16.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 210/12

(1)

Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam uzsākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju – “Eiropa 2020” –, kurai par pamatu ņemta ciešāka ekonomikas politikas koordinācija, lielākoties pievēršot uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)

Padome 2010. gada 13. jūlijā pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.), bet 2010. gada 21. oktobrī – lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (2), kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)

Komisija 2011. gada 12. janvārī pieņēma pirmo Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot jaunu ekonomiskās pārvaldības ciklu ES un pirmo Eiropas ex-ante un integrētas politikas koordinēšanas pusgadu, kas balstās uz stratēģiju “Eiropa 2020”.

(4)

Eiropadome 2011. gada 25. martā apstiprināja fiskālās konsolidācijas un strukturālu reformu prioritātes saskaņā ar Padomes 2011. gada 15. februāra un 7. marta secinājumiem un atbilstīgi Komisijas Gada izaugsmes pētījumam. Tā uzsvēra, ka prioritāte jāpiešķir stabilam budžetam un fiskālās stabilitātes atjaunošanai, bezdarba samazināšanai ar darbaspēka tirgus reformu palīdzību un jauniem centieniem stiprināt izaugsmi. Tā aicināja dalībvalstis šīs prioritātes izvērst konkrētos pasākumos, ko paredzēts iekļaut to stabilitātes vai konverģences programmās un valsts reformu programmās.

(5)

Eiropadome 2011. gada 25. martā aicināja dalībvalstis, kas piedalās paktā “Euro plus”, savlaicīgi nākt klajā ar savām saistībām, lai tās iekļautu attiecīgo valstu stabilitātes vai konverģences programmās un valstu reformu programmās.

(6)

Kipra 2011. gada 6. maijā iesniedza savu valsts reformu programmu un 2011. gada 7. maijā – savu 2011. gada stabilitātes programmas atjauninājumu, kas attiecas uz laikposmu no 2010. līdz 2014. gadam. Abas programmas ir izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(7)

Kipras ekonomika pamazām atlabst pēc tam, kad 2009. gadā piedzīvoja pirmo ekonomiskās aktivitātes samazināšanos pēdējo 35 gadu laikā, reālajam IKP samazinoties par 1,7 %. Ekonomiskā lejupslīde ietekmēja darba tirgu, un bezdarba līmenis 2010. gadā sasniedza 6,5 %. Pasliktinājās arī valsts finanšu stāvoklis. 2009. gadā vispārējās valdības budžetā pārpalikuma vietā parādījās deficīts 6 % apmērā no IKP, ko izraisīja automātisko stabilizatoru darbība, diskrecionāri fiskālās stimulēšanas pasākumi, kas bija vērsti uz ekonomikas lejupslīdes apturēšanu, kā arī mazāku nodokļu ieņēmumu izraisītās izaugsmes struktūras būtiskā ietekme. Ekonomiskā aktivitāte nedaudz palielinājās 2010. gadā, kad izaugsme bija 1 % no IKP, kura galvenokārt veidojās no krājumu palielināšanās pēc 2009. gadā notikušās krājumu liela mēroga samazināšanās, kā arī no neliela privātā patēriņa pieauguma. Sagaidāms, ka labvēlīgāka ekonomiskā prognoze nāks par labu darba tirgum, un tiek prognozēts, ka nedaudz pieaugs nodarbinātības līmenis, bet bezdarba līmenim vajadzētu pamazām samazināties pēc sasniegtā maksimuma 2010. gada beigās.

(8)

