25.2.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 51/2

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 176/2011

(2011. gada 24. februāris)

par informāciju, kas jāsniedz pirms funkcionālo gaisa telpas bloku izveidošanas un pārveidošanas

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 550/2004 par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (Pakalpojumu sniegšanas regula) (1) un jo īpaši tās 9.a panta 9. punktu,

tā kā:

(1)

Funkcionālie gaisa telpas bloki ir galvenie faktori, kas stiprina dalībvalstu sadarbību, lai uzlabotu darbības rādītājus un veidotu sinerģiju. Šim nolūkam, kā arī lai optimizētu funkcionālo gaisa telpas bloku iekļaušanos Eiropas vienotajā gaisa telpā, attiecīgajām dalībvalstīm savstarpēji jāsadarbojas, un vajadzības gadījumā tās var sadarboties arī ar trešām valstīm.

(2)

Izveidojot funkcionālo gaisa telpas bloku, dalībvalstīm ir jāievēro Regulas (EK) Nr. 550/2004 9.a panta prasības.

(3)

Dalībvalstis, kuras izveido funkcionālo gaisa telpas bloku, sniedz informāciju Komisijai, Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai, citām dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām, dodot tām iespēju iesniegt savus apsvērumus ar mērķi veicināt viedokļu apmaiņu. Tomēr dalībvalstis nedrīkst izpaust klasificētu informāciju, uzņēmējdarbības noslēpumus vai citu konfidenciālu informāciju.

(4)

Informācijai, ko sniedz saskaņā ar šo regulu, jāatspoguļo atbilstība funkcionālo gaisa telpas bloku mērķiem un jāpalīdz dalībvalstīm nodrošināt konsekvenci ar citiem vienotās Eiropas gaisa telpas pasākumiem.

(5)

Lai veicinātu šādu informācijas apmaiņu un apsvērumu iesniegšanu, ir skaidri jānosaka, kāda informācija tiek uzskatīta par “atbilstošu”, kas sniedzama dalībvalstīm, Komisijai, Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai (European Aviation Safety Agency – EASA) un citām ieinteresētajām pusēm, kā arī šīs informācijas apmaiņas procedūras.

(6)

Konkrēti, attiecīgās dalībvalstis kopīgi nodrošina informāciju un attiecīgi nodrošina vienu informācijas un dokumentāro pierādījumu komplektu par katru funkcionālo gaisa telpas bloku.

(7)

Funkcionālā gaisa telpas bloka izveide ir jāuzskata par juridisku procesu, ar kuru dalībvalstis veicina sadarbību starp to attiecīgajiem gaisa telpas blokiem. Dalībvalstīm jāveic vajadzīgie pasākumi, lai vēlākais līdz 2012. gada 4. decembrim izpildītu šo prasību saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 550/2004.

(8)

Nosakot to, vai funkcionālais gaisa telpas bloks ir pārveidots, visām dalībvalstīm jāpamatojas uz vienādiem kritērijiem un jāaprobežojas tikai ar tiem pārveidojumiem, kas būtiski ietekmē funkcionālo gaisa telpas bloku un/vai blakus esošos funkcionālos gaisa telpas blokus vai dalībvalstis.

(9)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 549/2004 (2) 13.a pantu dalībvalstīm un Komisijai pasākumi jākoordinē ar EASA, lai nodrošinātu, ka visi drošības aspekti tiek pienācīgi risināti, īstenojot vienoto Eiropas gaisa telpu.

(10)

Šī regula neietekmē dalībvalstu drošības un aizsardzības politikas intereses un saistītās konfidencialitātes vajadzības saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 13. pantu.

(11)

Saskaņā ar Čikāgas konvencijas 83. pantu dalībvalstīm, kas izveido funkcionālo gaisa telpas bloku, ICAO ir jāreģistrē nolīgumi vai vienošanās par funkcionālajiem gaisa telpas blokiem un jebkādi turpmāki pārveidojumi.

(12)

Funkcionālo gaisa telpas bloku izveide, kas varētu izmainīt ICAO lidojumu informācijas reģiona (Flight Information Region – FIR) robežas vai iekārtas un paredzētos pakalpojumus šajās robežās, paliek pakļauta ICAO aeronavigācijas plānošanas procesam un ICAO aeronavigācijas plānu grozījumu procedūrai.

(13)

Dalībvalstīm jānodrošina, ka tās efektīvi izpilda drošuma pienākumus, nosakot funkcionālo gaisa telpas bloku. Tām jādemonstrē un jānodrošina nepieciešamā pārliecība, ka funkcionālais gaisa telpas bloks tiks izveidots un pārvaldīts droši un tiks iesaistīti dalībvalstu un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju drošības vadības elementi, kas saistīti ar funkcionālo gaisa telpas bloku izveidi, īpašu uzmanību pievēršot to lomai un pienākumiem attiecībā uz drošumu.

