22.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 191/29

Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas vienošanās par Pārredzamības reģistra izveidi organizācijām un pašnodarbinātām privātpersonām, kas piedalās ES politikas izstrādē un īstenošanā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS KOMISIJA (turpmāk “vienošanās puses”),

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 11. panta 1. un 2. punktu, Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 295. pantu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu (turpmāk visi kopā minēti kā “Līgumi”),

tā kā Eiropas politikas izstrādātāji nedarbojas izolēti no pilsoniskās sabiedrības, bet uztur atklātu, pārredzamu un regulāru dialogu ar pārstāvošajām apvienībām un pilsonisko sabiedrību,

VIENOJAS ŠĀDI.

I.   PĀRREDZAMĪBAS REĢISTRA IZVEIDE

1.

Šīs vienošanās puses atbilstīgi to saistībām nodrošināt pārredzamību vienojas izveidot un uzturēt kopēju reģistru – Pārredzamības reģistru (turpmāk “reģistrs”) –, lai tajā reģistrētu un pārraudzītu organizācijas un pašnodarbinātas privātpersonas, kas piedalās ES politikas izstrādē un īstenošanā.

II.   REĢISTRA DARBĪBAS PRINCIPI

2.

Reģistru izveido un uztur, izmantojot jau pastāvošās reģistrācijas sistēmas, kuras izveidoja un kuru darbību uzsāka Eiropas Parlaments 1996. gadā un Eiropas Komisija 2008. gada jūnijā un kuras tika papildinātas, darbojoties attiecīgajai Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas apvienotajai darba grupai un pielāgojot atbilstīgi pieredzei un no ieinteresētajām personām iegūtajām atsauksmēm, kuras ir izklāstītas Eiropas Komisijas 2009. gada 28. oktobra paziņojumā “Eiropas pārredzamības iniciatīva – Interešu pārstāvju reģistrs pēc viena gada darbības” (1). Šāda pieeja neietekmē vai iepriekš nenosaka Eiropas Parlamenta mērķus, kas ir minēti Parlamenta 2008. gada 8. maija rezolūcijā par pamatsistēmas izstrādi interešu pārstāvju (lobētāju) darbības reglamentēšanai Eiropas Savienības iestādēs (2).

3.

Izveidojot un uzturot reģistru, ievēro vispārējos Savienības tiesību principus, tostarp samērīguma un nediskriminācijas principu.

4.

Izveidojot un uzturot reģistru, tiek ievērotas Eiropas Parlamenta deputātu tiesības brīvi izmantot savas parlamentārās pilnvaras, un tas nedrīkst traucēt deputātu vēlētāju iekļūšanu Eiropas Parlamenta telpās.

5.

Reģistra izveidošana un uzturēšana neskar šīs vienošanās pušu kompetenci vai prerogatīvas, nedz arī ietekmē to organizatoriskās pilnvaras.

6.

Šīs vienošanās puses cenšas izturēties vienādi pret visām iesaistītajām personām, kas veic līdzīgas darbības, un nodrošināt līdzvērtīgus nosacījumus, reģistrējot organizācijas un pašnodarbinātas privātpersonas, kas piedalās ES politikas izstrādē un īstenošanā.

III.   REĢISTRA STRUKTŪRA

7.

Reģistrā iekļauj šādas ziņas:

a)

pamatnostādnes par:

—

reģistra izmantošanas jomu, reģistrējamām darbībām un izņēmumiem,

—

reģistrācijai pakļautās nodaļas (I pielikums),

—

reģistrējamo personu sniegto informāciju, tostarp finanšu informācijas sniegšanas prasības (II pielikums);

b)

rīcības kodeksu (III pielikums);

c)

sūdzību iesniegšanas mehānismu un pasākumus, ko veic attiecībā uz rīcības kodeksa pārkāpumiem, tostarp sūdzību izmeklēšanas un izskatīšanas kārtību (IV pielikums).

IV.   REĢISTRA IZMANTOŠANAS JOMA

Reģistrējamās darbības

8.

