11.8.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 206/50

PADOMES LĒMUMS 2011/499/KĀDP

(2011. gada 1. augusts),

ar kuru groza un pagarina Lēmumu 2010/450/KĀDP, ar ko ieceļ Eiropas Savienības īpašo pārstāvi Sudānā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. pantu, 31. panta 2. punktu un 33. pantu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2010. gada 11. augustā pieņēma Lēmumu 2010/450/KĀDP (1), ar ko Rosalind MARSDEN kundzi ieceļ par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (“ESĪP”) Sudānā no 2010. gada 1. septembra līdz 2011. gada 31. augustam.

(2)

Dienvidsudānas Republika 2011. gada 9. jūlijā pasludināja savu neatkarību, un kopš minētā brīža ESĪP darbība attiecas uz divām neatkarīgām valstīm.

(3)

Rosalind MARSDEN kundze būtu jāieceļ par ESĪP Sudānas Republikā un Dienvidsudānas Republikā no 2011. gada 9. jūlija līdz 2012. gada 30. jūnijam. Lēmumu 2010/450/KĀDP tāpēc vajadzētu grozīt un vajadzētu paplašināt tā darbības jomu.

(4)

ESĪP īstenos savas pilnvaras situācijā, kas var pasliktināties un varētu kavēt Līguma 21. pantā izklāstīto Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2010/450/KĀDP ar šo groza šādi:

1)

virsrakstu aizstāj ar šādu:

2)

lēmuma 1., 2. un 3. pantu aizstāj ar šādiem:

“1. pants

Eiropas Savienības īpašais pārstāvis

Ar šo Rosalind MARSDEN kundze ir iecelta par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (ESĪP) Sudānas Republikā (“Sudāna”) un Dienvidsudānas Republikā (“Dienvidsudāna”) no 2011. gada 9. jūlija līdz 2012. gada 30. jūnijam. ESĪP pilnvaras var beigties ātrāk, ja Padome pieņemtu tādu lēmumu pēc Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (“AP”) priekšlikuma.

2. pants

Politikas mērķi

ESĪP pilnvaru pamatā ir Eiropas Savienības (“ES” vai “Savienība”) politikas mērķi attiecībā uz Sudānu un Dienvidsudānu, proti, lai – strādājot kopā ar Sudānas pusēm, Āfrikas Savienību (“ĀS”) un Apvienoto Nāciju Organizāciju (“ANO”), kā arī citām valsts, reģionālām un starptautiskām ieinteresētajām personām – nodrošinātu Sudānas un Dienvidsudānas mierīgu līdzāspastāvēšanu pēc Vispārējā miera nolīguma (“VMN”) darbības beigām un Dienvidsudānas neatkarības pasludināšanas 2011. gada 9. jūlijā. Savienības politikas mērķi ietver aktīvu piedalīšanos jebkādu atlikušo jautājumu atrisināšanā saistībā ar VMN un laikposmu pēc VMN un atbalsta sniegšanu pusēm, lai tās varētu īstenot pasākumus, par kuriem ir panākta vienošanās; atbalstu centieniem stabilizēt trauslo situāciju ziemeļu un dienvidu robežas zonā; iestāžu veidošanas sekmēšanu un stabilitātes, drošības un attīstības veicināšanu Dienvidsudānā; Darfūras konflikta politiskā risinājuma veicināšanu; demokrātiskas pārvaldes, atbildības un cilvēktiesību ievērošanas veicināšanu, tostarp sadarbības ar Starptautisko Krimināltiesu sekmēšanu; turpmāku iesaistīšanos Austrumsudānā; un humānās palīdzības pieejamības uzlabošanu visā Sudānā un Dienvidsudānā.

ESĪP pilnvaru pamatā ir arī Savienības politikas mērķis sniegt atbalstu tam, lai mazinātu un novērstu draudus, ko Dienvidsudānas un plašāka reģiona stabilitātei rada Svētā pretošanās armija (“LRA”).

3. pants

Pilnvaras

1.   Lai sasniegtu politikas mērķus, ESĪP ir pilnvarots:

a)

uzturēt sakarus ar Sudānas valdību, Dienvidsudānas valdību, Sudānas un Dienvidsudānas politiskajām partijām, Dārfūras bruņotajām kustībām, pilsonisko sabiedrību un nevalstiskajām organizācijām, lai sasniegtu Savienības politikas mērķus;

b)

cieši sadarboties ar ANO, ĀS, un jo īpaši ar ĀS Augsta līmeņa īstenošanas darba grupu Sudānai (“AUHIP”), Arābu valstu līgu (“LAS”), Starpvaldību attīstības iestādi un citām vadošām reģionālām un starptautiskām ieinteresētām pusēm, tostarp ar ASV īpašo sūtni;

c)

