saglabājās pozitīva. Tomēr laikā no 2007. gada līdz IP tā samazinājās par apmēram 54 %.

(103)

Ienākums no ieguldījumiem visā attiecīgajā periodā lielā mērā sekoja ražīguma tendencei.

(104)

No 2007. gada līdz IP Savienības ražošanas nozares ikgadējo ieguldījumu plūsma attiecīgajā ražojumā samazinājās par 28 %.

(105)

No 2007. gada līdz IP vidējā alga uz vienu nodarbināto samazinājās par 4 %.

(106)

Kā norādīts iepriekš, ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā palielinājās par 14 %. Šis palielinājums bija sakarā ar krājumu palielināšanos (sk. 95. apsvērumu iepriekš) un Savienības ražošanas nozares piedāvātā ražojumu klāsta maiņu (lielāka ražojumu veidu, krāsu, izmēru dažādība), kamēr ĶTR imports koncentrējās uz lielām viendabīga ražojuma partijām. Savienības ražošanas nozarei bija jāpalielina krājumi, lai spētu īsā laikā reaģēt uz ļoti specifiskiem pasūtījumiem, un bija arī jāpiedāvā lielāka ražojumu dažādība.

(107)

Izmeklēšana liecināja, ka tādi kaitējuma rādītāji kā produkcijas apjoms, jaudas izmantošana, pārdošanas apjoms nesaistītiem pircējiem un nodarbinātība attiecīgajā periodā ir pasliktinājušies. Lai gan nevar neņemt vērā, ka Savienības ražošanas nozari negatīvi ietekmēja lejupejošā patēriņa tendence, tomēr jāatzīmē, ka ĶTR importa tirgus daļa cenu spiediena rezultātā spēja pieaugt.

(108)

Turklāt attiecīgajā periodā ļoti negatīvi tika ietekmēti jo īpaši tādi kaitējuma rādītāji saistībā ar Savienības ražošanas nozares finanšu darbību kā rentabilitāte, ienākums no ieguldījumiem un naudas plūsma. Acīmredzams kaitējuma faktors ir ievērojamais krājumu pieaugums (par 37 %) attiecīgajā periodā. Šis palielinājums skaidrojams ar to, ka ĶTR ražotāji eksportētāji koncentrējās uz viendabīga ražojuma lielu partiju pārdošanu, kamēr Savienības ražošanas nozare piedāvāja daudz lielāku ražojumu dažādību (veidi, krāsas, izmēri). Savienības ražošanas nozarei bija jāpalielina krājumi, lai spētu īsā laikā reaģēt uz ļoti specifiskiem pasūtījumiem, un bija arī jāpiedāvā lielāka ražojumu dažādība.

(109)

Lai gan Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas attiecīgajā periodā palielinājās, tas ir galvenokārt saistīts ar ražošanas izmaksu pieaugumu. Kopumā attiecīgajā periodā rentabilitāte samazinājās. Patiesībā mazo uzņēmumu segmentā, kas aptvēra pusi no Savienības ražošanas nozares, uzņēmumi strādāja ar zaudējumiem no 2008. gada. Tādējādi, pat neraugoties uz pārdošanas cenu palielinājumu, ražošanas nozare nespēja gūt pietiekamu peļņu. Ražošanas nozare nevarēja atļauties paaugstināt pārdošanas cenas līdz tādam līmenim, lai rentabilitātes rādītāji uzrādītu ilgtermiņa dzīvotspēju.

(110)

Cenu tendenču analīze, pamatojoties uz Eurostat skaitļiem, liecināja, ka cenu starpība starp ĶTR importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozares cenām pieauga no apmēram 40 % 2007. un 2008. gadā līdz apmēram 50 % 2009. gadā un IP.

(111)

Ievērojot iepriekš minēto, provizoriski tiek secināts, ka Savienības ražošanas nozarei bija nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(112)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu tika pārbaudīts, vai Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu ir izraisījis imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts. Turklāt tika pārbaudīti arī citi zināmi faktori, kuri nav imports par dempinga cenām un kuri būtu varējuši nodarīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, lai pārliecinātos, ka šo citu faktoru izraisītais kaitējums netiek saistīts ar importu par dempinga cenām.

