20.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/1

(1)

Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam uzsākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju – “Eiropa 2020” –, kurai par pamatu ņemta ciešāka ekonomikas politikas koordinācija un kura pievērsīs uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)

Padome 2010. gada 13. jūlijā pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.) (2), bet 2010. gada 21. oktobrī – lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm, kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)

Komisija 2011. gada 12. janvārī pieņēma pirmo Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot jaunu ekonomiskās pārvaldības ciklu ES un pirmo Eiropas ex-ante un integrētas politikas koordinēšanas pusgadu, kas balstās uz stratēģiju “Eiropa 2020”.

(4)

Eiropadome 2011. gada 25. martā apstiprināja fiskālās konsolidācijas un strukturālo reformu prioritātes (saskaņā ar Padomes 2011. gada 15. februāra un 7. marta secinājumiem un atbilstīgi Komisijas Gada izaugsmes pētījumam). Tā uzsvēra, ka prioritāte jāpiešķir stabilam budžetam un fiskālās stabilitātes atjaunošanai, bezdarba samazināšanai, izmantojot darbaspēka tirgus reformas, un jauniem centieniem, lai stiprinātu izaugsmi. Tā aicināja dalībvalstis šīs prioritātes izvērst konkrētos pasākumos, ko paredzēts iekļaut to stabilitātes vai konverģences programmās un valsts reformu programmās.

(5)

Eiropadome 2011. gada 25. martā arī aicināja dalībvalstis, kuras piedalās paktā “Euro plus”, nākt klajā ar savām saistībām, lai tās varētu laikus ietvert stabilitātes vai konverģences programmās un valsts reformu programmās.

(6)

Dānija 2011. gada 9. maijā iesniedza savu 2011. gada konverģences programmas atjauninājumu, kas attiecas uz laikposmu no 2011. līdz 2015. gadam, un 2011. gada valsts reformu programmu. Abas programmas izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(7)

Pamatojoties uz atjauninātās konverģences programmas novērtējumu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka makroekonomikas scenārijs, kas ir konverģences programmas pamatā, šķiet ticams. Lai gan balstīts uz mazliet labvēlīgākiem izaugsmes pieņēmumiem par 2012. gadu un turpmākajiem gadiem, kopumā tas atbilst Komisijas dienestu 2011. gada pavasara prognozei. Konverģences programmā izklāstītās budžeta stratēģijas mērķis ir samazināt budžeta deficītu zem 3 % atsauces vērtības līdz 2013. gadam saskaņā ar Padomes Ieteikumu (2010. gada 13. jūlijs) un sasniegt pārskatīto vidēja termiņa mērķi (VTO), pirmkārt, paredzot budžeta strukturālo līdzsvaru, kas nav zemāks par 0,5 % no IKP līdz 2015. gadam, un, otrkārt, panākot līdzsvarotu budžetu līdz 2020. gadam. Korekcijas veids minētā mērķa sasniegšanai ir piemērots. Konverģences programmā iekļautie un Parlamenta 2010. gada pavasarī pieņemtie pasākumi tiek uzskatīti par piemērotiem budžeta mērķu sasniegšanai un veidotu gada fiskālos pasākumus aptuveni 1 % apmērā no IKP laikposmā no 2011. līdz 2013. gadam. Dānija sasniegs savu pārskatīto VTM programmas satvarā. Budžeta mērķu riski ir kopumā līdzsvaroti.

(8)

Dānijas ekonomikas attīstība sāka palēnināties 2007. gadā paralēli korekcijai nekustamo īpašumu tirgū, kas veicināja iekšējās banku problēmas, kuras pastiprināja pieaugošie maksātnespējas gadījumi un bezdarbs. Lejupslīde bija smaga – ražošana samazinājās par 8 % laikposmā no 2007. gada rudens līdz 2009. gada pavasarim, un bezdarba līmenis pieauga līdz 7,4 % 2010. gadā. Nodarbinātības līmenis saruka no 79,8 % 2008. gadā līdz 76,1 % 2010. gadā, jo īpaši skarot jauniešus. Ražošana sāka atgūties 2009. gadā, un reālā IKP pieaugums 2010. gadā sasniedza 2,1 %. Ekonomikas atveseļošanos veicināja iekšējā pieprasījuma saglabāšanās (arī uz fiskālās ekspansijas rēķina), spēcīga likvīdo aktīvu atgūšana un stabila Dānijas galveno tirdzniecības partneru atgūšana.

