BRĪVPRĀTĪGS PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMS
starp Eiropas Savienību un Kongo Republiku par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un kokmateriālu un koksnes izstrādājumu tirdzniecību uz Eiropas Savienību (FLEGT)
EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk – Savienība,
un
KONGO REPUBLIKA, turpmāk – Kongo,
turpmāk abas sauktas par pusēm,
ŅEMOT VĒRĀ ciešās sadarbības attiecības starp Savienību un Kongo, jo īpaši saskaņā ar Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā (1) un pārskatīts Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā, turpmāk – Kotonū nolīgums,
TĀ KĀ Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam par Eiropas Savienības Rīcības plānu meža tiesību aktu ieviešanai, pārvaldībai un tirdzniecībai (FLEGT) (2) ir pirmais solis cīņā pret nelikumīgu mežistrādi un ar to saistīto tirdzniecību,
ATSAUCOTIES uz ministru deklarāciju par meža tiesību aktu ieviešanu un pārvaldību Āfrikā, ko 2003. gada 16. oktobrī pieņēma Jaundē,
APZINOTIES to, cik svarīgi ir mežu ilgtspējīgas apsaimniekošanas principi, kas noteikti Konvencijā par bioloģisko daudzveidību, kas parakstīta Riodežaneiro 1992. gada jūnijā, un 1992. gada Riodežaneiro deklarācijā, un jo īpaši 10. princips, kas paredz sabiedrības informētību un tās līdzdalību debatēs, un 22. princips, kas attiecas uz pamatiedzīvotāju un citu vietējo kopienu būtisko lomu vides pārvaldībā un attīstībā, un Apvienoto Nāciju Organizācijas 2007. gada 13. septembra Deklarācijā par pamatiedzīvotāju tiesībām,
ATSAUCOTIES uz Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) un jo īpaši uz prasību, ka CITES eksporta atļaujas, ko puses izdod I, II vai III pielikumā iekļauto sugu eksemplāriem, tiktu izdotas tikai saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem, tostarp, ka šie eksemplāri nav ražoti, pārkāpjot šīs valsts tiesību aktus par dzīvnieku un augu aizsardzību,
TĀ KĀ puses piešķir lielu nozīmi attīstības mērķiem, par kuriem panākta vienošanās starptautiskā līmenī, un Apvienoto Nāciju Organizācijas Tūkstošgades attīstības mērķiem,
TĀ KĀ puses piešķir lielu nozīmi principiem un noteikumiem, kas reglamentē daudzpusējās tirdzniecības sistēmas, jo īpaši tiesībām un saistībām, kas paredzētas 1994. gada GATT un citos daudzpusējos nolīgumos, ar kuriem izveidota Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO), un nepieciešamībai tos piemērot pārredzamā un nediskriminējošā veidā,
ATSAUCOTIES uz Padomes Regulu (EK) Nr. 2173/2005 (2005. gada 20. decembris) par FLEGT licencēšanas sistēmas izveidi kokmateriālu importam Eiropas Kopienā (3),
TĀ KĀ Kongo sistēma kokmateriālu un koksnes izstrādājumu likumības pārbaudei ir piemērojama visam eksportam, nevis tikai tam, kas paredzēts Savienībai,
TĀ KĀ Kongo vēlas veicināt mežu resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu saskaņā ar starptautiskajiem nolīgumiem un līgumiem, jo īpaši saskaņā ar 2005. gada 5. februāra Līgumu par mežu ekosistēmu saglabāšanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu, ar kuru izveido Centrālāfrikas Mežu komisiju, 2002. gada 20. janvāra konstitucionālajiem noteikumiem un 2000. gada 20. novembra Likumu 16-2000 par mežu kodeksu,
IR VIENOJUŠĀS ŠĀDI.
1. pants
Priekšmets
Šā nolīguma priekšmets saskaņā ar pušu abpusējām saistībām ilgtspējīgi pārvaldīt visu veidu mežus ir izveidot juridisko pamatu, kas nodrošinātu to, ka visi kokmateriāli un koksnes izstrādājumi, uz kuriem attiecas šis nolīgums un kurus no Kongo importē Savienībā, ir ražoti likumīgi, un tādējādi veicināt šādu kokmateriālu un koksnes izstrādājumu tirdzniecību.
Ar šo nolīgumu tiek arī izveidots pamats dialogam un sadarbībai starp pusēm, lai atvieglotu un veicinātu tā pilnīgu piemērošanu un stiprinātu meža tiesību aktu piemērošanu un pārvaldību.
2. pants
Definīcijas
Šajā nolīgumā:
|
a) |
“imports Savienībā” nozīmē visu to kokmateriālu un koksnes izstrādājumu laišanu brīvā apgrozībā Savienībā Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (4) 79. panta nozīmē, kurus nevar kvalificēt kā “nekomerciālas preces” atbilstoši definīcijai, kas sniegta 1. panta 6. punktā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93 (1993. gada 2. jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (5); |
|
b) |
“eksports” nozīmē kokmateriālu un koksnes izstrādājumu fizisku izvešanu no Kongo jebkuras ģeogrāfiskās teritorijas daļas, izņemot kokmateriālus un koksnes izstrādājumus, ko Kongo muitas iestāžu pārraudzībā pa Kongo teritoriju pārvieto tranzītā; |
|
c) |
“kokmateriāli un koksnes izstrādājumi” nozīmē I pielikumā uzskaitītos izstrādājumus; |
|
d) |
“HS nomenklatūra” nozīmē sešciparu kodu, kas noteikts preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētajā sistēmā, kura izveidota ar Pasaules Muitas organizācijas Starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu; |
|
e) |
“FLEGT licence” nozīmē licenci, kas attiecas uz likumīgi ražotu kokmateriālu vai koksnes izstrādājuma(-u) kravu; |
|
f) |
“licenču izdevējiestāde” nozīmē iestādi, kas norīkota, lai izdotu un apstiprinātu FLEGT licences; |
|
g) |
“kompetentās iestādes” nozīmē iestādes, ko Savienības dalībvalstis izraudzījušās FLEGT licenču saņemšanai, atzīšanai un pārbaudīšanai; |
|
h) |
“krava” nozīmē noteiktu daudzumu kokmateriālu un koksnes izstrādājumu, par kuriem izdota FLEGT licence un kurus nosūtītājs sūta, un kurus Savienībā uzrāda muitas iestādē laišanai brīvā apgrozībā; |
|
i) |
“likumīgi ražoti kokmateriāli” nozīmē visus kokmateriālus, kuru izcelsme ir ieguves, ražošanas un tirdzniecības procesi, kas atbilst visiem Kongo spēkā esošo normatīvo un administratīvo aktu noteikumiem, kas piemērojami mežu apsaimniekošanas un izmantošanas jomā, saskaņā ar II pielikumu. |
3. pants
FLEGT licencēšanas sistēma
1. Starp šā nolīguma pusēm tiek ieviesta licencēšanas sistēma attiecībā uz meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un tirdzniecību (turpmāk – FLEGT licencēšanas sistēma). Ar šo sistēmu tiek ieviests tādu procedūru un prasību kopums, kuru mērķis ir ar FLEGT licenču palīdzību pārbaudīt un apstiprināt to, ka kokmateriāli un koksnes izstrādājumi, ko sūta uz Savienību, ir ražoti likumīgi. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2173/2005 Savienība šādas kravas no Kongo importam Savienībā pieņem tikai tad, ja tām izdotas FLEGT licences.
2. FLEGT licencēšanas sistēma ir piemērojama kokmateriāliem un koksnes izstrādājumiem, kas uzskaitīti I pielikumā.
4. pants
Licenču izdevējiestāde
1. Kongo norīko licenču izdevējiestādi un paziņo Eiropas Komisijai tās kontaktinformāciju. Abas puses šo informāciju padara publiski pieejamu.
2. Licenču izdevējiestāde pārbauda, vai kokmateriāli un koksnes izstrādājumi ir ražoti likumīgi saskaņā ar II pielikumā minētajiem tiesību aktiem. Tā saskaņā ar III pielikumā noteikto kārtību izdod FLEGT licences tādu kokmateriālu un koksnes izstrādājumu kravām, kas ražoti, iegūti vai likumīgi importēti Kongo un kas paredzēti eksportēšanai uz Savienību, kā arī, ja vajadzīgs, dokumentāciju, kas nepieciešama kokmateriāliem un koksnes izstrādājumiem, kurus Kongo muitas iestāžu pārraudzībā pa Kongo teritoriju pārvieto tranzītā.
3. Licenču izdevējiestāde neizdod FLEGT licences kokmateriāliem un koksnes izstrādājumiem, kurus veido vai starp kuriem ir kokmateriāli un koksnes izstrādājumi, kas Kongo importēti no kādas trešās valsts, izņemot tad, ja tiek pierādīts, ka šie kokmateriāli un koksnes izstrādājumi, kas importēti saskaņā ar III pielikumā noteikto kārtību, ir ražoti un eksportēti saskaņā ar attiecīgās trešās valsts tiesību aktiem.
4. Licenču izdevējiestāde saglabā un publisko savas procedūras FLEGT licenču izdošanai. Tā saglabā arī ierakstus par visām kravām, kam izdotas FLEGT licences, un, ievērojot valsts tiesību aktus par datu aizsardzību, šos ierakstus paziņo neatkarīgas revīzijas veikšanai, nodrošinot tās informācijas konfidencialitāti, kura attiecas uz eksportētāju rūpniecisko īpašumu.
5. pants
Savienības kompetentās iestādes
1. Eiropas Komisija nosūta Kongo Savienības dalībvalstu norīkoto kompetento iestāžu kontaktinformāciju.
2. Kompetentās iestādes pirms laišanas brīvā apgrozībā Savienībā pārbauda, vai katrai kravai ir izdota derīga FLEGT licence. Ja rodas šaubas par FLEGT licences derīgumu, šo laišanu brīvā apgrozībā var apturēt un kravu aizturēt. Procedūras, kas reglamentē to kravu laišanu brīvā apgrozībā Savienībā, kurām izdota FLEGT licence, ir aprakstītas IV pielikumā.
3. Kompetentās iestādes aktualizē un katru gadu publicē pārskatu par saņemtajām FLEGT licencēm.
4. Saskaņā ar valsts tiesību aktiem par datu aizsardzību kompetentās iestādes personām un organizācijām, ko Kongo iecēlusi par neatkarīgiem revidentiem, nodrošina piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem un datiem.
5. Savienības kompetentās iestādes 5. panta 2. punktā aprakstītās darbības neveic attiecībā uz kokmateriāliem un koksnes izstrādājumiem, kas iegūti no sugām, kuras uzskaitītas Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) pielikumos, ciktāl uz šiem izstrādājumiem attiecas noteikumi par pārbaudēm, kas paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 338/97 (1996. gada 9. decembris) par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību (6). Tomēr FLEGT licenču sistēma ļauj pārliecināties par šo izstrādājumu izcelsmes likumīgumu.
6. pants
FLEGT licences
1. FLEGT licences izdod licenču izdevējiestāde, un tās kalpo par līdzekli, ar ko apstiprina, ka kokmateriāli un koksnes izstrādājumi ir ražoti likumīgi.
2. FLEGT licences sagatavo uz veidlapas franču valodā.
3. Puses, savstarpēji vienojoties, var izveidot elektronisku sistēmu FLEGT licenču izdošanai, pārsūtīšanai un saņemšanai.
4. FLEGT licenču izdošanas procedūra, kā arī tehniskās specifikācijas ir aprakstītas V pielikumā.
7. pants
Likumīguma tabulas
Šā nolīguma piemērošanas vajadzībām II pielikumā ir iekļauta dokumentācija – saukta par likumīguma tabulām – ar kritērijiem un rādītājiem, kuri kalpo par pierādījumu atbilstībai tiesību aktiem.
8. pants
Kokmateriālu likumīguma pārbaude
1. Kongo ievieš sistēmu, ar ko pārbauda, vai nosūtīšanai paredzētie kokmateriāli un koksnes izstrādājumi ir ražoti likumīgi un vai uz Savienību tiek eksportētas tikai kravas, kurām veikta šāda pārbaude. Pārbaudes sistēmai jāietver atbilstības pārbaudes, lai nodrošinātu, ka kokmateriāli un koksnes izstrādājumi, kas paredzēti eksportēšanai uz Savienību, ir ražoti likumīgi un ka FLEGT licences netiek izdotas tādu kokmateriālu un koksnes izstrādājumu kravām, kuri nav ražoti likumīgi vai kuru izcelsme nav zināma. Sistēma ietver arī procedūras, kas paredzētas, lai nodrošinātu, ka piegāžu ķēdē neiekļūst nelikumīgas vai nezināmas izcelsmes kokmateriāli.
2. Sistēma, ko izmanto, lai pārbaudītu, vai kokmateriālu un koksnes izstrādājumu kravas ir ražotas likumīgi, ir aprakstīta III pielikumā.
9. pants
Likumīguma pārbaudes sistēmas piemērošana visiem Kongo ražotajiem kokmateriāliem un koksnes izstrādājumiem
Kokmateriālu un koksnes izstrādājumu likumīguma pārbaudes sistēmu Kongo izmanto visiem kokmateriāliem un koksnes izstrādājumiem neatkarīgi no to galamērķa tirgus.
10. pants
Konsultācijas par licenču derīgumu
1. Gadījumā, ja rodas šaubas par kādas licences derīgumu, attiecīgā kompetentā iestāde var licenču izdevējiestādei lūgt papildu informāciju. Ja licenču izdevējiestāde divdesmit vienas kalendārās dienas laikā neatbild, tad kompetentā iestāde rīkojas saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem un licenci nepieņem. Ja no papildu informācijas izriet, ka tas, kas norādīts licencē, kravai neatbilst, tad kompetentā iestāde rīkojas saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem un licenci nepieņem.
2. Gadījumā, ja konsultācijās par FLEGT licencēm joprojām pastāv domstarpības vai grūtības, konkrēto lietu var iesniegt izskatīšanai Nolīguma īstenošanas apvienotajā komitejā.
11. pants
Neatkarīgs revidents
1. Puses vienojas, ka ir nepieciešams pēc noteiktiem laika posmiem izmantot neatkarīga auditora pakalpojumus, lai pārliecinātos par FLEGT licencēšanas sistēmas darbību un efektivitāti, kā paredzēts VI pielikumā.
2. Neatkarīgais revidents par saviem novērojumiem pusēm paziņo, izmantojot pārskatus saskaņā ar VI pielikumā aprakstīto procedūru.
3. Puses atvieglo neatkarīgā revidenta darbu, jo īpaši nodrošinot, ka tam abu pušu attiecīgajās teritorijās ir piekļuve informācijai, kas vajadzīga tā uzdevuma izpildei. Tomēr puses saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem par datu aizsardzību var neizpaust informāciju, kuru tās nedrīkst darīt zināmu.
12. pants
Pārkāpumi
Puses viena otru informē par to aizdomām vai konstatējumiem par FLEGT licencēšanas sistēmas apiešanu un pārkāpumiem, jo īpaši attiecībā uz:
|
a) |
tirdzniecības apiešanu, piemēram, tirdzniecības plūsmas no Kongo uz Savienību, pārorientējot caur kādu trešo valsti, ja ir iemesls uzskatīt, ka šādas rīcības mērķis ir izvairīšanās no licences pieprasīšanas; |
|
b) |
FLEGT licenču izdošanu kokmateriāliem un koksnes izstrādājumiem, starp kuriem ir aizdomīgas izcelsmes imports no trešām valstīm; vai |
|
c) |
krāpšanu saistībā ar FLEGT licenču iegūšanu vai izmantošanu. |
13. pants
FLEGT licencēšanas sistēmas piemērošanas sākuma datums
1. Puses ar Nolīguma īstenošanas apvienotās komitejas starpniecību viena otru informē, kad tās uzskata, ka ir izpildījušas visus sagatavošanas darbus, kas vajadzīgi, lai pilnībā sāktu piemērot FLEGT licencēšanas sistēmu.
2. Puses ar Nolīguma īstenošanas apvienotās komitejas starpniecību pasūta FLEGT licencēšanas sistēmas neatkarīgu novērtējumu, kuru veic, pamatojoties uz VII pielikumā noteiktajiem kritērijiem. Šajā novērtējumā nosaka, vai likumīguma pārbaudes sistēma, kas ir III pielikumā aprakstītās FLEGT licencēšanas sistēmas pamatā, atbilstoši pilda tās funkcijas un vai Savienībā ir ieviestas 5. pantā un IV pielikumā aprakstītās procedūras, kas ļauj saņemt, pārbaudīt un pieņemt FLEGT licences.
3. Pamatojoties uz Nolīguma īstenošanas apvienotās komitejas ieteikumiem, abas puses vienojas par datumu, no kura FLEGT licencēšanas sistēmu būtu jāsāk piemērot pilnībā.
14. pants
Nolīguma īstenošanas grafiks
1. Puses pieņem īstenošanas grafiku, kas iekļauts VIII pielikumā.
2. Ar Nolīguma īstenošanas apvienotās komitejas starpniecību puses novērtē progresu, kas panākts nolīguma īstenošanā salīdzinājumā ar VIII pielikumā noteikto grafiku.
15. pants
Citi atbilstošie pasākumi
1. Puses vienojas par šādiem citiem atbilstošiem pasākumiem, kas iekļauti šā nolīguma IX pielikumā:
|
a) |
Mežsaimniecības ģenerālinspekcijas kapacitātes stiprināšana; |
|
b) |
pilsoniskās sabiedrības kapacitātes stiprināšana; |
|
c) |
papildināmie normatīvie un administratīvie akti; |
|
d) |
saziņas plāna īstenošana; |
|
e) |
tehniskā sekretariāta izveide Kongo pusei ar uzdevumu sekot nolīguma izpildei. |
2. Nolīguma IX pielikumā paredzētās jomas puses ir atzinušas par tādām, kam nepieciešami papildu tehniskie un finansiālie resursi, lai īstenotu šo nolīgumu.
3. Papildu resursu sniegšana ir pakļauta parastajām procedūrām, ar ko Savienībā un Savienības dalībvalstīs plāno palīdzības sniegšanu Kongo, kā arī pašas Kongo budžeta procedūrām.
4. Puses paredz, ka būs nepieciešams kopīgs mehānisms, ar kuru koordinē Eiropas Komisijas un Savienības dalībvalstu tehniskos ieguldījumus, lai atbalstītu šos procesus.
5. Kongo nodrošina, lai šā nolīguma īstenošanai nepieciešamās kapacitātes stiprināšana tiktu pārņemta valsts plānošanas instrumentos, piemēram, nabadzības samazināšanas stratēģijās.
6. Puses nodrošina, lai darbības, ko veic saskaņā ar šo līgumu, tiktu koordinētas ar atbilstošajām attīstības programmām un iniciatīvām – gan jau esošajām, gan nākotnē paredzamajām.
7. Uz šo resursu sniegšanu attiecas procedūras, kas reglamentē Savienības palīdzību, kā paredzēts Kotonū nolīgumā, un procedūras, kas reglamentē Savienības dalībvalstu divpusējo palīdzību Kongo.
16. pants
Ieinteresēto pušu iesaistīšana nolīguma īstenošanā
1. Kongo šā nolīguma īstenošanā iesaista ieinteresētās puses saskaņā ar starptautiskajām un apakšreģionālajām saistībām, ko tā uzņēmusies, jo īpaši saskaņā ar 1992. gada jūnija Konvenciju par bioloģisko daudzveidību un 2005. gada 5. februāra Līgumu par mežu ekosistēmu saglabāšanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu, ar kuru izveido Centrālāfrikas Mežu komisiju.
2. Savienība ar ieinteresētajām pusēm regulāri apspriežas par šā nolīguma īstenošanu, ņemot vērā savas saistības saskaņā ar 1998. gada Orhūsas konvenciju par piekļuvi informācijai, sabiedrības iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā un piekļuvi tiesai vides jautājumos.
17. pants
Sociālās aizsardzības pasākumi
1. Lai pēc iespējas samazinātu iespējamās negatīvās sekas, puses vienojas attīstīt labāku izpratni par potenciāli ietekmēto pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu dzīves veidiem, ieskaitot tās kopienas, kas iesaistītas nelikumīgā apsaimniekošanā.
2. Puses novēro šā nolīguma ietekmi uz šīm kopienām, veicot pamatotus pasākumus, lai mazinātu negatīvās sekas. Puses var vienoties par papildu pasākumiem, lai novērstu šīs negatīvās sekas.
18. pants
Tirgu veicināšana
Ievērojot savas starptautiskās saistības, Savienība cenšas sekmēt labvēlīgu piekļuvi tās tirgum kokmateriāliem un koksnes izstrādājumiem, uz kuriem attiecas šis līgums. Šie centieni ietver:
|
a) |
tādas publiskā un privātā iepirkuma politikas veicināšanu, kurā tiek atzīti centieni nodrošināt apgādi ar likumīgas izcelsmes mežsaimniecības izstrādājumiem, jo īpaši kokmateriāliem un koksnes izstrādājumiem; un |
|
b) |
tādu izstrādājumu veicināšanu Savienības tirgū, kuriem izdota FLEGT licence. |
19. pants
Nolīguma īstenošanas apvienotā komiteja
1. Puses izveido Nolīguma īstenošanas apvienoto komiteju, lai atvieglotu šā nolīguma izpildes uzraudzību un novērtēšanu. Tā arī atvieglo dialogu un informācijas apmaiņu starp pusēm.
2. Katra puse ieceļ savus pārstāvjus Nolīguma īstenošanas apvienotajā komitejā. Komiteja savus lēmumus pieņem vienprātīgi.
3. Nolīguma īstenošanas apvienotā komiteja:
|
a) |
sanāk vismaz divas reizes gadā datumos un vietās, par kurām vienojušās puses; |
|
b) |
izstrādā savu darba kārtību un nolikumu kopīgām darbībām; |
|
c) |
izstrādā savu reglamentu; |
|
d) |
sanāksmju vadīšanai izmanto līdzpriekšsēdētāju sistēmu; |
|
e) |
nodrošina, ka tās darbs ir pēc iespējas pārredzamāks un ka informācija par tās darbu un tās lēmumiem ir pieejama sabiedrībai; |
|
f) |
var izveidot darba grupas vai citas pakārtotas struktūras tām darba jomām, kurām nepieciešamas īpašas speciālās zināšanas; |
|
g) |
publisko savu gada pārskatu. Sīkākas prasības attiecībā uz šī pārskata saturu ir izklāstītas X pielikumā. |
4. Nolīguma īstenošanas apvienotās komitejas funkcijas sīkāk ir aprakstītas XI pielikumā.
5. Laika posmā starp nolīguma parafēšanu un tā stāšanos spēkā tiek ieviests kopīgs saskaņošanas un uzraudzības mehānisms, lai atvieglotu nolīguma īstenošanu.