Pamatojoties uz atjauninātās stabilitātes programmas izvērtējumu atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka programmas budžeta aplēsēm pamatā esošais makroekonomikas scenārijs ir ticams laikposmā līdz 2012. gadam, bet ir pārāk labvēlīgs pēc tam, ņemot vērā Komisijas dienestu 2011. gada pavasara prognozi. Stabilitātes programmā plānots samazināt budžeta deficītu līdz 4 % no IKP 2011. gadā un līdz 2,6 % no IKP 2012. gadā saskaņā ar Padomes Ieteikumu (2010. gada 13. jūlijs) un turpināt konsolidāciju pēc tam. Programmā prognozēts, ka parāda attiecība pret IKP savu maksimumu sasniegs 2012. gadā un pēc tam samazināsies. Gada vidējais strukturālā līdzsvara pieaugums laikposmam no 2011.līdz 2012. gadam ir 1,5 %, ievērojot Padomes Ieteikumu(2010. gada 13. jūlijs). Tomēr strukturālie uzlabojumi ir noteikti zemāki, nekā 2013. un 2014. gadam prasīts Stabilitātes un izaugsmes paktā. Programmas laikposmā netiks sasniegts vidēja termiņa mērķis (VTM), kas, kā atkārtoti apstiprināts, ir strukturālā izteiksmē sabalansēts budžets. Lai gan plānotās vispārējās korekcijas balstās uz izdevumu ierobežošanu, lielākā daļa 2011. gada pasākumu attiecas uz ienākumiem. Kopumā programmā noteikto konsolidācijas scenāriju var apdraudēt riski, kas saistīti ar pastāvīgo līdzsvara meklēšanu virzībā uz izaugsmes struktūru, kurā ir mazāks nodokļu ieņēmumu īpatsvars, prakse gada laikā pieņemt budžeta papildinājumus, kā arī laicīga tādu pasākumu īstenošana, par kuriem vēl jāpanāk vienošanās ar sociālajiem partneriem un kuri vēl jānosaka (piemēram, kārtējo izdevumu ierobežošana). Ņemot vērā šos riskus, var būt jāpieņem papildu pasākumi, ja makroekonomikas un budžeta situācija izrādīsies sliktāka, nekā gaidīts.

(9)

Par spīti tā samazinājumam līdz 8 % no IKP 2010. gadā, tekošā konta deficīts joprojām ir ļoti liels un vidējā termiņā var bremzēt ekonomisko izaugsmi. Lieli valsts sektora izdevumi jāfinansē vai nu no ārējā parāda, vai lielākiem iekšzemes privātajiem uzkrājumiem. Lielāki uzkrājumi nozīmētu mazāku IKP pieaugumu, jo aizstātu privāto patēriņu un investīcijas. Vidējā termiņā budžeta deficīta rādītāji turpinātu uzlaboties mērenā tempā. 2010. gada 13. jūlijā pārmērīga deficīta procedūras kontekstā Padome ieteica Kipras iestādēm padarīt saistošāku arī savu vidējā termiņa budžeta plānu. Līdz šim nav saņemtas ziņas par panākumiem šajā jomā. Saskaņā ar stabilitātes programmu vidēja termiņa budžeta plānu ir paredzēts pilnībā īstenot, sākot no 2014. gada, nevis no 2012. gada, kā līdz šim plānots. Tādēļ tā ietekme būs jūtama tikai vidējā termiņā. Savlaicīga jaunā plāna īstenošana būtu svarīga valsts finanšu veiksmīgai un noturīgai konsolidācijai.

(10)

Banku nozare pasaules finanšu krīzi, kā arī eurozonas valstu valdības parāda krīzi pārcieta veiksmīgi, un valdībai nebija jāiejaucas. Taču ar aktīvu apjomu, kas vairāk nekā sešas reizes pārsniedz IKP, ja neskaita ārvalstu banku meitasuzņēmumus un filiāles, un pārsniedz IKP deviņas reizes, ja rēķina arī meitasuzņēmumus un filiāles, banku nozare salīdzinājumā ar ekonomiku ir liela. Turklāt šajā nozarē ir diezgan augsta tirgus koncentrācija, jo tirgū dominē trīs vietējie koncerni, kuriem pieder aptuveni 55 % no visiem konsolidētajiem banku aktīviem, neietverot kooperatīvās bankas. Pašreizējie riski starptautiskajos finanšu tirgos nosaka to, ka ir vajadzīga pārdomāta bilances pārvaldība un piesardzīga uzraudzība. Eksistē divi dažādi uzraudzītāji: komercbankas uzrauga Kipras Centrālā banka un kooperatīvās kredītiestādes uzrauga Kooperatīvo sabiedrību uzraudzības un attīstības iestāde (ASDCS). Valdība veicina harmonizācijas praksi divas uzraudzības struktūrās. Vienlaikus jāpastiprina kooperatīvo kredītsabiedrību uzraudzības pārredzamība, kā solis pretim uzraudzības unificēšanai.

