11.2.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 37/2


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 118/2011

(2011. gada 10. februāris),

ar ko konkrētu Taizemes izcelsmes gredzenveida stiprinājuma mehānismu importam piemēro pagaidu antidempinga maksājumu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 7. pantu,

pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

1.1.   Procedūras sākšana

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2010. gada 20. maijā, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2) publicējot paziņojumu (“paziņojums par procedūras sākšanu”), informēja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētu Taizemes (“attiecīgā valsts”) izcelsmes gredzenveida stiprinājuma mehānismu importu Savienībā.

(2)

Antidempinga procedūra tika uzsākta pēc Ring Alliance Ringbuchtechnik GmbH (“sūdzības iesniedzējs”) 2010. gada 6. aprīlī iesniegtas sūdzības to ražotāju vārdā, kuri ražo nozīmīgu daļu (šajā gadījumā vairāk par 50 %) no konkrētu gredzenveida stiprinājumu mehānismu kopējās produkcijas Savienībā. Sūdzībā bija sniegti pirmšķietami pierādījumi par minētā ražojuma dempingu un no tā izrietošo būtisko kaitējumu, un šos pierādījumus atzina par pietiekamiem, lai ar tiem varētu pamatot procedūras sākšanu.

1.2.   Procedūrā iesaistītās personas

(3)

Par procedūras sākšanu Komisija oficiāli informēja sūdzības iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos Taizemes ražotājus eksportētājus, attiecīgās valsts pārstāvjus un zināmos importētājus un lietotājus. Ieinteresētajām personām bija iespēja izteikt savu viedokli rakstiski un lūgt uzklausīšanu termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to lūdza un pierādīja, ka ir īpaši iemesli, kāpēc tās jāuzklausa.

(4)

Komisija nosūtīja anketas visām tai zināmajām iesaistītajām personām un visām pārējām personām, kas to lūdza paziņojuma par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā, proti, sūdzības iesniedzējam, citiem zināmajiem ražotājiem Savienībā, zināmajam ražotājam eksportētājam Taizemē, attiecīgās valsts pārstāvjiem, zināmajiem importētājiem un zināmajiem lietotājiem. Tika uzklausītas visas personas, kas to noteiktajā termiņā lūdza un norādīja, ka ir īpaši iemesli, kāpēc tās jāuzklausa.

(5)

Atbildes uz anketas jautājumiem un citi iesniegumi tika saņemti no viena Taizemes ražotāja eksportētāja, sūdzību iesniegušā Savienības ražotāja, pieciem nesaistītiem importētājiem un tirgotājiem (tostarp no viena importētāja, kurš Savienībā nodarbojas arī ar ražošanu) un no viena lietotāja.

(6)

Komisija ieguva un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumus veica šādos uzņēmumos:

a)

ražotājs Savienībā

Ring Alliance Ringbuchtechnik GmbH, Vīne, Austrija;

b)

ražotājs eksportētājs Taizemē

Thai Stationery Industry Co. Ltd., Bangkoka, Taizeme;

c)

uzņēmumi, kas saistīti ar Taizemes ražotāju eksportētāju

Wah Hing Stationery Manufactory Limited, Honkonga;

d)

importētāji Savienībā

Giardini Srl, Settimo Milanese, Itālija,

Rendol enterprises, Reilingen, Vācija,

Industria Meccanica Lombarda Srl, Offanengo, Itālija (vienlaikus arī nodarbojas ar ražošanu Savienībā),

Winter Company Spain S.A., Spānija.

1.3.   Izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(7)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana attiecās uz periodu no 2009. gada 1. aprīļa līdz 2010. gada 31. martam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude tika veikta attiecībā uz periodu no 2006. gada 1. janvāra līdz IP beigām (“kaitējuma izmeklēšanas periods”).

2.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

2.1.   Attiecīgais ražojums

(8)

Attiecīgais ražojums ir gredzenveida stiprinājuma mehānismi, kas veidoti no vismaz divām tērauda plāksnēm vai stieplēm, uz kurām nostiprināti vismaz četri no tērauda stieples izgatavoti pusgredzeni, un ko satur kopā tērauda pārsegs; tos var atvērt, atvelkot pusgredzenus vienu no otra vai izmantojot nelielu tērauda atsperes ierīci, kas piestiprināta gredzenveida stiprinājuma mehānismam; šo ražojumu izcelsmes valsts ir Taizeme (“attiecīgais produkts” vai “GSM”), un pašlaik uz tiem attiecas KN kods ex 8305 10 00. Šī izmeklēšana neattiecas uz piespiešanas mehānismiem, uz kuriem attiecas tas pats KN kods.

(9)

GSM izmanto, lai iešūtu dažāda veida dokumentus vai papīrus. Cita starpā tos izmanto dokumentu mapju ar gredzenveida stiprinājumiem, tehnisko rokasgrāmatu, fotoalbumu un pastmarku albumu, katalogu un brošūru ražotāji.

(10)

Izmeklēšanas periodā Eiropas Savienības teritorijā tika pārdots liels skaits dažādu veidu GSM. Modeļi atšķīrās pēc izmēra, formas un gredzenu skaita, pamatplāksnītes izmēra un gredzenu atvēršanas sistēmas (atvelkot gredzenus vai izmantojot atsperes ierīci). Ņemot vērā, ka visiem gredzenveida stiprinājuma mehānismu veidiem ir vienādas fiziskās un tehniskās īpašības, kā arī to, ka zināmā mērā tie ir savstarpēji aizvietojami, Komisija konstatēja, ka šīs procedūras vajadzībām visi gredzenveida stiprinājuma mehānismi ir uzskatāmi par vienu vienotu ražojuma veidu.

2.2.   Līdzīgs ražojums

(11)

Konstatēts, ka Taizemes iekšējā tirgū ražotajam un pārdotajam ražojumam un ražojumam, ko Savienībā ražo un pārdod Savienības ražotāji, ir vienas un tās pašas fiziskās un tehniskās pamatīpašības un lietojums. Tāpēc tie provizoriski uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

3.   IZLASES VEIDA PĀRBAUDE

3.1.   Nesaistīto importētāju izlases veida pārbaude

(12)

Ņemot vērā nesaistīto importētāju acīmredzami lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta izlases veida pārbaude saskaņā ar pamatregulas 17. pantu. Lai Komisija varētu izlemt, vai nepieciešama izlases veida pārbaude, un vajadzības gadījumā izveidot izlasi, visi zināmie nesaistītie importētāji tika aicināti pieteikties Komisijā un atbilstoši paziņojumam par procedūras sākšanu sniegt pamatinformāciju par savu darbību saistībā ar attiecīgo ražojumu (saskaņā ar to, kā noteikts iepriekš 2.1. punktā) laika posmā no 2009. gada 1. aprīļa līdz 2010. gada 31. martam.

(13)

Izskatot iesniegto informāciju un ņemot vērā nelielo importētāju skaitu, kuri bija pauduši vēlmi sadarboties, tika nolemts, ka izlases veida pārbaude nav nepieciešama.

4.   DEMPINGS

(14)

Atbildes uz ražotājiem eksportētājiem paredzētās anketas jautājumiem sniedza viens Taizemes uzņēmums. Atbildes uz šīs anketas jautājumiem sniedza arī ar minēto ražotāju eksportētāju saistīts Honkongas uzņēmums, kurš nodarbojās ar attiecīgā ražojuma pārdošanu. Pamatojoties uz Eiropas Kopienu Statistikas biroja (Eurostat) sniegtajiem datiem par importu, šis ražotājs eksportētājs (kopā ar savu saistīto uzņēmumu) pārstāvēja visu Taizemes eksportu uz Savienību.

