ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir ES garantiju zaudējumiem saistībā ar aizdevumiem un aizdevumu garantijām projektiem ārpus Savienības un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 633/2009/EK

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 209. un 212. pantu,

1. Eiropas Savienība piešķir Eiropas Investīciju bankai (EIB) ES budžeta garantiju finansēšanas darījumiem, kas veikti ārpus Savienības (“ES garantija”). ES garantija tiek piešķirta kā vispārēja garantija maksājumiem, ko EIB nav saņēmusi, bet kas tai pienākas par aizdevumiem un aizdevumu garantijām saistībā ar EIB ieguldījumu projektiem, kuriem šādu garantiju var piešķirt saskaņā ar 2. punktu. EIB finansēšanas darbības atbilst Savienības ārējās darbības vispārējiem pamatprincipiem un veicina tās mērķu un politiku sasniegšanu. Viens no EIB finansēšanas mērķiem jaunattīstības valstīs, kā noteikts oficiālās palīdzības attīstībai (ODA) saņēmēju sarakstā, ko izveidojusi OECD, ir netieši veicināt attīstības mērķus, piemēram, nabadzības mazināšanu, atbalstot iekļaujošu izaugsmi un ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo attīstību.

2. EIB aizdevumi un aizdevumu garantijas, kas ir tiesīgi saņemt ES garantiju, ir tie, ko piešķir ieguldījumu projektiem valstīs, kuras uzskaitītas III pielikumā, un kas ir piešķirti saskaņā ar EIB noteikumiem un procedūrām, tostarp saskaņā ar EIB paziņojumu par sociālajiem un vides standartiem, un sekmē attiecīgus Savienības ārpolitiskos mērķus, ja EIB finansējums ir piešķirts saskaņā ar parakstītu nolīgumu, kura darbības laiks nav beidzies un kurš nav atcelts (“EIB finansēšanas darījumi”).

3. ES garantijas maksimālais segums ir 65 % no EIB finansēšanas darījumiem piešķirto aizdevumu un garantiju kopsummas, atskaitot atmaksātās summas un pieskaitot visas saistītās summas.

4. ES garantija sedz EIB finansēšanas darījumus, kas parakstīti laikposmā no 2007. gada 1. februāra līdz 2013. gada 31. decembrim. EIB finansēšanas darījumi, kas parakstīti saskaņā ar Padomes Lēmumiem 2006/1016/EK un 2008/847/EK (5) un saskaņā ar Lēmumu Nr. 633/2009/EK, turpinās saņemt ES garantiju saskaņā ar šo lēmumu.

5. Ja pēc 4. punktā minētā laikposma beigām Eiropas Parlaments un Padome nav pieņēmuši lēmumu, ar ko piešķir jaunu ES garantiju EIB finansēšanas darījumiem ārpus Savienības saskaņā ar 16. pantu, minēto laikposmu automātiski pagarina par sešiem mēnešiem.

1. Visā laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam tādu EIB finansēšanas darījumu maksimālais apjoms, kam piešķirtas ES garantijas, atskaitot anulētās summas, nepārsniedz EUR 29 484 000 000, kas sadalīts divās daļās:

2. Vispārējo mandātu sadala reģionālos maksimālos apjomos un apakšapjomos, kā tas ir norādīts I pielikumā. Nepārsniedzot reģionālos maksimālos apjomus, EIB pakāpeniski nodrošina līdzsvarotu sadalījumu pa valstīm tajos reģionos, uz kuriem attiecas vispārējais mandāts.

3. Vispārējais mandāts aptver tikai EIB finansēšanas darījumus, kas ir vērsti uz to, lai sasniegtu 3. pantā minētos mērķus.

4. Klimata pārmaiņu mandāts aptver EIB finansēšanas darījumus visās valstīs, uz kurām attiecas šis lēmums, ja šādi darījumi palīdz sasniegt nozīmīgo Savienības politikas mērķi – cīņu ar klimata pārmaiņām, atbalstot projektus, kas paredzēti, lai mazinātu klimata pārmaiņu radītās sekas un pielāgotos tām, un sekmē ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām vispārējā mērķa sasniegšanu, proti, projektus, kas paredzēti, lai nepieļautu siltumnīcefekta gāzu emisiju rašanos vai tās samazinātu atjaunojamo energoresursu jomās, kā arī energoefektivitātes un ilgtspējīga transporta jomās, vai palielinātu apdraudētāko valstu, nozaru un kopienu spējas pielāgoties nelabvēlīgajām klimata pārmaiņām. Klimata pārmaiņu mandātu īsteno ciešā sadarbībā ar Komisiju un, ja tas ir lietderīgi un iespējams, apvienojot EIB finansējumu ar Savienības budžeta līdzekļiem.