20. pants
Saziņa attiecībā uz nolīguma īstenošanu
1. Pušu pārstāvji, kam uzdota oficiālā saziņa attiecībā uz šā nolīguma īstenošanu, ir:
|
no Kongo puses |
no Eiropas Savienības puses |
|
ilgtspējīgas attīstības, mežsaimniecības un vides ministrs |
Eiropas Savienības delegācijas Kongo vadītājs |
2. Puses viena otrai nosūta informāciju, kas vajadzīga šā nolīguma īstenošanai.
21. pants
Pārskati un sabiedrības informēšana
1. Informācijas izpaušana sabiedrībai ir viens no galvenajiem šā nolīguma aspektiem, lai veicinātu pārvaldību. Informācija atvieglo sistēmas ieviešanu un uzraudzību un to padara pārredzamāku. Informācija nodrošina arī pārskatu labāku iesniegšanu un lielāku atbildīgumu no dažādo iesaistīto dalībnieku puses. Informācija, kas tiks izpausta, to darot pieejamu sabiedrībai, ir uzskaitīta X pielikumā.
2. Katra puse apsver to, kādi mehānismi (plašsaziņas līdzekļi, dokumenti, internets, semināri, gada pārskati) ir vispiemērotākie informācijas publiskošanai. Jo īpaši puses nodrošina, lai dažādajām ieinteresētajām pusēm, kas saistītas ar mežu nozari, tiktu sniegta uzticama, atbilstoša un savlaicīga informācija. Šie mehānismi ir aprakstīti X pielikumā.
22. pants
Konfidenciāla informācija
1. Katra puse uzņemas saistības neizpaust – atbilstoši tās tiesības aktos noteiktajām robežām – konfidenciālu informāciju, kas darīta zināma saskaņā ar šo nolīgumu. Puses neizpauž sabiedrībai un neļauj arī savām iestādēm izpaust informāciju, kas darīta zināma saskaņā ar šo nolīgumu un kas uzskatāma par komercnoslēpumiem vai konfidenciālu komercinformāciju.
2. Ievērojot 1. punktu, par konfidenciālu neuzskata šādu informāciju:
|
a) |
Kongo izsniegto un Savienības saņemto FLEGT licenču skaitu un Kongo eksportēto un Savienības pieņemto kokmateriālu un koksnes izstrādājumu apjomu; |
|
b) |
licenču saņēmēju un importētāju vārdus/nosaukumus un adreses. |
23. pants
Teritoriālā piemērošana
Šo nolīgumu piemēro teritorijai, kurai piemērojams Līgums par Eiropas Savienības darbību, saskaņā ar minētajā līgumā paredzētajiem nosacījumiem, no vienas puses, un Kongo teritorijai, no otras puses.
24. pants
Strīdu izšķiršana
1. Visus strīdus par šā nolīguma piemērošanu vai interpretēšanu puses cenšas atrisināt ar ātru apspriešanos.
2. Gadījumā, ja ar apspriešanos strīdu nevar atrisināt trīs mēnešu laikā pēc pirmā apspriešanās pieprasījuma, katra puse strīdu var iesniegt izskatīšanai Nolīguma īstenošanas apvienotajā komitejā, kas mēģina to atrisināt. Komitejai ir tiesības saņemt visu atbilstošo informāciju, kas nepieciešama situācijas padziļinātai izskatīšanai, lai rastu pieņemamu risinājumu. Šim nolūkam tai ir jāizskata visas iespējas saglabāt šā nolīguma pienācīgu darbību.
3. Gadījumā, ja Nolīguma īstenošanas apvienotā komiteja strīdu nevar izšķirt, puses var:
|
a) |
kopīgi lūgt kādu trešo personu kļūt par starpnieku; |
|
b) |
izmantot šķīrējtiesu. Gadījumā, ja strīdu nav iespējams izšķirt saskaņā ar 3. punkta a) apakšpunktu, katra puse var otrai pusei paziņot par šķīrējtiesneša iecelšanu; otrai pusei tad ir trīsdesmit kalendāro dienu laikā pēc pirmā šķīrējtiesneša iecelšanas jāievēl otrais šķīrējtiesnesis. Divu mēnešu laikā pēc otrā šķīrējtiesneša iecelšanas puses kopīgi ieceļ trešo šķīrējtiesnesi. Šķīrējtiesas lēmumu pieņem ar balsu vairākumu sešu mēnešu laikā pēc trešā šķīrējtiesneša iecelšanas. Šķīrējtiesas spriedums pusēm ir saistošs, un to nevar pārsūdzēt. |
4. Nolīguma īstenošanas apvienotā komiteja pieņem šķīrējtiesas kārtību.
25. pants
Apturēšana
1. Katra puse var apturēt šā nolīguma piemērošanu. Lēmumu par apturēšanu un šī lēmuma iemeslus rakstiski paziņo otrai pusei.
2. Šā nolīguma noteikumus beidz piemērot pēc trīsdesmit dienām pēc šāda paziņojuma.
3. Šā nolīguma noteikumus atsāk piemērot pēc trīsdesmit kalendārajām dienām pēc tam, kad puse, kas to apturējusi, paziņo otrai pusei, ka apturēšanas iemesli vairs nepastāv.
26. pants
Grozījumi
1. Katra puse, kas vēlas šo nolīgumu grozīt, iesniedz priekšlikumu vismaz trīs mēnešus pirms Nolīguma īstenošanas apvienotās komitejas nākamās sanāksmes. Šī komiteja izskata priekšlikumu un vienprātības gadījumā sniedz ieteikumu. Katra puse izskata ieteikumu un, ja tam piekrīt, to pieņem saskaņā ar savām procedūrām.
2. Ikviens grozījums, ko šādi apstiprinājušas abas puses, stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko pēc datuma, kurā puses viena otrai paziņojušas par šajā nolūkā nepieciešamo procedūru pabeigšanu.
3. Nolīguma īstenošanas apvienotā komiteja var pieņemt šā nolīguma pielikumu grozījumus.
4. Paziņojumu par ikvienu grozījumu nosūta šā nolīguma kopīgajiem depozitāriem.
27. pants
Pielikumi
Pielikumi ir šā nolīguma sastāvdaļa.
28. pants
Stāšanās spēkā
1. Šis nolīgums stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko pēc datuma, kurā puses viena otrai rakstiski paziņojušas par šajā nolūkā nepieciešamo procedūru pabeigšanu.
2. Paziņojumu nosūta Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram un Kongo Ārlietu un frankofonijas ministrijai, kas ir nolīguma kopīgie depozitāri.
29. pants
Ilgums un pagarināšana
Šis līgums ir spēkā uz septiņu gadu laika posmu, un pēc tam to pagarina par secīgiem piecu gadu laika posmiem, ja kāda no pusēm neatsakās no pagarināšanas, par to rakstiski paziņojot otrai pusei vismaz vienu gadu pirms nolīguma termiņa beigām.
30. pants
Nolīguma denonsēšana
Neatkarīgi no 29. panta katra puse šo līgumu var denonsēt ar rakstisku paziņojumu otrai pusei. Šo nolīgumu beidz piemērot pēc divpadsmit mēnešiem pēc šāda paziņojuma datuma.
31. pants
Autentiskie teksti
Šis nolīgums ir sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski. Pretrunīgas interpretācijas gadījumā teksts franču valodā ir noteicošais attiecībā pret tekstiem citās valodās.
Съставено в Брюксел на седемнайсети май две хиляди и десета година.
Hecho en Bruselas, el diecisiete de mayo de dos mil diez.
V Bruselu dne sedmnáctého května dva tisíce deset.
Udfærdiget i Bruxelles den syttende maj to tusind og ti.
Geschehen zu Brüssel am siebzehnten Mai zweitausendzehn.
Kahe tuhande kümnenda aasta maikuu seitsmeteistkümnendal päeval Brüsselis.
Έγινε στις Βρυξέλλες, στις δέκα εφτά Μαΐου δύο χιλιάδες δέκα.
Done at Brussels on the seventeenth day of May in the year two thousand and ten.
Fait à Bruxelles, le dix-sept mai deux mille dix.
Fatto a Bruxelles, addì diciassette maggio duemiladieci.
Briselē, divi tūkstoši desmitā gada septiņpadsmitajā maijā
Priimta du tūkstančiai dešimtų metų gegužės septynioliktą dieną Briuselyje.
Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizedik év május havának tizenhetedik napján.
Magħmul fi Brussell, fis-sbatax-il jum ta’ Mejju tas-sena elfejn u għaxra.
Gedaan te Brussel, de zeventiende mei tweeduizend tien.
Sporządzono w Brukseli dnia siedemnastego maja roku dwa tysiące dziesiątego.
Feito em Bruxelas, em dezassete de Maio de dois mil e dez.
Întocmit la Bruxelles, la șaptesprezece mai două mii zece.
V Bruseli dňa sedemnásteho mája dvetisícdesať.
V Bruslju, dne sedemnajstega maja leta dva tisoč deset.
Tehty Brysselissä seitsemäntenätoista päivänä toukokuuta vuonna kaksituhattakymmenen.
Som skedde i Bryssel den sjuttonde maj tjugohundratio.
За Европейския съюз
Por la Unión Europea
Za Evropskou unii
For Den Europæiske Union
Für die Europäische Union
Euroopa Liidu nimel
Για την Ευρωπαϊκή Ένωση
For the European Union
Pour l’Union européenne
Per l’Unione europea
Eiropas Savienības vārdā –
Europos Sąjungos vardu
Az Európai Unió részéről
Għall-Unjoni Ewropea
Voor de Europese Unie
W imieniu Unii Europejskiej
Pela União Europeia
Pentru Uniunea Europeană
Za Európsku úniu
Za Evropsko unijo
Euroopan unionin puolesta
För Europeiska unionen
За Република Конго
Por la República de Congo
Za Konžskou republiku
For Republikken Congo
Für die Republik Kongo
Kongo Vabariigi nimel
Για τη Δημοκρατία του Κονγκό
For the Republic of Congo
Pour la Répubique du Congo
Per la Repubblica del Congo
Kongo Republikas vārdā
Kongo Respublikos vardu
A Kongói Köztársaság részéről
Għar-Repubblika tal-Kongo
Voor de Republiek Congo
W imieniu Republiki Konga
Pela República do Congo
Pentru Republica Congo
Za Konžskú republiku
Za Republiko Kongo
Kongon tasavallan puolesta
För republiken Kongo
(1) OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.
(2) COM(2003) 251 galīgā redakcija, 21.5.2003.
(3) OV L 347, 30.12.2005., 1. lpp.
(4) OV L 302, 19.10.1992., 38. lpp.
I PIELIKUMS
TO IZSTRĀDĀJUMU SARAKSTS, UZ KURIEM ATTIECAS FLEGT LICENCES
Uz šādiem izstrādājumiem attiecas FLEGT licences:
|
HS kodi |
Preču nosaukums |
|
4403 |
Neapstrādāti kokmateriāli, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas |
|
4406 |
Dzelzceļa vai tramvaja sliežu gulšņi no koka |
|
4407 |
Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli, drāzti vai lobīti, ēvelēti vai neēvelēti, slīpēti vai neslīpēti, saaudzēti vai nesaaudzēti garumā ar ķīļtapām, biezāki par 6 mm |
|
4408 |
Loksnes finierim (tostarp loksnes, kas iegūtas, sadalot koka saklātņus) un saplākšņa loksnes vai loksnes citādiem saklātņiem un citi garumā sazāģēti kokmateriāli, lobīti vai mizoti, arī ēvelēti, slīpēti, savienoti vai saaudzēti garumā, ne biezāki par 6 mm |
|
4412 |
Saplāksnis, finierētas plātnes un līdzīgi laminēti koksnes materiāli |
|
44 09 |
Kokmateriāli (ieskaitot nesaliktus parketa dēlīšus un joslas) ar vienlaidu formu (ar ierievi, rievoti, ar gropēm, fāzēti, ar V veida griezumu, sagriezti līstēs, formēti, noapaļoti vai tamlīdzīgi apstrādāti) kādā no malām, galiem vai virsmām, ēvelēti vai neēvelēti, slīpēti vai neslīpēti, saaudzēti vai nesaaudzēti garumā |
|
44 01 10 |
Malka apaļkoku, pagaļu, zaru, žagaru saišķu vai līdzīgos veidos |
|
44 01 30 |
Zāģskaidas un koksnes atlikumi, aglomerēti vai neaglomerēti, apaļkoku, brikešu, granulu vai tamlīdzīgā veidā |
|
44 02 90 |
Kokogles (ieskaitot riekstu vai riekstu čaumalu kokogles), aglomerētas vai neaglomerētas |
|
44 10 11 |
Kokskaidu plātnes |
|
44 14 00 |
Koka ietvari gleznām, fotogrāfijām, spoguļiem un tamlīdzīgiem priekšmetiem |
|
44 15 10 |
Lādes, kastes, redeļkastes, spoles un tamlīdzīga tara; kabeļu spoles |
|
44 15 20 |
Paliktņi, kastu paliktņi un citas kravu plātnes; paliktņu apmales |
|
44 17 00 |
Koka darbarīki, to korpusi un rokturi, slotu un suku koka daļas un rokturi; koka kurpju liestes un izstiepēji |
|
44 18 10 |
Namdaru un būvgaldnieku darinājumi: logi, stiklotas durvis un to rāmji |
|
44 18 20 |
Namdaru un būvgaldnieku darinājumi: durvis, to rāmji un sliekšņi |
|
44 18 90 |
Namdaru un būvgaldnieku darinājumi: parketa dēlīši |
|
94 03 30 |
Koka mēbeles birojiem |
|
94 03 40 |
Koka mēbeles virtuvēm |
|
94 03 50 |
Koka mēbeles guļamistabām |
|
94 03 60 |
Pārējās koka mēbeles |
II PIELIKUMS
LIKUMĪGUMA TABULAS KOKMATERIĀLIEM NO KONGO DABĪGAJIEM MEŽIEM UN MEŽU PLANTĀCIJĀM
Ievads
Brīvprātīgā partnerattiecību nolīguma II pielikumam ir šādas sastāvdaļas:
|
— |
likumīguma novērtēšanas tabula kokmateriāliem no dabīgajiem mežiem, |
|
— |
likumīguma novērtēšanas tabula kokmateriāliem no mežu plantācijām. |
Abas šīs likumīguma novērtēšanas tabulas tādēļ aptver visus kokmateriālus un koksnes izstrādājumus, ko ražo un pārdod Kongo (1).
Likumīgums tiek definēts šādi:
|
|
par likumīgiem kokmateriāliem atzīstami visi kokmateriāli, kuru izcelsme ir ieguves, ražošanas un tirdzniecības procesi, kas atbilst visiem Kongo spēkā esošo normatīvo un administratīvo aktu noteikumiem, kas piemērojami mežu apsaimniekošanas un izmantošanas jomā. |
|
|
Likumīguma tabulas ir likumīguma pārbaudes pamatdokuments. |
|
|
Likumīguma tabulas ir izstrādātas līdzdalības procesā, kurā tika iesaistīti mežu ilgtspējīgā apsaimniekošanā ieinteresēto personu pārstāvji, proti: valsts sektors, privātais sektors un Kongo pilsoniskā sabiedrība. Turklāt šīs tabulas tika arī pārbaudītas testā uz vietas 2009. gada februārī, lai pārliecinātos par rādītāju un indikatoru atbilstību, un tas ļāva tās pilnveidot. |
|
|
Pēc jebkādiem normatīvo un administratīvo aktu noteikumu grozījumiem jāveic atbilstoši likumīguma tabulu grozījumi. Priekšlikumi par šī pielikuma grozījumiem kopā ar pamatojumiem jāiesniedz apstiprināšanai Nolīguma īstenošanas apvienotajai komitejai saskaņā ar šā nolīguma XI pielikumu. |
|
|
Jāuzsver, ka katras mežu koncesijas attīstības plānu pieņems ar atsevišķu dekrētu. Tādēļ likumīguma tabulās nevar norādīt atsauces uz šiem normatīvajiem aktiem. |
|
|
Papildus kokmateriālu apsaimniekošanai, pārstrādei un tirdzniecībai likumīguma tabulās saskaņā ar likumīguma definīciju tiek ņemti vērā arī šādi aspekti:
|
|
|
Likumīguma tabulās ir ietverti visi ekspluatācijas tiesību piešķiršanas dokumenti, kas noteikti Likuma 16-2000 65.–70. pantā:
|
1. Likumīguma tabula kokmateriāliem no Kongo dabīgajiem mežiem
Likumīguma tabula kokmateriāliem no dabīgajiem mežiem ietver 5 principus, 23 kritērijus, 65 rādītājus un 162 indikatorus.