4.1.   Normālā vērtība

(15)

Izmeklēšanā konstatēts, ka ražotājs eksportētājs sniedzis nepilnīgu un nepatiesu informāciju par savu ražošanas izmaksu būtiskiem elementiem, piemēram, par niķeļa šķietamo patēriņu un citu izejvielu šķietamo patēriņu. Turklāt citi iesniegtie dati attiecībā uz ražošanas izmaksām un ražošanas jaudu bija nesaskanīgi un savstarpēji neatbilstoši. Visbeidzot, izmeklēšanā konstatēts, ka Ķīnas Tautas Republikā pastāv saistīts uzņēmums, kas pretēji ražotāja eksportētāja sākotnēji sniegtajai informācijai bija iesaistīts attiecīgā ražojuma pārdošanā un administrēšanā. Sniegtajā informācijā par izmaksām nebija iekļautas šā saistītā uzņēmuma attiecīgās izmaksas, tāpēc tika uzskatīts, ka šī informācija ir nepilnīga.

(16)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, secināts, ka iesniegtie dati par izmaksām nav pietiekami precīzs pamats, lai noteiktu normālo vērtību. Tāpēc tika nolemts secinājumus vismaz daļēji pamatot ar pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

(17)

Uzņēmums tika nekavējoties informēts un saņēma iespēju sniegt turpmākus paskaidrojumus saskaņā ar pamatregulas 18. panta 4. punktu. Tomēr uzņēmuma sniegtie paskaidrojumi bija neapmierinoši, jo tas neizskaidroja konstatētās neatbilstības. Uzņēmums arī nespēja atspēkot pierādījumus, kuri liecināja, ka iesniegta nepilnīga, nepatiesa un maldinoša informācija. Turklāt uzņēmums neiesniedza būtisku informāciju par iepriekš minēto saistīto uzņēmumu, kas reģistrēts Ķīnas Tautas Republikā un bija iesaistīts attiecīgā ražojuma ražošanā un pārdošanā.

(18)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika nolemts, ka ražotāja eksportētāja normālā vērtība ir provizoriski jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

(19)

Tā kā cita uzticamāka informācija nebija pieejama, normālā vērtība tika provizoriski aprēķināta, pamatojoties uz sūdzībā sniegto informāciju par ražošanas izmaksām Taizemē. Saskaņā ar pamatregulas 18. panta 5. punktu šī informācija tika salīdzināta ar izmeklēšanas laikā iegūto pārbaudīto informāciju, tostarp ar informāciju par darbaspēka un enerģijas patēriņa izmaksām Taizemē. Vajadzības gadījumā sūdzībā sniegtā informācija tika labota, pamatojoties uz izmeklēšanas laikā iegūto pārbaudīto informāciju.

(20)

Pamatojoties uz sūdzībā sniegto informāciju, ražošanas izmaksām atbilstīgi iepriekš minētajam tika pieskaitītas samērīgas pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas un ieņēmumi, attiecīgi 16 % un 8 %.

4.2.   Eksporta cena

(21)

Ražotājs eksportētājs eksportēja preces uz Savienību, izmantojot savu saistīto tirdzniecības uzņēmumu, kas atradās ārpus Savienības.

(22)

Eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz cenām, par kādām saistītais uzņēmums pārdod ražojumus Savienībai, t. i., neatkarīgam pircējam, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, kurā noteikts, ka šim nolūkam jāizmanto faktiski samaksātās vai maksājamās cenas.

4.3.   Salīdzinājums

(23)

Normālo vērtību un eksporta cenu salīdzināja, izmantojot ražotāja noteiktās cenas.

(24)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika atbilstīgi koriģētas atšķirības, kas ietekmēja cenas un cenu salīdzināmību. Ar transporta, apdrošināšanas un kredīta izmaksām saistītās atšķirības tika koriģētas, ja šādas korekcijas bija piemērotas un pamatotas.

4.4.   Dempinga starpība

(25)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu dempinga starpība ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās, tika noteikta, pamatojoties uz vidējās svērtās normālās vērtības un vidējās svērtās eksporta cenas salīdzinājumu katram ražojuma veidam, kā noteikts iepriekš.

(26)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto metodoloģiju, dempingu pagaidu starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, ir šādas:

Ražotājs eksportētājs

Dempinga starpība

Thai Stationery Industry Co. Ltd., Bangkoka, Taizeme

17,2 %

(27)

Tā kā ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, pārstāvēja visu attiecīgā ražojuma eksportu no Taizemes uz Savienību, tad atlikušo dempinga starpību tika nolemts noteikt tās dempinga starpības līmenī, ko konstatēja šim ražotājam eksportētājam, t. i., 17,2 %.

5.   SAVIENĪBAS RAŽOŠANAS NOZARES DEFINĪCIJA

(28)

Izmeklēšanas periodā gredzenveida stiprinājuma mehānismus ES ražoja šādi ražotāji:

Ring Alliance Ringbuchtechnik GmbH, Vīne, Austrija,

Industria Meccanica Lombarda Srl, Offanengo, Itālija.

(29)

Pirmais ražotājs ir sūdzības iesniedzējs un sadarbojās ar izmeklēšanu. Izmeklēšanā konstatēts, ka izmeklēšanas periodā sūdzības iesniedzējs ražoja vairāk par 50 % no kopējās GSM produkcijas Savienībā.

(30)

Otrs (mazākais) ražotājs vienlaikus nodarbojās ar GSM importu no Taizemes un iebilda pret procedūras sākšanu. Pamatojoties uz uzņēmuma sniegto informāciju, konstatēts, ka visā kaitējuma analīzes periodā ražojumu apjoms, ko šis uzņēmums iegādājās Taizemē, kopumā līdzinājās šā ražotāja paša saražotajam produkcijas apjomam.

(31)

Ņemot to vērā, tiek uzskatīts, ka saskaņā ar 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu otro ražotāju nevar iekļaut Savienības ražošanas nozarē, līdz ar to pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē Savienības ražošanas nozarē ietilpst vienīgi ražotājs–sūdzības iesniedzējs. Turpmāk tekstā šis sūdzības iesniedzējs dēvēts par “Savienības ražošanas nozari”.

(32)

Jāņem vērā, ka sākotnēji Savienības ražošanas nozari veidoja divi dažādi ražotāji (Austrijas uzņēmums Koloman Handler un Vācijas uzņēmums Robert Krause), taču pēc šo ražotāju bankrota tos pārņēma Austrijas grupa. Šie uzņēmumi tika būtiski pārstrukturēti, un pašreizējais veidojums Ring Alliance Ringbuchtechnik GmbH ir dibināts 2003. gadā. Galvenais birojs atrodas Austrijā, bet ražošana notiek Ungārijā.

6.   KAITĒJUMS

6.1.   Patēriņš Savienībā

(33)

Patēriņš noteikts, pamatojoties uz šādiem elementiem:

pārbaudītais pārdotās produkcijas kopējais apjoms Savienības tirgū, ko norādījusi Savienības ražošanas nozare un otrs ES ražotājs,

Taizemes ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, eksporta uz ES pārbaudītais kopējais apjoms laika posmos, par kuriem anketā lūgts sniegt informāciju (2008. gadā, 2009. gadā un IP), un Eurostat dati par citiem gadiem,

Eurostat dati par importu no citām trešām valstīm.

(34)

Pamatojoties uz šo informāciju, GSM patēriņš ES attīstījies šādi:

 

2006. gads

2007. gads

2008. gads

2009. gads

IP

Patēriņš (tūkst. gab.)

100

100

111

93

95

Avots: pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem un Eurostat dati.

(35)

Kaitējuma izmeklēšanas periodā patēriņš samazinājies par 5 % (3). Tomēr jāņem vērā, ka pēc 10 % pieauguma laika posmā no 2006. gada līdz 2008. gadam nākamajā periodā patēriņš samazinājās par 15 %.