Ja tas ir lietderīgi un pēc Komisijas priekšlikuma var pieņemt lēmumu ierobežot valsts tiesības saņemt ES garantētu EIB finansējumu klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumiem. Jebkuru šādu tiesību ierobežojumu saskaņā ar klimata pārmaiņu mandātu piemēro tikai tiem EIB finansēšanas darījumiem, kuriem EIB finansējuma pieprasījumu iesniedz pēc 2011. gada 30. oktobra un kuri parakstīti pēc 2012. gada 1. janvāra.

5. Attiecībā uz klimata pārmaiņu mandātu EIB cenšas nodrošināt līdzsvarotu parakstīto finansēšanas darījumu sadalījumu pa reģioniem, kas minēti III pielikumā, līdz 1. panta 4. punktā norādītā laikposma beigām. Jo īpaši EIB nodrošinās, lai III pielikuma A punktā minētais reģions saņemtu ne vairāk par 40 % no apjoma, kas piešķirts saskaņā ar šo mandātu, B punktā minētais reģions – ne vairāk par 50 %, C punktā minētais reģions – ne vairāk par 30 %, bet D punktā minētais reģions – ne vairāk par 10 %. Kopumā klimata pārmaiņu mandātu izmanto, lai finansētu projektus, kas ir cieši saistīti ar EIB galvenajām kompetences jomām, pievieno vērtību un palielina pielāgošanās spējas klimata pārmaiņām un to mazināšanas iespējas.

6. Gan vispārējo mandātu, gan klimata pārmaiņu mandātu pārvalda saskaņā ar pareizas banku darbības principiem.

1. ES garantiju piešķir EIB finansēšanas darījumiem, kas atbalsta jebkuru no šādiem vispārējiem mērķiem:

2. Ievērojot EIB galvenās kompetences jomas, tās finansēšanas darījumi, ko veic saskaņā ar šo lēmumu, veicina Savienības ārējo darbību regulējošo vispārīgo principu ievērošanu, kā minēts LES 21. pantā, un veicina to starptautisko nolīgumu izpildi vides jomā, kuru līgumslēdzēja puse ir Savienība.

3. Reģionālā integrācija partnervalstu starpā, tostarp ekonomiskā integrācija starp pirmspievienošanās valstīm, valstīm, uz kurām attiecas kaimiņattiecību politika, un Savienību, ir EIB finansēšanas darījumu pamatmērķis jomās, ko aptver šā panta 1. punktā uzskaitītie vispārējie mērķi.

4. EIB apsver iespēju izvērst savu atbalsta darbību veselības aprūpes un izglītības infrastruktūras jomā, ja šādai rīcībai ir skaidra pievienotā vērtība.

1. To valstu saraksts, kuras ir potenciāli tiesīgas saņemt EIB finansējumu ar ES garantiju, ir iekļauts II pielikumā. To valstu saraksts, kuras ir tiesīgas saņemt EIB finansējumu ar ES garantiju, ir iekļauts III pielikumā, un tas ietver tikai II pielikumā uzskatītās valstis. Attiecībā uz valstīm, kas nav uzskaitītas II pielikumā, lēmumu par tiesībām uz EIB finansējumu ar ES garantiju pieņem katrā gadījumā atsevišķi saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru.

2. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 5. pantu, lai grozītu III pielikumu. Komisijas lēmumi ir balstīti uz vispārēju ekonomisko un politisko novērtējumu, tostarp demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību aspektiem, kā arī attiecīgajām Eiropas Parlamenta rezolūcijām un Padomes lēmumiem un secinājumiem. Deleģētie akti, ar kuriem groza III pielikumu, neietekmē ES garantijas segumu EIB finansēšanas darījumiem, kas parakstīti pirms minēto deleģēto aktu stāšanās spēkā.

3. ES garantija sedz tikai tos EIB finansēšanas darījumus, kas tiek veikti tiesīgās valstīs, kuras noslēgušas pamatnolīgumu ar EIB, kurā noteikti juridiskie nosacījumi, saskaņā ar kuriem veicami šādi darījumi.

4. ES garantija nesedz EIB finansēšanas darījumus konkrētā valstī, ar ko nolīgums par šiem darījumiem ir parakstīts pēc šīs valsts pievienošanās Savienībai.

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Šā lēmuma 4. pantā minēto pilnvaru pieņemt deleģētus aktus piešķir Komisijai uz nenoteiktu laiku no 2011. gada 30. oktobra.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. pantā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar atsaukšanas lēmumu izbeidz minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Tiklīdz tā pieņem deleģēto aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Saskaņā ar 4. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu lēmumu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

1. Komisija kopā ar EIB izstrādā reģionālās tehniskās darbības pamatnostādnes attiecībā uz EIB finansējumu saskaņā ar šo lēmumu.