(113)

ĶTR ražotāju eksportētāju pieaugošā tirgus daļa attiecīgajā periodā sakrita ar Savienības ražošanas nozares peļņas samazinājumu un tās krājumu ievērojamo palielinājumu.

(114)

Tā arī sakrita ar patēriņa samazināšanos Savienībā. Tomēr, lai gan ĶTR importa apjoms 2007.–2009. gadā samazinājās par 9 % kopā ar patēriņa samazināšanos (lai gan tas nenotika vienādā tempā: patēriņš tajā pašā periodā samazinājās par 23 %), kopš 2007. gada ĶTR tirgus daļa pakāpeniski pieauga. Turklāt laikā no 2009. gada līdz IP ĶTR importa apjoms pieauga par 6 %, neraugoties uz patēriņa turpmāku samazināšanos par 6 %.

(115)

Cenu starpība (pamatojoties uz Eurostat vidējiem skaitļiem) starp ĶTR importu un Savienības ražošanas nozares cenām visā attiecīgajā periodā bija ļoti ievērojama. Tas, ka jau 2007. gadā tā sasniedza vairāk nekā 40 %, liecina, ka ĶTR ražotāju eksportētāju cenu stratēģija tika pielietota jau pirms ekonomiskās krīzes. Šī starpība pēc krīzes palielinājās vēl vairāk, IP sasniedzot 50 %.

(116)

ĶTR importa tirgus daļas palielinājums kopā ar cenu samazinājumu un pieaugošo cenu starpību starp Savienības un ĶTR cenām norisinājās vienlaikus ar Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos.

(117)

Importa apjoms no trešām valstīm, izņemot ĶTR, attiecīgajā periodā samazinājās par 40 %. Tajā pašā periodā mazliet (par apmēram 1 %) samazinājās arī šā importa tirgus daļa. Šā importa cenas bija salīdzināmas ar ĶTR importa cenām 2007. gadā, tomēr 2009. gadā cenu atšķirība pieauga līdz 18 %, bet IP tā bija 16 %.

(118)

Turcija ir otrs lielākais eksportētājs uz Savienību, un IP tās tirgus daļa bija 3 %. Šī tirgus daļa attiecīgajā periodā ir saglabājusies stabila (mazliet samazinājusies par 0,4 %). Importa apjoms no Turcijas attiecīgajā periodā ir samazinājies par 37 %. Lai gan Turcijas importa cenas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām (attiecīgajā periodā par apmēram 40 %), cenu atšķirība starp Turcijas un ĶTR importu palielinājās līdz 16 % 2009. gadā un IP pēc tam, kad Turcijas cenas pieauga par 22 %. Tādēļ nevar izslēgt, ka imports no trešām valstīm, izņemot ĶTR, varēja kaut kādā nelielā mērā veicināt būtisko kaitējumu, ko piedzīvoja Savienības ražošanas nozare. Tomēr tas nelikvidē cēloņsakarību, kas izveidota ar ĶTR importu par dempinga cenām.

(119)

Savienības flīžu ražošanas nozare ir ļoti sadrumstalota. Tomēr uzņēmumu kopskaits attiecīgajā periodā samazinājās; tas notika konsolidācijas procesa dēļ, kurš norisinās jau pēdējos divdesmit gadus. Svarīgi atzīmēt, ka izmeklēšanā tika atklāts – dalībvalstīs ar vislielāko produkcijas apjoma daļu, kur vienlaikus vērojama arī izteiktāka sadrumstalotība, uzņēmumi darbojas grupās. Šī struktūra garantē efektīvu resursu sadali. Patiesībā sadrumstalotība ļauj lieliem uzņēmumiem ar apakšlīgumiem nodot maziem uzņēmumiem konkrētu ražojuma veidu ražošanu (attiecībā uz krāsām, izmēriem utt.). Ar mazo uzņēmumu palīdzību ražošanas nozare spēj īsā laikā piegādāt daudzus ražojuma veidus. Tas kļuva īpaši svarīgi, kad tirgū ienāca ĶTR konkurenti, kuri pārdeva lielas viendabīga ražojuma partijas, nebūdami elastīgi attiecībā uz dizainu, krāsām utt. Šādos apstākļos nav nosakāma cēloņsakarība starp Savienības ražošanas nozares sadrumstalotību un tās stāvokļa pasliktināšanos attiecīgajā periodā.

