2.2.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 28/1

(1)

Padome pēc antidempinga izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) ar Regulu (EK) Nr. 1942/2004 (2) piemēroja galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) izcelsmes okoume saplākšņa importam. Četriem ražotājiem piemērotais maksājuma līmenis svārstījās no 6,5 % līdz 23,5 %, bet visiem pārējiem ražotājiem tas bija noteikts 66,7 % apmērā.

(2)

Pēc tam, kad bija publicēts paziņojums par gaidāmajām termiņa beigām (3) spēkā esošajiem ĶTR izcelsmes okoume saplākšņa importam piemērojamajiem antidempinga pasākumiem, Komisija atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam saņēma pieprasījumu veikt termiņa beigu pārskatīšanu.

(3)

Pieprasījumu veikt termiņa beigu pārskatīšanu iesniedza Eiropas Saplākšņa nozares federācija (FEIC) (“pieprasījuma iesniedzējs”) to Savienības ražotāju vārdā, kuru produkcija veido nozīmīgu daļu – šajā gadījumā vairāk nekā 50 % – no okoume saplākšņa produkcijas Savienībā. Pieprasījumu pamatoja ar apgalvojumu, ka pasākumu pārtraukšana, iespējams, varētu sekmēt dempinga turpināšanos vai atkārtošanos un radīt atkārtotu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(4)

Turklāt pēc Francijas tiesas procesa par vairāku Francijas okoume saplākšņa ražotāju pret konkurenci vērsto rīcību tika pausts viedoklis, ka nevar izslēgt šā procesa iespējamo ietekmi, sagrozot kaitējuma novērtējumu sākotnējā izmeklēšanā. Tāpēc uzskatīja par lietderīgu paralēli sākt arī ex officio starpposma pārskatīšanu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 3. punktam, lai atkārtoti pārbaudītu stāvokli attiecībā uz Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, īpaši salīdzinājumā ar stāvokli, kas dominēja sākotnējās izmeklēšanas periodā.

(5)

Apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka pierādījumi ir pietiekami, lai sāktu termiņa beigu un daļējas starpposma pārskatīšanas procedūru, kas attiecas tikai uz kaitējuma pārbaudi atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. un 3. punktam, Komisija publicēja paziņojumu par šo pārskatīšanas procedūru sākšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (4) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(6)

Izmeklēšana par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību attiecās uz laikposmu no 2008. gada 1. oktobra līdz 2009. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”).

(7)

Uz kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības novērtēšanu attiecināmo tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2006. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(8)

Par pārskatīšanas procedūru sākšanu Komisija oficiāli paziņoja zināmajiem Savienības ražotājiem, ĶTR ražotājiem eksportētājiem, attiecīgajiem zināmajiem lietotājiem un importētājiem, kā arī ĶTR iestādēm.

(9)

Ieinteresētajām personām deva iespēju paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski izklāstīt savu viedokli un lūgt, lai tās tiktu uzklausītas. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās ir jāuzklausa.

(10)

Ņemot vērā Savienības ražotāju, importētāju un ĶTR ražotāju eksportētāju acīmredzami lielo skaitu, uzskatīja par lietderīgu saskaņā ar pamatregulas 17. pantu pārbaudīt, vai ir jāizmanto izlases metode. Lai Komisija varētu lemt par izlases metodes nepieciešamību un vajadzības gadījumā veikt atlasi, iepriekš minētajām personām lūdza paziņot par sevi 15 dienu laikā pēc pārskatīšanas procedūras sākuma un sniegt Komisijai paziņojumā par procedūras sākšanu prasīto informāciju.

(11)

Tikai viens Ķīnas ražotājs eksportētājs pieteicās un noteiktajā termiņā sniedza prasīto informāciju. Tāpēc nolēma, ka attiecībā uz Ķīnas ražotājiem eksportētājiem nav jāizmanto izlases metode. Vienīgajam Ķīnas ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, nosūtīja anketu, tomēr pēc tam tas pārtrauca sadarbību un neatbildēja uz anketas jautājumiem. Tādējādi, kā paskaidrots 20. apsvērumā, saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punkta noteikumiem konstatējumus izdarīja, izmantojot pieejamos faktus.

(12)

Desmit Savienības ražotāji noteiktajā termiņā sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Komisija, pamatojoties uz informāciju, ko tā saņēma no Savienības ražotājiem, kas sadarbojās, veica atlasi, izvēloties piecus Savienības ražotājus, kuru produkcija veido aptuveni 40 % no visu Savienības ražotāju pārdevumu apjoma nesaistītiem klientiem Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un aptuveni 35 % no visu Savienības ražotāju produkcijas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Atlasi veica, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo pārdošanas apjomu, ko atvēlētajā laikā varētu pienācīgi pārbaudīt, un ņemot vērā Savienības ražotāju ģeogrāfisko izplatību.

(13)

Komisija nosūtīja anketas pieciem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Divi no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem pēc atlases posma pārtrauca sadarbību. Ņemot vērā, ka pārējie trīs uzņēmumi, kuri iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, pārstāvēja aptuveni 30 % no visu Savienības ražotāju pārdevumu apjoma nesaistītiem klientiem Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, uzskatīja, ka izlase joprojām ir reprezentatīva.

(14)

Komisija nosūtīja saīsinātu anketu arī tiem pieciem ražotājiem, kurus neiekļāva izlasē, diviem sadarbību pārtraukušajiem ražotājiem un diviem citiem zināmiem ražotājiem, lai iegūtu informāciju par ekonomiskajiem rādītājiem, atsaucoties uz lielāku Savienības ražotāju skaitu. Uz šīm saīsinātajām anketām saņēma atbildes no septiņiem ražotājiem.

(15)

Komisija apkopoja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumus veica turpmāk minēto uzņēmumu telpās.

