PIELIKUMS

SATURS

Ievads

Savstarpējas izmantojamības komponenti, apakšsistēmas un ritekļi

2.1.

Savstarpējas izmantojamības komponenti un apakšsistēmas

2.2.

Ritekļi

Prasības, kas jāievēro, veidojot apakšsistēmu

3.1.

Prasību veidi

3.1.1.

Pamatprasības

3.1.2.

Direktīvas 2008/57/EK pamatprasības

3.1.3.

Savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas (SITS)

3.1.4.

Valsts noteikumi

3.1.5.

Harmonizētie standarti (EN)

3.2.

Savstarpējās izmantojamības evolūcija

Verifikācija, ka SIK un apakšsistēmas ir būvētas saskaņā ar piemērojamajām prasībām

4.1.

Savstarpējas izmantojamības komponentu (SIK) atbilstības vai piemērotības lietošanai novērtējums

4.2.

Apakšsistēmu verifikācijas procedūra

4.2.1.

Apakšsistēmu “EK” verifikācijas procedūra

4.2.2.

Apakšsistēmu verifikācijas procedūra valsts noteikumu gadījumā

4.2.3.

Deklarācija, ko sagatavo pieteikuma iesniedzējs

Ekspluatācijas atļauja

5.1.

Kas ir ekspluatācijas atļauja?

5.1.1.

Jēdziens

5.1.2.

Apakšsistēmu ekspluatācijas atļauja

5.1.3.

Ritekļu ekspluatācijas atļauja

5.2.

Robeža starp ekspluatācijas atļauju un apakšsistēmu un ritekļu ekspluatāciju un tehnisko apkopi

5.2.1.

Vispārējie principi

5.2.2.

Ekspluatācijas un tehniskās apkopes prasības, kuras jāpārbauda pirms ekspluatācijas atļaujas piešķiršanas

5.2.3.

Drošības pārvaldības sistēmas (DPS)

5.3.

Tehniskā savietojamība, droša integrācija un ritekļu savietojamība

5.3.1.

Tehniskā savietojamība

5.3.2.

Droša integrācija

5.3.3.

Ritekļu savietojamība

5.4.

Atļaujas piešķiršana SITS atbilstīgu un SITS neatbilstīgu ritekļu gadījumā

5.4.1.

Atļaujas piešķiršana SITS atbilstīgiem ritekļiem

5.4.2.

Atļauja SITS neatbilstīgiem ritekļiem

5.5.

Ritekļu tipa apstiprināšana

5.6.

Atļaujas ritekļiem, kas kursē TEN un ārpus TEN

5.7.

Atļauju piešķiršana ritekļiem no trešām valstīm

Process, kas jāievēro pēc atļaujas piešķiršanas

6.1.

Vilciena veidošana

6.2.

Savietojamības ar maršrutu izvērtēšana

6.3.

Vilcienu ceļa iegūšana (jaudas iedalīšana)

Izmaiņas attiecībā uz jau apstiprinātu apakšsistēmu vai ritekli

7.1.

Procedūra, kas jāievēro

7.2.

Saikne starp īpašiem gadījumiem, atkāpēm un SITS daļēju piemērošanu atjaunināšanas/modernizēšanas gadījumā

Funkcijas un pienākumi

8.1.

Pieteikuma iesniedzējs ekspluatācijas atļaujas saņemšanai

8.2.

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums (DPU)

8.3.

Infrastruktūras pārvaldītājs (IP)

8.4.

Par tehnisko apkopi atbildīgā struktūra (TAAS)

8.5.

Paziņotā iestāde (PaIe)

8.6.

Atbildīgā iestāde (AtIe)

8.7.

Valsts drošības iestāde (VDI)

8.8.

Dalībvalsts (DV)

8.9.

Novērtēšanas iestāde saistībā ar RN KDM (KDM novērtēšanas iestāde)

Reģistri

9.1.

Tīkla pārskats

9.2.

Infrastruktūras reģistrs (INFR)

9.3.

Eiropas apstiprināto ritekļu tipu reģistrs (EARTR)

9.4.

Valsts ritekļu reģistrs (VRR)

9.5.

Atsauces dokuments

9.6.

Ritekļa turētāja marķējumu saraksts (RTM)

10.

Direktīvā 2008/57/EK paredzēto atļaujas piešķiršanas procedūru grafiskais attēlojums

SAĪSINĀJUMI

1. Ievads

Direktīvā 2008/57/EK ir noteikti nosacījumi, kas jāievēro, lai nodrošinātu dzelzceļa sistēmu savstarpēju izmantojamību Kopienā. Minētie nosacījumi attiecas uz sistēmas daļu projektēšanu, būvi, nodošanu ekspluatācijā, modernizāciju, atjaunināšanu, darbību un tehnisko apkopi, kā arī tās ekspluatācijā un tehniskajā apkopē iesaistītā personāla profesionālo kvalifikāciju un veselības un drošības nosacījumiem (1. pants) (1).

Galvenie Direktīvas 2008/57/EK mērķi ir novērst “tehniskos” šķēršļus, kas kavē dzelzceļa transporta attīstību, un izveidot tehniskās saskaņošanas optimālu līmeni dzelzceļa savstarpējas izmantojamības jomā, tādējādi atvieglojot dzelzceļa tirgu atvēršanu un starptautisko vilcienu ekspluatāciju. Lai atvieglotu dzelzceļa ritekļu pārvietošanos, Direktīva 2008/57/EK paredz savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas (SITS), kas ir būtiskas, lai vilcieni droši un bez problēmām varētu kursēt visā ES dzelzceļa sistēmā, un ritekļu ekspluatācijas atļaujas procedūru vienkāršošanu.

Šai nolūkā Direktīvā 2008/57/EK ir konsolidēti daži elementāri principi.

Ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi, vienai vienotai ritekļa ekspluatācijas atļaujai jābūt pietiekamai visā ES dzelzceļu tīklā. Tas attiecas uz gadījumiem, kad, piemēram, SITS atbilstīgs riteklis kursē tikai SITS atbilstīgā tīklā.

Ritekļu ekspluatācijas atļaujas procedūras ir saskaņotas, un tajās ietverti daži konkrēti posmi, kas kompetentajām iestādēm jāīsteno noteiktā termiņā.

Piemērojamajiem tehniskajiem noteikumiem jābūt stabiliem, pārskatāmiem, nediskriminējošiem un pēc iespējas harmonizētiem; šiem noteikumiem jābūt vai nu SITS, vai, ja tas atļauts Direktīvā 2008/57/EK, valsts noteikumiem, kas paziņoti Komisijai un pieejami Komisijas izveidotā datubāzē.

Attiecībā uz SITS neatbilstīgiem ritekļiem ir jāpiemēro, cik vien iespējams, atbilstības savstarpējas atzīšanas princips, lai novērstu nevajadzīgas prasības un liekas pārbaudes, ja vien tās nav noteikti nepieciešamas, lai pārbaudītu ritekļa tehnisko atbilstību attiecīgajam tīklam.

Šā ieteikuma mērķis ir precizēt strukturālo apakšsistēmu un ritekļu ekspluatācijas atļauju piešķiršanas procedūras saskaņā ar Direktīvu 2008/57/EK. Šajā nolūkā attiecībā uz ritekļiem jāņem vērā dažādi scenāriji: jauni un modernizēti/atjaunināti ritekļi, ritekļu tipi, SITS atbilstīgi ritekļi, SITS neatbilstīgi ritekļi, ritekļi, kuriem atļauts kursēt Eiropas transporta tīklā (TEN-T), ritekļi, kuriem atļauts kursēt ārpus TEN-T, ritekļi, kuriem atļauts kursēt vairāku dalībvalstu tīklos, un papildu atļaujas. Šajā ziņā, ja vien nav norādīts citādi, tekstā atsauces uz “atļauju” nozīmē “atļauju nodot ekspluatācijā”.

Visām DPU adresētajām pamatnostādnēm jābūt spēkā arī attiecībā uz infrastruktūras pārvaldītājiem (IP), kad tie rīko infrastruktūras kontroles un veic vilcienu tehnisko apkopi.

2. Savstarpējas izmantojamības komponenti, apakšsistēmas un ritekļi

2.1. Savstarpējas izmantojamības komponenti un apakšsistēmas

Apjoma un sarežģītības dēļ dzelzceļa sistēmu iedala apakšsistēmās saistībā ar strukturālo vai funkcionālo aspektu (2. panta e) punkts).

Apakšsistēmu strukturālais iedalījums ir noteikts II pielikumā (2) un ir šāds: infrastruktūra, energoapgāde, vilcienu vadības un signalizācijas stacionārās lauka iekārtas, vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtas un ritošais sastāvs. II pielikumā noteiktais apakšsistēmu funkcionālais iedalījums ir šāds: satiksmes nodrošināšana un vadība, tehniskā apkope, telemātikas lietojumi pasažieru un kravu pārvadājumiem.

Ir nepieciešams noteikt arī jebkuru atsevišķu detaļu, detaļu grupu, iekārtas mezgla daļu vai veselu mezglu, kas iekļauts vai paredzēts iekļaušanai apakšsistēmā un no kura tieši vai netieši ir atkarīga dzelzceļa sistēmu savstarpēja izmantojamība. Šie komponenti tiek saukti par “savstarpējas izmantojamības komponentiem” (SIK) (2. panta f) punkts). Uz tiem attiecas procedūras, ar ko novērtē atbilstību un piemērotību lietošanai (11. pants). Savstarpējas izmantojamības komponentus, kuri atbilst direktīvai un kuriem ir “EK” atbilstības deklarācija vai deklarācija par piemērotību lietošanai, var laist tirgū un pēc tam iekļaut apakšsistēmā.

Piemēri: pantogrāfs ir “ritošā sastāva” apakšsistēmas SIK; sliedes ir “infrastruktūras” apakšsistēmas SIK.

Minētajām apakšsistēmām, kas ir strukturālās apakšsistēmas, ir nepieciešama ekspluatācijas atļauja, kuru izsniedz kompetentā iestāde, kas saistībā ar direktīvu ir valsts drošības iestāde (VDI), kuru izveido dalībvalsts (DV) (Direktīvas 2004/49/EK 16. pants).

2.2. Ritekļi

Dzelzceļu sistēmu iedala arī stacionāros un mobilos elementos, ietverot, no vienas puses, tīklu (kas sastāv no līnijām, stacijām, termināļiem un dažāda veida stacionāra aprīkojuma, kurš vajadzīgs, lai nodrošinātu drošu un nepārtrauktu dzelzceļu sistēmas darbību) un, no otras puses, visus ritekļus, kas šajā tīklā pārvietojas. Tādēļ riteklis sastāv no ritošā sastāva apakšsistēmas un attiecīgā gadījumā no vienas vai vairākām citu apakšsistēmu (tostarp vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas) daļām (2. panta c) un d) punkts).

Tā kā ritekļi sastāv no apakšsistēmām, attiecīgajām ritekļu apakšsistēmām piemēro Direktīvas 2008/57/EK IV nodaļas noteikumus attiecībā uz apakšsistēmām, neskarot citus V nodaļā izklāstītos noteikumus.

3. Prasības, kas jāievēro, veidojot apakšsistēmu

3.1. Prasību veidi

3.1.1. Pamatprasības

Produkts, nonākot ES tirgū, atbilst pamatprasībām, kuras noteiktas piemērojamajās jaunās pieejas direktīvās (3) (piemēram, Zemsprieguma direktīvā u. c.), un tehniskajām prasībām, kuras noteiktas citās attiecīgajās direktīvās (vai tiesību aktos) (piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Direktīvā 2008/68/EK par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem (4). Pamatprasības paredz elementus, kas nepieciešami sabiedrības interešu aizsardzībai. Tās ir obligātas, un tikai tām atbilstošos produktus ir atļauts laist tirgū.

Piemērs: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/108/EK par to, kā tuvināt dalībvalstu tiesību aktus, kas attiecas uz elektromagnētisko savietojamību, un par Direktīvas 89/336/EEK atcelšanu (5) ir ietverta aizsardzības prasība, lai elektromagnētiskie traucējumi nepārsniegtu noteiktu līmeni, nodrošinot to, ka radio un telesakaru iekārtas vai citas iekārtas var darboties, kā paredzēts.

3.1.2. Direktīvas 2008/57/EK pamatprasības

Direktīvas 2008/57/EK III pielikumā izklāstītas pamatprasības, kas palīdzēs panākt dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību (3. panta 1. punkts). Šīs prasības ir raksturīgas dzelzceļa nozarei. Dzelzceļu sistēma, apakšsistēmas, savstarpējas izmantojamības komponenti un visas saskarnes atbilst pamatprasībām. Atbilstība pamatprasībām ir priekšnoteikums strukturālas apakšsistēmas nodošanai ekspluatācijā (4. panta 1. punkts). Atbilstība direktīvas pamatprasībām neliedz piemērot citus ES noteikumus (3. panta 2. punkts).

3.1.3. Savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas (SITS)

SITS nosaka nepieciešamās specifikācijas, kuras piemēro apakšsistēmām, lai izpildītu Direktīvas 2008/57/EK pamatprasības un īstenotu Direktīvas 2008/57/EK mērķus, tostarp meklējot tehnisko noteikumu saskaņošanas optimālo līmeni (1. panta 2. punkts). SITS ne tikai nosaka funkcionālās un tehniskās specifikācijas, kas jāievēro attiecībā uz apakšsistēmām, bet arī norāda saskarnes starp apakšsistēmām.