Likumīguma tabulā kokmateriāliem no dabīgajiem mežiem tiek ņemti vērā kokmateriāli no visām cirsmām:
|
— |
gada ciršanas tiesību izmantošana (gada ciršanas atļauja, pabeigšanas atļauja, izciršanas atļauja), |
|
— |
kokmateriālu apsaimniekošana saskaņā ar speciālo atļauju, |
|
— |
galveno izvešanas ceļu vai sekundāro ceļu būvniecība mežu koncesiju iekšienē, apmešanās vietu un rūpniecisko objektu izveide saskaņā ar izveides atļauju, |
|
— |
attīstības projektu īstenošana attiecībā uz sociālo un ekonomisko infrastruktūru (ceļi, hidroelektrostaciju dambji u. c.). Tas saistīts ar kokmateriālu ciršanu saskaņā ar atmežošanas atļauju. |
|
|
Atsauce uz normatīvo vai administratīvo tekstu |
Panti |
Atļaujas veids |
||||
|
|||||||
|
|||||||
|
|||||||
|
|
1., 3. un 9. |
CAT, CTI, PS |
||||
|
|
18. un 40. |
CAT, CTI |
||||
|
|||||||
|
|
172. |
CAT, CTI |
||||
|
18. un 40. |
CAT, CTI |
|||||
|
|
181. |
CAT, CTI |
||||
|
1. panta 2. daļa |
CAT, CTI |
|||||
|
|||||||
|
|
48. |
CAT, CTI, PS |
||||
|
|
48. |
CAT, CTI, PS |
||||
|
|||||||
|
|||||||
|
|
8. |
CAT, CTI, PS |
||||
|
28., 42. un 43. |
CAT, CTI, PS |
|||||
|
26. |
CAT, CTI, PS |
|||||
|
|||||||
|
|
10. |
CAT, CTI |
||||
|
26. |
CAT, CTI |
|||||
|
|||||||
|
|||||||
|
|||||||
|
|
73. |
CAT, CTI |
||||
|
148. |
CAT, CTI |
|||||
|
|
164. |
CAT, CTI |
||||
|
|
165. |
CAT, CTI |
||||
|
|||||||
|
|
65. un 66. |
CAT, CTI |
||||
|
|
77. |
PS |
||||
|
|||||||
|
|||||||
|
|
71. |
CAT, CTI |
||||
|
|
72., 74., 101. un 172. |
CAT, CTI |
||||
|
|||||||
|
|
74., 75., 101. un 172. |
CAT, CTI |
||||
|
|||||||
|
|
277. un 314. |
CAT, CTI, PS |
||||
|
|
112. līdz 119. |
CAT, CTI |
||||
|
|
48. |
CAT, CTI, PS |
||||
|
|||||||
|
|||||||
|
|||||||
|
— |
— |
CAT |
||||
|
|||||||
|
|
— |
CAT |
||||
|
|||||||
|
|||||||
|
|
— |
CAT |
||||
|
|
37. un 81. |
CAT, CTI |
||||
|
|||||||
|
|
72. |
CAT, CTI |
||||
|
168. |
CAT, CTI |
|||||
|
|
37. un 81. |
CAT, CTI |
||||
|
|
— |
CAT |
||||
|
|||||||
|
|
10. |
CAT, CTI, PS |
||||
|
|
1. un 9. |
CAT, CTI, PS |
||||
|
|||||||
|
|||||||
|
|
— |
CAT |
||||
|
|||||||
|
|
— |
CAT |
||||
|
|||||||
|
|||||||
|
|
173. (jauns) un 210.-3. |
CAT, CTI |
||||
|
|
210.-5. |
CAT, CTI |
||||
|
|
210.-7. un 179. (jauns). |
CAT, CTI |
||||
|
27 |
CAT, CTI |
|||||
|
|||||||
|
|
179. (jauns) |
CAT, CTI |
||||
|
|||||||
|
|
7. |
CAT, CTI |
||||
|
|||||||
|
|||||||
|
|
26. |
CAT, CTI |
||||
|
|||||||
|
|
182. |
CAT, CTI |
||||
|
|
13. līdz 16. |
CAT, CTI |
||||
|
75. |
CAT, CTI |
|||||
|
6. |
CAT, CTI |
|||||
|
|
172. |
CAT, CTI |
||||
|
|
172. |
CAT, CTI |
||||
|
|||||||
|
|
90. |
CAT, CTI |
||||
|
|
90. |
CAT, CTI |
||||
|
|||||||
|
|
9. |
CAT, CTI |
||||
|
|
145.-1. (jauns) |
CAT, CTI |
||||
|
22. |
CAT, CTI |
|||||
|
|
141.-2. (jauns) |
CAT, CTI |
||||
|
|
141.-2. (jauns) |
CAT, CTI |
||||
|
|
— |
CAT |
||||
|
|||||||
|
|
5. |
CAT, CTI |
||||
|
|
10. |
CAT, CTI |
||||
|
|||||||
|
|
9. un 10. |
CAT, CTI |
||||
|
|
16. |
CAT, CTI |
||||
|
|||||||
|
|||||||
|
|||||||
|
|
2. |
CAT, CTI |
||||
|
1. un 4. |
CAT, CTI |
|||||
|
4. un 5. |
CAT, CTI |
|||||
|
|
2. |
CAT, CTI |
||||
|
1. un 4. |
CAT, CTI |
|||||
|
|
2. |
CAT, CTI |
||||
|
|||||||
|
|
39. |
CAT, CTI |
||||
|
16., 17. un 18. |
CAT, CTI |
|||||
|
|
37. un 82. |
CAT, CTI |
||||
|
|
— |
CAT |
||||
|
|||||||
|
|
142. un 143. |
CAT, CTI |
||||
|
12. |
CAT, CTI |
|||||
|
|
2. |
CAT, CTI |
||||
|
|
9. |
CAT, CTI |
||||
|
|
— |
CAT |
||||
|
|||||||
|
|||||||
|
|
37. un 82. |
CAT, CTI |
||||
|
|
— |
CAT |
||||
|
|||||||
|
|
74. |
CAT, CTI |
||||
|
|
37. un 82. |
CAT, CTI |
||||
|
|
— |
CAT |
||||
|
|||||||
|
|||||||
|
|
5. |
CAT |
||||
|
|
5. |
CAT |
||||
|
|
55. un 56. |
CAT |
||||
|
54. |
CAT |
|||||
|
|||||||
|
|
5. |
CAT |
||||
|
|
5 |
CAT |
||||
|
|||||||
|
|
5. |
CAT |
||||
|
|
8. |
CAT |
||||
|
68. |
CAT |
|||||
|
|||||||
|
|||||||
|
|
24. |
CAT, CTI |
||||
|
|
80., 81. |
CAT, CTI |
||||
|
|||||||
|
|
81., 82. |
CAT, CTI |
||||
|
|
80. un 81. |
CAT, CTI |
||||
|
|
82. |
CAT, CTI |
||||
|
|||||||
|
|||||||
|
|
55., 56. |
CAT |
||||
|
|
24. |
CAT |
||||
|
68. |
CAT, CTI |
|||||
|
8. |
CAT, CTI |
|||||
|
|
99. |
CAT, CTI |
||||
|
|
37., 81. |
CAT, CTI |
||||
|
|||||||
|
|||||||
|
|
55., 56. |
CAT |
||||
|
24. |
CAT |
|||||
|
|
8. |
CAT, CTI |
||||
|
68. |
CAT, CTI |
|||||
|
|
72., 74. |
CAT, CTI |
||||
|
|
87. |
CAT, CTI |
||||
|
|
37., 81. |
CAT, CTI |
||||
|
|||||||
|
|
87. |
CAT, CTI |
||||
|
|
37., 81. |
CAT, CTI |
||||
|
|||||||
|
|
87. |
CAT, CTI |
||||
|
|
121. |
CAT, CTI |
||||
|
|
81. |
CAT, CTI |
||||
|
|||||||
|
|||||||
|
|
81. |
CAT, CTI |
||||
|
|
82. |
CAT, CTI |
||||
|
|
87. |
CAT, CTI |
||||
|
|||||||
|
|||||||
|
|
90. |
CAT, CTI |
||||
|
|
130., 131. |
CAT, CTI |
||||
|
|
88. |
CAT, CTI |
||||
|
|||||||
|
|
65., 66., 67. |
CAT, CTI |
||||
|
|
81. |
CAT, CTI |
||||
|
|||||||
|
|
119. |
CAT, CTI |
||||
|
|
121. |
CAT, CTI |
||||
|
|
81. un 82. |
CAT, CTI |
||||
|
|||||||
|
|
65. |
CAT, CTI |
||||
|
|
118. |
CAT, CTI |
||||
|
|
71. un 72. |
CAT, CTI |
||||
|
|
81. un 82. |
CAT, CTI |
||||
|
|||||||
|
|||||||
|
|
168. |
CAT, CTI |
||||
|
|
81. |
CAT, CTI |
||||
|
|
82. |
CAT, CTI |
||||
|
|||||||
|
|
— |
CAT |
||||
|
|
— |
CAT |
||||
|
|||||||
|
|
169. un 170. |
CAT, CTI |
||||
|
|
81. |
CAT, CTI |
||||
|
|
82. |
CAT, CTI |
||||
|
|||||||
|
|||||||
|
|
124. līdz 124.b |
CAT, CTI |
||||
|
|||||||
|
|
110. un 111. |
CAT, CTI |
||||
|
|
14. un 27. |
CAT, CTI |
||||
|
|
6. un 27. |
CAT, CTI |
||||
|
|||||||
|
|
31., 46. 47. |
CAT, CTI |
||||
|
191. |
CAT, CTI |
|||||
|
137. |
CAT, CTI |
|||||
|
23. |
CAT, CTI |
|||||
|
|
179. |
CAT, CTI |
||||
|
|||||||
|
|||||||
|
|
87. |
CAT, CTI, PS |
||||
|
|
124. līdz 124.b |
CAT, CTI, PS |
||||
|
87. |
CAT, CTI, PS |
|||||
|
|||||||
|
|
132. līdz 135. |
CAT, CTI |
||||
|
461. |
CAT, CTI |
|||||
|
|
462. |
CAT, CTI |
||||
|
134. |
CAT, CTI |
|||||
|
|
134. |
CAT, CTI |
||||
|
462. un 463. |
CAT, CTI |
|||||
|
|
33. |
CAT, CTI |
||||
|
|||||||
|
|
462. |
CAT, CTI |
||||
|
|
461., 462. un 463. |
CAT, CTI |
||||
|
|||||||
|
|
171. |
CAT, CTI |
||||
|
|
461. līdz 463. |
CAT, CTI |
||||
|
147.a |
CAT, CTI |
|||||
|
|||||||
|
|
21., 22., 23. un 26. |
CAT, CTI |
||||
|
111. |
CAT, CTI, PS |
|||||
|
387.(5.) un 399. |
CAT, CTI |
|||||
|
308. |
CAT, CTI |
|||||
|
|
21., 22., 23. un 26. |
CAT, CTI, PS |
||||
|
463. |
CAT, CTI, PS |
|||||
|
134. |
CAT, CTI, PS |
|||||
|
327. un 328. |
CAT, CTI |
|||||
|
|
134. |
CAT, CTI |
||||
|
426., 463. |
CAT, CTI, PS |
|||||
|
|
CAT, CTI, PS |
|||||
|
|
461., 462. un 463. |
CAT, CTI, PS |
||||
|
134. |
CAT, CTI |
|||||
|
|||||||
|
|||||||
|
|
10. un 15. |
CAT, CTI |
||||
|
16., 17., 18., 23., 24. un 40. |
CAT, CTI |
|||||
|
|
173. |
CAT, CTI |
||||
|
|||||||
|
|
118. |
CAT, CTI |
||||
|
|||||||
|
|
173. |
CAT, CTI |
||||
|
|
73.-3 |
CAT, CTI |
||||
|
|||||||
|
|||||||
|
|||||||
|
|
2. un 3. |
CAT, CTI, PS |
||||
|
10. un 11. |
|
|||||
|
|
503. |
CAT, CTI, PS |
||||
|
|||||||
|
|
5. |
CAT, CTI, PS |
||||
|
|
23. |
CAT, CTI, PS |
||||
|
|
1. līdz 9. |
CAT, CTI, PS |
||||
|
|
48. |
CAT, CTI, PS |
||||
|
|||||||
|
|
9. |
CAT, CTI, PS |
||||
|
|
1. līdz 24. |
CAT, CTI, PS |
||||
|
23. |
CAT, CTI, PS |
|||||
|
|||||||
|
|
121. |
CAT, CTI, PS |
||||
|
|
1., 2., 3., 4. |
CAT, CTI |
||||
|
|
3. |
CAT, CTI |
||||
|
3. un 4. |
CAT, CTI |
|||||
|
|||||||
|
|||||||
|
|
86. |
CAT, CTI, PS |
||||
|
|
75. |
CAT, CTI, PS |
||||
|
|
81. |
CAT, CTI, PS |
||||
|
|||||||
|
|
20. un 27. |
CAT, CTI |
||||
|
|
135. |
CAT, CTI |
||||
|
|
3. un 8. |
CAT, CTI |
||||
|
|
18. un 27. |
CAT, CTI |
||||
|
|
110. un 111. |
CAT, CTI |
||||
|
|
6., 14. un 27. |
CAT, CTI |
||||
|
|
6., 14. un 27. |
CAT, CTI |
||||
|
|
27. |
CAT, CTI |
||||
2. Likumīguma tabula kokmateriāliem no mežu plantācijām
Likumīguma tabula kokmateriāliem no plantācijām ietver 5 principus, 20 kritērijus, 56 rādītājus un 141 indikatoru.
|
|
Atsauce uz normatīvo vai administratīvo tekstu |
Pants |
||||
|
||||||
|
||||||
|
||||||
|
|
1., 3. un 9. |
||||
|
|
18. un 40. |
||||
|
||||||
|
|
172. |
||||
|
|
18. un 40. |
||||
|
181. |
|||||
|
1. panta 2. daļa |
|||||
|
||||||
|
|
48. |
||||
|
|
48. |
||||
|
||||||
|
||||||
|
|
8. |
||||
|
28., 42. un 43. |
|||||
|
26. |
|||||
|
||||||
|
|
10. |
||||
|
26. |
|||||
|
||||||
|
||||||
|
||||||
|
|
60. |
||||
|
|
24. |
||||
|
|
24. |
||||
|
||||||
|
|
102. |
||||
|
|
37. |
||||
|
||||||
|
||||||
|
|
15. |
||||
|
|
15. |
||||
|
|
17. |
||||
|
|
19. |
||||
|
|
14. |
||||
|
||||||
|
||||||
|
|
61. |
||||
|
|
62. |
||||
|
|
2. |
||||
|
92. |
|||||
|
|
102. |
||||
|
|
64. |
||||
|
||||||
|
|
65., 76. |
||||
|
178. |
|||||
|
||||||
|
||||||
|
|
277. un 314. |
||||
|
|
112. līdz 119. |
||||
|
|
48. |
||||
|
||||||
|
||||||
|
||||||
|
|
— |
||||
|
|
— |
||||
|
||||||
|
|
— |
||||
|
||||||
|
||||||
|
|
— |
||||
|
|
— |
||||
|
|
37. un 81. |
||||
|
||||||
|
|
72. |
||||
|
168. |
|||||
|
|
37. un 81. |
||||
|
|
— |
||||
|
|
— |
||||
|
||||||
|
|
10. |
||||
|
|
1. un 9. |
||||
|
||||||
|
||||||
|
|
173. (jauns) un 210.-3. |
||||
|
|
210.-5. |
||||
|
|
210.-7. un 179. (jauns) |
||||
|
27. |
|||||
|
||||||
|
|
179. (jauns) |
||||
|
||||||
|
|
7. |
||||
|
||||||
|
||||||
|
|
26. |
||||
|
||||||
|
|
182. |
||||
|
|
13. līdz 16. |
||||
|
75. |
|||||
|
6. |
|||||
|
|
172. |
||||
|
|
172. |
||||
|
||||||
|
|
90. |
||||
|
|
90. |
||||
|
||||||
|
|
9. |
||||
|
|
145.-1. (jauns) |
||||
|
22. |
|||||
|
|
141.-2. (jauns) |
||||
|
|
141.-2. (jauns) |
||||
|
|
— |
||||
|
||||||
|
|
5. |
||||
|
|
10. |
||||
|
||||||
|
|
9. un 10. |
||||
|
|
16. |
||||
|
||||||
|
||||||
|
||||||
|
|
2. |
||||
|
1. un 4. |
|||||
|
4. un 5. |
|||||
|
|
|||||
|
|
1. un 4. |
||||
|
|
2. |
||||
|
||||||
|
|
39. |
||||
|
16., 17. un 18. |
|||||
|
|
37. un 82. |
||||
|
|
— |
||||
|
||||||
|
|
142. un 143. |
||||
|
12. |
|||||
|
|
2. |
||||
|
|
9. |
||||
|
|
— |
||||
|
||||||
|
||||||
|
|
37. un 82. |
||||
|
|
— |
||||
|
||||||
|
|
74. |
||||
|
|
37. un 82. |
||||
|
|
— |
||||
|
||||||
|
||||||
|
|
5. |
||||
|
|
5. |
||||
|
|
55. un 56. |
||||
|
54. |
|||||
|
||||||
|
|
5. |
||||
|
|
5. |
||||
|
||||||
|
|
5. |
||||
|
|
8. |
||||
|
68. |
|||||
|
||||||
|
||||||
|
|
24. |
||||
|
|
37. un 82. |
||||
|
||||||
|
|
68. |
||||
|
8. |
|||||
|
|
183. |
||||
|
|
37., 81., 82. |
||||
|
||||||
|
|
— |
||||
|
|
— |
||||
|
|
— |
||||
|
||||||
|
|
121. |
||||
|
|
81. un 82. |
||||
|
||||||
|
||||||
|
|
114., 115. |
||||
|
|
81. un 82. |
||||
|
||||||
|
|
121. |
||||
|
|
119. |
||||
|
|
81. un 82. |
||||
|
||||||
|
|
118. |
||||
|
||||||
|
||||||
|
|
124. līdz 124.b |
||||
|
||||||
|
|
110. un 111. |
||||
|
|
6., 14. un 27. |
||||
|
49. |
|||||
|
||||||
|
|
31., 46. un 47. |
||||
|
191. |
|||||
|
137. |
|||||
|
23. |
|||||
|
|
179. |
||||
|
||||||
|
||||||
|
|
87. |
||||
|
||||||
|
|
132. līdz 135. |
||||
|
461. |
|||||
|
|
134. |
||||
|
462. un 463. |
|||||
|
|
134. |
||||
|
46. un 463. |
|||||
|
||||||
|
|
462. |
||||
|
|
462. |
||||
|
|
461., 462. un 463. |
||||
|
||||||
|
|
171. |
||||
|
|
461. līdz 463. |
||||
|
147.a |
|||||
|
||||||
|
|
21., 22., 23. un 26. |
||||
|
111. |
|||||
|
461. |
|||||
|
308. |
|||||
|
|
21., 22., 23. un 26. |
||||
|
463. |
|||||
|
134. |
|||||
|
327. un 328. |
|||||
|
|
134. |
||||
|
426. un 463. |
|||||
|
||||||
|
||||||
|
|
10. un 15. |
||||
|
16., 17., 18., 23., 24. un 40. |
|||||
|
|
173. |
||||
|
||||||
|
|
10. un 15. |
||||
|
|
73.-3. |
||||
|
||||||
|
||||||
|
||||||
|
|
1., 2., 3. un 4. |
||||
|
|
1. līdz 5. |
||||
|
77. un 78. |
|||||
|
|
503. |
||||
|
||||||
|
|
5. |
||||
|
|
23. |
||||
|
|
1. līdz 9. |
||||
|
|
48. |
||||
|
||||||
|
|
9. |
||||
|
|
1. līdz 24. |
||||
|
23. |
|||||
|
||||||
|
|
121. |
||||
|
|
1., 2., 3. un 4. |
||||
|
|
3. |
||||
|
3. un 4. |
|||||
|
||||||
|
||||||
|
|
86. |
||||
|
|
75. |
||||
|
|
81. |
||||
|
||||||
|
|
20. un 27. |
||||
|
|
135. |
||||
|
|
18. un 27. |
||||
|
|
110. un 111. |
||||
|
|
14. un 27. |
||||
|
|
6. un 27. |
||||
|
|
27. |
||||
TO LIKUMU, GALVENO ADMINISTRATĪVO AKTU UN REĢIONĀLO UN STARPTAUTISKO NOLĪGUMU SARAKSTS, KURI ŅEMTI VĒRĀ MEŽU TIESISKAJĀ REGULĒJUMĀ
1. Mežs
|
— |
2000. gada 20. novembra Likums Nr. 16-2000 par Mežu kodeksu, |
|
— |
2002. gada 31. decembra Likums Nr. 2002-434 par Mežu fonda organizatorisko struktūru un darbību, |
|
— |
2002. gada 31. decembra Dekrēts Nr. 2002-435 par Mežu un dzīvnieku resursu inventarizācijas un attīstības nacionālā centra pienākumiem, organizatorisko struktūru un darbību, |
|
— |
2002. gada 31. decembra Dekrēts Nr. 2002-436 par Eksportam paredzēto mežsaimniecības izstrādājumu kontroles dienesta pienākumiem, organizatorisko struktūru un darbību, |
|
— |
2002. gada 31. decembra Dekrēts Nr. 2002-437, ar ko nosaka mežu pārvaldības un izmantošanas nosacījumus, |
|
— |
2007. gada 19. jūnija Rīkojums Nr. 5053/MEF/CAB, ar ko pieņem valsts noteikumus par mežu koncesiju ilgtspējīgu pārvaldību. |
2. Vide
|
— |
1991. gada 23. aprīļa Likums Nr. 003/91 par vides aizsardzību, |
|
— |
1986. gada 7. jūnija Dekrēts Nr. 86/775 par obligātiem ietekmes uz vidi novērtējumiem, |
|
— |
1999. gada 18. novembra Rīkojums Nr. 1450/MIME/DGE par Likuma 003/91 par vides aizsardzību dažu noteikumu īstenošanu attiecībā uz klasificētām iekārtām, |
|
— |
1999. gada 6. septembra Rīkojums Nr. 835/MIME/DGE, ar ko nosaka apstiprināšanas nosacījumus ietekmes uz vidi pētījumu vai novērtējumu veikšanai Kongo Republikā. |
3. Darbs, higiēna un veselība
|
— |
1975. gada 15. marta Likums Nr. 45-75, ar ko Kongo Tautas Republikā izveido Darba kodeksu, |
|
— |
1996. gada 6. marta Likums Nr. 6-96, ar ko groza un papildina dažus noteikumus 1975. gada 15. marta Likumā Nr. 45-75, ar ko Kongo Tautas Republikā izveido Darba kodeksu, |
|
— |
1986. gada 25. februāra Likums Nr. 004/86, ar ko Kongo Tautas Republikā izveido Sociālā nodrošinājuma kodeksu, |
|
— |
1988. gada 17. septembra Likums Nr. 022/88, ar ko groza 1986. gada 22. februāra Likumu Nr. 001/86, ar ko aizstāj un papildina 1985. gada 14. februāra Likumu Nr. 03/85 par Valsts nodarbinātības un darbaspēka biroja (ONEMO) izveidi un Darba kodeksa grozījumiem, |
|
— |
1978. gada 12. maija Rīkojums Nr. 78/359/MJT.SGFPT.DTPS.ST.3/8, ar ko pieņem atkāpes, kuras paredzētas Darba kodeksa 105. pantā, |
|
— |
1978. gada 12. maija Dekrēts Nr. 78/360/MJT.SGFPT.DTPS.ST., ar ko organizācijām, uz kurām neattiecas lauksaimniecības režīms, nosaka darba laika ilgumu, papildu stundu regulējumu un to apmaksas kārtību, |
|
— |
1978. gada 12. maija Dekrēts Nr. 78/361/MJT.SGFPT.DTPS.ST.3/8, ar ko lauksaimniecības un pielīdzinātiem uzņēmumiem nosaka papildu stundu regulējumu un to apmaksas kārtību, |
|
— |
1986. gada 10. decembra Rīkojums Nr. 9028/MTERFPPS/DGT/DSSHST par īpašiem drošības un higiēnas pasākumiem, kas piemērojami mežu darbu uzņēmumiem, |
|
— |
1986. gada 10. decembra Rīkojums Nr. 9030/MTERFPPS/DGT/DSSHST, ar ko uzņēmumos izveido higiēnas un drošības komitejas, |
|
— |
1986. gada 10. decembra Rīkojums Nr. 9033/MTERFSPPS/DGT/DSSHST par Kongo Tautas Republikā reģistrēto uzņēmumu sociāli sanitāro centru organizatorisko struktūru un darbību, |
|
— |
2008. gada 31. decembra Dekrēts Nr. 2008-942, ar ko nosaka minimālo garantēto starpprofesiju algu (SMIG), |
|
— |
2003. gada 9. jūlija Rīkojums Nr. 3092, ar ko nosaka privātu sanitāro struktūru izveides un atklāšanas nosacījumus. |
4. Tirdzniecība
|
— |
1994. gada 1. jūnija Likums Nr. 6-94 par cenu regulējumu, komercstandartiem un krāpšanas konstatēšanu un apkarošanu, |
|
— |
2005. gada 24. novembra Likums Nr. 19-2005, ar ko reglamentē komersantu profesionālo darbību Kongo Republikā, |
|
— |
2007. gada 24. janvāra Likums Nr. 3-2007, ar ko reglamentē importu, eksportu un reeksportu, |
|
— |
2008. gada 15. novembra Dekrēts Nr. 2008-446, ar ko nosaka kārtību komersanta profesionālās apliecības saņemšanai. |
5. Zemes pārvaldība
|
— |
2000. gada 31. decembra Likums Nr. 17-2000 par zemes īpašumiem. |
6. Lauksaimniecība un lopkopība
|
— |
1955. gada Dekrēts Nr. 55/121. par Valsts pārvaldes reglamentu, ar ko paredz piemērošanas nosacījumus 1952. gada 26. novembra Likumam attiecībā uz augu aizsardzības organizāciju teritorijās, kas ir Francijas Aizjūras teritoriju ministrijas pārziņā, |
|
— |
1986. gada 27. septembra Dekrēts Nr. 86/970, ar ko nosaka kompensāciju, kas maksājama gadījumos, kad tiek iznīcināti augļu koki un tiek nodarīts kaitējums kultūraugiem, |
|
— |
1945. gada 12. jūnija Rīkojums 1 142, ar ko Mežsaimniecības administrācija izveido fitosanitāro kontroli, |
|
— |
1945. gada 12. jūnija Rīkojums 1 143, ar ko Mežsaimniecības administrācija ievieš kultūraugu uzraudzību un izveido fitosanitāro policiju, |
|
— |
2008. gada 3. jūlija Rīkojums Nr. 2866/MAE/MEFB, ar ko nosaka izmaksas inspekcijām, zoosanitārajiem un fitosanitārajiem pakalpojumiem un tiesību aktos paredzētajiem sanitārajiem dokumentiem. |
7. Transports
|
— |
1989. gada 31. oktobra Likums Nr. 018/89, ar ko nosaka dažādās autopārvadājumu darbības un ar autopārvadājumiem saistītās darbības un nosaka maksas, kuras jāsaņem par atļauju izsniegšanu šādu profesionālo darbību veikšanai, |
|
— |
2001. gada Kopienas pārskatītais CEMAC ceļu kodekss, |
|
— |
CEMAC/RDC Iekšējās navigācijas kodekss, |
|
— |
1990. gada 31. marta Dekrēts Nr. 90/135, ar ko reglamentē piekļuvi autopārvadājumu profesionālajai darbībai un ar autopārvadājumiem saistīto darbību veikšanai Kongo Republikā, |
|
— |
1998. gada 29. janvāra Dekrēts Nr. 98-39 par organizatorisko struktūru un regulējumu jūras pārvadājumiem no Kongo Republikas un uz to, |
|
— |
2003. gada 6. maija Dekrēts Nr. 2003-61 par autotransportlīdzekļu reģistrēšanas regulējumu, |
|
— |
2001. gada 17. septembra Rīkojums Nr. 5694, ar ko pieņem nosacījumus apstiprinājuma saņemšanai autopārvadājumu profesionālās darbības un ar autopārvadājumiem saistīto profesionālo darbību veikšanai, |
|
— |
2004. gada 15. novembra Rīkojums Nr. 11599 par transportlīdzekļu tehniskās kontroles regulējumu, |
|
— |
2005. gada 12. aprīļa Rīkojums Nr. 2844, ar ko pieņem nosacījumus transportlīdzekļu reģistrācijas apliecības izveidošanai un izsniegšanai, |
|
— |
2008. gada 14. maija Rīkojums Nr. 1033/MTMMM-CAB, ar ko ievieš kravas uzraudzības dokumentu preču starptautiskajiem pārvadājumiem no Kongo un uz to. |
8. Ekonomika
|
— |
2003. gada 18. janvāra Likums Nr. 6-2003 par Ieguldījumu hartu, |
|
— |
2004. gada 18. februāra Dekrēts Nr. 2004-30, ar ko nosaka apstiprināšanas kārtību Ieguldījumu hartā paredzētajām priekšrocībām. |
9. Starptautiskie, reģionālie un apakšreģionālie nolīgumi
|
— |
OHADA Vienotais akts par vispārējām komerctiesībām, |
|
— |
1997. gada 17. aprīļa Vienotais akts par komercsabiedrībām un ekonomisko interešu grupējumiem, |
|
— |
OHADA 1998. gada 10. aprīļa Vienotais akts, ar kuru izveido kolektīvas procedūras pasīva dzēšanai, |
|
— |
OHADA 1998. gada 10. aprīļa Vienotais akts, ar kuru izveido piedziņas procedūras un izpildes līdzekļus, |
|
— |
Āfrikas konvencija par dzīvnieku un dabas resursu saglabāšanu – tā saucamā 1968. gada Alžīras konvencija, kas ratificēta ar 1980. gada 21. aprīļa Likumu Nr. 27/80, |
|
— |
Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (Cites), kas ratificēta ar 1982. gada 7. jūlija Likumu Nr. 34/82 un kurai Kongo pievienojās 1983. gada 31. janvārī, |
|
— |
Riodežaneiro 1992. gada Konvencija par bioloģisko daudzveidību, kas ratificēta ar 1996. gada 25. jūnija Likumu Nr. 29/96, |
|
— |
Starptautiskais nolīgums par tropu kokmateriāliem, kas ratificēts ar 1996. gada 25. jūnija Likumu Nr. 28/96, |
|
— |
Pamatkonvencija par klimata pārmaiņām, kas ratificēta ar 1996. gada 25. jūnija Likumu Nr. 26/96, |
|
— |
Konvencija par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi (RAMSAR konvencija), kas ratificēta ar 1996. gada 25. jūnija Likumu Nr. 28/96, |
|
— |
1985. gada Bonnas Konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību, kas ratificēta ar 1999. gada 3. marta Likumu Nr. 14/99, |
|
— |
Konvencija par cīņu pret pārtuksnešošanos, kas ratificēta ar 1999. gada 8. janvāra Likumu Nr. 8/99, |
|
— |
Kioto protokols par cīņu pret klimata pārmaiņām, kas ratificēta ar 2006. gada 12. septembra Likumu Nr. 24-2006, |
|
— |
Centrālāfrikas Mežu komisijas līgums, kas 2005. gada 5. februārī parakstīts Brazavilā un ratificēts ar 2006. gada 26. oktobra Likumu Nr. 35-2006, ar ko atļauj ratificēt Līgumu par Centrālāfrikas mežu ekosistēmu saglabāšanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu un izveido Centrālāfrikas Mežu komisiju. |
(1) Vienīgais izņēmums pašlaik ir Eucalyptus Fibre Congo gadījums, kas pašlaik tiek risināts (Sk. IX pielikums). Runa ir par gadījumu, kad 2008. gada aprīlī tika cedētas valsts plantācijas apmēram 48 000 ha platībā, lai saskaņā ar ilgtermiņa nomas līgumu tās pārvaldītu EFC. Attiecībā uz to ir paredzēts pieņemt tiesību aktu, kurā precizēs nosacījumus plantāciju nodošanai trešām personām. Šo kokmateriālu un koksnes izstrādājumu likumīgumu vēlāk pierādīs ar likumīguma tabulām kokmateriāliem no plantācijām.
