(1)

Padome 1999. gada decembrī ar Regulu (EK) Nr. 2597/1999 (2) noteica galīgo kompensācijas maksājumu Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (PET) plēves (“attiecīgais ražojums”) importam, kas patlaban atbilst KN kodiem ex 3920 62 19 un ex 3920 62 90 . Pasākumus noteica kā procentuālo kompensācijas maksājumu 3,8 % līdz 19,1 % apmērā importam no atsevišķi minētiem eksportētājiem, bet attiecīgā ražojuma importam no visiem pārējiem uzņēmumiem noteica atlikušo maksājuma likmi 19,1 % apmērā. Sākotnējās izmeklēšanas periods bija no 1997. gada 1. oktobra līdz 1998. gada 30. septembrim.

(2)

Padome 2006. gada martā ar Regulu (EK) Nr. 367/2006 (3) (“Regula (EK) Nr. 367/2006”) pēc termiņa beigu pārskatīšanas saskaņā ar pamatregulas 18. pantu saglabāja galīgo kompensācijas maksājumu, ko Indijas izcelsmes PET plēves importam noteica ar Regulu (EK) Nr. 2597/1999. Pārskatīšanas izmeklēšanas periods bija no 2003. gada 1. oktobra līdz 2004. gada 30. septembrim.

(3)

Padome 2006. gada augustā ar Regulu (EK) Nr. 1288/2006 (4) pēc starpposma pārskatīšanas, kuru veica attiecībā uz Indijas PET plēves ražotāja subsidēšanu, grozīja galīgo kompensācijas maksājumu, kas ar Regulu (EK) Nr. 367/2006 bija noteikts šim uzņēmumam.

(4)

Padome 2007. gada septembrī ar Regulu (EK) Nr. 1124/2007 (5) pēc daļējas starpposma pārskatīšanas, kuru veica attiecībā uz cita Indijas PET plēves ražotāja subsidēšanu, grozīja galīgo kompensācijas maksājumu, kas ar Regulu (EK) Nr. 367/2006 bija noteikts šim uzņēmumam.

(5)

Pēc daļējas starpposma pārskatīšanas, kuru Komisija pēc savas iniciatīvas sāka attiecībā uz piecu Indijas PET plēves ražotāju subsidēšanu, Padome 2009. gada janvārī ar Regulu (EK) Nr. 15/2009 (6) grozīja galīgos kompensācijas maksājumus, kas ar Regulu (EK) Nr. 367/2006 bija noteikti šiem uzņēmumiem, un galīgos antidempinga maksājumus, kas tiem bija noteikti ar Regulu (EK) Nr. 1292/2007 (7).

(6)

Padome 2010. gada jūnijā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 579/2010 (8) pēc daļējas starpposma pārskatīšanas, kuru veica attiecībā uz Indijas PET plēves ražotāja subsidēšanu, grozīja galīgo kompensācijas maksājumu, kas minētajam uzņēmumam bija noteikts ar Regulu (EK) Nr. 367/2006.

(7)

Jāatzīmē, ka patlaban uzņēmumam Vacmet India Limited piemēro kompensācijas maksājumu 19,1 % apmērā, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 367/2006.

(8)

Jāatzīmē, ka patlaban uzņēmumam Vacmet India Limited piemēro atlikušo antidempinga maksājumu 17,3 % apmērā, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1292/2007.

(9)

Komisija 2009. gada 7. augustā saņēma pieprasījumu veikt daļēju starpposma pārskatīšanu atbilstīgi pamatregulas 19. pantam. Vacmet India Limited, ražotājs eksportētājs no Indijas (“pieprasījuma iesniedzējs”), iesniedza pieprasījumu, kas attiecās tikai uz subsidēšanas pārbaudi. Pieprasījumā tā iesniedzējs apgalvoja, ka apstākļi, pamatojoties uz kuriem bija noteikti pasākumi, ir mainījušies un ka šīs pārmaiņas ir ilglaicīgas. Pieprasījuma iesniedzējs sniedza pirmšķietamus pierādījumus tam, ka pasākuma turpmāka piemērošana pašreizējā līmenī, lai atlīdzinātu subsidēšanu, vairs nav nepieciešama.

(10)

Apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami daudz pierādījumu tam, lai pamatotu daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu, Komisija, 2010. gada 14. janvārī publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (9) (“paziņojums par pārskatīšanas sākšanu”), saskaņā ar pamatregulas 19. pantu sāka daļēju starpposma pārskatīšanu, kas attiecās tikai uz ar pieprasījuma iesniedzēju saistītās subsidēšanas pārbaudi.

(11)

Atkarībā no pārskatīšanas konstatējumiem daļējā starpposma pārskatīšanas izmeklēšanā arī bija jānovērtē, vai ir jāgroza maksājuma likme, kas patlaban piemērojama attiecīgā ražojuma importam, ko veic attiecīgās valsts ražotāji eksportētāji, kuri nav atsevišķi minēti Regulas (EK) Nr. 367/2006 1. panta 2. punktā, t. i., tajā noteiktais maksājums, kas jāpiemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem” Indijā.