(11)

Prognozētā iedzīvotāju novecošanas ilgtermiņa ietekme uz budžetu ir krietni lielāka nekā vidēji ES, galvenokārt relatīvi lielā pensijām paredzēto izdevumu pieauguma dēļ IKP struktūrā turpmākajās desmitgadēs. Saskaņā ar Komisijas jaunāko izvērtējumu riski attiecībā uz valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju ir lieli. 2009. gada aprīlī tika īstenota pensiju reforma. Tā galvenokārt ir vērsta uz ieņēmumu apjoma ietekmēšanu un tikai nedaudz palēninās pensijām paredzēto izdevumu pieaugumu. Progress veselības aprūpes sistēmas reformā, kuras mērķis bija iegrožot prognozēto izdevumu pieaugumu, izveidojot valsts veselības aprūpes sistēmu un pārveidojot valsts slimnīcas par neatkarīgam struktūrām, ir bijis visai niecīgs.

(12)

Divreiz gadā automātiski izmaksājamā dzīves dārdzības kompensācijas (COLA) korekcija ir tieši piesaistīta vidējai procentuālajai izmaiņai patēriņa cenu indeksā (PCI) pēdējo sešu mēnešu laikā attiecībā pret iepriekšējiem sešiem mēnešiem. Tai ir spēcīgs atbalsts no sociālajiem partneriem, un tā joprojām ir neapspriežams jautājums sarunās par darba koplīgumiem. Tomēr korekcijas vienota piemērošana neļauj algām atainot ražīguma atšķirības dažādās nozarēs. COLA trūkums ir, pirmkārt, tas, ka alga ir piesaistīta tikai preču cenām, bet ne ražīguma pieaugumam. Otrkārt, vislielākie ieguvēji no šīs sistēmas ir tie ar augstākiem ienākumiem. Treškārt, COLA ir būtiska ietekme uz valsts finanšu stāvokli, jo kompensācija attiecas ne tikai uz algām, tā ir arī ievērojama pensiju, pabalstu un citu maksājumu sastāvdaļa.

(13)

Lai gan darbaspēka iesaistīšanās darba tirgū Kiprā ir lielāka nekā vidēji ES, darba tirgū ir vērojama dzimumu nevienlīdzība. Dzimumu nodarbinātības atšķirības, bērnu aprūpes pakalpojumu izmaksas un pieejamība, elastīgu nodarbinātības veidu trūkums un dzimumu atalgojuma līmeņa atšķirības valsts reformu programmā ir atzītas par galvenajiem faktoriem, kas kavē nodarbinātību un izaugsmi. Šajā sakarā valsts reformu programmā ir iekļauti atbilstīgi pasākumi. Lai gan izglītības līmenis vidusskolas un augstskolas līmenī Kiprā ir salīdzinoši augsts, profesionālā izglītība un apmācība (VET) nešķiet visai pievilcīga iespēja. Augsts bezdarba līmenis jauniešu vidū kombinācijā ar procentuāli lielu daļu bezdarbnieku, kuriem ir augsts izglītības līmenis, ir zīme, ka Kipras ekonomikā eksistē prasmju neatbilstība. Arī iesaistīšanās mūžizglītībā ir zema, ņemot vērā, ka Kipra ir valsts, kurā kopuma ir augsts izglītības līmenis, īpaši dažām iedzīvotāju grupām (zemas kvalifikācijas darba ņēmējiem, gados vecākiem cilvēkiem un bezdarbniekiem). Lai risinātu šīs problēmas, valsts reformu programmā paredzēti vairāki pasākumi, tostarp vairāku pēcvidusskolas VET izglītības iestāžu izveide, kā arī jauna mācekļu prakses sistēma laikposmā no 2012.gada līdz 2013. gadam un turpmāk. Kopumā valsts stratēģisko mērķi pārorientēties no zema ražīguma uz augsta ražīguma darbavietām palīdzētu sasniegt izmaiņas izglītības un apmācības sistēmā, kas nodrošinātu tādas prasmes, kuras labāk piemērotas darba tirgus prasībām.