(120)

Izmeklēšanā atklājās, ka ekonomiskā krīze neapšaubāmi ietekmēja stāvokli Savienības ražošanas nozarē.

(121)

Ietekme galvenokārt bija saistīta ar lejupslīdi būvniecības nozarē, kas atspoguļojās keramikas flīžu patēriņa samazinājumā. Kopumā 2009. gadā būvniecības aktivitāte ES samazinājās par 7,5 % (3). Vispārējās ekonomiskās situācijas precīzāka ietekme uz būvniecības nozari nosakāma, skatot atsevišķi konkrētus šīs nozares segmentus, kur situācija atšķiras (4). Būvniecības aktivitātes samazinājums 2009. gadā galvenokārt bija vērojams jaunu māju un privāto ēku, kas nav paredzētas dzīvošanai, celtniecībā. Turpretī publiskās inženiertehniskās būves tas skāra mazāk, un publisko ēku, kas nav paredzētas dzīvošanai, celtniecība 2009. gadā pat pieauga par 1,1 %. Eiropas Būvniecības nozares federācija uzskata, ka šīs tendences atspoguļoja valsts pārvaldes iestāžu centienus noturēt vai pat palielināt izdevumus publisko ēku un infrastruktūras jomā, kas bija daļa no valstu ekonomikas stimulēšanas paketēm. Tāpat arī fiskālie stimuli energoefektīvu risinājumu meklēšanai mīkstināja ekonomiskās lejupslīdes ietekmi uz atjaunošanas un apkopes (uzturēšanas) nozari.

(122)

Minētie notikumi pozitīvi ietekmēja atjaunošanas un apkopes (uzturēšanas) nozari (pozitīvi ietekmēja pakārtotās rūpniecības produkciju, pārdošanas apjomus un rentabilitāti, jo mazumtirdzniecībā peļņas normas ir augstākas). Jebkurā gadījumā ekonomiskā lejupslīde šīs nozares ietekmēja mazāk.

(123)

Šī analīze liecina – neraugoties uz to, ka ekonomiskajai lejupslīdei varēja būt zināma ietekme uz stāvokli Savienības ražošanas nozarē, būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei patiešām izraisīja imports par dempinga cenām no ĶTR.

(124)

Pirmkārt, izmeklēšana apliecināja, ka būvniecības nozare IP sāka atgūties no ekonomiskās krīzes sekām, bet Savienības ražošanas nozares rādītāji turpināja lejupejošu tendenci.

(125)

Otrkārt, svarīgs elements ir krājumu veidošanās, kas šajā gadījumā ir nepārprotams kaitējuma rādītājs (sk. 93. apsvērumu iepriekš). Bija vērojams samērā nemainīgs ikgadējs krājumu palielinājums. Šāds vienmērīgs un pastāvīgs pieaugums liecina, ka Savienības ražošanas nozare atradās zem pastāvīga ĶTR ražotāju eksportētāju spiediena. Ja krājumu palielināšanos saistītu ar ekonomisko lejupslīdi, iespējams, būtu vērojams ievērojams krājumu pieaugums krīzes gados, nevis vienmērīga tendence visā attiecīgajā periodā.

(126)

Visbeidzot, rentabilitātes skaitļu analīze, īpaši attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem, kuri IP ražoja gandrīz 50 % no produkcijas Savienībā, liecina, ka šie uzņēmumi jau 2007. gadā sasniedza tikai ļoti pieticīgu peļņu 0,3 % apmērā, bet kopš tā laika strādāja ar zaudējumiem. Tas liecina, ka šo uzņēmumu stāvoklis sāka pasliktināties jau pirms krīzes.