piedalīties attiecīgos starptautiskos un sabiedriskos forumos, lai veicinātu Savienības politikas mērķus un starptautisko centienu saskaņotību, kas vērsti uz Sudānu;

d)

sekmēt starptautiskos centienus panākt vispārēju, iekļaujošu un ilgstošu miera nolīgumu attiecībā uz Dārfūru, cieši sadarbojoties ar ANO, ĀS, Kataras valdību un citām starptautiskām ieinteresētajām pusēm;

e)

veicināt cilvēktiesību ievērošanu, uzturot regulārus sakarus ar attiecīgām Sudānas un Dienvidsudānas iestādēm, Starptautiskās Krimināltiesas prokurora biroju, Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroju un cilvēktiesību novērotājiem, kas darbojas reģionā;

f)

sekmēt to, ka tiek īstenota Savienības cilvēktiesību politika, tostarp Savienības Cilvēktiesību pamatnostādnes, jo īpaši ES Pamatnostādnes par bērniem un bruņotiem konfliktiem, kā arī par vardarbību pret sievietēm un meitenēm un par visu veidu pret viņām vērstas diskriminācijas apkarošanu, un Savienības politika attiecībā uz ANO Drošības padomes Rezolūciju (“ANO DPR”) 1325 (2000) par sievietēm, mieru un drošību, tostarp novērojot un ziņojot par notikumiem šajā jomā, kā arī izstrādājot ieteikumus šajā sakarā;

g)

aktīvi sekmēt to, ka tiek īstenota visaptveroša Savienības pieeja Sudānai un Dienvidsudānai, par ko Ārlietu padome vienojās 2011. gada 20. jūnijā;

h)

pārraudzīt un ar visām attiecīgajām ieinteresētajām pusēm koordinēt Savienības iesaistīšanos nolūkā atbalstīt centienus mazināt un novērst draudus, ko Svētā pretošanās armija rada civiliedzīvotājiem un stabilitātei Dienvidsudānā un plašākā reģionā.

2.   Īstenojot savas pilnvaras, ESĪP, inter alia:

a)

dod padomu un ziņo par Savienības nostāju definēšanu starptautiskos forumos, lai aktīvi veicinātu un stiprinātu konsekventu Savienības politikas pieeju Sudānai un Dienvidsudānai;

b)

pārrauga visas Savienības darbības un cieši sadarbojas ar Savienības delegācijām Hartumā un Džubā un ar Savienības delegācijām ĀS Adisabebā un ANO Ņujorkā;

c)

sniedz ieguldījumu politiskajā procesā un darbībās, kas saistītas ar jebkādu atlikušo jautājumu atrisināšanu saistībā ar VMN un laikposmu pēc VMN un atbalsta sniegšanu pusēm, lai tās varētu īstenot pasākumus, par kuriem ir panākta vienošanās, kā arī ar atbalsta sniegšanu centieniem iestāžu veidošanas jomā Dienvidsudānā;

d)

sekmē to, ka tiek īstenota Savienības cilvēktiesību politika, tostarp Savienības Cilvēktiesību pamatnostādnes, jo īpaši ES Pamatnostādnes par bērniem un bruņotiem konfliktiem, kā arī par vardarbību pret sievietēm un meitenēm un par visu veidu pret viņām vērstas diskriminācijas apkarošanu, un Savienības politika attiecībā uz ANO DPR 1325 (2000) par sievietēm, mieru un drošību, tostarp novērojot un ziņojot par notikumiem šajā jomā, kā arī izstrādājot ieteikumus šajā sakarā; un

e)

seko līdzi un ziņo par Sudānas un Dienvidsudānas atbilstību attiecīgajām ANO DPR, jo īpaši ANO DPR 1556 (2004), 1564 (2004), 1590 (2005), 1591 (2005), 1593 (2005), 1612 (2005), 1663 (2006), 1672 (2006), 1679 (2006), 1769 (2007), 1778 (2007), 1881 (2009), 1882 (2009), 1891 (2009), 1919 (2010).”;

3)

lēmuma 4. pantam pievieno šādu punktu:

“3.   ESĪP strādā ciešā sadarbībā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (“EĀDD”).”;

4)

lēmuma 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Finanšu atsauces summu, kas ir EUR 1 820 000, palielina par EUR 955 000, lai segtu ar ESĪP pilnvaru īstenošanu saistītos izdevumus laikposmā no 2010. gada 1. septembra līdz 2012. gada 30. jūnijam.”;

5)

lēmuma 6. pantu aizstāj ar šādu:

“6. pants

Komandas izveide un tās sastāvs

1.   ESĪP saskaņā ar savām pilnvarām un atbilstīgajiem piešķirtajiem finanšu līdzekļiem ir atbildīgs par savas komandas izveidi. Komandā iekļauj personas, kam, kā pilnvarās paredzēts, ir īpašas zināšanas konkrētos politikas jautājumos. ESĪP operatīvi informē Padomi un Komisiju par komandas sastāvu.