(14)

Kipra 2010. gada jūlijā pieņēma vispārēju tiesību aktu par Pakalpojumu direktīvas transponēšanu. Ir pieņemti un nesen, paziņojot par valsts izpildes pasākumu 2011. gada jūnija sākumā, Eiropas Komisijai nosūtīti arī daži tiesību akti konkrētu nozaru jomā. Tomēr ir bažas par transponēšanas pilnīgumu, jo nozaru tiesību aktos, kuros vēl nav izdarītas izmaiņas, joprojām eksistē daži šķēršļi uzņēmējdarbības veikšanai un brīvai pakalpojumu sniegšanai. Šie šķēršļi ir gan visām nozarēm kopīgi, piemēram, vietējo iestāžu atļaujas nepieciešamība jebkuras uzņēmējdarbības veikšanai vai atļauju ierobežotais spēkā esības laiks, neatkarīgi no konkrētās jomas un riskiem, gan ļoti specifiski, proti, tūrisma pakalpojumiem piemērojamie fiksētie tarifi, ekonomisko vajadzību testi atļauju piešķiršanā automašīnu nomām, diskriminējoša attieksme pret celtniecības uzņēmumiem no citām dalībvalstīm un aizliegumi arhitektiem un inženieriem sniegt savus profesionālos pakalpojumus kā juridiskām personām.

(15)

Kopumā ierobežojumi vides apsvērumu dēļ un arī problēmas, kas saistītas ar resursu un energoresursu izmantošanu, varētu radīt šķēršļus izaugsmei. Tie ir saistīti ar noteiktiem ģeogrāfiskiem apgabaliem un klimata pārmaiņu sekām, kas izpaužas kā ilgstoši sausuma periodi. Nesen pabeigts un publiskots pētījums par atjaunojamo energoresursu atbalsta shēmu izmaksu efektivitāti, un, pamatojoties uz to, atbalsta shēmas ir pārskatītas. Enerģētikas nozares darbību būtu iespējams būtiski uzlabot, liberalizējot tirgu, ieviešot dabasgāzi un sekmējot investīcijas infrastruktūrā atjaunojamai enerģijai.

(16)

Kipra ir izteikusi vairākas apņemšanās saskaņā ar paktu “Euro plus”. Fiskālajā jomā ar šo paktu valsts apņemas stiprināt fiskālo stabilitāti, sagatavojot pamatlikumu par finanšu krīžu pārvarēšanu un izveidojot pilnīgi neatkarīgu Finanšu stabilitātes fondu. Turklāt tiek risināts dialogs par valsts sektora pensiju sistēmas pārstrukturēšanu, un tā noslēgums paredzēts 2011. gada beigās. Nodarbinātību ietekmējošie pasākumi ir vērsti uz nelegālās un nedeklarētās nodarbinātības apkarošanu, prasmju neatbilstības novēršanu un uzņēmumu konkurētspējas palielināšanu. Konkurētspēju ietekmējošie pasākumi ietver algu ierobežošanu valsts sektorā (izmaiņas algu indeksācijas mehānismā), mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas veicināšanu, valsts digitālās stratēģijas pabeigšanu līdz 2011. gadam un energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas popularizēšanu. Šīs apņemšanās atspoguļo četras pakta jomas. Tās nodrošina Stabilitātes un izaugsmes paktā izklāstītās plašākās reformu programmas pēctecību un apstiprina jau izziņotos plānus reformu veikšanai, kas novērstu valsts strukturālās nepilnības, pašlaik nenosakot konkrētu laikposmu, kurā jārisina tādas problēmas kā algas valsts sektorā un pensiju sistēma. Šīs apņemšanās ir izvērtētas un ņemtas vērā ieteikumos.

(17)

Komisija ir izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu, tostarp apņemšanās saistībā ar paktu “Euro plus”. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai minēto programmu lietderību ilgtspējīgai fiskālajai un sociāli ekonomiskajai politikai Kiprā, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jānostiprina ES vispārējā ekonomiskā pārvaldība, kas panākams, turpmākajos valstu lēmumos sniedzot ES līmeņa norādes. Šajā sakarā Komisija uzskata, ka nepieciešami papildu centieni, lai sasniegtu 2011. gada budžeta deficīta mērķi, un 2012. gadam, kā arī laikposmam pēc tam būtu jānosaka papildu konsolidācijas pasākumi. Lai palielinātu valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju, jāturpina izmaiņas pensiju un veselības aprūpes sistēmā. Būtu jāveic arī turpmāki pasākumi, lai stiprinātu piesardzības režīmu banku uzraudzībai, koriģētu algu indeksācijas sistēmu un uzlabotu profesionālās izglītības, apmācības un prasmju kvalitāti, uzņēmējdarbības vidi un energoefektivitāti.