(127)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek uzskatīts, ka ekonomiskās situācijas pasliktināšanos Savienības ražošanas nozarē izraisīja galvenokārt imports par dempinga cenām no ĶTR. Pat ja ekonomiskā krīze un attiecīgais pieprasījuma samazinājums varēja veicināt Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, šī ietekme nebija tik liela, lai pārtrauktu cēloņsakarību, kas tika noteikta starp importu par dempinga cenām no ĶTR un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(128)

Kāds importētājs apgalvoja, ka galvenais kaitējuma cēlonis ir Polijas flīžu ražotāju zemās pārdošanas cenas. Te jāatzīmē, ka kaitējuma analīze jāveic visas Savienības ražošanas nozares līmenī, nevis attiecībā uz kādu tās daļu. Tomēr Komisija izanalizēja stāvokli Polijas tirgū, pamatojoties uz pieejamo informāciju (jāatgādina, ka atlasītais Polijas uzņēmums nolēma neturpināt sadarbību un neviens cits Polijas uzņēmums sadarboties nepiekrita).

(129)

Pirmkārt, tika secināts, ka apjoma ziņā tirgus daļa Polijas pārdevumiem uz pārējo Savienības tirgu IP laikā bija mazāka par 3 %.

(130)

Otrkārt, ja Polijas uzņēmumi būtu sadarbojušies izmeklēšanā un cenu samazinājuma analīzē būtu ņemtas vērā to cenas, tas būtu ļoti nedaudz ietekmējis cenu samazinājuma aprēķinu kopumā. Tā kā Polijas uzņēmums nesadarbojās, sīkāka cenu informācija atsevišķiem RKN nebija pieejama. Tomēr pat “vislielākās ietekmes” scenārija gadījumā – pieņemot, ka aprēķinā būtu iekļauti visi Polijas pārdevumi, – ietekme būtu neievērojama un nebūtu mainījusi kopainu, ņemot vērā salīdzinoši nelielos pārdevumu apjomus (5).

(131)

Tādējādi, ja Polijas pārdevumiem vispār bija kāda ietekme uz Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tad tā bija neliela.

(132)

Vēl kāds apgalvojums par pašizraisītu kaitējumu bija tāds, ka daži Savienības ražotāji esot papildinājuši savus katalogus ar ĶTR importa flīzēm un pārdevuši tās tālāk ar saviem zīmoliem. Tomēr šis apgalvojums nebija pamatots, turklāt izmeklēšanas laikā savāktie pierādījumi liecināja, ka šāds imports bija neievērojams. Tādēļ nevar secināt, ka šis ES ražotāju imports būtu veicinājis Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(133)

Kā vēl vienu zināmo faktoru, kas nav imports par dempinga cenām un kas varēja nodarīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, pārbaudīja arī eksporta rezultātus, lai pārliecinātos, ka šādu citu faktoru iespējami nodarītais kaitējums netiek saistīts ar importu par dempinga cenām. Eurostat datu analīze liecināja, ka eksports no Savienības samazinājās par 44 %. Tomēr šā eksporta cenas pieauga par 32 %. Izlasē iekļautajiem ražotājiem, kuri sadarbojās, šis samazinājums bija mazāk izteikts (–24 %). Izmeklēšana arī liecināja, ka eksporta daļa procentos no Savienības ražošanas nozares kopējā pārdevumu apjoma pieauga no 17 % 2007. gadā līdz 19 % 2009. gadā. Turklāt, pat ja Savienības ražotāju, kuri sadarbojās, eksporta apjoms samazinājās, šis samazinājums bija mazāk izteikts nekā pārdevumu apjoma samazinājums Savienības tirgū (–24 % eksportam salīdzinājumā ar –30 % pārdevumiem Savienībā). Līdz ar to tiek uzskatīts, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējuma apmēru nevar izskaidrot ar eksporta apjoma samazināšanos.

(134)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, provizoriski jāsecina, ka Savienības ražošanas nozares eksporta rezultāti neveicināja tai nodarīto būtisko kaitējumu.

(135)

Tādējādi tiek secināts, ka pastāv cēloņsakarība starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un importu par dempinga cenām no ĶTR. Ekonomiskā krīze un imports no trešām valstīm, izņemot ĶTR, ietekmēja stāvokli Savienības ražošanas nozarē, tomēr šī ietekme nebija tik liela, lai pārtrauktu cēloņsakarību, kas tika noteikta starp importu par dempinga cenām no ĶTR un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(136)

Izanalizējot visu zināmo faktoru ietekmi uz stāvokli Savienības ražošanas nozarē, provizoriski jāsecina, ka pastāv cēloņsakarība starp importu par dempinga cenām no ĶTR un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu IP.

