PROTOKOLS

starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Marokas Karalisti

1. pants

Piemērošanas laikposms un zvejas iespējas

1. Saskaņā ar nolīguma 5. pantu no 2011. gada 28. februāra uz vienu gadu piešķirtās zvejas iespējas ir noteiktas šim protokolam pievienotajā tabulā.

2. Šā panta 1. punktu piemēro, ievērojot šā protokola 4. un 5. panta noteikumus.

3. Piemērojot nolīguma 6. pantu, kuģi ar Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts karogu var veikt zvejas darbības Marokas zvejas zonās tikai tad, ja tiem ir zvejas licence, kas izdota saskaņā ar šo protokolu un tam pievienotajā pielikumā izklāstīto kārtību.

2. pants

Finansiālais ieguldījums un maksāšanas kārtība

1. Nolīguma 7. pantā minētais finansiālais ieguldījums par šā protokola 1. pantā minēto laikposmu ir EUR 36 100 000 (1).

2. Šā panta 1. punktu piemēro, ievērojot šā protokola 4., 5., 6. un 10. panta noteikumus.

3. Šā panta 1. punktā minētā finansiālā ieguldījuma maksājumu ES veic ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc šā protokola parakstīšanas dienas.

4. Finansiālo ieguldījumu iemaksā Marokas Karalistes Galvenajam kasierim kontā, kurš atvērts Karalistes Valsts kasē un kura rekvizītus paziņo Marokas iestādes.

5. Atbilstīgi šā protokola 6. pantam finansiālā ieguldījuma izmantošana ir vienīgi Marokas iestāžu kompetencē.

3. pants

Zinātniskā darba koordinēšana

1. Abas Puses apņemas sekmēt atbildīgu zveju Marokas zvejas zonās, pamatojoties uz principu par nediskriminējošu attieksmi pret dažādajām flotēm, kas zvejo šajos ūdeņos.

2. Šā protokola darbības laikā ES un Marokas iestādes sadarbojas, lai uzraudzītu resursu stāvokli Marokas zvejas zonā; šim nolūkam saskaņā ar nolīguma 4. panta 1. punktu tiek rīkotas kopējas zinātniskas sanāksmes.

3. Pamatojoties uz šo sanāksmju secinājumiem un ņemot vērā labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus, abas Puses savstarpēji apspriežas Apvienotajā komitejā, kas paredzēta 10. pantā, lai vajadzības gadījumā un pēc savstarpējas vienošanās veiktu pasākumus zvejas resursu ilgtspējīgas pārvaldības nodrošināšanā.

4. pants

Zvejas iespēju pārskatīšana

1. Zvejas iespējas, kas minētas 1. pantā, pēc savstarpējas vienošanās var palielināt, ciktāl 3. pantā minēto zinātnisko sanāksmju secinājumi apstiprina, ka šāds palielinājums neapdraudēs Marokas resursu ilgtspējīgu pārvaldību. Tādā gadījumā 2. panta 1. punktā minēto finansiālo ieguldījumu proporcionāli un atbilstīgi iesaistītajam laikam palielina. Tomēr ES samaksātā finansiālā ieguldījuma kopējā summa nedrīkst būt lielāka par divkāršotu 2. panta 1. punktā minēto summu.

2. Un pretēji – ja Puses vienojas veikt pasākumus, kas minēti 3. pantā un ietver 1. pantā minēto zvejas iespēju samazināšanu, finansiālo ieguldījumu proporcionāli un atbilstīgi iesaistītajam laikam samazina. Neskarot šā protokola 6. pantā paredzētos noteikumus, ES var apturēt šo finansiālo ieguldījumu, ja šajā protokolā noteikto zvejas piepūli nevar īstenot pilnībā.

3. Var pārskatīt arī zvejas iespēju sadalījumu dažādu tipu kuģiem, ja abas Puses par to savstarpēji vienojas un ja pārskatīšanu veic saskaņā ar zinātnisko sanāksmju ieteikumiem par to krājumu pārvaldību, kurus šāda pārdale var ietekmēt. Ja zvejas iespēju pārdale to pamato, Puses vienojas attiecīgi pielāgot finansiālo ieguldījumu.

4. Par to zvejas iespēju pārdali, kas paredzētas 1. punktā, 2. punkta pirmajā teikumā un 3. punktā, abas Puses izlemj, savstarpēji vienojoties Apvienotajā komitejā, kas minēta nolīguma 10. pantā.

5. pants

Izpētes zveja

Pamatojoties uz pētījumu rezultātiem, kuri veikti šajā nolīgumā minētās Apvienotās zinātniskās komitejas vadībā, Puses sekmē izpētes zveju Marokas zvejas zonās. Šajā nolūkā pēc vienas Puses lūguma Puses savstarpēji apspriežas un katrā gadījumā atsevišķi lemj par sugām (piemēram, sūkļiem), nosacījumiem un citiem atbilstīgiem parametriem.

Izpētes zvejas atļaujas izmēģinājuma nolūkiem var izdot ne ilgāk kā uz sešiem mēnešiem.

Ja Puses secina, ka izpētes zveja ir devusi pozitīvus rezultātus, pēc 4. pantā paredzētās vienošanās procedūras un līdz šā protokola termiņa beigām Eiropas Savienībai var piešķirt jaunas zvejas iespējas. Rezultātā finansiālo ieguldījumu palielina.

6. pants

Partnerattiecību nolīguma ieguldījums Marokas zivsaimniecības nozares politikas izveidē

1. Šā protokola 2. panta 1. punktā paredzētais finansiālais ieguldījums – EUR 13 500 000 apmērā no tā summas – sekmē Marokas zivsaimniecības nozares politikas attīstību un īstenošanu ar mērķi ieviest ilgtspējīgu un atbildīgu zveju tās ūdeņos.

2. Ieguldījumu piešķir Marokai, un tā to pārvalda saskaņā ar abu Pušu savstarpējas vienošanās rezultātā Apvienotajā komitejā noteiktajiem mērķiem un ar tiem saistītajām gada un daudzgadu programmām, kā arī saskaņā ar “Halieutis” zivsaimniecības nozares attīstības stratēģiju.

7. pants

Atbalsts atbildīgas zvejas veicināšanai

1. Pēc Marokas ierosinājuma un 6. panta noteikumu īstenošanas nolūkā ES un Maroka tūlīt pēc šā protokola parakstīšanas nolīguma 10. pantā minētajā Apvienotajā komitejā vienojas par to:

a)	kādas būs pamatnostādnes, pēc kurām vadīsies, lai īstenotu Marokas zivsaimniecības politikas prioritātes ar mērķi panākt ilgtspējīgu un atbildīgu zveju un jo īpaši tās prioritātes, kas minētas 6. panta 2. punktā;

b)	kādi būs mērķi, kas jāsasniedz, kā arī kritēriji un rādītāji, kas jāizmanto, lai varētu izvērtēt iegūtos rezultātus.

2. Šo pamatnostādņu, mērķu, kritēriju un novērtēšanas rādītāju grozījumus abas Puses apstiprina Apvienotajā komitejā.

3. Par to, kā Maroka izlieto šā protokola 6. panta 2. punktā minēto ieguldījumu, paziņo ES uzreiz pēc tam, kad Apvienotajā komitejā ir apstiprinātas pamatnostādnes, mērķi, kritēriji un novērtēšanas rādītāji.

4. Iepriekšējā mēneša beigās pirms protokola darbības termiņa beigām Maroka iesniedz ziņojumu par saskaņā ar šo protokolu paredzēto nozares atbalsta plānošanu, iekļaujot sagaidāmās ekonomiskās un sociālās ietekmes rezultātus un šīs ietekmes ģeogrāfisko sadalījumu.

5. Abas Puses turpinās nozares atbalsta īstenošanas uzraudzību, ja vajadzīgs, arī pēc šā protokola darbības termiņa beigām, kā arī 9. pantā paredzētajos pārtraukuma laikos un saskaņā ar šajā protokolā paredzēto kārtību.

8. pants

ES uzņēmumu ekonomiskā integrācija Marokas zivsaimniecības nozarē

1. Abas Puses apņemas veicināt ES uzņēmumu ekonomisko integrāciju Marokas zvejniecības nozarē kopumā.

2. Tiek uzsākta Eiropas Komisijas atbalstīta iniciatīva ar mērķi informēt Kopienas privātos uzņēmumus par tirdzniecības un rūpniecības iespējām, arī tiešu investīciju ziņā, Marokas zvejniecības nozarē kopumā.

3. Turklāt stimulējošā nolūkā Maroka saskaņā ar pielikumā izklāstītajiem noteikumiem samazina nodevas ES uzņēmumiem par zivju izkraušanu Marokas ostās, jo īpaši nolūkā tās pārdot vietējiem ražotājiem, minētajiem uzņēmumiem veicinot šo produktu pārdošanu Marokā, vai par Marokas zvejas zonās gūto nozveju pārvadāšanu pa sauszemi.

4. Abas Puses nolemj arī izveidot īpašu vienību, lai noteiktu, kādi šķēršļi kavē tiešu ES investīciju ieguldīšanu šai nozarē, un kādi pasākumi jāveic, lai atvieglotu šo investīciju ieguldīšanas nosacījumus.

9. pants

Domstarpību risināšanas kārtība un protokola piemērošanas apturēšana

1. Visas domstarpības starp Pusēm saistībā ar šā protokola interpretāciju vai piemērošanu risina, Pusēm savstarpēji apspriežoties Apvienotajā komitejā, kā paredzēts nolīguma 10. pantā, vajadzības gadījumā rīkojot īpašas sanāksmes.

2. Protokola piemērošanu var apturēt pēc vienas Puses iniciatīvas, ja domstarpības starp Pusēm uzskata par nopietnām un ja apspriešanās Apvienotajā komitejā saskaņā ar 1. punktu nav beigusies ar mierizlīguma.