Reģionālās tehniskās darbības pamatnostādnes, kuru mērķis ir nodrošināt, lai EIB finansēšanas darījumi sekmētu Savienības politikas īstenošanu, atbilst plašākam Savienības reģionālās politikas regulējumam, kas izklāstīts IV pielikumā. Jo īpaši reģionālās tehniskās darbības pamatnostādnes nodrošinās, lai EIB finansējums saskaņā ar šo lēmumu papildinātu attiecīgās Savienības palīdzības politikas jomas, programmas un instrumentus dažādos reģionos.

Sagatavojot šīs pamatnostādnes, Komisija un EIB attiecīgā gadījumā par politikas jautājumiem apspriedīsies ar EĀDD, un tās ņem vērā attiecīgās Eiropas Parlamenta rezolūcijas un Padomes lēmumus un secinājumus.

Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei pamatnostādnes un visus to atjauninājumus, tiklīdz tie ir sagatavoti.

Ievērojot reģionālās tehniskās darbības pamatnostādnes, EIB izstrādā attiecīgas finansēšanas stratēģijas un nodrošina to īstenošanu.

2. EIB finansēšanas darījumu atbilstību Savienības ārpolitikas mērķiem uzrauga saskaņā ar 11. pantu. Šādas uzraudzības veicināšanas nolūkā EIB izstrādā darbības rādītājus, kuri izmantojami, lai novērtētu finansēto projektu attīstības, vides un cilvēktiesību aspektus, ņemot vērā Parīzes deklarācijā par palīdzības efektivitāti minētos attiecīgos rādītājus. Darbības rādītājiem, kuri izmantojami, lai novērtētu projektu vides aspektus, būtu jāietver “tīras tehnoloģijas” kritēriji, kas principā vērsti uz energoefektivitāti un emisiju mazināšanas tehnoloģijām.

3. Uz EIB finansēšanas darījumu neattiecas ES garantija, ja Komisija par šādu darījumu sniedz negatīvu atzinumu saskaņā ar EIB statūtu 19. pantā noteikto procedūru.

4. Ievērojot Savienības un starptautiskos mērķus klimata pārmaiņu jomā, EIB sadarbībā ar Komisiju līdz 2012. gada 31. decembrim nāk klajā ar stratēģiju par to, kā pakāpeniski un noturīgi saskaņā ar tās ārējo darbību mandātu palielināt tādu projektu īpatsvaru, kuri veicina CO2 emisijas mazināšanu, un kā pakāpeniski izbeigt tādu projektu finansēšanu, kuri kavē Savienības klimata mērķu sasniegšanu.

5. Ņemot vērā ar šo lēmumu ieviestās papildu prasības, EIB pārvaldes struktūrvienības nodrošina, ka pakāpeniski tiek pielāgoti EIB resursi, tostarp personāls, lai pienācīgi izpildītu šajā lēmumā noteiktās prasības. Būtu jāsaglabā iespējas vēl vairāk sekmēt efektivitāti un lietderīgumu, un būtu aktīvi jāmeklē sinerģijas iespējas.

1. EIB veic rūpīgu uzticamības pārbaudi un attiecīgos gadījumos, kā arī atbilstīgi Savienības sociālajiem un vides principiem pieprasa attiecīgu vietēja līmeņa sabiedrisko apspriešanu par projektu, kurus sedz ES garantija, aspektiem saistībā ar attīstību.

EIB noteikumi un kārtība ietver arī nepieciešamos noteikumus par projektu ietekmes novērtēšanu vides un sociālajā jomā un par tādu aspektu novērtēšanu, kas saistīti ar cilvēktiesību jautājumiem, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar šo lēmumu atbalstu saņem tikai ekonomiskā, finansiālā, vides un sociālā ziņā ilgtspējīgi projekti.

Komisija savā gada ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei kopsavilkuma veidā iekļauj novērtējumu par EIB darbību attīstības aspektiem, ņemot vērā projektu uzticamības pārbaudes rezultātus.

Attiecīgos gadījumos novērtē arī to, kā, izmantojot tehnisko palīdzību, visā projekta ciklā vairot EIB finansējuma saņēmēju kapacitāti.

2. Papildus ex ante novērtējumam par attīstības aspektiem EIB prasa projekta virzītājiem veikt padziļinātu uzraudzību projekta īstenošanas laikā līdz tā pabeigšanai, inter alia saistībā ar projekta ietekmi uz attīstību, vidi un cilvēktiesību ievērošanu. EIB novērtē projekta virzītāju sniegto informāciju. EIB, ja iespējams, uzrauga arī finanšu starpnieku darbību MVU atbalstam. Ja iespējams, uzraudzības rezultātus publisko.

3. EIB iesniedz Komisijai gada ziņojumus, kuros novērtē attiecīgajā gadā finansēto darījumu paredzamo ietekmi uz attīstību.