(137)

Bija augsts sadarbības un atbalsta līmenis no Eiropas Ražotāju asociācijas (Cerame-Unie) un lielāko valstu ražotāju asociāciju puses. Turklāt neviens Savienības ražotājs neiebilda pret izmeklēšanas sākšanu un pasākumu noteikšanu. Tas liecina, ka pasākumu noteikšana acīmredzami ir Savienības ražotāju interesēs.

(138)

Izmeklēšanā atklājās, ka Savienības ražošanas nozare piedzīvo būtisku kaitējumu tāpēc, ka tiek importēti ražojumi par dempinga cenām, kurus pārdod ievērojami lētāk, kā aprakstīts 76. un turpmākajos apsvērumos.

(139)

Sagaidāms, ka Savienības ražošanas nozare gūs labumu no pasākumiem, kuri, iespējams, novērsīs turpmāka importa par zemām dempinga cenām ieplūšanu.

(140)

Ja pasākumi netiktu noteikti, sagaidāms, ka keramikas flīžu imports par zemām dempinga cenām turpinātos un varbūt pat palielinātos. Sakarā ar pārdošanas cenu samazināšanos, ko izraisa ĶTR imports par dempinga cenām, turpinātu samazināties Savienības ražotāju pārdošanas cenas un peļņa.

(141)

Tā kā Savienības ražošanas nozares finansiālais stāvoklis un rentabilitāte nav pietiekami spēcīga, lai izturētu turpmāku importa par dempinga cenām spiedienu, kas ievērojami samazina Savienības ražošanas nozares cenas, ļoti iespējams, ka tas izraisītu pakāpenisku liela skaita Savienības ražotāju darbības pārtraukšanu.

(142)

Nesaistīto importētāju un lietotāju sadarbības apjoms aptvēra apmēram 6 % no kopējā ĶTR importa. Atlasē (sk. 15. apsvērumu) izraudzījās septiņus nesaistītus importētājus (viens no tiem bija lietotājs). Tie aptvēra apmēram 5 % no kopējā ĶTR importa. Importētāji, kuri sadarbojās, pārdeva galvenokārt flīzes, izņemot vienu importētāju, kuram flīžu pārdošana bija tikai neliela uzņēmējdarbības daļa. Šiem importētājiem, kuri sadarbojās, ĶTR importa daļa to kopējā pirkumu apjomā bija ļoti liela (virs 3/4). Lai gan šķiet, ka ir rezerve, lai amortizētu ĶTR importa cenu pieaugumu, jo importētāju uzcenojums šim importam ir apmēram 50 %, to parastā paziņotā peļņa bija apmēram 5 %.

(143)

Tādējādi, raugoties no vienkārša izmaksu viedokļa, pasākumu noteikšanas gadījumā tie, ļoti iespējams, ietekmēs importētāju uzņēmējdarbību.

(144)

Tomēr izmeklēšanā atklājās, ka importētāji un lietotāji var pārslēgties uz ražojumiem, kuru izcelsme ir trešās valstīs vai Savienībā. Šī pāreja var būt diezgan vienkārša, jo izmeklējamo ražojumu ražo vairākās valstīs – gan Savienībā, gan ārpus tās (Turcijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Ēģiptē, Dienvidaustrumāzijā, Brazīlijā un citur).

(145)

Kāds importētājs paziņoja, ka tas izmeklēšanas sākšanas dēļ ir centies mainīt piegādātājus, taču neveiksmīgi. Savukārt cits importētājs paziņoja, ka šis process jau noticis izmeklēšanas laikā un ir bijis veiksmīgs. Vēl kāds importētājs apgalvoja, ka palielinās piegādātāju klāstu ar ražotājiem ārpus ĶTR un ka tas ir vienkārši.

(146)

Tādēļ provizoriski jāsecina, ka pasākumu noteikšana nekavēs Savienības importētājus pirkt līdzīgus ražojumus citur. Turklāt antidempinga maksājumu mērķis nav noslēgt konkrētus tirdzniecības kanālus, bet gan atjaunot vienlīdzīgus noteikumus un dot pretsparu negodīgai tirdzniecības praksei.

