(1)

Komisija 2008. gada beigās no plašsaziņas līdzekļiem uzzināja par Ungārijas plānotajiem pasākumiem par labu uzņēmumam Péti Nitrogénművek Zrt. (turpmāk – uzņēmums “Nitrogénművek”). Pēc vairākkārtējas informācijas apmaiņas Komisija 2009. gada 29. aprīlī uzsāka oficiālu izmeklēšanas procedūru par pasākumiem, kas šķietami nozīmē valsts atbalstu.

(2)

2009. gada 3. un 17. augustā Ungārija iesniedza piezīmes par Komisijas sākotnējo lēmumu.

(3)

Sākotnējais lēmums publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī2009. gada 17. jūlijā (3). Piezīmes iesniedza četras ieinteresētās personas: 2009. gada 18. augustā uzņēmums Nitrogénművek, kas ir visu to pasākumu saņēmējs, kuri šķietami nozīmē valsts atbalstu, 2009. gada 17. un 18. augustā divas ieinteresētās personas, kuras lūdza nenorādīt to vārdus, un 2009. gada 19. augustā uzņēmums ZAK S.A.

(4)

Komisija nosūtīja Ungārijai piezīmes 2009. gada 21. septembra vēstulē. Ungārija atbildes uz trešo personu piezīmēm sniedza 2009. gada 20. oktobra vēstulē.

(5)

Komisija 2009. gada 3. novembrī pieprasīja, lai Ungārijas valsts iestādes sniedz sīkāku informāciju, un Ungārija 2009. gada 4. decembrī nosūtīja atbildes vēstuli. Pēc tam 2010. gada jūnijā Komisijas dienesti un Ungārijas valsts iestādes neoficiāli apmainījās ar informāciju pa e-pastu.

(6)

Uzņēmums Nitrogénművek ražo sintētiskos mēslošanas līdzekļus. Tā galvenais birojs atrodas Ungārijā, Vesprēmas (Veszprém) grāfistē, Pētfirdē (Pétfürdő), kas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu ir apgabals, kas saņem atbalstu. Uzņēmums ir galvenais mēslošanas līdzekļu ražotājs Ungārijā un galvenais piegādātājs Ungārijas tirgū.

(7)

Uzņēmuma Nitrogénművek apgrozījums 2008. gadā bija HUF 64,8 miljardi (apmēram EUR 232 miljoni), no kura 74 % realizēja Ungārijā un 26 % eksportēja (galvenokārt uz ES tirgiem). Uzņēmumā 2008. gadā bija nodarbināti 508 strādājošie. Uzņēmuma statūtkapitāls ir HUF 528 miljoni (apmēram EUR 1,92 miljoni). Pašu kapitāls 2008. gadā bija HUF 11 miljardi (apmēram EUR 40 miljoni).

1.   tabula

Uzņēmuma Nitrogénművek svarīgākie finanšu dati

(8)

Uzņēmums Nitrogénművek2008. gada 18. oktobrī apturēja ražošanas darbību.

(9)

Ungārijas valdība 2008. gada 18. decembrī paziņoja (4): lai turpmāk nodrošinātu mēslošanas līdzekļu ražošanu Ungārijā un saglabātu nodarbinātību, valsts “glābs” uzņēmumu Nitrogénművek, nodrošinot tam finansējumu, lai tas atsāktu ražošanu un segtu pamatdarbības izmaksas.

(10)

Valdība 2008. gada 20. decembrī apstiprināja (5) divas atsevišķas valsts garantijas diviem aizdevumiem, ko gatavojās piešķirt valstij pilnībā piederošā Ungārijas Attīstības banka (Magyar Fejlesztési Bank Zrt., turpmāk – “MFB”). Abas garantijas tika piešķirtas pret avansu, vienreizējas prēmijas 2 % apmērā no garantētās summas.

(11)

Ņemot vērā piešķirtās valsts garantijas, 2009. gada 26. janvārīMFB un uzņēmums Nitrogénművek noslēdza divas vienošanās par aizdevuma piešķiršanu:

2.   tabula

Apkopojums par valsts pasākumiem par labu uzņēmumam Nitrogénművek

(12)

Uzņēmums Nitrogénművek atsāka ražošanu 2009. gada 26. februārī.

(13)

Savā 2009. gada 29. aprīļa sākotnējā lēmumā Komisija jautāja, vai uzņēmums Nitrogénművek bija grūtībās nonācis uzņēmums atbilstīgi Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (9) (turpmāk – “pamatnostādnes uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai”), un, ja tā ir, vai uzņēmums būtu varējis iegūt finansējumu tirgū saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem, kādus piedāvāja Ungārijas valsts iestādes. Komisija sākotnēji uzskatīja, ka turpmāk uzskaitītie uzņēmumam piešķirtie pasākumi varēja būt nesaderīgs valsts atbalsts, jo pasākumi izrādījās piešķirti par likmi, kas ir zemāka nekā tirgus procentu likme:

(14)

Komisija arī uzskatīja, ka valsts garantija 100 % apmērā ieguldījumu aizdevumam var nozīmēt atbalstu par labu MFB, jo tā garantē esošu aizdevumu.