6.2.   Imports no Taizemes

a)   Importa apjoms un tirgus daļa

 

2006. gads

2007. gads

2008. gads

2009. gads

IP

Importa apjoms

100

65

153

116

119

Tirgus daļa

12,0 %

7,8 %

16,5 %

15,0 %

15,0 %

Avots: pārbaudītās atbildes uz anketas jautājumiem un Eurostat dati.

(36)

Importa apjoms no Taizemes laika posmā no 2008. gada līdz IP noteikts, pamatojoties uz informāciju, ko ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās (vienīgais zināmais Taizemes eksportētājs) sniedzis anketā, kā arī pamatojoties uz Eurostat datiem par citiem gadiem. Pamatojoties uz šo informāciju, tika konstatēts, ka laika posmā no 2006. gada līdz IP kopējais GSM importa apjoms no Taizemes ir pieaudzis par aptuveni 20 %. Tomēr šajā laika posmā importa līmenis ievērojami svārstījies, un visbūtiskākais pieaugums noticis laika posmā no 2007. gada līdz 2008. gadam, kad imports pieauga vairāk nekā divas reizes.

(37)

Atbilstīgi kopējai pieauguma tendencei Taizemes tirgus daļa palielinājās par 3 procentu punktiem laika posmā no 2006. gada līdz IP. Līdzīgi pārdošanas apjomam arī visaugstākais tirgus daļas rādītājs bija 2008. gadā, kad tas sasniedza 16,5 % līmeni.

b)   Attiecīgā ražojuma importa cena/cenas samazinājums

 

2006. gads

2007. gads

2008. gads

2009. gads

IP

Importa cena

100

103

123

113

113

(38)

Importa cenas vispirms palielinājās par 20 % laika posmā no 2006. gada līdz 2008. gadam, bet pēc tam samazinājās.

(39)

Lai gan kopējais pieaugums kaitējuma izmeklēšanas periodā bija 13 %, Taizemes cenas izmeklēšanas periodā bija ievērojami zemākas par Savienības ražotāju cenām. Vajadzības gadījumā veicot attiecīgas korekcijas, atbilstošu modeļu cenu salīdzinājumā konstatēts, ka izmeklēšanas periodā Savienības ražojumu pārdošanas cena pārsniedza importa ražojumu cenas vidēji vairāk nekā par 30 %. Salīdzinot vidējos cenu līmeņus citos gados, konstatēts, ka tāda pati cenu atšķirība pastāvējusi arī laika posmā no 2006. gada līdz 2009. gadam.

(40)

No Taizemes importēto ražojumu cenu absolūtais līmenis sistemātiski bijis zemāks par citu importēto ražojumu cenu līmeni un arī zemāks par otra Savienības ražotāja cenām.

6.3.   Ekonomiskā situācija Savienības ražošanas nozarē  (4)

a)   Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

 

2006. gads

2007. gads

2008. gads

2009. gads

IP

Ražošana

100

130

131

80

83

Ražošanas jauda

100

110

115

80

75

Jaudas izmantojums

79 %

94 %

90 %

79 %

88 %

(41)

Vērtējot visu laika posmu, ražošana un ražošanas jauda samazinājusies attiecīgi par gandrīz 20 % un 25 %. Jaudas izmantojuma pieaugums skaidrojams vienīgi ar to, ka tajā pašā laika posmā ražošanas jaudas samazinājās par 25 %. Iemesls galvenokārt ir darbinieku atlaišana (sk. turpmāk datus par nodarbinātību).

(42)

Tomēr jāņem vērā, ka ražošanas apjoma un ražošanas jaudas rādītāji pieauga līdz 2008. gadam, bet pēc tam ievērojami samazinājās.

b)   Krājumi

 

2006. gads

2007. gads

2008. gads

2009. gads

IP

Krājumi perioda beigās

100

137

153

124

126

(43)

Kaitējuma izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozares krājumi kopumā palielinājās par 26 %. Būtisku GSM produkcijas daļu veido standarta ražojumi, un Savienības ražošanas nozarei ir jānodrošina noteikts krājumu līmenis, lai tā spētu ātri apmierināt savu patērētāju pieprasījumu. Tomēr ikviens krājumu pieaugums perioda beigās virs vidējā līmeņa liecina par grūtībām pārdot ražojumus.

c)   Pārdošanas apjoms, tirgus daļa un pieaugums

 

2006. gads

2007. gads

2008. gads

2009. gads

IP

ES pārdošanas apjoms

100

105

113

79

77

Tirgus daļa

29,6 %

31,1 %

30,2 %

25,2 %

24,0 %

(44)

Analizētajā periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms ES tirgū samazinājās par 23 %, kas atbilst tirgus daļas samazinājumam no 29,6 % līdz 24,0 %, t. i., par vairāk nekā 5 procentu punktiem. Pārdošanas apjoma un tirgus daļas rādītāji faktiski sāka samazināties no 2008. gada.

(45)

Iepriekš izklāstītā attīstības tendence kopumā liecina par to, ka laika posmā no 2006. gada līdz IP Savienības ražošanas nozare nav piedzīvojusi izaugsmi.

d)   Pārdošanas cenas

 

2006. gads

2007. gads

2008. gads

2009. gads

IP

Pārdošanas cena

100

99

99

110

107

(46)

Savienības ražošanas nozares vidējā svērtā pārdošanas cena bija samērā stabila līdz 2008. gadam. Tad tā pieauga par 10 % 2009. gadā, bet izmeklēšanas periodā samazinājās par 3 procentu punktiem. Šo cenas pieaugumu izraisīja divu faktoru apvienojums – pārmaiņas ražojumu sortimentā standartizētāku (un lētāku) ražojumu pārdošanas apjoma samazinājuma dēļ un Savienības ražošanas nozares centieni kompensēt 2008. gadā ciestos zaudējumus. Tomēr otrs no minētajiem pasākumiem bija neveiksmīgs, jo arī nākamajā periodā Savienības ražošanas nozare turpināja darboties ar zaudējumiem (sk. turpmāk).

e)   Rentabilitāte, ienākumi no ieguldījumiem un naudas plūsma

 

2006. gads

2007. gads

2008. gads

2009. gads

IP

Peļņas un zaudējumu % apgrozījums

100

9

135

167

146

Naudas plūsma

100

– 502

– 685

– 136

– 291

Ienākumi no neto aktīviem

100

87

104

146

176

(47)

Visā kaitējuma izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozare cieta zaudējumus, un iepriekš atspoguļotā tendence liecina par zaudējumu līmeņa kopējo pieaugumu. Lai arī situācija nedaudz uzlabojās 2007. gadā (ienākumi gandrīz sasniedza izdevumu līmeni), tā pasliktinājās no 2008. gada. Lai gan naudas plūsmas samazinājumu bija iespējams ierobežot, arī šis rādītājs no 2007. gada saglabājās negatīvs. Tāpat ienākumi no neto aktīviem visā periodā bija negatīvi un laika posmā no 2006. gada līdz IP pastāvīgi samazinājās.

f)   Ieguldījumi un spēja piesaistīt kapitālu

 

2006. gads

2007. gads

2008. gads

2009. gads

IP

Ieguldījumi

100

45

50

17

26

(48)

Ieguldījumi strauji samazinājās, proti, visā kaitējuma izmeklēšanas periodā tie samazinājās par 75 %.

(49)

Kā norādīts iepriekš, ņemot vērā Savienības ražošanas nozares neapmierinošo finansiālo stāvokli, var secināt, ka tās spēja palielināt kapitālu no neatkarīgiem avotiem bija stipri ierobežota.

g)   Nodarbinātība, ražīgums un algas

 

2006. gads

2007. gads

2008. gads

2009. gads

IP

Nodarbinātība

100

111

118

99

87

Ražīgums

100

117

111

81

95

Algas

100

106

113

92

71

(50)

Visā periodā nodarbinātība (pilnu darba laiku strādājošas personas) samazinājās par 13%, un visbūtiskākais samazinājums notika pēc 2008. gada, kad nodarbinātības rādītājs sasniedza savu augstāko vērtību. Tāda pati tendence bija novērojama algu jomā.

