(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 14. panta 1. punktu un 15. panta 2. punktu Komisija pieņem lēmumu par mēneša maksājumiem, lai atlīdzinātu dalībvalstīm izdevumus, kuri akreditētajām maksājumu aģentūrām radušies pārskata periodā par darbībām, ko finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) līdzekļiem, un dara tām pieejamus nepieciešamos finanšu līdzekļus. Minēto lēmumu pieņem, pamatojoties uz informāciju, ko dalībvalstis paziņo Komisijai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 8. panta 1. punktu un Regulas (EK) Nr. 883/2006 4. pantu.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 17. panta 1. un 2. punktu Komisija, neskarot minētās regulas 30. un 31. pantā minētos lēmumus saistībā ar grāmatojumu noskaidrošanu, var samazināt vai uz laiku pārtraukt mēneša maksājumus dalībvalstīm, ja, pamatojoties uz dalībvalstu izdevumu deklarācijām vai to sniegto informāciju, Komisijai nav iespējams noteikt, vai līdzekļu izlietojums atbilst piemērojamajiem Kopienas noteikumiem. Komisija pirms maksājumu samazināšanas vai pārtraukšanas informē attiecīgās dalībvalstis par iespēju sniegt paskaidrojumus.

(3)

Pārbaudot izdevumu atbilstību, Komisijai ir jāpārliecinās, vai dalībvalstis ievēro Kopienas tiesību aktu nosacījumus un tajos noteiktos laika ierobežojumus attiecībā uz atbalsta maksājumiem vai piemaksām saņēmējiem. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 16. pantu par neattiecināmiem jāuzskata visi maksājumi, kuri nav veikti Kopienas tiesību aktos noteiktajos termiņos. Tālab Komisijai ir jāsamazina dalībvalstīm piešķirto mēneša maksājumu summa un jāpielāgo samazinājuma finansiālā ietekme proporcionāli maksājuma termiņa kavējumam, piemērojot Regulas (EK) Nr. 883/2006 9. panta 1. un 2. punktā paredzētās atšķirīgās likmes. Tomēr tā, ievērojot minētās regulas 9. panta 3. punktu, piemēro mazāku samazinājuma likmi vai pat nesamazina maksājumu vispār, ja attiecībā uz noteiktiem pasākumiem tiek konstatēti īpaši administratīvie apstākļi vai ja attiecīgās dalībvalstis iesniedz pamatotus attaisnojumus.

(4)

Komisija ir konstatējusi, ka daļa no izdevumiem, kuri līdz 2011. gada 31. martam ir radušies Beļģijai, Vācijai, Īrijai, Grieķijai, Spānijai, Francijai, Itālijai, Nīderlandei, Portugālei, Rumānijai, Slovākijai un Apvienotajai Karalistei, ir veikti, pārsniedzot tiesību aktos noteiktos termiņus.

(5)

Komisija uzskata, ka daži pasākumi ir bijuši saistīti ar īpašiem administratīviem apstākļiem vai arī par tiem Beļģija, Vācija, Francija, Nīderlande un Apvienotā Karaliste ir iesniegusi pamatotus attaisnojumus, kuri ļauj noteikt mazākas samazinājuma likmes vai tās nepiemērot vispār, kā norādīts turpmāk.

(6)

Šādi maksājumi, kuri veikti, neievērojot tiesību aktos noteiktos termiņus, būtu jāatskaita no mēneša maksājumiem attiecīgajām dalībvalstīm: EUR 13 215,75 Īrijai, EUR 1 599 146,78 Grieķijai, EUR 1 678 840,21 Spānijai, EUR 6 820 961,97 Francijai, EUR 1 238 597,55 Itālijai, EUR 1 840 302,79 Portugālei, EUR 82 816,73 Rumānijai, EUR 346 334,22 Slovākijai un EUR 156 316,53 Apvienotajai Karalistei.

(7)

Attiecīgās dalībvalstis ir informētas par ierosinātajiem samazinājumiem. Tās tika aicinātas sniegt informāciju un izteikt savu viedokli. Samazinājumi tika aprēķināti, ņemot vērā informāciju, ko saņēmusi Komisija,