Ziņojumu pamatā ir 6. panta 2. punktā minētie EIB darbības rādītāji. Komisija dara zināmus EIB attīstības ziņojumus Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar 11. pantā paredzēto ikgadējo ziņojumu sniegšanas praksi un dara tos publiski pieejamus, lai ieinteresētās personas, tostarp pilsoniskā sabiedrība un saņēmējvalstis, arī varētu izteikt savu viedokli šajā jautājumā.

Eiropas Parlaments apspriež minētos gada ziņojumus, ņemot vērā visu ieinteresēto personu viedokļus.

4. Šajā pantā minētās prasības piemēro tikai tiem EIB finansēšanas darījumiem, kuriem EIB finansējuma pieprasījumu iesniedz pēc 2011. gada 30. oktobra un kas ir parakstīti pēc 2012. gada 1. janvāra.

1. Palielina EIB ārējo darbību saskanību ar Savienības ārpolitikas mērķiem, lai maksimāli palielinātu sinerģiju starp EIB finansējumu un Savienības budžeta resursiem, jo īpaši izstrādājot 6. pantā minētās reģionālās tehniskās darbības pamatnostādnes, kā arī īstenojot regulāru un sistemātisku dialogu un savlaicīgu informācijas apmaiņu par:

2. Sadarbību īsteno, pamatojoties uz atsevišķu pieeju katram reģionam un ņemot vērā EIB nozīmi, kā arī Savienības politiku katrā reģionā.

1. EIB finansēšanas darījumus veic, pastiprināti attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar citām SFI vai EDFI, lai pēc iespējas palielinātu sinerģiju, sadarbību un efektivitāti, kā arī lai nodrošinātu piesardzīgu un pieņemamu riska dalījumu un saskaņotu projektu prasības ar konkrētas nozares prasībām, lai tādējādi līdz minimumam samazinātu izmaksu iespējamo dublēšanu un nevajadzīgu pārklāšanos.

2. Šā panta 1. punktā minēto sadarbību veicina ar koordināciju, kuru jo īpaši īsteno saistībā ar saprašanās memorandu vai vajadzības gadījumā – ar citiem Savienības reģionālās sadarbības regulējumiem starp Komisiju, EIB un galvenajām SFI, kā arī EDFI, kuras darbojas dažādos reģionos, vienlaikus ņemot vērā EĀDD kompetenci.

1. Attiecībā uz EIB finansēšanas darījumiem, kas ir sākti ar kādu valsti vai ko garantē kāda valsts, kā arī citiem EIB finansēšanas darījumiem, kas ir sākti ar reģionu vai vietējām pašvaldībām vai valsts īpašumā un/vai kontrolē esošiem uzņēmumiem vai iestādēm, ja šādiem EIB finansēšanas darījumiem ir dots attiecīgs EIB kredītriska novērtējums, kurā ņemts vērā kredītriska stāvoklis attiecīgajā valstī, ES garantija attiecas uz visiem maksājumiem, ko EIB nav saņēmusi, bet kas tai pienākas (“vispārējā garantija”).

2. Piemērojot 1. punktu, Jordānas Rietumkrastu un Gazas joslu pārstāv Palestīniešu pašpārvalde un Kosovu (6) pārstāv ANO misija Kosovā vai administrācija, kas norādīta 6. pantā minētajās reģionālās tehniskās darbības pamatnostādnēs.

3. Attiecībā uz EIB finansēšanas darījumiem, kas nav 1. punktā minētie darījumi, ES garantija attiecas uz visiem maksājumiem, ko EIB nav saņēmusi, bet kas tai pienākas, ja tos nesaņem tāpēc, ka ir īstenojies viens no turpmāk minētajiem politiskajiem riskiem (“politiska riska garantija”):

4. EIB, apspriežoties ar Komisiju, izstrādā skaidru un pārredzamu finansējuma piešķiršanas politiku, lai pieņemtu lēmumu par tādu darījumu finansējuma avotu, kam var piešķirt gan ES garantiju, gan finansējumu, pašai EIB uzņemoties risku.

5. Kad tiek izmantota ES garantija, EIB piešķir Savienībai attiecīgās tiesības saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto nolīgumu.

1. Komisija katru gadu ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par EIB finansēšanas darījumiem, kas veikti saskaņā ar šo lēmumu. Ziņojumā iekļauj novērtējumu par EIB finansēšanas darījumiem, iedalot pa projektiem, nozarēm, valstīm un reģioniem, kā arī novērtējumu par to, kā minētie finansēšanas darījumi palīdzējuši sasniegt Savienības ārpolitikas un stratēģiskos mērķus. Ziņojumā sniedz pārskatu par īstenošanas posmā esošajiem projektiem kopumā.