(16)

Attiecīgais ražojums ir sākotnējā izmeklēšanā vērtētais ražojums, kas definējams šādi: ĶTR izcelsmes saplāksnis, kas sastāv tikai no koksnes loksnēm, kur katra plāksne nav biezāka par 6 mm un vismaz viena ārējā okoume plāksne nav pārklāta ar pastāvīgu cita materiāla kārtu, kuru pašlaik klasificē ar KN kodu ex 4412 31 10 (iepriekš ex 4412 13 10). Attiecīgajam ražojumam ir plašs galīgais lietojums. To izmanto celtniecībā galdniecības un namdara apšuvuma darbos, slēģu plāksnēm, pagraba apšuvumam, margām un krasta apšuvuma plāksnēm. To izmanto arī vairāk dekoratīviem mērķiem, cita starpā autotransportā (piemēram, automobiļos, autobusos, tūristu autofurgonos un tūristu treileros), jūras transportā (jahtās), mēbeļu un durvju ražošanā.

(17)

Ir divi galvenie okoume saplākšņa veidi: saplāksnis, kas izgatavots tikai no okoume (“viendabīgais okoume”), un saplāksnis, kam vismaz viena ārējā kārta ir izgatavota no okoume (“plaknes okoume”), bet pārējā daļa izgatavota no citas koksnes. Abi galvenie okoume saplākšņa veidi ārēji izskatās līdzīgi. Neskatoties uz atšķirīgām mehāniskajām īpašībām, tiem ir vienādas fiziskās pamatīpašības un tos pamatā izmanto vienādā nolūkā.

(18)

Kā noskaidrots sākotnējā izmeklēšanā un apstiprināts šajā izmeklēšanā, ir konstatēts, ka ĶTR ražotajam un iekšzemes tirgū pārdotajam okoume saplāksnim un Savienības ražotāju ražotajam un Savienībā pārdotajam ražojumam ir vienādas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un tos izmanto vienādā nolūkā. Tādēļ šie ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem.

(19)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu pārbaudīja, vai pēc iespējamām pret ĶTR vērsto spēkā esošo pasākumu termiņa beigām dempings var turpināties vai atkārtoties.

(20)

Kā norādīts 11. apsvērumā, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu un tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamība bija jāanalizē, balstoties uz Komisijai no citiem avotiem pieejamo informāciju. Tā kā saistībā ar šo nebija pieejama sīka informācija par konkrētajiem no ĶTR uz Savienību eksportētajiem ražojumu veidiem, normālās vērtības un eksporta cenu salīdzinājumu varēja veikt tikai diviem galvenajiem okoume saplākšņa veidiem, kā norādīts 17. apsvērumā.

(21)

Tādējādi analīzi veica, pamatojoties galvenokārt uz Eurostat tirdzniecības statistiku. Turklāt līdz 2009. gada jūnijam viens Ķīnas ražotājs eksportētājs bija iesniedzis periodiskos uzraudzības ziņojumus, kuri tika pieprasīti atbilstīgi 61. apsvērumam Regulā (EK) Nr. 1942/2004. Tāpēc daļu informācijas no šiem ziņojumiem varēja izmantot dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības analīzē.

(22)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu pārejas ekonomikas valstīs normālā vērtība attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kuriem nepiešķir tirgus ekonomikas režīmu, jānosaka, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību trešā valstī ar tirgus ekonomiku (“analogā valsts”).

(23)

Paziņojumā par procedūras sākšanu kā piemērotu analogo valsti ĶTR normālās vērtības noteikšanai šajā termiņa beigu pārskatīšanā ieteica Turciju, kuru kā analogo valsti izmantoja jau sākotnējā izmeklēšanā. Lai gan ieinteresētās personas aicināja izteikt piezīmes par Turcijas kā analogās valsts izvēli, neviena valsts piezīmes nesniedza. Tāpēc, pamatojoties uz izvēles laikā pieejamo informāciju, nolēma, ka Turcija ir piemērotākā analogā valsts.

(24)

Viens Turcijas ražotājs sadarbojās un iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālo vērtību aprēķināja (kā norādīts turpmāk), pamatojoties uz tā Turcijas ražotāja telpās pārbaudītajiem datiem, kurš sadarbojās.

(25)

Normālo vērtību noteica abiem galvenajiem ražojuma veidiem, kuri aprakstīti 17. apsvērumā. Vienam galvenajam ražojuma veidam normālo vērtību noteica, pamatojoties uz cenām, kas samaksātas vai jāmaksā, ražojumu pārdodot Turcijas iekšzemes tirgū, jo konstatēja, ka tas tika pārdots reprezentatīvos daudzumos un parastajā tirdzniecības apritē. Otram galvenajam ražojuma veidam, kuru Turcijas ražotājs ražoja, bet nepārdeva iekšzemes tirgū, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu izmantoja salikto normālo vērtību.

(26)

Lai iegūtu salikto normālo vērtību atbilstoši pamatregulas 2. panta 3. punktam, radušās pārdošanas, vispārējās un administratīvās (PVA) izmaksas un no līdzīgā ražojuma pārdošanas iekšzemes tirgū parastā tirdzniecības apritē gūto vidējo svērto peļņu pieskaitīja vidējām ražošanas izmaksām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(27)

Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās (kā norādīts iepriekš) un saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, eksporta cenu noteica, pamatojoties uz pieejamo Eurostat tirdzniecības statistiku. Eurostat neietver informāciju par okoume saplākšņa veidiem, tāpēc eksporta cenu novērtēšanai katram no diviem galvenajiem okoume saplākšņa veidiem attiecīgos skaitļus koriģēja, pamatojoties uz cenu procentuālo atšķirību starp cenu par viendabīgu un plaknes okoume saplāksni Turcijas ražotājam, kurš sadarbojās. Šādi iegūto cenu atšķirību piemēroja vidējām svērtajām Eurostat cenām.

(28)

Attiecībā uz apjomiem – sākot no Eurostat kopējiem apjomiem, Ķīnas eksporta apjomu katram no diviem galvenajiem okoume saplākšņa veidiem aprēķināja, pamatojoties uz to attiecību starp viendabīgu un plaknes okoume saplāksni, kura konstatēta 21. apsvērumā minētajos uzraudzības ziņojumos par periodu, kas sakrita ar pārskatīšanas izmeklēšanas periodu.