SITS nosaka pamatparametrus, kas izšķirīgi ietekmē savstarpējo izmantojamību un SIK. Turklāt SITS nosaka, kuras procedūras (6) jāizmanto, lai novērtētu SIK atbilstību un piemērotību lietošanai, no vienas puses, un veiktu apakšsistēmas “EK” verifikācijas procedūru, no otras puses.

Katrā SITS norāda mērķa apakšsistēmu, kuru pakāpeniski var izveidot samērīgā laika posmā (5. panta 4. punkts). Šajā nolūkā katras SITS 4. nodaļā nosaka mērķa apakšsistēmas pamatparametrus un saskarnes un 7. nodaļā paredz īstenošanas procesu, lai izveidotu šādu mērķa apakšsistēmu, ieskaitot pārejas periodu, ja tas nepieciešams.

Dažos gadījumos SITS ir skaidras atsauces uz Eiropas standartiem vai to daļu(-ām), vai specifikācijām, ja tas ir noteikti vajadzīgs, lai panāktu savstarpēju izmantojamību. Šie standarti kļūst obligāti, tiklīdz SITS ir piemērojama.

Īstenojot Direktīvu 2008/57/EK, nevienai dalībvalstij nedrīkst radīt šķēršļus esošā dzelzceļu tīkla saglabāšanai un attīstībai, kas ir nepamatoti izmaksu un ieguvumu izteiksmē, bet jācenšas aizstāvēt savstarpējās izmantojamības mērķi. Šai nolūkā SITS ņem vērā arī visas tās dzelzceļa sistēmu daļas, kurām nepieciešami īpaši noteikumi, un tāpēc nosaka “īpašos gadījumus”.

Parasti īpašais gadījums ir ietverts SITS atšķirīgas parametra vērtības veidā (piemēram, Ibērijas pussalas sliežu ceļa platums infrastruktūras SITS). Noteiktos apstākļos, ja SITS neietver īpašā gadījuma aprakstu, tā vietā SITS var skaidri atsaukties uz valsts noteikumu. Šādi noteikumi tiek paziņoti, un dalībvalstij jāizraugās iestāde verifikācijas procedūras veikšanai (atbildīgā iestāde) (17. pants).

Ja dažus aspektus, kas atbilst pamatprasībām, nevar nepārprotami ietvert SITS (piemēram, tāpēc, ka nav harmonizēta risinājuma vai trūkst savstarpējas atzīšanas starp iesaistītajām pusēm), tos skaidri norāda šajā SITS kā “atklātus punktus” (5. panta 6. punkts).

3.1.4. Valsts noteikumi

Līdz brīdim, kad mērķa sistēma ir izveidota (5. panta 4. punkts) un līdz ar to panākta savstarpēja izmantojamība, dalībvalstis pamatprasību īstenošanai izmanto valsts noteikumus (17. panta 3. punkts). Tas notiek tāpēc, ka:

—	dažādu iemeslu dēļ SITS nav pilnīgas (piemēram, atklātie punkti, pirmā SITS kopuma darbības joma attiecas tikai uz TEN-T, SITS pašreiz tiek izstrādātas),

—	lai nodrošinātu savietojamību ar esošajām iekārtām, dažām apakšsistēmām dažās dalībvalstīs var būt nepieciešamas atkāpes,

—	lielākā daļa esošo apakšsistēmu tika nodotas ekspluatācijā pirms dzelzceļa savstarpējas izmantojamības direktīvu vai dažu SITS stāšanās spēkā un tādēļ neatbilst visām SITS,

—	valsts noteikumus īpašos gadījumos piemēro tad, ja SITS nav īpašā gadījuma apraksta.

Šos valstu noteikumus paziņo Komisijai, kurai savukārt tie ir jāpārrauga, lai novērstu diskriminējošus valsts noteikumus (17. panta 3. punkts), ar kuriem uzliek nevajadzīgas prasības un liekas pārbaudes. Ritekļu nodošanai ekspluatācijā jāpiemēro tikai šādi valsts noteikumi, un atsauces dokumentā jānorāda savstarpēja atsauce (27. panta 3. punkts).

Secinājums: atbilstoši direktīvai un tās pārredzamības un nediskriminācijas principiem jāizdara secinājums, ka strukturālo apakšsistēmu un ritekļu atļaujas piešķiršanai būtu jāpiemēro tikai tie valsts noteikumi, kas ir paziņoti.

Turpmāk visas atsauces uz valsts noteikumiem šajā ieteikumā nozīmē, ka tie ir “paziņoti valsts noteikumi”.

No SITS pieņemšanas brīža dalībvalstis nedrīkst pieņemt nekādus valsts noteikumus saistībā ar izstrādājumiem vai apakšsistēmas daļām, uz ko attiecas konkrētā SITS (izņēmums ir aspekti, kas norādīti kā “atklātie punkti” un “īpašie gadījumi”, ja tas paredzēts SITS, un attiecīgā gadījumā atkāpes).

Patiesi, jebkurš valsts noteikums, pārāk sīki norādot kādu parametru, kas jau ietverts SITS, var izraisīt neatbilstības situāciju starp divām SITS atbilstošām apakšsistēmām. Piemēram, ar ritekli saistīts valsts noteikums, kas paredz par SITS parametriem stingrākas prasības, var radīt situāciju, kurā SITS atbilstošam riteklim, kura ekspluatācija jau atļauta citā dalībvalstī, nevar atkārtoti piešķirt atļauju. Tāpēc saskaņā ar 17. panta 3. punktu Komisija pārraudzīs valsts noteikumus, lai izvairītos no jebkādas patvaļīgas diskriminācijas vai slēptiem ierobežojumiem (17. panta 3. punkts).

Turklāt attiecībā uz apakšsistēmu brīvu pārvietošanos Direktīva 2008/57/EK atspoguļo jaunās pieejas garu: ja produkts, kas atbilst nesaskaņotām tehniskām specifikācijām (piemēram, attiecīgajiem valsts noteikumiem), atbilst pamatprasībām, tad šo produktu var atļaut nodot ekspluatācijā bez papildu pārbaudēm (16. pants) (7).

3.1.5. Harmonizētie standarti (EN)

Lai sasniegtu kopējā tirgus mērķi, tehniskās specifikācijas produktiem, kas atbilst pamatprasībām, var noteikt harmonizētajos standartos (EN). Dažos gadījumos harmonizētie standarti, kas attiecas uz SITS pamatparametriem, nodrošina SITS atbilstības prezumpciju. Saskaņā ar jauno pieeju tehniskajai harmonizācijai un standartizācijai šo EN izmantošana vēl aizvien ir brīvprātīga, taču atsauces uz tiem publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (ESOV) un, lai veicinātu to izmantošanu nozarē, norāda SITS piemērošanas rokasgrāmatā.

3.2. Savstarpējās izmantojamības evolūcija

Savstarpējā izmantojamība ir jāsasniedz pakāpeniski.

Sākotnēji, ja nav pilnīgu SITS, kuras ietvertu visu dzelzceļu sistēmu, un kamēr visas apakšsistēmas neatbilst SITS, Direktīvas 2008/57/EK pamatprasības attiecībā uz tām dzelzceļa sistēmas daļām vai aspektiem, uz ko neattiecas SITS, izpilda, nodrošinot atbilstību valsts noteikumiem, tostarp noteikumiem, kas attiecas uz starptautiskiem nolīgumiem, par kuriem ir paziņots (17. panta 3. punkts).

Ilgtermiņā, kad mērķa sistēmas ir gan precizētas, gan īstenotas, valsts noteikumi vairs nav vajadzīgi.

Kamēr nav panākta pilnīga savstarpējā izmantojamība, SITS būs spēkā līdztekus valsts noteikumiem. Šajā pārejas periodā ir nepieciešama tāda procedūra, kas veicinātu ritekļu savstarpēju atzīšanu. Šajā nolūkā visi valsts noteikumi, ko dalībvalsts piemēro ritekļu nodošanai ekspluatācijā, tiks klasificēti un atsauces dokumentā sniegtas savstarpējas atsauces (27. pants). Direktīvas 16., 23., 25. un 27. pants paredz šādu valsts noteikumu un pārbaužu pēc šiem noteikumiem savstarpēju atzīšanu (“savstarpēju apstiprinājumu”).

4. Verifikācija, ka SIK un apakšsistēmas ir būvētas saskaņā ar piemērojamajām prasībām

4.1. Savstarpējas izmantojamības komponentu (SIK) atbilstības vai piemērotības lietošanai novērtējums

SITS nosaka SIK tās darbības jomā un paredz procedūras, kas ražotājam jāpiemēro, lai novērtētu SIK atbilstību un/vai piemērotību lietošanai. SITS var būt prasīts novērtējums, kuru veic paziņotā iestāde, kas izsniedz sertifikātu par atbilstību un piemērotību lietošanai. Pēc tam ražotājs sagatavo “EK” atbilstības deklarāciju vai “EK” deklarāciju par piemērotību lietošanai (13. pants un IV pielikums).

Lai SIK varētu laist tirgū, katram SIK ir “EK” atbilstības deklarācija, un, ja saskaņā ar atbilstības novērtēšanas procedūru nepieciešams, tam ir pievienots atbilstošais “EK” sertifikāts. Turklāt, ja saskaņā ar SITS ir nepieciešama tipa validācija attiecībā uz ekspluatācijas pieredzi, SIK pievieno “EK” deklarāciju par piemērotību lietošanai un “EK” sertifikātu par piemērotību lietošanai. Uzskata, ka SIK atbilst Direktīvas 2008/57/EK pamatprasībām, ja tam ir “EK” atbilstības deklarācija vai “EK” deklarācija par piemērotību lietošanai. Ja uz SIK attiecas citi ES tiesību akti, kuri skar citus aspektus, “EK” deklarācijā norāda arī to, ka SIK atbilst arī attiecīgā ES tiesību akta pamatprasībām.

4.2. Apakšsistēmu verifikācijas procedūra (8)

4.2.1. Apakšsistēmu “EK” verifikācijas procedūra

Paziņotā iestāde pārbauda apakšsistēmas atbilstību piemērojamajai(-ām) SITS, pamatojoties uz pieejamo informāciju attiecīgajā SITS un reģistros (5. panta 3. punkta e) apakšpunkts un 18. panta 2. punkts).

Paziņotās iestādes, kas atbild par apakšsistēmas “EK” verifikāciju, uzdevums sākas projektēšanas posmā un aptver visu izgatavošanas laiku līdz pieņemšanai, ko veic pieteikuma iesniedzējs pirms apakšsistēmas nodošanas ekspluatācijā. Tas attiecas arī uz saskarņu verifikāciju ar sistēmu, kurā apakšsistēmu iekļauj. Tomēr paziņotās iestādes verifikācijas uzdevums saskaņā ar Direktīvu 2008/57/EK ietver tikai prasības, kas minētas piemērojamajās SITS. Lai veiktu savu uzdevumu, paziņotajai iestādei var būt nepieciešams ieskatīties reģistros.

Piemēram, maršruta posma atjaunināšanas vai modernizācijas gadījumā paziņotajai iestādei jāpārliecinās, ka tiek izraudzītas pareizās SITS opcijas. Šajā gadījumā ar SITS saturu nepietiks, lai pārbaudītu saskarnes ar blakusesošajiem maršruta posmiem: piemēram, paziņotajai iestādei ir jāzina, ka tāds pats sliežu ceļa platums un spriegums ir arī blakusesošajā maršrutā (9).

Paziņotās iestādes piemēro “EK” verifikācijas procedūru saskaņā ar “moduļiem”, kas paredzēti attiecīgajās SITS un dažos gadījumos noteikti ar īpašu Komisijas lēmumu. Tās reģistrē savus secinājumus, izstrādājot “EK” verifikācijas sertifikātu un sagatavojot tehnisko dokumentāciju.

Ja apakšsistēmai vai tās daļai ir piemērojami arī citi ES tiesību akti, paziņotā iestāde salīdzina jebkādu citu “EK” sertifikātu, kas izriet no šiem tiesību aktiem un ko izdevusi attiecīgā paziņotā iestāde, uz kuru šie tiesību akti attiecas.

4.2.2. Apakšsistēmu verifikācijas procedūra valsts noteikumu gadījumā

Dalībvalsts ieceltā iestāde (atbildīgā iestāde (AtIe)) valsts noteikumu gadījumā piemēro “EK” verifikācijas procedūrai līdzīgu kārtību, izstrādājot verifikācijas sertifikātu valsts noteikumu gadījumā un sagatavojot tehnisko dokumentāciju (17. panta 3. punkts). Pieteikuma iesniedzējs savukārt sagatavo deklarāciju par atbilstību valsts noteikumiem.

4.2.3. Deklarācija, ko sagatavo pieteikuma iesniedzējs (10)

Pieteikuma iesniedzējs atbild par apakšsistēmas “EK” verifikācijas deklarācijas sagatavošanu, deklarējot, ka apakšsistēma atbilst attiecīgajai(-ām) SITS un attiecīgā gadījumā atbilst pamatprasībām, kas izriet no citiem ES tiesību aktiem.

Tāpat, ja piemēro valsts noteikumus, pieteikuma iesniedzējs sagatavo deklarāciju par to daļu, uz kurām attiecas valsts noteikumi, atbilstību valsts noteikumiem. Tikai tad, ja visas iepriekšējās liecības un deklarācijas ir apkopotas, pieteikuma iesniedzējs var oficiāli vērsties pie kompetentās VDI par atļauju nodot apakšsistēmu ekspluatācijā.

