(1)

Padomes 1991. gada 29. jūlija Lēmumā 91/396/EEK par vienota Eiropas neatliekamās palīdzības dienesta numura ieviešanu (1) dalībvalstīm tika prasīts nodrošināt, lai numurs 112 tiktu ieviests valsts telefonu tīklos kā vienots Eiropas neatliekamās palīdzības numurs.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvā 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (“Universālā pakalpojuma direktīva”) (2) dalībvalstīm ir izvirzīta prasība nodrošināt, ka uz zvaniem uz numuru 112 tiek atbildēts un tie tiek apstrādāti un ka visiem tiešajiem lietotājiem ir iespēja zvanīt uz 112 par brīvu.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 7. jūlija Direktīvā 2010/40/ES par pamatu intelektisko transporta sistēmu ieviešanai autotransporta jomā un saskarnēm ar citiem transporta veidiem (3) iekļauti saskaņoti noteikumi par sadarbspējīgu visu ES aptverošu eCall pakalpojumu kā prioritāru pasākumu. Šāda saskaņota pakalpojuma ieviešana visos transportlīdzekļos Eiropas Savienībā var būtiski samazināt bojāgājušo skaitu un traumu smagumu ceļu satiksmes negadījumos.

(4)

Ir svarīgi, ka visas dalībvalstis izstrādā vienotus tehniskos risinājumus un praksi, lai nodrošinātu neatliekamās palīdzības dienesta zvanu pakalpojumus. Kopīgi tehniski risinājumi ir jāizstrādā ar Eiropas standartizācijas organizāciju palīdzību, lai veicinātu eCall pakalpojumu ieviešanu, nodrošinātu visu ES aptveroša pakalpojuma sadarbspēju un nepārtrauktību un samazinātu īstenošanas izmaksas Eiropas Savienībā.

(5)

Saskaņotais risinājums visā Eiropā nodrošinātu sadarbspēju balss/audio zvana un minimālo datu kopuma, kuru izveido transportlīdzekļa eCall sistēma, pārraidīšanai ārkārtas izsaukumu centrālei, ietverot negadījuma precīzu atrašanās vietu un laiku. Saskaņots risinājums nodrošinātu arī eCall pakalpojuma nepārtrauktību visās Eiropas valstīs. Līdz ar liela apjoma pārrobežu pārvadājumiem Eiropā pieaug vajadzība pēc kopēja datu pārraides protokola, lai nodotu šo informāciju ārkārtas izsaukumu centrālēm un neatliekamās palīdzības dienestiem nolūkā izvairīties no pārraidīto datu pārprašanas vai nepareizas interpretācijas riska.

(6)

Lai efektīvi īstenotu saskaņotu visu ES aptverošu sadarbspējīgu eCall pakalpojumu, nepieciešams, lai balss/audio zvans ar minimālo datu kopumu, kuru par negadījumu izveido transportlīdzekļa sistēma, tiek automātiski pārraidīts uz jebkuru ārkārtas izsaukumu centrāli, kas var saņemt un izmantot sniegtos atrašanās vietas datus.

(7)

Noteikumi par informācijas nosūtīšanu, ko veic mobilo sakaru tīkla operatori ārkārtas izsaukumu centrālei, jāizveido pārredzamā un nediskriminējošā veidā, vajadzības gadījumā ietverot visus izdevumu aspektus.

(8)

Saskaņots risinājums visā Eiropā var nodrošināt sadarbspēju uzlabotiem eCall lietojumiem, piemēram, papildu informācijas sniegšanu, piemēram, par avārijas sensoru rādītājiem, par pārvadāto bīstamu kravu veidiem vai par transportlīdzekļa pasažieru skaitu.

(9)

Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvā 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvā 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (“Direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju”) (5) vispārēji noteikts, ka pilnībā būtu jāievēro personu privātuma un datu aizsardzības tiesības un tādēļ jāīsteno atbilstīgi tehniskie un organizatoriskie drošības pasākumi. Tomēr tā atļauj neatliekamās palīdzības dienestiem izmantot atrašanās vietas datus bez attiecīgā lietotāja piekrišanas. Jo īpaši dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ir pārredzamas procedūras, kuras reglamentē veidu, kādā publisko telekomunikāciju tīkli un/vai pakalpojumu sniedzēji var neņemt vērā to, ka nav lietotāja piekrišanas, lai apstrādātu atrašanās vietas datus par katru atsevišķu līniju attiecībā uz organizācijām, kuras nodarbojas ar ārkārtas izsaukumiem un kuras par tādām ir atzinusi dalībvalsts.

(10)

Pakalpojums eCall ir izstrādāts, ievērojot 29. panta datu aizsardzības darba grupas ieteikumus, kas ietverti darba dokumentā par datu aizsardzības un privātuma aizsardzības aspektiem saistībā ar eCall iniciatīvu un kas pieņemti 2006. gada 26. septembrī, proti, ka transportlīdzekļus, kas aprīkoti ar eCall ierīcēm, nedrīkst izsekot to parastajā ekspluatācijas statusā un ka minimālajā datu kopumā, ko nosūta eCall ierīce, būtu jāiekļauj obligātā informācija, kas nepieciešama pareizai neatliekamās palīdzības zvanu apstrādei.

(11)

Šis ieteikums ļaus dalībvalstīm izstrādāt reakcijas uz eCall organizēšanu tādā veidā, kas vislabāk atbilst to ātrās reaģēšanas infrastruktūrai.

(12)

Pasākumiem saskaņā ar Eiropas Savienības rīcības programmu civilās aizsardzības jomā jātiecas integrēt civilās aizsardzības mērķus pārējā Savienības politikā un pasākumos, kā arī jānodrošina programmas atbilstība citiem Savienības pasākumiem. Tas dod tiesības Komisijai veikt darbības, lai palielinātu to organizāciju sagatavotību, kuras iesaistītas civilās aizsardzības jomā dalībvalstīs, veicinot to spēju reaģēt uz ārkārtas situācijām un uzlabojot reaģēšanas metodes un paņēmienus un tūlītēju cietušo aprūpi. Tas var ietvert eCall informācijas apstrādi un izmantošanu ārkārtas izsaukumu centrālēs un ārkārtas dienestos.

(13)

Lai veiksmīgi īstenotu eCall pakalpojumu visā Eiropas Savienībā, ir jārisina īstenošanas jautājumi un jākoordinē jaunu sistēmu ieviešanas grafiki. Eiropas eCall īstenošanas platforma, kuru 2009. gada februārī Komisija izveidoja kā valsts un privātā sektora partnerību, ir ļāvusi visām ieinteresētajām personām apspriest un vienoties par saskaņotas un laicīgas īstenošanas principiem.

(14)

Lai sasniegtu šā ieteikuma mērķus, ir būtiski turpināt dialogu starp mobilo tīklu operatoriem, pakalpojumu sniedzējiem un valsts iestādēm, tostarp neatliekamās palīdzības dienestiem.

(15)

Ņemot vērā koncepciju un tehnoloģiju nepārtraukto attīstību, dalībvalstis tiek mudinātas veicināt un atbalstīt neatliekamās palīdzības pakalpojumu attīstību, piemēram, tūristiem un ceļotājiem, kā arī bīstamo kravu autopārvadātājiem, un atbalstīt kopēju saskarņu specifikāciju izstrādi un īstenošanu, lai šādu pakalpojumu sadarbspēju nodrošinātu visā Eiropā,