3. Lai apturētu protokola piemērošanu, ieinteresētajai Pusei vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kad apturēšanai jāstājas spēkā, rakstiski jāpaziņo par savu nodomu.

4. Piemērošanas apturēšanas gadījumā Puses turpina apspriesties ar nolūku atrisināt domstarpības mierizlīguma ceļā. Ja tas izdodas, protokola piemērošanu atsāk un finansiālo ieguldījumu proporcionāli un atbilstīgi iesaistītajam laikam samazina saskaņā ar laikposmu, kurā protokola piemērošana ir bijusi apturēta.

10. pants

Protokola piemērošanas apturēšana nemaksāšanas gadījumā

Ievērojot 4. panta noteikumus, ja ES neveic 2. pantā paredzētos maksājumus, protokola piemērošanu var apturēt, ievērojot šādus nosacījumus:

a)	Marokas kompetentās iestādes paziņo Eiropas Komisijai par nemaksāšanu. Pēdējā veic nepieciešamo pārbaudi un, ja vajadzīgs, veic maksājumu ne vēlāk kā 30 darbdienās pēc paziņojuma saņemšanas dienas;

b)	ja maksājumu neveic un maksājuma neveikšana nav pienācīgi pamatota 2. panta 3. punktā paredzētajā laikā, Marokas kompetentās iestādes ir tiesīgas apturēt protokola piemērošanu. Par šādu darbību tās nekavējoties informē Eiropas Komisiju;

c)	protokola piemērošanu atsāk, tiklīdz ir veikts attiecīgais maksājums.

11. pants

Piemērojamie valsts tiesību akti

Kuģu darbības, kuras tie veic, piemērojot šo protokolu un tā pielikumu, proti, pārkraušanu citā kuģī, ostu pakalpojumu izmantošanu, aprīkojuma iegādi utt., reglamentē Marokas valsts tiesību akti.

12. pants

Provizoriska piemērošana

Šo protokolu un tā pielikumu provizoriski piemēro no 2011. gada 28. februāra.

13. pants

Stāšanās spēkā

Šis protokols un tā pielikums stājas spēkā dienā, kad puses savstarpēji paziņo par tam nepieciešamo procedūru pabeigšanu.

Zvejas iespējas

Zvejas veids
Nerūpnieciskā zveja				Bentiskā zveja	Rūpnieciskā pelaģiskā zveja
Pelaģiskā zveja ziemeļos: riņķvadi	Nerūpnieciskā zveja dienvidos: āķu rindas, makšķerrīki, murdi	Nerūpnieciskā zveja ziemeļos: grunts āķu jedas	Nerūpnieciskā tunzivju zveja: kuģi zvejai ar makšķerkāta āķu rindām	Kuģi zvejai ar grunts āķu jedām un grunts traleri, un dziļūdens daudzšķiedru nostiprinātie žaunu tīkli	C krājums
					Tilpība 60 000 tonnu
20 kuģi	20 kuģi	30 kuģi	27 kuģi	22 kuģi

Съставено в Брюксел на тринадесети юли две хиляди и единадесета година.

Hecho en Bruselas, el trece de julio de dos mil once.

V Bruselu dne třináctého července dva tisíce jedenáct.

Udfærdiget i Bruxelles den trettende juli to tusind og elleve.

Geschehen zu Brüssel am dreizehnten Juli zweitausendelf.

Kahe tuhande üheteistkümnenda aasta juulikuu kolmeteistkümnendal päeval Brüsselis.

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις δέκα τρεις Ιουλίου δύο χιλιάδες έντεκα.

Done at Brussels on the thirteenth day of July in the year two thousand and eleven.

Fait à Bruxelles, le treize juillet deux mille onze.

Fatto a Bruxelles, addì tredici luglio duemilaundici.

Briselē, divi tūkstoši vienpadsmitā gada trīspadsmitajā jūlijā.

Priimta du tūkstančiai vienuoliktų metų liepos tryliktą dieną Briuselyje.

Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizenegyedik év július tizenharmadik napján.

Magħmul fi Brussell, fit-tlettax-il jum ta’ Lulju tas-sena elfejn u ħdax.

Gedaan te Brussel, de dertiende juli tweeduizend elf.

Sporządzono w Brukseli dnia trzynastego lipca roku dwa tysiące jedenastego.

Feito em Bruxelas, em treze de Julho de dois mil e onze.

Întocmit la Bruxelles la treisprezece iulie două mii unsprezece.

V Bruseli dňa trinásteho júla dvetisícjedenásť.

V Bruslju, dne trinajstega julija leta dva tisoč enajst.

Tehty Brysselissä kolmantenatoista päivänä heinäkuuta vuonna kaksituhattayksitoista.

Som skedde i Bryssel den trettonde juli tjugohundraelva.

За Европейския съюз

Por la Unión Europea

Za Evropskou unii

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

Euroopa Liidu nimel

Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

For the European Union

Pour l'Union européenne

Per l'Unione europea

Eiropas Savienības vārdā –

Europos Sąjungos vardu

Az Európai Unió részéről

Għall-Unjoni Ewropea

Voor de Europese Unie

W imieniu Unii Europejskiej

Pela União Europeia

Pentru Uniunea Europeană

Za Európsku úniu

Za Evropsko unijo

Euroopan unionin puolesta

För Europeiska unionen

За Кралство Мароко

Por el Reino de Marruecos

Za Marocké království

For Kongeriget Marokko

Für das Königreich Marokko

Maroko Kuningriigi nimel

Για το Βασίλειο του Μαρόκου

For the Kingdom of Morocco

Pour le Royaume du Maroc

Per il Regno del Marocco

Marokas Karalistes vārdā –

Maroko Karalystės vardu

A Marokkói Királyság részéről

Għar-Renju tal-Marokk

Voor het Koninkrijk Marokko

W imieniu Królestwa Maroka

Pelo Reino de Marrocos

Pentru Regatul Maroc

Za Marocké kráľovstvo

Za Kraljevino Maroko

Marokon kuningaskunnan puolesta

För Konungariket Marocko

(1) Šai summai jāpieskaita maksas, kas kuģu īpašniekiem jāmaksā saskaņā ar zvejas licencēm, kuras izdotas, piemērojot nolīguma 6. pantu un saskaņā ar kārtību, kas paredzēta šā protokola pielikuma I nodaļas 4. un 5. punktā.

PIELIKUMS

Nosacījumi Eiropas Savienības kuģu zvejas darbībām Marokas zvejas zonās

I NODAĻA

LICENCES PIETEIKUMU IESNIEGŠANAS UN LICENČU IZDOŠANAS KĀRTĪBA

Licences pieteikumu iesniegšana

Marokas zvejas zonās zvejas licenci var iegūt tikai zvejottiesīgie kuģi.

Lai kuģis varētu pretendēt uz licenci, nedz kuģa īpašniekam, nedz tā kapteinim, nedz pašam kuģim nedrīkst būt aizliegts zvejot Marokā. Tiem ir jāatbilst Marokas iestāžu prasībām, proti, tiem jābūt izpildījušiem visas saistības, kas skar to zvejas darbības Marokā atbilstīgi zvejas nolīgumiem, kuri noslēgti ar ES.

Attiecīgās ES iestādes vismaz 20 dienas pirms pieprasīto licenču derīguma termiņa sākuma iesniedz Lauksaimniecības un jūras zvejniecības ministrijas Jūras zvejniecības departamentam (turpmāk “departaments”) to kuģu sarakstu, kuri vēlas veikt zvejas darbības protokolam pievienotajās tehnisko datu lapās noteiktajās robežās.

Sarakstos iekļaujama zvejas kategorija un zona, kuģu tilpība, kuģu skaits un katra kuģa galvenie parametri, kā arī par katru kuģi samaksātā summa. Katram kuģim ir jānorāda arī, vai tas ir “kuģis zvejai ar āķu jedām” vai “nerūpnieciskās zvejas kategorijas kuģis”, kā arī zvejas rīks vai zvejas rīki, ko tas izmantos pieteikumā norādītajā laikposmā.

Zvejas licences pieteikumam pievieno arī visu tās sagatavošanai nepieciešamo informāciju tādā formātā, kas ir savietojams ar programmatūru, kuru izmanto departaments.

Individuālus pieteikumus departamentam iesniedz, izmantojot veidlapas, kuru paraugs ir 1. papildinājumā.

Katram licences pieteikumam pievieno šādus dokumentus:

—	tilpības sertifikāta kopija, kuru atbilstīgi apstiprinājusi karoga dalībvalsts un kurā norādīta kuģa tilpība,

—	jauns, apliecināts krāsu fotoattēls, kurā kuģis redzams sānskatā tā pašreizējā stāvoklī. Fotoattēla izmēram jābūt vismaz 15 × 10 cm,

—	apliecinājums, ka ir samaksāta zvejas licences saņemšanas maksa, nodevas un maksa par novērotājiem,

—	visi citi dokumenti vai apliecinājumi, kas jāuzrāda saskaņā ar īpašiem noteikumiem, kuri attiecas uz konkrētā tipa kuģiem atbilstīgi šā protokola noteikumiem.

Licenču izdošana

Visu kuģu zvejas licences departaments izsniedz ES delegācijai Marokā (turpmāk “delegācija”) 15 dienās pēc visas 6. punktā minētās dokumentācijas saņemšanas.

Zvejas licences sagatavo saskaņā ar informāciju, kas atrodama protokolam pievienotajās tehnisko datu lapās, kurās konkrēti jānorāda zvejas zona, attālums no krasta, atļautie zvejas rīki, galvenās sugas, atļautais linuma acs izmērs, pieļaujamā piezveja un nozvejas kvotas pelaģiskās zvejas traleriem.

Zvejas licences izdod tikai tiem kuģiem, kas nokārtojuši visas nepieciešamās administratīvās formalitātes.

Abas Puses vienojas veicināt elektroniskās licences sistēmas ieviešanu.