“EK” sertifikāti un “EK” deklarācijas ir derīgas visā ES. Sertifikāti un deklarācijas, kas saistītas ar valsts noteikumiem, ir spēkā visā ES, izņemot noteikumus, kas saistīti ar tehnisko savietojamību vai drošu integrāciju starp ritekli un tīklu, jo uz šiem aspektiem attiecas īpaši noteikumi par ritekļu nodošanu ekspluatācijā (sīkāka informācija sniegta nākamajā iedaļā).

Pieteikuma iesniedzējs “EK” verifikācijas deklarācijai pievieno paziņotās iestādes sagatavoto tehnisko dokumentāciju (kas minēta 4.2.1. iedaļā).

5. Ekspluatācijas atļauja

5.1. Kas ir ekspluatācijas atļauja?

5.1.1. Jēdziens

Ekspluatācijas atļaujas procedūra pirmo reizi tika ieviesta ar Direktīvu 96/48/EK un bija paredzēta, lai papildinātu 3.1.1. iedaļā minēto jēdzienu par laišanu tirgū. Lai gan produktu vai savstarpējas izmantojamības komponentu var laist tirgū bez iepriekšējas kompetentās iestādes atļaujas, to nevar darīt gadījumā, ja apakšsistēmai ir vajadzīga atļauja, kuru izdod kompetentā iestāde pirms apakšsistēmas nodošanas ekspluatācijā (15. pants).

Katra dalībvalsts piešķir atļaujas nodot ekspluatācijā strukturālās apakšsistēmas, kuras ietilpst dzelzceļu sistēmā un kuras atrodas vai tiek izmantotas tās teritorijā (15. pants). Arī direktīvas V nodaļa attiecas uz atļaujas piešķiršanu ritekļiem.

Atļauja nodot apakšsistēmu ekspluatācijā ir nepieciešama visām dzelzceļa sistēmas daļām: TEN-T līnijām un ārpus TEN-T līnijām, gan ātrgaitas, gan parastajām dzelzceļa līnijām, kā arī apakšsistēmām, no kurām sastāv ritekļi, kas kursē šajās līnijās, neatkarīgi no tā, vai pastāv attiecīgā SITS.

Īstenojot pamatprasību verifikāciju, dalībvalstis pārbauda šo apakšsistēmu tehnisko savietojamību ar sistēmu, kurā tās iekļauj, un apakšsistēmu drošu integrāciju, iekļaujot tās dzelzceļu sistēmā (15. pants).

Tehniskā savietojamība un droša integrācija attiecas uz visām strukturālajām apakšsistēmām, gan tām, kas integrētas riteklī, gan tām, kas atrodas abpus saskarnei starp ritekli un attiecīgo tīklu.

Atļaujas piešķiršana ir process, kas jāveic pirms nodošanas ekspluatācijā. Saskaņā ar 15. pantu ir paredzēts, ka turpmāko atbilstību pamatprasībām uzrauga DPU vai IP drošības pārvaldības sistēma (DPS) saskaņā ar Direktīvu 2004/49/EK. VDI, kas vēlas atsaukt ekspluatācijas atļauju, izmanto procedūras, kas paredzētas Direktīvā 2004/49/EK (Direktīvas 2008/57/EK 21. panta 9. punkts).

Ja VDI uzskata, ka atļautais riteklis vai apakšsistēma vairs neatbilst pamatprasībām (piemēram, sakarā ar sliktu tehnisko apkopi vai konstrukcijas vai endēmisku problēmu, kas ir atklājusies kopš atļaujas piešķiršanas), tām jāveic pasākumi saskaņā ar Direktīvu 2004/49/EK, lai pārliecinātos, ka risks tiek pienācīgi pārvaldīts.

5.1.2. Apakšsistēmu ekspluatācijas atļauja

Atļauju nodot ekspluatācijā piemēro strukturālajām apakšsistēmām, kā noteikts Direktīvas 2008/57/EK II pielikumā (11) (energoapgāde, infrastruktūra, ritošais sastāvs, vilcienu vadības un signalizācijas stacionārās lauka iekārtas, vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtas) un sīkāk noteikts attiecīgajās SITS (15. pants).

5.1.3. Ritekļu ekspluatācijas atļauja

Direktīva 2008/57/EK paredz ritekļu ekspluatācijas atļaujas piešķiršanas noteikumus (V nodaļa). Tā kā riteklis sastāv no vienas vai vairākām strukturālām apakšsistēmām, piemēro Direktīvas 2008/57/EK noteikumus saistībā ar atļaujas piešķiršanu apakšsistēmu nodošanai ekspluatācijā (15. pants), neskarot citus noteikumus, kas saistīti ar ritekļu nodošanu ekspluatācijā (V nodaļa).

Atļauja, kas riteklim piešķirta vienā dalībvalstī, ir derīga visās dalībvalstīs, neskarot otrās dalībvalsts lēmumu pieprasīt papildu atļauju (23. pants). Attiecībā uz ritekļiem, kas neatbilst SITS, atļauja ir derīga tikai tās dalībvalsts tīklā, kas to piešķir (24. un 25. pants). Tomēr iespējas verificēt papildu atļaujas ir ierobežotas.

Piešķirot atļauju riteklim, dalībvalsts atzīst, ka ritekļa paredzētais ekspluatācijas stāvoklis atbilst direktīvas un citu ES tiesību aktu pamatprasībām, ja ritekli ir paredzēts izmantot šīs dalībvalsts tīklā.

Riteklim piešķirtajā atļaujā var paredzēt lietošanas nosacījumus un citus ierobežojumus (21. panta 6. punkts). Piemēram, atļaujā jānorāda spriegums līnijās, kurās riteklim ir atļauts kursēt, ja riteklim ir elektriskā vilce. Tomēr jautājumi par maršrutam (12) specifisku atbilstību starp ritekļa konstrukcijas parametriem un specifiskām konkrēta maršruta īpatnībām (piemēram, svara ierobežojumi, elektrifikācijas sistēmas, vilciena aizsardzības sistēmas) jārisina saskaņā ar DPU drošības pārvaldības sistēmu (DPS), piemērojot lietošanas nosacījumus un ierobežojumus, kas noteikti atļaujā, tehniskajā dokumentācijā un informācijā par infrastruktūras veidu, ko IP sniedz infrastruktūras reģistrā (INFR) (sk. šā dokumenta 6. iedaļu).

Lai izvairītos no ģeogrāfiskā specifiskuma un vajadzības riteklim piešķirt atļauju atkārtoti, ja mainās maršruta raksturlielumi (piemēram, jauna elektrifikācija vai sprieguma maiņa), visi izmantošanas nosacījumi saistībā ar ritekļa ekspluatācijas atļauju (kuri pārsniedz paredzētās ritekļa izmantošanas jomas robežās jau ietilpstošos nosacījumus) jāizsaka kā infrastruktūras konstrukcijas tehniskie parametri (piemēram, ekspluatācija tikai pa tām sliežu ķēdēm, kurās frekvence ir xx Hz), nevis ģeogrāfiskajā aspektā.

Piezīme: ekspluatācijas atļauja ir ļoti atšķirīgs jēdziens no “homologācijas”, kuru kādreiz veica valsts dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi. Homologācija būtībā bija produkta pieņemšana, ko veica valsts dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, iepērkot produktu, bet atļaujas piešķiršana ir tiesiska prasība, lai iegūtu atļauju nodot ekspluatācijā apakšsistēmu vai ritekli, pamatojoties uz noteikta veida verifikācijām, ko veic valsts ieceltas iestādes un VDI.

5.2. Robeža starp ekspluatācijas atļauju un apakšsistēmu un ritekļu ekspluatāciju un tehnisko apkopi

5.2.1. Vispārējie principi

Nolūkā “veicināt iekšējā tirgus pakāpenisku izveidi aprīkojumam un pakalpojumiem saistībā ar dzelzceļu sistēmas būvi, atjaunināšanu, modernizāciju un ekspluatāciju Kopienā” (1. pants) ir lietderīgi nošķirt strukturālās apakšsistēmas/ritekļa ekspluatācijas atļauju no to ekspluatācijas noteikumiem.

Šis nošķīrums ļauj dažādiem ražotājiem vai līgumslēdzējiem nodot ekspluatācijā ritekļus, kuri pieder pie attiecīgā ritekļu tipa, bet kurus ekspluatēs dažādi dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un kuru tehnisko apkopi veiks dažādas par tehnisko apkopi atbildīgās struktūras (TAAS) saskaņā ar dažādiem apkopes režīmiem atkarībā no ekspluatācijas apstākļiem.

Piemēram, ražotājs var lūgt dalībvalsts tīklam paredzētas lokomotīves vai lokomotīves tipa ekspluatācijas atļauju, lai šīs lokomotīves pārdotu vairākiem DPU vai līzinga kompānijām utt., un tādējādi tās būs dažādu DPU ekspluatācijā, un katram no šiem uzņēmumiem to DPS būs dažādi lokomotīvju pārvaldības un tehniskās apkopes noteikumi.

Alternatīvi DPU, neprasot jaunu atļauju, var izmantot ekspluatācijas atļauju saņēmušu lokomotīvi, ko iepriekš izmantojis cits DPU tajā pašā tīklā.

Lai precizētu robežu, Direktīva 2008/57/EK paredz noteikumus un atļaujas piešķiršanas procesu, lai panāktu ritekļa paredzēto ekspluatācijas stāvokli. Kad apakšsistēma ir nodota ekspluatācijā, jārūpējas, lai tā tiktu izmantota un uzturēta kārtībā saskaņā ar attiecīgajām pamatprasībām. Saskaņā ar Direktīvu 2004/49/EK par šo prasību izpildi atbild IP vai DPU attiecībā uz to apakšsistēmām, neskarot citu dalībnieku pienākumus (Direktīvas 2004/49/EK 4. panta 4. punkts). VDI, piešķirot drošības sertifikātus un drošības atļaujas DPU un IP, var pārbaudīt šo prasību ievērošanu (Direktīvas 2004/49/EK 10., 11. un 16. pants).

Izņēmumu attiecībā uz šo robežu piemēro saistībā ar ekspluatācijas un tehniskās apkopes noteikumiem, sk. 5.2.2. iedaļu.

Kopumā Direktīva 2008/57/EK reglamentē apakšsistēmu un ritekļu tehniskos parametrus (galvenokārt projektēšanas, ražošanas un galīgās testēšanas) un to ekspluatācijas atļaujas piešķiršanas procesu, bet Direktīva 2004/49/EK reglamentē tiesību subjektus, kuri šīs apakšsistēmas un ritekļus lieto, ekspluatē un veic to tehnisko apkopi, kā redzams šajā diagrammā.

Iepriekš norādītajā diagrammā:

—	“PVTN” ir “valsts tehniskie noteikumi, kas paziņoti saskaņā ar 17. pantu”, bet tie ietver arī noteikumus attiecībā uz atklātajiem punktiem, atkāpēm un, ja vajadzīgs, īpašajiem gadījumiem,

—	“RN saskaņā ar KDM” ir “riska novērtēšana, izmantojot kopīgās drošības metodes” un ir saistīta ar tehniskās savietojamības un drošas integrācijas aspektiem, kas ir būtiski pamatprasībām, bet nav ietverti SITS vai PVTN,

—	tehniskos raksturlielumus un ekspluatācijas/tehniskās apkopes noteikumus saistībā ar projektu var iegūt atļaujas piešķiršanas procesā, un tie ir tehniskās dokumentācijas daļa,

—	pieredzes apmaiņa ir process, kas parāda nepieciešamību mainīt tehniskos raksturlielumus apakšsistēmu/ritekļu faktiskas ekspluatācijas un tehniskās apkopes rezultātā. Izmaiņu pārvaldība ir IP un DPU drošības pārvaldības sistēmas daļa, kā paskaidrots turpmākajās divās iedaļās.

5.2.2. Ekspluatācijas un tehniskās apkopes prasības, kuras jāpārbauda pirms ekspluatācijas atļaujas piešķiršanas

Saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 15. panta 2. punktu dalībvalsts pirms apakšsistēmu nodošanas ekspluatācijā pārbauda to atbilstību ekspluatācijas un tehniskās apkopes noteikumiem, kuri attiecas uz paredzēto ekspluatācijas stāvokli. Tas nozīmē, ka pirms ekspluatācijas atļaujas izsniegšanas ir nepieciešams pārbaudīt, vai apakšsistēmas varēs ekspluatēt un uzturēt kārtībā saskaņā ar attiecīgajā SITS paredzētajiem ekspluatācijas un tehniskās apkopes noteikumiem.

Ekspluatācijas un satiksmes vadības SITS arī tiek izstrādātas un pieņemtas saskaņā ar Direktīvu 2008/57/EK, bet, tā kā tās nav strukturālas apakšsistēmas, šīm apakšsistēmām atļaujas nav nepieciešamas. Visas specifikācijas, kas attiecas uz ekspluatācijas prasībām, kuras jādefinē paredzētajā ekspluatācijas stāvoklī (piemēram, bremzēšanas raksturlielumi, skaņas signāli vadības ritekļiem), ir ietvertas strukturālajās SITS.

Satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS (SNV SITS) paredz prasības attiecībā uz “darba paņēmieniem un pienācīgo aprīkojumu, kas nodrošina dažādu strukturālo apakšsistēmu saskaņotu darbību” (II pielikums). Tas neattiecas uz saistībām attiecībā uz paredzētā ekspluatācijas stāvokļa atļauju, kuru saņem pieteikuma iesniedzējs (piemēram, ražotājs), bet uz saskaņotajām procedūrām, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu dzelzceļa sistēmas attiecīgo daļu konsekventu darbību, un kuras IP un DPU veic saskaņā ar to DPS.