(12)

Komisija 2010. gada 14. janvārī ar paziņojumu par pārskatīšanas sākšanu, ko publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (10), arī paziņoja par daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kas attiecas tikai uz tā dempinga pārbaudi, kas saistīts ar pieprasījuma iesniedzēju.

(13)

Izmeklēšana attiecībā uz subsidēšanas apmēru aptvēra laikposmu no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”).

(14)

Par daļējas starpposma pārskatīšanas izmeklēšanas sākšanu Komisija oficiāli paziņoja pieprasījuma iesniedzējam, Indijas valdībai un Savienības ražošanas nozarei. Ieinteresētajām personām bija dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un tikt uzklausītām.

(15)

Lai saņemtu informāciju, kas vajadzīga izmeklēšanai, Komisija nosūtīja pieprasījuma iesniedzējam anketu. Anketu nosūtīja arī Indijas valdībai.

(16)

Kaut arī pieprasījuma iesniedzējs pilnībā sadarbojās izmeklēšanā, attiecīgās Indijas valdības iestādes anketu neiesniedza noteiktajā termiņā. Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu subsidēšanas noteikšanai. Tika veikts pārbaudes apmeklējums pieprasījuma iesniedzēja telpās.

(17)

Ražojums, uz kuru attiecas šī pārskatīšana, ir ražojums, kas noteikts regulā, ar ko nosaka spēkā esošos pasākumus (Regula (EK) Nr. 367/2006), proti, Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (PET) plēve, kuru patlaban klasificē ar KN kodiem ex 3920 62 19 un ex 3920 62 90 .

(18)

Šajā izmeklēšanā, tāpat kā iepriekšējās izmeklēšanās, tika noskaidrots, ka Indijā ražotajai PET plēvei, kas tiek eksportēta uz Savienību, PET plēvei, kas tiek ražota un pārdota Indijas iekšzemes tirgū, kā arī PET plēvei, ko Savienības ražotāji ražo un pārdod ES, ir vienas un tās pašas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un viens un tas pats pamatlietojums.

(19)

Tāpēc šie ražojumi uzskatāmi par līdzīgiem pamatregulas 2. panta c) punkta nozīmē.

(20)

Pamatojoties uz informāciju, ko iesniedza pieprasījuma iesniedzējs un Savienības nozare, tika izmeklētas šādas shēmas, par kurām tiek apgalvots, ka tās ietver subsīdiju piešķiršanu:

(21)

Iepriekš a) līdz c) punktā norādītās shēmas pamato ar 1992. gada Ārējās tirdzniecības (attīstības un regulēšanas) likumu (Nr. 22, 1992), kas stājās spēkā 1992. gada 7. augustā (“Ārējās tirdzniecības likums”). Ārējās tirdzniecības likums pilnvaro Indijas valdību sniegt paziņojumus par eksporta un importa politiku. Tās ir apkopotas “Ārējās tirdzniecības politikas” dokumentos, kurus Komerclietu ministrija izdod ik pēc pieciem gadiem un kuri tiek regulāri atjaunināti. Uz šo lietu attiecināmi divi ārējās tirdzniecības politikas (ĀTP) dokumenti, proti, ārējās tirdzniecības politika 04-09 un ārējās tirdzniecības politika 09-14. Turklāt Indijas valdība arī noteikusi procedūras ĀTP 04-09 un ĀTP 09-14 pārvaldībai procedūru rokasgrāmatā “Handbook of Procedures, Volume I” (attiecīgi “HOP I 04-09” un “HOP I 09-14”). Arī procedūru rokasgrāmata tiek regulāri atjaunināta.

(22)

Shēmu, kas iepriekš minēta d) punktā, pārvalda Uttar Pradesh štata iestādes.

(23)

Sīkāks DEPBS apraksts sniegts ĀTP 04-09 un ĀTP 09-14 dokumenta 4.3. punktā un HOP I 04–09 un HOP I 09-14 dokumenta 4. nodaļā.

(24)

Jebkuram ražotājam eksportētājam vai eksporta produkcijas tirgotājam ir tiesības šo shēmu izmantot.

(25)

Eksportētājs var pieteikties DEPBS kredītam, ko aprēķina procentos no to ražojumu vērtības, kurus eksportē saskaņā ar šo shēmu. Šādas DEPBS procentu likmes Indijas iestādes ir noteikušas lielākajai daļai ražojumu, arī attiecīgajam ražojumam. Likmes nosaka, pamatojoties uz ievešanas un izvešanas standartnormām (“SION”), ņemot vērā paredzēto importēto resursu daļu eksportējamās produkcijas sastāvā un muitas nodokļa piemērošanu šādam paredzētam importam neatkarīgi no tā, vai ievedmuitas nodoklis faktiski ir vai nav maksāts.