Zvejas licenču derīguma termiņš un izmantošana

Zvejas licenču derīguma termiņš ir no 2011. gada 28. februāra līdz 2012. gada 27. februārim.

Zvejas licences ir derīgas tikai attiecībā uz laikposmu, par kuru ir samaksāta nodeva, un tajā zvejas zonā, tam zvejas rīku veidam un tai zvejas kategorijai, kas norādīta konkrētajā licencē.

Zvejas licences izdod konkrētam kuģim, un tās nevar izmantot citi kuģi; tomēr pēc ES pieprasījuma gadījumā, ja karoga dalībvalsts kompetentās iestādes pierāda nepārvaramas varas apstākļu esamību, kuģa licenci, kas izdota vienam kuģim, cik drīz vien iespējams aizstāj ar licenci citam tādas pašas kategorijas kuģim ar nosacījumu, ka netiek pārsniegta šai kategorijai atļautā tilpība.

Pirmā kuģa īpašnieks vai aģents nogādā anulēto zvejas licenci departamentam ar delegācijas starpniecību.

Zvejas licence ir pastāvīgi jāglabā uz konkrētā kuģa un inspekcijas gadījumā jāuzrāda pilnvarotajām iestādēm.

Zvejas licences derīguma termiņš ir viens gads, seši mēneši vai trīs mēneši. Taču rūpnieciskajai pelaģiskajai zvejai var piešķirt un atjaunot mēneša zvejas licences.

Zvejas licences maksa un nodevas

Zvejas licenču gada maksu nosaka spēkā esošie Marokas tiesību akti.

Maksa par licencēm attiecas uz to kalendāro gadu, kurā licenci izdod, un to maksā tad, kad pieprasa kārtējā gada pirmo licenci. Šo licenču maksu summā ietilpst visas saistītās maksas un nodevas, izņemot ostas nodevas un samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem.

Tāpat kā maksu par zvejas licencēm arī nodevas katram kuģim aprēķina, pamatojoties uz protokolam pievienotajās tehnisko datu lapās norādītajām likmēm.

Nodevas apjomu aprēķina proporcionāli faktiskajam zvejas licences derīguma laikam.

Par katrām izmaiņām tiesību aktos, kas regulē zvejas licenču izdošanu, delegāciju informē ne vēlāk kā divus mēnešus pirms šo izmaiņu stāšanās spēkā.

Maksāšanas kārtība

Pirms zvejas licenču izdošanas zvejas licenču maksas, nodevas un maksa par novērotājiem iemaksājamas Marokas Lauksaimniecības un jūras zvejniecības ministrijai atvērtajā Valsts kasē kontā, kas Al Maghrib bankā (Marokā) atvērts ar numuru 001 810 0078251501 1075 61 71.

Pelaģiskās zvejas traleriem maksa par nozvejām maksājama ar kvartāla iemaksām nākamā kvartāla beigās pēc kvartāla, kurā šīs nozvejas tika iegūtas.

II NODAĻA

NOTEIKUMI, KAS PIEMĒROJAMI KUĢIEM, KURI ZVEJO TĀLU MIGRĒJOŠAS SUGAS (TUNZIVJU ZVEJAS KUĢI)

Maksa ir EUR 25 par tonnu nozvejas, kas iegūta Marokas zvejas zonās.

Licences izdod uz vienu kalendāro gadu pēc tam, kad par katru kuģi nomaksāts avanss EUR 5 000 apmērā.

Avansu aprēķina proporcionāli licences derīguma termiņam.

Tālu migrējošu sugu zvejas kuģu kapteinim, kam ir zvejas licence šo sugu zvejai, jāiekārto kuģa zvejas žurnāls un jāizdara ieraksti tajā pēc pielikuma 6. papildinājumā dotā parauga.

Viņam jānosūta arī šā kuģa zvejas žurnāla kopija savas valsts kompetentajām iestādēm ne vēlāk kā 15 dienas pirms trešā mēneša beigām pēc mēneša, uz kuru attiecas žurnāla ieraksti. Šīs iestādes nekavējoties nosūta kopijas delegācijai, kura tās nosūta departamentam pirms trešā mēneša beigām pēc mēneša, uz kuru tās attiecas.

Katru gadu līdz 30. aprīlim delegācija iesniedz departamentam aprēķinu par nodevām, kas nomaksājamas par iepriekšējo zvejas gadu, pamatojoties uz nozvejas deklarācijām, kuras iesniedzis katrs kuģa īpašnieks un kuras apstiprinājuši zinātniskie institūti, kas ir atbildīgi par nozvejas datu pārbaudi dalībvalstīs, piemēram, IRD (Institut de Recherche pour le Développement), IEO (Instituto Español de Oceanografía), INIAP (Instituto Nacional de Investigação Agrária e das Pescas) un INRH (Institut National de Recherche Halieutique).

Aprēķinu par nodevām, kas maksājamas par iepriekšējo zvejas gadu, nosūta četros mēnešos no protokola darbības izbeigšanās dienas.

Galīgais aprēķins nosūtāms attiecīgajiem kuģu īpašniekiem, kuriem ir dotas 30 dienas, sākot no dienas, kad saņemts paziņojums par departamenta apstiprinātajiem skaitliskajiem datiem, lai nokārtotu savas finanšu saistības ar kompetentajām valsts iestādēm. Informāciju par izdarīto maksājumu euro Marokas valsts kasē I nodaļas 5. punktā minētajā kontā delegācija nosūta departamentam ne vēlāk kā pusotru mēnesi pēc šā paziņojuma saņemšanas.

Taču, ja galīgā aprēķinātā summa ir mazāka par iepriekš minēto avansu, starpību neatmaksā.

10.

Kuģu īpašnieki veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu kuģa zvejas žurnāla kopiju nosūtīšanu un iespējamo papildu maksājumu veikšanu termiņos, kas norādīti 6. un 7. punktā.

11.

Ja kuģu īpašnieks neizpilda saistības, kas paredzētas 6. un 7. punktā, tad zvejas licences darbību automātiski aptur, līdz šīs saistības ir izpildītas.

III NODAĻA

ZVEJAS ZONAS

Visu veidu zvejas zonas Marokai piederošajā Atlantijas okeāna zonā ir noteiktas tehnisko datu lapās (2. papildinājums). Marokai piederošā Vidusjūras zona, kas atrodas uz austrumiem no 35° 48′ N – 6° 20′ W (Spartela zemesrags), no šā protokola ir izslēgta.

IV NODAĻA

IZPĒTES ZVEJAS NOTEIKUMI

Abas Puses kopīgi nosaka Eiropas Savienības uzņēmējus, kas veiks izpētes zveju, vislabvēlīgāko periodu šādai zvejai un piemērojamos nosacījumus. Lai atvieglotu kuģiem izpētes zveju, departaments nosūta visu zinātnisko informāciju un citu pieejamo pamatinformāciju.

Marokas zivsaimniecības nozare ir cieši iesaistīta (saskaņošana un dialogs par izpētes zvejas ieviešanas nosacījumiem).

Izpētes zvejas reisi norit ilgākais sešus mēnešus un vismaz trīs mēnešus, ja vien pēc abpusējas vienošanās Puses šo laikposmu nemaina.

Kandidātu izvēle izpētes zvejas reisu veikšanai

Eiropas Komisija paziņo Marokas valsts iestādēm informāciju par izpētes zvejas licenču pieteikumiem. Tā nodrošina tās ar tehnisku dokumentāciju par:

—	kuģa tehniskajiem parametriem,

—	kuģa komandas pieredzi šajā zvejā,

—	priekšlikums reisa tehniskajiem parametriem (ilgums, zvejas rīki, izpētes reģioni utt.).

Ja departaments to uzskata par nepieciešamu, tas organizē dialogu par tehniskajiem aspektiem ar Eiropas Komisiju, no vienas puses, un ar attiecīgajiem kuģu īpašniekiem, no otras puses.

Pirms reisa sākuma kuģa īpašnieki iesniedz Marokas iestādēm un Eiropas Komisijai:

—	deklarāciju par nozveju, kas jau atrodas uz kuģa,

—	reisa laikā izmantojamo zvejas rīku tehniskajiem parametriem,

—	garantiju, ka tie atbilst Marokas zivsaimniecības tiesību aktiem.

Izpētes zvejas reisa laikā attiecīgo kuģu īpašnieki:

—	sūta Marokas valsts iestādēm un Eiropas Komisijai iknedēļas ziņojumus ar detalizētu informāciju par katras dienas un katra iemetiena nozveju un norāda katra reisa tehniskos parametrus (vieta, dziļums, datums un laiks, nozveja un citi novērojumi vai komentāri),

—	ar kuģu satelītnovērošanas sistēmas palīdzību (VMS) paziņo kuģa atrašanās vietu, ātrumu un kursu,

—

nodrošina, ka uz kuģa atrodas viens Marokas zinātniskais novērotājs vai novērotājs, ko izvēlējušās Marokas valsts iestādes. Novērotāja uzdevums ir vākt zinātnisku informāciju par nozvejām, kā arī ņemt nozveju paraugus. Novērotājam uz kuģa ir kuģa virsnieka statuss, un kuģa īpašnieks sedz viņa uzturēšanās izdevumus viņa atrašanās laikā uz kuģa. Lēmumu par novērotāja atrašanās laiku uz kuģa, viņa palikšanas ilgumu un iekāpšanas un izkāpšanas ostu nosaka pēc vienošanās ar Marokas iestādēm. Ja vien Puses nav vienojušās par pretējo, kuģi nevar piespiest piestāt ostā biežāk kā vienu reizi divos mēnešos,

—	nodod savu kuģi inspekcijai, pirms tas atstāj Marokas ūdeņus, ja Marokas iestādes to pieprasa,

—	ievēro Marokas zivsaimniecības tiesību aktus.