Viens no galvenajiem satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS mērķiem ir saskaņot to ekspluatācijas pienākumu sadali starp IP un DPU, kurus citādi būtu nepieciešams atrunāt ļoti sarežģītos daudzpusējos sadarbības līgumos.

Visas prasības, kuras attiecas uz tehnisko apkopi un ir nepieciešamas pamatprasību īstenošanai, lai panāktu savstarpēju izmantojamību, ir iekļautas strukturālajās SITS, pamatojoties uz apakšsistēmu tehniskajiem parametriem. Uz šā pamata pieteikuma iesniedzējs nodrošina iepriekšēju tehniskās apkopes un ekspluatācijas dokumentāciju, kas jāiekļauj attiecīgās apakšsistēmas tehniskajā dokumentācijā. Tehniskā dokumentācija ir būtisks sākuma informācijas avots pastāvīgai tehniskās apkopes vadībai un ietver sākotnējās ekspluatācijas un apkopes instrukcijas. Pēc nodošanas ekspluatācijā DPU vai IP līdz ar TAAS atbild par tehniskās apkopes pasākumu pastāvīgu pārskatīšanu un labo šo informāciju, lai tā atspoguļotu darbības ciklu un gūto pieredzi (Direktīvas 2004/49/EK 4. un 9. pants). Jāatzīmē arī tas, ka izmaiņu pārvaldība ir IP un DPU drošības pārvaldības sistēmas daļa.

5.2.3. Drošības pārvaldības sistēmas (DPS)

Saskaņā ar Direktīvu 2004/49/EK, veicot savus pienākumus un pildot savas saistības, IP un DPU ievieš DPS, kuras atbilst ES un valsts prasībām un ietver kopīgos elementus. Procesus drošas ritekļu/apakšsistēmu darbības (tostarp lietošanas un tehniskās apkopes) nodrošināšanai ietver DPU (ritekļu) un IP (tīklu) DPS.

Viens no drošības sertifikāta un drošības atļaujas nolūkiem attiecīgi ir iegūt pierādījumus tam, ka DPU un IP ir izveidojuši savas DPS un attiecīgo apakšsistēmu darbības laikā var izpildīt SITS noteiktās pamatprasības. Drošības sertifikāti un drošības atļaujas tiek regulāri pārskatītas, kā tas nav ekspluatācijas atļaujas gadījumā. Tomēr ekspluatācijas atļauja vienmēr paliek spēkā, izņemot būtisku izmaiņu gadījumus, kas ietekmē paredzēto ekspluatācijas stāvokli (tehniskos parametrus) un kas varētu notikt, piemēram, atjaunināšanas vai modernizācijas gadījumā atkarībā no darbu apjoma. Tādējādi izmaiņas DPU darbībā reglamentē Direktīva 2004/49/EK, bet izmaiņas ritekļa vai apakšsistēmas paredzētajā ekspluatācijas stāvoklī reglamentē atļauju piešķiršanas process saskaņā ar Direktīvu 2008/57/EK.

5.3. Tehniskā savietojamība, droša integrācija un ritekļu savietojamība

5.3.1. Tehniskā savietojamība

Tehniskā savietojamība ir viena no “pamatprasībām”, kurām atbilst “dzelzceļu sistēma, apakšsistēmas un savstarpējas izmantojamības komponenti, ietverot saskarnes” (4. pants).

Tehniskā savietojamība ir definēta Direktīvas 2008/57/EK III pielikumā: “Infrastruktūras un stacionāro iekārtu tehniskajiem parametriem jābūt savietojamiem savā starpā, kā arī savietojamiem ar dzelzceļu sistēmā izmantojamo vilcienu parametriem.” Tā ir noteikta arī dažādām strukturālajām apakšsistēmām (III pielikuma 2.2.3., 2.3.2. un 2.4.3. punkts).

Turklāt I pielikuma 3. iedaļā noteikts, ka no tehniskās savietojamības ir atkarīga dzelzceļu sistēmas pakalpojumu kvalitāte, efektivitāte, drošība un izmaksas.

DPU, kas ekspluatē vilcienu, jāzina, vai vilciena darbība noteiktā maršrutā ir iespējama, t. i., vai tas ir tehniski savietojams.

Tāpēc SITS ietver specifikācijas, kas nepieciešamas, lai apakšsistēma un tās saskarnes būtu sadarbspējīgas un atbilstu pamatprasībām (tostarp būtu tehniski savietojamas). Tādējādi gadījumos, kad attiecīgās SITS ir izstrādātas un tiek piemērotas, tehniskās savietojamības verifikācija ir jāveic, atsaucoties uz SITS (17. panta 2. punkts).

Ja nav izstrādātas SITS attiecībā uz tehniskās savietojamības pamatprasību (piemēram, saskarne ar mantotajām signalizācijas/vilcienu aizsardzības sistēmām, infrastruktūras, energoapgādes un VVS apakšsistēmas, kas neatbilst SITS), piemēro valsts noteikumus.

Tas nozīmē, ka, kamēr saskarnes ar visām tīkla daļām nav pilnībā ietvertas SITS, dalībvalstīm jāievieš noteikumi, kuri papildus SITS prasībām nosaka tās prasības, kas nepieciešamas tehniskai savietojamībai starp ritekļiem un SITS neatbilstīgām tīkla daļām, par kurām tās atbild. Tas ietvers, piemēram, prasības attiecībā uz mantotajām vilcienu aizsardzības borta sistēmām, lai vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu sistēmas tiktu projektētas, uzstādītas un pārbaudītas tā, lai tās varētu uztvert signālus no mantotās sistēmas lauka iekārtu transponderiem un reaģēt uz šiem signāliem.

Pārejas posmā ir iespējams, ka dažas dalībvalstis varbūt vēl nav izpildījušas prasību par pārskatāmu valsts noteikumu pilna kopuma pieņemšanu (17. pants), kas ietvertu ritekļu un tīkla saskarni, ja nav attiecīgas SITS, un būtu tikpat detalizēti kā SITS. Tas varētu būt tāpēc, ka šo saskarņu specifikācijas, kas ir ļoti nepieciešamas, lai saglabātu valstī savstarpējās izmantojamības esošo līmeni, iepriekš ir bijušas ietvertas valsts dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu iekšējos noteikumos. Šādā gadījumā riska novērtēšanas metožu izmantošana, lai pierādītu tehnisko savietojamību, pamatojoties uz riska novērtēšanas kopīgo drošības metožu (RN KDM) otro un trešo principu, nav ieteicama, jo tas var izraisīt saskarņu specifikāciju neatbilstību starp projektiem un sadarbspējas zudumu.

Secinājums: tehniskā savietojamība saskarnē starp tīklu un ritekļiem ir būtiska drošībai. Lai gan šādas saskarnes drošības aspektu var pierādīt ar riska novērtējuma KDM 2. un 3. principu, savstarpējas izmantojamības apsvērumu dēļ ir nepieciešams, lai tehnisko savietojamību pierādītu, izmantojot pieeju, kas pamatojas uz noteikumiem (RN KDM 1. princips), tostarp uz ES harmonizētiem noteikumiem, piemēram, SITS vai EN, vai, ja šādu noteikumu vēl nav, pamatojoties uz paziņotajiem valsts noteikumiem.

5.3.2. Droša integrācija

Piešķirot strukturālo apakšsistēmu ekspluatācijas atļauju, dalībvalsts pārbauda, vai šīs apakšsistēmas ir projektētas, būvētas un uzstādītas tā, lai atbilstu pamatprasībām, un jo īpaši tā pārbauda, vai apakšsistēmas ir droši integrētas sistēmā, kurās tās iekļauj (15. panta 1. punkts). Tas tiek darīts, lai nodrošinātu dzelzceļa sistēmas drošu darbību un ar to saistīto risku pārvaldību.

Šajā nolūkā parasti ir jāpierāda:

—	attiecībā uz atsevišķas apakšsistēmas nodošanu ekspluatācijā - droša integrācija starp šo apakšsistēmu un visām pārējām apakšsistēmām, kurā tā integrēta,

—	attiecībā uz ritekļa nodošanu ekspluatācijā - droša integrācija starp ritekļa attiecīgajām apakšsistēmām (tikai pirmajai atļaujai) un droša integrācija starp ritekli un attiecīgo tīklu.

Tomēr drošas integrācijas pārbaudes nav jāveic visos apstākļos; piemēram, saistībā ar ritekļiem un saskaņā ar īpašiem nosacījumiem Direktīvas 2008/57/EK V nodaļā šīs saistības ir atceltas ritekļiem, kuriem jau ir piešķirta ekspluatācijas atļauja vienā dalībvalstī un kurus izmanto citā dalībvalstī.

Droša integrācija ir pamatprasību daļa (15. panta 1. punkts). Tādēļ tā ir ietverta SITS vai valstu noteikumos kā vispārīgs noteikums (17. pants).

Lai pierādītu drošu integrāciju, izmantojot RN KDM, pieteikuma iesniedzējam ir:

—	jāatsaucas vai nu uz SITS prasībām, vai valsts noteikumiem, piemērojot pirmo riska pieņemšanas principu “izmantot prakses kodeksus”, vai,

—	ja uz objektu neattiecas SITS un valsts noteikumi, jāveic skaidrs riska novērtējums vai līdzīgs pētījums, lai noteiktu trūkstošās prasības (trešais un otrais riska pieņemšanas princips RN KDM), kas ir jāpublisko, lai nodrošinātu pārredzamību par to, ko akceptē VDI.

Kā norādīts RN KDM, piemērojot RN KDM drošai integrācijai, nedrīkst izveidot prasības, kas ir pretrunā tām, kuras noteiktas SITS. Pēc analoģijas tas attiecas arī uz valsts noteikumiem. Tas nozīmē, ka, ja SITS prasības vai valsts noteikumi ir, tie ir obligāti. Ja tas nav ticis ņemts vērā, tad savietojamība nekad netiks panākta.

Secinājumi:

—

gadījumā, ja uz saskarni starp ritekli un tīklu attiecas vai nu SITS prasības, vai valsts noteikumi, pieteikuma iesniedzējs uzskata tos par prakses kodeksu, un apdraudējums(-i), attiecībā uz ko prasības ir noteiktas šādā SITS vai valsts noteikumos, tiek uzskatīts(-i) par pārbaudītu(-iem), ja tiek izpildītas vai nu SITS, vai valsts noteikumu prasības. Tas nozīmē, ka, ja SITS vai valsts noteikumu prasības ietver drošības pamatprasību (t. i., visus attiecīgos apdraudējumus), droša integrācija ir pierādīta, īstenojot SITS vai valsts noteikumu prasības,

—

ja ir apdraudējumi, attiecībā uz kuriem prasības SITS vai valsts noteikumos nav ietvertas, tas norāda, ka SITS vai valsts noteikumi nav pilnībā atbilstīgi pamatprasībām, un šīs nepilnības jānovērš saskaņā ar 7. pantu. Šīs “trūkstošās prasības” ir jāņem vērā, turpmāk pārskatot SITS, lai savstarpēji izmantojamās saskarnes pakāpeniski tiktu pilnībā ietvertas SITS. Līdz tam pieteikuma iesniedzējs riskus pārvalda, izmantojot salīdzināšanu ar atsauces sistēmu vai precīzu riska analīzi saskaņā ar RN KDM noteikumiem,

—	lai nodrošinātu savstarpēju izmantojamību, ir svarīgi, lai tehniskā savietojamība un droša integrācija starp ritekli un tīklu tiktu pierādīta ar noteikumos balstītu pieeju. Šajā nolūkā SITS izsmeļoši ietver abus aspektus.

Jāatzīmē, ka visas ekspluatācijas atļaujas piešķiršanas prasības ir iekļautas Direktīvā 2008/57/EK un ka vienlaicīgi ir ievērota gan Direktīva 2008/57/EK, gan Direktīva 2004/49/EK. Tas nozīmē, ka:

—

ja ir nepieciešamas prasības, lai saglabātu pašreizējo drošības līmeni saskaņā ar Direktīvu 2004/49/EK, kas pārsniedz SITS paredzēto drošības līmeni, tad, lai neierobežotu SITS atbilstošu vilcienu kustību, tās ir:

—	jāpieņem infrastruktūras vai darbības prasību veidā (jāiekļauj attiecīgajās SITS attiecīgi pamatotos īpašos gadījumos) vai,

—	ja ar ritekli saistīts pasākums ir neizbēgams, tas ir jāiekļauj SITS kā attiecīgi pamatots īpašs gadījums,

—	DV nedrīkst izmantot Direktīvu 2004/49/EK, lai noteiktu papildu prasības ekspluatācijas atļaujas piešķiršanai.

5.3.3. Ritekļu savietojamība

Sagatavojot vilcienus, DPU būs jāizmanto tādi ritekļi, kas ir tehniski savietojami ar tīklu, kā arī var būt savstarpēji savienojami. Tā kā sakabes sistēma var būt atkarīga no DPU izvēles sava parka pārvaldībai vai pēc vienošanās ar vairākiem DPU – dalītai parka pārvaldībai, nav pierādījumu, kas liecinātu, ka savstarpējai izmantojamībai vai optimālai saskaņošanai būtu nepieciešams, lai visiem dzelzceļa ritekļiem būtu vienādas sakabes.

Tomēr, tā kā riteklim pēc sakabināšanas ir jāsaglabā drošība, SITS jāietver vismaz funkcionālās prasības attiecībā uz sakabi, kuras ir jāpārbauda saistībā ar EK verifikācijas procedūru.