(15)

Kopumā Ungārija uzskata, ka pasākumus nevar klasificēt kā valsts atbalstu, jo tie atbilst tirgus nosacījumiem un tādējādi saņēmējam netiek nodrošināta priekšrocība. Ungārija neapstrīd citus valsts atbalsta kumulatīvos kritērijus, t. i., valsts finanšu resursu pārvedumu, selektivitāti, konkurences kropļošanu un ietekmi uz tirdzniecību.

(16)

Īpaši Ungārija iebilst pret to, ka uzņēmumu Nitrogénművek var definēt kā grūtībās nonākušu uzņēmumu pamatnostādņu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai nozīmē. Ungārijas valsts iestādes apgalvo, ka uzņēmums bijis rentabls un 2008. gadā tam bija stabila uzņēmējdarbības perspektīva. Ungārija uzskata, ka pasākumu piešķiršanas laikā uzņēmuma kredītspēju var uzskatīt par “apmierinošu”, kas atbilst BB novērtējumam saskaņā ar kategorijām, kā noteikts Komisijas paziņojumā par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodes pārskatīšanu (10) (turpmāk – “paziņojums par atsauces likmi”).

(17)

Attiecībā uz uzņēmuma ražošanas slēgšanu 2008. gada rudenī Ungārijas valsts iestādes paskaidro, ka kopumā mēslošanas līdzekļu ražošanas nozarei raksturīga augsta sezonalitāte. Turklāt, ņemot vērā finanšu un ekonomikas krīzes pastiprināšanos, samazinājās pieprasījums. Ņemot vērā gāzes augstās cenas (kas veido lielāko izmaksu elementu mēslošanas līdzekļu ražošanā, un tika gaidīts cenu kritums) un ievērojamos izveidotos krājumus, uzņēmums nolēma apturēt ražošanu. Ungārija arī norāda, ka šāda ražošanas apturēšana nebija reta parādība Eiropas tirgū, jo vairākas ražotnes minētā perioda laikā vai nu slēdza, vai ierobežoja ražošanu.

(18)

Ungārija turpina apgalvot, ka samaksātie procenti un garantijas maksa atbilst tirgus nosacījumiem: i) aizdevuma B gadījumā tos nevar uzskatīt par atbalstu, ņemot vērā paziņojumu par atsauces likmi, un ii) aizdevuma A gadījumā procentu likme ir zemāka par likmi, ko uzskatītu par atbilstīgu tirgus likmei saskaņā ar paziņojumu par atsauces likmi, bet, ņemot vērā nodrošinājumu augsto vērtību, tomēr var uzskatīt, ka tā atbilst tirgus nosacījumiem. Ungārija arī apgalvo, ka 2008. gada pirmajā pusē uzņēmums ar privātām bankām noslēdzis vairākus līgumus par aizdevumiem un kredītlīnijām ar līdzīgiem noteikumiem, un norāda, ka aizdevuma A un B prēmijas un nosacījumi nenodrošināja uzņēmumam priekšrocības salīdzinājumā ar tirgus finansējumu.

(19)

Komisija par sākotnējo lēmumu saņēma piezīmes no trim konkurentiem (11). Visas personas atbalstīja Komisijas veikto izmeklēšanu un norādīja, ka aizdevumi bija valsts atbalsts.

(20)

Saņēmējs arī sniedza piezīmes, apstrīdot, ka pasākumi būtu nelikumīgs valsts atbalsts. Tā pamatojums lielā mērā pārklājās ar Ungārijas valsts iestāžu sniegto pamatojumu.

(21)

Sniedzot atbildi par ieinteresēto personu piezīmēm, Ungārija noraida trešo personu piezīmes un atkārtoti norāda savu pamatojumu tam, ka uzņēmums Nitrogénművek nesaņēma valsts atbalstu.

(22)

Lai pārliecinātos, vai pasākums ir valsts atbalsts, Komisijai jānovērtē, vai apstrīdētais pasākums atbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkta nosacījumiem. Šajā pantā noteikts: “Ja vien Līgumi neparedz ko citu, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.”

(23)

Ņemot vērā šo noteikumu, Komisija novērtēs, vai apstrīdētie pasākumi par labu uzņēmumam Nitrogénművek ir valsts atbalsts.

(24)

Noteikumi par MFB darbību kopš pasākumu piešķiršanas ir mainījušies. Pašreizējais novērtējums attiecas uz tiesisko situāciju laikā, kad tika noslēgtas vienošanās par aizdevumiem, kuras tagad tiek rūpīgi pārbaudītas.

(25)

MFB ir valstij piederoša specializēta finanšu iestāde, kura tika izveidota un kura pasākumu piešķiršanas laikā darbojās saskaņā ar (īpašas nozīmes) tiesību aktu (turpmāk – “likums par MFB”) (12). Saskaņā ar šo likumu bankai jāsasniedz noteikti valsts politikas mērķi, t. i., tās pamatdarbība ir sekmēt ekonomikas attīstību un efektīvi veicināt valsts ekonomikas un attīstības politikas īstenošanu. Daļa piesardzīgo noteikumu, kuri attiecas uz komercbankām, netiek piemēroti attiecībā uz MFB, jo uz to attiecas īpaši piesardzīgi noteikumi saskaņā ar likumu par MFB.