(29)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika veiktas attiecīgas korekcijas, ņemot vērā cenas un to salīdzināmību ietekmējošās atšķirības. Pamatojoties uz iepriekš minēto, vajadzīgos un pamatotos gadījumos atskaitīja korekcijas, kurās ņemtas vērā transporta izmaksu, jūras pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksu, pārkraušanas, iekraušanas un papildu izmaksu atšķirības. Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, šo atvieglojumu summas noteica, izmantojot pieejamos faktus.

(30)

Konstatētā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas pie Savienības robežas pirms nodokļu samaksas, bija 34,2 %.

(31)

Papildus dempinga pastāvēšanas analīzei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārbaudīja arī dempinga turpināšanās iespējamību. Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, turpmākie secinājumi par importa apjomu un neizmantoto jaudu saskaņā ar pamatregulas 18. pantu balstās uz pieejamajiem faktiem, proti, tirdzniecības statistiku un ieinteresēto personu iesniegto informāciju.

(32)

Saskaņā ar Eurostat tirdzniecības statistiku faktiskais okoume saplākšņa imports no ĶTR uz Savienību ievērojami samazinājās kopš sākotnējā izmeklēšanas perioda, bet Ķīnas ražotājiem izdevās palikt Savienības tirgū, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā saglabājot tirgus daļu 4,7 % apmērā.

(33)

Tā kā Ķīnas okoume saplākšņa ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tika pārbaudīts Ķīnas saplākšņa ražošanas nozares stāvoklis kopumā (saplākšņa ražošana no visiem koksnes veidiem). Kā norādīts 89. apsvērumā Komisijas Regulā (EK) Nr. 988/2004 (5), ar ko piemēro antidempinga pagaidu maksājumus sākotnējās izmeklēšanas gaitā, saplākšņa ražotāji uz vienām un tām pašām iekārtām var ražot un ražo saplākšņus no dažādiem koksnes veidiem. Pieprasījuma iesniedzējs iesniedza ĶTR saražotā okoume saplākšņa apjoma aprēķinu, kas veikts, pamatojoties uz Ķīnas tirgū pieejamo okoume baļķu daudzumu – aplēsts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tas bija aptuveni 900 000 m3. Pēc pieprasījuma iesniedzēja aplēsēm aptuveni 85 % jeb 765 000 m3 no šā daudzuma tiek izmantots saplākšņa ražošanā. Faktisko okoume saplākšņa ražošanas jaudu ir grūti noteikt, tāpat kā ražojumu apvienojumu, kam ir svarīga ietekme uz iespējamiem saražotajiem daudzumiem un kas nav zināms, tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās. Tomēr uz okoume baļķiem pamatotās ražošanas jaudas aplēses skaidri parāda, ka jebkurā ražojumu klāsta scenārijā ražošanas jauda ĶTR ir ievērojami lielāka par Savienības tirgū patērētajiem apjomiem (291 000 m3 pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, sk. 41. apsvērumu).

(34)

Turklāt gan pašreizējās pārskatīšanas, gan sākotnējās izmeklēšanas laikā konstatēts, ka vieni un tie paši uzņēmumi no dažādiem koksnes veidiem saplākšņus ražo uz vienām un tām pašām iekārtām. Tāpēc sagaidāms, ka, atceļot pasākumus, Ķīnas ražotāji, kuri patlaban galveno uzmanību pievērš cita – mazāk ienesīga – saplākšņa veida ražošanai, var ātri mainīt ražošanu uz okoume saplākšņa ražošanu. Saskaņā ar Ķīnas eksporta statistiku Ķīnas saplākšņa eksports pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 5 miljoni m3 jeb aptuveni 17 reižu lielāks par visu Savienības okoume saplākšņa tirgu. Tāpēc ievērojamai eksportam pieejamā okoume saplākšņa apjoma palielināšanai ir nepieciešama tikai neliela ražojuma apvienojuma maiņa.

(35)

Pamatojoties uz Ķīnas eksporta datiem, 2009. gadā Savienībā nonāca tikai neliela Ķīnas tropiskā saplākšņa eksporta daļa (aptuveni 5 %). Salīdzinot ar cenām citos tirgos, šī tirdzniecība notika par salīdzinoši augstām pārdošanas cenām. Tāpēc iespējams, ka, pasākumus atceļot, lielāka Ķīnas okoume saplākšņa eksporta daļa tiks novirzīta uz Savienību.

(36)

Izmeklēšana parādīja, ka attiecīgo ražojumu Savienības tirgū turpina pārdot par dempinga cenām un ievērojamos apjomos. Turklāt pieejamā informācija liecina, ka ražošanas apjoms ĶTR ir ļoti liels un tā eksporta daļu uz Savienību patlaban ierobežo spēkā esošie pasākumi. Šādā saistībā sagaidāms, ka, pasākumus atceļot, uz Savienības tirgu novirzīs okoume saplāksni, ko par zemākām cenām patlaban eksportē uz citām valstīm. Turklāt, ja pasākumus atcels, ir sagaidāms, ka Ķīnas saplākšņa ražotāji palielinās okoume saplākšņa ražošanas jaudu, jo Savienības okoume saplākšņa tirgus ir salīdzinoši ienesīgs.

(37)

Tāpēc, ņemot vērā šos konstatējumus, tiek secināts, ka tad, ja patlaban spēkā esošos antidempinga pasākumus atļautu atcelt, dempings, iespējams, turpinātos.

(38)

Ir zināms, ka Savienībā līdzīgo ražojumu izgatavo 16 ražotāji Kiprā, Francijā, Grieķijā, Itālijā, Portugālē un Spānijā. Tiek lēsts, ka Savienības kopīgā ražošanas jauda ir aptuveni 235 000 m3. Savienības ražotāji, kuru saražotā produkcija veido visu Savienības produkcijas kopapjomu, veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē. Attiecīgajā periodā sākotnējā izmeklēšanā Savienības tirgu veidoja ES 15 dalībvalstis. Tā kā okoume saplākšņa ražošanas apjoms jaunajās ES 12 dalībvalstīs ir diezgan neliels, salīdzinājums starp pašreizējo un sākotnējo izmeklēšanu būs nozīmīgs.