(26)

Lai varētu izmantot šīs shēmas piedāvātās priekšrocības, uzņēmumam ir jāeksportē. Eksporta darījuma veikšanas laikā eksportētājam jāsagatavo deklarācija Indijas iestādēm, kurā jānorāda, ka eksports tiek veikts saskaņā ar DEPBS. Lai eksportētu preces, Indijas muitas iestādes nosūtīšanas procedūras laikā izdod eksporta nosūtīšanas rēķinu. Šajā dokumentā cita starpā norādīta DEPBS kredīta summa, kas piešķirama šim eksporta darījumam. Šajā brīdī eksportētājs zina, kādu labumu tas gūs. Tiklīdz muitas iestādes izsniedz eksporta nosūtīšanas rēķinu, Indijas valdība vairs nevar lemt par DEPBS kredīta izsniegšanu.

(27)

Tika konstatēts, ka saskaņā ar Indijas grāmatvedības standartiem DEPBS kredītus var iegrāmatot pēc uzkrāšanas principa kā ienākumus darījumu kontā pēc eksporta pienākuma izpildes. Šādu kredītu var izmantot muitas nodokļu maksāšanai par turpmāku importu, importējot jebkādas preces, izņemot ražošanas līdzekļus un preces, uz kurām attiecas importa ierobežojumi. Preces, kas importētas par šādiem kredīta līdzekļiem, var pārdot iekšējā tirgū (maksājot mazumtirdzniecības nodokli) vai izmantot citādi. DEPBS kredīti ir brīvi pārvedami, un tie ir spēkā 12 mēnešus pēc izsniegšanas dienas.

(28)

Pieteikumi DEPBS kredītiem tiek iesniegti elektroniski un var attiekties uz neierobežotu skaitu eksporta darījumu. Faktiski DEPBS kredītiem nav stingru termiņu. Elektroniskajā sistēmā, ko izmanto DEPBS pārvaldībā, eksporta darījumi netiek automātiski izslēgti, ja tie pārsniedz HOP I 04-09 un 09-14 dokumenta 4.47. nodaļā minētos iesniegšanas termiņus. Turklāt, kā skaidri norādīts HOP I 04-09 un 09-14 dokumenta 9.3. nodaļā, pieteikumus, kuri iesniegti pēc iesniegšanas termiņa beigām, var vienmēr ņemt vērā, ja tiek samaksāta neliela soda nauda (proti, 10 % no summas, uz ko ir tiesības).

(29)

Tika konstatēts, ka pieprasījuma iesniedzējs šo shēmu izmantoja PIP laikā.

(30)

DEPBS nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. DEPBS kredīts ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo šo kredītu izmantos, lai atlīdzinātu ievedmuitas nodokli, tādējādi samazinot Indijas valdības ieņēmumus no nodokļiem, kas citādi būtu jāiekasē. Turklāt DEPBS kredīts sniedz labumu eksportētājam, jo uzlabo tā likviditāti.

(31)

Turklāt DEPBS ir juridiski atkarīga no eksporta izpildes, un tādēļ to uzskata par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.

(32)

Šo shēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļu atmaksāšanas sistēmu vai nodokļu atmaksāšanas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tā neatbilst noteikumiem, kas iekļauti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi). Īpaši eksportētājam nav pienākuma faktiski ražošanas procesā patērēt ar muitas nodokli neapliktās importētās preces, un kredīta apjoms netiek aprēķināts atkarībā no faktiski izmantotajiem izejmateriāliem. Turklāt nepastāv sistēma vai procedūra, kas apstiprinātu, kuri izejmateriāli tika patērēti eksportētā ražojumu ražošanas procesā un vai bija pārsniegti ievedmuitas maksājumi pamatregulas I pielikuma i) punkta un II un III pielikuma nozīmē. Visbeidzot, eksportētājam ir tiesības gūt labumu no DEPBS neatkarīgi no tā, vai tas importē izejmateriālus. Lai gūtu labumu, pietiek, ka eksportētājs vienkārši eksportē preces, nepierādot, ka ir importēti izejmateriāli. Tātad labumu no DEPBS var izmantot pat tie eksportētāji, kas visus vajadzīgos izejmateriālus sagādā uz vietas un neimportē preces, kuras var izmantot kā izejmateriālus.

(33)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punktu un 5. pantu un aprēķina metodiku, ko izmantoja šai shēmai Regulā (EK) Nr. 367/2006, kompensējamās subsīdijas apjomu aprēķināja kā saņēmējam piešķirtu labumu, ko konstatēja PIP laikā. Šajā ziņā tika uzskatīts, ka saņēmējs gūst labumu tajā brīdī, kad saskaņā ar šo shēmu notiek eksporta darījums. Šajā brīdī Indijas valdībai ir tiesības atcelt muitas nodokli, un tas ir finansiāls ieguldījums pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tiklīdz muitas iestādes ir izdevušas eksporta nosūtīšanas rēķinu, kurā cita starpā norādīta DEPBS kredīta summa, kas piešķirama šim eksporta darījumam, Indijas valdība vairs nevar lemt – piešķirt vai nepiešķirt subsīdiju. Ņemot vērā iepriekš minēto, ir pareizi novērtēt labumu saskaņā ar DEPBS kā kredītsummām, kas nopelnītas eksporta darījumos, kuri veikti saskaņā ar šo shēmu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(34)