Jo īpaši ziņojumā izvērtē EIB finansēšanas darījumu atbilstību šim lēmumam, ņemot vērā 6. pantā minētās reģionālās tehniskās darbības pamatnostādnes, un tajā ietver sadaļas par pievienoto vērtību attiecībā uz Savienības politikas mērķu sasniegšanu, novērtējumu par paredzamo ietekmi uz attīstību kopumā un apmēru, kādā EIB, izstrādājot un pārraugot finansētos projektus, ir ņēmusi vērā vides un sociālo ilgtspēju, kā arī sadaļas par sadarbību ar Komisiju, citām SFI un EDFI, tostarp par līdzfinansēšanu.

Ziņojumā jo īpaši norāda visu to Savienības finanšu resursu sadalījumu, kas izmantoti līdztekus EIB un citu līdzekļu devēju finansējumam, tādējādi sniedzot pārskatu par saskaņā ar šo lēmumu veikto finansēšanas darījumu finansiālo ietekmi. Turklāt tajā iekļauj īpašu sadaļu ar detalizētu novērtējumu par EIB veiktajiem pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt atbilstību 1. panta 2. punktam.

2. EIB turpina iesniegt Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai visus tās neatkarīgos novērtējuma ziņojumus, kuros izvērtēti saskaņā ar ārējās darbības mandātu veikto konkrēto EIB darbību praktiskie rezultāti.

3. Piemērojot 1. punktu, EIB iesniedz Komisijai ikgadējus ziņojumus par saskaņā ar šo lēmumu veiktajiem EIB finansēšanas darījumiem projektu, nozaru, valstu un reģionu līmenī un par Savienības ārpolitisko un stratēģisko mērķu izpildi, tostarp par sadarbību ar Komisiju, citām SFI un EDFI, kā arī novērtējuma ziņojumu par ietekmi attīstības jomā, kā minēts 7. pantā. Visus saprašanās memorandus, kurus EIB noslēgusi ar citām SFI vai EDFI saistībā ar finansēšanas darījumu veikšanu saskaņā ar šo lēmumu, publisko vai, ja tas nav iespējams, paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei, iekļaujot tos šā panta 1. punktā minētajā Komisijas ikgadējā ziņojumā.

4. Par katru EIB finansēšanas darījumu EIB sniedz Komisijai statistisko, finanšu un grāmatvedības informāciju, kā arī jebkādu citu papildu informāciju, kas nepieciešama, lai Komisija izpildītu ziņošanas pienākumus vai Revīzijas palātas pieprasījumus, un revidenta apstiprinājumu par EIB finansēšanas darījumu neatmaksātajām summām.

5. Lai Komisija varētu vest uzskaiti un ziņot par riskiem, ko sedz vispārējā garantija, kā noteikts 10. panta 1. punktā, EIB sniedz Komisijai EIB riska novērtējumu un klasifikācijas informāciju par EIB finansēšanas darījumiem ar aizņēmējiem vai garantiju parādniekiem, kas nav valsts.

6. EIB sniedz 3., 4. un 5. punktā minēto informāciju, pati sedzot ar to saistītās izmaksas.

7. EIB dara publiski pieejamu arī 3. un 4. punktā minēto informāciju – vispārēji un izslēdzot jebkādu konfidenciālu informāciju.

8. Informāciju par to, vai projektam ir piešķirta ES garantija, iekļauj projekta kopsavilkumā, ko publisko EIB tīmekļa vietnē pēc apstiprināšanas posma.

9. EIB savā gada ziņojumā iekļauj papildu novērtējumu par to, kā darbojas saprašanās memorands ar Eiropas Ombudu, ciktāl minētais memorands attiecas uz EIB finansēšanas darījumiem, kurus aptver šis lēmums.

10. Attiecīgos gadījumos 1. un 3. punktā minētās prasības piemēro tikai tiem EIB finansēšanas darījumiem, kuriem EIB finansējuma pieprasījumu iesniedz pēc 2011. gada 30. oktobra un kas ir parakstīti pēc 2012. gada 1. janvāra.

Īstenojot savus finansēšanas darījumus, EIB nepieļauj nekādas darbības, ko veic nelikumīgiem mērķiem, tostarp nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu, krāpšanos ar nodokļiem un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Jo īpaši EIB nepiedalās nekādos finansēšanas darījumos, ko tiesīgā valstī īsteno ar citas, sadarbībā neieinteresētas jurisdikcijas starpniecību, kuru par tādu ir atzinusi ESAO, Finanšu darījumu darba grupa vai citas attiecīgas starptautiskās organizācijas.

1. Ja Komisija veic jebkādus maksājumus saskaņā ar ES garantiju, EIB Komisijas vārdā izvirza prasību par samaksāto summu atgūšanu.

2. Vēlākais 14. pantā minētā garantijas nolīguma noslēgšanas dienā Komisija un EIB noslēdz nolīgumu, kurā ir sīki izklāstīti noteikumi un procedūras prasījumu atgūšanai.