Reģistra izmantošanas joma attiecas uz visām darbībām, kuras nav turpmāk šajā IV daļā noteiktas kā izņēmumi un kuras veic, lai tieši vai netieši ietekmētu to, kā ES iestādes izstrādā vai īsteno politiku un tajās notiekošos lēmumu pieņemšanas procesus, neatkarīgi no izmantotā saziņas kanāla vai starpniecības līdzekļa, kas cita starpā var būt ārpakalpojumu sniedzējs, plašsaziņas līdzekļi, līgumi ar profesionāliem pārstāvjiem, ideju laboratorijas, “platformas”, forumi, kampaņas un iniciatīvas no apakšas. Šie pasākumi, piemēram, var būt: sazināšanās ar deputātiem, amatpersonām vai citiem ES iestāžu darbiniekiem, vēstuļu, informācijas materiālu vai argumentu un nostājas dokumentu izstrāde, izsūtīšana un piegāde, tādu pasākumu, tikšanos vai veicināšanas darbību un sociālo notikumu vai konferenču organizēšana, kuros aicināti piedalīties deputāti, ES iestāžu ierēdņi un citi darbinieki. Brīvprātīgs ieguldījums un piedalīšanās oficiālajās konsultācijās par izstrādājamo ES tiesību aktu vai citiem likumdošanas priekšlikumiem, kā arī citās sabiedriskās konsultācijās arī ir uzskatāmi par šādiem pasākumiem.

9.

Ir paredzēts reģistrēt visas organizācijas un pašnodarbinātās personas, uz kurām neatkarīgi no to juridiskā statusa attiecas reģistra izmantošanas joma (3).

Nereģistrējamās darbības

10.

Reģistra izmantošanas joma neattiecas uz:

a)

juridisko un citu profesionālo konsultāciju sniegšanu, ja ar tām tiek nodrošinātas klienta pamattiesības uz taisnīgu tiesu, tostarp tiesības uz aizstāvību administratīvā procesā, kuras īsteno ar jurista vai ikvienas citas ar šo procesu saistītas profesionālas personas palīdzību; uz reģistra izmantošanas jomu neattiecas šādas turpmāk minētas darbības (neatkarīgi no konkrētajām iesaistītajām pusēm): konsultācijas un saziņa ar publiskās varas iestādēm, lai labāk informētu klientu par vispārējo tiesisko regulējumu, klienta konkrētajām tiesībām un pienākumiem un par to, vai saskaņā ar spēkā esošajām tiesībām attiecīgā tiesiskā vai administratīvā darbība ir likumīga vai pieļaujama; klientam sniegts padoms, ar kuru viņam vai viņai palīdz nodrošināt viņa vai viņas darbību tiesiskumu; pārstāvība saistībā ar samierināšanas vai starpniecības procedūru, ko īsteno, lai novērstu strīdu izskatīšanu tiesu vai pārvaldes iestādē. Tas attiecas uz visām uzņēmējdarbības jomām Eiropas Savienībā un neaprobežojas tikai ar atsevišķām procedūrām (konkurences procedūru). Ja individuāli uzņēmumi un to konsultanti kā puses piedalās kādā konkrētā tiesiskā vai administratīvā lietā vai procesā, jebkādas tieši ar šo lietu saistītas darbības, kuru galvenais mērķis nav tiesiskā regulējuma mainīšana, nav jāreģistrē reģistrā;

b)

darbībām, ko veic sociālie partneri kā sociālā dialoga dalībnieki (arodbiedrības, darba ņēmēju asociācijas utt.), ja tās rīkojas atbilstīgi Līgumos paredzētajām funkcijām; tas pats mutatis mutandis attiecas uz Līgumos īpaši noteikto struktūru, tai īstenojot savas institucionālās funkcijas;

c)

no Eiropas iestāžu vai Eiropas Parlamenta deputātu tiešas un konkrētai personai adresētas prasības izrietošām darbībām, piemēram, ad hoc vai regulārie informācijas par faktiem, datu vai ekspertīzes pieprasījumi, un/vai konkrētai personai adresēti uzaicinājumi uz publiskām uzklausīšanas sēdēm vai dalībai konsultatīvās komitejās vai jebkādā līdzīgā forumā.

Īpaši noteikumi

11.

Baznīcas un reliģiskas kopienas reģistrā neuzskaita. Tomēr to pārstāvības birojus vai juridiskos orgānus, iestādes un tīklus, kas radīti to pārstāvībai ES iestādēs, un to apvienības ir paredzēts reģistrēt.

12.

Politiskās partijas reģistrā neuzskaita. Tomēr visas organizācijas, ko tās rada vai atbalsta un kas veic darbības, uz kurām attiecas reģistra izmantošanas joma, ir paredzēts reģistrēt.

13.

Vietējās, reģionālās un pilsētu pašvaldības reģistrā neuzskaita. Tomēr to pārstāvības birojus vai juridiskos orgānus, iestādes un tīklus, kas radīti to pārstāvībai ES iestādēs, un to apvienības ir paredzēts reģistrēt.

14.