(9)

Automātisko stabilizatoru un krīzes novēršanas pasākumu dēļ valsts bilances pārpalikums 3,2 % apmērā no IKP 2008. gadā kļuva par budžeta deficītu 2,7 % apmērā no IKP 2009. gadā. Pamatojoties uz Dānijas 2010. gada pavasara paziņojumu un Komisijas dienestu 2010. gada pavasara prognozi, ka budžeta deficīts 2010. gadā palielināsies, pārsniedzot 5 % no IKP, 2010. gada jūlijā Dānijā tika uzsākta pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra. Lai arī negaidītie un īslaicīgie neparedzētie ienākumi, kas saistīti ar ieņēmumiem no nodokļiem, ko uzlika pensiju ienākumiem, panāca budžeta deficīta stabilizāciju 2,7 % apmērā no IKP pagājušā gadā, Komisijas dienestu 2011. gada pavasara prognozē lēsts, ka budžeta deficīts atkal palielināsies līdz aptuveni 4 % no IKP 2011. gadā, uzsverot vajadzību pēc nepārtrauktiem un vērienīgiem konsolidācijas pasākumiem 2012. un 2013. gadā, kā plānots. Tas nozīmē 2010. gada Konsolidācijas nolīgumā pieņemto pasākumu stingru īstenošanu un izdevumu kontroli, kā izklāstīts konverģences programmā, lai nodrošinātu pārmērīga budžeta deficīta korekciju līdz 2013. gadam. Izvērtējot attiecībā pret prognozēto vidustermiņa iespējamo ražošanas pieauguma attiecību un ņemot vērā piesardzības pasākumus, šķiet, ka izdevumu prognozes nodrošina atbilstīgu virzību uz VTM. Saskaņā ar Komisijas jaunāko izvērtējumu riski attiecībā uz valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju ir nelieli.

(10)

Lai sasniegtu budžeta mērķus, ir svarīgi veikt ciešu kontroli, lai novērstu periodisku izdevumu pārtēriņu vietējās un reģionālās valdības mērogā. Pēdējos 20 gados valsts izdevumi nepārtraukti ir pārsnieguši budžeta mērķus. Valdība jau ir veikusi dažus pasākumus, lai risinātu šo jautājumu, un plāno ieviest jaunu izdevumu kontroles shēmu, pakļautu neatkarīgai uzraudzībai, ko veiktu Dānijas Ekonomikas padome, kā aprakstīts konverģences programmā.

(11)

Demogrāfisko faktoru rezultātā darbspējīgo iedzīvotāju (15–64 gadi) skaits samazināsies aptuveni par 1,5 % no 2010. līdz 2025. gadam un gandrīz par 5 % līdz 2040. gadam. Vidējā termiņā ekonomikas atveseļošanās varētu radīt spriedzi darba tirgū, kā tas notika uzplaukuma gados. Neraugoties uz jau augsto nodarbinātības līmeņa rādītāju, ir iespēja turpmāk palielināt darbaspēka piedāvājumu. Brīvprātīga priekšlaicīga pensionēšanās vecuma grupā no 60 līdz 64 gadiem ir plaši izplatīta, kā rezultātā nodarbinātības līmenis minētajā vecuma grupā ir tikai 40 %. Turklāt 10 % no darbspējīgajiem iedzīvotājiem, kas jaunāki par 40 gadiem, saņem vai nu invaliditātes pabalstus, vai strādā fleksiblu darbu (subsidizētā nodarbinātība).