III PIELIKUMS
LIKUMĪGUMA PĀRBAUDES SISTĒMA (SVL)
1. NODAĻA
IEVADS
Kongo Republikas Likumīguma pārbaudes sistēmas (SVL) pamatā ir normatīvie un administratīvie akti, noteikumi un standarti. SVL balstās uz diviem svarīgiem pīlāriem:
|
— |
administratīvā kontrole, |
|
— |
kontrole uz vietas. |
Šeit izklāstītā SVL balstās uz uzraudzību, kontroli un pārbaudēm, kas pašlaik tiek īstenotas saskaņā ar valdības veikto pārraudzību attiecībā uz mežu resursu pārvaldību un izmantošanu, taču tā ir pastiprināta, lai nodrošinātu ar šo nolīgumu izveidotās FLEGT licencēšanas sistēmas uzticamību. SVL veido šādas sastāvdaļas:
|
1) |
divas likumīguma tabulas; |
|
2) |
izsekojamības sistēma; |
|
3) |
mežsaimniecības struktūras likumīguma pārbaude; |
|
4) |
piegāžu ķēdes kontroles pārbaude; |
|
5) |
FLEGT licenču izdošana; |
|
6) |
neatkarīgs audits. |
SVL īsteno:
|
— |
divas (02) centrālās direkcijas, kas strādā Mežsaimniecības ģenerāldirekcijas (DGEF) pakļautībā: Mežu direkcija un Mežu resursu izmantošanas direkcija, |
|
— |
trīs (03) nozaru inspekcijas, kas strādā Mežsaimniecības ģenerālinspekcijas (IGEF) pakļautībā: Mežu inspekcija, Dzīvnieku un aizsargāto zonu inspekcija un Administratīvā un juridiskā inspekcija, |
|
— |
divpadsmit (12) departamentu direkcijas, kas pārstāvētas visos valsts departamentos (Brazzaville, Pointe-Noire, Kouilou, Niari, Lékoumou, Bouenza, Pool, Plateaux, Cuvette-Ouest, Cuvette, Sangha, Likouala), kā arī to brigādes un kontrolpunkti, |
|
— |
divas (02) organizācijas ar autonomu pārvaldību: Eksportam paredzēto mežsaimniecības izstrādājumu kontroles dienests (SCPFE) un tā nodaļas, kā arī Mežu un dzīvnieku resursu inventarizācijas un attīstības nacionālais centrs (CNIAF), |
|
— |
Tirdzniecības administrācijas dienesti, |
|
— |
Tieslietu administrācijas dienesti, |
|
— |
Muitas administrācijas dienesti, |
|
— |
Nodokļu administrācijas dienesti, |
|
— |
Darba administrācijas dienesti, |
|
— |
Vides administrācijas dienesti, |
|
— |
Veselības administrācijas dienesti, |
|
— |
Sociālā nodrošinājuma administrācijas (Caisse Nationale de Sécurité Sociale – CNSS) dienesti, |
|
— |
mežsaimniecības uzņēmumi. |
Turklāt tiek izveidota pilsoniskās sabiedrības struktūra, kurai jānovēro mežsaimniecības uzņēmumu darbība un jāpalīdz izstrādāt pārbaudes procedūras.
Bez tam SVL auditu veic neatkarīgs sistēmas audits.
SVL īstenošanā iesaistīto dažādo struktūru amatpersonas tiks sīkāk aplūkotas turpmākajās nodaļās.
Tomēr sīkāki dažādo iesaistīto struktūru pienākumi, kā arī nepieciešamie cilvēkresursi, tostarp kompetences līmeņi, kas pieprasīti atkarībā no amata, tiks precizēti sistēmas attīstības stadijas laikā.
Nosakot kontroles un pārbaudes funkcijas, īpaša uzmanība tiks pievērsta iespējamo interešu konfliktu pārvaldības un kontroles mehānismiem.
2. NODAĻA
DARBĪBAS JOMA
SVL piemēro VISIEM valsts kokmateriālu resursiem un importētajiem izstrādājumiem. Tādēļ likumīguma pārbaudes sistēma aptver visus kokmateriālus, ko pārdod Kongo.
Tādējādi likumīguma pārbaude attiecas uz valsts tirgu un uz visu to izstrādājumu eksporta tirgiem, kas noteikti pielikumā, neatkarīgi no tā, kas ir eksportēto izstrādājumu saņēmēja valsts.
Sistēma aptver arī prasības attiecībā uz Kongo izcelsmes kokmateriāliem, ko pārvieto tranzītā caur citām valstīm (piemēram, Kamerūnu).
3. NODAĻA
3.1. Likumīguma tabulas
Kongo SVL ietver divas likumīguma tabulas: i) likumīguma novērtēšanas tabula kokmateriāliem no Kongo dabīgajiem mežiem un ii) likumīguma novērtēšanas tabula kokmateriāliem no Kongo mežu plantācijām (sk. II pielikumu). Šajās tabulās ir iekļauti rādītāji un indikatori, kas attiecas uz šādiem aspektiem:
|
— |
mežsaimniecības uzņēmuma pastāvēšana, |
|
— |
likumīgas piekļuves tiesības attiecībā uz mežu resursiem un periodiska licenču piešķiršana, |
|
— |
noteikumu ievērošana attīstības jomā, |
|
— |
noteiktu noteikumu ievērošana apsaimniekošanas un pārstrādes jomā, |
|
— |
vides noteikumu ievērošana, |
|
— |
nodokļu deklarāciju atbilstība un savlaicīga nodokļu un sociālo iemaksu samaksa, |
|
— |
pilsoniskās sabiedrības un vietējo un pamatiedzīvotāju kopienu informēšana un iesaistīšana mežu koncesijas pārvaldībā, |
|
— |
vietējo un pamatiedzīvotāju kopienu un darba ņēmēju tiesību ievērošana, |
|
— |
saistību ievērošana attiecībā uz ieguldījumu sociālekonomiskajā attīstībā. |
Likumīguma tabulās ir noteiktas prasības uzņēmumiem, kas nodarbojas ar mežsaimniecības darbību un ražo vai pārstrādā kokmateriālus un koksnes izstrādājumus. Tabulas rādītāji un indikatori ir iedalīti divās kategorijās: i) tie, kas nav saistīti ar izsekojamības ķēdi, un ii) tie, ko pārbauda saistībā ar izsekojamības ķēdi.
Pielikuma 3.2. apakšnodaļā tiek aplūkota pirmā kategorija, bet 4. nodaļā ir iekļauti otrās kategorijas rādītāji un indikatori.
3.2. Pārbaudes procedūras
Likumīguma pārbaude notiek, izmantojot dokumentus (dokumentārā kontrole) un/vai darba vizītes. Dažu rādītāju un indikatoru pārbaudi var veikt vienu reizi uzņēmuma pastāvēšanas laikā (apsaimniekošanas atļaujas, attīstības plāna izstrādes derīgums). Citiem rādītājiem un indikatoriem pārbaude jāveic periodiski (reizi mēnesī vai ceturksnī) vai reizi gadā.
Tabulā Nr. 1 ir vispārēji atspoguļoti pienākumi, metodes un biežums pārbaudēm, ko veic kokmateriāliem, kuri iegūti dabīgajos mežos.
Pārbaudes stratēģiju īsumā var apkopot šādi:
|
3.2.a) |
Pirmais līmenis: kontroles darbības, ko veic pilnvarotie dienesti
Konkrētu kārtību pirmā līmeņa kontroles rezultātu paziņošanai IGEF noteiks sistēmas attīstības stadijas laikā. Ar šo kārtībā notiks arī veidu, kādā administrācijas informēs IGEF par konstatētajiem pārkāpumiem. |
|
3.2.b) |
Otrais līmenis: pārbaudes pasākumi, ko veic IGEF IGEF ir vispārēja otrā līmeņa atbildība attiecībā uz pārbaudi par:
Attiecībā uz mežsaimniecības struktūras likumīguma pārbaudi pēc dažādajām 3.2. punkta a) apakšpunktā minētajām pārbaudēm notiek pārbaude, kuru Mežsaimniecības ģenerālinspekcija veic:
Saistībā ar šo IGEF ir pienākums pārliecināties, ka pārējās institūcijas, kas iesaistītas pārbaudēs (Tirdzniecības, Darba, Nodokļu, Lauksaimniecības, Teritorijas attīstības un Vides administrācija, CNSS un citas), ir izpildījušas savus uzdevumus un ir saņēmušas rezultātus, kas vajadzīgi kontroles jomā. Tas, protams, tiks veikts ar misijām uz vietas, apmeklējot attiecīgās institūcijas, ar dokumentāro kontroli un pieejamo datu bāžu pārbaudi. Dažādos pirmā līmeņa kontrolē iegūtos datus pārbaudīs IGEF, kas tos pēc tam apstiprina. Ierakstus par šo otrā līmeņa pārbaudes procesu un apstiprināšanu saglabā un nodod glabāšanā saskaņā ar kārtību, ko nosaka sistēmas attīstības stadijā. |
Pēc šī pārbaudes procesa izdod likumīguma sertifikātu, kuru izsniedz pieprasītājam.
Uzņēmuma likumīgumu balsta uz to, ka tiek ievēroti rādītāji un indikatori, izmantojot jauktu sistēmu, tas ir, tā, ka rādītāji un indikatori par gadu, kas ir pirms likumīguma sertifikāta saņemšanas pieteikuma, ir aizpildīti un apliecina likumīgumu un, no otras puses, ka kārtējā gadā nav saņemts neviens ziņojums par pārkāpumu.
Likumīguma sertifikāts ir derīgs vienu gadu. Pirms sertifikāta derīguma termiņa beigām ieplāno un veic jaunu IGEF misiju, lai varētu izsniegt jaunu likumīguma sertifikātu nākamajam gadam. Ja no uzņēmuma gribas neatkarīgu iemeslu dēļ šī jaunā misija nevar notikt noteiktajos termiņos, sertifikātu var pagarināt uz laiku, kas nepārsniedz 6 mēnešus.
3.3. Likumīguma pārbaude sertificētās mežu koncesijās
Dažādajos standartos, ko ņem vērā Kongo mežu koncesiju privātās sertifikācijas struktūras (FSC, OLB, TLTV), ir būtībā iekļauti kritēriji, rādītāji un indikatori, kas attiecas uz:
|
— |
mežsaimniecības uzņēmuma pastāvēšanu, |
|
— |
to, ka ir saņemtas periodiskās licences, kas ļauj veikt attiecīgo darbību, |
|
— |
to, ka tiek ievēroti normatīvo un administratīvo aktu noteikumi mežu jomā, |
|
— |
to, ka tiek ievēroti normatīvie noteikumi attīstības, apsaimniekošanas un kokmateriālu pārstrādes, kā arī nodokļu jomā, |
|
— |
vides noteikumu ievērošanu, |
|
— |
apakšuzņēmēju darbību veikšanu, ievērojot normatīvo aktu noteikumus. |
Oficiālu novērtējumu par Kongo mežu koncesiju privātās sertifikācijas standartiem (FSC, OLB, TLTV, ko pašlaik izmanto Kongo, un citi iespējamie standarti) saistībā ar likumīguma tabulu IGEF veiks sistēmas attīstības stadijas laikā. Par šo novērtējumu sagatavos ziņojumu, ko publiskos un padarīs pieejamu sabiedrībai.
Ja šis novērtējums būs pozitīvs, IGEF apstiprinās privāto sertifikācijas sistēmu. Šo apstiprinājumu publiskos. Tas tādējādi ļaus IGEF likumīguma sertifikātu izdot uzņēmumiem, kas būs sertificēti saskaņā ar šādu sistēmu, un nebūs vajadzīga atsevišķa IGEF misija, lai tādējādi izvairītos no divkāršām likumīguma pārbaudēm šajās sertificētajās mežu koncesijās.
Tomēr mežsaimniecības uzņēmumam, uz kuru attiecas šāda apstiprināta sertifikācija, būs Mežsaimniecības ģenerālinspekcijai jānosūta visi privātās sertifikācijas sistēmas sertifikācijas audita ziņojumi, lai tā varētu sekot likumīguma ievērošanai šajā procesā, kā arī lai attiecīgajam uzņēmumam tādējādi varētu izdot likumīguma sertifikātu. Turklāt tam būs IGEF nekavējoties jāinformē par jebkuru privātā sertifikāta apturēšanu vai atsaukšanu. Sistēmas attīstības stadijas laikā tiks precizēta kārtība, kādā piemēro koriģējošās darbības, kas pieprasītas saskaņā ar privātās sertifikācijas sistēmu.
3.4. Tabulas neievērošana
Saskaņā ar SVL likumīguma neievērošanas gadījumus risina saskaņā ar valstī spēkā esošo normatīvo un administratīvo aktu noteikumiem. Pašreizējos noteikumus papildina ar virkni papildu pasākumu.
Tabulas neievērošanas gadījumā veic visus pasākumus, kas vajadzīgi likumīguma sertifikāta atsaukšanai un, iespējams, to kravu aizturēšanai, par kurām tiek izskatīts FLEGT licences pieteikums. IGEF tādējādi varēs atcelt likumīguma sertifikātu gadījumos, kad IGEF un/vai Nolīguma īstenošanas apvienotā komiteja pienācīgi konstatē praksi, kas ir pretrunā prasībām, kuras paredzētas FLEGT sistēmā.
Sistēmas attīstības stadijas laikā tiks izstrādāta rokasgrāmata par pamatnostādnēm, kuras izskaidros to, kā rīkoties gadījumā, ja netiek ievēroti likumīguma tabulas un/vai izsekojamības sistēmas rādītāji. Tajā tiks precizēts arī tas, ko darīt šādu pārkāpumu gadījumā, ieskaitot noteikto termiņu neievērošanu, koriģējošos pasākumus, kas piemērojami vajadzības gadījumā, kā arī dažādo dalībnieku atbildību attiecībā uz to. Ar šiem pārkāpumiem saistītās informācijas pārvaldības un aprites kārtību arī noteiks sistēmas attīstības stadijas laikā.