Ja tika saņemti pamatoti pieprasījumi, atbilstīgi pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktam nodevas, kas noteikti jāsamaksā, lai saņemtu subsīdiju, tika atskaitītas no apstiprinātās kredīta summas un subsidētā summa izmantota kā skaitītājs. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šī subsīdijas summa ir sadalīta pa visu kopējā eksporta apgrozījumu PIP laikā, kas aprēķinā parādās kā attiecīgais saucējs, jo subsīdija ir saistīta ar eksporta darbības veikšanu un netika piešķirta, atsaucoties uz apstrādātajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(35)

Subsīdijas likme, ko PIP laikā attiecībā uz šo shēmu noteica pieprasījuma iesniedzējam, bija 7,9 %.

(36)

Sīkāks EPCGS apraksts sniegts ārējās tirdzniecības politikas 04-09 un ārējās tirdzniecības politikas 09-14 dokumenta 5. nodaļā un HOP I 04-09 un HOP I 09-14 dokumenta 5. nodaļā.

(37)

Šo shēmu ir tiesības izmantot ražotājiem eksportētājiem, eksporta produkcijas tirgotājiem, kas ir “piesaistīti” palīgražotājiem, un pakalpojumu sniedzējiem.

(38)

Saskaņā ar nosacījumu par eksporta saistībām uzņēmumam ir atļauts ar samazinātu muitas nodokļa likmi importēt ražošanas līdzekļus (jaunus un kopš 2003. gada aprīļa arī lietotus ražošanas līdzekļus, kas nav vecāki par 10 gadiem). Tādēļ Indijas valdība pēc pieteikuma saņemšanas un nodevas samaksas izdod EPCGS licenci. Šī shēma kopš 2000. gada aprīļa paredz samazinātu 5 % ievedmuitas nodokļa likmi, kas piemērojama visiem ražošanas līdzekļiem, kuri importēti saskaņā ar šo shēmu.

(39)

EPCGS licences turētājs var iegūt ražošanas līdzekļus arī iekšzemes tirgū. Šādā gadījumā ražošanas līdzekļu vietējais ražotājs var izmantot priekšrocību veikt tādu ar muitas nodokli neapliekamu sastāvdaļu importu, kuras vajadzīgas minēto ražošanas līdzekļu izgatavošanai. Vai arī vietējais ražotājs var pieprasīt nosacītā eksporta piedāvātās priekšrocības saistībā ar ražošanas līdzekļu piegādi EPCGS licences turētājam.

(40)

Tika konstatēts, ka pieprasījuma iesniedzējs šo shēmu izmantoja PIP laikā.

(41)

EPCGS nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. Nodokļa likmju pazemināšana ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo ar šo koncesiju samazina tādus Indijas valdības ieņēmumus no nodokļiem, kas citādi būtu jāiekasē. Turklāt muitas nodokļa samazinājums dod labumu eksportētājam, jo ievedmuitas nodokļu ietaupījums uzlabo uzņēmuma likviditāti.

(42)

Turklāt pēc likuma EPCGS shēma ir atkarīga no eksporta rezultātiem, jo šādas atļaujas var saņemt tikai tad, ja ir apņemšanās veikt eksportu. Tādēļ to uzskata par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.

(43)

Šo shēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļu atmaksāšanas sistēmu vai nodokļu atmaksāšanas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Šādas pieļaujamas sistēmas nav attiecināmas uz ražošanas līdzekļiem, kā norādīts pamatregulas I pielikuma i) punktā, jo ražošanas līdzekļi netiek patērēti eksporta produkcijas ražošanā.

(44)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu subsīdijas summu aprēķināja, pamatojoties uz nesamaksāto muitas nodokli importētiem ražošanas līdzekļiem, sadalot subsīdiju uz periodu, kas atbilst parastam šādu ražošanas līdzekļu amortizācijas periodam attiecīgajā nozarē. Atbilstīgi ieviestajai praksei tādā veidā aprēķinātā summa, ko var attiecināt uz PIP, ir pielāgota, pieskaitot šajā periodā gūtos procentus, lai atspoguļotu laika gaitā gūtā labuma pilno vērtību. Uzskatīja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Indijā šim nolūkam bija piemērota komerciālā procentu likme. Ja tika iesniegti atbilstīgi pieprasījumi, saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu tika atskaitītas nodevas, kas noteikti jāsamaksā, lai saņemtu subsīdiju.