(51)

Ražīgums, ko mēra kā 1 000 saražotas produkcijas vienības uz vienu darbinieku, kopumā atbilda nodarbinātības rādītāja tendencei, taču tā samazinājumu bija iespējams ierobežot izmeklēšanas periodā.

h)   Faktiskās dempinga starpības lielums

(52)

Pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, izmeklēšanā konstatēts, ka izmeklēšanas periodā pastāvējis 17,2 % liels dempings, kas ir ievērojami augsts rādītājs.

i)   Atgūšanās no iepriekšējā dempinga sekām

(53)

Imports par dempinga cenām ir nelabvēlīgi ietekmējis Savienības ražošanas nozari vairākus gadus. Līdz 2008. gadam nozares stāvokli uzlaboja samērā efektīvi pasākumi, tomēr pēc tam situācija pasliktinājās. Šis jautājums ir sīkāk izklāstīts turpmākajā sadaļā, kas veltīta Savienības interesēm.

6.4.   Secinājumi

(54)

Laika posmā no 2006. gada līdz IP Savienības ražošanas nozares ekonomiskā situācija nepārprotami pasliktinājās. Par to jo īpaši liecināja ievērojamais ražošanas un pārdošanas apjoma samazinājums (attiecīgi par 17 % un 13 %), kas izraisīja arī tirgus daļas samazinājumu no 29,6 % līdz 24 %. Arī Savienības ražošanas nozares finanšu situācija tika nelabvēlīgi ietekmēta. Uzņēmuma zaudējumu līmenis paaugstinājās, un šai negatīvajai tendencei sekoja arī naudas plūsmas un ienākumu no neto aktīviem rādītāji. Savienības ražošanas nozares centieni ierobežot zaudējumu līmeni, paaugstinot cenas 2009. gadā, nebija veiksmīgi, un situācija pasliktinājās vēl vairāk.

(55)

Tāpēc ieguldījumi tika samazināti līdz minimālajam līmenim, un, lai risinātu šo situāciju, uzņēmums bija spiests atlaist ievērojamu skaitu darbinieku.

(56)

Tomēr jāņem vērā, ka visā kaitējuma izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozares situācija nedaudz uzlabojās laika posmā no 2006. gada līdz 2008. gadam. Šajā laika posmā ražošanas, pārdošanas apjoma un nodarbinātības rādītāji patiešām pieauga. Tomēr no 2009. gada šie rādītāji ievērojami samazinājās. No otras puses, rentabilitātes indikatori palika negatīvi visu periodu, lai arī 2007. gadā rentabilitātes rādītājs gandrīz sasniedza pozitīvo teritoriju.

(57)

Ņemot vērā iepriekš minēto, provizoriski tiek secināts, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

7.   CĒLOŅSAKARĪBA

7.1.   Ievads

(58)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu tika pārbaudīts, vai Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu ir izraisījis imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts. Turklāt tika pārbaudīti arī citi zināmie faktori, kuri nav imports par dempinga cenām un kuri būtu varējuši radīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, lai pārliecinātos, ka šo faktoru izraisītais kaitējums nav saistāms ar importu par dempinga cenām.

7.2.   Importa par dempinga cenām radītā ietekme

(59)

Jāņem vērā, ka Savienības tirgū pieejamo piegādes avotu skaits ir salīdzinoši neliels (divi Savienības avoti, viens avots no Indijas, viens avots no Taizemes un atsevišķas piegādes no Ķīnas) un ka tāpēc cenu ziņā tirgus ir visnotaļ labi pārredzams ar cenu kotācijas starpniecību. Turklāt būtiska pieprasījuma daļa ES attiecas uz standarta veidu GSM, un šādu ražojumu gadījumā cena ir ievērojami svarīgāks faktors, kas izšķir to, vai pircēji iegādāsies konkrēto ražojumu.

(60)

Šajā saistībā izmeklēšanā konstatēts, ka kaitējuma izmeklēšanas periodā GSM importa apjoms no Taizemes palielinājās gandrīz par 20 % un izmeklēšanas periodā veidoja 15 % lielu tirgus daļu. Šajā periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms ievērojami samazinājās. Turklāt tika konstatēts, ka izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozares cenas pārsniedza no Taizemes importēto GSM cenu par vairāk nekā 30 %, kas ir ļoti ievērojama cenu atšķirība šāda veida ražojumu gadījumā.

(61)

Ievērojamais importa apjoms apvienojumā ar zemo cenu līmeni radīja būtisku spiedienu uz cenām Savienības tirgū. Ja nebūtu dempinga, tad vismaz izmeklēšanas periodā Taizemes cenas būtu gandrīz par 20 % augstākas par to faktisko līmeni, un tas varētu nozīmēt augstāku cenu Savienības tirgū.

(62)

Ņemot vērā importa par dempinga cenām apjomu un šo ražojumu cenu līmeni, tiek uzskatīts, ka šāds imports ir vājinājis Savienības ražošanas nozares iespēju atgūt peļņu vai vismaz samazināt tās zaudējumus, palielinot pārdošanas apjomu un/vai cenas līdz pienācīgākam līmenim laika posmā no 2009. gada līdz IP. Tādējādi ilgstošais spiediens, ko radīja imports par zemām dempinga cenām no Taizemes uz ES tirgu, izraisīja pārdošanas apjoma un tirgus daļas samazinājumu un samazinātas cenas, un līdz ar to Savienības ražošanas nozare zaudēja rentabilitāti.

(63)

Jāņem vērā, ka nesenā termiņa beigu pārskata izmeklēšanā (5) tika secināts, ka 2008. gadā ražošanas nozare joprojām atradās ļoti nestabilā situācijā un bija ļoti jutīga pret turpmāku importu par dempinga cenām.

(64)

Ievērojot iepriekš minēto, tika provizoriski secināts, ka importam no Taizemes par dempinga cenām ir nelabvēlīga ietekme uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko situāciju.

7.3.   Citu faktoru ietekme

7.3.1.   Pieprasījuma samazinājums Savienības tirgū

(65)

Savienības tirgū 2008. gadā pieprasījums pieauga par 10 %, taču nākamajā gadā būtiski samazinājās par aptuveni 15 %. Šajā saistībā ir jāņem vērā finanšu krīzes ietekme un tas, ka daudzi uzņēmumi nolēma samazināt vispārējos izdevumus, tostarp arī izdevumus par kancelejas piederumiem. Šī situācija ir radījusi zaudējumus visai gredzenveida stiprinājumu izstrādājumu nozarei – samazinājās gan no Indijas un Taizemes importēto ražojumu absolūtais apjoms, gan Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms.

(66)

Tomēr jāņem vērā, ka Savienības ražošanas nozare cieta salīdzinoši lielākus zaudējumus nekā citi tirgus dalībnieki, jo laika posmā no 2008. gada līdz 2009. gadam tās tirgus daļa samazinājās no 30,2 % līdz 25,2 %. Ņemot vērā, ka gredzenveida stiprinājumu izstrādājumu ražošanas nozarei ir būtiskas pastāvīgās izmaksas, pārdošanas apjoma samazinājums nelabvēlīgi ietekmēja sūdzības iesniedzēja finansiālo stāvokli. Tomēr patēriņa samazinājums jāaplūko saistīti ar importu par dempinga cenām no Taizemes. Taizemes imports patiešām aizņēma būtisku tirgus daļu, kas daudzuma izteiksmē bija gandrīz trīs reizes lielāka par patēriņa samazinājumu.