Tīkli, platformas vai citas kolektīvās darbības formas, kurām nav juridiska statusa vai kas nav uzskatāmas par juridiskām personām, taču kurām ir faktiska organizēta ietekme un kas veic darbības, uz kurām attiecas reģistra izmantošanas joma, ir paredzēts reģistrēt. Šādos gadījumos šo veidojumu dalībniekiem būtu no sava vidus jāieceļ viena kontaktpersona, kas atbildētu par attiecībām ar reģistra pārvaldi.

15.

Darbības, kas jāņem vērā, lai reģistrā ievadītu finanšu deklarāciju, ir tās pašas, kas attiecas uz visām ES iestādēm, aģentūrām un struktūrām, to locekļiem, amatpersonām un citiem darbiniekiem. Šīs darbības ir arī tādas, kas ir paredzētas dalībvalstu struktūrām, kas darbojas ES līmenī un piedalās ES lēmumu pieņemšanas procesos.

16.

Eiropas tīkli, federācijas, apvienības vai platformas tiek aicinātas izstrādāt kopējas, pārskatāmas pamatnostādnes, kuras attiektos uz to locekļiem un kurās būtu uzskaitītas darbības, uz kurām attiecas reģistra izmantošanas joma. Šīs pamatnostādnes ir paredzēts publicēt.

V.   REĢISTRĒJAMĀM PERSONĀM PIEMĒROJAMIE NOTEIKUMI

17.

Reģistrējoties attiecīgā organizācija un privātpersonas:

—

piekrīt tam, ka informācija, ko tās sniedz, lai tiktu iekļautas reģistrā, tiek publicēta,

—

piekrīt rīkoties saskaņā ar rīcības kodeksu un atbilstošos gadījumos darīt zināmu ikviena profesionālā rīcības kodeksa tekstu, kas tiem ir jāievēro,

—

garantē, ka informācija, ko tās sniedz, lai tiktu iekļautas reģistrā, ir pareiza,

—

piekrīt tam, ka ikvienu pret tām vērstu sūdzību izskatīs, pamatojoties uz rīcības kodeksa noteikumiem, uz kuriem ir balstīta reģistra darbība,

—

piekrīt visām soda sankcijām, kas ir jāpiemēro šā rīcības kodeksa pārkāpuma gadījumā, un atzīst, ka IV pielikumā paredzētos pasākumus varētu piemērot attiecībā uz tām, ja tās pārkāpj rīcības kodeksa noteikumus,

—

norāda, ka šīs vienošanās pusēm pēc pieprasījuma var nākties, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (4), darīt zināmu saraksti un citus dokumentus, kas attiecas uz reģistrēto vienību darbībām.

VI.   RĪCĪBAS KODEKSA PĀRKĀPŠANAS GADĪJUMĀ PAREDZĒTĀS SANKCIJAS

18.

Ja reģistrētie subjekti vai to pārstāvji neievēro rīcības kodeksu, var tikt piemēroti IV pielikumā minētie pasākumi, piemēram, izslēgšana no reģistra uz laiku vai pilnībā, un vajadzības gadījumā konkrētajai personai vai attiecīgi tās uzņēmumiem izsniegtās Eiropas Parlamenta ieejas caurlaides atņemšana pēc tam, kad ir veikta izmeklēšana, pienācīgi ievērojot samērīguma principu un tiesības uz aizstāvību. Lēmumu piemērot sankcijas var publicēt reģistra tīmekļa vietnē.

19.

Ikviens saskaņā ar IV pielikumā minēto procedūru ir tiesīgs iesniegt sūdzību, kuru pamato ar faktiem par to, ka varētu būt pārkāpts rīcības kodekss.

VII.   ĪSTENOŠANA

20.

Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas ģenerālsekretāri atbild par sistēmas uzraudzību un par galvenajiem tās darbības aspektiem un, kopīgi vienojoties, veic visu, kas nepieciešams šīs vienošanās īstenošanai.

21.

Sistēmas ieviešanas nolūkā Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas dienesti izveido kopēju darbības struktūrvienību – Apvienoto pārredzamības reģistra sekretariātu. Tajā strādās Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas amatpersonu grupa, pamatojoties uz vienošanos, ko panāks kompetentie dienesti. Apvienotā pārredzamības reģistra sekretariāta darbību vada Komisijas Ģenerālsekretariāta nodaļas vadītājs. Tā uzdevumi cita starpā ir arī tādu pasākumu veikšana, ar kuriem veicina reģistra satura kvalitātes nodrošināšanu.

22.