Īpaša situācija ir attiecībā uz vagoniem, kurus izmanto saistībā ar viena vagona kravu standarta sliežu ceļu tīklā. Ņemot vērā šādu vagonu parka lielumu, varētu paredzēt standarta sakabes specifikācijas iekļaušanu SITS; tomēr tas nav nepieciešams savstarpējas izmantojamības nodrošināšanai, tāpēc sakabes specifikācijai nav jābūt obligātai visiem vagoniem, bet piemērojamai tikai tiem vagoniem, kuros izmanto šādu standarta sakabi. ERA patlaban pēta šādu specifikāciju vispareizākās vietas optimizāciju: ja ritekļi ir DPU koplietojumā atbilstīgi komerclīgumam (piemēram, GCU), kur ir vislabākā vieta šīs specifikācijas pārvaldībai – pašā līgumā, brīvprātīgi ieviestos standartos, harmonizētos standartos vai SITS?

Secinājums: ja SITS ietver ritekļu savietojamības specifikāciju, šāda specifikācija tiek pārbaudīta EK verifikācijas procedūras ietvaros. Tomēr nav pierādījumu, kas liecinātu, ka savstarpējai izmantojamībai ir nepieciešams, lai visiem dzelzceļa ritekļiem būtu vienāda sakabe.

5.4. Atļaujas piešķiršana SITS atbilstīgu un SITS neatbilstīgu ritekļu gadījumā

5.4.1. Atļaujas piešķiršana SITS atbilstīgiem ritekļiem

Noteikumi attiecībā uz pirmo atļauju ir izklāstīti Direktīvas 2008/57/EK 22. pantā.

Ja visas apakšsistēmas, kurās integrē ritekli, ir atļautas saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK IV nodaļu, DV piešķir atļauju riteklim uzreiz bez turpmākām pārbaudēm, jo apakšsistēmas jau ir bijušas ietvertas pārbaudēs saskaņā ar procedūru attiecībā uz apakšsistēmu nodošanu ekspluatācijā, tostarp tehnisko savietojamību un drošu integrāciju (15. pants un 22. panta 2. punkta a) apakšpunkts). Gadījumos, kad apakšsistēma, kurā integrē ritekli, nav atļauta saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK IV nodaļu, ievēro turpmākajās rindkopās izklāstīto.

Attiecībā uz ritekļiem, kuru apakšsistēmām ir visas nepieciešamās “EK” verifikācijas deklarācijas, ir divu veidu tehniskā savietojamība: starp apakšsistēmām vienā riteklī un starp ritekli un tīklu (22. panta 2. punkta b) apakšpunkts).

Tāpat arī ir noteikums par atsevišķu drošas integrācijas pārbaudi gan starp apakšsistēmām, kurās integrē ritekli, gan starp ritekli un tīklu.

Atbildīgā iestāde pārbauda atbilstību valsts noteikumiem attiecībā uz atklātajiem punktiem un īpašiem gadījumiem.

Attiecībā uz papildu atļauju piemēro Direktīvas 2008/57/EK 23. pantu.

Lai papildu atļaujas gadījumā izvairītos no jaunām pārbaudēm, Direktīva 2008/57/EK nodrošina, ka atbilstību pamatprasībām var savstarpēji atzīt dažādos veidos.

Šajā gadījumā VDI var pieprasīt tikai tādas papildu prasības vai papildu riska analīzi (pamatojoties uz RN KDM), kas saistīta ar:

—	tehnisko savietojamību starp ritekli un attiecīgo tīklu, tostarp valsts noteikumiem, kurus piemēro atklātajiem punktiem, lai nodrošinātu šādu savietojamību, un

—	valsts noteikumiem, kas piemērojami īpašos gadījumos, kuri atbilstoši noteikti SITS.

Secinājums: dalībvalsts nedrīkst apšaubīt valsts noteikumus, kas attiecas uz atklātajiem punktiem, kuri nav saistīti ar tehnisko savietojamību starp ritekli un tīklu.

Tomēr tas nenozīmē, ka valsts noteikumi, kas nav saistīti ar tehnisko savietojamību starp ritekli un tīklu, tiek automātiski uzskatīti par līdzvērtīgiem un līdz ar to atsauces dokumentā klasificēti A grupā. Tas nozīmē, ka atsauces dokumentu saistībā ar SITS atbilstīgiem ritekļiem izmanto tikai tad, ja ir atklātie punkti, kas saistīti ar tehnisko savietojamību starp ritekli un tīklu, vai īpašos gadījumos. Tikai pēdējos divos gadījumos (tehniskā savietojamība starp ritekli un tīklu un īpašie gadījumi) pēc direktīvas 27. pantā minētā atsauces dokumenta pieņemšanas VDI nedrīkst apšaubīt prasības, kas ir savstarpēji atzītas un kā tādas tiek klasificētas A grupā saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK VII pielikumu.

Piemērs: nekādas turpmākas pārbaudes attiecībā uz papildu atļauju vilcienu vadības un signalizācijas SITS atbilstīgiem ritekļiem, kas kursē vilcienu vadības un signalizācijas SITS atbilstīgās līnijās (ar nosacījumu, ka tie abi ir sertificēti kā pilnībā atbilstoši specifikācijām, kas minētas Komisijas Lēmumā 2010/79/EK (13) ),

un,

ja VVS SITS atbilstīgam riteklim ir jāpiešķir papildu atļauja izmantošanai VVS SITS neatbilstīgā tīklā, tad ar VVS saistītas pārbaudes var attiekties tikai uz tehnisko savietojamību starp ritekļa vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu sistēmu un tīkla vilcienu vadības un signalizācijas sistēmu.

5.4.2. Atļauja SITS neatbilstīgiem ritekļiem

SITS neatbilstīgi ritekļi ir tādi, kas neatbilst visām spēkā esošajām SITS, tostarp tie, uz kuriem attiecas atkāpes, vai arī gadījumā, ja liela daļa pamatprasību nav noteiktas vienā vai vairākās SITS. Pēdējā no minētajiem gadījumiem, kaut arī riteklis var atbilst visām attiecīgajām SITS, terminu “SITS neatbilstīgs” lieto vienkāršības labad.

Attiecībā uz pirmo atļauju piemēro Direktīvas 2008/57/EK 24. pantu. Tas ir ļoti līdzīgs process tam, kuru izmanto SITS atbilstīgiem ritekļiem. Galvenā atšķirība ir tā, ka to pārbaužu jomu, kas jāveic attiecībā uz valsts noteikumiem, nosaka pēc atsauces dokumentā iekļautajiem parametriem; savukārt SITS atbilstīgiem ritekļiem pārbaužu jomu attiecībā uz valsts noteikumiem nosaka noteikumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu tehnisko savietojamību ar tīklu, atklātie jautājumi un īpašie gadījumi katrā SITS.

Tomēr attiecībā uz SITS ietvertajām daļām piemēro “EK” verifikācijas procedūru; tā ietver tehnisko savietojamību un drošu integrāciju, kā aprakstīts iepriekšējās iedaļās.

Attiecībā uz papildu atļauju piemēro Direktīvas 2008/57/EK 25. pantu.

Šajā gadījumā pārbaužu joma ir plašāka un nav tik ierobežota kā SITS atbilstīgu ritekļu gadījumā. DV var izmantot jebkurus noteikumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu pamatprasības, ja tie attiecas uz atsauces dokumentā ietvertajiem parametriem. Tomēr:

—

tās nedrīkst apšaubīt nevienu no pirmās atļaujas daļām, kas neattiecas uz tīklu, ja vien tās nevar pierādīt pieteikuma iesniedzējam ievērojamu drošības risku. Šī opcija nav pieejama VDI attiecībā uz SITS atbilstīgiem ritekļiem, tā nav pieejama arī attiecībā uz SITS neatbilstīgiem ritekļiem gadījumā, ja noteikumi, kas reglamentē attiecīgo parametru, pieder pie A grupas.

Tā kā apšaubīšana neskar apakšsistēmu brīvu apriti (16. pants), pirmajai dalībvalsts veiktajai apakšsistēmu pamatprasību verifikācijai ir prioritāte, un otra VDI varētu uzsākt pārbaudes tikai tad, ja uz pirmajām pārbaudēm neattiecās “EK” verifikācijas deklarācija,

—	tās var prasīt riska novērtējumu vai testus, lai pārbaudītu atbilstību valsts noteikumiem attiecībā uz visiem darbības reģistriem un tīkla savietojamības demonstrējumiem. Tomēr pēc atsauces dokumenta stāšanās spēkā to var darīt tikai attiecībā uz B un C grupas noteikumiem.

Daudzas dalībvalstis nošķir prasības, kuras attiecas uz ekspluatācijā esošajiem atļautajiem ritekļiem, no tām, kuras attiecas uz atļauju jauniem un modernizētiem/atjauninātiem ritekļiem. Ja tiek iesniegts papildu atļaujas pieteikums par ekspluatācijā esošu SITS neatbilstīgu ritekli otrā dalībvalstī, 25. pants ļautu otrajai dalībvalstij pārbaudīt tikai savietojamību ar tīklu pēdējā dalībvalstī. Otrā DV respektē pirmo atļauju, kaut arī tā var būt piešķirta saskaņā ar vecāku režīmu, izņemot būtiskus drošības riska gadījumus. Tas atbilst nepieciešamībai izvairīties no diskriminācijas starp ritekļiem, kas pirmo reizi bijuši atļauti vienā dalībvalstī, un ritekļiem, kuri pirmo reizi bijuši atļauti citā dalībvalstī.

Tāpēc skaidrības labad dalībvalstij savos valsts noteikumos nepārprotami jānorāda, kuri noteikumi attiecas uz visām ekspluatācijā esošajām apakšsistēmām un kuri noteikumi ir jāievēro tikai attiecībā uz jaunām un modernizētām/atjauninātām apakšsistēmām, kuras paredzēts atļaut nodot ekspluatācijā.

5.5. Ritekļu tipa apstiprināšana

Direktīva 2008/57/EK tipa apstiprinājumiem nosaka divas procedūras:

—

ritekļu tipu var vispirms apstiprināt (26. panta 1. punkts), pamatojoties uz tipa pārbaudi bez šāda tipa ritekļa ekspluatācijas atļaujas (termins “tipa pārbaude” nenozīmē tikai rasējumu pārbaudi pie galda, tas ietver visus nepieciešamos prototipa testus). Ja tips ir apstiprināts, tad visām ritekļu atļaujām jāpamatojas uz tipa atbilstības deklarāciju bez turpmākām pārbaudēm (26. panta 3. punkts),

vai

—	ja vispirms piešķir atļauju atsevišķam riteklim, tad tajā pašā laikā jāapstiprina arī ritekļa tips (26. panta 2. punkts).

Turklāt, ja riteklis saņem papildu ekspluatācijas atļauju otrā dalībvalstī, tad ritekļa tips ir jāapstiprina otrajā dalībvalstī, un pēc tam ritekļu atļaujas šajā otrajā dalībvalstī pamatojas uz tipa atbilstības deklarāciju bez turpmākām pārbaudēm.

5.6. Atļaujas ritekļiem, kas kursē TEN un ārpus TEN

Līdz šim pieņemto SITS ģeogrāfiskā darbības joma ir TEN-T tīkla dzelzceļa daļa (I pielikums). 2010. gada 29. aprīlī Komisija piešķīra Aģentūrai pilnvaras paplašināt SITS darbības jomu.

Saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 8. panta 3. punktu līdz brīdim, kad stājas spēkā SITS darbības jomas paplašināšana, kas ietver visu dzelzceļa tīklu:

ekspluatācijas atļaujas:

—	ritekļiem un vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmām, kuras vismaz daļēji izmanto tajā tīkla daļā, kas vēl nav ietverta SITS darbības jomā, attiecībā uz šo tīkla daļu,

—	infrastruktūras, energoapgādes un vilcienu vadības un signalizācijas stacionāro lauka iekārtu apakšsistēmām attiecībā uz tām tīkla daļām, kuras vēl neietilpst SITS darbības jomā,

piešķir saskaņā ar valsts noteikumiem, kas minēti Direktīvas 2008/57/EK 17. panta 3. punktā (14);

b)	atļaujas nodot ekspluatācijā ritekļus, kurus reizēm izmanto tajā tīkla daļā, kas vēl nav ietverta SITS darbības jomā, attiecībā uz šo tīkla daļu piešķir saskaņā ar 21. līdz 27. pantu un valsts noteikumiem, kas minēti Direktīvas 2008/57/EK 17. panta 3. punktā.

Tas nozīmē, ka, lai saņemtu atļauju visā DV tīklā, riteklis būtu jāpārbauda attiecībā uz divu noteikumu kopumu pirmajā gadījumā (viens TEN-T tīklam un viens tīklam ārpus TEN), ja vien dalībvalstis nelemj citādi, savos tiesību aktos transponējot Direktīvu 2008/57/EK, bet tikai uz vienu noteikumu kopumu, ja ritekli dažkārt izmanto ārpus TEN.

5.7. Atļauju piešķiršana ritekļiem no trešām valstīm

Vispārīgais princips ir tāds, ka pirms izmantošanas tīklā trešās valsts ritekļa ekspluatācijas atļauju pirmo reizi piešķir par šo tīklu kompetentā valsts drošības iestāde (21. panta 1. punkts).

Gadījumos, ja ritekļi kursē starp dalībvalsti un trešo valsti tīklā, kura sliežu ceļa platums atšķiras no sliežu ceļa platuma Kopienas galvenajā dzelzceļa tīklā un uz ko attiecas īpaši gadījumi vai atkāpes, var būt piemērojami starptautiskie nolīgumi (21. panta 11. punkts). Tas parasti ir tādu ritekļu gadījumā, kas kursē starp Baltijas valstīm un trešām valstīm, kurās ir Krievijas sliežu ceļa platums.