3. Pārredzamības labad Komisija savā tīmekļa vietnē dara publiski pieejamu konkrētu informāciju par visiem līdzekļu atgūšanas gadījumiem, kas saistīti ar 14. pantā minēto garantijas nolīgumu, ja vien nav nepieciešama konfidencialitāte.

Komisija un EIB noslēdz garantijas nolīgumu, kurā ir sīki izklāstīti noteikumi un procedūras saistībā ar ES garantiju, un attiecīgi informē Eiropas Parlamentu.

Revīzijas palāta veic revīziju attiecībā uz ES garantiju, kā arī attiecībā uz tiem maksājumiem un atgūtajiem līdzekļiem saskaņā ar minēto garantiju, kuri ir attiecināmi uz Eiropas Savienības vispārējo budžetu.

Attiecīgā gadījumā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par ES garantijas piešķiršanu saskaņā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu.

Līdz 2014. gada 31. oktobrim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei nobeiguma ziņojumu par šā lēmuma piemērošanu.

Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(1) Eiropas Parlamenta 2011. gada 17. februāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2011. gada 20. septembra nostāja pirmajā lasījumā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Eiropas Parlamenta 2011. gada 13. oktobra nostāja.

(5) Padomes Lēmums 2008/847/EK (2008. gada 4. novembris ) par Vidusāzijas valstu tiesībām saskaņā ar Lēmumu 2006/1016/EK, ar ko Eiropas Investīciju bankai paredz Kopienas garantiju attiecībā uz zaudējumiem, ko var radīt ārpus Kopienas īstenotiem projektiem piešķirti aizdevumi un aizdevumu garantijas (OV L 301, 12.11.2008., 13. lpp.).

(6) Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1244 (1999).

II PIELIKUMS

POTENCIĀLI TIESĪGIE REĢIONI UN VALSTIS

A. Pirmspievienošanās valstis

1. Kandidātvalstis

Horvātija, Islande, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Melnkalne, Turcija

2. Potenciālās kandidātvalstis

Albānija, Bosnija un Hercegovina, Kosova (1), Serbija

B. Valstis, uz kurām attiecas kaimiņattiecību un partnerattiecību politika

1. Vidusjūras reģiona valstis

Alžīrija, Ēģipte, Jordānas Rietumkrasts un Gazas josla, Izraēla, Jordānija, Libāna, Lībija, Maroka, Sīrija, Tunisija

2. Austrumeiropa, Dienvidkaukāza valstis un Krievija

Austrumeiropa: Baltkrievija, Moldovas Republika, Ukraina

Dienvidkaukāzs: Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija

Krievija

C. Āzija un Latīņamerika

1. Latīņamerika

Argentīna, Bolīvija, Brazīlija, Čīle, Kolumbija, Kostarika, Kuba, Ekvadora, Salvadora, Gvatemala, Hondurasa, Meksika, Nikaragva, Panama, Paragvaja, Peru, Urugvaja, Venecuēla

2. Āzija

Āzija (izņemot Vidusāziju): Afganistāna, Bangladeša, Butāna, Bruneja, Kambodža, Ķīna (tostarp Honkongas un Makao īpašie administratīvie reģioni), Indija, Indonēzija, Irāka, Laosa, Malaizija, Maldivu salas, Mongolija, Nepāla, Pakistāna, Filipīnas, Singapūra, Dienvidkoreja, Šrilanka, Taivāna, Taizeme, Vjetnama, Jemena

Vidusāzija: Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna

D. Dienvidāfrika

Dienvidāfrikas Republika

(1) Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1244 (1999).

III PIELIKUMS

TIESĪGIE REĢIONI UN VALSTIS

A. Pirmspievienošanās valstis

1. Kandidātvalstis

Horvātija, Islande, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Melnkalne, Turcija

2. Potenciālās kandidātvalstis

Albānija, Bosnija un Hercegovina, Kosova (1), Serbija

B. Valstis, uz kurām attiecas kaimiņattiecību un partnerattiecību politika

1. Vidusjūras reģiona valstis

Alžīrija, Ēģipte, Jordānas Rietumkrasts un Gazas josla, Izraēla, Jordānija, Libāna, Lībija, Maroka, Sīrija, Tunisija

2. Austrumeiropa, Dienvidkaukāza valstis un Krievija

Austrumeiropa: Moldovas Republika, Ukraina

Dienvidkaukāzs: Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija

Krievija

C. Āzija un Latīņamerika

1. Latīņamerika

Argentīna, Bolīvija, Brazīlija, Čīle, Kolumbija, Kostarika, Ekvadora, Salvadora, Gvatemala, Hondurasa, Meksika, Nikaragva, Panama, Paragvaja, Peru, Urugvaja, Venecuēla

2. Āzija

Āzija (izņemot Vidusāziju): Bangladeša, Bruneja, Kambodža, Ķīna (tostarp Honkongas un Makao īpašie administratīvie reģioni), Indija, Indonēzija, Irāka, Laosa, Malaizija, Maldivu salas, Mongolija, Nepāla, Pakistāna, Filipīnas, Singapūra, Dienvidkoreja, Šrilanka, Taizeme, Vjetnama, Jemena

Vidusāzija: Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna

D. Dienvidāfrika

Dienvidāfrikas Republika

(1) Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1244 (1999).