Eiropas Parlamenta ilgtermiņa ieejas caurlaižu izsniegšanu un kontroli arī turpmāk pārzinās šī iestāde. Šādas caurlaides atsevišķām personām, kas pārstāv tādas organizācijas vai strādā tādu organizāciju labā, kuras reģistrē Pārredzamības reģistrā, izsniedz tikai tad, ja šīs organizācijas vai personas ir reģistrētas. Tomēr reģistrācija nenozīmē automātiskas tiesības saņemt šādu caurlaidi.

23.

Kaut arī sistēmas darbību nodrošina vienošanās puses kopīgi, tās tomēr ir tiesīgas izmantot reģistru pēc saviem ieskatiem un neatkarīgi viena no otras atbilstīgi īpašiem mērķiem, tostarp rosināt uz darbību, piemēram, reģistrētajai personai nosūtot informāciju saistībā ar jaunu publisko apspriešanu vai pasākumu organizēšanu.

24.

Vienošanās puses atbilstīgi apmāca un informē katra savus deputātus un darbiniekus par reģistru un par sūdzību procedūrām.

25.

Vienošanās puses veic atbilstīgus ārējos pasākumus, lai informētu par reģistru un veicinātu tā izmantošanu.

26.

Ar lietotājiem draudzīgas meklētājprogrammas palīdzību Eiropas tīmekļa vietnē jābūt pieejamiem dažiem reģistrā iekļautiem pamata statistikas datiem, kas tiek regulāri publicēti. Šīs datubāzes publiski pieejamo informāciju varēs saņemt pēc pieprasījuma elektroniskā un mašīnlasāmā formātā.

27.

Pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas ģenerālsekretariāti Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas atbildīgajiem priekšsēdētāju vietniekiem iesniedz gada ziņojumu par reģistra darbību.

VIII.   CITU IESTĀŽU UN STRUKTŪRU DALĪBA

28.

Eiropadome un Padome arī ir aicinātas piedalīties reģistra izveidē un izmantošanā. Citas ES iestādes, struktūras un aģentūras tiek aicinātas izmantot šo sistēmu kā parauginstrumentu savai mijiedarbībai ar ES politikas izstrādē un īstenošanā iesaistītajām organizācijām un privātpersonām.

IX.   NOBEIGUMA NOTEIKUMI

29.

Pāreja no esošā vienošanās pušu akreditēto organizāciju reģistra uz apvienoto reģistru notiks divpadsmit mēnešus ilga pārejas perioda laikā kopš dienas, kad apvienotais reģistrs sāk darboties. Patlaban abās sistēmās reģistrētās organizācijas un privātpersonas tiks lūgtas atjaunot reģistrāciju kopējā sistēmā.

Pēc tam, kad kopējais reģistrs sāks darboties:

—

reģistrējamās personas jebkurā brīdī, bet ne vēlāk kā dienā, kad tām ir jāatjauno sava reģistrācija Eiropas Komisijas reģistrā, varēs pārcelt esošos reģistrācijas datus uz apvienoto reģistru, vai tikai Parlamentā reģistrētās personas varēs to izdarīt vēlākais līdz divpadsmit mēnešu perioda beigām pēc darbības sākuma,

—

jebkuru jaunu reģistrāciju vai esošo datu atjaunināšanu varēs veikt tikai apvienotajā reģistrā.

30.

Apvienotā reģistra darbību pārskata ne vēlāk kā divus gadus pēc tā darbības sākuma.

Briselē, 2011. gada 23. jūnijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

J. BUZEK

Eiropas Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja vietnieks

M. ŠEFČOVIČ

(1)  COM(2009) 612.

(2)  OV C 271 E, 12.11.2009., 48. lpp.

(3)  ES dalībvalstu valdības, trešo valstu valdības, starptautiskās starpvaldību organizācijas un to diplomātiskās misijas nav paredzēts reģistrēt.

(4)  OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

I PIELIKUMS

Pārredzamības reģistrs

organizācijām un pašnodarbinātām privātpersonām, kas iesaistītas ES politikas izstrādē un īstenošanā

Nodaļas

Raksturojums/piezīmes

I.   Profesionālie konsultāciju un juridiskie biroji

Apakšnodaļa

Profesionālas konsultācijas

Biroji, kas darbojas saskaņā ar līgumu, lai lobētu, aizstāvētu nostāju, piedalītos sabiedrisko jautājumu risināšanā vai valdības attiecību pasākumos

Apakšnodaļa

Juridiskie biroji

Juridiskie biroji, kas darbojas saskaņā ar līgumu, lai lobētu, aizstāvētu nostāju, piedalītos sabiedrisko jautājumu risināšanā vai valdības attiecību pasākumos