(26)

MFB akciju kapitāls ir HUF 60 miljardi, tas pilnībā pieder Ungārijas valstij, un bankas akcijas nedrīkst tirgot, kā noteikts likumā par MFB. Dažas MFB saistības sedz valsts centrālās valdības budžets, un likums par budžetu nosaka MFB maksimālo aizdevumu apjomu un apjomu, kādā banka drīkst izsniegt garantijas. Turklāt bankas izmaksātās dividendes ieplūst centrālās valdības budžetā. Attiecīgi Komisija uzskata, ka pasākumi, ko piešķīrusi MFB, ir saistīti ar valsts finanšu resursiem.

(27)

Valsts īpašumtiesības MFB bankā īsteno attiecīgi atbildīgais ministrs. MFB reizi gadā sniedz pārskatu atbildīgajam ministram par savu darbību, un atbildīgais ministrs arī ieceļ revidentu. Atbildīgais ministrs arī ieceļ amatā un atbrīvo no amata bankas valdes un uzraudzības valdes locekļus un priekšsēdētāju, un bankas izpilddirektoru.

(28)

Kaut gan valsts kontrole pār iestādi automātiski nenozīmē, ka visas iestādes darbības tiek attiecinātas uz valsti (13), šajā gadījumā piemēro Tiesas noteiktos nepieciešamos nosacījumus (14), kas nozīmē, ka MFB darbības tiek attiecinātas uz valsti. MFB īsteno valsts politikas mērķus, tās tiesiskais statuss noteikts atsevišķos tiesību aktos, uz to pilnībā neattiecina finanšu uzraudzības regulējumu, un valsts iestādes ļoti intensīvi uzrauga bankas vadību. Īpaši konteksts, kādā pieņemts lēmums par pasākumiem (t. i., valdības lēmums, ar ko izsniedz garantiju vienīgi MFB piešķirtiem aizdevumiem un nosaka, ka MFB apmaiņā var deleģēt divus locekļus uzņēmuma Nitrogénművek valdē, kas pieņemts pēc valdības preses sekretāra publiskiem paziņojumiem par pasākumu piešķiršanu), norāda, ka Ungārijas valsts iestādes ir uzskatāmas par iesaistītām lēmuma pieņemšanā.

(29)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka MFB darbības attiecas uz valsti.

(30)

Tā kā paši aizdevumi tieši attiecas uz valsti, papildu valsts garantijas nepalielina ne valsts finansiālo apgrūtinājumu, ne uzņēmuma Nitrogénművek priekšrocību. Tādējādi šķiet piemēroti attiecīgos aizdevumus un garantijas attiecināt uz diviem pasākumiem, kuri jāvērtē kā tieši valsts izsniegti aizdevumi (attiecībā uz kuriem uzņēmuma Nitrogénművek izmaksas būs procenti par aizdevumu un prēmija par garantiju).

(31)

Tādējādi valsts atbalsta novērtējumu veiks, ņemot vērā paziņojumu par atsauces likmi, ko piemēro aizdevumiem.

(32)

Ungārija uzskata, ka pasākumu piešķiršanas laikā uzņēmums Nitrogénművek neatbilda grūtībās nonākuša uzņēmuma statusam pamatnostādņu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai nozīmē. Attiecībā uz ražošanas apturēšanu 2008. gada oktobrī Ungārijas valsts iestādes apgalvoja, ka tas bijis stratēģisks un sezonāls lēmums un vairāki citi tirgus dalībnieki apturējuši ražošanu 2008. gada rudenī. Ungārija apgalvo, ka var pamatoti uzskatīt, ka tajā laikā uzņēmumam piešķirtais novērtējums bijis BB.

(33)

Komisija norāda, ka, neraugoties uz acīmredzamajām uzņēmuma likviditātes problēmām, Ungārijas iesniegtie pierādījumi liecina, ka uzņēmuma kopējais pašu kapitāls pārsniedza tā statūtkapitālu, uzņēmums neatbilda valsts likumos noteiktajiem kritērijiem, lai tam piemērotu kolektīvās maksātnespējas procedūras, un tā pamatdarbības un arī neto rezultāti visa 2008. gada laikā bijuši pozitīvi. Tādējādi nešķiet, ka būtu izpildīts pamatnostādņu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai 9.–11. punkts.