IV PIELIKUMS

REĢIONĀLĀS POLITIKAS REGULĒJUMS

EIB darbību partnervalstīs, kas piedalās pirmspievienošanās procesā, īsteno saskaņā ar pievienošanās partnerattiecību un Eiropas partnerattiecību regulējumu, kurā norādītas prioritātes kandidātvalstīm un potenciālajiem kandidātiem, lai sekmīgi tuvinātos Savienībai, un kurā noteikts pamats Savienības palīdzībai. Stabilizācijas un asociācijas process (SAP) ir politiskais pamats Savienības attiecībām ar Rietumbalkānu valstīm. Tas ir balstīts uz progresīvām partnerattiecībām, kurā Savienība piedāvā tirdzniecības koncesijas, ekonomisko un finansiālo palīdzību un līgumattiecības, izmantojot stabilizācijas un asociācijas nolīgumus. Pirmspievienošanās finansiālā palīdzība, izmantojot IPA, sekmē kandidātvalstu un potenciālo kandidātu sagatavošanos saistībām un uzdevumiem, kas saistīti ar dalību Savienībā. Ar šo palīdzību tiek atbalstīts reformu process, tostarp sagatavošanās darbi iespējamai dalībai Savienībā. Tās uzmanības centrā ir iestāžu veidošana, tiesību aktu saskaņošana ar Savienības acquis, sagatavošanās Savienības politikas un instrumentu izmantošanai un tādu pasākumu veicināšana, ar ko sekmē ekonomisko konverģenci.

EIB darbību valstīs, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, īsteno saskaņā ar minēto politiku, kas paredz, ka Savienības mērķis ir izveidot īpašas attiecības ar valstīm, uz kurām attiecas kaimiņattiecību politika, lai radītu labklājības un labu kaimiņattiecību telpu, kuras pamatā ir Savienības vērtības, piemēram, demokrātija, tiesiskums, laba pārvaldība un cilvēktiesību ievērošana, un kuru raksturo ciešas un mierīgas uz sadarbību balstītas attiecības atbilstīgi gūto rezultātu noteiktai diferenciācijai. Saistībā ar šo sadarbību EIB finansējums saskaņā ar šo lēmumu būs vērsts arī uz iekļaujošu izaugsmi veicinošu politiku un darba vietu izveidi, uzlabojot sociālo stabilitāti atbilstīgi uz stimuliem balstītai pieejai, kas sekmē Savienības ārējās politikas mērķu sasniegšanu, tostarp attiecībā uz migrācijas jautājumiem.

Lai sasniegtu šos mērķus, Savienība un tās partnervalstis īsteno kopīgi saskaņotus divpusējus rīcības plānus, kuros noteikts prioritāšu kopums, tostarp prioritātes saistībā ar politikas, drošības, tirdzniecības, ekonomikas, vides un sociālajiem jautājumiem, kā arī transporta un enerģētikas tīklu integrāciju.

Savienība Vidusjūrai, Savienības stratēģija Donavas reģionam, Savienības stratēģija Baltijas jūras reģionam, Austrumu partnerība un Melnās jūras reģiona sinerģija ir daudzpusējas un reģionālas iniciatīvas, kuras papildina Eiropas kaimiņattiecību politiku un kuru mērķis ir sekmēt sadarbību starp Eiropas Savienību un tādu attiecīgo valstu, uz kurām attiecas kaimiņattiecību politika, grupu, kam ir kopīgas problēmas un/vai ģeogrāfiskā vide. Savienība Vidusjūrai plāno atsākt Eiropas un Vidusjūras reģiona integrācijas procesu, atbalstot savstarpēju ekonomikas, sociālo un vides attīstību visās Vidusjūras piekrastes valstīs, un atbalsta sociālekonomiskās attīstības veicināšanu, solidaritāti, reģionālo integrāciju, ilgtspējīgu attīstību un zināšanu uzkrāšanu, uzsverot nepieciešamību paplašināt finansiālo sadarbību, lai sniegtu atbalstu reģionāliem un starpvalstu projektiem. Savienība Vidusjūrai jo īpaši atbalsta jūrasceļu attīstību un autoceļu būvi, Vidusjūras atsārņošanu, Vidusjūras reģiona Saules enerģijas izmantošanas plānu, iniciatīvu ekonomiskās aktivitātes veicināšanai Vidusjūras reģionā, civilo aizsardzību un Eiropas un Vidusjūras reģiona universitāti. Savienības stratēģija Baltijas jūras reģionam sekmē ilgtspējīgu vides attīstību un optimālu ekonomikas un sociālo attīstību Baltijas jūras reģionā. Savienības stratēģija Donavas reģionam jo īpaši veicina transporta attīstību, enerģētikas saiknes un drošību, ilgtspējīgu vides un sociālekonomisko attīstību Donavas reģionā. Austrumu partnerības mērķis ir radīt nepieciešamos apstākļus, lai paātrinātu politisku saišu iedibināšanu un sekmētu ekonomikas integrāciju starp Savienību un Austrumu partnervalstīm. Krievijas Federācija un Savienība ir izveidojušas plašu stratēģisko partnerību (nošķirama no Eiropas kaimiņattiecību politikas), saskaņā ar kuru tiek veidotas kopējās telpas un plāni. Daudzpusējā līmenī tās papildina Ziemeļu dimensija, kas nodrošina regulējumu sadarbībai starp Savienību, Krieviju, Norvēģiju un Islandi.