(18)

Ņemot vērā šo izvērtējumu, kā arī Padomes Ieteikumu (2010. gada 13. jūlijs) saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 7. punktu, Padome ir izskatījusi Kipras stabilitātes programmas 2011. gada atjauninājumu, un tās atzinums (3) ir jo īpaši atspoguļots turpmāk sniegto ieteikumu 1. un 3. punktā. Ņemot vērā Eiropadomes 2011. gada 25. marta secinājumus, Padome ir izskatījusi Kipras valsts reformu programmu,

1.

Pieņemt vajadzīgos pastāvīgos pasākumus, lai 2011. gadā sasniegtu budžeta mērķi un līdz 2012. gadam novērstu pārmērīgu budžeta deficītu, ievērojot Padomes ieteikumus saskaņā ar EDP. Veikt pasākumus, lai stingri kontrolētu izdevumus un izmantotu jebkuru labvēlīgu budžeta situāciju, lai ātrāk samazinātu deficītu un parādu. Nodrošināt virzību uz vidēja termiņa mērķa sasniegšanai par vismaz 0,5 % no IKP gadā un virzīt valsts parāda attiecību uz samazināšanos. Jau līdz ar 2012. gada budžeta sagatavošanu paātrināt pakāpenisku tāda īstenojama daudzgadu budžeta plāna ieviešanu, kuram pamatā būtu saistoša likumiskā bāze un korektīvie mehānismi. Uz programmu un rezultātiem balstīta budžeta veidošana jāīsteno cik drīz vien iespējams.

2.

Pastiprināt piesardzības režīmu banku un kooperatīvo kredītsabiedrību uzraudzībai, lai nodrošinātu risku agrīnu konstatēšanu.

3.

Uzlabot valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju, īstenojot reformu pasākumus, lai kontrolētu izdevumus pensijām un veselības aprūpei ar mērķi samazināt prognozēto ar novecošanu saistīto izdevumu pieaugumu. Attiecībā uz pensijām palielināt gadu skaitu, kuros veicamas iemaksas, sasaistīt pensionēšanās vecumu ar paredzamo dzīves ilgumu vai pieņemt citus pasākumus ar līdzvērtīgu ietekmi uz budžetu, tajā pašā laikā risinot jautājumu par augsto nabadzības riska rādītāju gados vecāku cilvēku vidū. Attiecībā uz veselības aprūpes sistēmu rīkoties ar mērķi paātrināt valsts veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešanu.

4.

Veikt pasākumus, lai saziņā ar sociālajiem partneriem un saskaņā ar valsts praksi reformētu algu noteikšanas un indeksācijas sistēmu nolūkā nodrošināt, ka algas pieaugums labāk atspoguļo izmaiņas darba ražīgumā un konkurētspējā.

5.

Veikt turpmākus pasākumus saistībā ar profesionālās izglītības un apmācības sistēmas reformu ar mērķi labāk pielāgot izglītības rezultātu darba tirgum, tostarp izveidojot pēcvidusskolas profesionālās izglītības un apmācības iestādes. Veikt pasākumus, lai palielinātu profesionālās apmācības sistēmas efektivitāti, palielinot stimulus un uzlabojot piekļuvi profesionālajai izglītībai un apmācībai, jo īpaši mazkvalificētajiem darba ņēmējiem, sievietēm un gados vecākaiem darba ņēmējiem.

6.

Līdz 2011. gada decembrim nozaru tiesību aktos novērst atlikušos šķēršļus uzņēmējdarbības veikšanai un brīvai pakalpojumu sniegšanai, lai radītu lielākas iespējas izaugsmei un papildu darba vietas pakalpojumu sektorā.

7.

Ieviest pasākumus, lai palielinātu jauktu enerģiju daudzveidību un atjaunojamo enerģijas avotu paplašināšanu. Līdz 2012. gadam izstrādāt ūdens resursu apsaimniekošanas plānu un cenu noteikšanas shēmu, kurā ņemta vērā izmaksu efektivitāte un pašu kapitāla izmantošanas problēma, lai nodrošinātu ilgtspējīgāku ūdens resursu apsaimniekošanu.