2.   Dalībvalstis, Savienības iestādes un EĀDD var ierosināt personāla norīkošanu darbā pie ESĪP. Atalgojumu personālam, ko kāda dalībvalsts vai Savienības iestāde norīko darbā pie ESĪP, maksā attiecīgā dalībvalsts, Savienības iestāde vai EĀDD. Darbā pie ESĪP var nosūtīt arī ekspertus, ko dalībvalstis norīkojušas darbā Savienības iestādēs vai EĀDD. Starptautiskajiem personāla līgumdarbiniekiem ir kādas dalībvalsts valstspiederība.

3.   Viss norīkotais personāls turpina būt nosūtītājas dalībvalsts, Savienības iestādes vai EĀDD administratīvā pakļautībā, un tas veic savus pienākumus un rīkojas ESĪP pilnvaru interesēs.

4.   ESĪP birojus izveido Briselē, Hartumā un Džubā, nodrošinot nepieciešamo politisko, administratīvo un materiāltehniskā atbalsta personālu.”;

6)

lēmuma 8. pantu aizstāj ar šādu:

“8. pants

ES klasificētas informācijas drošība

ESĪP un viņa komandas locekļi ievēro drošības principus un minimālos standartus, kas noteikti Padomes Lēmumā 2011/292/ES (2011. gada 31. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (2).

7)

lēmuma 10. pantu aizstāj ar šādu:

“10. pants

Drošība

Saskaņā ar Savienības politiku tāda personāla drošības jomā, kas izvietots ārpus Savienības, lai veiktu operatīvas darbības saskaņā ar Līguma V sadaļu, ESĪP saskaņā ar savām pilnvarām un drošības situāciju ģeogrāfiskajā teritorijā, par ko viņš ir atbildīgs, veic visus praktiski iespējamos pasākumus visa viņa tiešā pakļautībā esošā personāla drošībai, jo īpaši:

a)

izstrādājot konkrētai misijai drošības plānu, ietverot fiziskus, organizatoriskus un procesuālus drošības pasākumus, reglamentējot personāla drošu pārvietošanos uz misijas teritoriju un drošu pārvietošanos tajā, kā arī drošības pārkāpumu novēršanu un plānus ārkārtas situācijām un misijas evakuācijai;

b)

nodrošinot, ka visam personālam, kas izvietots ārpus Savienības, ir augsta riska apdrošināšana atbilstīgi apstākļiem misijas teritorijā;

c)

nodrošinot, ka visi komandas locekļi, ko izvieto ārpus Savienības, tostarp vietējie līgumdarbinieki, pirms vai pēc ierašanās misijas teritorijā ir piedalījušies atbilstīgās drošības apmācībās, kuru pamatā ir riska klasifikācija, kas piešķirta misijas teritorijai;

d)

nodrošinot, ka tiek īstenoti visi saskaņotie ieteikumi, kas sniegti pēc regulāra drošības izvērtējuma, un – saistībā ar starpposma ziņojumiem un pārskata ziņojumu par pilnvaru īstenošanu – rakstiski ziņojot Padomei, AP un Komisijai par šo ieteikumu īstenošanu un citiem drošības jautājumiem.”;

8)

lēmuma 11. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   ESĪP regulāri ziņo Politikas un drošības komitejai par situāciju Dārfūrā un par situāciju Sudānā un Dienvidsudānā.”;

9)

lēmuma 12. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Misijas norises vietā ESĪP uztur ciešu saikni ar Savienības delegāciju vadītājiem, tostarp Hartumā, Džubā, Adisabebā un Ņujorkā, un ar dalībvalstu pārstāvniecību vadītājiem. Viņi dara visu iespējamo, lai palīdzētu ESĪP īstenot pilnvaras. ESĪP uztur saikni arī ar citām starptautiskajām un reģionālajām struktūrām attiecīgajā teritorijā.”;

10)

lēmuma 13. pantu aizstāj ar šādu:

“13. pants

Pārskatīšana

Šā lēmuma īstenošanu un saderību ar citām Savienības darbībām reģionā regulāri pārskata. ESĪP 2012. gada janvāra beigās iesniedz Padomei, AP un Komisijai progresa ziņojumu un pilnvaru termiņa beigās – visaptverošu pilnvaru īstenošanas pārskata ziņojumu.”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

To piemēro no 2011. gada 9. jūlija.

Briselē, 2011. gada 1. augustā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. DOWGIELEWICZ

(1)  OV L 211, 12.8.2010., 42. lpp.

(2)  OV L 141, 27.5.2011., 17. lpp.”;