Nozveja, arī piezveja, kas iegūta zinātniskā reisa laikā, paliek kuģa īpašnieka īpašumā ar noteikumu, ka tā atbilst noteikumiem, ko šajā sakarā pieņēmusi Apvienotā komiteja.

Marokas iestādes ieceļ kontaktpersonu, kas ir atbildīga par visu to neparedzēto problēmu risināšanu, kuras var kavēt izpētes zvejas attīstību.

V NODAĻA

NOTEIKUMI PAR TO ES ZVEJAS KUĢU SATELĪTNOVĒROŠANU, KURI DARBOJAS MAROKAS ZVEJAS ZONĀ UZ ŠĀ NOLĪGUMA PAMATA

Visus zvejas kuģus, kuru lielākais garums pārsniedz 15 metrus un kuri darbojas saskaņā ar šo nolīgumu laikā, kamēr tie zvejo Marokas zvejas zonās, uzrauga ar satelītu.

Lai kuģus varētu uzraudzīt ar satelītu, Marokas iestādes paziņo Eiropas Savienības pusei Marokas zvejas zonu koordinātas (ģeogrāfisko platumu un garumu).

Šo informāciju, kas izteikta grādos, minūtēs un sekundēs, Marokas iestādes nosūta elektroniskā veidā.

Puses apmainās ar informāciju par X.25 adresēm un precizējumiem elektroniskai saziņai starp to zvejas uzraudzības centriem (FMC) saskaņā ar 5. un 7. punktu. Šajā informācijā, ja iespējams, iekļauj nosaukumus, tālruņa un faksa numurus un e-pasta adreses (tīmekļa vietnē vai X.400), ko var izmantot vispārējai saziņai starp FMC.

Nosakot kuģa atrašanās vietu, kļūda nedrīkst pārsniegt 500 m, un ticamības intervālam jābūt 99 %.

Kuģim, kas zvejo saskaņā ar nolīgumu un kas saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem ir pakļauts novērošanai ar satelītu, ienākot Marokas zvejas zonās, kuģa karoga valsts FMC nekavējoties nosūta ziņojumus par kuģa atrašanās vietu (kuģa identifikācija, ģeogrāfiskais platums, ģeogrāfiskais garums, kuģa kurss un ātrums) Marokas Zvejas uzraudzības un kontroles centram (FMC) ar intervāliem, kas nav ilgāki par divām stundām. Minētie ziņojumi identificējami kā ziņojumi par kuģa atrašanās vietu.

Ziņojumus, kas minēti 5. punktā, nosūta elektroniski X.25 formātā vai izmantojot kādu citu drošu datu apmaiņas protokolu. Tos nosūta reāllaikā un formātā, kas dots II tabulā.

Ja nepārtrauktās satelītnovērošanas aprīkojumam uz zvejas kuģa rodas tehnisks defekts vai tas sabojājas, kuģa kapteinis savlaicīgi sūta pa faksu 5. punktā noteikto informāciju kuģa karoga valsts FMC un Marokas FMC. Šādos apstākļos kopējais ziņojums par atrašanās vietu jāsūta reizi četrās stundās. Šajā kopējā ziņojumā par atrašanās vietu iekļauj visus ziņojumus par atrašanās vietu, kurus kuģa kapteinis ierakstījis reizi divās stundās saskaņā ar 5. punkta noteikumiem.

Kuģa karoga valsts FMC nekavējoties nosūta ziņojumus Marokas FMC. Bojāto aparatūru salabo vai nomaina ne ilgāk kā viena mēneša laikā. Pēc šā termiņa beigām attiecīgajam kuģim ir jāatstāj Marokas zvejas zonas vai jāatgriežas kādā Marokas ostā.

Karoga valstu FMC uzrauga savu kuģu kustību Marokas ūdeņos reizi vienā stundā. Gadījumā, ja uzraudzība nenotiek saskaņā ar paredzētajiem nosacījumiem, par to nekavējoties informē Marokas FMC un piemēro 7. punktā paredzēto procedūru.

Ja Marokas FMC konstatē, ka kuģa karoga valsts nenosūta informāciju, kas noteikta 5. punktā, par to nekavējoties paziņo kompetentajiem Eiropas Komisijas dienestiem.

10.

Informācija par uzraudzību, kas nodota otrai Pusei saskaņā ar šiem noteikumiem, ir paredzēta vienīgi, lai Marokas iestādes varētu kontrolēt un uzraudzīt Eiropas Savienības floti, kura zvejo saskaņā ar ES un Marokas nolīgumu par zveju. Šo informāciju nekādos apstākļos nedrīkst nodot citām pusēm.

11.

Satelītnovērošanas programmatūras un aparatūras sastāvdaļām jābūt teicamā tehniskā stāvoklī, kas izslēdz atrašanās vietas datu sagrozīšanas un tehnisku manipulāciju iespēju.

Sistēmai jābūt pilnībā automatizētai, tai jādarbojas bez pārtraukuma un neatkarīgi no vides un klimatiskajiem apstākļiem. Satelītnovērošanas sistēmu ir aizliegts iznīcināt, bojāt, padarīt neekspluatējamu vai iejaukties tās darbībā.

Kuģa kapteinis nodrošina to, ka:

—	dati netiek sagrozīti,

—	satelītnovērošanas aparatūras antena vai antenas nekādā veidā nav nobloķētas,

—	elektroenerģijas padeve satelītnovērošanas aparatūrai nekādā veidā netiek pārtraukta,

—	satelītnovērošanas aparatūra netiek aizvākta no kuģa.

12.

Puses vienojas pēc pieprasījuma apmainīties ar informāciju par izmantoto satelītnovērošanas aparatūru, lai nodrošinātu to, ka ikviens aparatūras elements pilnībā atbilst otras Puses prasībām saistībā ar šiem noteikumiem. Pirmo sanāksmi par šo jautājumu organizē pirms protokola stāšanās spēkā.

13.

Visus strīdus par šo noteikumu interpretāciju vai piemērošanu izskata, Pusēm apspriežoties nolīguma 10. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā.

14.

Puses vienojas vajadzības gadījumā grozīt noteikumus Apvienotajā komitejā, kas paredzēti nolīguma 10. pantā.

VI NODAĻA

ZIŅOŠANA PAR NOZVEJU

Kuģa zvejas žurnāls

Kuģu kapteiņiem zvejošanai Marokas zvejas zonā jāizmanto īpaši šim nolūkam iekārtots kuģa zvejas žurnāls un pastāvīgi jāizdara ieraksti šajā žurnālā saskaņā ar šā žurnāla lietošanas pamācībā minētajiem noteikumiem.

Kuģu īpašnieki nosūta kuģa zvejas žurnāla kopiju savām kompetentajām iestādēm ne vēlāk kā 15 dienas pirms trešā mēneša beigām pēc mēneša, uz kuru tā attiecas. Šīs iestādes nekavējoties nosūta kopijas delegācijai, kura tās nosūta departamentam pirms trešā mēneša beigām pēc mēneša, uz kuru tās attiecas.

Ja kuģu īpašnieks neizpilda saistības, kas paredzētas 1. un 2. punktā, tad zvejas licences darbību automātiski aptur, līdz kuģa īpašnieks šīs saistības ir izpildījis.

Deklarācijas par kvartāla nozveju

Līdz katra kvartāla trešā mēneša beigām delegācija ziņo departamentam par visu ES kuģu iepriekšējā kvartāla nozvejas apjomu.

Šajā informācijā iekļaujams mēnesis, zvejas veids, kuģis un sugas, kas uzrādītas kuģa zvejas žurnālā.

Šo informāciju nosūta arī departamentam elektroniski tādā formātā, kas ir savietojams ar ministrijas izmantoto programmatūru.

Datu ticamība

Informācijai dokumentos, kas minēti 1. un 2. punktā, ir jāatspoguļo faktiskā nozvejas situācija, lai veidotu vienu no pamatiem krājumu stāvokļa izmaiņu uzraudzībai.

VII NODAĻA

MAROKAS JŪRNIEKU NODARBINĀŠANAS KĀRTĪBA

Kuģu īpašnieki ar šajā nolīgumā paredzētajām zvejas licencēm visā savas atrašanās laikā Marokas ūdeņos šādi nodarbina Marokas zvejniekus uz kuģa:

pelaģiskās zvejas traleri

—	ar tilpību, mazāku par 150 GT – Marokas jūrniekus nodarbina pēc brīvas izvēles,

—	ar tilpību, mazāku par 5 000 GT – seši jūrnieki,

—	ar tilpību 5 000 GT vai lielāku – astoņi jūrnieki.

Taču, ja šie kuģi Marokas zvejas zonā darbojas mazāk par vienu mēnesi gadā, viņi ir atbrīvoti no pienākuma nodarbināt Marokas jūrniekus.

Turklāt, ja šo kuģu zvejas licences ir atjaunotas uz laikposmu, kas ilgāks par vienu mēnesi gadā, attiecīgie kuģu īpašnieki par pirmo mēnesi maksā naudas summu, kas paredzēta šīs nodaļas 10. punktā. Sākot no zvejas licences otrā mēneša pirmās dienas, viņi pilda savas saistības nodarbināt Marokas jūrniekus;

b)	nerūpnieciskā zveja ziemeļos – Marokas jūrniekus nodarbina pēc brīvas izvēles;

c)	nerūpnieciskā zveja dienvidos – divi jūrnieki;

d)	seineri ziemeļos – divi jūrnieki;

e)	dziļūdens traleri un kuģi zvejai ar āķu jedām – astoņi jūrnieki;

f)	kuģi tunzivju zvejai ar makšķerkāta āķu rindām – trīs jūrnieki.

Kuģu īpašnieki brīvi izvēlas zvejniekus, kurus pieņem darbā uz kuģa.

Kuģu īpašnieki vai viņu pārstāvji ar zvejniekiem noslēdz zvejnieku darba līgumus.