(14)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Vienotās gaisa telpas komitejas viedokli,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Šī regula nosaka prasības par:

1)

informāciju, kas attiecīgajām dalībvalstīm jāsniedz Komisijai, Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai (EASA), citām dalībvalstīm un ieinteresētajām personām pirms funkcionālo gaisa telpas bloku izveidošanas un grozīšanas;

2)

kārtību, kādā puses, kas minētas 1. punktā, Komisijai sniedz informāciju un apsvērumus pirms paziņojuma par funkcionālo gaisa telpas bloku.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro Regulas (EK) Nr. 549/2004 2. pantā izklāstītās definīcijas.

Izmanto arī šādas definīcijas:

1)

“attiecīgās dalībvalstis” ir dalībvalstis, kas vienojušās izveidot funkcionālo gaisa telpas bloku saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 550/2004;

2)

“ieinteresētās personas” ir funkcionālajam gaisa telpas blokam kaimiņos esošās trešās valstis, attiecīgie gaisa telpas izmantotāji vai to grupas un personāla pārstāvniecības struktūras, kā arī funkcionālajam gaisa telpas blokam blakus esošie aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji.

3. pants

Atbilstības pierādīšana

Attiecīgās dalībvalstis kopīgi sniedz informāciju, kas noteikta šīs regulas pielikumā, lai pierādītu atbilstību Regulas (EK) Nr. 550/2004 9.a panta prasībām.

4. pants

Procedūra informācijas apmaiņai par jauniem funkcionāliem gaisa telpas blokiem

1.   Attiecīgās dalībvalstis vēlākais līdz 2012. gada 24. jūnijam Komisijai sniedz informāciju, kas izklāstīta pielikumā. Komisija dara to pieejamu apsvērumu izteikšanai EASA, citām dalībvalstīm un ieinteresētajām personām ne vēlāk kā vienu nedēļu pēc informācijas saņemšanas.

2.   EASA, citu dalībvalstu un ieinteresēto personu apsvērumi jāiesniedz Komisijai ne vēlāk kā divus mēnešus pēc informācijas saņemšanas. Komisija attiecīgajām dalībvalstīm nekavējoties paziņo saņemtos apsvērumus un savus apsvērumus.

3.   Attiecīgajām dalībvalstīm pienācīgi jāņem vērā saņemtie apsvērumi pirms savu funkcionālo gaisa telpas bloku izveidošanas.

5. pants

Izveidota funkcionālā gaisa telpas bloka pārveidošana

1.   Šīs regulas nolūkos izveidotu funkcionālo gaisa telpas bloku uzskata par pārveidotu, ja ierosinātie pārveidojumi maina funkcionālā gaisa telpas bloka noteiktās dimensijas.

2.   Vismaz sešus mēnešus pirms kāds no pārveidojumiem tiek īstenots, attiecīgās dalībvalstis kopīgi informē Komisiju par ierosinātajiem pārveidojumiem un informē, uz ko pamatoti pārveidojumi, atbilstīgi atjauninot sniegto informāciju par funkcionālā gaisa telpas bloka izveidošanu. Komisija dara to pieejamu apsvērumu izteikšanai EASA, citām dalībvalstīm un ieinteresētajām personām ne vēlāk kā vienu nedēļu pēc informācijas saņemšanas.

3.   EASA, citu dalībvalstu un ieinteresēto personu apsvērumi jāiesniedz Komisijai ne vēlāk kā divus mēnešus pēc informācijas saņemšanas. Komisija attiecīgajām dalībvalstīm nekavējoties paziņo saņemtos apsvērumus un savus apsvērumus.

4.   Attiecīgajām dalībvalstīm pienācīgi jāņem vērā saņemtie komentāri pirms savu funkcionālo gaisa telpas bloku pārveidošanas.

6. pants

Jau izveidotie funkcionālie gaisa telpas bloki

Attiecīgās dalībvalstis, kas jau izveidojušas funkcionālo gaisa telpas bloku pirms šīs regulas stāšanās spēkā, nodrošina to, ka vajadzīgo informāciju, kas izklāstīta pielikumā, kas jau nav iesniegta kā daļa no to paziņojuma, iesniedz Komisijai vēlākais līdz 2012. gada 24. jūnijam.

7. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 24. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1)  OV L 96, 31.3.2004., 10. lpp.

(2)  OV L 96, 31.3.2004., 1. lpp.

PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS JĀSNIEDZ

I   DAĻA

Vispārīga informācija

1.