1. tabula. Ar izsekojamības ķēdi nesaistīto indikatoru kontrole un pārbaude kokmateriāliem, kas iegūti dabīgajos mežos
|
Likumīguma aspekts |
Rādītājs/indikators |
1. līmeņa kontroles atbildība |
Pārbaudes veids |
Pārbaužu biežums |
||||
|
Uzņēmuma juridiska pastāvēšana |
|
|
|
|
||||
|
Tirdzniecības administrācija |
Dokumentāra pārbaude |
Vienreiz gadā |
|||||
|
Darba administrācija |
Dokumentāra pārbaude |
Vienreiz gadā |
|||||
|
DDEF/Brigādes |
Dokumentāra pārbaude |
Vienreiz gadā |
|||||
|
DDEF/Brigādes |
Dokumentāra pārbaude |
Vienreiz gadā |
|||||
|
Tieslietu administrācija |
Dokumentāra pārbaude |
Vienreiz gadā |
|||||
|
Tieslietu administrācija |
Dokumentāra pārbaude |
Vienreiz gadā |
|||||
|
Darba administrācija |
Dokumentāra pārbaude |
Vienreiz gadā |
|||||
|
Tirdzniecības administrācija |
Dokumentāra pārbaude |
Vienreiz gadā |
|||||
|
Likumīgas piekļuves tiesības mežu resursiem (2) |
|
|
|
|
||||
|
DDEF Brigādes |
Dokumentu pārbaude |
Vienreiz CTI/CAT derīguma laikā |
|||||
|
|
|
|
|||||
|
DDEF Brigādes |
Dokumentu pārbaude un pārbaudes misija Departamenta mežsaimniecības direkcijā |
Vienreiz gadā |
|||||
|
DDEF Brigādes |
Dokumentu pārbaude un pārbaudes misija Departamenta mežsaimniecības direkcijā |
Vienreiz gadā |
|||||
|
Muitas administrācija, Nodokļu administrācija |
Dokumentu pārbaude |
Vienreiz gadā |
|||||
|
DDEF/Brigādes |
Dokumentu pārbaude |
Vienreiz gadā |
|||||
|
Noteikumu ievērošana attīstības jomā |
|
DDEF Brigādes |
Dokumentu pārbaude (ziņojumu izskatīšana) |
Vienreiz attīstības plāna izstrādes laikā |
||||
|
DDEF Brigādes |
Dokumentu pārbaude (atskaišu izskatīšana) |
Vienreiz attīstības plāna izstrādes laikā |
|||||
|
Noteikumu ievērošana kokmateriālu apsaimniekošanas un pārstrādes jomā (4) |
|
DDEF Brigādes |
Dokumentu pārbaude un pārbaudes misija uz vietas |
Vienreiz gadā |
||||
|
DDEF Brigādes |
Pārbaudes misija uz vietas |
Vienreiz gadā |
|||||
|
DDEF Brigādes |
Pārbaudes misija uz vietas |
Vienreiz gadā |
|||||
|
DDEF Brigādes |
Dokumentu pārbaude, pārbaudes misija uz vietas, SIGEF konsultācijas |
Vienreiz mēnesī |
|||||
|
DDEF Brigādes |
Dokumentu pārbaude, pārbaudes misija uz vietas, SIGEF konsultācijas |
Vienreiz gadā |
|||||
|
DDEF Brigādes |
Dokumentu pārbaude un pārbaudes misija uz vietas |
Vienreiz gadā |
|||||
|
DDEF Brigādes |
Dokumentu pārbaude, pārbaudes misija uz vietas, SIGEF konsultācijas |
Vienreiz gadā |
|||||
|
DDEF Brigādes |
Pārbaudes misija uz vietas |
Vienreiz gadā |
|||||
|
DDEF Brigādes |
Dokumentu pārbaude un pārbaudes misija uz vietas |
Vienreiz gadā |
|||||
|
DDEF Brigādes |
Dokumentu pārbaude un pārbaudes misija uz vietas |
Vienreiz gadā |
|||||
|
Dokumentu pārbaude un pārbaudes misija uz vietas |
Dokumentu pārbaude un misija uz vietas |
Divreiz gadā |
|||||
|
DDEF Brigādes |
Dokumentu pārbaude un pārbaudes misija uz vietas |
Divreiz gadā |
|||||
|
DDEF Brigādes |
Pārbaudes misija uz vietas |
Vienreiz gadā |
|||||
|
Nodokļu deklarāciju atbilstība un nodokļu un sociālo iemaksu samaksa |
|
|
|
|
||||
|
Nodokļu administrācija |
Dokumentu pārbaude |
Vienreiz gadā |
|||||
|
Muitas administrācija |
Dokumentu pārbaude |
Vienreiz mēnesī |
|||||
|
Muitas administrācija |
Dokumentu pārbaude |
Vienreiz gadā |
|||||
|
Muitas administrācija |
Dokumentu pārbaude |
Vienreiz gadā |
|||||
|
Nodokļu administrācija un DDEF |
Dokumentu pārbaude |
Vienreiz gadā |
|||||
|
Brigādes Darba administrācija |
Dokumentu pārbaude |
Vienreiz gadā |
|||||
|
DDEF Brigādes |
|
Vienreiz mēnesī |
|||||
|
Divreiz gadā |
|||||||
|
Nodokļu administrācija un Muitas administrācija |
|
Pārbaudes misija uz vietas |
|||||
|
Divreiz gadā |
|||||||
|
Nodokļu administrācija |
|
Vienreiz mēnesī |
|||||
|
Divreiz gadā |
|||||||
|
Nodokļu administrācija |
|
Vienreiz mēnesī |
|||||
|
Divreiz gadā |
|||||||
|
Nodokļu administrācija, DDEF, brigādes |
|
Vienreiz mēnesī |
|||||
|
Divreiz gadā |
|||||||
|
Vides jomā pieņemto normatīvo un administratīvo aktu noteikumu ievērošana |
|
Vides administrācija |
|
Vienreiz pētījuma veikšanas laikā |
||||
|
Vides administrācija |
|
Vienreiz gadā |
|||||
|
Vienreiz gadā |
|||||||
|
Veselības administrācija, Vides administrācija |
|
Vienreiz gadā |
|||||
|
|
|
|
|||||
|
Veselības administrācija, Vides administrācija |
|
Vienreiz gadā |
|||||
|
Mežu administrācija |
|
Divreiz gadā |
|||||
|
Vienreiz gadā |
|||||||
|
Pilsoniskās sabiedrības un vietējo un pamatiedzīvotāju kopienu informēšana un iesaistīšana mežu koncesijas pārvaldībā |
|
|
|
|
||||
|
DDEF Brigādes |
Dokumentu pārbaude |
Vienreiz gadā |
|||||
|
DDEF Brigādes |
Pārbaudes misija uz vietas, dokumentu pārbaude |
Vienreiz gadā |
|||||
|
|
|
|
|||||
|
DDEF Brigādes |
Pārbaudes misija uz vietas, dokumentu pārbaude |
Vienreiz gadā |
|||||
|
Vietējo un pamatiedzīvotāju kopienu un darba ņēmēju tiesību ievērošana |
|
|
|
|
||||
|
DDEF Brigādes |
Dokumentu pārbaude |
Vienreiz gadā |
|||||
|
DDEF Brigādes |
Dokumentu pārbaude |
Vienreiz gadā |
|||||
|
|
|
|
|||||
|
DDEF Brigādes |
Dokumentu pārbaude |
Vienreiz gadā |
|||||
|
DDEF Brigādes |
Dokumentu pārbaude |
Vienreiz gadā |
|||||
|
DDEF Brigādes |
Dokumentu pārbaude |
Vienreiz gadā |
|||||
|
|
|
|
|||||
|
DDEF Brigādes |
Dokumentu pārbaude |
Vienreiz gadā |
|||||
|
DDEF Brigādes |
Dokumentu pārbaude |
Vienreiz gadā |
|||||
|
|
|
|
|||||
|
Darba administrācija |
Dokumentu pārbaude |
Vienreiz gadā |
|||||
|
Mežu administrācija, Darba administrācija |
Pārbaudes misija uz vietas |
Vienreiz gadā |
|||||
|
Mežu administrācija, Darba administrācija |
Pārbaudes misija uz vietas |
Vienreiz gadā |
|||||
|
Darba administrācija |
Dokumentu pārbaude |
Vienreiz gadā |
|||||
|
Darba administrācija |
Dokumentu pārbaude |
Vienreiz gadā |
|||||
|
|
|
|
|||||
|
Darba administrācija |
Dokumentu pārbaude |
Vienreiz gadā |
|||||
|
Darba administrācija |
Dokumentu pārbaude |
Vienreiz gadā |
|||||
|
Darba administrācija |
Dokumentu pārbaude |
Vienreiz gadā |
|||||
|
Mežu administrācija, Darba administrācija |
Dokumentu pārbaude |
Vienreiz gadā |
|||||
|
Darba administrācija |
Dokumentu pārbaude |
Vienreiz gadā |
|||||
|
Darba administrācija, Mežu administrācija |
Dokumentu pārbaude |
Vienreiz gadā |
|||||
|
Darba administrācija |
Dokumentu pārbaude |
Vienreiz gadā |
|||||
|
Darba administrācija |
Dokumentu pārbaude |
Vienreiz gadā |
|||||
|
Veselības administrācija |
Dokumentu pārbaude |
Vienreiz gadā |
|||||
|
Darba administrācija |
Dokumentu pārbaude |
Vienreiz gadā |
|||||
|
Darba administrācija |
Dokumentu pārbaude |
Vienreiz gadā |
|||||
|
Darba administrācija |
Dokumentu pārbaude |
Vienreiz gadā |
|||||
|
DDEF Brigādes |
Dokumentu pārbaude |
Vienreiz gadā |
|||||
|
Darba administrācija |
Dokumentu pārbaude |
Vienreiz gadā |
|||||
|
Darba administrācija |
Dokumentu pārbaude |
Vienreiz gadā |
|||||
|
Darba administrācija |
Dokumentu pārbaude |
Vienreiz gadā |
|||||
|
Darba administrācija |
Dokumentu pārbaude |
Vienreiz gadā |
|||||
|
|
|
|
|||||
|
Darba administrācija, DDEF |
Dokumentu pārbaude |
Vienreiz gadā |
|||||
|
Darba administrācija, DDEF |
Dokumentu pārbaude |
Vienreiz gadā |
|||||
|
Darba administrācija, DDEF |
Dokumentu pārbaude |
Vienreiz gadā |
|||||
|
Darba administrācija, DDEF |
Dokumentu pārbaude |
Vienreiz gadā |
|||||
|
Uzņēmums ievēro normatīvos aktus attiecībā uz kokmateriālu pārvadājumiem un tirdzniecību |
|
|
|
|
||||
|
Transporta administrācija |
Dokumentu pārbaude |
Vienreiz gadā |
|||||
|
Transporta administrācija |
Dokumentu pārbaude |
Vienreiz gadā |
|||||
|
Transporta administrācija |
Dokumentu pārbaude |
Vienreiz gadā |
|||||
|
Transporta administrācija |
Dokumentu pārbaude |
Vienreiz gadā |
|||||
|
Transporta administrācija |
Dokumentu pārbaude |
Vienreiz gadā |
|||||
|
Transporta administrācija |
Dokumentu pārbaude |
Vienreiz gadā |
|||||
|
Transporta administrācija |
Dokumentu pārbaude |
Vienreiz gadā |
Sistēmas attīstības stadijas laikā līdzīga tabula pēc analoģijas tiks izstrādāta speciālajām atļaujām un kokmateriāliem no plantācijām.
4. NODAĻA
4.1. Piegāžu ķēdes kontroles principi/izsekojamības sistēma
Kongo rīcībā ir kokmateriālu izsekojamības sistēma, kuras pamatā ir šādi četri (4) galvenie aspekti:
|
— |
izstrādājuma izcelsme, |
|
— |
izstrādājuma identifikācija ar marķējumu, |
|
— |
ar šiem izstrādājumiem saistīto pamatdatu reģistrācija uz informācijas nesēja, kam pašam ir pienācīgi nodrošināta izsekojamība, |
|
— |
izstrādājumu uzraudzība. |
Šī sistēma balstās uz 2000. gada 20. novembra Likumu par Mežu kodeksu un tā galvenajiem īstenošanas tiesību aktiem, piemēram, 2002. gada 31. decembra Dekrētu Nr. 2002-437, ar ko nosaka mežu pārvaldības un izmantošanas nosacījumus. Normatīvo aktu noteikumi izsekojamības jomā attiecas uz četriem (4) svarīgākajiem aspektiem (izcelsme, izstrādājuma identificēšana ar marķēšanu, pamatdatu reģistrācija, izstrādājumu uzraudzība). Tajos ir precizēts, ka:
|
— |
mežu apsaimniekotājam ir pienākums no konkrēti noteiktas virsmas, ko sauc par gada ciršanas virsmu, iegūt tādu kokmateriālu apjomu, kurš atbilst gada maksimālajam apjomam (VMA), kuru atļāvusi Mežu administrācija. Šī virsma, ko var ģeogrāfiski noteikt, izmantojot SIG, ir izcelsmes vieta vai sākumpunkts izstrādājumiem, kurus atļauts cirst.Šo gada ciršanas virsmu veido virsmas, kurās pilnībā uzskaitīti visi apsaimniekojamie koki, kas uzskaites laikā marķēti ar baltu krāsu. Uzskaites rezultātos, ko sniedz uz kartes ar mērogu 1/20 000 un uz kartes vai skices ar mērogu 1/50 000, norāda visus parkus, ceļus un takas, kas jau izveidoti vai ko vēl izveidos. Pamatojoties uz mežu apsaimniekotāju iesniegtajiem deklaratīvajiem datiem, Mežu administrācija pārbauda precizitāti uzskaitei un robežām, kas noteiktas katrai gada ciršanai, un pēc tam izdod ciršanas atļauju, |
|
— |
apsaimniekotājam ir par katru nocirsto koku:
|
|
— |
mežu apsaimniekotājam ir pienākums Mežu administrāciju informēt par saražoto produkciju, norādot sugas un galamērķi. Gada beigās tam ir pienākums Mežu administrācijā iesniegt gada pārskatu, pa sugām un galamērķiem norādot produkcijas apjomu, |
|
— |
uzraudzību un pārbaudes veic Mežu administrācijas pilnvarotie dienesti, proti:
|
Turklāt kopā ar IGEF tās misijās uz vietas var doties pilsoniskās sabiedrības struktūra, kas uz vietas var veikt pati savus novērojumus.
4.2. Organizatoriskā shēma: izsekojamības posmi kokmateriāliem no dabīgajiem mežiem
4.2.a) Līgumi
Tādu dabīgajos mežos iegūto kokmateriālu izsekojamībai, kas cirsti koncesijās, uz kurām attiecas noteikts līgums (attīstības un pārstrādes līgums vai rūpnieciskās pārstrādes līgums), ir astoņi (8) posmi:
— 1. posms: gada ciršanas pieteikuma sagatavošana un lieta (uzskaites kartiņa, ceļu tīkla karte …),
— 2. posms: robežu un uzskaites rezultātu pārbaude, kam seko gada ciršanas atļaujas izsniegšana,
— 3. posms: kokmateriālu ieguve (ciršana, galotņu/pamatņu apciršana, izvešana, sazāģēšana vai baļķu sagatavošana),
— 4. posms: baļķu glabāšana dažādos produkcijas parkos (meža parks, eksporta parks, ražotnes parks),
— 5. posms: izstrādājumu pārvadāšana: baļķus no mežu parkiem uz pārstrādes struktūrvienībām/eksportēšanas ostām/vietējo tirgu; pārstrādātie kokmateriāli no pārstrādes struktūrvienībām uz eksportēšanas ostu/vietējo tirgu,
— 6. posms: kokmateriālu vietēja pārstrāde (pirmā, otrā utt.),
— 7. posms: izstrādājumu eksportēšana no eksportēšanas ostas (Puentnuāras osta Kongo vai Dualas osta Kamerūnā),
— 8. posms: vietējā tirdzniecības aprite valstu tirgos.
Pašreizējā SVL tiks veikti sistēmas pilnveidojumi šādos posmos:
— 1. posms: koku marķēšanu papildinās ar apsekojuma numuru katram kokam, kas pēc tam būs jānorāda kartē. Reģistrāciju pilnveidos, ieviešot apsekoto koku numerācijas veidlapu vai reģistru un sektoru veidlapas un/vai kartes, kuros norādīta koku ģeogrāfiskā atrašanās vieta.
— 2. posms: attīstības brigādes un/vai CNIAF nodaļas dalīsies ar savu pieredzi attiecībā uz Mežu administrācijas darbības stiprināšanu, pārbaudot gada ciršanas sistemātiskās inventarizācijas rezultātu pareizumu.
— 3. posms: Stumbru marķēšanu pilnveidos, norādot ciršanas datumu vai gadu un gada ciršanas numuru. Attīstības brigādes un/vai CNIAF nodaļas dalīsies ar savu pieredzi attiecībā uz Mežu administrācijas darbības stiprināšanu gada ciršanas uzraudzības un kontroles jomā. Turklāt obligāto cirsmas dokumentu sarakstā iekļaus ikdienas ražošanas pārskatus (ciršana, galotņu/pamatņu apciršana, izvešana, …), sektoru veidlapas vai kartes, norādot VMA koku atrašanās vietu, un cirsmas ziņojumus. Celmu pārbaudi varēs veikt tikai konstatētu strīdu gadījumā. Šajā nolūkā brigādes pārstāvji pārbaudīs celmu, lai veiktu celmu inventarizāciju.
— 4. posms: baļķu marķēšanu pilnveidos, ieviešot kodu, kas apzīmēs galamērķi (ražotne vai eksports). Turklāt baļķi būs jākārto/jāsaiņo atkarībā no tā, kam tie paredzēti (ražotnei vai eksportam). Attīstības brigādes un/vai CNIAF nodaļas dalīsies ar savu pieredzi attiecībā uz Mežu administrācijas darbības stiprināšanu gada ciršanas uzraudzības un kontroles jomā. Turklāt obligāto cirsmas dokumentu sarakstā iekļaus ikdienas ražošanas pārskatus (ciršana, galotņu apciršana, izvešana, …), sektoru veidlapas vai kartes, norādot VMA koku atrašanās vietu, un cirsmas ziņojumus.
— 6. posms: kokmateriālu reģistrāciju pilnveidos, ieviešot ikdienas ražošanas pārskatus un no ražotnes izvesto pārstrādāto kokmateriālu reģistru.
Izsekojamības ķēdes jaunā strukturālā shēma, kas jāievieš kokmateriāliem no dabīgajiem mežiem, kuri cirsti saskaņā ar noteiktu līgumu, ir šāda:
2. tabula. Saskaņā ar līgumu iegūto kokmateriālu izsekojamības ķēdes strukturālā shēma
|
Posmi |
Darbības |
Darbības uzdevumi |
Iekodējamie dati |
Iekodēšanas uzdevumi/pastāvošie dokumenti |
Pārbaude (fiziska un dokumentāra pārbaude) un biežums |
Datu saskaņošana |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
Mežsaimniecības uzņēmums veic apsaimniekojamo koku sistemātisku uzskaiti un tos marķē ar baltu krāsu |
|
|
|
Testu par atbilstību apsaimniekošanas inventarizācijai veic tad, kad tiek slēgta mežsaimniecības ražošanas struktūrvienības (UFP) pēdējā ciršanas kvota. UFP ir viens no iedalījumiem attīstības plānā, kam ir 5 AAC. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Sistemātiskās uzskaites pārbaude
|
DDEF/brigāde pārliecinās par uzskaites rezultātu pareizumu, pārskaitot 5 % no uzskaitītajiem sektoriem |
|
|
|
Datu atbilstības tests, uzskaites posmā iegūto koku skaitu salīdzinot ar pārskaitīšanas laikā iegūto skaitu. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
Mežsaimniecības uzņēmums izmēra katru baļķi un to marķē ar svītrkodu Svītrkoda numurs atšķiras no apsekojuma numura. |
Svītrkods būs saistīts ar šādu informāciju: AAC numurs, apsaimniekotāja nosaukums, AAC platības apsaimniekošanas gads, attiecīgo sektoru numurs, jo īpaši tādēļ, lai varētu veikt atbilstības testu |
|
|
Datu atbilstības tests, nocirsto koku skaitu pa sugu kategorijām salīdzinot ar skaitu, kas norādīts gada ciršanas atļaujā 1. posmā. VMA (m3) nav atbilstošs rādītājs, jo gada ciršanas atļauju izdod, pamatojoties uz indikatīvu apjomu, kas noteikts ar kubatūras tarifu. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Baļķu zāģēšana un šķirošana (baļķi vietējām ražotnēm vai baļķi eksportam)
|
Mežsaimniecības uzņēmums skenē visus svītrkodus |
|
|
|
Datu atbilstības tests, 3. posma (ieguve) koku numurus/svītrkodus salīdzinot ar 4. posma (glabāšana) kokmateriālu numuriem/svītrkodiem. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
Transporta uzņēmums skenē visus svītrkodus |
|
|
Kontrolpunktos – pārvadāto kokmateriālu pārbaude (sugas un marķējums). |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
Uzņēmums norāda apjomus un skenē visus svītrkodus, kad tie ienāk uzņēmuma ražotnes parkā. Tas sagatavo ikdienas ražošanas ziņojumus. Uzņēmumam jābūt baļķu krājumu un gatavo izstrādājumu uzraudzībai/kontrolei. |
|
|
Kokmateriālu ieguves kontrole, pamatojoties uz ikdienas ziņojumiem. |
Datu atbilstības tests:
Atbilstības tests starp šādiem trim posmiem:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Eksportēto kokmateriālu dokumentācijas sagatavošana: transporta pavadzīmes, specifikācijas lapas, AVE, EX1 (ex-D6), EX8 (ex- D15), izcelsmes sertifikāts, ekspeditora veidlapa, fitosanitārais sertifikāts, ekspeditora deklarācija, manifests/konosaments, komercrēķins, muitas deklarācija un piegādes veidlapa |
Par eksportu atbildīgais uzņēmums skenē visus svītrkodus. SCPFE pārbauda atbilstību starp deklarācijām un fiziskajām kontrolēm. Turklāt, pamatojoties uz IGEF apstiprinājumu, SCPFE pārbauda deklarāciju atbilstību datiem, kas reģistrēti SIGEF, un izdod FLEGT licenci. |
Svītrkodu numurs (baļķi vai gatavo izstrādājumu saiņi) |
|
|
Datu atbilstības tests:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Pārstrādāto izstrādājumu vietējā pārdošana (dēļi, latas, spāres un citi apstrādāti materiāli) |
Uzņēmums veic vietējās pārdošanas uzskaiti |
Saiņu skaits, numurs |
|
|
Datu atbilstības tests, salīdzinot 6. posma (pārstrāde) un 8. posma (vietējā tirdzniecība) ražošanas ziņojumus. |
NB! Izmantojot (vienu) ciršanas numuru, izstrādājuma identitāte tiek nodrošināta visā ķēdē. Visi izņemtie kokmateriāli tiks reģistrēti izsekojamības sistēmā, un tos izmantos labdarības pasākumiem vietējo pašvaldību un sociāli sanitāro struktūru labā (skolas, slimnīcas u. c.). Mežu administrācijas ģenerāldirekcija to atbilstoši koordinēs.
Pusfabrikātus (zāģmateriālus, saplāksni un lobīšanas izstrādājumus) marķē atbilstoši partijām, kas izveidotas atkarībā no izstrādājuma un/vai klienta. Atliek izmantot pieejas “materiālu ieguve”, lai pilnveidotu kokmateriālu izsekojamību ražotnē.
Eksportam paredzēto kokmateriālu kontroles dienests (SCPFE) saskaņā ar 2002. gada 31. decembra Dekrēta Nr. 2002-437 130. pantu, ar ko nosaka mežu pārvaldības un izmantošanas nosacījumus, nosūta mēneša ziņojumu par mežiem atbildīgajai ministrijai, Mežsaimniecības ģenerāldirekcijai un Mežsaimniecības ģenerālinspekcijai (šajā ziņojumā būs jānorāda eksportēto kokmateriālu apjomus vai daudzumus un tranzītā esošos kokmateriālus, tos iedalot pēc sugas, tirdzniecības kvalitātes, galamērķa valsts (eksporta kokmateriāli) vai izcelsmes valsts (tranzīta kokmateriāli) un piegādātāja. Informācija par tranzīta kokmateriāliem ir iekļauta 4.4. punktā.
Uzņēmumi, kuru rīcībā ir pašiem sava izsekojamības sistēma, tiks savienoti ar valsts mēroga izsekojamības sistēmu, lai varētu veikt datu pārsūtīšanu.
Attiecībā uz visiem kokmateriāliem, kas netiek eksportēti tieši no Puentnuāras ostas, kārtība datu salīdzināšanai ar datiem, kas iegūti no Dualas kokmateriālu parku uzņēmuma un likumīguma pārbaudes struktūrām kaimiņvalstīs, tiks precizēta sistēmas attīstības stadijas laikā.
4.2.b) Speciālās atļaujas
Attiecībā uz kokmateriāliem no dabīgajiem mežiem, kas iegūti saskaņā ar speciālajām atļaujām, ir jāievēro izsekojamības ķēde, kura sastāv no šādiem pieciem (5) posmiem:
— 1. posms: apsaimniekošanas atļaujas (speciālās atļaujas) pieprasīšana un izdošana,
— 2. posms: kokmateriālu ieguve (ciršana, galotņu/pamatņu apciršana, izvešana, sazāģēšana vai baļķu sagatavošana),
— 3. posms: izstrādājumu pārstrāde,
— 4. posms: pārstrādāto izstrādājumu pārvadāšana,
— 5. posms: pārstrādāto izstrādājumu vietējais tirgus.
Pilnveidojumi tiks veikti šādos posmos:
— 1. posms: uzskaitītie un marķētie koki tiks reģistrēti darba dokumentā (marķēto koku inventarizācijas vai identifikācijas ziņojums un karte, kurā norādīti marķētie koki). Marķēšanas ziņojumam būs jāparādās obligāto cirsmas dokumentu sarakstā,
— 2. posms: nocirsto koku reģistrācija cirsmas dokumentos (ražošanas ziņojums, cirsmas grāmatiņa). Ražošanas ziņojumam un cirsmas grāmatiņai būs jāparādās obligāto cirsmas dokumentu sarakstā,
— 3. posms: pārstrādāto kokmateriālu reģistrācija pārstrādāto izstrādājumu reģistrā. Ražošanas ziņojumam un pārstrādāto vai ražotnē ievesto kokmateriālu reģistram būs jāparādās obligāto cirsmas dokumentu sarakstā,
— 4. posms: pārvadāto izstrādājumu reģistrācija transporta pavadzīmē. Speciālā atļauja attiecas uz koku vai stumbru skaitu. Tā būs jāpapildina ar transporta pavadzīmi, kurā sīki norāda pārvadāto izstrādājumu skaitu, apjomu, izcelsmi, galamērķi un ražošanas datumu,
— 5. posms: vietējā tirgū laisto izstrādājumu reģistrācija transporta pavadzīmē.