(67)

Ņemot to vērā, var secināt, ka patēriņa samazinājums, ko izraisīja ekonomiskā krīze, varētu būt veicinājis būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Tomēr, ja šāda ietekme pastāv, tad nav šaubu, ka to ievērojami pastiprināja izmeklēšanā aplūkotais imports.

7.3.2.   Imports no citām trešām valstīm

(68)

Papildus tiek importēti arī Indijā un Ķīnā ražotie GSM. Šo ražojumu importa attīstība bijusi šāda:

 

2006. gads

2007. gads

2008. gads

2009. gads

IP

Indija

Importa apjoms

100

93

102

88

91

Tirgus daļa

47,6 %

44,3 %

43,5 %

45,2 %

45,3 %

Vidējā cena

100

99

118

116

113

Ķīna

Importa apjoms

100

91

153

150

151

Tirgus daļa

3,5 %

3,1 %

4,8 %

5,6 %

5,5 %

Vidējā cena

100

98

90

85

86

Avots: Eurostat dati.

(69)

No Indijas GSM eksportē tikai viens ražotājs eksportētājs, un kaitējuma izmeklēšanas periodā tā importa apjoms samazinājās par gandrīz 10 %. Tomēr Indija aizņem būtisku Savienības tirgus daļu, proti, kaitējuma izmeklēšanas periodā tā kontrolēja vidēji 45 % lielu tirgus daļu. Turklāt Indijas importa cenas kopumā pieauga par 13 %, nedaudz pārsniedzot Taizemes cenas. Indija ir ievērojams Savienības ražošanas nozares konkurents, ņemot vērā tās nozīmīgo stāvokli Savienības tirgū un tās konkurētspējīgo importa cenu. Tomēr, ja aplūko iepriekš minēto tendenci, proti, apjoma samazināšanos kopā ar cenu pieaugumu, nekas neliecina par to, ka izmeklēšanas periodā Indija būtu veicinājusi Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos. Visbeidzot jāņem vērā, ka noteiktu Indijas eksporta daļu, t. i., aptuveni vienu trešdaļu, bija tieši iegādājies un pārdevis Savienības tirgū ar Savienības ražošanas nozari saistīts izplatītājs.

(70)

Attiecībā uz importu no Ķīnas kopš 2004. gada ir piemēroti antidempinga maksājumi diapazonā no 51,2 % līdz 78,8 %. Laika posmā no 2006. gada līdz IP Ķīnas importa apjoms palielinājās par aptuveni 50 %, proti, tirgus daļa pieauga par 2 procentu punktiem – no 3,5 % līdz 5,5 %. Pat ja visā kaitējuma izmeklēšanas periodā Ķīnas importa cenas samazinājās, to vispārējais līmenis joprojām ievērojami pārsniedza Taizemes cenas. Šāds fakts ir spēkā pat tad, ja neņem vērā antidempinga maksājumu piemērošanu. Līdz ar to tiek secināts, ka izmeklēšanas periodā šis imports nav veicinājis Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos.

(71)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka imports no šīm trešām valstīm nav ievērojami veicinājis Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

7.3.3.   Savienības ražošanas nozares eksporta darbība

(72)

Kā viens no zināmajiem faktoriem, kas nav imports par dempinga cenu, bet kas var būt kaitējis Savienības ražošanas nozarei, tika izskatīta arī eksporta darbība.

(73)

Kaitējuma izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozares eksports veidoja vidēji 5 % no šīs nozares kopējiem ieņēmumiem no GSM pārdošanas, un šis rādītājs saglabājās samērā stabils. Tāpēc provizoriski tiek secināts, ka šis faktors nevarēja radīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

7.4.   Secinājums par cēloņsakarību

(74)

Iepriekš izklāstītā analīze liecina, ka, ņemot vērā importa no Taizemes apjomu un cenu līmeni, izmeklēšanas periodā tas radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Importa absolūtie rādītāji pieauga, tika konstatēts dempings, un importa ražojumu cenu līmenis bija ievērojami zemāks par cenām, par kurām Savienības ražošanas nozare pārdeva līdzīga veida ražojumus Savienības tirgū. Šajā tirgū, kurā liela nozīme ir cenai un piegādātāju skaits ir samērā neliels, bet tirgus – pārredzams, cenām, kas ir zemākas par vairāk nekā 30 %, noteikti ir būtiska ietekme uz cenu līmeni tirgū.

(75)

Izskatot citus zināmos faktorus, kuri varēja būt radījuši kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, tika konstatēts, ka nozīme varētu būt bijusi arī pieprasījuma samazinājumam. Tomēr neatkarīgi no pieprasījuma samazinājuma nelabvēlīgās ietekmes uz Savienības tirgu provizoriski ir secināts, ka šā faktora ietekme nebija tik liela, lai varētu uzskatīt, ka tas pārtraucis cēloņsakarību, kas konstatēta starp importu par dempinga cenām no Taizemes un būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Pieprasījuma samazinājums ir jāaplūko kopā ar ietekmi, ko radījis imports par dempinga cenām, kurš faktiski pastiprināja finanšu krīzes nelabvēlīgo ietekmi.

(76)

Pamatojoties uz iepriekš minēto analīzi, kurā visu zināmo faktoru ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli ir pienācīgi noteikta un nodalīta no kaitējumu radošās ietekmes, kas piemita importam par dempinga cenām, tiek provizoriski secināts, ka imports par dempinga cenām no Taizemes ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

8.   SAVIENĪBAS INTERESES

8.1.   Ievada piezīme

(77)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai, neraugoties uz provizorisko secinājumu par kaitējumu radošo dempingu, pastāv pārliecinoši iemesli, kas liek secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā pagaidu antidempinga pasākumu pieņemšana nav Savienības interesēs. Šajā nolūkā un saskaņā ar pamatregulas 21. panta 1. punktu pasākumu iespējamā ietekme uz visām procedūrā iesaistītajām personām un arī pasākumu nepieņemšanas iespējamās sekas tika apsvērtas, pamatojoties uz visiem iesniegtajiem pierādījumiem.

(78)

Lai novērtētu pasākumu iespējamo ietekmi, visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust savu viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu. Atbildes uz anketas jautājumiem sniedza Savienības ražotājs–sūdzības iesniedzējs un četri nesaistīti importētāji. Noteiktu informāciju sniedza arī otrs Savienības ražotājs, kurš vienlaikus ir importētājs; uz anketas jautājumiem atbildēja arī viens lietotājs.

8.2.   Savienības tirgus apraksts

(79)

Lai labāk saprastu visu iesaistīto personu intereses, svarīgi vispirms aprakstīt visas galvenās tirgus pazīmes.

(80)

Pirmo reizi antidempinga pasākumi pret atsevišķiem Ķīnas gredzenveida stiprinājuma mehānismiem tika noteikti 1997. gadā (6). Sākotnējā maksājumu likme tika paaugstināta pēc starpposma pārskatīšanas trīs gadus vēlāk. Nesen šo pasākumu piemērošana tika pagarināta otro reizi, jo termiņa beigu pārskatā konstatēts, ka pretējā gadījumā kaitējumu radošais imports par dempinga cenām tiks atsākts (7).

(81)

Vairākās izmeklēšanās bija konstatēts, ka pret Ķīnu noteiktie pasākumi tiek apieti, tāpēc pasākumus attiecināja arī uz Vjetnamu un Laosas Tautas Demokrātisko Republiku attiecīgi 2004. gadā un 2006. gadā, un bija jāpaplašina arī pasākumu piemērošanas joma, lai tos varētu piemērot attiecībā uz nedaudz pārveidotiem GSM (8). Visbeidzot jāņem vērā, ka attiecībā uz GSM importu no Taizemes tika veiktas divas atsevišķas pret apiešanu vērstas izmeklēšanas 2004. gadā un 2008. gadā, kā arī jauna antidempinga izmeklēšana 2008. gadā. Lai gan šajās izmeklēšanās netika piemēroti konkrēti pasākumi, pašreizējā izmeklēšanā ir skaidri konstatēts, ka Taizemes eksportētājs anketā sniedza nepatiesu informāciju.