(34)

Tomēr izmeklēšana skaidri norāda – īpaši saistībā ar uzņēmuma 2008. gada finanšu pārskatiem –, ka uzņēmumam Nitrogénművek bija vajadzīga valsts nauda darbības atsākšanai. 2008. gada finanšu pārskati patiesi liecina, ka “[2008. gada] otrajā pusē uzņēmumu skāra finanšu un ekonomikas krīze. Tā klientiem bija finanšu grūtības, un rezultātā uzņēmuma Nitrogénművek produktu tirdzniecības apjomi samazinājās līdz zemam līmenim. 2008. gada 18. oktobrī uzņēmums apturēja ražošanu finansiālu un ekonomisku apsvērumu dēļ. Lai atsāktu ražošanu, uzņēmuma īpašnieks uzsāka pārrunas ar valdību. Rezultātā valdība izsniedza garantiju, kuras mērķis bija nodrošināt mēslošanas līdzekļu piedāvājumu Ungārijā.” (15) Finanšu pārskati arī liecina, ka aizdevums pašreizējo iekārtu darbībai bija nepieciešams, lai atsāktu darbību, un ka daļa no summas tika izmantota, lai samaksātu piegādātājiem kredītus, kuru samaksas termiņš bija 2008. gada 31. decembris (16).

(35)

Komisija uzskata, ka uzņēmumu, kas pēc ražošanas apturēšanas nespēj atsākt darbību bez valsts palīdzības – neatkarīgi no iemesliem, kuri izraisījuši ražošanas apturēšanu –, nevar uzskatīt par stabilu un dzīvotspējīgu. Finanšu pārskati skaidri atspoguļo to, ka uzņēmumam bija nopietns likviditātes deficīts un valsts iejaukšanās bija būtiska, lai piesaistītu līdzekļus.

(36)

Attiecībā uz uzņēmuma kredītspēju Komisija apšauba, ka šķietamais BB novērtējums atspoguļo uzņēmuma Nitrogénművek reālo finanšu situāciju pasākumu piešķiršanas laikā. Pirmkārt, Komisija norāda, ka Ungārija nenodrošināja neatkarīgas kredītreitinga aģentūras vai finanšu iestādes veiktu kredītvērtējumu. Šķietamais BB novērtējums attiecas uz MFB, kas konkrēto pasākumu nolūkā darbojās kā valsts instruments (un kas patiesi atbilda valdības nepārprotamajam lēmumam), nevis kā neatkarīga finanšu iestāde, kas vēlas veikt drošu komercnovērtējumu. Pats par sevi šis fakts liek apšaubīt “novērtējuma” vērtību. Otrkārt, Ungārija nesniedz vispār nekādu informāciju par metodoloģiju un pamatinformāciju, ko MFB izmantoja, lai noteiktu uzņēmuma finanšu stāvokli. Treškārt, tā kā pasākumu piešķiršanas laikā uzņēmums Nitrogénművek neveica ražošanas darbības un tādēļ tam steidzami bija nepieciešams finansējums, jo pretējā gadījumā tas nespētu atsākt ražošanu (sīkāku informāciju skatīt 34.–35. apsvērumā iepriekš), nav ticams, ka uzņēmuma finansiālo stāvokli varēja uzskatīt par “apmierinošu”. Ņemot vērā šo īpašo pamatojumu, bet neņemot vērā uzņēmuma darbības rezultātus pagātnē, Komisija uzskata, ka šajā gadījumā šķietamo BB novērtējumu nevar piemērot valsts atbalsta novērtējumam attiecībā uz pasākumiem saskaņā ar paziņojumu par atsauces likmi.

(37)

Noslēgumā Komisijas norāda, ka nevar uzskatīt, ka uzņēmums būtu finansiāli stabils un spēcīgs. Saskaņā ar iesniegto informāciju tam bijušas nopietnas likviditātes problēmas un tas nevarēja atsākt darbību (skatīt 34.–35. apsvērumu iepriekš). Tādējādi var uzskatīt, ka uzņēmumam bija slikts finanšu stāvoklis, kas atbilst paziņojuma par atsauces likmi zemākajai kategorijai (CCC kategorijai).

(38)

Aktīvi, ko piedāvāja kā nodrošinājumu, bija zeme, ēkas un iekārtas vairākās atšķirīgās uzņēmuma Nitrogénművek ražotnēs (17).

(39)

Attiecībā uz ieķīlāto aktīvu vērtību Ungārija iesniedza novērtējuma ziņojumu, ko attiecīgais uzņēmums […] (*2) bija sagatavojis 2008. gada vidū. Saskaņā ar šo novērtējumu ieķīlāto aktīvu tirgus vērtība bija apmēram EUR […] miljoni un atbilstīgas likvidācijas vērtība – apmēram EUR […] miljoni. MFB aprēķinātā aktīvu riska svērtā likvidācijas vērtība bija apmēram EUR […] miljoni.

(40)

Tā kā abu rūpīgi pārbaudāmo aizdevumu kopējā vērtība ir EUR 88 miljoni (t. i., nodrošinājumu vērtība ir [vairāk nekā 70] % no aizdevumu apjoma saskaņā ar vispiesardzīgāko aplēsi), Komisija uzskata, ka darījumi ir lielā mērā nodrošināti. Pat ja aizdevuma A ķīlai ir noteikta otrā kategorija, ikviena prasība, ko rada šāds darījums, var tikt izpildīta pēc aizdevuma B prasību izpildes.