Apakšnodaļa

Pašnodarbinātie konsultanti

Pašnodarbinātie konsultanti vai juristi, kas darbojas saskaņā ar līgumu, lai lobētu, aizstāvētu nostāju, piedalītos sabiedrisko jautājumu risināšanā vai valdības attiecību pasākumos

II.   Savi lobisti un arodbiedrības/profesionālās apvienības

Apakšnodaļa

Uzņēmumi un grupas

Uzņēmumi vai uzņēmumu grupas (ar vai bez juridiskā statusa), kas paši lobē, aizstāv nostāju, piedalās sabiedrisko jautājumu risināšanā vai piedalās valdības attiecību pasākumos

Apakšnodaļa

Aroda, uzņēmējdarbības un profesionālās asociācijas

 

Apakšnodaļa

Arodbiedrības

 

Apakšnodaļa

Citas līdzīgas struktūras

 

III.   Nevalstiskās organizācijas

Apakšnodaļa

Nevalstiskās organizācijas, platformas un tīkli un tamlīdzīgi

Bezpeļņas organizācijas ar vai bez juridiska statusa, neatkarīgas no valdības, politiskajām partijām vai komerciālām organizācijām, piemēram, fondi, žēlsirdības kustība u. c.

IV.   Ideju laboratorijas, pētniecības un akadēmiskās iestādes

Apakšnodaļa

Ideju laboratorijas un pētniecības iestādes

Specializētās ideju laboratorijas un pētniecības institūti, kas cita starpā piedalās Eiropas Savienības pasākumos un nodarbojas ar tās politiku

Apakšnodaļa

Akadēmiskās iestādes

Iestādes, kuru galvenais uzdevums ir nodrošināt izglītību, taču piedalās arī Eiropas Savienības pasākumos un nodarbojas ar tās politiku

V.

Organizācijas, kas pārstāv baznīcas un reliģiskās kopienas

NB! Baznīcas reģistrā neuzskaita

Apakšnodaļa

Organizācijas, kas pārstāv baznīcas un reliģiskās kopienas

Juridiskās vienības, biroji vai tīkli, kas izveidoti, lai nodrošinātu pārstāvību

VI.

Organizācijas, kas pārstāv vietējās, reģionālās un pilsētu pašvaldības, citas publiskās vai jauktās vienības utt.

NB! Publiskās iestādes kā tādas nav reģistrā jāreģistrē

Apakšnodaļa

Vietējās, reģionālās un pilsētu pašvaldības (līmenis zem valsts)

Juridiskās vienības, pārstāvības biroji, apvienības vai tīkli, kas izveidoti, lai pārstāvētu vietējās un pilsētu pašvaldības (līmenis zem valsts)

Apakšnodaļa

Citas publiskās vai jauktās vienības u. c.

Tostarp citas organizācijas ar publisku vai jauktu (publiska un privātu) statusu

II PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KO SNIEDZ REĢISTRĒJAMĀS PERSONAS

I.   Vispārējā un pamatinformācija

—

Organizācijas nosaukums(-i), adrese, tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese, tīmekļa vietne,

—

a) par organizāciju juridiski atbildīgās personas identitāte un b) organizācijas vadītāja vai pārvaldošā partnera vārds vai, attiecīgā gadījumā, galvenā kontaktvieta no tādu darbību viedokļa, kuras attiecas uz reģistru; to personu vārdi, kurām ir pieprasītas Eiropas Parlamenta ieejas caurlaides (1),

—

to personu skaits (deputāti, darbinieki u. c.), kas piedalās pasākumos, uz kuriem attiecas reģistra izmantošanas joma,

—

mērķi/pilnvaru apjoms – interešu sfēra – darbība, darbības valstis – piederības attiecības tīklā – vispārēja informācija, kas attiecas uz reģistra izmantošanas jomu,

—

ja nepieciešams, individuālo biedru (privātpersonu vai organizāciju) locekļu skaits.

II.   Īpaša informācija

A.   Darbības

Galvenie tiesību aktu priekšlikumi, ar kuriem organizācija strādāja iepriekšējā gadā, veicot darbības, uz kurām attiecas Pārredzamības reģistra izmantošanas joma.

B.   Finanšu informācija

Visām deklarētajām summām ir jāattiecas uz darbības gadu kopumā un uz pēdējo pabeigto finanšu gadu, par atskaites punktu ņemot reģistrācijas vai reģistrācijas atjaunošanas dienu.

Dubultā uzskaite ir iespējama. Profesionālie konsultāciju/juridisko biroju/pašnodarbināto konsultantu veiktā finanšu deklarēšanās attiecībā uz to klientiem (saraksta vai skalas) neatbrīvo šos klientus no viņu pienākuma ietvert šīs līgumos paredzētās darbības viņu pašu deklarācijās, lai novērstu viņu finanšu izdevumu pārāk zemu novērtēšanu.