(147)

Visbeidzot, salīdzinoši zemais nesaistīto importētāju sadarbības līmenis varētu liecināt par to, ka pasākumu noteikšana ievērojami neietekmētu to darbību.

(148)

Komisija sazinājās ar divām lielām lietotāju asociācijām Savienībā.

(149)

Būvniecības nozare (to pārstāvēja Eiropas Būvniecības nozares federācija) nolēma izmeklēšanā aktīvi nesadarboties. Tā atbildēja uz Komisijas sākotnējo anketu, taču pēc tam pārtrauca sadarboties, jo tās dalībnieki neizrādīja interesi.

(150)

Šis zemais lietotāju sadarbības līmenis varētu liecināt, ka nozare nav ļoti atkarīga no ĶTR importa un ka pasākumu noteikšanas gadījumā tai netiktu nodarīts ievērojams kaitējums. Tas, šķiet, īpaši attiecas uz būvniecības nozari, kur keramikas flīzēm ir ļoti neliela ietekme uz galīgajām izmaksām, kā ražotāji apgalvoja pārbaudes apmeklējumos. Tas šķiet ticami, ņemot vērā citu materiālu cenas jaunos būvobjektos vai objektu atjaunošanā. Tāpat, kā minēts iepriekš, piegādes avotus var salīdzinoši viegli mainīt.

(151)

Ar Komisiju savu locekļu vārdā sazinājās Eiropas Neprofesionāļu asociācija (EDRA). Šī asociācija iesniedza piezīmes izmeklēšanas sākumā, apgalvojot, ka maksājumi palielinātu patēriņa cenas un pāreja uz citiem piegādes avotiem radītu augstas izmaksas gan izplatītājiem, gan pircējiem. Taču šie apgalvojumi netika pamatoti.

(152)

Komisija sazinājās ar kādu patērētāju asociāciju, kura atbildēja, ka tā nav ieinteresēta sadarboties. Citas patērētāju asociācijas nav pieteikušās.

(153)

Sagaidāms, ka antidempinga maksājumu ietekme uz patērētājiem nebūs ievērojama, jo tālākpārdevēju uzcenojums parasti ir ļoti liels. Pat ja cenas pieaugs, tas patērētājus ietekmēs ļoti nedaudz, jo šis pieaugums varētu būt no 1,5 līdz 3 EUR/m2 (balstoties uz ĶTR importa vidējo cenu EUR 4,5 IP laikā). Atsevišķi patērētāji iegādājas nelielus flīžu daudzumus un nedara to pārāk bieži. Turklāt cenu pieaugumam īstermiņā varētu būt labvēlīga ilgtermiņa ietekme uz patērētājiem, nodrošinot tirgū konkurenci. Konkurences trūkums ilgtermiņā varētu radīt pat lielāku cenu pieaugumu un importa par zemām cenām izbeigšanos.

(154)

Izmeklēšanas laikā nepieteicās ne piegādātāji, ne to asociācijas.

(155)

Izmeklēšanā atklājās, ka piegādātāji, kurus visvairāk varētu interesēt notiekošā procedūra, ir flīžu ražošanas aprīkojuma izgatavotāji. Izmeklēšanā atklājās, ka daži ĶTR ražotāji pērk šo aprīkojumu no Savienības piegādātājiem. Tomēr no oficiāliem datiem izriet, ka Savienības pārdevumiem uz ĶTR pēdējā desmitgadē ir stabila mazliet lejupejoša tendence un ka ĶTR ir vērā ņemams, bet ne pārliecinoši lielākais to pārdevumu galamērķis (apmēram 10 %). Piegādātāju galvenie klienti ir Savienības ražotāji, jo piegādātāji ir būtiski ieinteresēti Savienības ražošanas nozares darbības rezultātos un ir no tiem atkarīgi.

(156)

Turklāt sadarbības trūkums no šīs nozares puses liecināja, ka piegādātāji neuzskata, ka antidempinga pasākumi pret attiecīgā ražojuma importu nodarītu tiem ievērojamu kaitējumu.