(39)

Kā minēts 10. apsvērumā, tika veikta sīka izmeklēšana attiecībā uz trīs izlasē iekļautajiem ražotājiem, kuru produkcija veidoja aptuveni 30 % no visu Savienības ražotāju pārdevumiem nesaistītiem klientiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un aptuveni 26 % no visu Savienības ražotāju produkcijas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Izlasē bija iekļauti šādi uzņēmumi:

(40)

Okoume saplākšņa patēriņu Savienībā noteica, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares un citu Savienības ražotāju pārdošanas apjomiem Savienības tirgū un importa apjomiem no trešām valstīm Savienībā, izmantojot Eurostat datus.

(41)

Laikposmā starp sākotnējās izmeklēšanas periodu un pašreizējās pārskatīšanas izmeklēšanas periodu patēriņš Savienībā ir samazinājies par 35 %. Attiecīgajā periodā pašreizējā pārskatīšanā patēriņš Savienībā ir samazinājies par 22 %. To vispārēji skaidro ar faktu, ka okoume saplāksni zināmā mērā ir aizstājuši citi tropiskās koksnes veidi, tādi kā red canarium, bankirai vai meranti. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un 2008. gadā ekonomikas krīzes un tai sekojošā noteiktas rūpnieciskās darbības samazinājuma dēļ saruka pieprasījums pēc okoume saplākšņa Savienībā.

(42)

Faktiskais attiecīgā ražojuma imports Savienībā samazinājās no 83 606 m3 sākotnējās izmeklēšanas periodā līdz 23 531 m3 2006. gadā. Pēc tam šis imports pieauga vairāk nekā par 20 % laikposmā no 2006. līdz 2008. gadam un strauji samazinājās laikposmā no 2008. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam, sasniedzot 54 % no 2006. gada līmeņa.

(43)

Attiecīgā tirgus daļa pieauga par 3,4 procentu punktiem laikposmā no 2006. līdz 2007. gadam. Tā samazinājās par 1,3 procentu punktiem laikposmā no 2007. līdz 2008. gadam un turpināja samazināties par 4,1 procentu punktu laikposmā no 2008. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam. Kopumā Ķīnas importa tirgus daļa Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās par 2 procentu punktiem.

(44)

Attiecīgā ražojuma importa no ĶTR vidējās cenas pieauga par 32 % laikposmā no 2006. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam. Konkrētāk, šīs cenas pieauga par 22 % laikposmā no 2006. līdz 2007. gadam, turpināja pieaugt par 3 procentu punktiem laikposmā no 2007. līdz 2008. gadam un vēl par 7 procentu punktiem – laikposmā no 2008. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam.

(45)

Lai analizētu cenu samazinājumu, izlasē iekļauto Savienības ražotāju katra ražojuma veida vidējo svērto pārdošanas cenu nesaistītiem klientiem Savienības tirgū salīdzināja ar atbilstošo attiecīgā importētā ražojuma vidējo svērto cenu. Salīdzinājumu veica pēc atlaižu atskaitīšanas.

(46)

Pamatojoties uz to, noteica, ka vidēji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Ķīnas imports bija samazinājis Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas par 10 %.

(47)

Sākotnējā izmeklēšanā veica korekciju par kvalitātes atšķirību starp attiecīgo importēto ražojumu no ĶTR un līdzīgo Savienības ražotāju pārdoto ražojumu. Šajā izmeklēšanā ražojumu veidu kodificēšanu anketās koriģēja tā, lai ņemtu vērā iepriekš minēto. Tā kā šajā izmeklēšanā ņēma vērā kvalitātes atšķirību un Ķīnas ražotāji eksportētāji nesniedza datus par iespējamām papildu atšķirībām kvalitātē, pašreizējā izmeklēšanā nepiemēroja sākotnējā izmeklēšanā veikto korekciju. Sākotnējās izmeklēšanas laikā attiecīgos ĶTR izcelsmes ražojumus pārdeva Savienībā par cenām, kas samazināja Savienības ražotāju cenas par 11–52 %.

(48)

Ir veikta visu pamatregulas 3. panta 5. punktā minēto kaitējuma rādītāju analīze. Ražošanas apjoma, ražošanas jaudas, jaudas izmantojuma, nodarbinātības, pārdošanas apjoma, pārdošanas cenu, ražīguma un tirgus daļas rādītāji analizēti, pamatojoties uz datiem, kas apkopoti par visu Savienības ražošanas nozari. Attiecībā uz visiem citiem kaitējuma rādītājiem par pārbaudes pamatu izmantoja katra uzņēmuma telpās pārbaudīto informāciju, ko bija iesnieguši izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(49)

Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms pieauga par 31 % laikposmā no 2006. līdz 2007. gadam, samazinājās par 2 procentu punktiem laikposmā no 2007. līdz 2008. gadam un vēl par 13 procentu punktiem – laikposmā no 2008. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam. Neraugoties uz ražošanas apjoma pieaugumu par 16 % laikposmā no 2006. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam, Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms saglabājas zemāks nekā sākotnējā izmeklēšanā konstatētais, t. i., mazāks nekā 283 265 m3 2002. gadā un 267 591 m3 sākotnējās izmeklēšanas periodā.

(50)

Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda laikposmā no 2006. līdz 2007. gadam palielinājās par 33 % un laikposmā no 2007. līdz 2008. gadam – vēl par 12 procentu punktiem. Laikposmā no 2008. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam ražošanas jauda bija stabila. Savienības ražošanas nozares ražošanas jaudas kopējais pieaugums attiecīgajā periodā bija 45 %. Jaudas izmantojums 2006. gadā bija 51 %, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tas samazinājās līdz 41 %.