(12)

Ražīguma pieaugumam ir tendence samazināties kopš 1995. gada, un viens no iespējamajiem iemesliem ir vājš izglītības sniegums. Lai gan Dānija aizvien nesavtīgi atvēl līdzekļus savai izglītības sistēmai, tomēr izglītības rezultāti ir tikai vidēji dažās galvenajās jomās, un Dānijā ir ceturtais zemākais jauniešu izglītības līmenis ES. 2009. gadā tikai 70,1 % no iedzīvotājiem 20–24 gadu vecumā bija ieguvuši vismaz vidējo izglītību (salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 78,6 % apmērā), un Starptautiskās studentu vērtēšanas programmas (PISA) aptaujas rezultāti ir vidēji. Jauniešu mācību iestādes un arodmācību iestādes nepabeigušo studentu skaits ir salīdzinoši augsts, gandrīz 50 % no audzēkņiem, kas priekšlaicīgi pārtrauc arodmācību izglītību jauniešu vidū. Turklāt aptuveni 20 % jauniešu, kuriem ir zemākā vidējā izglītība, nav turpinājuši mācības 10 gadus pēc pamatskolas beigšanas. Izglītības sistēmu kvalitātes uzlabošana arī palīdzētu novērst turpmākās nelīdzsvarotības prasmju jomā darba tirgū, kur patlaban norādīts uz iespējamo nekvalificētu darba ņēmēju pārpalikumu un kvalificētu darba ņēmēju trūkumu. Ražīguma pieaugums bija īpaši vājš būvniecības un pakalpojumu nozarē. Tas jo īpaši attiecas uz vietējiem pakalpojumiem, mazumtirdzniecības nozari, vairumtirdzniecību un individuālajiem pakalpojumiem, kur zems konkurences līmenis konkrētās nozarēs, piemēram, nopietni šķēršļi iekļūšanai tirgū, var radīt neoptimālu līdzekļu piešķiršanu. Zonu noteikšanas likumi ir stingri, ierobežojot iespējas ražošanu veicinošiem apjomradītiem ietaupījumiem mazumtirdzniecības sektorā. Lai risinātu to, ka atvērts publiskā iepirkuma tirgus attiecas tikai uz aptuveni 25 % no publiskā iepirkuma, valdība ir uzsākusi stratēģiju, lai paaugstinātu sabiedrisko pakalpojumu konkurenci, pakāpeniski palielinot publisko iepirkumu visās pašvaldībās un reģionos, un ir noteikusi jaunu mērķi pašvaldībām – panākt, lai līdz 2015. gadam 31,5 % no kopējā iepirkuma apjoma būtu publiskais iepirkums.

(13)

Mājsaimniecību parāds IKP izteiksmē ir visaugstākais ES. Parāda līmeņu uzkrāšanās, ko veicināja aktivitāte mājokļu tirgū laikposmā no 2004. gada līdz 2007. gadam, rada potenciālus riskus ekonomikai un finansiālajai stabilitātei. Lai arī minētos riskus mazina Dānijas sarežģītais ar hipotēkām nodrošinātais obligāciju tirgus un vairākuma mājsaimniecību kopumā stabilā finansiālā situācija (aktīvi krietni vien pārsniedz pasīvus), pēc mājokļu cenu korekcijas tika ieviesti tikai daļēji pasākumi, lai samazinātu mājokļu cenu cikliskās svārstības.

(14)

Dānija ir apņēmusies īstenot daudz saistību saskaņā ar paktu “Euro plus”. Lai uzlabotu fiskālo ilgtspēju, ir panākta vienošanās stiprināt sankciju tiesību aktus attiecībā uz izdevumu kontroli vietējā mērogā, un valdība ir paredzējusi iesniegt priekšlikumu likumam par izdevumu robežvērtībām. Nodarbinātības pasākumu mērķis ir sekmēt nodarbinātību, izmantojot pensionēšanās reformu. Lai sekmētu konkurētspēju, tiesību aktu kopumā konkurences jomā ar konkrētam iniciatīvām uzmanība veltīta galvenokārt būvniecības un pakalpojumu nozarei. Papildus šīm saistībām tiek īstenota pamatīga shēma, lai sekmētu privātus risinājumus grūtībās nonākušām bankām un palīdzētu uzlabot finansiālo stabilitāti. Kopā šie pasākumi un saistības attiecas uz četrām pakta jomām. Kopumā pasākumi atbilst tiem pasākumiem, kurus veica pēc Gada izaugsmes pētījuma, un gūst panākumus ceļā uz stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu, īpaši nodarbinātības jomā. Lai gan jau ir ieviestas daudzas no paziņotajām saistībām, tuvākajā nākotnē būtu jāīsteno svarīgi pasākumi, lai uzlabotu budžeta disciplīnu (vietējā mērogā) un sekmētu nodarbinātību. Minētās saistības ir izvērtētas un ņemtas vērā ieteikumos.