Jānorāda, ka saskaņā ar 186. pantu 2002. gada 31. decembra dekrētā Nr. 2002-437, ar ko nosaka mežu pārvaldības un izmantošanas nosacījumus, speciālo atļauju lietkoksnes sugu apsaimniekošanai komerciāliem mērķiem saskaņā ar Mežu kodeksa 70. pantu izdod tikai tajās zonās, kurās iedzīvotāji saskaras ar apstrādātu kokmateriālu apgādes grūtībām. Šos izstrādājumus tirgo tikai un vienīgi attiecīgajās zonās, ko nosaka ar tā ministra rīkojumu, kurš ir atbildīgs par mežsaimniecību.
Atbilstoši likumam izstrādājumi, kas atrasti ārpus attiecīgajām zonām, tur atrodas nelikumīgi un tādēļ tiek izņemti un izmantoti labdarības pasākumiem vietējo pašvaldību un sociāli sanitāro struktūru labā (skolas, slimnīcas u. c.). Mežu administrācijas ģenerāldirekcija to atbilstoši koordinēs.
Attiecībā uz to izstrādājumu likumīguma indikatoru pārbaudi, kuri tiek iegūti no kokiem, kas cirsti saskaņā ar speciālajām atļaujām, izsekojamības ķēdes organizatoriskā shēma, kas jāievieš, ir šāda:
3. tabula. Saskaņā ar speciālajām atļaujām iegūto kokmateriālu izsekojamības ķēdes strukturālā shēma
|
Posmi |
Darbības |
Darbības uzdevumi |
Iekodējamie dati |
Iekodēšanas uzdevumi/pastāvošie dokumenti |
Pārbaude (fiziska un dokumentāra pārbaude) un biežums |
Datu saskaņošana |
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
DDEF un speciālās atļaujas prasītājs veic pieprasīto koku marķēšanu |
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
Speciālās atļaujas saņēmējs izmēra katru baļķi un apjomu un to marķē ar numuru |
|
|
|
Datu atbilstības tests, nocirsto koku skaitu pa sugu kategorijām salīdzinot ar skaitu, kas norādīts marķēšanas ziņojumā. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Kokmateriālu pārstrādes darbību veikšana
|
Speciālās atļaujas saņēmējs izmēra iegūto izstrādājumu apjomu. |
|
|
|
Datu atbilstības tests, 3. posma (pārstrāde) izstrādājumus koku ekvivalentā salīdzinot ar 2. posma (ieguve) koku apjomu. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
Speciālās atļaujas saņēmējs reģistrē visus izstrādājumus, kas iegūti, pārstrādājot nocirstos kokus |
|
|
|
Datu atbilstības tests, 3. posma (pārstrāde) izstrādājumu daudzumus koku ekvivalentā salīdzinot ar 2. posma (ieguve) koku skaitu/numuriem. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Pārstrādāto izstrādājumu vietējā pārdošana (dēļi, latas, spāres un citi apstrādāti materiāli) |
Speciālās atļaujas saņēmējs uzskaita vietējo pārdošanu |
Iegūto izstrādājumu skaits pa kategorijām (dēļi, latas, spāres, līstes). |
|
|
Datu atbilstības tests, 3. posma (pārstrāde) izstrādājumu daudzumus koku ekvivalentā salīdzinot ar 2. posma (ieguve) koku skaitu/numuriem. |
Uz tā saucamo amatnieku ražošanu attiecas speciālo atļauju sistēma. Tajā izmanto koku pamatnes, ko, pamatojoties uz speciālajām atļaujām, atļāvusi izmantot Mežu administrācija. Tomēr ir jānodrošina, lai datu bāze tiktu papildināta ar cirsmas un SIGEF dokumentiem. Lai šis noteikums būtu piemērojams, ir nepieciešama:
|
— |
koku marķēšana saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem (koku marķēšana uz pamatnes un nocirsto koku marķēšana), |
|
— |
stumbru un baļķu reģistrācija saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem (cirsmas grāmatiņa), |
|
— |
pārstrādāto izstrādājumu deklarācija (kokmateriāli, kas apsaimniekoti, pamatojoties uz speciālajām atļaujām, tiek sistemātiski pārstrādāti ciršanas vietā). Tas attiecas uz zāģmateriāliem (dēļi, latas, spāres, līstes), transportlīdzekļiem (pirogas) u. c.), |
|
— |
šādam pasākumam, kas nodrošina uzskatāmu kokmateriālu izsekojamību, ir nepieciešams, lai pilnīgas izsekojamības ieviešanai tiktu marķēts celms un stumbrs. |
4.3. Organizatoriskā shēma: izsekojamības posmi kokmateriāliem no mežu plantācijām
Attiecībā uz kokmateriāliem no plantācijām ir jāievēro izsekojamības ķēde, kura sastāv no šādiem septiņiem (7) posmiem:
— 1. posms: apsaimniekošanas atļaujas (plantācijas kokmateriālu atļaujas) pieprasīšana un izdošana,
— 2. posms: kokmateriālu ieguve (ciršana, galotņu/pamatņu apciršana, izvešana, sazāģēšana vai baļķu, steru un/vai steru sagatavošana),
— 3. posms: kokmateriālu (baļķu, stabu un/vai steru) glabāšana dažādos ražošanas parkos,
— 4. posms: izstrādājumu (baļķu, stabu, …) pārvadāšana uz pārstrādes struktūrvienībām/eksporta tirgiem, stabu un/vai steru pārvadāšana uz vietējo tirgu,
— 5. posms: izstrādājumu (baļķu, …) vietējā pārstrāde,
— 6. posms: izstrādājumu (baļķu, stabu, …) eksportēšana no eksportēšanas ostas (Puentnuāras osta),
— 7. posms: Blakusproduktu tirdzniecības vietējā aprite.
Jāatgādina, ka īstenošanas stadijā tiks veikti šādi pilnveidojumi šādiem posmiem:
— 1. posms: gada ciršanai būs jākļūst par obligātu cirsmas dokumentu,
— 2. posms: ražošanas ziņojumiem (ciršanas ziņojumi utt.) un cirsmas grāmatiņām būs jākļūst par obligātiem cirsmas dokumentiem,
— 3. posms: ražošanas ziņojumiem (ziņojumi par kraušanu/klasificēšanu utt.) un cirsmas grāmatiņām būs jākļūst par obligātiem cirsmas dokumentiem,
— 4. posms: pārvadāto izstrādājumu reģistrācija transporta pavadzīmēs. Plantācijas kokmateriālu ciršanas atļauja būs jāpapildina ar transporta pavadzīmi, kurā sīki norāda pārvadāto izstrādājumu skaitu, apjomu, izcelsmi, galamērķi, ražošanas datumu utt.,
|
— |
baļķu marķēšanu pilnveidos, ieviešot kodu, kas apzīmēs galamērķi (ražotne vai eksports). Attīstības brigādes un/vai CNIAF nodaļas dalīsies ar savu pieredzi attiecībā uz Mežu administrācijas darbības stiprināšanu gada ciršanas uzraudzības un kontroles jomā. Turklāt obligāto cirsmas dokumentu sarakstā iekļaus ikdienas ražošanas pārskatus (ciršana, galotņu apciršana, izvešana, …), sektoru veidlapas vai kartes, norādot VMA koku atrašanās vietu, un cirsmas ziņojumus, |
— 5. posms: kokmateriālu reģistrāciju pilnveidos, ieviešot ražotnes parkā ievesto kokmateriālu reģistru, ražotnē ievesto kokmateriālu reģistru (kokmateriāli, kas no ražotnes parka ievesti ražotnē) un pārstrādāto izstrādājumu reģistru (izstrādājumi, kas iegūti no baļķiem, kuri ievesti ražotnē). Ražotnes parkā tiks izveidots kontrolpunkts,
— 6. posms: eksportēto izstrādājumu reģistrāciju pilnveidos ar transporta pavadzīmēm, specifikācijas lapām, AVE, konosamentu un pārējiem dokumentiem, kas veido eksportējamu kokmateriālu dokumentāciju.
Saistībā ar mežu ilgtspējīgu attīstību apsaimniekotajām plantācijām būs pārvaldības plāni un gada darbības plāni. Katrs gada darbības plāns tiks konsolidēts, pamatojoties uz novērtējumu (inventarizāciju). Šajā gada ciršanā iegūto izstrādājumu izsekojamību varēs īstenot ar saiņu marķēšanu.
Izsekojamības ķēdes strukturālā shēma, kas jāievieš kokmateriāliem no mežu plantācijām, ko apsaimnieko saskaņā ar plantācijas kokmateriālu ciršanas atļaujām, ir šāda:
4. tabula. Mežu plantācijās apsaimniekojamo kokmateriālu izsekojamības ķēdes strukturālā shēma.
|
Posmi |
Darbības |
Darbības uzdevumi |
Iekodējamie dati |
Iekodēšanas uzdevumi/pastāvošo dokumentu informācijas avoti |
Pārbaude (fiziska un dokumentāra pārbaude) un biežums |
Datu saskaņošana |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Plantācijas kokmateriālu pieteikuma dokumentācijas sagatavošana un iesniegšana |
Uzņēmums |
|
|
|
Sagatavo izsmeļošu atskaiti par kokiem, ko nevar izmantot tirdzniecībai (skaits un iemesli). |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
Uzņēmums izmēra katru baļķi |
|
|
|
Datu atbilstības tests, nocirsto koku skaitu pa sugu kategorijām salīdzinot ar skaitu, kas norādīts ciršanas atļaujā. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Baļķu zāģēšana un šķirošana (baļķi vietējām ražotnēm vai baļķi eksportam)
|
Mežsaimniecības uzņēmums skenē visus svītrkodus |
|
|
|
Datu atbilstības tests, 2. posma (ieguve) koku skaitu salīdzinot ar 3. posma (glabāšana) koku skaitu. salīdzināšana, pamatojoties uz apjomu |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
Transporta uzņēmums skenē visus svītrkodus |
|
|
Kontrolpunktos – pārvadāto kokmateriālu pārbaude. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
Uzņēmums mēra apjomu šādos trijos posmos: ievedot ražotnes parkā, ievadot ražošanas procesa līnijā, izvedot no ražošanas līnijas ķēdes noslēgumā. Tas sagatavo ikdienas ražošanas ziņojumus. |
|
|
Kokmateriālu ieguves kontrole, pamatojoties uz ikdienas ziņojumiem. |
Datu atbilstības tests:
Atbilstības tests starp šādiem trim posmiem:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Eksportēto kokmateriālu dokumentācijas sagatavošana: transporta pavadzīmes, specifikācijas lapas, AVE, EX1 (ex-D6), EX8 (ex-D15), izcelsmes sertifikāts, ekspeditora veidlapa, fitosanitārais sertifikāts, ekspeditora deklarācija, manifests/konosaments, komercrēķins, muitas deklarācija un piegādes veidlapa |
Par eksportu atbildīgais uzņēmums skenē visus svītrkodus. SCPFE pārbauda eksportējamo izstrādājumu datu atbilstību un izdod AVE. |
Svītrkodu numurs (baļķi vai gatavie izstrādājumi) |
|
|
Datu atbilstības tests (baļķi):
Datu atbilstības tests (pārstrādātie izstrādājumi): apjomu, kas izvests no ražotnes, salīdzinot ar eksporta apjomu. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Blakusproduktu vietējā pārdošana (malka, kokogles) |
Uzņēmums veic vietējās pārdošanas uzskaiti |
Iegūto saiņu skaits pa kategorijām (malkas steri, kokogļu maisi). |
|
|
Datu atbilstības tests, salīdzinot 5. posma (pārstrāde), 6. posma (eksportēšana) un 8. posma (vietējā tirdzniecība) ražošanas ziņojumus. |
4.4. Ārvalstu izcelsmes kokmateriāli, ko tranzītā pārvieto pa Kongo teritoriju vai kas importēti pārstrādei Kongo
No citām valstīm importēto kokmateriālu pārvietošanos pa Kongo teritoriju kontrolēs ar SVL palīdzību.
Pašlaik Kongo netiek importēti kokmateriāli no citām valstīm pārstrādei Kongo ražotnēs. Tomēr pašlaik pa Kongo teritoriju tiek pārvietoti kokmateriāli, proti, tos importē, lai reeksportētu, piemēram, caur Puentnuāras ostu.
Visos šajos gadījumos uz Kongo Republikas robežas tiks pārbaudīts importēto kokmateriālu likumīgums.
To kokmateriālu piegāžu ķēdi, kurus pārvieto tranzītā vai importē, pirms ievešanas Kongo teritorijā nevarēs kontrolēt tādā pašā veidā kā kokmateriālus, kas iegūti minētās valsts mežos.
Procedūras tranzīta vai importēto kokmateriālu kontrolei uz robežas, to marķēšana un pārbaužu uzdevumi tiks precizēti ar papildu dokumentiem, kurus publiskos un īstenos sistēmas attīstības stadijas laikā. Šajās procedūrās tiks ņemts vērā tas, vai izcelsmes valstīs pastāv vai nepastāv likumīguma pārbaudes sistēmas. Visiem importētajiem vai tranzīta kokmateriāliem piemēros izsekojamības sistēmu saskaņā ar kārtību, kuru noteiks sistēmas attīstības stadijas laikā.
4.5. Ar izsekojamības sistēmu saistīto likumīguma aspektu neievērošana
Katras kokmateriālu un koksnes izstrādājumu kravas piegāžu ķēde tiek kontrolēta ar izsekojamības sistēmas palīdzību. Lai risinātu problēmas, kas tiktu konstatētas, to novēršanai SVL attīstības laikā tiks izstrādātas noteiktas procedūras.
Tabulas neievērošanas gadījumā veic visus pasākumus, kas vajadzīgi FLEGT licences izdošanas procedūras apturēšanai un, iespējams, to attiecīgo kravu aizturēšanai.
Sistēmas attīstības stadijas laikā tiks izstrādāta rokasgrāmata par pamatnostādnēm, kuras izskaidros to, kā rīkoties gadījumā, ja netiek ievēroti likumīguma tabulas un/vai izsekojamības sistēmas rādītāji.
Kokmateriālu izsekojamība tiks uzraudzīta, izmantojot datu bāzi (SIGEF) ar automātisku bloķēšanas sistēmu. Gadījumā, ja netiks ievēroti ar izsekojamības sistēmu saistītie likumīguma aspekti, SIGEF datu bāze parādīs šo aspektu, kas netiek ievērots, un šāda informācija būs reāllaikā pieejama IGEF brīdī, kad tiks izskatīts pieteikums par licences izdošanu.
5. NODAĻA
5.1. To datu pārvaldība, kuri attiecas uz pārbaudi par atbilstību likumīguma tabulām
To datu pārvaldība, kuri attiecas uz pārbaudi par atbilstību likumīguma tabulām, nodrošinās IGEF, izmantojot Microsoft Excel veida elektroniskās datnes vai citas datu bāzes. Sistēmas attīstības stadijas laikā sīki jāizstrādā procedūras to datu pārvaldībai, kuri attiecas uz pārbaudi par atbilstību likumīguma tabulām, protokoliem attiecībā uz dažādo dalībnieku piekļuvi datiem un sekām gadījumā, ja netiek izpildīts kāds no likumīguma kritērijiem (automātiskā bloķēšanas sistēma), kā arī likumīguma sertifikāta formāts.
5.2. Datu pārvaldība kokmateriālu izsekojamības ķēdē
Pilnveidotā SIGEF ir izsekojamības sistēma, kas izstrādāta, pamatojoties uz 2009. gadā pastāvošo SIGEF sistēmu, izveidojot tādu informācijas sistēmu, kurā ir dati, kas pašlaik glabājas DDEF, CNIAF un SCPFE datu bāzēs. Visā šajā dokumentā to sauc par SIGEF.
Kokmateriālu izsekojamības pamatdatus, ko ievadīs datu bāzē, mežsaimniecības uzņēmumi pēc iespējas katru dienu pa internetu nosūtīs Mežsaimniecības ģenerāldirekcijas SIGEF datu bāzei. Turklāt sistēmā – vēlams ar interneta palīdzību – tiks iekļauta arī datu apstiprināšana, ko departamentu mežsaimniecības direkcijas (DDEF) veiks pēc mēneša ražošanas stāvokļa analīzes.
Datu pārvaldība piegāžu ķēdē notiks, izmantojot centralizētu datu bāzi (SIGEF), kas veicinās sinerģiju starp dažādajām ieinteresētajām personām. Šīs centralizētās datu bāzes pārvaldība nozīmē:
|
— |
ģenerāldirekcijai pakļautas informācijas pārvaldības struktūras izveidi ministrijā. Šī struktūra nodarbosies arī ar svītrkodu sagatavošanu, |
|
— |
tādas informācijas pārvaldības programmatūras izstrādi, kas būtu pielāgota izsekojamības prasībām, |
|
— |
ministrijas tīmekļa vietnes izstrādi ar piekļuvi datu bāzei, kurai ar konkrētiem nosacījumiem var piekļūt visi dalībnieki. |
Dalībnieki, kas atbildīgi par informācijas vākšanu, ir:
|
— |
CNIAF, |
|
— |
apakšuzņēmēji (gada ciršanas sagatavošana), |
|
— |
mežsaimniecības uzņēmumi (cirsmas grāmatiņas), |
|
— |
departamentu direkcijas, |
|
— |
kontrolpunkti pie izbrauktuves no cirsmas (brigāde), |
|
— |
kontrolpunkti pie iebrauktuves ražotnē (brigāde), |
|
— |
apjoms, kas ievadīts ražošanas līnijā un kas no tās iegūts (brigāde), |
|
— |
kontrolpunkti pie izbrauktuves no ražotnes (brigāde), |
|
— |
kontrolpunkti pie iebrauktuves ostā (SCPFE), |
|
— |
datu vākšanas punkts (brigāde/departamenta direkcija), |
|
— |
mežsaimniecības uzņēmumi (deklarācija). |
Mežsaimniecības ģenerāldirekcija, kuras paspārnē būs SIGEF, būs aģentūra, kas ir atbildīga par izsekojamības sistēmas uzturēšanu un pārvaldību.
Datu vākšanu regulāri veiks vietējās struktūras (DDEF) ikreiz, kad tiks apstiprināti dati, kurus ievadīs SIGEF un izstrādājumu izsekojamības ķēdē. Šim nolūkam pašlaik tiek izstrādāts projekts. Tā īstenošanas laikā (2009.–2010. gads) būs iespējams precizēt un īstenot Kongo Republikas pilnveidoto izsekojamības sistēmu. Šim nolūkam nepieciešamā programmatūra un informātikas aprīkojums, kā arī datu pārvaldības protokoli tiks noteikti un apstiprināti minētā projekta īstenošanas laikā.
6. NODAĻA
FLEGT LICENČU IZDOŠANA
FLEGT licenču izdošana attiecas tikai uz tiem kokmateriāliem un koksnes izstrādājumiem, kas tiks eksportēti uz Savienību. Kokmateriāliem un koksnes izstrādājumiem, ko Kongo muitas iestāžu uzraudzībā pārvieto tranzītā, to eksportēšanai uz Savienību netiks piemērota FLEGT licences izdošanas procedūra. Kongo iestādes Savienības muitas iestāžu rīcībā nodos dokumentāciju, kas tām ļaus noteikt, ka attiecīgajiem kokmateriāliem un kravām nav vajadzīga FLEGT licence. Šīs dokumentācijas veidu un formu konkretizēs sistēmas attīstības laikā.
Katrai tādu I pielikumā minēto kokmateriālu un koksnes izstrādājumu kravai, kas iegūti no Kongo Republikas dabīgajiem mežiem vai mežu plantācijām, ir nepieciešama FLEGT licence. FLEGT licenci pēc IGEF norādījuma izdod SCPFE, un to izsniedz pieprasītājam.
FLEGT licenci kokmateriālu vai koksnes izstrādājumu kravai izdod ar šādiem nosacījumiem:
|
1) |
uzņēmumam, kas to pieprasa, ir derīgs likumīga sertifikāts; |
|
2) |
SIGEF datu bāzē ir visi dati par attiecīgo kravu. |
IGEF būs arī iepriekš jāpārliecinās, ka pilnvarotie dienesti ir veikuši likumīguma pārbaudi un jo īpaši ka:
|
— |
saskaņā ar 3. nodaļā aprakstītajām spēkā esošajām procedūrām ir izdots likumīguma sertifikāts, |
|
— |
pilnvarotie dienesti saskaņā ar 4. nodaļā aprakstītajām spēkā esošajām procedūrām kontrolē piegāžu ķēdi, |
|
— |
FLEGT licenču izdošanu veiks SCPFE nodaļas, kas izvietotas ražošanas vietu tuvumā, pamatojoties uz dokumentu, kas sagatavots ar SIGEF palīdzību, un saskaņā ar kārtību, ko sīkāk izstrādās sistēmas attīstības stadijas laikā. |
Saistībā ar šo nolīgumu netiks apstiprinātas elektroniskās licences.
Informāciju par izdotajām licencēm glabās, izmantojot papīra dokumentāciju un elektronisku datni IGEF līmenī. Licenci izdod papīra veidā vietējā līmenī saskaņā ar V pielikuma 6. pantu. Dokumentu glabāšanu vietējā līmenī nodrošina SCPFE, kas glabā kopiju, kura paredzēta FLEGT licenču izdevējiestādei saskaņā ar V pielikuma 6. pantu. To nokopē, un kopiju nosūta IGEF glabāšanai centrālajā līmenī. Tas ļaus IGEF licenču pieteikumus saskaņot ar pienācīgi izdotajām FLEGT licencēm.
Informāciju par licencēm publicēs tīmekļa vietnē saskaņā ar X pielikumā paredzētajiem noteikumiem.
FLEGT licenču specifikācijas, kā arī procedūras attiecībā uz to izdošanu ir sīkāk izklāstītas V pielikumā, un tās turpinās attīstīt sistēmas attīstības stadijas laikā, jo īpaši attiecībā uz izdošanas termiņiem un licenču parakstīšanas deleģēšanu. Īstenošanas stadijas laikā tiks izstrādātas arī likumīguma sertifikāta izdošanas procedūras.
7. NODAĻA
SISTĒMAS NEATKARĪGS AUDITS
Ir paredzēts sistēmas neatkarīgs audits. Atsevišķs nolikums ir izstrādāts un izklāstīts VI pielikumā.