(82)

Jāņem vērā, ka Savienības tirgū GSM importē izplatītāji, aģenti vai paši lietotāji, t. i., uzņēmumi, kas ražo dokumentu mapes.

(83)

Visbeidzot jāatceras, ka tādu ražotāju skaits, kuri piegādā GSM Savienības tirgum, ir samērā neliels. Papildus diviem ES ražotājiem GSM piegādā viens ražotājs no Taizemes, viens ražotājs no Indijas un daži ražotāji no Ķīnas, un attiecībā uz Ķīnas ražotājiem tiek piemēroti iepriekš minētie antidempinga pasākumi. Gan Taizemes ražotājs eksportētājs, gan Indijas ražotājs eksportētājs pieder Honkongā reģistrētiem uzņēmumiem, attiecīgi uzņēmumam Wah Hing Stationary, kurš ir GSM tirgotājs ar ražotni Ķīnā, un uzņēmumam World Wide Stationary, kurš noslēdzis piegādes līgumu ar Savienības ražošanas nozarei piederošo izplatītāju Bensons.

8.3.   Savienības ražošanas nozare

(84)

Pirms vairākiem gadiem Savienības ražošanas nozare jau saskārās ar nopietnām ekonomiskām grūtībām, ko cita starpā izraisīja negodīga importēto ražojumu tirdzniecība, un tai bija jāveic pārstrukturēšana, lai nodrošinātu savu turpmāko pastāvēšanu, kā paskaidrots iepriekš.

(85)

Kad 1995. gadā tika iesniegta pirmā antidempinga sūdzība, Savienības ražošanas nozari veidoja divi ražotāji – Austrijas uzņēmums Koloman Handler GmbH un Vācijas uzņēmums Robert Krause GmbH & Co. Šie divi uzņēmumi bija ilgstoši darbojušies Savienības GSM tirgū, taču to ekonomiskais stāvoklis pasliktinājās tiktāl, ka abiem nācās iesniegt bankrota pieteikumu. Robert Krause GmbH iesniedza bankrota pieteikumu 1998. gadā, un tā pārņēmēja uzņēmumam to pašu nācās darīt 2002. gadā, savukārt Koloman Handler kļuva maksātnespējīgs 2001. gadā. Abus uzņēmumus pārņēma cits uzņēmums, proti, SX Bürowaren Produktions- und Handels GmbH, kuru savukārt iegādājās Ring Alliance Ringbuchtechnik GmbH – sūdzības iesniedzējs šajā lietā.

(86)

Kopš tā laika darbība ir pārstrukturēta, lai uzlabotu konkurenci pasaules mērogā, bet jo īpaši sūdzības iesniedzēja galvenajā tirgū, t. i., ES tirgū. Pārstrukturēšanā ietilpa Bensons iegāde, kurš bija vispāratzīts GSM tirgotājs ar uzņēmumiem Nīderlandē, Singapūrā, Apvienotajā Karalistē un ASV.

(87)

Tomēr nozares centieni uzlabot savu stāvokli ir iedragāti, ņemot vērā, ka pasākumi, kas piemēroti pret negodīgu importu, ir zaudējuši efektivitāti iepriekš minētās absorbcijas un apiešanas dēļ. Līdz ar to neatkarīgi no ievērojamā uzlabojuma, kas jo īpaši bija novērojams līdz 2008. gadam, izmeklēšanā, kurā tika pagarināti antidempinga pasākumi pret Ķīnu, secināts, ka nozares stāvoklis joprojām ir nestabils.

(88)

Pašreizējā izmeklēšanā secināts, ka pēdējos gados Savienības ražošanas nozare atkal cieš būtiskus zaudējumus un ka to izraisa imports par dempinga cenām no Taizemes.

(89)

Veicot pārstrukturēšanu, Savienības ražošanas nozare pierādīja, ka tā ir dzīvotspējīga nozare, kura joprojām spēj apgādāt būtisku ES tirgus daļu. Tomēr tai ir nepieciešama efektīva papildu aizsardzība pret importu par dempinga cenām no visiem avotiem, lai nodrošinātu tās stabilu un veselīgu pastāvēšanu. Laika posmā no 2008. gada līdz IP tika likvidētas gandrīz 60 darbavietas, un pēdējos gados Savienības ražošanas nozare ir cietusi būtiskus zaudējumus. Ja pret Taizemes importa ražojumu negodīgo tirdzniecību netiks īstenoti pasākumi, pastāv iespēja, ka sūdzības iesniedzējs būs spiests izbeigt savu darbību, un līdz ar to ir apdraudētas vairāk nekā 160 darbavietas.

(90)

Ņemot vērā konstatējumu, ka imports no Taizemes nodara būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un ka Savienības ražošanas nozare ir veikusi visus nepieciešamos pārstrukturēšanas pasākumus un spēj konkurēt tirgū, kurā tiek īstenota importēto ražojumu godīga tirdzniecība, tiek secināts, ka pagaidu pasākumu noteikšana pret GSM importu no Taizemes atbilstu Savienības ražošanas nozares interesēm.

8.4.   Importētāji un tirgotāji

(91)

Pēc izmeklēšanas sākuma pieci importētāji, tostarp otrais Savienības ražotājs, pieteicās un sniedza atbildes uz anketas jautājumiem vai citu informāciju. Izmeklēšanas periodā šie uzņēmumi pārstāvēja 75 % no GSM importa no Taizemes.

(92)

Viens no šiem importētājiem, kas pārstāvēja aptuveni 20 % no kopējā importa no Taizemes, nolēma pārtraukt savu ar GSM saistīto darbību pēc izmeklēšanas perioda. Otram importētājam GSM pārdošanas apjoms visā kaitējuma izmeklēšanas periodā bija samazinājies trīs reizes un izmeklēšanas periodā veidoja tikai nelielu daļu no šā importētāja kopējā apgrozījuma (aptuveni 1 %). Turklāt 2008. gadā šis importētājs pārtrauca iepirkumus no Taizemes un kļuva par ES izplatītāju. Tāpēc tiek secināts, ka iespējamie pasākumi neietekmētu šo divu importētāju stāvokli.

(93)

Vēl viens importētājs, kas pārstāvēja mazāk par 10 % no Taizemes importa, norādīja, ka gadījumā, ja attiecībā uz Taizemi tiku piemēroti pasākumi, tam nebūtu citu piegādes avotu un tas būtu spiests pārtraukt savu darbību GSM jomā. Šajā saistībā pirmkārt jāņem vērā, ka antidempinga pasākumu mērķis nav izbeigt importu uz Savienības tirgu, bet gan nodrošināt importu par cenām, kuras nav skāris dempings. Tāpēc šis importētājs varētu turpināt importēt GSM no Taizemes, veicot noteiktos antidempinga maksājumus un daļēji vai pilnīgi iekasējot šīs papildu izmaksas no saviem pircējiem.

(94)

Ir skaidrs, ka to būs grūtāk nodrošināt praksē, ņemot vērā, ka šā ražojuma pārdošana ir ļoti atkarīga no tā cenas, un ņemot vērā konkurenci, ko rada ražojumi, kuri importēti no citām valstīm, piemēram, no Indijas. Turklāt, ņemot vērā Savienības tirgus struktūru un nelielo ražotāju skaitu pasaulē, pastāv liela iespēja, ka šim importētājam būs sarežģīti atrast citus piegādes avotus. Tomēr jāņem vērā tas, ka izmeklēšanas periodā GSM pārdošanas apjoma īpatsvars šā uzņēmuma kopējā apgrozījumā samazinājās no aptuveni 40 % līdz 25 %, turklāt izmeklēšanā atklāts, ka pēdējos gados darbība GSM jomā radījusi šim uzņēmumam ievērojamus zaudējumus. Citiem vārdiem, šaubas par šā importētāja dzīvotspēju GSM tirgū pastāv jau šobrīd.