Izņēmums no vispārīgajiem noteikumiem ir ekspluatācijas atļaujas, kas piešķirtas līdz 2008. gada 19. jūlijam, tostarp tās, kas piešķirtas saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem, piemēram, RIC un RIV, jo šīs atļaujas paliek spēkā saskaņā ar nosacījumiem, ar kuriem tās piešķirtas (21. panta 12. punkts).

Visbeidzot, attiecībā uz starptautiskiem nolīgumiem ir jāatgādina, ka tad, ja ES ir šādu nolīgumu dalībniece, šādu nolīgumu noteikumi ir saistoši ES un tās dalībvalstīm. Piemēram, kad ES būs pilntiesīga COTIF 99 dalībniece un piemēros pārskatīto papildinājumu ATMF, ritekļi, kam atļauja piešķirta trešā valstī, kas piemēro COTIF, varēs ienākt ES tīklā, ja kompetentā iestāde tiem būs piešķīrusi atļauju, pamatojoties uz prasībām, kas ir identiskas vai līdzvērtīgas ES spēkā esošajām prasībām un kurās ņem vērā līdzīgu atbilstības novērtēšanas procedūru. Pārskatītajā papildinājumā ATMF precizē nosacījumus, kas ļauj savstarpēji atzīt ES un ārpus ES izsniegtās atļaujas, un līdz ar to iespēju ienākt ES bez papildu atļaujas, un tam jāattiecas uz kravas vagoniem līdzīgi kā iepriekšējā RIV režīmā.

6. Process, kas jāievēro pēc atļaujas piešķiršanas

6.1. Vilciena veidošana

Kad ritekļiem ir piešķirta atļauja, DPU tos var izmantot, lai veidotu vilcienu.

Satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS (4.2.2.5. iedaļa “Vilciena sastāvs”) noteikts, ka DPU paredz vilcienu veidošanas noteikumus un procedūras un šā procesa ierobežojumus (piemēram, atklāto kravas vagonu kravas gabarīti, bīstamo kravu novietošana noteiktā stāvoklī, pietiekamas vilces un bremzēšanas jaudas nodrošināšana). Procesus, lai atbilstu šiem noteikumiem, regulē DPU drošības pārvaldības sistēma.

6.2. Savietojamības ar maršrutu izvērtēšana

DPU drošības pārvaldības sistēmā paredz procedūras, lai nodrošinātu vilcienu savietojamību ar maršrutu (piemēram, maksimālo garumu, elektrifikācijas tipu, minimālā rādiusa līknes). DPU DPS būs jāņem vērā vilcienu ekspluatācijas noteikumi/nosacījumi, kas ietverti satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS (15) un valsts noteikumos.

Pirms DPU savam vilcienam iepērk no IP piekļuvi tīklam, tam vispirms ir jāzina piekļuves veids, kuru IP piedāvā pārdošanai. DPU ir jābūt pārliecinātam, ka maršruts, kurā tas plāno iegādāties piekļuvi, ir piemērots ritekļiem un vilcieniem, kurus plānots tajā izmantot.

Infrastruktūras reģistrā DPU ir jāatrod ziņas par infrastruktūras veidu, lai noteiktu, vai vilciens, kuru tas plāno izmantot, ir savietojams ar konkrēto maršrutu. IP katram parametram reģistrā norāda saskarnes parametru robežvērtības, kuras maršruta posmā tiek uzturētas. Reģistrā jāietver arī atbilstības gadījums, ja SITS piedāvā vairākas izvēles vai ļauj IP izmantot valsts noteikumus.

DPU paļaujas uz šīs informācijas integritāti, lai nodrošinātu vilcienu drošu ekspluatāciju.

IP pienākums publiskot informāciju par infrastruktūras raksturojumu ir spēkā jau pašlaik (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/14/EK (16) attiecībā uz piekļuvi tīklam, Direktīva 2004/49/EK, 2008/57/EK un SNV SITS attiecībā uz ekspluatāciju). Līdz pilnīga un darboties spējīga infrastruktūras reģistra izveidei IP jāpublisko šī informācija citā veidā. Tas nesniedz pilnvaras IP pieprasīt noteikta veida otro atļauju DPU ritekļiem/vilcieniem. Kad DPU, izmantojot infrastruktūras reģistru un ritekļu tehnisko dokumentāciju un ņemot vērā ierobežojumus attiecībā uz ritekļa ekspluatācijas atļauju, ir noskaidrojis, ka ritekļi, kurus tas plāno izmantot vilcienā, ir savietojami ar maršrutu, tas atsaucas uz satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS noteikumiem (jo īpaši tās 4.2.2.5. iedaļu “Vilciena sastāvs”, 4.2.2.6. iedaļu “Vilciena bremzēšana” un 4.2.2.7. iedaļu “Vilciena uzturēšana darba kārtībā”), lai noskaidrotu, vai ir kādi ar vilcienu saistīti ierobežojumi, kas kavē darbību konkrētajā maršrutā (piemēram, ātruma, garuma vai energoapgādes ierobežojumi).

Kad DPU ir konstatējis maršruta un vilciena savietojamību, tas var ekspluatēt vilcienu.

Ir svarīgi atzīmēt, ka Direktīvā 2004/49/EK noteikts, ka IP un DPU atbild katrs par savu sistēmas daļu. DPU atbild tikai par drošu vilcienu ekspluatāciju. IP uzdevums aprobežojas ar infrastruktūras pārvaldību, un tāpēc IP neatbild par vilcienu ekspluatāciju, izņemot kustības atļaujas piešķiršanu.

6.3. Vilcienu ceļa iegūšana (jaudas iedalīšana)

Direktīvas 2001/14/EK 5. panta 1. punktā teikts: “Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem ir tiesības bez diskriminācijas saņemt minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu un sliežu ceļa piekļuvi apkalpes iekārtām, kā aprakstīts II pielikumā. To pakalpojumu sniegšanu, kas minēti II pielikuma 2. punktā, veic bez diskriminācijas, un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma pieprasījumu var noraidīt vienīgi tad, ja tirgū ir atbilstīgas alternatīvas.”

Tādēļ DPU ir tiesības uz piekļuvi, DPU nav jālūdz IP atļauja/pilnvaras/pieņemšana attiecībā uz piekļuvi, un IP nedrīkst uzspiest “ritekļa vai vilciena atļaujas” vai “pieņemšanas” procesu (piemēram, noteikta veida “maršruta pieņemšanu”) kā piekļuves režīma daļu. Visi jautājumi saistībā ar drošību un tehnisko savietojamību ir ietverti savstarpējās izmantojamības un drošības direktīvās, tikai VDI ir tiesības piešķirt atļaujas, un DPU atbild par to, ka tas izmanto ritekļus un vilcienus, kas ir savietojami ar infrastruktūru.

Ja atļaujas piešķiršanas procesā IP vai DPU ir bažas attiecībā uz otras puses ritekļa vai stacionāras iekārtas ekspluatācijas atļauju, tam būtu jāvērš uz to otras puses uzmanība un, ja jautājums joprojām nav atrisināts, tas jāiesniedz VDI, kurai šīs piezīmes jāņem vērā, pieņemot lēmumu par atļaujas piešķiršanu.

Ja IP vai DPU ir bažas attiecībā uz īpaša ritekļa vai stacionāras iekārtas izmantošanu kādā konkrētā līnijā, tam būtu jāvērš uz to otras puses uzmanība, lai atrastu savstarpēji saskaņotu risinājumu. Ja tie šādu risinājumu rast nevar, tiem jāiesniedz jautājums VDI, kas pieņem lēmumus saskaņā ar savām pilnvarām.

Tomēr, lai gan IP nav atļaušanas funkcijas ritekļu atļauju piešķiršanas procesā, saskaņā ar Direktīvu 2001/14/EK tie atbild par jaudas iedalīšanu. Vilcienu ceļu iedalīšana faktiski ir dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšana vilcieniem. Dažos gadījumos šī jauda var nebūt pietiekama, lai apmierinātu visu to DPU pieteikumus, kuri to pieprasa. Šajā gadījumā piemēro Direktīvas 2001/14/EK noteikumus.

7. Izmaiņas attiecībā uz jau apstiprinātu apakšsistēmu vai ritekli

7.1. Procedūra, kas jāievēro

Apakšsistēmas atbilst SITS, kas ir spēkā to ekspluatācijā nodošanas, modernizācijas vai atjaunināšanas brīdī (5. panta 2. punkts). Tomēr tas, ka apakšsistēma tiek modernizēta vai atjaunināta, automātiski nenozīmē, ka nepieciešama jauna atļauja tās nodošanai ekspluatācijā.

Saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 20. pantu dalībvalsts, ņemot vērā līgumslēdzēja vai ražotāja iesniegto dokumentāciju un SITS īstenošanas stratēģiju, izlems, vai darbu apjoms nozīmē jaunu ekspluatācijas atļauju. Ja vajadzīga jauna atļauja, dalībvalsts izlemj, kādā mērā projektam jāpiemēro SITS. Jauna atļauja nodošanai ekspluatācijā ir vajadzīga ikreiz, kad paredzētie darbi var negatīvi ietekmēt attiecīgās apakšsistēmas vispārējo drošības līmeni (ja darbi izraisa būtiskas izmaiņas apakšsistēmas paredzētajā ekspluatācijas stāvoklī, uz tehniskajiem raksturlielumiem attiecas SITS vai valsts tehniskie noteikumi). Ja paredzētais ekspluatācijas stāvoklis nemainās, tad jauna atļauja nav vajadzīga.

Attiecībā uz apakšsistēmu “EK” verifikācijas procedūru, ja modernizācija vai atjaunināšana neattiecas uz visu apakšsistēmu, pieteikuma iesniedzējs var pieteikties uz modernizētās/atjauninātās daļas “starpposma verifikācijas atestāciju” un ar to saistīto sertifikātu, ko izsniedz paziņotā iestāde, un deklarāciju, ko izdod pieteikuma iesniedzējs (VI pielikums (17). Tomēr, ja ir vajadzīga jauna ekspluatācijas atļauja, tad, lai piešķirtu atļauju, ir vajadzīgs arī “EK” sertifikāts un verifikācijas procedūras deklarācija. Šādā gadījumā attiecīgajos sertifikātos un deklarācijās norāda precīzu atsauci uz SITS vai to daļām, kas “EK” verifikācijas procedūras laikā netika pārbaudītas attiecībā uz to atbilstību.

7.2. Saikne starp īpašiem gadījumiem, atkāpēm un SITS daļēju piemērošanu atjaunināšanas/modernizēšanas gadījumā

Direktīva 2008/57/EK neparedz hierarhiju attiecībā uz atkāpēm (9. pants), īpašiem gadījumiem (5. panta 5. punkts) un daļēju SITS piemērošanu atjaunināšanas/modernizēšanas gadījumā (20. pants).

Izvēloties starp turpmāku atkāpju pieprasīšanu un īpašo gadījumu ietveršanu SITS, piemēro šādus principus, kurus attiecīgajām pusēm ieteicams ņemt vērā, lai mazinātu birokrātiju:

—

konstatētā pastāvīgā neatbilstība SITS 4. nodaļā noteiktajai mērķa sistēmai būtu jārisina, piemērojot īpašos gadījumus: tas ļautu izvairīties no daudziem nevajadzīgiem lūgumiem noteikt atkāpes (īpašā gadījuma nepieciešamība DV ir jādeklarē SITS izstrādes laikā, lai šādus īpašos gadījumus varētu iekļaut SITS),

—	konstatētie pagaidu vai vietējie/vienreizējie gadījumi, kad netiek ievērotas SITS, jārisina, turpmāk pieprasot noteikt atkāpi: tas ļautu izvairīties no daudziem nevajadzīgiem īpašiem gadījumiem SITS.

Īstenojot projektu, šādi jautājumi jāuzdod šādā secībā:

a)	Vai ir iespējams īstenot mērķa sistēmu?

b)	Ja nē, vai ir īpašs gadījums, kas noteikts SITS?

c)	Ja nav, vai tas ir gadījums, kad jāpieprasa noteikt atkāpi?

d)	Ja nav un ja tas ir modernizācijas/atjaunināšanas projekts, tad kādu mērķa sistēmas daļu var piemērot? (Dažos gadījumos SITS īstenošanas stratēģijā var būt noteikumi, kas attiecas uz šo tematu.)

Dalībvalstis a) un b) gadījumā varēs pieņemt lēmumus bez Komisijas vai citu dalībvalstu iejaukšanās. Komisijai un citām dalībvalstīm c) un d) gadījumā būs pieeja informācijai, un dažos gadījumos tās spēs iejaukties:

—	ar komiteju procedūru (Komisija un visas dalībvalstis),

—	vai ar divpusējām sarunām (Komisija un attiecīgās dalībvalstis).

Attiecībā uz infrastruktūru un lauka iekārtām c) un d) gadījumā daļēja SITS piemērošana nav ieteicama, jo tas var ilgu laiku kavēt vilcienu brīvu kustību. SITS daļēja piemērošana ritošā sastāva gadījumā ir mazāk apgrūtinoša, jo tā ietekmē tikai ritekļa turētāju un DPU, kas to lieto. Visbeidzot, 20. panta 2. punktā pieprasītās informācijas sniegšana ir būtiska, jo nosaka gan SITS attīstību/pārskatīšanu nākotnē, gan savstarpējās izmantojamības progresu. Tā arī ļauj Komisijai pārbaudīt, vai Direktīva 2008/57/EK tiek piemērota pareizi.

Atgādinājums: īpaši gadījumi un atkāpes var būt arī jaunos projektos.