IV PIELIKUMS
NOSACĪJUMI, KAS REGLAMENTĒ TO KOKMATERIĀLU UN KOKSNES IZSTRĀDĀJUMU LAIŠANU BRĪVĀ APGROZĪBĀ EIROPAS SAVIENĪBĀ, KURI EKSPORTĒTI NO PARTNERVALSTS UN KURIEM IZDOTA FLEGT LICENCE
Vispārējais regulējums
Nosacījumus to kokmateriālu un koksnes izstrādājumu laišanai Savienības tirgū, kuriem ir izdota FLEGT licence un kuru izcelsme ir Kongo, reglamentē Regula (EK) Nr. 2173/2005 un tās īstenošanas regula – Komisijas Regula (EK) Nr. 1024/2008 (2008. gada 17. oktobris), ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas pasākumus Padomes Regulai (EK) Nr. 2173/2005 (1). Šajās regulās noteiktās procedūras paredz iespējamu pielāgošanu konkrētās valsts apstākļiem un jo īpaši to, ka kompetentās iestādes, kam uzdota FLEGT licenču atzīšana brīdī, kad notiek kravas ievešana Savienības tirgū, var būt muitas iestādes vai kāda cita iestāde. Šī iemesla dēļ šī procesa aprakstā ir paredzēti divi pārbaudes posmi: 1) licenču dokumentāra pārbaude un 2) pārbaude par kravas reālo atbilstību licencei. Šī procesa mērķis ir stiprināt Kongo ieviestās pārbaudes un ļaut pārliecināties, ka FLEGT licences, ko uzrāda, ievedot kravu Savienībā, tiešām ir tās, kuras pienācīgi izdevusi un reģistrējusi Kongo licenču izdevējiestāde, un ka tās attiecīgajām kravām izdotas tā, kā paredzējušas Kongo iestādes. Kompetentajām iestādēm nav pilnvaru apšaubīt Kongo likumīguma pārbaudes sistēmu un licenču izsniegšanas derīgumu, bet šos jautājums vajadzības gadījumā var izskatīt Nolīguma īstenošanas apvienotā komiteja saskaņā ar šā nolīguma 12., 19. un 24. pantu.
1. pants
Licenču pārbaude
1. FLEGT licenci (turpmāk – licence) iesniedz tās Savienības dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā krava (2), par ko ir izdota minētā licence, tiek deklarēta laišanai brīvā apgrozībā (3).
2. Tiklīdz licence ir atzīta par derīgu, 1. punktā minētās kompetentās iestādes saskaņā ar piemērojamajām valsts procedūrām informē muitas dienestus.
2. pants
Licenču dokumentārā kontrole
1. Papīra licences atbilst licences paraugam, kas aprakstīts V pielikumā.
2. Licenci uzskata par spēkā neesošu, ja to iesniedz pēc licencē norādītā derīguma termiņa beigām.
3. Licencē nedrīkst būt ne dzēsumu, ne labojumu, ja vien šādus dzēsumus vai labojumus nav apstiprinājusi licenču izdevējiestāde.
4. Licences derīguma termiņa pagarinājums netiek atzīts, ja vien šādu pagarinājumu nav apstiprinājusi licenču izdevējiestāde.
5. Licences dublikāts vai aizstājējs dokuments netiek atzīts par derīgu, ja vien to nav izdevusi un apstiprinājusi licenču izdevējiestāde.
3. pants
Papildu informācijas pieprasīšana
1. Gadījumā, ja rodas šaubas par kādas licences, dublikāta vai aizstājēja dokumenta derīgumu, attiecīgās kompetentās iestādes var licenču izdevējiestādei lūgt papildu informāciju.
2. Pieprasījumam var pievienot attiecīgās licences kopiju, dublikātu vai aizstājēju dokumentu.
4. pants
Fiziskā pārbaude
1. Pārbaudi par kravas reālo atbilstību izdotajai licencei vajadzības gadījumā veic kompetentās iestādes.
2. Ja kompetentās iestādes uzskata par vajadzīgu veikt kravas papildu pārbaudes, tās var veikt kontroles, lai konstatētu, vai attiecīgā krava atbilst licencē sniegtajai informācijai un licenču izdevējiestādes veiktajiem ierakstiem par attiecīgo licenci.
3. Ja to koksnes izstrādājumu tilpums vai svars, kas veido laišanai brīvā apgrozībā uzrādīto kravu, no attiecīgajā licencē norādītā tilpuma vai svara atšķiras ne vairāk kā par 10 %, tad uzskata, ka krava tilpuma vai svara ziņā atbilst licencē sniegtajai informācijai.
4. Pārbaudes laikā radušās izmaksas ir importētāja ziņā, izņemot gadījumus, kad Savienības dalībvalstu tiesību aktos ir noteikts citādi.
5. pants
Iepriekšējā pārbaude
Par derīgu var atzīt licenci, kas iesniegta pirms tās kravas ierašanās, par kuru tā izdota, ja licence atbilst visām šā nolīguma V pielikumā izklāstītajām prasībām un tās papildu pārbaude saskaņā ar šā pielikuma 3. un 4. pantu netiek uzskatīta par vajadzīgu.
6. pants
Laišana brīvā apgrozībā
1. Vienotajā administratīvajā dokumentā, uz kura ir muitas deklarācija laišanai brīvā apgrozībā, proti, tā 44. ailē, norāda tās licences numuru, kas izdota kokmateriāliem un koksnes izstrādājumiem, par kuriem sagatavota šī deklarācija.
Ja muitas deklarāciju sagatavo elektroniski, šo atsauci norāda attiecīgajā ailē.
2. Kokmateriālus un koksnes izstrādājumus laiž brīvā apgrozībā tikai tad, kad ir pabeigta šajā pielikumā izklāstītā procedūra.
(1) OV L 277, 18.10.2008., 23. lpp.
(2) Ar kravu tiek saprasts noteikts daudzums Regulas (EK) Nr. 2173/2005 II un III pielikumā minētu kokmateriālu un koksnes izstrādājumu, par kuriem ir izdota FLEGT licence un kurus nosūtītājs vai pārvadātājs sūta no partnervalsts un muitas iestādē uzrāda laišanai brīvā apgrozībā Savienībā.
(3) Laišana brīvā apgrozībā ir Savienības muitas režīms. Saskaņā ar 129. panta 3. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 450/2008 (2008. gada 23. aprīlis), ar ko izveido Kopienas Muitas kodeksu (Modernizētais muitas kodekss), laišana brīvā apgrozībā ietver: 1) jebkuru maksājamo ievedmuitas nodokļu iekasēšanu; 2) vajadzības gadījumā – citu maksājumu iekasēšanu saskaņā ar atbilstīgajiem spēkā esošajiem noteikumiem attiecībā uz šādu maksājumu iekasēšanu; 3) tirdzniecības politikas pasākumu, kā arī aizliegumu un ierobežojumu piemērošanu, ciktāl tie nav jāpiemēro agrākā posmā; (šajā gadījumā tieši ar šiem pasākumiem tiks pārbaudīta FLEGT licences pastāvēšana); 4) citu formalitāšu pabeigšanu attiecībā uz šo preču importu. Kad ārpuskopienas preces izlaiž brīvā apgrozībā, tās iegūst Kopienas preču muitas statusu.
V PIELIKUMS
NOSACĪJUMI, KAS REGLAMENTĒ FLEGT LICENČU IZDOŠANU UN SPECIFIKĀCIJAS
1. NODAĻA
FORMALITĀTES LICENČU PIETEIKUMIEM
Kongo ir uzņēmusies saistības saskaņā ar FLEGT procesu, kuram tā pievienojusies, savu kokmateriālu eksportam uz Savienību piemērot FLEGT licencēšanu. Šī mehānisma dēļ eksportam paredzētu kokmateriālu ražotājiem un tirgotājiem ir obligāti jāpieņem FLEGT prasības.
Pārraudzību pār likumīguma pārbaudēm saistībā ar FLEGT licenču izdošanu kokmateriālu un koksnes izstrādājumu eksportēšanai uz Savienību uzticēs Mežsaimniecības ģenerālinspekcijai.
FLEGT licenču saņemšanas procedūru var iedalīt divos secīgos posmos:
|
1) |
pieteikums par likumīguma sertifikāta saņemšanu, ko adresē Mežsaimniecības ģenerālinspekcijai;
|
|
2) |
pieteikums par FLEGT licences saņemšanu konkrētai kravai, ko elektroniskā veidā adresē Mežsaimniecības ģenerālinspekcijai. Ja pieprasītājam ir derīgs likumīguma sertifikāts, ģenerālinspekcija pārbaudīs SIGEF datu bāzi, kas ir Mežsaimniecības ģenerāldirekcijas pakļautībā, ņems vērā SCPFE (Eksportam paredzēto mežsaimniecības izstrādājumu kontroles dienests) atzinumu, pārliecināsies par to, vai datu bāzē attiecībā uz šo kravu ir visi dati un tā netiek bloķēta, saglabās par to rakstiskus ierakstus un dos rīkojumu SCPFE izdot FLEGT licenci un to izsniegt pieprasītājam. Tomēr atsevišķos gadījumos var tikt īstenotas kravu likumīguma pārbaudes misijas. Licenču izdošanas procedūru sīkāk izstrādās sistēmas attīstības stadijas laikā, un IGEF to pēc tam darīs zināmu ieinteresētajām personām, tostarp potenciālajiem eksportētājiem, un publicēs tīmeklī. |
2. NODAĻA
MAKSĀJUMI
Licences izdošana ir saistīta ar to, ka tiek samaksāta nodeva, kuras apjomu un maksāšanas kārtību noteikts ar mežsaimniecības ministra rīkojumu.
3. NODAĻA
PRASĪBAS, KAS ATTIECAS UZ FLEGT LICENCĒM
1. pants
1. FLEGT licenci izdod papīra veidā.
2. Licencē ir iekļauta informācija, kas minēta 1. papildinājumā, saskaņā ar paskaidrojumiem, kuri minēti 2. papildinājumā.
2. pants
1. FLEGT licence ir derīga no tās izdošanas dienas.
2. FLEGT licences derīguma termiņš nepārsniedz deviņus (9) mēnešus. Uz licences norāda derīguma beigu datumu.
3. Pēc termiņa beigām licence uzskatāma par spēkā neesošu.
4. Ja attiecīgie koksnes izstrādājumi aiziet bojā, FLEGT licence zaudē spēku un tiek nosūtīta licenču izdevējiestādei.
PRASĪBAS, KAS ATTIECAS UZ FLEGT LICENCĒM UZ PAPĪRA
3. pants
Papīra licences atbilst formātam, kas aprakstīts 1. papildinājumā.
4. pants
1. Jāizmanto A4 standarta formāta papīts.
2. Veidlapai izmantojamā papīra krāsa ir šāda:
|
a) |
balta veidlapai Nr. 1 – “Oriģināls”; |
|
b) |
dzeltena veidlapai Nr. 2 – “Kopija, kas paredzēta Eiropas Savienības muitas iestādēm”; |
|
c) |
zaļa veidlapai Nr. 3 – “Kopija, kas paredzēta licenču izdevējiestādei”. |
5. pants
1. Licences aizpilda ar datoru vai rakstāmmašīnu.
2. Licenču izdevējiestādes zīmogu uzliek ar metāla spiedogu. Piešķirtos daudzumus licenču izdevējiestāde norāda ar vārdiem un skaitļiem, izmantojot jebkādus nefalsificējamus līdzekļus, kas padara neiespējamu ierakstīt papildu skaitļus vai norādes.
3. Veidlapā nedrīkst būt ne dzēsumu, ne labojumu, ja vien licenču izdevējiestāde tos nav apstiprinājusi ar zīmogu un parakstu.
4. Licences izdrukā un aizpilda franču valodā.
6. pants
1. Licenci sagatavo trīs eksemplāros, no kuriem divus izsniedz pieprasītājam.
2. Pēc tam, kad to aizpildījusi, parakstījusi un vīzējusi licenču izdevējiestāde, pirmo eksemplāru, uz kura norādīts “Oriģināls”, izsniedz pieprasītājam, lai to iesniegtu tās Savienībasdalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā par kravu, uz kuru attiecas licence, iesniedz deklarāciju par laišanu brīvā apgrozībā.
3. Pēc tam, kad to aizpildījusi, parakstījusi un vīzējusi licenču izdevējiestāde, otro eksemplāru, uz kura norādīts “Kopija, kas paredzēta Eiropas Savienības muitas iestādēm”, izsniedz pieprasītājam, lai to iesniegtu tās Savienības dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā par kravu, uz kuru attiecas licence, iesniedz deklarāciju par laišanu brīvā apgrozībā.
4. Pēc tam, kad to aizpildījusi, parakstījusi un vīzējusi licenču izdevējiestāde, trešo eksemplāru, uz kura norādīts “Kopija, kas paredzēta licenču izdevējiestādei”, savā arhīvā saglabā licenču izdevējiestāde.
PAZAUDĒTA, NOZAGTA VAI IZNĪCINĀTA FLEGT LICENCE
7. pants
1. Gadījumā, ja tiek pazaudēts, nozagts vai iznīcināts “Oriģināls” vai “Kopija, kas paredzēta Eiropas Savienības muitas iestādēm”, licences saņēmējs vai tā pilnvarots pārstāvis var lūgt licenču izdevējiestādei tam izsniegt aizstājēju dokumentu, pamatojoties uz dokumentu, kas ir tās rīcībā.
2. Gadījumā, ja tiek pazaudēts, nozagts vai iznīcināts “Oriģināls” un “Kopija, kas paredzēta Eiropas Savienības muitas iestādēm”, licences saņēmējs vai tā pilnvarots pārstāvis var lūgt licenču izdevējiestādei tam izsniegt aizstājējus dokumentus abiem minētajiem dokumentiem.
3. Licenču izdevējiestāde izdod aizstājēju(-us) dokumentu(-us) divu (2) nedēļu laikā pēc licences saņēmēja pieteikuma saņemšanas.
4. Aizstājējos dokumentos iekļauj informāciju un norādes, kas bijušas iepriekš izdotajā licencē, tostarp tās numuru. Uz aizstājējiem dokumentiem ir norāde “dublikāts”.
5. Ja dublikāts tiek nozaudēts, nozagts vai iznīcināts, nevar izdot citu aizstājēju dokumentu.
6. Ja pazaudētā vai nozagtā licence tiek atrasta, to nedrīkst izmantot un tā ir jānosūta licenču izdevējiestādei.
ŠAUBAS PAR LICENCES DERĪGUMU
8. pants
1. Ja, pastāvot šaubām par licences vai aizstājēja dokumenta derīgumu, kompetentās iestādes ir lūgušas papildu pārbaudes, licenču izdevējiestāde rakstiski apstiprina licences izdošanu un sniedz vajadzīgo informāciju.
2. Ja tā uzskata, ka tas ir nepieciešams, licenču izdevējiestāde var lūgt kompetentajām iestādēm tai nosūtīt licences kopiju vai attiecīgo aizstājēju dokumentu.
3. Ja tā uzskata, ka tas ir nepieciešams, licenču izdevējiestāde atsauc licenci un izdod koriģētu eksemplāru, uz kura ir ar zīmogu apliecināta norāde “Dubulteksemplārs” un kuru tā nosūta kompetentajām iestādēm.
4. Ja licences derīgums tiek apstiprināts, licenču izdevējiestāde par to – vēlams elektroniskā veidā – informē kompetentās iestādes un nosūta licenču kopijas. Uz šādi nosūtītām kopijām ir ar zīmogu apstiprināta/apliecināta norāde “Apstiprināts [datums] …”.
5. Ja attiecīgā licence nav derīga, licenču izdevējiestāde par to – vēlams elektroniskā veidā – informē kompetentās iestādes.
PAPILDINĀJUMI
1.
Licences formāts
2.
Paskaidrojumi
2. papildinājums
PASKAIDROJUMI
Vispārējas prasības
|
— |
Licenci aizpilda ar drukātiem burtiem. |
|
— |
Ja prasīts ISO kods, norāda valstij piešķirto starptautisko standarta divburtu kodu. |
|
1. aile |
Izdevējiestāde |
Norāda licenču izdevējiestādes nosaukumu un adresi. |
|
2. aile |
Aizpilda izdevējvalsts |
Aile izdevējvalsts vajadzībām. |
|
3. aile |
FLEGT licences numurs |
Norāda izdevējiestādes piešķirto numuru. |
|
4. aile |
Derīguma termiņš |
Licences derīguma termiņš. |
|
5. aile |
Eksportētājvalsts |
Norāda partnervalsti, no kuras koksnes izstrādājumi eksportēti uz ES. |
|
6. aile |
ISO kods |
Norāda 5. ailē minētās partnervalsts divburtu kodu. |
|
7. aile |
Transporta veids |
Norāda transporta veidu eksportēšanas vietā. |
|
8. aile |
Licences saņēmējs |
Norāda eksportētāja vārdu/nosaukumu un adresi. |
|
9. aile |
Komerciāls apraksts |
Iekļauj koksnes izstrādājumu komerciālu aprakstu. |
|
10. aile |
HS pozīcija un apraksts |
Ieraksta preču četrciparu vai sešciparu kodu atbilstīgi Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētajai sistēmai. |
|
11. aile |
Vispārpieņemtie vai zinātniskie nosaukumi |
Norāda izstrādājuma ražošanā izmantotās koku sugas vispārpieņemto vai zinātnisko nosaukumu. Ja kompozītmateriālu izstrādājuma ražošanā izmantota vairāku sugu koksne, katru sugu norāda atsevišķā rindā. Var neaizpildīt, ja kompozītmateriālu izstrādājums vai tā sastāvdaļa satur vairāku sugu koksni, taču tās identifikācija vairs nav iespējama (piemēram, šķiedru plātne). |
|
12. aile |
Ieguves valstis |
Norāda valstis, kurās iegūta 10. ailē minēto sugu koksne. Attiecībā uz kompozītmateriālu izstrādājumiem norāda visas izmantotās koksnes izcelsmes valstis. Var neaizpildīt, ja kompozītmateriālu izstrādājums vai tā sastāvdaļa satur vairāku sugu koksni, taču tās identifikācija vairs nav iespējama (piemēram, šķiedru plātne). |
|
13. aile |
ISO kodi |
Norāda 12. ailē minēto valstu ISO kodu. Var neaizpildīt, ja kompozītmateriālu izstrādājums vai tā sastāvdaļa satur vairāku sugu koksni, taču tās identifikācija vairs nav iespējama (piemēram, šķiedru plātne). |
|
14. aile |
Tilpums (m3) |
Norāda kopējo tilpumu kubikmetros. Var neaizpildīt, ja vien nav atstāta neaizpildīta arī 15. ailē prasītā informācija. |
|
15. aile |
Tīrsvars |
Norāda kopējo svaru kilogramos. Kopējais svars ir koksnes izstrādājumu tīrsvars, kurā nav iekļauts konteinera vai iepakojuma svars (izņemot balstus, starplikas, uzlīmes u. c.). Var neaizpildīt, ja vien nav atstāta neaizpildīta arī 14. ailē prasītā informācija. |
|
16. aile |
Vienību skaits |
Norāda vienību skaitu, ja tas ir optimālākais veids izstrādājuma daudzuma norādīšanai. Var neaizpildīt. |
|
17. aile |
Atšķirības zīmes |
Attiecīgā gadījumā norāda atšķirības zīmes, piemēram, sērijas numuru, pavadzīmes numuru. Var neaizpildīt. |
|
18. aile |
Izdevējiestādes paraksts un zīmogs |
Ailē ir pilnvarotas amatpersonas paraksts un licenču izdevējiestādes oficiālā zīmoga nospiedums. Norāda arī vietu un datumu. |
VI PIELIKUMS
FLEGT SISTĒMAS NEATKARĪGĀ AUDITA (AIS) NOLIKUMS
I. Misijas:
Neatkarīgajam auditam, izmantojot dokumentāras pārbaudes un misijas uz vietas, būs šādi galvenie uzdevumi:
|
— |
veikt auditu par likumīguma pārbaudes sistēmu (SVL) un tās darbību, novērtējot likumīguma tabulas un pārbaužu, izsekojamības sistēmas un licenču izdošanas sistēmas izmantošanu, |
|
— |
pārbaudīt licenču izmantošanu saistībā ar kravu ievešanu Savienības tirgū, |
|
— |
identificēt SVL iespējamas plaisas un nepilnības un ziņot par konstatējumiem Nolīguma īstenošanas apvienotajai komitejai (CCM), |
|
— |
novērtēt to koriģējošo darbību efektivitāti, kas veiktas pēc nepilnībām, kuras konstatētas audita ziņojumos. |
II. Nepieciešamā kvalifikācija:
Neatkarīgo auditu uztic neatkarīgam izpētes birojam, kam ir pierādīta kompetence un apliecinātas padziļinātas zināšanas par Kongo un/vai Kongo baseina mežsaimniecības nozari.