(45)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu šo subsīdiju summu kā atbilstīgu saucēju iedalīja visam eksporta apgrozījumam pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, jo subsīdijas nosacījums ir eksporta saistību izpilde un tā netika piešķirta atkarībā no saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(46)

Attiecībā uz importu, kas veikts saskaņā ar šo shēmu, izmeklēšanā tika atklāts, ka bija vairākas izejvielas, ko varēja izmantot gan attiecīgā ražojuma ražošanai, gan citu ražojumu ražošanai. Tomēr tika konstatēts, ka dažas izejvielas izmantoja ražotnē, kurā notiek tikai PET plēves ražošana. Tādēļ, lai aprēķinātu pieprasījuma iesniedzēja gūto labumu, saucējs, kas jāizmanto minētajām izejvielām, ir attiecīgā ražojuma eksporta apgrozījums, nevis kopējā eksporta apgrozījums.

(47)

Subsīdijas likme, ko PIP laikā attiecībā uz šo shēmu noteica pieprasījuma iesniedzējam, bija 2,4 %.

(48)

Sīkāks shēmas apraksts sniegts ĀTP 04-09 un ĀTP 09-14 dokumenta 4.1.1.–4.1.14. punktā un HOP I 04-09 un HOP I 09-14 dokumenta 4.1.–4.30. nodaļā. Iepriekšējā izmeklēšanā, kuras rezultātā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 367/2006 piemēroja patlaban spēkā esošo galīgo kompensācijas maksājumu, šo shēmu dēvēja par iepriekšēju licenču shēmu.

(49)

IAS sastāv no sešām apakšshēmām, kas sīkāk aprakstītas 50. apsvērumā. Minētās apakšshēmas cita starpā atšķiras atbilstības darbības jomas ziņā. Ražotāji eksportētāji un tirgotāji eksportētāji, kas “piesaistīti” palīgražotājiem, ir tiesīgi izmantot IAS fiziskā eksporta iespējas un IAS ikgadējā pieprasījuma apakšshēmas. Ražotāji eksportētāji, kas ražojumu piegādā galīgajam eksportētājam, ir tiesīgi izmantot IAS starpproduktu piegādēm. IAS “nosacītā eksporta” apakšshēmu ir tiesīgi izmantot galvenie darbuzņēmēji, kuri veic piegādes ĀTP 04-09 dokumenta 8.2. punktā minētajām “nosacītā eksporta” kategorijām, piemēram, piegādātājiem uz eksportu orientētām ražotnēm (“EOR”). Visbeidzot, starpnieki, kas veic piegādes ražotājiem eksportētājiem, ir tiesīgi saņemt “nosacītā eksporta” priekšrocības saskaņā ar iepriekšēja izlaides pasūtījuma (“ARO”) apakšshēmām un kompensācijas iekšzemes akreditīvu.

(50)

Iepriekšējas atļaujas var izsniegt šādiem mērķiem:

i)

ii)

iii)

iv)

v)

vi)

(51)

Pieprasījuma iesniedzējs PIP laikā saņēma IAS koncesijas saistībā ar attiecīgo ražojumu. Pieprasījuma iesniedzējs izmantoja vienu no apakšshēmām, proti, IAS fizisko eksportu. Tāpēc nav jānosaka atlikušo neizmantoto apakšshēmu kompensējamība.

(52)

Lai Indijas iestādes varētu veikt pārbaudes, iepriekšējās atļaujas turētājam ir juridisks pienākums uzturēt “patiesu un pareizu pārskatu par patēriņu un bez nodokļiem importēto/iekšzemē iepirkto preču izmantošanu” norādītajā formātā (HOP I 04-09 4.26. un 4.30. nodaļa un 23. papildinājums un HOP I 09-14), t. i., faktiskā patēriņa reģistru. Šis reģistrs ir jāpārbauda neatkarīgam zvērinātam grāmatvedim/darbu un izmaksu grāmatvedim, kurš izsniedz sertifikātu, kas apliecina, ka noteiktie reģistri un attiecīgie ieraksti ir pārbaudīti un ka atbilstīgi 23. papildinājumam sniegtā informācija visos aspektos ir patiesa un pareiza.

(53)

Attiecībā uz apakšshēmu, ko PIP laikā izmantoja pieprasījuma iesniedzējs, proti, fiziskā eksporta shēmai, Indijas valdība nosaka ievedmuitas nodokļa atvieglojumu un eksportēšanas saistību apjomu un vērtību, ko norāda atļaujā. Turklāt importēšanas un eksportēšanas laikā valsts amatpersonas attiecīgos darījumus apstiprina atļaujā. IAS atļauto importa apjomu Indijas valdība nosaka, pamatojoties uz ievešanas un izvešanas standartnormām (“SION” ), kuras ir noteiktas vairumam ražojumu, tostarp attiecīgajam ražojumam. Importētie izejmateriāli turpmāk nav pārvietojami, un tie jāizmanto eksporta galaprodukcijas ražošanai. Eksportēšanas pienākums jāizpilda paredzētajā termiņā pēc atļaujas saņemšanas (24 mēnešu laikā ar iespēju termiņu divreiz pagarināt vēl uz sešiem mēnešiem).