(41)

Tas, ka nodrošinājums ieķīlāts MFB, nevis tieši valstij, nav būtiski. Saskaņā ar Ungārijas tiesību aktiem (18), ja garantijas devējam jāpilda prasība, ko rada garantija, visas tiesības saistībā ar pamatā esošo aizdevumu tiek nodotas garantijas devējam. Tādējādi, ja uzņēmums Nitrogénművek neatmaksā aizdevumus un MFB izmanto garantiju, valsts var apmierināt savu prasību, izmantojot ķīlas, kas sniegtas saskaņā ar vienošanos par aizdevuma izsniegšanu.

(42)

Turklāt attiecībā uz aizdevumu B valsts bija tiesīga iecelt divus uzņēmuma valdes locekļus, kuriem būtu veto tiesības attiecībā uz jebkuru lēmumu izmaksāt dividendes, piešķirt citas ķīlas trešām personām vai veikt citus aizņēmumus, kas pārsniedz HUF 100 miljonus.

(43)

Ņemot vērā šos faktorus, Komisija uzskata, ka abi darījumi – aizdevums A un aizdevums B– bija lielā mērā nodrošināti paziņojuma par atsauces likmi nolūkā.

(44)

Sniedzot informāciju, Ungārija norādīja vairākus šķietami “salīdzināmus” aizņēmumus, ko uzņēmums Nitrogénművek ņēmis no privātām bankām, lai parādītu, ka finanšu maksas saskaņā ar valsts pasākumiem atbilst tirgus nosacījumiem.

(45)

Tomēr šie piemēri nav salīdzināmi un tādēļ ir nebūtiski kārtējā novērtējuma nolūkā. Pirmkārt, tie galvenokārt attiecas uz mazākām summām un norēķinu konta kredītlīnijām (19). Otrkārt, banku pieprasītās maksas ir lielākas nekā novērtējumā iekļautās maksas (20). Visbeidzot – un kas ir vissvarīgākais – visi aizdevumi tika piešķirti pirms krīzes, galvenokārt 2008. gada pirmajā pusē. Šā perioda komercnosacījumus nevar salīdzināt ar nosacījumiem laikposmā no 2008. gada decembra līdz 2009. gada janvārim, kad finanšu krīze sasniedza kulmināciju.

(46)

Lai noteiktu, vai aizdevums nozīmē valsts atbalstu un, ja tā ir, tad – kādā mērā, Komisija paziņojumā par atsauces likmi piemēro tirgus procentu likmes aizstājējus. Saskaņā ar paziņojumu par atsauces likmi bāzes likmei piemēro diferencētas rezerves atkarībā no kreditora novērtējuma un pieejamā nodrošinājuma.

(47)

Tā kā galīgie saistošie akti par “piešķiršanu” (t. i., vienošanās par aizdevumiem) tika noslēgti 2009. gada 26. janvārī, attiecībā uz novērtējuma attiecīgo datumu atsauces likme (bāzes likme, kam pieskaitīta attiecīgā rezerve) attiecīgajā dienā jāsalīdzina ar atbilstīgo faktisko atlīdzību par finanšu paketi.

(48)

Runājot par piemērojamo rezervi, kas sīkāk aprakstīta iepriekš, Komisija uzskata, ka uzņēmums Nitrogénművek ierindojās atsauces likmes “skalas” zemākajā kategorijā un darījumi bija lielā mērā nodrošināti. Attiecīgi rezervi 400 bāzes punktu apmērā, ko pieskaita attiecīgajai bāzes likmei, var uzskatīt par tirgus standartlikmi.

(49)

Aizdevuma A (EUR) kopējās faktiskās finansēšanas izmaksas 2009. gada 26. janvārī bija 4,362 % (21). Salīdzinājumam – attiecīgā atsauces standartlikme šajā datumā bija 8,99 % (22). Tādējādi aizdevuma A kopējās finansēšanas izmaksas ir zemākas par standartlikmi, un attiecīgi pasākums rada uzņēmumam priekšrocību.

(50)

Aizdevuma B (HUF) kopējās faktiskās finansēšanas izmaksas veidoja 12,44 % (23). Pretstatā tam attiecīgā atsauces likme attiecīgajā datumā bija 14,01 % (24). Tādējādi aizdevuma B kopējās finansēšanas izmaksas ir zemākas par standartlikmi, un tādējādi pasākums rada uzņēmumam priekšrocību.

(51)

Kā norādīts iepriekš, pasākumus finansē no valsts finanšu resursiem un tie attiecas uz valsti.

(52)

Uzņēmums Nitrogénművek ieguva finansējumu ar labākiem nosacījumiem nekā tad, ja tas piesaistītu līdzekļus tirgū. Tādējādi pasākumi rada uzņēmumam priekšrocību.

(53)

Turklāt priekšrocība ir selektīva, jo pasākumi ir ierobežoti un attiecas tikai uz uzņēmumu Nitrogénművek.

(54)

Šādi selektīvi pasākumi var kropļot konkurenci, jo tie dod uzņēmumam priekšrocību salīdzinājumā ar konkurentiem, un starp dalībvalstīm notiek plaša tirdzniecība ar mēslošanas līdzekļiem.