8. Funkcijas un pienākumi

Direktīva 2008/57/EK nosaka virkni funkciju un pienākumu subjektu kopumam. Dažos gadījumos subjekts var pildīt vairākus no šiem pienākumiem. Dažos gadījumos subjekti var slēgt apakšuzņēmuma līgumus īpašu uzdevumu veikšanai, bet tie nedrīkst veidot jaunas prasības, funkcijas vai pienākumus. Apakšuzņēmējam ir jāievēro tādi paši ierobežojumi kā atbildīgajiem subjektiem un jādarbojas tāpat kā subjektiem. Apakšuzņēmēji uzņemas pilnu atbildību.

8.1. Pieteikuma iesniedzējs ekspluatācijas atļaujas saņemšanai

“Pieteikuma iesniedzējs” nav viens subjekts; tā ir puse, kas iesniedz attiecīgu pieteikumu. Direktīvā 2008/57/EK paredz iespēju pieteikuma iesniedzējiem iesniegt pieteikumus attiecībā uz:

—	starpposma verifikācijas atestāciju,

—	EK verifikāciju,

—	verifikāciju saskaņā ar valsts noteikumiem,

—	KDM novērtēšanu (Regula (EK) Nr. 352/2009),

—	apakšsistēmas ekspluatācijas atļauju,

—	ritekļa pirmo ekspluatācijas atļauju,

—	ritekļa papildu ekspluatācijas atļauju,

—	ritekļa tipa apstiprinājumu.

Pieteikuma iesniedzējs apakšsistēmas ekspluatācijas atļaujas saņemšanai:

—	iesniedz pieteikumu par atļauju nodot ekspluatācijā apakšsistēmu,

—	nodrošina, ka apakšsistēmai ir veikta verifikācijas procedūra, un nodrošina VDI visus vajadzīgos pierādījumus,

—	saskaņā ar 20. pantu varētu būt pienākums: “Veicot atjaunošanu vai modernizāciju, līgumslēdzējs subjekts vai ražotājs attiecīgajai dalībvalstij nosūta projekta dokumentāciju.”,

—	ja nepieciešams, uzaicina RN KDM novērtēšanas iestādi izsniegt drošības novērtējuma ziņojumu.

Tāpat, lai saņemtu ritekļa ekspluatācijas atļauju, pieteikuma iesniedzējs:

—	iesniedz pieteikumu,

—	iesniedz “dokumentāciju” (23. pants – SITS atbilstīgiem ritekļiem) vai “tehnisko dokumentāciju” (25. pants – SITS neatbilstīgiem ritekļiem) papildu atļauju gadījumā.

1. piezīme: ja DPU vai IP ir pieteikuma iesniedzējs ekspluatācijas atļaujas saņemšanai, tas uzņemas visus pienākumus, kuri attiecas uz ekspluatācijas atļaujas pieteikuma iesniedzēju, bet tie nav atkarīgi no to DPU vai IP darbības. Tas, ka pieteikuma iesniedzējs ir DPU vai IP (vai pat cits uzņēmums), neietekmē tā funkcijas un pienākumus kā pieteikuma iesniedzējam ekspluatācijas atļaujas saņemšanai.

2. piezīme: pieteikuma iesniedzējs ekspluatācijas atļaujas saņemšanai ne vienmēr ir tas, kurš organizē “EK” verifikācijas procedūru un valsts verifikācijas procedūru. Piemēram, attiecībā uz ritekli ražotājs var organizēt pilnu verifikācijas procedūru (izvēlēties un uzaicināt paziņoto(-ās) iestādi(-es), izveidot “EK” deklarāciju, organizēt atbilstības valsts noteikumiem verifikāciju, ko veic atbildīgā(-ās) iestāde(-es), un organizēt riska novērtēšanu), un tad ritekļa īpašnieks vai turētājs var iesniegt pieteikumu ekspluatācijas atļaujas saņemšanai.

8.2. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums (DPU)

DPU ir viens no subjektiem (līdz ar ražotājiem, apsaimniekotājiem utt.), kas var būt pieteikuma iesniedzējs.

Direktīvas 2008/57/EK 15. panta 3. punktā atsaucas uz pienākumu, kuru DPU drošības pārvaldības sistēmai uzliek ar Direktīvu 2004/49/EK, nodrošināt apakšsistēmu un ritekļu atbilstību pamatprasībām. Līdz ar to tā paredz pienākumu uzturēt tehnisko savietojamību. Lai saglabātu tehnisko savietojamību, DPU DPS nodrošina, lai ritekļi, kurus DPU ekspluatē, tiktu uzturēti saskaņā ar SITS un valsts noteikumiem, kas nosaka prasības attiecībā uz tehnisko savietojamību starp ritekļiem un infrastruktūru.

8.3. Infrastruktūras pārvaldītājs (IP)

Šī iedaļa attiecas uz IP tikai tā infrastruktūras pārvaldītāja darbības jomā, nevis kā uz pārbaudes/tehniskās apkopes/darbu vilcienu ekspluatantu.

IP tiešais pienākums ir veicināt apstiprināšanas procesu. Ja VDI pieprasa papildu pārbaudes, 23. panta 6. punktā noteikts: “Infrastruktūras pārvaldītājs, apspriežoties ar pieteikuma iesniedzēju, pieliek visus pūliņus, lai nodrošinātu, ka jebkādas pārbaudes var notikt trīs mēnešu laikā pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma saņemšanas.”

Turklāt 15. panta 3. punkts atsaucas uz Direktīvā 2004/49/EK minēto IP DPS pienākumu nodrošināt tā apakšsistēmu atbilstību pamatprasībām. Līdz ar to ir pienākums saglabāt tehnisko savietojamību.

Lai IP izpildītu savu pienākumu uzturēt tehnisko savietojamību (līdz ar citām pamatprasībām), kamēr ritekļi tiek izmantoti tīklā, IP savas DPS ietvaros jāuztur apakšsistēmas saskaņā ar SITS un valsts noteikumiem, kas nosaka prasības attiecībā uz tehnisko savietojamību starp ritekļiem un infrastruktūru. Ja tīkls neatbilst SITS vai valstu noteikumiem, IP tas jāuztur, ievērojot INFR publicēto deklarēto ierobežojumu kopumu.

Lai saglabātu tehnisko savietojamību, IP – DPS ietvaros – jāinformē DPU par infrastruktūras īpatnībām dažādos maršrutu posmos un jāsniedz parametri, atsaucoties uz infrastruktūras reģistra specifikācijām. Lai nodrošinātu, ka maršruta posmu savietojamība ar vilcieniem laika gaitā tiek saglabāta, IP jāpārvalda un jāuztur infrastruktūra, ievērojot deklarētos ierobežojumus, un jāinformē DPU par jebkurām infrastruktūras raksturlielumu izmaiņām.

IP ir arī viens no subjektiem (līdz ar ražotājiem, apsaimniekotājiem utt.), kas var būt pieteikuma iesniedzējs.

8.4. Par tehnisko apkopi atbildīgā struktūra (TAAS)

Direktīvas 2004/49/EK 14. panta a) punktā, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2008/110/EK, noteikts, ka pirms nodošanas ekspluatācijā katram riteklim jābūt TAAS, kas tam ir norīkota.

Paturot prātā to, ka ekspluatācijas atļauja nav atkarīga no DPU veiktās ritekļa ekspluatācijas vai TAAS veiktās ritekļa tehniskās apkopes un ka Direktīva 2004/49/EK attiecas uz ritekļu ekspluatāciju (izmantošanu) un tehnisko apkopi, TAAS var norīkot pirms vai pēc ritekļa ekspluatācijas atļaujas piešķiršanas, bet vienmēr pirms tā reģistrācijas valsts ritekļu reģistrā (TAAS ir obligāts lauks VRR) un pirms to faktiski nodod ekspluatācijā vai izmanto tīklā.

No tā izriet, ka TAAS nav nekādu funkciju, nedz arī nozīmes atļauju izsniegšanas procesā.

8.5. Paziņotā iestāde (PaIe)

Paziņotās iestādes pārbauda atbilstību SITS un sagatavo “EK” verifikācijas sertifikātu, kas paredzēts pieteikuma iesniedzējam.

Direktīvas 2008/57/EK 18. panta 2. punktā teikts, ka paziņotās iestādes verifikācija “attiecas arī uz aplūkojamās apakšsistēmas saskarņu verificēšanu sistēmā, kurā tā iekļauta, pamatojoties uz attiecīgajā SITS un 34. un 35. pantā paredzētajos reģistros pieejamo informāciju”.

Tas nozīmē, ka paziņotās iestādes funkcijas ir pārbaudīt tehnisko savietojamību ar citām apakšsistēmām, kas ir saskaņā ar to, ka tehniskā savietojamība ir ietverta SITS. Šo pārbaužu darbības joma ietver tikai attiecīgās SITS.

Katra paziņotā iestāde apkopo tehnisko dokumentāciju attiecībā uz to veikto verifikāciju.

8.6. Atbildīgā iestāde (AtIe)

Direktīvas 2008/57/EK 17. pantā teikts: “Tādēļ (ja piemēro valsts noteikumus) dalībvalstis arī izraugās iestādes, kas attiecībā uz šiem tehniskajiem noteikumiem ir atbildīgas par 18. pantā minēto verifikācijas procedūru.” (Procedūra, ar ko izveido “EK” verifikācijas deklarāciju.)

Tas norāda, ka valsts noteikumu piemērošanas gadījumā AtIe veic to pašu procedūru, kuru paziņotā iestāde, un apkopo tehnisko dokumentāciju, kas attiecas uz tās verifikācijas darbības jomu.

8.7. Valsts drošības iestāde (VDI)

VDI rīkojas dalībvalsts vārdā, piešķirot ekspluatācijas atļaujas.

VDI uzdevumi ir izklāstīti Direktīvas 2004/49/EK 16. pantā. Attiecībā uz lēmumu pieņemšanas procedūru VDI pieņem lēmumu četru mēnešu laikā pēc visas pieprasītās informācijas saņemšanas, neskarot īpašos termiņus, kas noteikti Direktīvas 2008/57/EK 21. pantā. Tas nozīmē, ka četru mēnešu termiņu nosaka, piemēram, pirmās ritekļa ekspluatācijas atļaujas pieprasījuma gadījumā.

Sakarā ar to, ka procedūras var ilgt vairākus mēnešus, ir ieteicams, ka VDI konkrētam atļaujas piešķiršanas procesam piemēro tos noteikumus, kuri ir bijuši spēkā pieteikuma iesniegšanas dienā, un ka turpmākajā procesā nekādi jauni noteikumi netiek piemēroti.

Negadījumu vai starpgadījumu rezultātā dalībvalstis var apsvērt iespēju ieviest steidzamus pasākumus, un šādā gadījumā dalībvalstīm jāatzīst, ka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma drošības pārvaldības sistēma ir galvenais mehānisms, ar kuru pārvalda jaunus ritekļu ekspluatāciju apdraudošus riskus, kas var būt konstatēti negadījuma/starpgadījuma izmeklēšanas gaitā vai pārraudzības kontekstā.

Pat tad, ja dalībvalsts uzskata, ka ir steidzami nepieciešams jauns noteikums saistībā ar ekspluatācijas atļaujas piešķiršanu, tai ir jāievēro piemērojamajos Eiropas tiesību aktos noteiktā procedūra, tostarp prasība paziņot projektu Komisijai saskaņā ar Direktīvu 98/34/EK vai 2004/49/EK. Šādus noteikumus izstrādā, piemēro un izpilda atklāti un nediskriminējoši, un tie nedrīkst radīt nevajadzīgus papildu šķēršļus Eiropas dzelzceļa transporta sistēmā.

Turklāt pieredze, kas gūta, īstenojot papildu pasākumus pēc traģiskā Viaredžo negadījuma 2009. gada jūnijā, liecina, ka kompetentajām iestādēm pirms steidzamu valsts mēroga pasākumu pieņemšanas jāveic informācijas apmaiņa ar ERA izveidota tīkla/darba grupas starpniecību; šis koordinācijas mehānisms uzlabo analīzes kvalitāti un neitralitāti un sniedz plašāku informāciju, uz kuras pamata var pieņemt atbilstīgus obligātus vai brīvprātīgus pasākumus Eiropas vai valsts mērogā.

8.8. Dalībvalsts (DV)

Dalībvalstis atbild par direktīvu transponēšanu valsts tiesību aktos un atbilstības nodrošināšanu.

Attiecībā uz ekspluatācijas atļaujām DV uzdevums – saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 17. pantu – ir izstrādāt un paziņot valsts noteikumu sarakstu, kas ietver pamatprasības izņēmuma gadījumā, īpašā gadījumā (ja īpašā gadījumā tas nepieciešams), atklāto jautājumu gadījumā vai ja nav attiecīgu SITS. Dalībvalsts arī izraugās iestādes, kas atbild par atbilstības verifikāciju saskaņā ar valsts noteikumiem. DV tos arī dara pieejamus IP, DPU un pieteikuma iesniedzējiem ekspluatācijas atļaujas saņemšanai.

Dalībvalstīm, ja nav attiecīgu SITS, jāpamatojas uz noteikumiem, kas attiecas uz pamatprasībām, tostarp par ritekļu un tīklu tehnisko savietojamību, un šie noteikumi jāpublisko un jāievieš. Lai saglabātu savietojamību valsts līmenī un novērstu pieteikuma iesniedzēju diskrimināciju, šiem noteikumiem ir jābūt tikpat detalizētiem kā SITS un prasībās nepārprotamiem (t. i., tajos jānorāda attiecīgo parametru vērtības un atbilstības novērtēšanas metodes).