(54)

Pašreizējā starpposma pārskatīšanas izmeklēšanā konstatēja, ka Indijas iestāžu noteiktās pārbaudes prasības netiek ievērotas un nav vēl pārbaudītas praksē. Pieprasījuma iesniedzējam nav sistēmas, kas ļauj pārbaudīt, kādi izejmateriāli un kādā daudzumā ir patērēti eksportētā ražojuma ražošanā, kā paredzēts ĀTP (23. papildinājums) un saskaņā ar pamatregulas II pielikuma II daļas 4. punktu. Praktiski faktiskā patēriņa uzskaite nav veikta.

(55)

Ārējās tirdzniecības politikas 04-09 pārvaldības izmaiņas, kuras stājās spēkā 2005. gada rudenī (prasība obligāti nosūtīt Indijas iestādēm patēriņa reģistru saistībā ar izpirkšanas procedūru), pieprasījuma iesniedzēja gadījumā pagaidām nav piemērotas. Tādējādi šajā posmā nevarēja pārbaudīt šā noteikuma faktisku īstenošanu.

(56)

Atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem ir subsīdija pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē, t. i., Indijas valdības finansiāls ieguldījums, kas piešķir labumu eksportētājam, attiecībā uz kuru veikta izmeklēšana.

(57)

Turklāt IAS fiziskais eksports acīmredzot pēc likuma ir atkarīgs no eksporta rezultāta, un tādēļ saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu to uzskata par īpašu un kompensējamu. Uzņēmums var izmantot šīs shēmas piedāvātās priekšrocības tikai tad, ja tas apņemas ražojumu eksportēt.

(58)

Šajā gadījumā izmantoto apakšshēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļa atmaksāšanas sistēmu vai šīs sistēmas aizvietotāju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tā neatbilst noteikumiem, kas iekļauti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi). Indijas valdība efektīvi nepiemēroja ne savu jauno, ne veco pārbaudes sistēmu vai procedūru, lai apstiprinātu, vai eksportētās produkcijas ražošanā tika patērēti izejmateriāli un kāds bijis to apjoms (pamatregulas II pielikuma II daļas 4. punkts un attiecībā uz nodokļu atmaksas aizvietojumu shēmām – pamatregulas III pielikuma II daļas 2. punkts). Attiecīgā ražojuma SION nebija pietiekami precīzas. SION nevar uzskatīt par faktiskā patēriņa pārbaudes sistēmu, jo šo standartnormu struktūra neļauj Indijas valdībai pietiekami precīzi pārbaudīt eksporta produkcijas ražošanā patērēto izejmateriālu apmēru. Turklāt Indijas valdība nav veikusi turpmāku pārbaudi, pamatojoties uz faktiskajiem izmantotajiem izejmateriāliem, lai gan šī pārbaude būtu parasti jāveic, ja nav efektīvas pārbaudes sistēmas (pamatregulas II pielikuma II daļas 5. punkts un III pielikuma II daļas 3. punkts).

(59)

Tāpēc šī apakšshēma ir kompensējama.

(60)

Ja nav atļautas nodokļu atmaksāšanas sistēmas vai nodokļu atmaksāšanas aizvietojuma sistēmas, kompensējamais labums ir atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem kopumā, kas parasti jāmaksā, importējot izejmateriālus. Šajā ziņā jānorāda, ka pamatregulā ir paredzēts ne tikai tas, ka tiek kompensēta maksājumu “pārsniegtā” atmaksa. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu un I pielikuma i) punktu pārsniegto nodokļu atmaksu var kompensēt, tikai ievērojot pamatregulas II un III pielikuma nosacījumus. Tomēr šajā gadījumā šie nosacījumi nebija izpildīti. Tādēļ, ja netiek pierādīts, ka bijusi pienācīga uzraudzība, nodokļu atmaksas shēmām minēto izņēmumu nepiemēro, bet piemēro parasto noteikumu par to, ka kompensē nesamaksāto nodokļu summu (nesaņemtie ieņēmumi), nevis kādu apliecinātu ievedmuitas pārsnieguma atmaksu. Kā izklāstīts pamatregulas II pielikuma II daļā un III pielikuma II daļā, izmeklēšanas iestādei nav jāaprēķina šāda pārmērīga nodokļu atlaišana. Gluži otrādi, saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu izmeklēšanas iestādei tikai jāsniedz pietiekami pierādījumi, lai atspēkotu šķietamās pārbaudes sistēmas atbilstību.

(61)

Subsīdijas summu pieprasījuma iesniedzējam, kurš izmantoja IAS, aprēķināja, pamatojoties uz nepiemēroto ievedmuitu (muitas pamatnodoklis un īpašais muitas papildnodoklis) par materiāliem, kas importēti saskaņā ar apakšshēmu, kuru PIP laikā izmantoja importētajam materiālam (skaitītājs). Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu maksas, kas neizbēgami bija radušās, lai saņemtu subsīdiju, atskaitīja no subsīdijas summas, ja par to tika saņemti pamatoti pieprasījumi. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šo subsīdijas summu kā atbilstošu saucēju pieskaitīja attiecīgā ražojuma eksporta apgrozījumam PIP laikā, jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rezultātiem un netika piešķirta atkarībā no izgatavotajiem, ražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(62)

Subsīdijas likme, ko PIP laikā attiecībā uz šo shēmu noteica pieprasījuma iesniedzējam, bija 0,2 %.