Attiecīgajām dalībvalstīm jānorāda:

a)

funkcionālā gaisa telpas bloka kontaktpersona;

b)

funkcionālā gaisa telpas bloka noteiktās dimensijas;

c)

kopīgi izraudzītie gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji un meteoroloģisko pakalpojumu sniedzēji, ja vajadzīgs, un to attiecīgās atbildības jomas;

d)

gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz pakalpojumus bez sertifikācijas, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 550/2004 7. panta 5. punktu un to attiecīgās atbildības jomas.

2.

Attiecīgās dalībvalstis sniedz šādu informāciju par noslēgtu vienošanos izveidot vai izmainīt funkcionālo gaisa telpas bloku, tajā skaitā:

a)

dokumentu kopijas, kas atspoguļo attiecīgo dalībvalstu savstarpējo vienošanos izveidot funkcionālo gaisa telpas bloku;

b)

informāciju par vienošanos starp valstu uzraudzības iestādēm funkcionālajā gaisa telpas blokā;

c)

informāciju par vienošanos starp gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējiem funkcionālajā gaisa telpas blokā;

d)

informāciju par vienošanos starp kompetentajām civilajām un militārajām iestādēm attiecībā uz to līdzdalību funkcionālā gaisa telpas bloka pārvaldības struktūrās.

3.

Attiecīgās dalībvalstis var atsaukties uz informāciju, kas jau ir iesniegta Komisijai kā daļa no vienotās Eiropas gaisa telpas īstenošanas.

II   DAĻA

Regulas (EK) Nr. 550/2004 9.a panta 2. punkta prasības

Attiecīgās dalībvalstis sniedz informāciju, tostarp apstiprinošus dokumentus, kas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 550/2004 9.a panta 2. punkta prasībām.

1.   Funkcionālā gaisa telpas bloka drošumu apliecinoša dokumentācija

Attiecībā uz funkcionālā gaisa telpas bloka drošumu apliecinošo dokumentāciju sniedz šādu informāciju:

a)

kopēja drošuma politika vai plāni izveidot kopēju drošuma politiku;

b)

vienošanās apraksts par negadījumu un incidentu izmeklēšanu un plāniem, kā risināt drošuma datu vākšanu, analīzi un apmaiņu;

c)

drošuma pārvaldības apraksts, lai izvairītos no funkcionālā gaisa telpas bloka drošuma samazināšanās;

d)

vienošanās apraksts, skaidri nosakot un piešķirot atbildību un saskarnes saistībā ar drošuma mērķiem, drošuma uzraudzību un attiecīgajiem izpildes pasākumiem attiecībā uz aeronavigācijas pakalpojumiem funkcionālajā gaisa telpas blokā;

e)

dokumenti un/vai paziņojumi, ka drošības novērtējums, tai skaitā apdraudējuma identificēšana, riska novērtēšana un mazināšana, ir veikts pirms darbības izmaiņu ieviešanas, kas rodas no funkcionālo gaisa telpas bloku izveidošanas vai pārveidošanas.

2.   Gaisa telpas optimāla izmantošana, ņemot vērā gaisa satiksmes plūsmas

Attiecīgās dalībvalstis sniedz šādu informāciju:

a)

attiecīgo gaisa telpas pārvaldības tīkla funkciju un gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības attiecību apraksts, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 551/2004 (1) 6. pantā, ietverot koordināciju, vienošanās un procedūras, lai panāktu optimālu gaisa telpas izmantošanu;

b)

attiecībā uz gaisa telpas pārvaldību funkcionālajā gaisa telpas blokā, ko neaptver tīkla funkcijas, kā minēts Regulas (EK) Nr. 551/2004 6. pantā, sniedz šādu informāciju:

—

vienošanās par integrētu gaisa telpas pārvaldību,

—

noteikumi par kopīgu gaisa telpas pārvaldības datu apmaiņu,

—

vienošanās par efektīvu sadarbības lēmumu pieņemšanu;

c)

attiecībā uz reālā laika koordināciju funkcionālajā gaisa telpas blokā:

—

pārrobežu aktivitāšu pārvaldības apraksts, ja ir izveidotas jaunas jomas, kas izriet no funkcionālo gaisa telpas bloku izveidošanas vai pārveidošanas.

3.   Atbilstība Eiropas maršrutu tīklam

Attiecīgās dalībvalstis sniedz informāciju, lai pierādītu, ka funkcionālā gaisa telpas bloka maršrutu izstrāde un īstenošana atbilst un iekļaujas Eiropas maršrutu tīkla attīstības un īstenošanas vispārējās koordinācijas noteiktajās procedūrās, kā minēts Regulas (EK) Nr. 551/2004 6. pantā.

Attiecīgās dalībvalstis var atsaukties uz informāciju, kas jau ir iesniegta Komisijai kā daļa no Eiropas vienotās gaisa telpas īstenošanas.