(55)

Tādējādi aizdevums A un aizdevums B nozīmē valsts atbalstu Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkta nozīmē.

(56)

Savā sākotnējā lēmumā Komisija pieļāva iespēju, ka aizdevuma A garantija 100 % apmērā varētu būt valsts atbalsts par labu MFB, jo pretrunīga informācija liecināja, ka ieguldījumu aizdevums bija esošs aizdevums (un tādā gadījumā vēlāku garantiju var uzskatīt par atbalstu bankai, jo tas uzlaboja atmaksas iespēju). Tomēr izmeklēšana norādīja uz to, ka aizdevums A ir jauns aizdevums, par kuru vienošanās tika parakstīta 2009. gada 26. janvārī, tādējādi aizdevuma A garantija 100 % apmērā nebija valsts atbalsts MFB.

(57)

Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 2. punkts un 107. panta 3. punkts nosaka izņēmumu attiecībā uz vispārējo noteikumu, ka valsts atbalsts nav saderīgs ar iekšējo tirgu, kā noteikts 107. panta 1. punktā.

(58)

Turpmāk šajā dokumentā sniegts Komisijas novērtējums pasākumu saderīgumam atbilstīgi šiem izņēmumiem. Tomēr jāatzīmē, ka sākotnēji Ungārija neizteica iebildumus attiecībā uz saderīgumu ar iekšējo tirgu.

(59)

Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 2. punktā noteiktos izņēmumus nepiemēro šajā gadījumā, jo šim pasākumam nav sociāla rakstura, tas nav piešķirts individuāliem patērētājiem, tas nav izveidots, lai novērstu kaitējumu, ko nodarījušas dabas katastrofas vai ārkārtēji notikumi, un tas nav atbalsts, ko sniedz tautsaimniecībai dažos Vācijas Federatīvās Republikas apvidos, kurus iespaidojusi šīs valsts sadalīšana.

(60)

Citi izņēmumi noteikti Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 3. punktā. Turpmāk šajā dokumentā sniegts Komisijas novērtējums pasākumu potenciālajam saderīgumam vispirms ar 107. panta 3. punkta a), c) un d) apakšpunktu un tad ar 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

(61)

Saskaņā ar 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu “atbalstu, kas veicina ekonomikas attīstību apgabalos, kur dzīves līmenis ir ārkārtīgi zems vai kur valda liels bezdarbs,” var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu. Pievienošanās laikā uzskatīja, ka visa Ungārijas teritorija ir šāds apgabals un lielākā daļa valsts reģionu joprojām ir tiesīgi saņemt šādu atbalstu (25).

(62)

Valsts atbalsta saderību ar apgabaliem, kuri saņem atbalstu, regulē Komisijas Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnes 2007.–2013. gadam (turpmāk –“reģionālā atbalsta pamatnostādnes”) (26). Tomēr pasākums neatbilst reģionālā atbalsta pamatnostādnēm. Ieguldījumu aizdevumu piešķīra jau pabeigtiem ieguldījumiem (27), tāpēc nenotiek stimulēšana, kā noteikts reģionālā atbalsta pamatnostādnēs. Runājot par iespējamo darbības atbalstu, šis atbalsts neveicina darbību vai ekonomikas apgabalu attīstību un tas nav ierobežots laikā, nesamazinās un nav proporcionāls apjomam, kāds nepieciešams īpašu ekonomikas trūkumu likvidēšanai (28).

(63)

Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija secina, ka atbalsts neatbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteiktajam izņēmumam.

(64)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu tiek atļauts valsts atbalsts, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāda nelabvēlīga iespaida uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm. Komisija izstrādājusi vairākas pamatnostādnes un paziņojumus, kuros tā skaidro, kā tā piemēros iepriekšminētajos noteikumos paredzēto izņēmumu.

(65)

Attiecībā uz pamatnostādnēm uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai Komisija norāda, ka (neatkarīgi no tā, vai uzņēmums ir tiesīgs saņemt atbalstu saskaņā ar šīm pamatnostādnēm) tai nešķiet, ka būtu izpildīti kritēriji par saderīgu atbalstu. Attiecībā uz glābšanas atbalstu pasākumi nav ierobežoti un neattiecas tikai uz nepieciešamo minimumu, jo tie notiek ilgāk par sešiem mēnešiem; nav skaidri parādīts, ka tie būtu nepieciešami, pamatojoties uz nopietnām sociālām grūtībām, vai tiem būtu nesamērīgas negatīvas sekas citās dalībvalstīs. Attiecībā uz pārstrukturēšanas atbalstu pārstrukturēšanas plāna neesības gadījumā Komisija nevar novērtēt, vai atbalsts atjaunos ilgtermiņa dzīvotspēju, vai tā apjoms būs iespējami mazs un vai tas palīdzēs izvairīties no pārmērīgiem konkurences traucējumiem.

(66)

Tādējādi Komisija secina, ka pasākumi nav saderīgi kā glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalsts.

(67)

Komisija uzskata, ka atbalsta rakstura un pazīmju dēļ šajā gadījumā nepiemēro nevienu 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā minēto izņēmumu, kas minēts citās pamatnostādnēs un paziņojumos.