(157)

Ņemot vērā iepriekš minēto, provizoriski jāsecina, ka kopumā nav pamatotu iemeslu, kas liegtu ieviest pagaidu pasākumus attiecībā uz ĶTR izcelsmes keramikas flīžu importu.

(158)

Ņemot vērā iepriekš minētos secinājumus par dempingu, tā izraisīto kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, attiecībā uz attiecīgā ražojuma importu no ĶTR jāpiemēro pagaidu antidempinga pasākumi, lai nepieļautu, ka imports par dempinga cenām arī turpmāk rada kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(159)

Ievērojot iepriekš minēto, tiek uzskatīts, ka saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu pagaidu antidempinga pasākumi ĶTR izcelsmes importam jānosaka kā mazākais no diviem lielumiem – dempinga starpība vai kaitējuma novēršanas līmenis saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu.

(160)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, noteica, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Tādējādi šīs maksājumu likmes (atšķirībā no valsts mēroga maksājuma, ko piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem”) jāpiemēro tikai to ražojumu importam, kuru izcelsme ir ĶTR un kurus ražojuši attiecīgie uzņēmumi – minētās konkrētās juridiskās personas. Uz importētajiem ražojumiem, kurus ražojis kāds cits uzņēmums, kas nav īpaši minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot ražošanas vienības, kuras ir saistītas ar īpaši minētajiem uzņēmumiem, nevar attiecināt šīs likmes un uz tiem attiecina “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamo maksājuma likmi.

(161)

Prasības piemērot individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības vienību izveidošanas) nekavējoties jānosūta Komisijai (6), pievienojot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par pārmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistītas ar ražošanu, pārdošanu iekšzemes tirgū un eksportam, piemēram, saistībā ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām pārmaiņām ražošanas un tirdzniecības vienībās. Vajadzības gadījumā regulā tiks izdarīti attiecīgi grozījumi, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro individuālās maksājuma likmes.

(162)

Lai pareizi piemērotu antidempinga maksājumu, atlikusī maksājuma likme jāpiemēro ne tikai ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri IP ražojumu neeksportēja uz Savienību.

(163)

Lai pēc iespējas samazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju lielo atšķirību dēļ, tiek uzskatīts, ka šajā gadījumā ir nepieciešami īpaši pasākumi, lai nodrošinātu pareizu antidempinga maksājumu piemērošanu. Šie īpašie pasākumi ir šādi. Dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs rēķins, kurš atbilst šīs regulas pielikuma prasībām. Uz importu, kam nav pievienots šāds rēķins, attiecina atlikušo antidempinga maksājumu, kas piemērojams visiem pārējiem eksportētājiem.

(164)

Ja tā uzņēmuma eksporta apjoms, kas gūst labumu no zemākām individuālajām maksājumu likmēm, pēc attiecīgo pasākumu piemērošanas būtiski palielinās (atkarībā no konkrētā gadījuma var norādīt daudzumu procentos), šādu apjoma palielinājumu varētu uzskatīt par pārmaiņām tirdzniecības modelī, ko radījusi pasākumu piemērošana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Tādos apstākļos un tad, ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt izmeklēšanu, lai novērstu pasākumu apiešanu. Šajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību pēc individuālās maksājuma likmes (vai likmju) atcelšanas un valsts mēroga maksājuma piemērošanas.

(165)

Turpmākās ierosinātās maksājumu likmes ir balstītas uz izmeklēšanā noteiktās dempinga starpības, jo tās ir zemākas nekā kaitējuma novēršanas līmenis. Pagaidu antidempinga maksājumi tiek noteikti šādi:

(166)

Iepriekš minētie provizoriskie konstatējumi tiek darīti zināmi visām ieinteresētajām personām, un tās tiek aicinātas rakstiski paust viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. To piezīmes, ja tās būs pamatotas, tiks analizētas un ņemtas vērā pirms galīgo lēmumu pieņemšanas. Turklāt jānorāda, ka šajā regulā izdarītie konstatējumi attiecībā uz antidempinga maksājumu noteikšanu ir provizoriski un tos var būt jāpārskata, lai izdarītu galīgus konstatējumus,