(95)

Arī ceturtais importētājs norādīja, ka pasākumu piemērošanas gadījumā tam būtu jāpārtrauc GSM tirdzniecība, jo nav citu piegādes avotu. Šajā gadījumā GSM pārdošanas apjoms ir veidojis ļoti nelielu daļu no uzņēmuma kopējā apgrozījuma izmeklēšanas periodā, un ar šādiem ražojumiem uzņēmumā nodarbojas tikai viena persona, tāpēc uzņēmums, visticamāk, spēs bez īpaši nopietniem sarežģījumiem turpināt savu kopējo darbību arī tad, ja piemēroto pasākumu dēļ tam nāksies pārtraukt GSM tirdzniecību.

(96)

Līdz ar to tiek secināts, ka pat tad, ja piemērotie pasākumi nelabvēlīgi ietekmēs divu iepriekš minēto importētāju stāvokli, tie tomēr būtiski neietekmēs šo importētāju kopējo saimniecisko darbību.

(97)

Piektā importētāja gadījums ir sarežģītāks, jo apmēram puse no tā pārdotajiem GSM tiek importēti no Taizemes (tie veido ievērojamu daļu no kopējā to GSM apjoma, kas tiek importēti ES no Taizemes), bet otra puse tiek saražota ES. Turklāt, lai arī uzņēmums galvenokārt pārdod piespiešanas mehānismus, GSM pārdošanas apjoms veido ievērojamu daļu no uzņēmuma kopējā apgrozījuma (aptuveni 15 %). Uzņēmums uzskata, ka šo ražojumu pārdošana ir svarīga arī tāpēc, ka pircējiem bieži vien nepieciešams, lai piegādātāji spētu nodrošināt pilnu ražojumu klāstu.

(98)

Tādējādi ievērojama daļa no uzņēmuma darbības ir atkarīga no GSM importa no Taizemes, un tas īpaši attiecas uz mazāk sarežģītiem ražojumiem, kuri ir nepieciešami pilna ražojumu klāsta nodrošināšanai, un tas ir svarīgs nosacījums, lai saglabātu pietiekami plašu pircēju loku. Uzņēmums norādījis, ka gadījumā, ja tiks piemēroti pasākumi, tam var nākties pārtraukt savu kopējo darbību un tādējādi likvidēt apmēram 170 darbavietas. Tomēr jāņem vērā, ka šis ir kopējais uzņēmumā strādājošo personu skaits, bet GSM jomā uzņēmumā strādā mazāk par 30 personām.

(99)

Šajā saistībā vispirms ir jāuzsver, ka pēdējos gados šis uzņēmums spējis uzlabot savu stāvokli GSM tirgū – uzņēmuma kopējā tirgus daļa, ko tas nodrošinājis ar importētajiem ražojumiem un paša ražojumiem, lētā importa un importa par dempinga cenām dēļ kaitējuma izmeklēšanas periodā palielinājās no 9 % līdz 15 %.

(100)

Otrkārt, tiek uzskatīts, ka šis uzņēmums varēs vismaz daļēji turpināt importēt ražojumus no Taizemes par cenām, kas nav dempinga cenas, vai ka piemērotie pasākumi pat pamudinās uzņēmumu palielināt savu ražošanas apjomu un/vai ražošanas jaudu, kā arī paša ražoto GSM pārdošanas apjomu. Uzņēmums pats pieļāva šādu iespējamību, vienlaikus norādot, ka tādā gadījumā tam nāksies saskarties ar spēcīgo konkurenci, ko rada Indijas ražojumi, kurus importē vairāki uzņēmumi, ne tikai ar Savienības ražošanas nozari saistītais tirgotājs.

(101)

Neapšaubāmi, uzņēmumam nāktos saskarties ar spēcīgo konkurenci, ko rada Indijas ražojumi, kuru vidējā cena izmeklēšanas periodā bija tikai nedaudz augstāka par Taizemes ražojumu vidējo cenu (+ 6 %). Tomēr, kamēr nav pierādīts, ka imports no Indijas notiek par dempinga cenām, šādu situāciju var uzskatīt vienīgi par godīgu konkurenci.

(102)

Visbeidzot, attiecībā uz Taizemi noteikto pasākumu nelabvēlīgo ietekmi varētu nedaudz ierobežot, ja būtu iespējams panākt noteiktu līdzsvaru starp savas produkcijas pieaugumu un turpmāku importu noteiktā apjomā par cenām, kas nav dempinga cenas. Jāņem vērā arī tas, ka 75 % no šā uzņēmuma apgrozījuma veido citu ražojumu tirdzniecība.

(103)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka pagaidu pasākumiem var būt ievērojami nelabvēlīga ietekme uz piektā importētāja, proti, otra Savienības ražotāja, stāvokli, taču iepriekš šis uzņēmums ir guvis ievērojamu labumu no lētā importa un importa par dempinga cenām no Taizemes, un nelabvēlīgās ietekmes iemesls galvenokārt būtu konkurence, kuru rada imports no Indijas un kuru nevar uzskatīt par negodīgu konkurenci.

8.5.   Lietotāji

(104)

Viens lietotājs savās atbildēs uz anketas jautājumiem norādīja, ka imports no citām valstīm, nevis no Taizemes, veido aptuveni trīs ceturtdaļas no tā iepirktajiem GSM, bet pārējos ražojumus tas apmēram vienādi iegūst no Savienības ražošanas nozares un Taizemes.

(105)

Šis lietotājs norādīja, ka pasākumu piemērošanas gadījumā tiktu samazināti tā piegādes avoti un rastos monopola situācija. Šā apgalvojuma pamatā ir pieņēmums, ka Savienības ražošanas nozare un ar to saistītais tirgotājs Bensons, kurš importē ražojumus no Indijas, kļūtu par gandrīz vienīgo piegādes avotu Savienības tirgū. To atzina arī vairāki importētāji.

(106)

Šajā saistībā, pirmkārt, jāņem vērā, ka tas, ka Savienības tirgū darbojas neliels skaits piegādātāju, nav pietiekams pamatojums tam, lai nepiemērotu antidempinga pasākumus ar mērķi kompensēt negodīgu tirdzniecību. Pastāv pamatotas bažas, ka gadījumā, ja pasākumi netiks piemēroti, Savienības ražošanas nozare izbeigs pastāvēšanu, un šis ražotājs joprojām nodrošina 25 % no pārdošanas apjoma ES tirgū un spēj piegādāt specializētus un standarta ražojumus ES. Tādējādi tas, ka šī ražošanas nozare turpina darboties tirgū, atbilst arī lietotāju interesēm.

(107)

Otrkārt, ražojumu imports no Taizemes uz Savienības tirgu var turpināties arī tad, ja tiek piemēroti pasākumi, lai gan šā importa apjoms var samazināties. Tāpat atbilstīgi tam, kā minēts iepriekš, otrais Savienības ražotājs var spēt saglabāt vai pat paplašināt savu ar GSM saistīto darbību.

(108)

Visbeidzot, ražojumu imports no Indijas tiks tupināts, un lietotājiem, tostarp vienīgajam lietotājam, kurš sadarbojās ar izmeklēšanu, būs iespēja iegādāties GSM no šīs valsts. Pat tad, ja ar Savienības ražošanas nozari saistītais tirgotājs ir noslēdzis piegādes līgumu ar Indijas ražotājiem, tas nenozīmē, ka šis tirgotājs ir Indijas ražojumu ekskluzīvais importētājs/izplatītājs – gluži pretēji. Arī citi uzņēmumi izplata Indijas GSM Savienības tirgū, un lietotāji var iegādāties GSM no Indijas nepastarpināti. Šajā saistībā jāuzsver, ka aptuveni divas trešdaļas no Indijas eksporta uz ES tirgo vai iegādājas citi uzņēmumi, nevis ar Savienības ražošanas nozari saistītais tirgotājs Bensons.