Kuģa īpašnieks departamentam dara zināmus uz attiecīgā kuģa darbā pieņemto Marokas jūrnieku uzvārdus, minot viņu amatu kuģa komandā.

Uz Eiropas Savienības zvejas kuģiem nodarbināto jūrnieku tiesības ir tādas, kā noteikts Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā. Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

Marokas jūrnieku darba līgumus, vienu eksemplāru nododot katram parakstītājam, noslēdz starp kuģa īpašnieka aģentu(-iem) un jūrniekiem un/vai viņu arodbiedrībām vai pārstāvjiem, apspriežoties ar Marokas kompetento iestādi. Šajos līgumos jūrniekiem ir paredzētas attiecīgās sociālā nodrošinājuma garantijas, ietverot dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanu.

Kuģu īpašnieki vai viņu aģenti divos mēnešos no licences izdošanas šā līguma kopiju, ko pienācīgā kārtībā parakstījušas attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes, nosūta tieši departamentam.

Algas Marokas jūrniekiem maksā kuģu īpašnieki. Par tām pirms licences izdošanas vienojas kuģu īpašnieki vai viņu aģenti un attiecīgie Marokas jūrnieki vai viņu pārstāvji. Tomēr Marokas jūrniekiem maksājamās algas nedrīkst būt zemākas par algām, ko maksā Marokas kuģu komandām, un tās nekādā gadījumā nedrīkst būt zemākas par SDO noteiktajiem standartiem.

Ja viens vai vairāki jūrnieki, kas pieņemti darbā, nepiesakās līdz laikam, kad ir paredzēta kuģa atiešana, kuģim atļauts uzsākt plānoto reisu pēc tam, kad attiecīgās ostas kompetentās iestādes ir informētas par nepilnu pieprasīto jūrnieku skaitu un atjaunināts komandas saraksts. Iestādes par to informē departamentu.

Kuģa īpašnieks veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka jūrnieki šajā nolīgumā paredzētajā skaitā ir pieņemti darbā uz kuģa vēlākais līdz nākamā reisa sākumam.

10.

Ja Marokas jūrniekus nepieņem darbā uz kuģa citu iemeslu dēļ, izņemot iepriekšējā punktā minētos iemeslus, kuģu īpašniekiem ne ilgāk kā trīs mēnešos ir jāsamaksā vienotas likmes summa EUR 20 apmērā par katru zvejas dienu Marokas zvejas zonā un par katru zvejnieku.

Šo summu izmanto Marokas zvejnieku apmācībai, un to iemaksā I nodaļas 5. punktā norādītajā kontā.

11.

Reizi sešos mēnešos – 2011. gada 1. jūlijā un 2012. gada 1. janvārī – delegācija nosūta departamentam to Marokas jūrnieku sarakstu, kuri ir nodarbināti uz ES kuģiem, norādot detalizētu informāciju par viņu reģistrēšanu komandas locekļu sastāvā un par attiecīgajiem kuģiem.

12.

Izņemot gadījumus, kas paredzēti 9. punktā, ja kuģu īpašnieki atkārtoti nepakļaujas prasībai nodarbināt vajadzīgo Marokas jūrnieku skaitu, kuģa zvejas licences darbību automātiski aptur, līdz šīs saistības tiek izpildītas.

VIII NODAĻA

ZVEJAS UZRAUDZĪBA UN NOVĒROŠANA

Zvejas novērošana

Kuģi, kam saskaņā ar nolīgumu ir atļauts zvejot Marokas zvejas zonās, uzņem Marokas ieceltus novērotājus saskaņā ar turpmāk izklāstītajiem nosacījumiem.

1.1.	25 % no zvejottiesīgajiem kuģiem, kuru tilpība pārsniedz 100 GT, uzņem novērotājus katru kvartālu.

1.2.	Rūpnieciskās pelaģiskās zvejas kuģi uzņem vienu zinātnisko novērotāju uz visu to darbības laiku Marokas ūdeņos.

1.3.	No pārējiem Kopienas zvejas kuģiem, kuru tilpība ir 100 GT vai mazāka, katrā zvejas kategorijā novērotāji pavada ne vairāk kā desmit reisus gadā.

1.4.	Departaments izveido to kuģu sarakstu, kuriem ir jāuzņem novērotāji, kā arī iecelto novērotāju sarakstu. Tiklīdz šie saraksti ir izveidoti, tos nosūta delegācijai.

1.5.	Departaments ar delegācijas starpniecību, izdodot licences, vēlākais piecpadsmit dienas pirms novērotāja plānotās uzņemšanas dienas, paziņo attiecīgajam kuģa īpašniekam tā ieceltā novērotāja vārdu, kam jāierodas uz kuģa.

Uz pelaģiskās zvejas traleriem novērotāji atrodas pastāvīgi. Pārējās zvejas kategorijās novērotāji pavada vienu reisu uz katra kuģa.

Par novērotāju uzņemšanas nosacījumiem vienojas kuģu īpašnieki vai to aģenti un Marokas iestādes.

Pēc izvēlēto kuģu saraksta paziņošanas novērotājus uzņem uz kuģa tā īpašnieka izvēlētajā ostā pirmā reisa sākumā Marokas ūdeņos.

Par to brīdinot desmit dienas iepriekš, attiecīgo kuģa īpašnieki divās nedēļās dara zināmu, kurās Marokas ostās un kurās dienās tie plāno uzņemt novērotājus.

Ja novērotāju uz kuģa uzņem ārvalsts ostā, viņa ceļa izdevumus sedz kuģa īpašnieks. Ja kuģis, uz kura atrodas Marokas novērotājs, iziet no Marokas zvejas zonas, ir jādara viss, lai nodrošinātu novērotāja atgriešanos Marokā pēc iespējas drīzāk, attiecīgās izmaksas sedzot kuģa īpašniekam.

Ja zinātniskie novērotāji ir ceļojuši veltīgi, jo kuģu īpašnieki nav izpildījuši savas saistības, kuģu īpašnieki apmaksā viņu ceļa izmaksas un dienas naudu par novērotāju bezdarbības dienām tādā pašā apmērā, kādu saņem Marokas valsts tādas pašas kategorijas ierēdņi. Līdzīgā kārtā, ja kuģa īpašnieka dēļ kavējas zinātniskā novērotāja uzņemšana, kuģa īpašnieks maksā novērotājam iepriekšminēto dienas naudu.

Par katrām izmaiņām likumos un noteikumos par dienas naudām delegāciju informē ne vēlāk kā divus mēnešus pirms šo izmaiņu stāšanās spēkā.

Ja novērotājs neierodas norunātajā laikā un vietā vēlākais divpadsmit stundas pēc norunātā laika, kuģa īpašnieks līdz ar to ir atbrīvots no pienākuma uzņemt novērotāju uz kuģa.

Novērotājam uz kuģa ir virsnieka statuss. Viņa uzdevumi ir šādi:

9.1.	novērot kuģu zvejas darbības;

9.2.	pārbaudīt zvejas darbībās iesaistīto kuģu atrašanās vietas koordinātas;

9.3.	ņemt bioloģiskos paraugus zinātniskajām programmām;

9.4.	atzīmēt izmantotos zvejas rīkus;

9.5.	pārbaudīt kuģa zvejas žurnālā reģistrētos datus par nozveju Marokas ūdeņos;

9.6.	pārbaudīt piezvejas procentuālo daudzumu un novērtēt tirdzniecībai derīgo zivju, vēžveidīgo un galvkāju izmetumu apjomu;

9.7.	pa faksu vai radio pārraidīt nozvejas datus, ieskaitot uz kuģa esošo nozveju un piezveju apjomu.

10.

Kapteinis dara visu iespējamo, lai nodrošinātu novērotāja fizisko drošību un labklājību viņa pienākumu izpildes laikā.

11.

Novērotāju apgādā ar visu, kas nepieciešams viņa pienākumu veikšanai. Kapteiņi nodrošina novērotāju piekļuvi sakaru līdzekļiem, kas vajadzīgi viņu pienākumu izpildei, dokumentiem, kam ir tiešs sakars ar kuģa zvejas darbībām, jo īpaši kuģa zvejas žurnālam un navigācijas žurnālam, kā arī tām kuģa daļām, kurām piekļūstot ir atvieglināta novērotāju pienākumu izpilde.

12.

Atrazdamies uz kuģa, novērotājs:

12.1.

veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka viņa ierašanās un uzturēšanās uz kuģa nepārtrauc un nekavē zveju;

12.2.

saudzē materiālus un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa, un ievēro visu to kuģa dokumentu konfidencialitāti, kuri pieder pie attiecīgā kuģa.

13.

Novērošanas laika beigās pirms nokāpšanas no kuģa novērotājs sagatavo ziņojumu par savu darbību, ko nosūta Marokas kompetentajām iestādēm, kā arī kopiju Eiropas Savienības delegācijai. Viņš to paraksta kapteiņa klātbūtnē, un kapteinis pēc saviem ieskatiem var ziņojumam pievienot vai likt pievienot, viņaprāt, būtiskas piezīmes, kuras kapteinis paraksta. Kad zinātniskais novērotājs atstāj kuģi, viņš nodod kapteinim vienu ziņojuma eksemplāru.

14.

Kuģa īpašnieks par saviem līdzekļiem nodrošina novērotājus ar pārtiku un izmitina tādos pašos apstākļos, kādos uzturas kuģa virsnieki, ņemot vērā kuģa iespējas.

15.

Novērotāju algu un sociālās iemaksas maksā Marokas kompetentās iestādes.

16.

Lai segtu Marokas izdevumus, kas rodas par zinātnisko novērotāju atrašanos uz kuģiem, papildus kuģu īpašnieku maksātajai maksai ir jānokārto “maksa par zinātniskajiem novērotājiem” 3,5 euro apmērā uz GT par kvartālu vienam kuģim, kas zvejo Marokas zvejas zonās.