4.   Kopējā pievienotā vērtība, kas balstīta uz izmaksu un ieguvumu analīzi

Attiecīgās dalībvalstis sniedz paziņojumus, kas apstiprina, ka:

a)

izmaksu un ieguvumu analīze veikta saskaņā ar nozares standarta praksi, cita starpā izmantojot diskontētās naudas plūsmas analīzi;

b)

izmaksu un ieguvumu analīze sniedz kopsavilkuma skatījumu uz funkcionālo gaisa telpas bloku izveidošanas vai pārveidošanas ietekmi uz civilajiem un militārajiem gaisa telpas izmantotājiem;

c)

izmaksu un ieguvumu analīze liecina par funkcionālo gaisa telpas bloku izveidošanas vai pārveidošanas vispārēju pozitīvu finanšu rezultātu (neto pašreizējā vērtība un/vai iekšējā peļņas norma);

d)

funkcionālais gaisa telpas bloks palīdz samazināt aviācijas ietekmi uz vidi;

e)

izmaksu un ieguvumu apjomi, to avoti un pieņēmumi, kas veikti, lai analizētu izmaksas un ieguvumus, ir dokumentēti;

f)

ar galvenajām ieinteresētajām personām notikusi apspriešanās un tās ir sniegušas atsauksmes par izmaksu un ieguvumu aprēķiniem, kas attiecas uz viņu darbību.

5.   Atbildības par gaisa satiksmes kontroli vienmērīga un elastīga nodošana starp gaisa satiksmes pakalpojumu vienībām

Attiecīgās dalībvalstis sniedz informāciju, lai pierādītu, ka funkcionālajā gaisa telpas blokā atbildības par gaisa satiksmes kontroli nodošana ir vienmērīga un elastīga. Tas ietver šādu informāciju par izmaiņām, ko rada funkcionālo gaisa telpas bloku izveidošana vai pārveidošana:

a)

vienošanās apraksts par pārrobežu gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanu;

b)

nolīgumi, kas noslēgti, lai funkcionālajā gaisa telpas blokā veicinātu koordinācijas procedūras starp attiecīgajiem gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējiem, un turpmāk plānotās iniciatīvas koordinācijas uzlabošanai;

c)

vienošanos apraksti, kas noslēgtas, lai veicinātu koordinācijas procedūras starp attiecīgajiem civilajiem un militārajiem gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējiem, un turpmāk plānotās iniciatīvas, lai uzlabotu koordināciju saskaņā ar koncepciju par gaisa telpas elastīgu izmantošanu;

d)

vienošanos apraksts, kas noslēgtas, lai veicinātu koordinācijas procedūras ar attiecīgajiem gaisa satiksmes blakuspakalpojumu sniedzējiem, un turpmāk plānotās iniciatīvas koordinācijas uzlabošanai.

6.   Dažādu gaisa telpas konfigurāciju savienojamības nodrošināšana, cita starpā optimizējot pašreizējos lidojumu informācijas reģionus

Attiecīgās dalībvalstis sniedz informāciju par pieejamajiem plāniem, kā funkcionālajā gaisa telpas blokā panākt saskaņotu organizāciju un dažādu gaisa telpas konfigurāciju klasifikāciju. Plāni ietver:

a)

funkcionālā gaisa telpas bloka gaisa telpas klasifikācijas un gaisa telpas organizācijas principus;

b)

gaisa telpas konfigurācijas izmaiņas funkcionālajā gaisa telpas blokā, kuras izriet no saskaņošanas.

7.   ICAO ietvaros noslēgtie reģionālie nolīgumi

Attiecīgās dalībvalstis sniedz to pastāvošo reģionālo nolīgumu sarakstu, kuri noslēgti saskaņā ar sistēmu, kas izveidota ar Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 11. pielikumu, saistībā ar funkcionālā gaisa telpas bloka izveidošanu vai pārveidošanu.

8.   Spēkā esošie reģionālie nolīgumi

Attiecīgās dalībvalstis sniedz to spēkā esošo nolīgumu sarakstus, ko noslēgusi viena vai vairākas dalībvalstis, tostarp ar trešām valstīm, kas ir būtiski saistībā ar funkcionālā gaisa telpas bloka izveidošanu vai pārveidošanu.

9.   Eiropas Savienības mēroga darbības mērķi

9.1.

Attiecīgās dalībvalstis sniedz informāciju par noslēgto vienošanos, lai uzlabotu atbilstību Eiropas Savienības mēroga darbības mērķiem, kā minēts Regulas (EK) Nr. 549/2004 11. pantā.

9.2.

Dalībvalstis var atsaukties uz informāciju, kas jau ir iesniegta Komisijai saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 691/2010 (2) 5. panta noteikumiem.

(1)  OV L 96, 31.3.2004., 20. lpp.

(2)  OV L 201, 3.8.2010., 1. lpp.