(68)

Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 3. punkta d) apakšpunkts nosaka, ka atbalstu, kas veicina kultūru un kultūras mantojuma saglabāšanu, var uzskatīt par saderīgu, ja šāds atbalsts neiespaido tirdzniecības apstākļus un konkurenci ES tiktāl, ka tas ir pretrunā kopīgām interesēm. Tas acīmredzot neattiecas uz konkrēto gadījumu.

(69)

Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 3. punkta b) apakšpunktā noteikts, ka “atbalstu, kas veicina kāda svarīga projekta īstenojumu visas Eiropas interesēs vai novērš nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā,” var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

(70)

Komisija uzsver, ka attiecīgais atbalsts nav veidots, lai veicinātu svarīga projekta īstenošanu visas Eiropas interesēs.

(71)

Attiecībā uz nopietnu traucējumu novēršanu kādas dalībvalsts tautsaimniecībā Komisija pieņēma Valsts atbalsta pasākumu Kopienas pagaidu shēmu, lai veicinātu piekļuvi finansējumam pašreizējās finanšu un ekonomiskās krīzes apstākļos (29) (turpmāk – “pagaidu shēma”).

(72)

Komisija uzskata, ka, pamatojoties uz Ungārijas valsts iestāžu iesniegto finanšu informāciju (30), uzņēmums neuzrādīja grūtību pazīmes pirms globālās finanšu un ekonomikas krīzes. Precīzāk, kā jau teikts 33. apsvērumā iepriekš, tā kopējais pašu kapitāls pārsniedza statūtkapitālu, tas neatbilda valsts tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem par kolektīvās maksātnespējas procedūru piemērošanu, un tā pamatdarbības un neto rezultāti visa 2008. gada laikā bija pozitīvi. Problēmas, kuru dēļ nācās slēgt ražošanu, parādījās pēc krīzes sākuma. Tādējādi Komisija uzskata, ka 2008. gada 1. jūlijā uzņēmums Nitrogénművek neatbilda grūtībās nonākuša uzņēmuma statusam pamatnostādņu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai nozīmē. Tādēļ tas bija tiesīgs saņemt atbalstu saskaņā ar pagaidu shēmu.

(73)

Tomēr pasākumi neatbilst pagaidu shēmas 4.2. punktam kā “saderīgs ierobežots atbalsts”, jo tie netika piešķirti atbalsta shēmas formā, un šķiet, ka atbalsta apjoms pārsniedz EUR 500 000. Turklāt, pat ja garantijas tiktu aplūkotas atsevišķi, tās neatbilst pagaidu shēmas 4.3. punktam kā pasākumi garantiju veidā, jo veiktās garantiju maksas (31) ir mazākas nekā piemērojamās drošās zonas prēmijas (32) saskaņā ar pagaidu shēmu. Turklāt Ungārija nepierādīja, ka ir nodrošināta atbilstība izdevumu par algām kritērijam. Finanšu pakete nav ne atbalsts videi draudzīgu produktu ražošanai (4.5. punkts), ne riska kapitāls (4.6. punkts).

(74)

Pagaidu shēmas 4.4. punktā minētais subsidētu aizdevumu pasākums attiecas uz aizdevumiem ar neierobežotu termiņu, par kuriem vienošanās noslēgta pirms 2010. gada 31. decembra (33). Līgumi attiecībā uz pārbaudāmajiem pasākumiem slēgti pēc pagaidu shēmas stāšanās spēkā un pirms 2010. gada 31. decembra, un tādēļ tie var būt atbilstīgi.

(75)

Tomēr Komisija norāda, ka faktiskā atlīdzība par darījumiem ir mazāka nekā minimālā procentu likme, kādu uzskata par saderīgu saskaņā ar pagaidu shēmu.

(76)

Saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem “Komisija pieļaus, ka valsts vai privātus aizdevumus piešķir ar procentu likmi, kas ir vismaz vienāda ar centrālās bankas diennakts likmi, pieskaitot prēmiju, kas ir vienāda ar starpību starp vidējo viena gada starpbanku likmi un centrālās bankas vidējo diennakts likmi laika posmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 30. jūnijam, pieskaitot kredītriska prēmiju, kura atbilst saņēmēja riska profilam, kā paredzēts Komisijas paziņojumā par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodi.”

(77)

Runājot par aizdevumu EUR (aizdevumu A), starpība starp vidējo viena gada starpbanku likmi un vidējo starpbanku aizdevumu diennakts likmi laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 30. jūnijam ir 64 bāzes punkti. Turklāt Eiropas Centrālās bankas aizdevumu diennakts likme (EONIA) 2009. gada 26. janvārī (34) bija 1,228 %. Ņemot vērā saņēmēja novērtējumu un darījuma nodrošinājuma pakāpi (skatīt 48. apsvērumu iepriekš), šai bāzei piemēro papildu rezervi 400 bāzes punktu apmērā. Tādējādi subsīdiju procentu likme, kādu pieļauj pagaidu shēma, būtu 5,868 %. Darījuma faktiskās finansēšanas izmaksas (4,362 %) ir mazākas nekā šī likme.