(15)

Komisija ir izvērtējusi konverģences programmu un valsts reformu programmu, tostarp pakta “Euro plus” saistības. Vērtējumā Komisija ņēma vērā ne tikai to lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Dānijā, bet arī to, kā tajās ievēroti ES noteikumi un norādes, ņemot vērā, ka ir jānostiprina ES vispārējā ekonomiskā pārvaldība, kas panākams, turpmākajos valstu lēmumos sniedzot ES līmeņa norādes. Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija uzskata, ka 2011. gadā un turpmākajos gados jāveic nepārtraukti un vērienīgi fiskālās konsolidācijas pasākumi. Jāveic arī papildu pasākumi, lai palielinātu darbaspēka pieejamību, samazinot priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas un veltot uzmanību īpašām iedzīvotāju grupām, uzlabotu izglītības kvalitāti, stiprinātu konkurenci galvenajās nozarēs un turpmāk stabilizētu nekustamā īpašuma tirgu.

(16)

Ņemot vērā šo izvērtējumu un Padomes Ieteikumu (2010. gada 2. jūnijs) saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 7. punktu, Padome ir izskatījusi Dānijas konverģences programmas 2011. gada atjauninājumu, un tās atzinums (3) ir jo īpaši atspoguļots turpmāk sniegtā ieteikuma 1. punktā. Ņemot vērā Eiropadomes 2011. gada 25. marta secinājumus, Padome ir izskatījusi Dānijas valsts reformu programmu,

1.

Īstenot fiskālās konsolidācijas pasākumus 2011., 2012. un 2013. gadā un nodrošināt vidējos gada fiskālos centienus 0,5 % no IKP laikposmā no 2011. līdz 2013. gadam, kā plānots, un koriģēt pārmērīgu budžeta deficītu līdz 2013. gadam atbilstīgi Padomes ieteikumam saskaņā ar EDP. Turpmāk, kā plānots, nodrošināt atbilstīgu pielāgojumu virzību, lai sasniegtu vidēja termiņa mērķi. Paātrināt vispārējās valdības budžeta deficīta samazināšanu, ja ekonomiskie apstākļi attīstās labāk, nekā pašreiz gaidāms. Stiprināt izdevumu kontroli, pieņemot saistošas izdevumu daudzgadu robežvērtības attiecībā uz vietējo, reģionālo un centrālo valdību, ievērojot kopējo vidēja termiņa vispārējā budžeta mērķi.

2.

Lai pastiprinātu nodarbinātību un valsts finanšu ilgtspēju, veikt turpmākus pasākumus, lai palielinātu ilgtermiņa darbaspēka pieejamību, īstenojot nesen pabeigto brīvprātīgas priekšlaicīgas pensionēšanās shēmas (VERP) reformu, reformējot invaliditātes pensiju un veltot lielāku uzmanību subsidētajām nodarbinātības shēmām (fleksiblās nodarbinātības sistēma) attiecībā uz visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām.

3.

Paātrināt reformu īstenošanu, lai uzlabotu izglītības sistēmas kvalitāti. Samazināt skolu priekšlaicīgi pametušo skolēnu īpatsvaru, īpaši arodizglītības nozarē, un paaugstināt stažieru pieejamo vietu skaitu.

4.

Veikt pasākumus, lai novērstu konkurences šķēršļus, jo īpaši vietējo pakalpojumu un mazumtirdzniecības nozarē, pārskatot tiesību aktus par zemes izmantošanu un uzsākot iepirkumu pašvaldībās un reģionos.

5.

Vienlaikus atbalstot uzsākto nekustamā īpašuma tirgus stabilizāciju pēc nesenās cenu korekcijas, apsvērt preventīvus pasākumus, lai stiprinātu mājokļu tirgus un finanšu sistēmas vidēja termiņa stabilitāti, tostarp pārskatot hipotekārās un īpašuma nodokļu sistēmas darbību.