Saskaņā ar pielikuma I nodaļas 5. punkta noteikumiem šo maksu samaksā kopā ar kvartāla maksājumiem.

17.

Ja kuģa īpašnieks neizpilda saistības, kas paredzētas 4. punktā, zvejas licences darbību automātiski aptur līdz šo saistību izpildei.

Kopīgā zvejas pārraudzība

Līgumslēdzējas puses izveido kopīgu pārraudzības un novērošanas sistēmu par kuģu izkraušanu ar mērķi uzlabot kontroles efektivitāti tā, lai nodrošinātu šā nolīguma noteikumu ievērošanu.

Šajā nolūkā katras Līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes ieceļ savu pārstāvi, paziņojot viņa vārdu otrai Līgumslēdzējai pusei; šis pārstāvis novēro kuģa izkraušanu un šīs izkraušanas kārtību.

Marokas iestādes pārstāvis kā novērotājs seko dalībvalstu valsts inspekcijas dienestu veiktajai to kuģu izkraušanas pārbaudei, kuri darbojušies Marokas zvejas zonās.

Pārstāvis pavada valsts inspekcijas amatpersonas, kad tās apmeklē ostas, kāpj uz kuģiem, ierodas dokos, izsolēs, zivju vairumtirdzniecības veikalos, saldētavās un citās telpās zivju uzglabāšanai pirms to pirmās pārdošanas, un viņam ir pieeja inspicējamajiem dokumentiem.

Marokas iestādes pārstāvis sagatavo un iesniedz ziņojumu ar detalizētu informāciju par pārbaudēm, kurās viņš ir piedalījies.

Departaments uzaicina delegāciju piedalīties ieplānotos inspekcijas apmeklējumos kuģu izkraušanas ostās, nosūtot par to paziņojumu desmit dienas iepriekš.

Pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma Eiropas Savienības zvejas inspektori var kā novērotāji piedalīties Marokas iestāžu veiktajās Eiropas Savienības kuģu izkraušanas inspekcijās Marokas ostās.

Abu Pušu kompetentās iestādes vienojas par šo darbību praktisko pusi.

IX NODAĻA

KONTROLE

1. Eiropas Savienībai ir pastāvīgi atjaunināts to kuģu saraksts, kuriem izdota zvejas licence saskaņā ar šo protokolu. Tūlīt pēc šā saraksta izveidošanas un vienmēr, kad to atjaunina, to dara zināmu Marokas iestādēm, kas atbild par zvejas kontroli.

2. Tehniskā inspekcija

2.1.

Reizi gadā, kā arī pēc katrām izmaiņām tilpībā vai pēc zvejas kategorijas maiņas, pēc kuras ir nepieciešams izmantot cita veida zvejas rīkus, 1. punktā minētajiem Eiropas Savienības kuģiem jāierodas Marokas ostā, lai tiem veiktu spēkā esošajos tiesību aktos paredzēto inspekciju. Šādai inspekcijai jānotiek 48 stundās pēc kuģa ienākšanas ostā.

2.2.

Ja inspekcija pabeigta ar apmierinošu rezultātu, kuģa kapteinim izsniedz sertifikātu, kura derīguma termiņš ir tāds pats kā zvejas licencei un kurš tiek automātiski atjaunots, ja kuģa licenci atjauno attiecīgā gada laikā. Tomēr maksimālais derīguma termiņš nedrīkst pārsniegt vienu gadu. Šis sertifikāts vienmēr jāglabā uz kuģa.

2.3.

Tehniskajā inspekcijā pārbauda kuģa tehniskos parametrus un zvejas rīku atbilstību nolīguma noteikumiem, un to, vai ir ievēroti noteikumi, kas attiecas uz kuģa marokāņu komandu.

2.4.

Kuģa īpašnieks sedz maksu par inspekciju pēc Marokas tiesību aktos noteiktā tarifa. Tā nevar būt lielāka kā summa, ko citi kuģi parasti maksā par tiem pašiem pakalpojumiem.

2.5.

Ja kuģa īpašnieks neizpilda saistības, kas paredzētas šīs nodaļas 2.1. punktā un 2.2. punktā, tad zvejas licences darbība tiek automātiski apturēta līdz šo saistību izpildei.

3. Kuģa ieiešana zonā un iziešana no tās

3.1.

Eiropas Savienības kuģi vismaz četras stundas iepriekš paziņo departamentam par plānoto ienākšanu Marokas zvejas zonās vai iziešanu no tām.

3.2.

Ziņojot par iziešanu no zvejas zonas, kuģi dara zināmu gan atrašanās vietu, gan uz kuģa esošās nozvejas apjomu pa sugām. Šo informāciju visieteicamāk sniegt pa faksu vai – kuģiem, kuri nav aprīkoti ar faksu, – pa radio, ievērojot pielikuma 8. papildinājumā norādīto detalizēto informāciju.

3.3.

Ja kāds kuģis zvejo, neinformējot par to departamentu, uzskata, ka šis kuģis zvejo bez licences.

3.4.

Izdodot zvejas licenci, kuģiem arī paziņo faksa un telefona numurus, kā arī e-pasta adresi.

4. Kontroles procedūras

4.1.

Marokas ūdeņos zvejojošo Eiropas Savienības kuģu kapteiņi sadarbojas ar katru Marokas oficiālo pārstāvi, kas veic zvejas darbību inspekciju un kontroli.

4.2.

Minētās amatpersonas paliek uz kuģa tikai tik ilgi, cik vajadzīgs viņu pienākumu izpildei.

4.3.

Pēc katras veiktās inspekcijas un kontroles kuģa kapteinim izdod attiecīgu apliecinājumu.

5. Kuģa aizturēšana

5.1.

Departaments informē Eiropas Komisiju ne vēlāk kā 48 stundās par katru kuģa aizturēšanu un Eiropas Savienības kuģiem uzliktajiem sodiem Marokas ūdeņos.

5.2.

Eiropas Komisija vienlaikus saņem īsu ziņojumu par kuģa aizturēšanas apstākļiem un iemesliem.

6. Aizturēšanas protokols

6.1.

Pēc tam kad attiecīgais konstatējums ir reģistrēts par kontroli atbildīgo Marokas iestāžu sastādītajā protokolā, kuģa kapteinis to paraksta.

6.2.

Parakstīšanās neskar kapteiņa tiesības un iespējas aizstāvēties pret apsūdzību viņam inkriminētos pārkāpumos.

6.3.

Kapteinis nogādā kuģi ostā, kuru norādījušas par inspekciju atbildīgās Marokas iestādes. Kuģi, kas pārkāpj Marokas tiesību aktus par jūras zveju, patur ostā, līdz tiek pabeigtas parastās administratīvās formalitātes, kas saistītas ar kuģa aizturēšanu.

7. Pārkāpuma situācijas atrisināšana

7.1.

Pirms uzsākt tiesvedību, potenciālā pārkāpuma situāciju mēģina atrisināt izlīgstot. Šī procedūra beidzas ne vēlāk kā trīs darbdienās pēc kuģa aizturēšanas.

7.2.

Ja izmanto izlīguma procedūru, soda naudas apjomu nosaka saskaņā ar Marokas zivsaimniecības tiesību aktiem.

7.3.

Ja lietu nevar nokārtot ar izlīguma procedūru un tā ir jāsniedz kompetentā tiesu iestādē, kuģu īpašnieki Marokas kompetento iestāžu noteiktajā kontā iemaksā drošības naudu, ko veido kuģa aizturēšanas izmaksas un sodi un kompensācijas, kuras jāmaksā pusēm, kas ir atbildīgas par pārkāpumu.

7.4.

Drošības nauda nav atgūstama pirms tiesvedības beigām. To atbrīvo, ja tiesvedība beidzas bez notiesāšanas. Līdzīgi, ja notiesāšanas rezultātā ir jāmaksā sods, kas ir mazāks par iemaksāto drošības naudu, kompetentās Marokas iestādes atbrīvo starpību.

7.5.

Kuģim atļauj atstāt ostu:

—	ja ir izpildītas izlīgumā paredzētās saistības, vai

—	pirms tiesvedības pabeigšanas – ja ir iemaksāta 7.3. punktā minētā drošības nauda un to ir pieņēmusi kompetentā Marokas iestāde.

8. Pārkraušana citā kuģī

8.1.

Jebkāda nozveju pārkraušana citā kuģī jūrā Marokas zvejas zonā ir aizliegta. Taču Eiropas Savienības pelaģiskās zvejas traleri, kas vēlas pārkraut nozvejas Marokas ūdeņos, pēc departamenta atļaujas saņemšanas to var darīt kādā Marokas ostā vai citā Marokas kompetento iestāžu noteiktā vietā. Šāda pārkraušana citā kuģī notiek novērotāja vai jūras zvejas delegācijas pārstāvja un kontroles iestāžu uzraudzībā. Jebkura persona, kas pārkāpj šo noteikumu, var saņemt sodu, ko paredz Marokas tiesību akti.

8.2.

Minēto kuģu īpašnieki pirms jebkuras pārkraušanas citā kuģī vismaz 24 stundas iepriekš sniedz departamentam šādu informāciju:

—	pārkraušanā citā kuģī iesaistīto zvejas kuģu vārds,

—	kravas transportkuģu vārds, karoga valsts, reģistrācijas numurs un izsaukuma signāls,

—	pārkraujamās nozvejas apjoms tonnās pa sugām,

—	nozvejas galamērķis,

—	pārkraušanas datums un diena.

Marokas puse patur tiesības atteikt nozvejas pārkraušanu, ja transportkuģis ir pārvadājis nelegālu, nedeklarētu vai neregulētu nozveju gan Marokas jurisdikcijā esošajos jūras apgabalos, gan ārpus tiem.

8.3.

Pārkraušanu citā kuģī uzskata par iziešanu no Marokas zvejas zonas. Tādēļ kuģiem ir jāiesniedz departamentam nozvejas ziņojumi un jāpaziņo, vai tie vēlas turpināt zvejot Marokas zvejas zonā vai atstāt šo zonu.