(51)

Laikposmā no 2006. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam Savienības ražošanas nozares nodarbinātības līmenis pieauga par 11 %. Konkrētāk, laikposmā no 2006. līdz 2007. gadam nodarbināto skaits pieauga par 21 %, un tas saglabājās gandrīz tādā pašā līmenī 2008. gadā. Laikposmā no 2008. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam nodarbināto skaits samazinājās par 9 procentu punktiem. Uzņēmumu slēgšanas un pārstrukturēšanas rezultātā nodarbinātības līmenis attiecīgajā periodā vairs nesasniedza to līmeni, kāds tika konstatēts sākotnējās izmeklēšanas laikā.

(52)

Savienības ražotāju pārdošanas apjoms Savienības nesaistītiem klientiem attiecīgajā periodā samazinājās par 16 %. Pirms tā samazinājuma 2008. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārdošana bija stabila laikposmā no 2006. līdz 2007. gadam. Pārdošanas apjomi attiecīgajā periodā bija tādi paši kā salīdzinājumā ar attiecīgo periodu sākotnējā izmeklēšanā.

(53)

Laikposmā no 2006. līdz 2007. gadam Savienības ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas Savienības tirgū nesaistītiem klientiem palielinājās par 13 % un laikposmā no 2007. līdz 2008. gadam pieauga vēl par 5 procentu punktiem. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā šīs cenas atgriezās 2007. gada līmenī. Kopumā Savienībā pārdošanas cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 13 %.

(54)

Savienības ražotāju darbaspēka ražīgums, ko mēra, ņemot vērā produkcijas izlaidi (kubikmetros) uz vienu nodarbināto vienā nodarbinātības gadā, attiecīgajā periodā pieauga par 4 %. Tas liecina, ka produkcijas apjoms pieauga ātrāk nekā nodarbinātības līmenis, un norāda uz Savienības ražotāju darba efektivitātes pieaugumu.

(55)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās par gandrīz 6 procentu punktiem. Konkrētāk, tā samazinājās par 3 procentu punktiem laikposmā no 2006. līdz 2007. gadam un bija diezgan stabila laikposmā no 2007. līdz 2008. gadam. Laikposmā no 2008. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam tā palielinājās par 8,6 procentu punktiem un sasniedza 80,2 %. Savienības ražošanas nozares tirgus daļas pieaugums attiecīgajā periodā atspoguļo Savienības pārdošanas apjomu samazinājumu pret vēl izteiktāku Savienības patēriņa samazinājumu.

(56)

Neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpinājās ievērojams dempings, kaut gan kopumā zemākā līmenī nekā sākotnējā izmeklēšanā konstatētais. Ņemot vērā importa dempinga apjomu un cenas, faktiskās dempinga starpības ievērojamo ietekmi var uzskatīt par nozīmīgu. Lai gan varēja konstatēt zināmu atgūšanos no iepriekšējā dempinga, Savienības ražošanas nozare joprojām ir jutīga pret kaitējumu radošu ietekmi, ko Savienības tirgū rada imports par dempinga cenām.

(57)

Attiecībā uz Savienības ražošanas nozares situāciju kopumā tika konstatēts, ka vairāki ražotāji kopš sākotnējās izmeklēšanas ir slēguši ražotnes. Saskaņā ar pieejamo informāciju lielākais sākotnējās izmeklēšanas periodā minētais Savienības ražotājs bankrotēja 2008. gadā, sākumā samazinot un pēc tam pilnīgi apturot ražošanu. Divi citi sākotnējā izmeklēšanā izlasē iekļautie Savienības ražotāji slēdza ražotnes attiecīgi 2005. un 2006. gadā. 2009. gada sākumā ražotni slēdza arī viens Francijas ražotājs. Turklāt viens Grieķijas ražotājs ir ievērojami samazinājis ražošanas jaudu. Pat tad, ja šie notikumi būtu veicinājuši atlikušo Savienības ražotāju tirgus daļas pieaugumu, tie tomēr liecina, ka Savienības ražošanas nozare kopumā vēl ir nestabila un jutīga.

(58)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju noslēguma krājumu līmenis attiecīgajā periodā bija palielinājies gandrīz piecas reizes. Salīdzinājumā ar attiecīgo periodu sākotnējās izmeklēšanas laikā, kad okoume saplāksni ražoja tikai pēc pasūtījuma, attiecīgajā periodā krājumos glabā lielākus izstrādājuma apjomus. Tas īpaši attiecas uz 2008. gadu un pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, jo samazinājās pārdošanas apjomi.

(59)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju gada darbaspēka izmaksas attiecīgajā periodā pieauga par 26 %. Konkrētāk, gada darbaspēka izmaksas palielinājās par 29 % laikposmā no 2006. līdz 2007. gadam. Turpmāk tās samazinājās par 3 procentu punktiem laikposmā no 2007. līdz 2008. gadam. Laikposmā no 2008. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam tās saglabājās stabilas.

(60)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātes līmenis 2006. gadā bija 4,3 %, attiecīgi 2007. un 2008. gadā tas pieauga un sasniedza 9,8 % un 8,3 %, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā saruka līdz 5,9 %. Ienākums no ieguldījumiem (“INI”), ko izsaka kā peļņu procentos no ieguldījumu uzskaites neto vērtības, attiecīgajā periodā samazinājās par 51 % jeb no 12,5 % 2006. gadā līdz 6,2 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(61)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju neto naudas plūsma no pamatdarbības attiecīgajā periodā palielinājās par 32 %. Nekas neliecināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir bijušas grūtības piesaistīt kapitālu.

(62)

Izlasē iekļauto ražotāju gada ieguldījumi līdzīgā ražojuma ražošanā laikposmā no 2006. līdz 2007. gadam palielinājās par 10 %, laikposmā no 2007. līdz 2008. gadam – par 100 procentu punktiem un laikposmā no 2008. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam pieauga vēl par 16 procentu punktiem. Kopumā ieguldījumi attiecīgajā periodā palielinājās par 126 %.

(63)

Makroekonomisko un mikroekonomisko datu analīze liecina, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis ir diezgan stabils. Īpaši notikusi izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātes atjaunošanās no –8,9 % līmeņa, ko konstatēja izlasē iekļautajiem ražotājiem sākotnējā izmeklēšanā, un vidējā rentabilitāte visu attiecīgo periodu ir svārstījusies no 4,3 % līdz 9,8 %. Turklāt spēkā esošo pasākumu rezultātā Savienības ražošanas nozare spēja palielināt savu tirgus daļu apstākļos, kad tirgus samazinājās.