Profesionālie konsultāciju/juridiskie biroji/pašnodarbinātie konsultanti (I pielikuma I nodaļa): apgrozījums, kas izriet no darbībām, uz kurām attiecas reģistra izmantošanas joma un klientu īpatsvars atbilstīgi šādai skalai:

(EUR)

Apgrozījuma līmenis

Kategorijas apjoms

0–499 999

50 000

500 000–1 000 000

100 000

> 1 000 000

250 000

Savi lobisti un arodbiedrības/profesionālās apvienības (I pielikuma II nodaļa): jāsniedz izmaksu aplēses par darbībām, uz kurām attiecas reģistra izmantošanas joma.

NVO, ideju laboratorijas, pētniecības un akadēmiskās iestādes – organizācijas, kas pārstāv baznīcas un reliģiskās kopienas – organizācijas, kas pārstāv vietējās, reģionālās un pilsētu pašvaldības, citas publiskās vai jauktās vienības u. c. (I pielikuma III līdz VI nodaļa): jānorāda vispārējais budžets kopā ar sadalījumu pēc galvenajiem finansējuma veidiem.

Turklāt attiecībā uz visām reģistrējamām personām: no ES iestādēm saņemtā finansējuma apjoms un avots pēdējā finanšu gadā pirms reģistrācijas vai atjaunināšanas dienas.

(1)  Šo informāciju reģistrējamām personām iesniegšanas Eiropas Parlamentā nolūkā lūgs sniegt reģistrācijas procesa beigās. To personu vārdus, kurām turpmāk tiks piešķirtas iekļūšanas caurlaides, automātiski reģistrēs pati sistēma, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta atjaunināto informāciju un informāciju, ko tajā ievada pēc Eiropas Parlamenta lēmuma piešķirt caurlaides. Reģistrācija nenozīmē automātiskas tiesības uz Eiropas Parlamenta ieejas caurlaidi.

III PIELIKUMS

RĪCĪBAS KODEKSS

Attiecībās ar ES iestādēm un to deputātiem/locekļiem, ierēdņiem un citiem darbiniekiem, reģistrējamās personas:

a)

vienmēr dara zināmu savu vārdu vai nosaukumu un vienību vai vienības, kuru labā tās strādā vai kuras tās pārstāv; deklarē intereses, mērķus vai nolūkus un, ja nepieciešams, klientus vai locekļus, kurus tās pārstāv;

b)

nekad necenšas iegūt informāciju vai panākt kāda lēmuma pieņemšanu negodīgā ceļā vai izdarot nelikumīgu spiedienu, vai uzvedoties nepiedienīgi;

c)

darījumos ar trešām personām nekad neapgalvo, ka tām ir jebkādas oficiālas attiecības ar ES vai kādu no tās iestādēm, nedz arī sniedz nepatiesu informāciju par sevi attiecībā uz reģistrācijas sekām nolūkā maldināt trešās personas vai ES ierēdņus vai pārējos darbiniekus;

d)

pēc iespējas labāk nodrošina to, ka informācija, ko tās sniedz reģistrācijas brīdī un pēc tam saistībā ar savu darbību, uz kuru attiecas reģistra izmantošanas joma, ir pilnīga, aktuāla un precīza;

e)

nepārdod trešām personām no ES iestādēm iegūto dokumentu kopijas;

f)

nemudina ES darbiniekus, deputātus/locekļus vai deputātu/locekļu palīgus, vai praktikantus pārkāpt uzvedības noteikumus un standartus, kas uz viņiem attiecas;

g)

ja nodarbina bijušos ES ierēdņus un pārējos darbiniekus vai ES iestāžu deputātu/locekļu palīgus vai praktikantus, ņem vērā viņu pienākumu ievērot noteikumus un konfidencialitātes prasības, kas uz viņiem attiecas;

h)

ievēro visus noteikumus, kas ir paredzēti attiecībā uz bijušo Eiropas Parlamentu Parlamenta deputātu un Eiropas Komisijas locekļu tiesībām un atbildību;

i)

informē visus pilnvarotājus par saviem pienākumiem pret ES iestādēm;

Privātpersonas, kuras pārstāv vai kuras nodarbina vienības, kas, lai iegūtu personīgu un tālāk nenododamu caurlaidi iekļūšanai Eiropas Parlamenta telpās, ir reģistrētas Parlamenta reģistrā:

j)

stingri ievēro Eiropas Parlamenta Reglamenta 9. panta un X pielikuma, kā arī I pielikuma 2. panta otrās daļas normas;

k)

pārliecinās, ka jebkura palīdzība, kas sniegta saskaņā ar Eiropas Parlamenta Reglamenta I pielikuma 2. panta noteikumiem, ir deklarēta šim nolūkam paredzētā reģistrā;

l)

lai novērstu iespējamos interešu konfliktus, iepriekš lūdz atļauju Eiropas Parlamenta attiecīgajam deputātam vai deputātiem attiecībā uz visa veida līgumattiecībām ar deputāta palīgu vai viņa nodarbināšanu un pēc tam to dara zināmu reģistram.