Eiropas Savienības pelaģiskās zvejas traleru kapteiņi, no kuru kuģiem Marokas ostā izkrauj vai pārkrauj nozveju, atļauj Marokas inspektoriem veikt pārkraušanas darbību kontroli un atvieglo to veikšanu. Pēc katras ostā veiktās inspekcijas un kontroles kuģa kapteinim izdod attiecīgu apliecinājumu.

X NODAĻA

NOZVEJAS IZKRAUŠANA

Līgumslēdzējas puses, apzinoties, ko iegūst ar labāku integrāciju nolūkā kopīgi attīstīt katra savu zivsaimniecības nozari, ir vienojušās pieņemt šādus noteikumus attiecībā uz Eiropas Savienības kuģu Marokas ūdeņos gūto nozveju daļas izkraušanu Marokas ostās.

Obligāti izkraujamā nozvejas daļa ir noteikta nolīgumam pievienotajās tehnisko datu lapās.

Finansiālie stimuli

1. Izkrāvumi

Eiropas Savienības kuģiem, kuri zvejo tunzivis un gūtās nozvejas izvēlas izkraut Marokas ostā, piešķir tehniskajā lapā Nr. 5 paredzētās maksas atlaidi EUR 2,5 apmērā par katru Marokas ūdeņos nozvejoto tonnu.

Papildus samazinājumu EUR 2,5 par tonnu piešķir, ja zvejas produktus pārdod zivju tirgos.

Šo mehānismu piemēro visiem Eiropas Savienības kuģiem ne vairāk kā 50 % apmērā no galīgi aprēķinātā nozvejas apjoma (kā noteikts pielikuma II nodaļā).

Eiropas Savienības pelaģiskās zvejas kuģi, kuri izvēlas Marokas ostā izkraut nozveju virs obligātā daudzuma 25 % apmērā, kas noteikts tehnisko datu lapā Nr. 6, saņem 10 % nodevas samazinājumu par katru tonnu, kas izkrauta brīvprātīgi.

2. Piemērošanas kārtība

Zivju tirgos, veicot izkraušanas operācijas, tiek aizpildītas svēršanas veidlapas, lai nodrošinātu produktu izsekojamību.

Pārdošanai zivju tirgos sagatavo atskaiti par pārdodamajām zivīm un atskaitījumiem.

Minēto svēršanas veidlapu un atskaišu kopijas nosūta jūras zvejas delegācijai izkraušanas ostā. Kad departaments tās ir apstiprinājis, attiecīgajiem kuģu īpašniekiem dara zināmas summas, kas tiem tiks atmaksātas. Šīs summas atskaita no nodevām, kas jāmaksā par turpmākajiem licences pieteikumiem.

3. Novērtēšana

Finansiālo stimulu līmeni regulē Apvienotā komiteja, ņemot vērā izkrauto nozveju sociāli ekonomisko ietekmi.

Papildinājumi

a)	Licences pieteikuma veidlapa

b)	Tehnisko datu lapas

c)	VMS ziņojumu nosūtīšana Marokai, atrašanās vietas ziņojums

d)	Marokas zvejas zonu robežas, zvejas zonu koordinātas

e)	Marokas FMC koordinātas

f)	ICCAT tunzivju zvejas žurnāls

g)	Nozvejas deklarācijas veidlapa. Saskaņojamais paraugs

h)	Marokas Jūras zvejniecības departamenta radiostacijas tehniskie parametri

1. papildinājums

MAROKAS UN EIROPAS SAVIENĪBAS ZVEJAS NOLĪGUMS

ZVEJAS LICENCES PIETEIKUMA VEIDLAPA

Teksts attēlu

2. papildinājums

Zvejas tehnisko datu lapa Nr. 1

Nerūpnieciskā zveja ziemeļos: pelaģiskās sugas

Atļautais kuģu skaits	20
Atļautie zvejas rīki	Zvejas vadi Lielākie atļautie izmēri atbilstoši zonā valdošajiem apstākļiem: 500 × 90 m. Aizliegums zvejot ar ēsmas zivtiņu vadiem
Kuģa tips	< 100 GT
Maksa	EUR 67 par GT kvartālā
Ģeogrāfiskās robežas	Uz ziemeļiem no 34° 18′ 00″ Tālāk par 2 jūdzēm
Mērķsugas	Sardīnes, anšovi un citas pelaģiskās sīksugas
Izkraušanas prasības	25 %
Saudzēšanas laiks	Divi mēneši: februāris un marts
Piezīmes

Par zvejas nosacījumiem katrai kategorijai vienojas katru gadu pirms licenču izdošanas.

Zvejas tehnisko datu lapa Nr. 2

Nerūpnieciskā zveja ziemeļos

Atļautais kuģu skaits

Atļautie zvejas rīki

Kuģi zvejai ar grunts āķu jedām

a) kat.:

maksimālais atļauto āķu skaits vienam kuģim ir 2 000

b) kat.: par maksimālo atļauto āķu skaitu vienam kuģim lems vēlāk Apvienotā komiteja saskaņā ar zinātnieku ieteikumiem un Marokas tiesību aktiem

Kuģa tips

a)	< 40 GT: 27 licences

b)	> 40 GT un < GT 150: 3 licences

Maksa

EUR 60 par GT kvartālā

Ģeogrāfiskās robežas

Uz ziemeļiem no 34° 18′ 00″

Tālāk par 6 jūras jūdzēm

Mērķsugas

Matastes, jūraskarūsu dzimtas zivis un citas bentisko sugu zivis

Izkraušanas prasības

Brīvprātīga izkraušana

Saudzēšanas laiks

No 15. marta līdz 15. maijam

Piezveja

0 % zobenzivju un zilo haizivju

Par zvejas nosacījumiem katrai kategorijai vienojas katru gadu pirms licenču izdošanas.

Zvejas tehnisko datu lapa Nr. 3

Nerūpnieciskā zveja dienvidos

Atļautais kuģu skaits	20
Atļautie zvejas rīki	Āķu rindas, makšķerrīki un murdi, ne vairāk kā divu veidu zvejas rīki uz viena kuģa. Āķu jedu, vairāksienu tīklu, nostiprināto žaunu tīklu, žaunu driftertīklu, “vizuļu” (velkamo āķu jedu) un sargānu tīklu lietošana ir aizliegta.
Kuģa tips	< 80 GT
Maksa	EUR 60 par GT kvartālā
Ģeogrāfiskās robežas	Uz dienvidiem no 30° 40′ N Tālāk par 3 jūras jūdzēm
Mērķsugas	Sargāni un jūraskarūsu dzimtas zivis
Izkraušanas prasības	Brīvprātīga izkraušana
Saudzēšanas laiks	—
Atļautais tīkls	8 mm linuma acu tīkls ēsmas zvejošanai, vairāk par 2 jūras jūdzēm
Piezveja	0 % galvkāju un vēžveidīgo, izņemot 10 % krabju; krabju specializētā zveja ir aizliegta. 10 % citu bentisko sugu

Par zvejas nosacījumiem katrai kategorijai vienojas katru gadu pirms licenču izdošanas.

Zvejas tehnisko datu lapa Nr. 4

Bentiskā zveja

Atļautais kuģu skaits

22 kuģi, tostarp ne vairāk kā 11 traleri gadā

Atļautie zvejas rīki

—

Kuģiem zvejai ar āķu jedām:

—	gruntsāķu jedas,

—	dziļūdens daudzšķiedru nostiprinātais žaunu tīkls.

—	Traleriem: gruntstralis.

Kuģa tips

Traleri, kuru vidējā tilpība ir 275 GT un kuri zvejo vairāk nekā 200 m dziļumā

Maksa

EUR 53 par GT kvartālā

Ģeogrāfiskās robežas

Uz dienvidiem no 29° N

Ārpus 200 m izobātas traleriem (un 12 jūras jūdžu attālumā kuģiem zvejai ar āķu jedām)

Mērķsugas

Melnais heks, matastes, līhijas/pelamīdas

Izkraušanas prasības

50 % no Marokā iegūtās nozvejas

Saudzēšanas laiks

Attiecas tikai uz traleriem.

Saudzēšanas laiks ir tāds pats, kā noteikts galvkājiem.

Atļautais tīkls

—	Zvejai ar traleriem: tīkls ar vismaz 70 mm lielām acīm.

Aizliegts izmantot āmi ar dubultkārtas linumu.

Aizliegts āmī izmantot linumu no divkārša vijuma auklas.

Par maksimālo atļauto āķu skaitu vienam kuģim lems Apvienotā komiteja saskaņā ar zinātnieku ieteikumiem un Marokas tiesību aktiem.

Piezveja

0 % galvkāju un vēžveidīgo, izņemot krabjus (5 %)

Par zvejas nosacījumiem katrai kategorijai vienojas katru gadu pirms licenču izdošanas.

Zvejas tehnisko datu lapa Nr. 5

Tunzivju zveja

Atļautais kuģu skaits	27
Atļautie zvejas rīki	Makšķerkāta āķu rindas Zvejas vadi zvejošanai ar dzīvu ēsmu
Ģeogrāfiskās robežas	Tālāk par 3 jūdzēm Ēsmas zvejošana tālāk par 2 jūdzēm Visa Marokai piederošā Atlantijas okeāna zona, izņemot aizsargājamo apgabalu uz austrumiem no līnijas no 33° 30′ N/7° 35′ W līdz 35° 48′ N/6° 20′ W
Mērķsugas	Tunzivis
Izkraušanas prasības	Daļa izkraujama Marokā par starptautiskā tirgus cenām
Saudzēšanas laiks	Nav
Atļautais tīkls	Ēsma zvejojama ar vadiem, kuru linuma acs izmērs ir 8 mm
Maksa	EUR 25 par nozvejoto tonnu
Avanss	Pieprasot gada licences, jāiemaksā noteikta avansa summa EUR 5 000 apmērā
Piezīmes

Par zvejas nosacījumiem katrai kategorijai vienojas katru gadu pirms licenču izdošanas.