(109)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika provizoriski secināts, ka antidempinga pasākumiem pret Taizemes izcelsmes GSM importu, visticamāk, kopumā nebūs ievērojamas negatīvas ietekmes uz attiecīgā ražojuma lietotājiem.

8.6.   Secinājums par Savienības interesēm

(110)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka kopumā, pamatojoties uz pieejamo informāciju par Savienības interesēm, nav pārliecinošu iemeslu, lai attiecībā uz Taizemes izcelsmes GSM importu nenoteiktu pagaidu pasākumus. Tiek uzskatīts, ka pat tad, ja pasākumi nelabvēlīgi ietekmētu otra Savienības ražotāja stāvokli (sk. iepriekš importētājiem veltīto sadaļu), kurš iepriekš guvis labumu no importa par dempinga cenām, tas nav pietiekams pamatojums, lai nekompensētu negodīga importa radīto nelabvēlīgo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari.

9.   PAGAIDU ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

9.1.   Kaitējuma novēršanas līmenis

(111)

Ņemot vērā secinājumus, kas gūti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, jānosaka pagaidu antidempinga pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu, ko imports par dempinga cenām rada Savienības ražošanas nozarei.

(112)

Nosakot šo pasākumu līmeni, tika ņemta vērā konstatētā dempinga starpība un maksājuma apmērs, kāds vajadzīgs, lai novērstu Savienības ražotājiem nodarīto kaitējumu.

(113)

Aprēķinot kaitējumu nodarošā dempinga ietekmes novēršanai nepieciešamo maksājuma summu, tika pieņemts, ka pasākumiem jābūt tādiem, kas ļautu Savienības ražošanas nozarei segt ražošanas izmaksas un gūt tādu peļņu pirms nodokļu nomaksas, kādu šāda veida produktu ražotāji varētu pamatoti gūt šajā nozarē Savienībā normālos konkurences apstākļos, t. i., ja nav importa par dempinga cenām. Provizoriski tiek uzskatīts, ka peļņas normu 5 % no apgrozījuma var uzskatīt par piemērotu minimumu, ko Savienības ražošanas nozarē var sasniegt, ja nav kaitējumu radoša dempinga. Tāda pati procentuālā daļa tika izmantota iepriekšējās procedūrās attiecībā uz šo pašu ražojumu, un nav informācijas par to, ka apstākļi šajā ziņā ir mainījušies un ka šis līmenis nav piemērots šim gadījumam. Pamatojoties uz to, tika aprēķināta cena, kas neradītu kaitējumu Savienības ražotājiem, kuri pārdod līdzīgus ražojumus.

(114)

Pēc tam tika noteikts vajadzīgais cenu palielinājums katram ražojuma veidam, Taizemes ražotāja eksportētāja vidējo svērto importa cenu salīdzinot ar kaitējumu neradošu cenu ražojumu veidiem, kurus Savienības ražotāji ir pārdevuši Savienības tirgū izmeklēšanas periodā. Starpību, kas tika iegūta šajā salīdzinājumā, izteica kā procentuālo daļu no salīdzināto ražojumu veidu vidējās CIF importa vērtības. Iegūtais kaitējuma apmērs bija augstāks par dempinga starpību.

9.2.   Pagaidu pasākumi

(115)

Ņemot vērā iepriekš minēto un ievērojot pamatregulas 7. panta 2. punktu, uzskatāms, ka attiecībā uz Taizemes izcelsmes importu jānosaka pagaidu antidempinga pasākumi atbilstoši mazākā maksājuma noteikumam kaitējuma apmērā vai dempinga starpības apmērā atkarībā no tā, kura vērtība ir mazāka. Šajā gadījumā maksājumu likme attiecīgi jānosaka konstatēto dempinga starpību līmenī.

(116)

Līdz ar to kaitējuma novēršanas starpības un dempinga starpības, kā arī ierosinātās pagaidu antidempinga maksājuma likmes Taizemei, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, ir šādas:

Ražotājs eksportētājs

Pagaidu antidempinga maksājuma likme

Thai Stationery Industry Co. Ltd., Bangkoka, Taizeme

17,2 %

Visi pārējie uzņēmumi

17,2 %

10.   NOBEIGUMA NOTEIKUMS

(117)

Pienācīgas pārvaldības labad jānosaka termiņš, kurā ieinteresētās personas, kas paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā ir paziņojušas par sevi, var sniegt rakstiskus apsvērumus un lūgt uzklausīšanu. Turklāt jānosaka, ka secinājumi par maksājumu piemērošanu šajā regulā ir provizoriski un pirms galīgā maksājuma noteikšanas tos var pārskatīt,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo pagaidu antidempinga maksājums tiek piemērots gredzenveida stiprinājuma mehānismiem, uz kuriem pašlaik attiecas KN kodi ex 8305 10 00 (TARIC kodi 8305100011, 8305100013, 8305100019, 8305100021, 8305100023, 8305100029, 8305100034, 8305100035 un 8305100036) un kuru izcelsmes valsts ir Taizeme. Šīs regulas izpratnē gredzenveida stiprinājuma mehānismus veido vismaz divas tērauda plāksnes vai stieples, uz kurām nostiprināti vismaz četri no tērauda stieples izgatavoti pusgredzeni un kuras satur kopā tērauda pārsegs. Tos var atvērt, atvelkot pusgredzenus vienu no otra vai izmantojot šim mehānismam piestiprinātu nelielu tērauda atsperes ierīci.

2.   Pagaidu antidempinga maksājums, ko piemēro 1. punktā aprakstītā ražojuma neto cenai līdz Savienības robežai pirms nodokļa samaksas, ir 17,2 %.

3.   Laižot 1. punktā norādīto ražojumu brīvā apgrozībā Savienībā, tam piemēro nodrošinājumu, kas līdzvērtīgs pagaidu maksājuma apmēram.

4.   Piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem, ja vien nav noteikts citādi.

2. pants

Neskarot Regulas (EK) Nr. 1225/2009 20. pantu, ieinteresētās personas viena mēneša laikā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas var pieprasīt, lai tām darītu zināmus būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata pieņemta šī regula, kā arī var rakstveidā paziņot savu viedokli un lūgt mutvārdu uzklausīšanu Komisijā.

Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1225/2009 21. panta 4. punktam attiecīgās personas viena mēneša laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas var sniegt piezīmes par šīs regulas piemērošanu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šīs regulas 1. pantu piemēro sešus mēnešus.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 10. februārī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2)  OV C 131, 20.5.2010., 13. lpp.

(3)  Lai aizsargātu vienīgā sūdzības iesniedzēja konfidencialitāti, ir norādīti tikai diapazoni.

(4)  Informācijas pamatā ir pārbaudīti dati, ko norādījusi Savienības ražošanas nozare, atbildot uz anketas jautājumiem, un vienmēr, kad ir jānodrošina konfidencialitāte, informācija norādīta, izmantojot ciparu indeksus (2006. gads = 100) vai vērtību diapazonus.

(5)  Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 157/2010 (OV L 49, 26.2.2010., 1. lpp.).

(6)  Padomes Regula (EK) Nr. 119/97 (OV L 22, 24.1.1997., 1. lpp.).

(7)  Regula (ES) Nr. 157/2010.

(8)  Padomes Regula (EK) Nr. 818/2008 (OV L 221, 19.8.2008., 1. lpp.).