IV PIELIKUMS

IZMEKLĒŠANAS UN SŪDZĪBU IZSKATĪŠANAS PROCEDŪRA

1. posms –   sūdzību iesniegšana

1.

Sūdzības var iesniegt reģistra tīmekļa vietnē, aizpildot standarta veidlapu. Šajā veidlapā jāmin informācija par reģistrējamo personu, par kuru tiek iesniegta sūdzība, tās personas vārds un detalizēta kontaktinformācija, kas iesniedz sūdzību, un detalizēta informācija par sūdzību, tostarp dokumenti vai citi pierādījumi, ar kuriem pamato sūdzību. Anonīmas sūdzības neizskata.

2.

Sūdzībā min vienu vai vairākas rīcības kodeksa klauzulas, kuras sūdzības iesniedzēja skatījumā ir pārkāptas. Sūdzības par reģistrā ievadīto informāciju izskata kā rīcības kodeksa d) punkta (1) pārkāpumus.

3.

Sūdzības iesniedzot, pamatā ir jāiesniedz arī sūdzību pamatojošie dokumenti un/vai citi pierādījumi.

2. posms –   lēmums par sūdzības pieņemamību izskatīšanai

4.

Apvienotā pārredzamības reģistra sekretariāts:

a)

pārbauda, vai ir iesniegti pietiekami sūdzību pamatojošie pierādījumi, piemēram, dokumenti, citi rakstiskie materiāli vai personīgi apgalvojumi; lai sūdzība būtu pieņemama, pierādījumu avotam pamatā būtu jābūt vai nu pašai reģistrējamai personai, par kuru sūdzība iesniegta, vai dokumentam, ko izdevusi kāda trešā puse;

b)

pamatojoties uz minēto pārbaudi, izlemj par sūdzības pieņemamību izskatīšanai;

c)

ja tas uzskata, ka sūdzība ir pieņemama izskatīšanai, to reģistrē un nosaka termiņu (20 darbdienas), lai pieņemtu lēmumu par to, vai sūdzība ir vai nav pamatota.

5.

Ja sūdzību uzskata par nepieņemamu izskatīšanai, pamatoto lēmumu sūdzības iesniedzējam nosūta pa pastu. Ja sūdzība ir pieņemama, to izmeklēs saskaņā ar turpmāk minēto kārtību.

3. posms –   izmeklēšana

6.

Pēc sūdzības reģistrēšanas Apvienotā pārredzamības reģistra sekretariāts rakstiski informē reģistrējamo personu, par kuru ir iesniegta sūdzība, par sūdzības faktu un tās saturu un aicina 10 darbdienu laikā iesniegt paskaidrojumus, argumentus vai citus aizstāvības līdzekļus.

7.

Visu informāciju, ko iegūst izmeklēšanas laikā, izskata Apvienotā pārredzamības reģistra sekretariāts.

8.

Apvienotā pārredzamības reģistra sekretariāts var pieņemt lēmumu par tās reģistrētās personas uzklausīšanu, par kuru ir iesniegta sūdzība, vai par sūdzības iesniedzēja uzklausīšanu.

4. posms –   lēmums par sūdzību

9.

Ja pēc izmeklēšanas sūdzību uzskata par nepamatotu, Apvienotā pārredzamības reģistra sekretariāts informē abas puses sūdzības lietā par šo lēmumu. Ja sūdzībā apgalvotais izmeklēšanā apstiprinās, attiecīgo reģistrēto personu var uz laiku izslēgt no reģistra, kamēr konkrētā problēma tiek risināta (sk. turpmāk 11.–14. punktu), vai arī attiecībā uz šo personu var veikt dažāda veida pasākumus, sākot no ilglaicīgas izslēgšanas no reģistra līdz pilnīgai izslēgšanai no tā un, ja nepieciešams, visu Eiropas Parlamenta ieejas caurlaižu atņemšanai (sk. turpmāk 6. un 7. posmu).