Dalībvalstis atbild arī par to paziņošanu PaIe un AtIe.

8.9. Novērtēšanas iestāde saistībā ar RN KDM (KDM novērtēšanas iestāde)

KDM novērtēšanas iestāde ir iesaistīta drošas integrācijas verifikācijā, ja nepieciešams saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 15. panta 1. punktu atbilstoši RN KDM.

VDI, piešķirot ekspluatācijas atļauju, var rīkoties kā KDM novērtēšanas iestāde:

—	saistībā ar apakšsistēmas “EK” verifikācijas procedūru, ja SITS ir nepieciešama KDM novērtēšanas iestādes iejaukšanās (RN KDM 7. panta 3. punkts),

—	kā paredzēts RN KDM (RN KDM 2. panta 2. punkta b) apakšpunkts, 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 7. panta 2. punkts).

Tomēr ikreiz, kad VDI darbojas kā KDM novērtēšanas iestāde, šim uzdevumam jābūt funkcionāli nošķirtam, un tas jāveic personām, kas neatbild par ekspluatācijas atļauju piešķiršanu un lēmumu pieņemšanu saistībā ar atļaujas piešķiršanu.

9. Reģistri

9.1. Tīkla pārskats

Direktīvas 2001/14/EK 3. pantā izklāstīta prasība par tīkla pārskatu, kas ir līdzeklis piekļuves tiesību piešķiršanai, lai IP varētu nodrošināt nepieciešamo informāciju par, cita starpā, pieejamo “infrastruktūras raksturojumu”, kas ļaus DPU pieprasīt maršruta jaudu. DPU jāzina maršruta infrastruktūras raksturlielumi, lai varētu pierādīt, ka maršruts ir saderīgs ar tā vilcienu.

Pēc IP esošo tīklu pārskatu analīzes šķiet, ka sniegtā informācija nav saskaņota un pietiekama, lai pārbaudītu tehnisko savietojamību starp vilcienu un tīklu. Saistībā ar pārstrādāto Direktīvu 2001/14/EK, lai novērstu jebkādus apgrūtinošus uzdevumus un to pārklāšanos, tīkla pārskatam un infrastruktūras reģistram jābūt saderīgiem attiecībā uz informāciju, kas saistīta ar “infrastruktūras raksturojumu”.

9.2. Infrastruktūras reģistrs (INFR)

Infrastruktūras reģistrs tika ieviests kā līdzeklis, lai nodrošinātu saderību starp vilcieniem un maršrutiem un aprakstītu tādas jaunas, atjauninātas un modernizētas infrastruktūras atbilstību, kas nodota ekspluatācijā saskaņā ar Direktīvu 2001/16/EK. Tā darbības joma aprobežojās ar TEN-T. Infrastruktūras reģistra saturs bija jāizklāsta attiecīgajās SITS.

Ar Direktīvas 2008/57/EK 35. pantu apstiprināja šo pieeju un paplašināja infrastruktūras reģistru, ietverot visu tīklu.

Tā rezultātā paplašinātajā infrastruktūras reģistrā jāsniedz informācija, kas nepieciešama, lai noteiktu saderību saskaņotā veidā un nodrošinātu Direktīvas 2008/57/EK piemērošanu attiecībā uz infrastruktūras raksturojumu saskaņā ar Direktīvu 2001/14/EK.

Tādējādi, ja “infrastruktūras raksturojums” mainās, skarot vilcienu saderību, tīkla apraksts ir jāatjaunina saskaņā ar specifikācijām, kuras paredzēts pieņemt (35. pants).

Lai saderības pārbaude būtu efektīva, jāsaskaņo infrastruktūras reģistra un Eiropas apstiprināto ritekļu tipu reģistra parametri.

9.3. Eiropas apstiprināto ritekļu tipu reģistrs (EARTR)

Eiropas apstiprināto ritekļu tipu reģistrā viens pret vienu veidā jāidentificē visu tipu ritekļi, kurus atļauts nodot ekspluatācijā Kopienas dzelzceļu tīklā, šādos nolūkos:

—	lai VDI varētu vienkāršot apstiprinātajam tipam atbilstošu ritekļu ekspluatācijas atļauju piešķiršanu,

—	veicināt savstarpējas atzīšanas procesu, sniedzot papildu informāciju par atļautajiem ritekļu tipiem,

—

ļaut jebkurai organizācijai, kas ieinteresēta ar dzelzceļu saistītā uzņēmējdarbībā (dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, ritekļu īpašnieks vai turētājs, līzinga sabiedrība utt.), uzzināt, kādiem ritekļu tipiem ir piešķirtas ekspluatācijas atļaujas katrā dalībvalstī, un sniegt pieteikuma iesniedzējiem pamatotu pārliecību par iznākumu, kad tie iesniedz pieteikumu ritekļa ekspluatācijas atļaujas saņemšanai,

—	lai VDI, izmeklēšanas organizācijas utt. varētu saņemt jebkura ekspluatācijā atļauta ritekļa galvenos tehniskos raksturlielumus,

—	lai Aģentūra varētu saņemt informāciju par dažādās dalībvalstīs apstiprinātajiem ritekļu tipiem, nošķirot SITS atbilstīgos un SITS neatbilstīgos ritekļus, un

—

lai jebkura organizācija, kas ieinteresēta veikt ar dzelzceļu saistītu uzņēmējdarbību, gūtu vispārīgu priekšstatu par to, kuri ritekļu tipi varētu būt saderīgi ar konkrēto tīklu. Šim reģistram nevajadzētu kļūt par pēdējo pārbaudi attiecībā uz vilcienu tehnisko savietojamību ar tīklu vai tīkla maršruta posmu tāpēc, ka vilciens var nebūt saderīgs ar maršrutu pat tad, ja visi ritekļi, kas to veido, ir saderīgi ar to pašu maršrutu. Uz vilciena un maršruta saderību attiecas satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS noteikumi (sk. šā dokumenta 5. iedaļu),

—	uzzināt attiecīgā ritekļa tipa ierobežojumus.

9.4. Valsts ritekļu reģistrs (VRR)

Valsts ritekļu reģistru izmanto apstiprināto ritekļu identificēšanai un šādiem nolūkiem:

—	ritekļiem piešķirtās atļaujas un identifikācijas numura reģistrēšanai,

—	īsas Eiropas mēroga informācijas meklēšanai par noteiktu ritekli,

—	lai varētu sazināties ar īpašnieku un turētāju, kā arī

—	lai noteiktu par tehnisko apkopi atbildīgo struktūru jebkuram ekspluatācijā nodotam riteklim.

9.5. Atsauces dokuments

Direktīvas 2008/57/EK 27. pants paredz, ka jāpieņem atsauces dokuments, atsaucoties uz tiem valstu noteikumiem, kurus dalībvalstis piemēro ritekļu nodošanai ekspluatācijā. To izmanto:

—	lai noteiktu parametrus, kas jāpārbauda ritekļu atļauju piešķiršanai; tiem jābūt tādiem pašiem parametriem kā tiem, kas noteikti SITS, un

—	lai reģistrētu valstu ritekļu atļauju piešķiršanas noteikumu līdzvērtību un klasifikāciju, veicinot savstarpējo atzīšanu.

Atsauces dokuments tiks izmantots attiecībā uz tām ritekļu ekspluatācijas atļaujām, uz kurām attiecas Direktīva 2008/57/EK, un tad, ja saskaņā ar valsts noteikumiem ir nepieciešama atbilstība. Tas attiecas uz līnijām TEN un ārpus TEN. Tas ļaus pārbaudīt SITS atbilstīgo ritekļu tehnisko savietojamību ar tīklu un atbilstību valsts noteikumiem attiecībā uz īpašiem gadījumiem un atklāto jautājumu risināšanu saistībā ar tehnisko savietojamību starp ritekli un tīklu. Attiecībā uz SITS neatbilstīgiem ritekļiem atsauces dokuments ļaus salīdzināt dalībvalstu noteikumus attiecībā uz parametru sarakstu, ko pārbauda VDI, piešķirot atļauju, izņemot aspektus, kurus ietver SITS, ja tādi ir.

9.6. Ritekļa turētāja marķējumu saraksts (RTM)

Atjaunināto reģistru regulāri publicē Aģentūras tīmekļa vietnē (pašlaik to publicē katra mēneša pirmajā trešdienā).

Ritekļa turētāja marķējums (RTM) ir kods, kas sastāv no diviem līdz pieciem burtiem, kurus atzīmē uz katra ritekļa.

RTM atveido ritekļa turētāja pilnu nosaukumu vai saīsinājumu, ja iespējams, atpazīstamā veidā.

RTM ir unikāls visās valstīs, uz kurām attiecas satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS, un visās valstīs, kas noslēdz nolīgumu, kurā paredz ritekļu numurēšanas un ritekļu turētāju marķējuma sistēmas izmantošanu saskaņā ar SNV SITS.

RTM var izmantot tīklā tikai pēc tam, kad to publicējusi centrālā iestāde (ERA vai OTIF).

10. Direktīvā 2008/57/EK paredzēto atļaujas piešķiršanas procedūru grafiskais attēlojums

Procedūras, kas jāievēro, lai saņemtu atļauju apakšsistēmu un ritekļu nodošanai ekspluatācijā, ir attēlotas pievienotajos attēlos.

Piezīme: neskatoties uz procedūru acīmredzamo sarežģītību, ir jāatzīmē, ka vairākas darbības var veikt viena un tā pati persona vienā un tajā pašā laikā. Turklāt vairākas papildu atļauju piešķiršanas procedūras vienam un tam pašam riteklim var veikt vienā laikā ar pirmo apstiprinājumu.

1. attēls

15. pants. Stacionāro apalšsistēmu EA

2. attēls

22. panta 2. punkta a) apakšpunkts. SITS atbilstīgu ritekļu pirmā EA

3. attēls

22. panta 2. punkta b) apakšpunkts. SITS atbilstīgu ritekļu pirmā EA

4. attēls

23. panta 1. punkts. SITS atbilstīgu, “visur ejošu” ritekļu papildu EA

5. attēls

23. pants. SITS atbilstīgu ritekļu papildu EA

6. attēls

24. pants. SITS neatbilstīgu ritekļu pirmā EA

7. attēls

25. pants. SITS neatbilstīgu ritekļu papildu EA

SAĪSINĀJUMI

Saīsinājums	Atšifrējums
AtIe	Atbildīgā iestāde
DPS	Drošības pārvaldības sistēma
DPU	Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums
DV	Dalībvalsts(-is)
EARTR	Eiropas apstiprināto ritekļu tipu reģistrs
ESOV	Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
INFR	Infrastruktūras reģistrs
IP	Infrastruktūras pārvaldītājs
PaIe	Paziņotā iestāde
PVTN	Paziņotie valsts tehniskie noteikumi
RN KDM	Riska novērtēšanas kopīgās drošības metodes
RTM	Ritekļa turētāja marķējumu saraksts
SIK	Savstarpējas izmantojamības komponenti
SITS	Savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas
SNV SITS	Satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS
TAAS	Par tehnisko apkopi atbildīgā struktūra
TEN-T	Eiropas transporta tīkls
VDI	Valsts drošības iestāde
VRR	Valsts ritekļu reģistrs
VVS	Vilcienu vadība un signalizācija

(1) Atsauces uz Direktīvas 2008/57/EK pantiem ir minētas iekavās visā tekstā.

(2) Kā noteikts grozītajā Direktīvas 2008/57/EK II pielikumā (pašlaik tiek pārveidots).

(3) Jaunās pieejas jēdziens pārskatīts 2008. gadā jaunā tiesiskā regulējumā atbilstības novērtēšanas, akreditācijas un tirgus uzraudzības jomā.

(4) OV L 260, 30.9.2008., 13. lpp.

(5) OV L 390, 31.12.2004., 24. lpp.

(6) SITS norāda moduļus, kas jāpiemēro attiecīgajā Komisijas lēmumā.

(7) Neskarot direktīvas 15. panta 1. punkta un V nodaļas noteikumus, kas ir sīkāk aprakstīti šā dokumenta 5. iedaļā.

(8) Grozīts direktīvas VI pielikums.

(9) Sk. šajā dokumentā arī 5.3. iedaļu, kas attiecas uz drošu integrāciju un tehnisko savietojamību, un 9. iedaļu, kas attiecas uz reģistriem.

(10) Grozīts direktīvas V pielikums.

(11) Direktīvas 2008/57/EK II pielikumā Komisija pašreiz veic izmaiņas.

(12) Ceļa posms, kurā paredzēts ekspluatēt vilcienu.

(13) OV L 37, 10.2.2010., 74. lpp.

(14) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/110/EK (OV L 345, 23.12.2008., 62. lpp.) grozīja Direktīvu 2004/49/EK, grozot III pielikuma saturu tā, ka atsauce uz 8. pantu vairs nav vajadzīga.

(15) Komisijas 2006. gada 11. augusta Lēmums 2006/920/EK par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas apakšsistēmu “Satiksmes nodrošināšana un vadība” (OV L 359, 18.12.2006.,1. lpp.) un Komisijas 2008. gada 1. februāra Lēmums 2008/231/EK par savstarpējās izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Padomes Direktīvas 96/48/EK 6. panta 1. punktā minēto Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu un par Komisijas 2002. gada 30. maija Lēmuma 2002/734/EK atcelšanu (OV L 84, 26.3.2008., 1. lpp.).

(16) OV L 75, 15.3.2001., 29. lpp.

(17) VI pielikumā Komisija pašlaik veic grozījumus.