(63)

Iepriekšējās izmeklēšanās attiecībā uz PET plēvi, tostarp izmeklēšanā, kuras rezultātā ar Regulu (EK) Nr. 367/2006 noteica pašreiz spēkā esošo galīgo kompensācijas maksājumu, pārbaudīja vairākas Indijas valsts shēmas, kas bija saistītas ar stimulu piešķiršanu vietējiem uzņēmumiem. Valsts shēmas dēvējamas par “komplekso stimulu shēmām”, jo tās var būt saistītas ar dažādiem stimuliem. Iepriekšējā izmeklēšanā konstatēja, ka uzņēmuma tiesības gūt labumu varētu būt paredzētas “sertifikātā par tiesībām uz atbalstu” vai “tiesību sertifikātā”. Tomēr, līdzīgi kā šajā izmeklēšanā, var būt arī īpašas subsīdijas, piemēram, kapitāla subsīdijas.

(64)

Lai iegūtu tiesības uz atbalstu, uzņēmumiem parasti jāiegulda līdzekļi kāda štata mazāk attīstītajās teritorijās, izveidojot tajās jaunu rūpniecības uzņēmumu vai veicot liela apjoma kapitālieguldījumus kādā rūpniecības uzņēmumā vai tā darbības dažādošanā.

(65)

Saskaņā ar atbildēm uz anketas jautājumiem 2009. gadā pieprasījuma iesniedzējs no Uttar Pradesh valdības (“UPV”) saņēma ievērojamas summas kā kapitāla subsīdijas, lai izveidotu jaunas ražotnes. Tika paskaidrots, ka šīs saņemtās kapitāla subsīdijas ir saistītas ar jaunu ražotņu izveidi, t. i., minētās subsīdijas ir paredzētas, lai segtu izdevumus par pieprasījuma iesniedzēja veiktajiem ieguldījumiem. Saskaņā ar pieprasījuma iesniedzēja teikto – tā bija tīra subsīdija piešķīruma veidā, lai uzlabotu pašu kapitālu.

(66)

Izmeklēšanā arī atklājās, ka pieprasījuma iesniedzējam ir tiesības pretendēt uz PVN un centrālā tirdzniecības nodokļa (CTN) atmaksu no Uttar Pradesh štata Tirdzniecības nodokļu departamenta par agrāk veiktajiem ieguldījumiem. “Sertifikātā par tiesībām uz atbalstu” ir norādīta maksimālā summa, ko šis uzņēmums spēj pieprasīt. Uzņēmums minēto shēmu izmantoja četrus gadus. Katru mēnesi tika pieprasīta PVN un CTN atmaksa, kuri samaksāti, attiecīgi veicot tirdzniecību štata iekšienē un starp štatiem, tostarp PIP laikā.

(67)

Kapitāla subsīdija ir tiešs līdzekļu pārskaitījums, t. i., piešķīrums, pieprasījuma iesniedzējam. Tā ir subsīdija pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. Tā ir Uttar Pradesh štata valdības finansiāls ieguldījums, no kā pieprasījuma iesniedzējs gūst tiešu labumu.

(68)

PVN un CTN atmaksa sniedz subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. Atmaksa ir Uttar Pradesh štata valdības finansiāls ieguldījums, jo šī koncesija samazina štata valdības nodokļu ieņēmumus, kas pretējā gadījumā būtu jāsamaksā. Turklāt nodokļu atmaksa sniedz labumu pieprasījuma iesniedzējam, jo ietaupītie nodokļi uzlabo tā likviditāti.

(69)

Subsīdijas nav juridiski atkarīgas no eksporta darbības. Tomēr, tā kā Uttar Pradesh štata valdības iestādes nesadarbojās, Komisija nespēja izdarīt konkrētus secinājumus par šo shēmu attiecībā uz šā tiesību akta specifiku un praktisko piemērošanu, kā arī attiecībā uz rīcības brīvību, kāda ir piešķīrējai iestādei, lemjot par pieteikumiem. Faktiski nevar skaidri konstatēt, vai ir izpildīts 4. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunkts, jo nevarēja noteikt, ka Uttar Pradesh štata valdība piemēroja objektīvus kritērijus vai nosacījumus subsīdijas piešķiršanai. Tādēļ, lai gan ir pierādīts, ka shēma nav specifiska no likuma viedokļa, vēl joprojām nav skaidrs, vai tā ir specifiska de facto. Tādēļ to uzskata par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu un 4. panta 2. punkta ceturto daļu.