(64)

Lai gan šķiet, ka Savienības ražošanas nozares darbība ir stabilizējusies un tā ir atguvusies no ietekmes, ko bija radījis imports par dempinga cenām no ĶTR, tomēr tā nav sasniegusi periodā pirms sākotnējās izmeklēšanas laika konstatēto ražošanas, pārdošanas un nodarbinātības līmeni. Arī fakts, ka vairāki Savienības ražotāji slēdza savas ražotnes, norāda, ka ražošanas nozare kopumā vēl ir nestabila.

(65)

Vairāki elementi norāda uz kaitējuma atkārtošanās iespējamību gadījumā, ja pasākumus ļautu atcelt. Pirmkārt, ņemot vērā pašreizējo ĶTR importa samazināto līmeni un pieņemot, ka pašreizējais zemais importa cenu līmenis saglabāsies vai pat tiks vēl pazemināts, lai atgūtu zaudēto tirgus daļu, Savienības ražošanas nozare nespētu uzturēt pašreizējo cenu līmeni. Šis iespējamais cenu pazeminājums apdraudētu pašreizējo Savienības ražošanas nozares atgūšanos un mazinātu rentabilitāti.

(66)

Otrkārt, ņemot vērā Ķīnas ražotāju eksportētāju ievērojamo ražošanas jaudu, iespējams, ka imports (par dempinga cenām) zema cenu līmeņa gadījumā pieaugs. Tas savukārt nozīmētu, ka Savienības ražošanas nozare zaudētu pārdošanas apjomu tirgū, un, ņemot vērā jau tā zemo jaudas izmantojuma rādītāju pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, tas varētu radīt turpmāku ražošanas samazinājumu vai pat izraisīt turpmāku Savienības ražotāju ražotņu slēgšanu.

(67)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek secināts, ka tad, ja pasākumus atceltu, pastāv kaitējuma atkārtošanās iespējamība, ko radītu atsāktais attiecīgā ražojuma imports par dempinga cenām no ĶTR.

(68)

Okoume ir tādu tropisku koku koksne, kuri aug galvenokārt Gabonā un retāk ir sastopami Ekvatoriālajā Gvinejā un Kamerūnā. Sūdzību iesniegusī asociācija sniedza pierādījumus par to, ka Gabonas valdība no 2010. gada 1. janvāra ir aizliegusi eksportēt nemizotus okoume baļķus no Gabonas, lai saglabātu baļķu pārstrādi saplākšņos valstī. Tāpēc tika pārbaudīts, vai šādam aizliegumam – lai arī tas stājās spēkā pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda – būtu nozīmīga ietekme uz pašreizējo analīzi.

(69)

Izmeklēšanā saņemtā informācija liecināja, ka Āzijas uzņēmumiem, kuri importē/eksportē vairāk nekā 60 % Gabonas baļķu, šķiet, ir stingra nostāja sarunās ar galveno okoume koksnes eksportētāju Société Nationale des Bois du Gabon (SNBG) un Gabonas valdību un tos, šķiet, mazāk nekā Eiropas uzņēmumus ietekmē Gabonas valdības lēmums. Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, šajā ziņā ietekmes novērtēšanu nevarēja turpināt.

(70)

Eksporta aizliegums stājās spēkā tikai 2010. gada 1. janvārī, t. i., pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda, un līdz 2009. gada beigām nocirstajiem baļķiem piemēroja pārejas periodu, kas beidzās 2010. gada maijā un kura laikā baļķus vēl varēja eksportēt. Lai pārbaudītu eksporta aizlieguma stāšanās spēkā ietekmi uz Savienības ražotājiem, 2010. gada 14. septembrī no sūdzību iesniegušās asociācijas dalībniekiem pieprasīja papildu informāciju. Atbildes saņēma no četriem Savienības ražotājiem. Diviem no izlasē iekļautajiem ražotājiem ir savas koku mizošanas ražotnes Gabonā, tāpēc tos, šķiet, neietekmē aizliegums. Tomēr visi izlasē iekļautie ražotāji apstiprināja informāciju, ka Ķīnas uzņēmumiem ir stingra nostāja sarunās, lai nodrošinātu piekļuvi izejmateriāliem, un tiesību akta īstenošanas efektivitāte būs redzama nākotnē. Savienības ražotāji apstiprināja, ka pēc baļķu eksporta aizlieguma Gabonā okoume piegāde ir samazinājusies un cenas palielinājušās un ka visvairāk šajā situācijā cieš ražotāji, kuriem ir okoume mizošanas ražotnes Savienībā.

(71)

Jebkurā gadījumā aizliegums attiecas uz visu eksportu, t. i., arī uz eksportu uz ĶTR. Tāpēc jaunā juridiskā situācija Gabonā, šķiet, neietekmē pašreizējo termiņa beigu pārskatīšanas analīzi.

(72)

Pamatojoties uz iepriekš minēto analīzi, tiek secināts, ka pasākumu atcelšanas rezultātā ir iespējama kaitējuma atkārtošanās Savienības ražošanas nozarei, ko radītu attiecīgā ražojuma imports par dempinga cenām no ĶTR.

(73)

Kā minēts šīs regulas 4. apsvērumā, vairāki Francijas ražotāji pret konkurenci vērstas rīcības rezultātā bija iesaistīti Francijas tiesvedības procesā, tāpēc par atbilstošu tika atzīta ex officio starpposma pārskatīšanas procedūras uzsākšana, lai atkārtoti pārbaudītu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, jo īpaši salīdzinājumā ar stāvokli, kas dominēja sākotnējās izmeklēšanas periodā.