EIB darbību Latīņamerikā īsteno saskaņā ar Savienības, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu stratēģisko partnerību. Kā tas ir uzsvērts 2009. gada septembra Komisijas paziņojumā “Eiropas Savienība un Latīņamerika: globālo procesu dalībnieku partnerība”, Savienības prioritātes sadarbībā ar Latīņamerikas valstīm ir reģionālās integrācijas sekmēšana un nabadzības un sociālās nevienlīdzības izskaušana, lai veicinātu ilgtspējīgu ekonomikas un sociālo attīstību. Šo politikas mērķu īstenošana tiks veicināta, ņemot vērā Latīņamerikas valstu dažādo attīstības līmeni. Savienības un Latīņamerikas kopējo interešu jomās veidos divpusēju dialogu, tostarp par vidi, klimata pārmaiņām un katastrofu riska mazināšanu, kā arī par enerģētiku, zinātni, pētniecību, augstāko izglītību, tehnoloģiju un inovāciju.

EIB tiek aicināta aktīvi darboties Āzijā – gan valstīs ar strauju ekonomisko izaugsmi, gan arī nabadzīgākās valstīs. Šajā daudzveidīgajā reģionā Savienība padziļina stratēģiskās partnerattiecības ar Ķīnu un Indiju un risina sarunas par jauniem partnerattiecību un brīvās tirdzniecības nolīgumiem ar Dienvidaustrumāzijas valstīm. Vienlaikus sadarbība attīstības jomā joprojām ir prioritāte Savienības attiecībās ar Āziju; Savienības attīstības stratēģija Āzijas reģionā ir vērsta uz nabadzības izskaušanu, atbalstot plašu, ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, veicinot labvēlīgu vidi un apstākļus reģionālai tirdzniecībai un integrācijai, uzlabojot pārvaldību, palielinot politisko un sociālo stabilitāti, kā arī atbalstot 2015. gada Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu. Politika tiek īstenota kopīgi, lai risinātu kopīgas problēmas, piemēram, saistībā ar klimata pārmaiņām, ilgtspējīgu attīstību, drošību un stabilitāti, pārvaldību un cilvēktiesībām, kā arī dabas un cilvēka radītu katastrofu novēršanu un reaģēšanu uz tām. Savienības stratēģija jaunām partnerattiecībām ar Vidusāziju, ko Eiropadome pieņēma 2007. gada jūnijā, ir stiprinājusi reģionālu un divpusēju dialogu un Savienības sadarbību ar Vidusāzijas valstīm reģionam svarīgos jautājumos, kas saistīti, piemēram, ar nabadzības mazināšanu, ilgtspējīgu attīstību un stabilitāti. Stratēģijas īstenošanas rezultātā ir panākts būtisks progress cilvēktiesību, tiesiskuma, labas pārvaldības, demokrātijas, izglītības, ekonomikas attīstības, tirdzniecības un ieguldījumu, enerģētikas un transporta un vides politikas jomās.

EIB darbību Dienvidāfrikā īsteno saskaņā ar ES Valsts stratēģijas dokumentu Dienvidāfrikai. Galvenās minētajā stratēģijas dokumentā noteiktās jomas ir darba vietu radīšana un pakalpojumu sniegšanas un sociālās kohēzijas spēju pilnveidošana. EIB darbības Dienvidāfrikā ir veiktas, papildinot Komisijas attīstības sadarbības programmu, t. i., EIB koncentrējoties uz atbalstu privātajam sektoram un ieguldījumiem infrastruktūras un sociālo pakalpojumu paplašināšanā (mājokļi, elektroapgāde, dzeramā ūdens attīrīšana un pašvaldību infrastruktūra). ES Valsts stratēģijas dokumenta Dienvidāfrikai starpposma pārskatā ir sniegts priekšlikums darbības klimata pārmaiņu jomā papildināt ar pasākumiem, kas atbalsta “zaļu” darba vietu izveidi.