(78)

Runājot par aizdevumu HUF (B aizdevums), lietā N 78/09 (35) Ungārijas valsts iestādes apstiprināja, ka starpība starp vidējo viena gada starpbanku likmi un vidējo starpbanku aizdevumu uz nakti likmi laika posmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 30. jūnijam ir 26 bāzes punkti. Turklāt Ungārijas Centrālās bankas aizdevumu uz nakti likme 2009. gada 26. janvārī (36) bija 9,14 %. Ņemot vērā saņēmējam piešķirto novērtējumu un darījuma nodrošinājuma pakāpi, šai bāzei piemēro papildu rezervi 400 bāzes punktu apmērā. Tādējādi procentu likmju subsīdijas, ko pieļauj pagaidu shēma, būtu 13,40 %. Darījuma faktiskās finansējuma izmaksas (12,44 %) ir mazākas nekā šī likme.

(79)

Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija secina, ka aizdevums A un aizdevums B ir daļēji saderīgi kā subsidētu aizdevumu pasākumi saskaņā ar pagaidu shēmu.

(80)

Īpaši Komisija uzskata, ka starpība starp darījumu faktisko atlīdzību un subsidēto likmi ir nesaderīga, savukārt starpība starp subsidēto likmi un standarta tirgus likmi ir saderīga, pamatojoties uz pagaidu shēmu.

(81)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību un Tiesas izveidoto praksi gadījumos, kad atbalsts nav saderīgs ar iekšējo tirgu, Komisija var pieņemt lēmumu, ka attiecīgajai valstij atbalsts jāatceļ vai jāmaina (37). Tiesa arī konsekventi apgalvojusi, ka valsts pienākums atcelt atbalstu, ko Komisija uzskata par nesaderīgu ar iekšējo tirgu, izveidots, lai atjaunotu iepriekš pastāvējušo situāciju (38). Šajā kontekstā Tiesa noteikusi, ka šo mērķi sasniedz, kad saņēmējs atmaksājis summas, kas tam piešķirtas nelikumīga atbalsta veidā, tādējādi atsakoties no priekšrocības, kāda tam bijusi salīdzinājumā ar konkurentiem tirgū, un ir atjaunota pirms atbalsta maksājuma bijusī situācija (39).

(82)

Ievērojot šo tiesas praksi, Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 (40) 14. pantā noteikts: “kad nelikumīga atbalsta gadījumos tiek pieņemti negatīvi lēmumi, Komisija izlemj, ka attiecīgā dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atgūtu atbalstu no saņēmēja”.

(83)

Tādējādi, ja attiecīgie pasākumi uzskatāmi par nelikumīgu un daļēji nesaderīgu atbalstu, nesaderīgā daļa jāatgūst, lai atjaunotu situāciju, kāda pastāvēja tirgū pirms atbalsta piešķiršanas. Tāpēc atgūšanu veic, sākot no dienas, kad saņēmējs guvis priekšrocības, t. i., kad saņēmējam tika piešķirts atbalsts, un saņēmējam jāsedz atgūšanas procenti līdz faktiskajai atgūšanai.

(84)

Ņemot vērā X.5. iedaļu, pasākumu nesaderīgo atbalsta elementu aprēķina kā starpību starp saderīgo pagaidu shēmā noteikto subsidēto likmi un kopējām faktiskajām finansēšanas izmaksām (t. i., procentu likmi, kam pieskaita garantijas prēmiju) finansējuma piešķiršanai.

(85)

Precīzo atgūstamo summu aprēķina Ungārijas valsts iestādes.

(86)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, Komisija secina, ka aizdevuma A un aizdevuma B pasākumi par labu uzņēmumam Nitrogénmuvek ir valsts atbalsts Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkta nozīmē.

(87)

Turklāt Komisija secina, ka A aizdevums un B aizdevums ir daļēji saderīgs ar iekšējo tirgu kā subsidētu aizdevumu pasākumi saskaņā ar pagaidu shēmu. Īpaši starpība starp pagaidu shēmā noteikto subsidēto likmi un standarta tirgus likmi ir saderīga. Tajā pašā laikā starpība starp darījuma faktisko atlīdzību un subsidēto likmi nav saderīga ar iekšējo tirgu.

(88)

Tā kā aizdevums A un aizdevums B jāuzskata par nelikumīgu un daļēji saderīgu atbalstu, nesaderīgā daļa jāatgūst no uzņēmuma Nitrogénművek, lai atjaunotu situāciju, kas pastāvēja tirgū pirms atbalsta piešķiršanas.

(89)

Konkrēto atgūstamo summu aprēķina Ungārijas valsts iestādes. To aprēķina kā starpību starp pagaidu shēmā noteikto saderīgo subsidēto likmi un kopējām faktiskajām finansēšanas izmaksām (t. i., procentu likmi, kam pieskaita garantijas prēmiju) finansējuma piešķiršanai.

(90)

Komisija arī secina, ka aizdevuma A garantija 100 % apmērā nav valsts atbalsts Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkta nozīmē par labu MFB,