(74)

Iepriekš minētajā tiesvedības procesā Francijas Konkurences padome (Conseil de la Concurrence) sešiem Francijas saplākšņa ražotājiem pret konkurenci vērstas rīcības (t. i., viena cenu ierobežojuma un cenu palielinājuma vienlaicīgas piemērošanas) dēļ laikposmā no 1995. gada novembra līdz 2004. gada maijam uzlika naudas sodu. Parīzes Apelācijas tiesa (Cour d’Appel de Paris) 2009. gada 29. septembra spriedumā apstiprināja Konkurences padomes lēmumu, lai gan nedaudz samazināja soda naudas apmēru.

(75)

Sākotnējās izmeklēšanas kaitējuma analīzes veikšanai izlasē iekļāva piecus Eiropas ražotājus: trīs Francijas, vienu Itālijas un vienu Portugāles ražotāju. Diviem no trim izlasē iekļautajiem Francijas ražotājiem vēlāk piesprieda iepriekš minētos naudas sodus. Lai pārbaudītu iespējamo iepriekš minētās pret konkurenci vērstās rīcības ietekmi uz kaitējuma analīzi, pirmkārt, salīdzināja katra sākotnējā izlasē iekļautā uzņēmuma vidējās pārdošanas cenas. Tika konstatēts, ka diviem vēlāk sodītajiem Francijas ražotājiem patiesi bija augstākas vienības vidējās pārdošanas cenas nekā pārējiem trīs izlasē iekļautajiem uzņēmumiem. Daļēji šo cenu atšķirību var skaidrot ar sākotnējās izmeklēšanas konstatējumiem, t. i., šo ražotāju dažādo ražojumu klāstu. Tomēr, veicot sīkāku salīdzinājumu, izrādījās, ka sākotnējā izmeklēšanas periodā divu Francijas ražotāju vienības pārdošanas cenas bija augstākas arī divu galveno veidu saplākšņiem – par viendabīgu okoume (par 7–30 % augstākas) un par plaknes okoume saplāksni (par 3–19 % augstākas).

(76)

Tāpēc nākamajā posmā divu sodīto Francijas uzņēmumu datus izņēma no kaitējuma aprēķina un pārbaudīja sākotnējā gadījuma kaitējuma apjomu, pamatojoties uz trīs pārējo izlasē iekļauto uzņēmumu datiem. Tā kā makroekonomisko rādītāju (ražošana, ražīgums, pārdošana, tirgus daļa, nodarbinātība un izaugsme) pamatā bija desmit Savienības ražotāju sniegtā informācija, divu sodīto Francijas uzņēmumu datus arī izņēma no šā aprēķina.

(77)

Tika konstatēts, ka sākotnējās izmeklēšanas konstatējumi attiecībā uz tā sauktajiem mikroekonomiskajiem rādītājiem bez sodīto Francijas uzņēmumu datiem būtiski nemainās. Sākotnējā izmeklēšanā izlasē iekļauto uzņēmumu rentabilitāte attiecīgajā periodā samazinājās no 3,5 % līdz –8,9 %. Ja no izlases izslēgtu sodītos Francijas ražotājus, rentabilitāte samazinātos no 3,1 % līdz –6,5 %. Izlasē iekļauto uzņēmumu ienākums no ieguldījumiem samazinājās no 15,6 % līdz –27,5 %; bez sodītajiem Francijas ražotājiem tas samazinātos no 19,3 % līdz –38,9 %. Izlasē iekļauto uzņēmumu ieguldījumi samazinājās par 80 %; bez sodītajiem Francijas ražotājiem tie samazinātos par 86 %. Izlasē iekļauto ražotāju naudas plūsma samazinājās no EUR 7,6 miljoniem līdz EUR 59 000; bez sodītajiem Francijas ražotājiem tā būtu samazinājusies no EUR 1,5 miljoniem līdz EUR –69 000. Ja izslēgtu sodīto Francijas ražotāju datus, varētu iegūt pilnīgāku priekšstatu par Savienības ražošanas nozares makroekonomiskajiem rādītājiem kopumā. Attiecīgajā periodā sākotnējā izmeklēšanā Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda samazinājās par 10 %; bez sodītajiem Francijas ražotājiem tā samazinātos par 1 %. Nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē samazinājās par 9 %; bez sodītajiem Francijas ražotājiem tā būtu stabila. Savienības ražošanas nozares pārdevumu vērtība samazinājās par 7 %; bez sodītajiem Francijas ražotājiem tā palielinātos par 5 %. Savienības ražošanas nozares pārdevumu apjoms samazinājās par 10 %; bez sodītajiem Francijas ražotājiem tas palielinātos par 1 %.

(78)

Tāpēc pat tad, ja priekšstats par kaitējuma apjomu būtu pilnīgāks, izslēdzot Francijas sodītos uzņēmumus, sākotnējā izmeklēšanā tomēr atklātos būtisks kaitējums. Īpaši to var secināt no tā saukto mikroekonomisko rādītāju attīstības.

(79)

Turklāt tika pārbaudīts, vai Francijas ražotāju pret konkurenci vērstajai rīcībai varēja būt ietekme uz kaitējuma apjomu pašreizējā pārskatīšanā. Pirmkārt, tā kā 2004. gadā kartelis beidza pastāvēt, pret konkurenci vērstas darbības vairs nevarēja tieši ietekmēt nevienu rādītāju. Tāpēc tika novērtēts, vai kaitējuma analīzi joprojām varētu ietekmēt netieši, t. i., ar soda naudu starpniecību. Konstatēja, ka neviens no diviem izlasē iekļautajiem Francijas ražotājiem soda naudas summu neiekļāva savas rentabilitātes aprēķinos. Tāpēc konstatēja, ka iepriekšējās pret konkurenci vērstās darbības vai piespriestās soda naudas nav ietekmējušas pašreizējo kaitējuma analīzi.

(80)

Pamatojoties uz iepriekš minēto analīzi, tiek secināts, ka Francijas ražotāju pret konkurenci vērstā rīcība neietekmēja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, īpaši salīdzinājumā ar stāvokli, kas dominēja sākotnējās izmeklēšanas periodā. Tāpēc daļēja starpposma pārskatīšana ir jāizbeidz.