Zvejas tehnisko datu lapa Nr. 6

Rūpnieciskā pelaģiskā zveja

Atļautie zvejas rīki

Pelaģiskie vai daļēji pelaģiskie

Piešķirtās kvotas

60 000 tonnu gadā, ne vairāk kā 10 000 tonnu mēnesī

Kuģa tips

Rūpnieciskie pelaģiskie traleri

Atļautais kuģu skaits

Maksimālais skaits:

—	5–6 kuģi (1), ar vairāk par 3 000 GT/uz vienu kuģi,

—	2–3 kuģi ar 150–3 000 GT/uz vienu kuģi,

—	10 kuģi ar mazāk nekā 150 GT/uz vienu kuģi.

Kopējā atļautā kuģu tilpība

Maksimums:

Ģeogrāfiskās robežas

Uz dienvidiem no 29° N, 15 jūras jūdžu attālumā no krasta, rēķinot no bēguma robežas

Mērķsugas

Sardīnes, sardinellas, Atlantijas makreles, stavridas un anšovi

Izkraušanas prasības

Katram kuģim Marokā ir jāizkrauj 25 % nozvejas

Saudzēšanas laiks

Apstiprinātajiem zvejas kuģiem apstiprinātajā zvejas zonā ir jāievēro visi saudzēšanas laikposmi, kurus noteikusi ministrija, un tur jāpārtrauc visu veidu zvejas darbības. Marokas iestādes dara zināmu šo lēmumu Komisijai iepriekš, precizējot periodu vai periodus, kad pastāv zvejas aizliegums, kā arī attiecīgos apgabalus.

Atļautais tīkls

Minimālais izplestu linuma acu izmērs pelaģiskās vai piegrunts zvejas tralī ir 40 mm. Pelaģiskā vai piegrunts traļa maiss var būt pastiprināts ar linuma gabalu, kura minimālais acu izmērs (izplestā veidā) ir 400 mm, un ar siksnām, kas novietotas vismaz 1,5 metrus viena no otras, izņemot siksnu, kas atrodas traļa pakaļējā daļā, kura nedrīkst būt novietota mazāk kā 2 metrus no atveres maisā. Aizliegts maisu pastiprināt vai veidot dubultkārtas kādu citu iemeslu dēļ, un ar trali nekādā gadījumā nedrīkst zvejot citas sugas kā tikai atļautās pelaģiskās sīksugas.

Piezveja

Maksimums: 3,5 % citu sugu.

Galvkāju, vēžveidīgo un citu dziļūdens un bentisko sugu nozveja ir stingri aizliegta.

Rūpnieciskā pārstrāde

Nozveju rūpnieciska pārstrāde zivju miltos un/vai zivju eļļā ir stingri aizliegta. Taču bojātās vai sabojājušās zivis un atbirumu, kas radies pēc nozveju pārkraušanas, var pārstrādāt zivju miltos vai zivju eļļā, nepārsniedzot maksimālo daudzumu 5 % no kopējās pieļaujamās nozvejas apjoma.

Piezīmes

Kuģus iedala trijās kategorijās.

1. kategorija: bruto tilpība mazāka par vai vienāda ar 3 000 GT, maksimālais apjoms 12 500 tonnu gadā uz vienu kuģi;

2. kategorija: bruto tilpība – lielāka par 3 000 GT un mazāka par vai vienāda ar 5 000 GT, maksimālais apjoms 17 500 tonnu gadā uz vienu kuģi;

3. kategorija: bruto tilpība – lielāka par 5 000 GT, maksimālais apjoms 25 000 tonnu gadā uz vienu kuģi.

Kuģu skaits/nodevas

Maksimālais kuģu skaits, kam ir atļauts zvejot vienlaicīgi: 18.

Kuģu īpašnieku nodevas par pieļaujamās nozvejas tonnu: EUR 20 par tonnu.

Kuģu īpašnieku nodevas par tonnu, ja pārsniegts pieļaujamās nozvejas apjoms: EUR 50 par tonnu.

Par zvejas nosacījumiem katrai kategorijai vienojas katru gadu pirms licenču izdošanas.

(1) Šo skaitli attiecībā uz kuģu skaitu var grozīt, tikai abām Pusēm vienojoties. Rūpnieciskā pelaģiskā zveja tiek organizēta, ierobežojot vienlaicīgi zvejojošo kuģu skaitu.

3. papildinājums

VMS ZIŅOJUMU NOSŪTĪŠANA MAROKAI

ZIŅOJUMS PAR ATRAŠANĀS VIETU

Dati

Kods

Obligāti vai fakultatīvi

Piezīmes

Ieraksta sākums

Sistēmas dati: apzīmē ieraksta sākumu

Saņēmējs

Ziņojuma dati: adresāts. Norāda valsts ISO trīsburtu kodu

Sūtītājs

Ziņojuma dati: sūtītājs. Norāda valsts ISO trīsburtu kodu

Karoga valsts

Ziņojuma tips

Ziņojuma dati: ziņojuma tips “POS”

Radio izsaukuma signāls

Kuģa dati: kuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls

Līgumslēdzējas puses iekšējais atsauces numurs

Kuģa dati: Līgumslēdzējas puses unikālais kuģa numurs (karoga valsts ISO trīsburtu kods, kam seko numurs)

Ārējais reģistrācijas numurs

Kuģa dati: kuģa borta numurs

Ģeogrāfiskais platums

Atrašanās vietas dati: kuģa atrašanās vieta grādos un minūtēs N/S DDMM (WGS-84)

Ģeogrāfiskais garums

Atrašanās vietas dati: atrašanās vieta grādos un minūtēs E/W GGMM (WGS-84)

Kurss

Kuģa kurss 360° skalā

Ātrums

Kuģa ātrums decimālmezglos

Datums

Atrašanās vietas dati: kuģa atrašanās vietas reģistrēšanas datums UTC (GGGGMMDD)

Laiks

Atrašanās vietas dati: kuģa atrašanās vietas reģistrēšanas laiks UTC (HHMM)

Ieraksta beigas

Sistēmas dati: apzīmē ieraksta beigas

Rakstzīmju kopa: ISO 8859.1

Datus pārraida pēc šāda parauga:

—	ziņojuma sākumu apzīmē ar divām slīpsvītrām (//) un kodu,

—	kodu no konkrētā datu elementa atdala ar vienu slīpsvītru (/).

Fakultatīvie dati jānorāda starp ieraksta sākumu un beigām.

4. papildinājums

MAROKAS ZVEJAS ZONU ROBEŽAS

ZVEJAS ZONU KOORDINĀTAS/ES VMS PROTOKOLS

Tehnisko datu lapa	Kategorija	Zvejas zona (ģeogrāfiskais platums)	Attālums no krasta
1	Nerūpnieciskā zveja ziemeļos: pelaģiskās sugas	34°18′00″N – 35°48′00″N	Tālāk par 2 jūdzēm
2	Nerūpnieciskā zveja ziemeļos: kuģi zvejai ar āķu jedām	34°18′00″N – 35°48′00″N	Tālāk par 6 jūdzēm
3	Nerūpnieciskā zveja dienvidos	Uz dienvidiem no 30°40′00″	Tālāk par 3 jūdzēm
4	Bentiskā zveja	Uz dienvidiem no 29°00′00″	Kuģi zvejai ar āķu jedām: tālāk par 12 jūdzēm
4	Bentiskā zveja	Uz dienvidiem no 29°00′00″	Traleri: ārpus 200 metru izobātas
5	Tunzivju zveja	Viss Atlantijas okeāns, izņemot zonu, kuras robežas ir: 35°48′N; 6°20′W/33°30′N; 7°35′W	Tālāk par 3 jūdzēm un 2 jūdžu attālumā ēsmas zvejošanai
6	Rūpnieciskā pelaģiskā zveja	Uz dienvidiem no 29°00′00″N	Tālāk par 15 jūdzēm

5. papildinājums

MAROKAS FMC ADRESE

FMC nosaukums: CSC (Centre de Surveillance et de Contrôle de la pêche/Zvejas uzraudzības un kontroles centrs)

VMS tālr.: + 212 537688146

VMS fakss: + 212 537688134

VMS e-pasts: alaouihamd@mpm.gov.ma; fouima@mpm.gov.ma

DSPCM tālr.:

DSPCM fakss:

Adrese X.25 – nav izmantota

Ieiešanas/iziešanas deklarācija: ar radiostacijas palīdzību (8. papildinājums)

6. papildinājums

ICCAT TUNZIVJU ZVEJAS ŽURNĀLS

Teksts attēlu

7. papildinājums

Teksts attēlu

8. papildinājums

DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR MAROKAS JŪRAS ZVEJAS DEPARTAMENTA RADIOSTACIJU

MMSI:	242 069 000
Izsaukuma signāls:	CNA 39 37
Atrašanās vieta:	Rabat
Frekvences diapazons:	no 1,6 līdz 30 MHz
Pārraidīšanas klase:	SSB-AIA-J2B
Pārraidīšanas jauda:	800 W

Darba frekvences

Joslas	Kanāli	Pārraidīšana	Uztveršanai
8. josla	831	8 285 kHz	8 809 kHz
12. josla	1206	12 245 kHz	13 092 kHz
16. josla	1612	16 393 kHz	17 275 kHz

Raidstacijas darba stundas

Laikposms	Laiki
Darbdienās	no 8.30 līdz 16.30
Sestdienās, svētdienās un valsts svētku dienās	no 9.30 līdz 14.00

VHF:	16. kanāls	70. ASN kanāls
Radio telekss:
	Tips:	DP-5
	Pārraidīšanas klase:	ARQ-FEC
	Numurs:	31356
Fakss:
	Numuri:	212 537688213/45