(70)

Attiecībā uz kapitāla subsīdiju, kas tika saņemta jaunu ražotņu izveidei, subsīdijas summa tika aprēķināta saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu, pamatojoties uz kapitāla subsīdijas sadali uz periodu, kas atbilst parastam ražošanas līdzekļu amortizācijas periodam/ekspluatācijas ilgumam šajā nozarē, jo subsīdija var būt saistīta ar pamatlīdzekļu iegādi. Šai summai tika pieskaitīti procenti, lai parādītu laika gaitā iegūtā labuma kopējo vērtību. Uzskatīja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Indijā šim nolūkam bija piemērota komerciālā procentu likme. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šī subsīdijas summa PIP bija piešķirta par uzņēmuma kopējo eksporta un iekšzemes pārdevumu apgrozījumu kā atbilstīgs saucējs, jo subsīdija nebija atkarīga no eksporta rezultātiem un netika piešķirta atkarībā no izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(71)

Attiecībā uz PVN un centrālā tirdzniecības nodokļa atmaksu subsīdijas summa tika aprēķināta, pamatojoties uz atmaksas summu PIP laikā. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šī subsīdijas summa (skaitītājs) PIP bija piešķirta par uzņēmuma kopējo eksporta un iekšzemes pārdevumu apgrozījumu kā atbilstīgs saucējs, jo subsīdija nebija atkarīga no eksporta rezultātiem un netika piešķirta atkarībā no izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(72)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, subsīdijas likme, ko PIP laikā attiecībā uz šīm kapitāla subsīdijām noteica pieprasījuma iesniedzējam, ir 0,5 %.

(73)

Pašlaik pieprasījuma iesniedzējam piemēro kompensācijas maksājumu 19,1 % apmērā.

(74)

Šīs daļējās starpposma pārskatīšanas laikā tika konstatēts, ka pieprasījuma iesniedzējam kompensējamo subsīdiju apmērs, kas izteikts atbilstīgi preču vērtībai, ir 11,0 %, kā norādīts turpmāk.

(75)

Ņemot vērā iepriekš minēto, jāsecina, ka attiecīgā ražotāja eksportētāja subsidēšanas apjoms ir samazinājies.

(76)

Tika arī pārbaudīts, vai varētu pamatoti uzskatīt, ka mainīgie apstākļi attiecībā uz izskatītajām shēmām ir ilglaicīgi.

(77)

Izmeklēšanā apstiprinājās, ka pieprasījuma iesniedzēja subsīdijas apmērs ir krietni mazāks nekā patlaban tam piemērojamā maksājumu likme. Subsīdijas apmērs kopumā ir samazinājies galvenokārt tādēļ, ka ir ievērojami samazinājies atbalsts, kas bija pieejams saskaņā ar DEPBS. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šķiet, ka pieprasījuma iesniedzējs arī turpmāk saņems subsīdijas apmērā, kas ir mazāks nekā summa, ko tas saņem pašlaik.

(78)

Tā kā ir pierādīts, ka pieprasījuma iesniedzējs saņem daudz mazākas subsīdijas nekā iepriekš un, iespējams, ka arī turpmāk tas saņems subsīdijas apmērā, kas ir mazāks par to, kas noteikts sākotnējā izmeklēšanā, pasākumu apjoms jāgroza, lai ņemtu vērā jaunos konstatējumus.

(79)

Ņemot vērā iepriekš minēto, grozītā kompensācijas maksājuma likme jānosaka atbilstīgi jaunajai subsidēšanas likmei, kas tika konstatēta šajā daļējā starpposma pārskatīšanā, jo sākotnējā antisubsidēšanas izmeklēšanā aprēķinātā kaitējuma starpība joprojām ir lielāka.

(80)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 597/2009 24. panta 1. punkta otro daļu nevienu ražojumu nedrīkst aplikt ar abiem – gan antidempinga, gan kompensācijas – maksājumiem, lai risinātu vienu un to pašu situāciju, kas izriet no dempinga vai no eksporta subsīdijām. Tomēr, tā kā antidempinga maksājums, kas pieprasījuma iesniedzējam attiecībā uz attiecīgo ražojumu noteikts paralēlas antidempinga starpposma pārskatīšanas rezultātā, ir 0 %, tad šajā lietā nerodas iepriekšminētā situācija.

(81)

Attiecībā uz maksājuma likmi, kas piemērojama attiecīgā ražojuma importam, ko veic Regulas (EK) Nr. 367/2006 1. panta 2. punktā atsevišķi neminētie ražotāji eksportētāji, proti, tajā noteiktais maksājums, kas jāpiemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem” Indijā, jāatgādina, ka faktiskie izmeklēto shēmu veidi un to kompensējamība nav mainījusies salīdzinājumā ar iepriekšējo izmeklēšanu. Tādējādi nav iemeslu pārrēķināt šo uzņēmumu subsīdijas un maksājuma likmes. Tādēļ maksājuma likme, kas piemērojama visiem pārējiem uzņēmumiem, kas nav pieprasījuma iesniedzēji, netiek mainīta.

(82)

Ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem bija plānots ierosināt grozīt pieprasījuma iesniedzējam piemērojamo maksājuma likmi, un tām tika dota iespēja izteikt piezīmes.

(83)

Personu izteiktās mutvārdu un rakstveida piezīmes tika izskatītas, un vajadzības gadījumā galīgie secinājumi tika attiecīgi mainīti,