(81)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu pārbaudīja, vai ir pārliecinoši iemesli, lai nesaglabātu spēkā esošos antidempinga pasākumus. Nosakot Savienības intereses, pamatojās uz visu dažādo saistīto interešu novērtējumu. Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust savu viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(82)

Jāatgādina, ka sākotnējā izmeklēšanā uzskatīja, ka pasākumu pieņemšana nav vērsta pret Savienības interesēm. Turklāt pašreizējā izmeklēšana ir pasākumu pārskatīšana, tāpēc, analizējot stāvokli, kurā antidempinga pasākumi jau bijuši spēkā, var vērtēt, vai spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem bijusi nepamatoti nelabvēlīga ietekme uz attiecīgajām personām.

(83)

Pamatojoties uz to, tika pētīts, vai, neraugoties uz secinājumiem par kaitējoša dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, ir kādi pārliecinoši iemesli, kas liktu secināt, ka pasākumu saglabāšana šajā konkrētajā gadījumā nav Savienības interesēs.

(84)

Antidempinga pasākumu turpināšana attiecībā uz importu no attiecīgās valsts dotu iespēju Savienības ražošanas nozarei sasniegt saprātīgu rentabilitātes līmeni, jo tas palīdzētu izvairīties no situācijas, ka Savienības ražošanas nozare ir izstumta no tirgus ievērojama ĶTR importa par dempinga cenām dēļ. Pastāv skaidri redzama liela apjoma kaitējoša dempinga iespējamība, ar kuru Savienības ražošanas nozare nespētu cīnīties. Tādēļ Savienības ražošanas nozare turpinās gūt labumu no pašreizējo antidempinga pasākumu saglabāšanas.

(85)

Tādējādi tiek secināts, ka pret ĶTR piemērojamo antidempinga pasākumu saglabāšana neapšaubāmi būtu Savienības ražošanas nozares un citu Savienības ražotāju interesēs.

(86)

Izmeklēšanā sadarbojās divi nesaistīti Savienības importētāji. Abi gan iebilda pret pasākumu turpināšanu un apgalvoja, ka pasākumi bijuši neefektīvi, ka Ķīnas ražojumi nav salīdzināmi ar līdzīgiem Savienības ražošanas nozares izstrādājumiem atšķirīgās kvalitātes dēļ, un pauda šaubas par Savienības okoume saplākšņa ražošanas nozares konkurētspēju. Tomēr neviens no šiem apgalvojumiem netika pamatots. Tā kā nebija pierādījumu, kas apliecinātu pašreizējo spēkā esošo antidempinga pasākumu ievērojamo ietekmi uz importētājiem, tiek secināts, ka pasākumu turpināšana būtiski neietekmēs Savienības importētājus.

(87)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no trīs lietotājiem attiecīgi Itālijā, Grieķijā un Francijā. Tā kā neviens no tiem neiegādājās attiecīgo ražojumu no ĶTR un nav papildu pierādījumu, kas apliecinātu pašreizējo spēkā esošo antidempinga pasākumu ievērojamo ietekmi uz lietotājiem, var secināt, ka pasākumu saglabāšana būtiski negatīvi neietekmētu lietotājus Savienībā.

(88)

Tādējādi tiek uzskatīts, ka saistībā ar Savienības interesēm nav pārliecinošu iemeslu pret spēkā esošo pasākumu saglabāšanu.

(89)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem bija paredzēts ieteikt spēkā esošo pasākumu saglabāšanu.

(90)

Turklāt tika noteikts termiņš, kurā tās pēc šīs informācijas paziņošanas varēja paust savu viedokli. Ja iesniegtā informācija un komentāri bija pamatoti, tos attiecīgi ņēma vērā.

(91)

No iepriekš minētā var secināt, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. un 3. punktā paredzēto ĶTR izcelsmes okoume saplākšņa importam piemērojamie antidempinga pasākumi ir jāsaglabā.

(92)

Antidempinga maksājuma likmes, kas šajā regulā noteiktas atsevišķiem uzņēmumiem, ir jāpiemēro tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, ko ražo šie uzņēmumi un tātad – minētās juridiskās personas. Šīs likmes neattiecas uz tāda attiecīgā ražojuma importu, ko izgatavojis cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti nenosauktas adreses un nosaukuma uzņēmums, tostarp ar tādu uzņēmumu saistītas juridiskas personas, bet uz to attiecas “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamā maksājuma likme.

(93)

Jebkurš pieprasījums piemērot šīs individuālās antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai jaunas ražotnes vai pārdošanas struktūras izveides) nekavējoties jāadresē Komisijai (6), pievienojot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši informāciju par visām pārmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistītas ar ražošanu, pārdošanu iekšzemes tirgū un pārdošanu eksportam, kas, piemēram, saistās ar minēto nosaukuma maiņu vai pārmaiņām ražošanas un pārdošanas struktūrās. Vajadzības gadījumā šo regulu attiecīgi grozīs, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemērojamas individuālās maksājuma likmes.

(94)

Lai pēc iespējas samazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju lielo atšķirību dēļ, tiek uzskatīts, ka šajā gadījumā ir nepieciešami īpaši pasākumi, lai nodrošinātu pareizu antidempinga maksājuma piemērošanu. Šie īpašie pasākumi ietver tāda derīga rēķina uzrādīšanu dalībvalstu muitas dienestiem, kurš atbilst šīs regulas pielikuma prasībām. Uz importu, kam nav pievienots šāds rēķins, attiecina “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamo antidempinga maksājumu.

(95)

Ja tā uzņēmuma eksporta apjoms, kas gūst labumu no zemākām individuālām maksājumu likmēm, pēc attiecīgās pasākumu piemērošanas būtiski palielinās, šādu apjoma palielinājumu varētu uzskatīt par tirdzniecības modeļa izmaiņām, ko radījusi pasākumu piemērošana pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Tādos apstākļos un tad, ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt izmeklēšanu, lai novērstu pasākumu apiešanu. Tajā cita starpā var pārbaudīt, vai ir jāatceļ individuālā maksājuma likme un pēc tam jāpiemēro valsts mēroga maksājums,