5. posms –   rīcības kodeksa pārkāpšanas gadījumā paredzētās sankcijas

10.

Sankcijas, ko var piemērot gadījumā, ja ir pārkāpts rīcības kodekss, var būt gan izslēgšana no reģistra uz laiku, gan pilnīga svītrošana (sk. turpmāk tabulu).

11.

Ja konstatē, ka reģistrā ir ievadīti nepilnīgi vai nepareizi dati, attiecīgo reģistrējamo personu uzaicina izlabot informāciju astoņu nedēļu laikā, vienlaikus uz šo periodu aptur reģistrējamās personas reģistrāciju. Eiropas Parlamenta caurlaide(-es), ja tādas ir izsniegtas, šajā periodā netiek atņemtas.

12.

Ja reģistrējamā persona 11. punktā noteiktajā astoņu nedēļu laikposmā informāciju izlabo, tās reģistrāciju turpina. Ja reģistrējamā persona 11. punktā noteiktajā astoņu nedēļu laikposmā neveic nekādas darbības, var tikt veikti attiecīgi pasākumi.

13.

Ja reģistrētā persona informācijas izlabošanai saskaņā ar 11. punktu pieprasa ilgāku laiku un savu lūgumu pietiekami pamato, izslēgšanas no reģistra uz laiku laikposmu var pagarināt.

14.

Ja rīcības kodekss ir pārkāpts citu iemeslu dēļ, reģistrētās personas reģistrāciju aptur uz astoņām nedēļām, kamēr Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija pieņem galīgo lēmumu par iespējamo pasākumu piemērošanu.

15.

Ikviens lēmums svītrot no reģistra nozīmē, ka personu nevarēs reģistrēt arī turpmākā viena vai divu gadu laikā.

6. posms –   lēmums par piemērojamām sankcijām

16.

Lēmuma par piemērojamām sankcijām projektu pieņem kopīgi Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas kompetentie dienesti un to nosūta galīgā lēmuma pieņemšanai abu iestāžu ģenerālsekretariātiem. Tiek informēti arī atbildīgie Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas priekšsēdētāju vietnieki.

17.

Apvienotā pārredzamības reģistra sekretariāts nekavējoties informē abas puses lietā (personu, kas ir iesniegusi sūdzību, un reģistrējamo personu, par kuru sūdzība ir iesniegta) par lēmumā noteikto sankciju un īsteno to.

7. posms –   Eiropas Parlamenta ieejas caurlaides atņemšana (ja nepieciešams)

18.

Lēmumus par svītrošanu no reģistra, kas paredz Eiropas Parlamenta ieejas caurlaides(-žu) atņemšanu, Eiropas Parlamenta ģenerālsekretārs dara zināmus atbildīgajam kvestoram, kuru aicina atļaut to caurlaižu atņemšanu, kuras Eiropas Parlaments ir piešķīris visām attiecīgajām organizācijām vai privātpersonām.

19.

Reģistrējamo personu 15 dienu laikā aicina atdot visas vai dažas no tai piešķirtajām Eiropas Parlamenta caurlaidēm.

Rīcības kodeksa pārkāpšanas gadījumā paredzēto sankciju tabula

 

Pārkāpuma veids

Pasākums

Pasākuma minēšana reģistrā

Eiropas Parlamenta ieejas caurlaides atņemšana

1

Nekavējoties novērsts nejaušs pārkāpums

Rakstisks paziņojums, kurā minēti fakti un to izlabošana

Nē

Nē

2

Kodeksa apzināta pārkāpšana, saistībā ar kuru ir jāmaina uzvedība vai noteiktajā laikposmā jāizlabo reģistrā ievadītā informācija

Izslēgšana uz laiku līdz sešiem mēnešiem vai līdz brīdim, kad noteiktajā termiņā ir izpildīta pieprasītā labošanas darbība

Jā, izslēgšanas perioda laikā

Nē

3

Pastāvīga kodeksa pārkāpšana

—

uzvedības neuzlabošanās

—

nespēja izlabot informāciju 2. pasākumā minētajā laikposmā

Svītrošana uz vienu gadu

Jā

Jā

4

Nopietna un apzināta kodeksa pārkāpšana

Izslēgšana no reģistra uz diviem gadiem

Jā

Jā

(1)  Šis d) punkts nosaka, ka reģistrējamās personas savās attiecībās ar ES institūcijām, to deputātiem, ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem “pēc iespējas labāk nodrošina to, ka informācija, ko tās sniedz reģistrācijas brīdī un pēc tam saistībā ar savu darbību, uz kuru attiecas reģistra izmantošanas joma, ir pilnīga, aktuāla un precīza”.