Tam būs nepieciešamas arī šādas īpašības:
|
— |
tas nedrīkst būt tiešā veidā iesaistīts kokmateriālu vai koksnes izstrādājumu pārvaldībā, pārstrādē un tirdzniecībā vai Kongo mežsaimniecības nozares darbības kontrolē. Pakalpojumi sniedzēji, kam ir līgums ar Kongo valdību saistībā ar mežsaimniecības kontroli, nevar būt tiesīgi veikt SVL, |
|
— |
jābūt iekšējās kvalitātes sistēmai, kas atbilst ISO 17021 vai līdzvērtīgam standartam, |
|
— |
jāspēj pierādīt, ka tā darba grupās ir speciālisti audita jomās, kas saistītas ar mežsaimniecību, pārstrādes rūpniecību, izsekojamības sistēmām, kokmateriālu eksportēšanu un starptautiskajiem tirgiem, tostarp Savienības tirgu, |
|
— |
jāspēj pierādīt, ka tā darba grupās ir speciālisti, kam ir pietiekama pieredze Kongo un/vai citur Kongo baseinā. Paralēli starptautisko speciālistu izmantošanai, jāveicina arī apakšreģiona speciālistu iesaistīšana, |
|
— |
tam nedrīkst būt tāda administratīvā vai finansiālā situācija, kuras dēļ izpētes birojs vai ierosinātie speciālisti varētu nonākt interešu konfliktā. |
III. Metodoloģija:
Neatkarīgais audits tiek veikts saskaņā ar dokumentārām procedūrām un procedūrām uz vietas:
|
— |
sistēmas neatkarīgais auditors rīkojas saskaņā ar šo nolīgumu, un tā rīcībā ir dokumentēta pārvaldības struktūra, politiskās nostādnes un procedūru rokasgrāmata, kas izstrādāta saskaņā ar standartu ISO 17021, 19011 vai līdzvērtīgu standartu, kuri padarīti publiski pieejami. Auditora procedūru rokasgrāmatu un tās pielikumus, kas kalpo par ceļvedi dokumentu pārbaudēm (ņemot paraugus) un pārbaudēm uz vietas, iesniegs apstiprināšanai CCM, |
|
— |
sistēmas neatkarīgais auditors sagatavo audita darbības plānu trijiem gadiem, ievērojot biežumu, kas jānosaka sadarbībā ar CCM. Pirmo divu gadu laikā biežumam jābūt vienādam vai lielākam nekā trīs. Trešajā gadā biežumu var samazināt, taču tas jāpapildina ar pārbaudēm bez brīdinājuma. Piemērojamo pārbaužu biežumu un intensitāti var pārskatīt CCM sanāksmēs, kurai jāizskata audita ziņojumi, atbilstoši izdarītajiem konstatējumiem, |
|
— |
sistēmas neatkarīgais auditors ievieš sistēmu attiecībā uz to iesniegto sūdzību pieņemšanai un izskatīšanai. Sūdzību izskatīšanas sistēmu apstiprina CCM, ieskaitot galvenos principus ziņojumiem par sūdzībām un veiktos pasākumus. Šai sistēmai jānodrošina sūdzību droša pieņemšana, kas nodrošina tās iesniedzēja konfidencialitāti, |
|
— |
sistēmas neatkarīgais auditors iesniedz analīzi par sistēmiskajām problēmām, ar kurām nācies saskarties, pamatojoties uz veiktajiem novērojumiem, |
|
— |
sistēmas neatkarīgajam auditoram ir pienākums ievērot konfidencialitāti attiecībā uz datiem, kas savākti no dažādajām struktūrām, kuras tas apmeklējis savu misiju laikā, |
|
— |
audita ziņojumā iekļauj visu lietderīgo informāciju par programmu un veiktajiem konstatējumiem. Procedūru rokasgrāmatā tiek sniegts audita ziņojuma un kopsavilkuma šablons, |
|
— |
sistēmas neatkarīgais auditors par saviem secinājumiem ziņo, izmantojot CCM izveidoto mehānismu. |
IV. Informācijas avoti
Savu pienākumu veikšanai sistēmas neatkarīgais auditors izmanto visus pieejamos informācijas avotus (misijas ziņojumus, gada pārskatus, citu dokumentāciju, iztaujāšanu, datorizētas datu bāzes, apmeklējumus uz vietas u. c.), un tam cita starpā ir piekļuve dokumentiem un datu bāzēm, ko tas uzskata par vajadzīgiem, turpmāk minētajos dienestos un saistībā ar SVL apstiprinātām organizācijām, un to sastāvdaļām (likumīguma pārbaude, izsekojamības sistēmas pārbaude, licenču izdošanas sistēmas pārbaude):
|
1) |
visi Mežsaimniecības ministrijas dienesti (DGEF, DVRF, IGEF, SCPFE, DDEF, brigādes un kontrolpunkti… Kongo teritorijā un attiecīgā gadījumā arī kaimiņvalstīs), kam uzdota pastāvīgās mežsaimniecības kontroles īstenošana, ko nodrošina saistībā ar nacionālo kontroles stratēģiju (Mežsaimniecības ministrijai tā jāizstrādā pirms BPN īstenošanas); |
|
2) |
dalībnieki, kas iesaistīti mežu apsaimniekošanas uzraudzībā vai kontrolē:
|
|
3) |
citi ministriju dienesti, piemēram, Tirdzniecības ministrija, Ekonomikas, finanšu un budžeta ministrija (muita, nodokļi, …), Transporta ministrija, Darba ministrija (ONEMO, CNSS); |
|
4) |
struktūras, kam uzdota likumīguma pārbaude, un struktūras, kam uzdots veikt FLEGT sistēmas neatkarīgu auditu kaimiņvalstīs, un to informācijas avoti; |
|
5) |
starp Savienību un kaimiņvalstīm noslēgto brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu apvienotās īstenošanas komitejas; |
|
6) |
citi avoti:
|
|
7) |
Savienības kompetentās iestādes. Sistēmas neatkarīgais auditors varēs iztaujāt personālu, kas iesaistīts likumīguma pārbaudes sistēmā vai strādā šajā saistībā apstiprinātajās organizācijās, un vākt liecības, ko tas uzskatīs par vajadzīgām tā pienākumu izpildei, neskarot to sūdzību izskatīšu, ko tam varētu iesniegt par likumīguma pārbaudes sistēmas un/vai tās apstiprināto struktūru īstenošanu vai darbību. Puses nodrošina, ka sistēmas neatkarīgajam auditoram abu pušu attiecīgajā teritorijā ir piekļuve visai informācijai, kas vajadzīga tā uzdevumu izpildei. |
V. Ziņojumi
Sistēmas neatkarīgā auditora ziņojumā iekļauj visu atbilstošo informāciju par audita programmu un par likumīguma pārbaudes un FLEGT licenču izdošanas sistēmas darbību. Ziņojuma pielikumā iekļauj visas savāktās sūdzības, sniegtās atbildes un veicamos pasākumus. Šo ziņojumu publisko CCM.
Viena mēneša laikā pēc tam, kad beigusies misija uz vietas, sistēmas neatkarīgais auditors abām no pusēm iesniedz sākotnēju ziņojumu. Var paredzēt mutisku iepazīstināšanu ar audita ziņojumu CCM sanāksmē. Pušu komentārus nosūta sistēmas neatkarīgajam auditoram, lai termiņā, par ko sistēmas neatkarīgais auditors vienojies ar CCM, bet kas nevar pārsniegt vienu mēnesi pēc ziņojuma saņemšanas, sagatavotu ziņojuma galīgo redakciju. Sistēmas neatkarīgajam auditoram termiņā, par ko sistēmas neatkarīgais auditors vienojies ar CCM, bet kas nevar pārsniegt piecpadsmit dienas pēc abu pušu komentāru saņemšanas, jāsniedz visa nepieciešamā informācija un pieprasītie paskaidrojumi. Galīgā ziņojuma sagatavošanai izmanto sākotnējo ziņojumu, kuram pievienoti visi precizējumi, ko sniegusi viena vai otra puse, kā arī AIS iespējamā reakcija uz šiem precizējumiem.
CCM publiskos galīgo ziņojumu.
Pamatojoties uz audita ziņojumu, kā arī uz citiem apstākļiem, kas ir tās rīcībā, un tostarp uz kritiku un sūdzībām attiecībā uz likumīguma pārbaudes sistēmas darbību, CCM nosaka koriģējošos pasākumus, ja tādi vajadzīgi, un nodrošina to izpildi.
Atskaites par CCM sanāksmēm attiecībā uz sistēmas neatkarīgā auditora ziņojumu padara publiski pieejamas.
VI. Institucionālā struktūra
CCM procesā iesaistītās puses ar atbilstošu un pārredzamu konkursa procedūru izraugās kvalificētu kandidātu, kas uzņemsies sistēmas neatkarīgā audita veikšanu. Atlases procesā uzmanību pievērš kandidātu kompetences analīzei audita jomā, kompetencei, kas saistīta ar mežsaimniecības nozari Kongo vai Kongo baseinā, un kandidāta uzticamībai starptautiskajā līmenī, jo īpaši attiecībā uz tā neatkarību. Tas pēc tam ar valdību, kura tam ļauj darboties pārredzamā un neatkarīgā veidā, paraksta trīs gadu līgumu, ko var pagarināt, ja to apstiprina CCM. Vajadzības gadījumā izsludina jaunu konkursu.
Neatkarīgajam auditoram jābūt birojam Brazavilā vai tāds jāizveido (uz visu līguma darbības laiku). Šim birojam jābūt pastāvīgi atvērtam līguma darbības laikā, jākalpo par kontaktpunktu starp dažādajām iesaistītajām personām un jāspēj rīkot atsevišķas auditoru misijas. Tas uz noteiktiem laikposmiem uzņems auditorus.
AIS ziņojumus un citas nepieciešamos koriģējošos pasākumus apspriež CCM. Šos koriģējošos pasākumus pēc tam dara zināmus AIS. Vajadzības gadījumā procedūru rokasgrāmatā veic izmaiņas.
VII PIELIKUMS
KONGO LIKUMĪGUMA NODROŠINĀŠANAS OPERATĪVĀS SISTĒMAS NOVĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI
Partnerattiecību nolīgumā starp Savienību un Kongo (BPN-FLEGT) ir paredzēts, ka tiek izstrādāta un ieviesta likumīguma pārbaudes sistēma (SVL), kuras mērķis ir nodrošināt, lai visi kokmateriāli un koksnes izstrādājumi, kas norādīti nolīgumā un ko no Kongo eksportē uz Savienību, ir ražoti pilnīgi likumīgi. SVL jāietver šādi aspekti: likumīgas izcelsmes kokmateriālu definīcija, kurā minēti likumi, kas jāievēro, lai tiktu izdota licence; piegāžu ķēdes kontrole, lai kokmateriāliem sekotu no meža līdz pat eksporta punktam; pārbaude par atbilstību visiem likumīguma definīcijas aspektiem un piegāžu ķēdes kontroli; licenču izdošanas procedūras un FLEGT licenču izsniegšana un, visbeidzot, neatkarīgs audits, lai nodrošinātu, ka sistēma darbojas tā, kā paredzēts.
Rezultāti, ko Savienība vēlas sagaidīt no SVL, ir vispārēji izklāstīti vairākos informatīvos ziņojumos, kurus sagatavojusi Eiropas Komisijas ekspertu grupa (1).
Novērtēšanas kritēriji
Pirms tam, kad licenču sistēma sāks pilnībā darboties, par SVL tiks veikts neatkarīgs tehnisks novērtējums – nolikumu kopīgi apstiprinās ieinteresētās personas un apvienotā komiteja. Šie novērtēšanas kritēriji nosaka rezultātus, kas jāiegūst ar SVL, un tie kalpos par pamatu novērtēšanas nolikumam. Novērtēšanas mērķis būs:
|
i) |
pārskatīt sistēmas aprakstu, īpašu uzmanību pievēršot iespējamai pārskatīšanai, kas veikta pēc BPN-FLEGT parakstīšanas; un |
|
ii) |
izpētīt sistēmas darbību praksē. |
1. Daļa. Likumīguma definīcija
Likumīgas izcelsmes kokmateriāli jādefinē, pamatojoties uz Kongo spēkā esošajiem likumiem. Izmantotajai definīcijai jābūt nepārprotamai, objektīvi pārbaudāmai un piemērojamai operatīvajā ziņā; turklāt tajā jābūt pārņemtiem vismaz likumiem, kas reglamentē šādas jomas:
— ieguves tiesības: likumīgu tiesību piešķiršana kokmateriālu ieguvei zonās, kas šajā ziņā likumīgi deklarētas,
— mežsaimniecības darbības: likumisko prasību ievērošana mežsaimniecības pārvaldības jomā, tostarp atbilstība attiecīgajiem tiesību aktiem par vidi un darbu,
— nodevas un nodokļi: likumisko prasību ievērošana attiecībā uz nodokļiem, maksājumiem un nodevām, kas tiešā veidā saistītas ar kokmateriālu ieguvi un ieguves tiesībām,
— citi lietotāji: attiecīgā gadījumā to zemes tiesību vai lietošanas tiesību ievērošana, kas uz noteiktu zemi vai resursiem pieder citām personām un ko varētu ietekmēt tiesības uz kokmateriālu ieguvi,
— tirdzniecību un muita: likumisko prasību ievērošana tirdzniecības un muitas procedūru jomā.
Vai ir iespējams skaidri identificēt juridisko instrumentu, kas ir katra definīcijas aspekta pamatā?
Vai ir precizēti kritēriji un rādītāji, kas ļauj noteikt atbilstību katram definīcijas aspektam?
Vai kritēriji/rādītāji ir skaidri, objektīvi un piemērojami operatīvajā ziņā?
Vai rādītāji un kritēriji ļauj skaidri noteikt dažādo dalībnieku lomu un pienākumus un vai pārbaudē tiek novērtēta visu attiecīgo dalībnieku darbība?
Vai likumīguma definīcija aptver visas šeit izklāstītās pastāvošo tiesību aktu galvenās jomas? Ja atbilde ir negatīva – kādēļ dažas tiesību aktus jomas nav iekļautas?
Vai ieinteresētās personas, izstrādājot definīciju, ir ņēmušas vērā visas piemērojamo tiesību aktu svarīgākās jomas?
Vai likumīguma kontroles sistēma ietver svarīgākos juridiskos noteikumus, kas identificēti iepriekšējās diskusijās starp dažādajām iesaistītajām ieinteresētajām personām?
Vai likumīguma definīcija un likumīguma kontroles matrica/tabula ir tikušas pārveidotas pēc BPN-FLEGT noslēgšanas? Vai ir definēti rādītāji un kritēriji šo pārveidojumu pārbaudei?
2. Daļa. Piegāžu ķēdes kontrole
Sistēmām, kuru mērķis ir kontrolēt piegāžu ķēdi, ir jānodrošina koksnes izstrādājumu izsekojamības uzticamību visā piegāžu ķēdē – no ieguves vai importēšanas punkta līdz eksportēšanas punktam. Ne vienmēr būs nepieciešams nodrošināt fizisku izsekojamību no eksportēšanas vietas līdz izcelsmes mežam vienam baļķim, baļķu kravai vai kādam koksnes izstrādājumam, taču vienmēr būs jānodrošina izsekojamība no meža līdz pirmajam punktam, kur notiek sajaukšana (piem., kokmateriālu termināls vai pārstrādes struktūrvienība).
2.1. Apsaimniekošanas tiesības
Tiek skaidri noteiktas zonas, kurās piešķirtas tiesības uz mežu resursiem, un šādu tiesību saņēmēji.
Vai kontroles sistēma nodrošina, ka piegāžu ķēdē nokļūst tikai kokmateriāli no tādām meža zonām, kurās piešķirtas derīgas un pieņemamas apsaimniekošanas tiesības?
Vai kontroles sistēma nodrošina, ka uzņēmumi, kas veic ieguves darbības, ir tiešām saņēmuši atbilstošas apsaimniekošanas tiesības attiecībā uz konkrētajām mežu zonām?
Vai apsaimniekošanas tiesību piešķiršanas procedūras un informācija par piešķirtajām tiesībām un to saņēmējiem tiek publiskotas?
2.2. Piegāžu ķēdes kontroles sistēmas
Visā piegāžu ķēdes garumā – no ieguves līdz eksportēšanas punktam – pastāv efektīvi kokmateriālu izsekojamības mehānismi.
Pieeja, ko izmanto kokmateriālu identifikācijai, var atšķirties, sākot no marķējuma izmantošanas atsevišķiem izstrādājumiem līdz kravai vai partijai pievienotās dokumentācijas pārbaudei. Izraugoties metodi, jāņem vērā kokmateriālu veids un vērtība, kā arī nelikumīgu vai nepārbaudītu kokmateriālu parādīšanās risks.
Vai visas iespējamās piegāžu ķēdes ir identificētas un aprakstītas kontroles sistēmā?
Vai visi piegāžu ķēdes posmi ir identificēti un aprakstīti kontroles sistēmā?
Vai noteiktas un dokumentētas metodes, ar kurām, no vienas puses, identificēt izstrādājuma izcelsmi un, no otras puses, nepieļaut, ka nākamajos piegāžu ķēdes posmos notiek sajaukšanās ar nezināmas izcelsmes kokmateriāliem?
|
— |
Kokmateriāli mežā, |
|
— |
pārvadāšana, |
|
— |
pagaidu glabāšana, |
|
— |
nogādāts pirmās pārstrādes struktūrvienībā, |
|
— |
pārstrādes struktūrvienības, |
|
— |
pagaidu glabāšana, |
|
— |
pārvadāšana, |
|
— |
nogādāts eksportēšanas punktā. |
Kādām organizācijām ir uzdota kokmateriālu plūsmu kontrole? Vai to rīcībā ir pietiekami cilvēku un citi resursi, lai sekmīgi veiktu kontroles darbības?
2.3. Daudzumi
Pastāv robusti un efektīvi mehānismi, kas katrā piegāžu ķēdes posmā ļauj izmērīt un reģistrēt kokmateriālu vai koksnes izstrādājumu daudzumus, tostarp uzticamas un precīzas aplēses, ko pirms ieguves sākuma veic par nenocirsto kokmateriālu apjomu katrā ciršanas iecirknī.
Vai kontroles sistēma sniedz kvantitatīvus datus par to, kas ienāk un iznāk nākamajos piegāžu ķēdes posmos?
|
— |
Nenocirsti koki, |
|
— |
baļķi mežā, |
|
— |
pārvadātie un glabātie kokmateriāli, |
|
— |
nogādāts ražotnē, |
|
— |
ievadīts ražošanas līnijās/pārstrādes struktūrvienībās, |
|
— |
iegūts no ražošanas līnijām/pārstrādes struktūrvienībām, |
|
— |
izvests no ražotnes, |
|
— |
nogādāts eksportēšanas punktā. |
Kādām organizācijām ir uzdots ievadīt kvantitatīvos datus kontroles sistēmā? Kāda ir kontrolēto datu kvalitāte?
Vai kvantitatīvie dati tiek reģistrēti tā, lai tos bez kavēšanās varētu savietot ar ķēdes iepriekšējiem un turpmākajiem posmiem?
Kādu informāciju par piegāžu ķēdes kontroli publisko? Kā ieinteresētās personas var piekļūt informācijai?
2.4. Pārbaudītu likumīgu kokmateriālu sajaukšana ar citādā veidā apstiprinātiem kokmateriāliem
Ja ir atļauta pārbaudītas likumīgas izcelsmes baļķu vai kokmateriālu sajaukšana ar baļķiem vai kokmateriāliem, kas iegūti no citiem avotiem, tad veic pietiekamu skaitu pārbaužu, lai novērstu tādu kokmateriālu iekļaušanu, kas nāk no nezināmiem avotiem vai iegūti bez likumīgām apsaimniekošanas tiesībām.
Vai kontroles sistēma ļauj pārbaudītus kokmateriālus sajaukt ar citiem apstiprinātiem kokmateriāliem (piem., ar importētiem kokmateriāliem vai kokmateriāliem no tādas mežu zonas, kurā ir piešķirtas likumīgas ieguves tiesības, bet kuru vēl neaptver vispārējas pārbaudes process)?
Kādi kontroles pasākumi tiek piemēroti šādos gadījumos? Piemēram, vai pārbaudes nodrošina, ka deklarētie un pārbaudītie iznākošie apjomi nepārsniedz katrā posmā pārbaudīto ienākošo apjomu summu?
2.5. Importētie koksnes izstrādājumi
Tiek veiktas atbilstošas pārbaudes, lai nodrošinātu, ka importētie kokmateriāli un koksnes izstrādājumi ir importēti likumīgi.
Kā tiek pierādīts importēto kokmateriālu un koksnes izstrādājumu likumīgums?
Kādi apstākļi ļauj pierādīt, ka importēto izstrādājumu izcelsme ir kādā trešā valstī likumīgi iegūti koki?
Vai SVL importētos kokmateriālus un koksnes izstrādājumus ļauj identificēt visā piegāžu ķēdē?
Vai tad, kad tiek izmantoti importēti kokmateriāli, uz FLEGT licences ir iespējams identificēt izcelsmes valsti, kā arī saliktu izstrādājumu sastāvdaļu izcelsmes valsti?
3. Daļa. Pārbaude
Pārbaude izpaužas kā kontroļu veikšana, lai nodrošinātu kokmateriālu likumīgumu. Tai jābūt pietiekami stingrai un efektīvai, lai ļautu konstatēt ikvienu neatbilstību prasībām – vai nu mežā, vai piegāžu ķēdē – un savlaicīgi veikt pasākumus, lai to novērsu.
3.1. Organizatoriskā struktūra
Pārbaudi veic valdība, neatkarīga organizācija vai abu iepriekš minēto asociācija, kuras rīcībā ir atbilstoši resursi, pārvaldības sistēmas un kvalificēts un apmācīts personāls, kā arī robusti un efektīvi mehānismi interešu konfliktu kontrolei.
Vai valdība ir iecēlusi vienu vai vairākas organizācijas pārbaudes uzdevumu veikšanai. Vai pilnvaras (un ar tām saistītie pienākumi) ir skaidras un ir publiskotas?
Vai organizācijai, kurai uzdota pārbaude, ir atbilstoši līdzekļi, lai sekmīgi pārbaudītu likumīguma definīciju, un sistēmas, lai kontrolētu kokmateriālu piegāžu ķēdi?
Vai organizācijai, kurai uzdota pārbaude, ir pienācīgi dokumentēta pārvaldības sistēma:
|
— |
kas nodrošina, ka tās personālam ir attiecīgā kompetence un pieredze, kas nepieciešama efektīvai pārbaudei, |
|
— |
kurā izmanto ārējo kontroli/uzraudzību, |
|
— |
kas ietver mehānismus interešu konfliktu kontrolei, |
|
— |
kas nodrošina sistēmas pārredzamību, |
|
— |
kas definē un izmanto pārbaudes metodoloģiju? |
3.2. Pārbaude attiecībā pret likumīguma definīciju
Ir skaidri definēts tas, kas jāpārbauda. Pārbaudes metodoloģija ir dokumentēta, un tās mērķis ir nodrošināt, lai šis process būtu sistemātisks, pārredzams, balstīts uz pierādījumiem, tiktu veikts ar regulāriem intervāliem un aptvertu visu, kas ietverts definīcijā.
Vai pārbaudes metodoloģija aptver visus likumīguma definīcijas aspektus un vai tā ietver atbilstības testus kopā ar visiem konkrētajiem rādītājiem?
Vai pārbaudei ir vajadzīgas:
|
— |
dokumentu un apsaimniekošanas reģistru pārbaudes un darbības pārbaudes uz vietas (pat bez brīdinājuma), |
|
— |
informācijas vākšana no ārējām ieinteresētajām personām, |
|
— |
pārbaudes darbību reģistrācija, kas ārējiem auditoriem un neatkarīgam kontrolierim ļauj veikt kontroles? |
Vai institucionālie pienākumi un lomas ir skaidri definēti un piemēroti?
Vai rezultāti pārbaudei attiecībā uz likumīguma definīciju tiek publiskoti?
Kā ieinteresētās personas var piekļūt informācijai?
3.3. Piegāžu ķēdes kontroles sistēmu pārbaude
Pastāv skaidra piemērošanas joma, kas precizē to, kas ir jāpārbauda un kas attiecas uz visu piegāžu ķēdi – no ieguves līdz eksportēšanai. Pārbaudes metodoloģija ir dokumentēta, tās mērķis ir nodrošināt, lai šis process būtu sistemātisks, pārredzams, balstīts uz pierādījumiem, tiktu veikts ar regulāriem intervāliem un aptvertu visu, kas ietverts piemērošanas jomā, un tā paredz datu regulāras un tūlītējas pārbaudes katrā ķēdes posmā.
Vai institucionālie pienākumi un lomas ir skaidri definēti un piemēroti?
Vai pārbaudes metodoloģija pilnībā aptver pārbaudes par piegāžu ķēdes kontrolēm? Vai tas ir pienācīgi precizēts pārbaudes metodoloģijā?
Kas pierāda, ka piegāžu ķēdes kontroļu pārbaude tiešām ir veikta?
Datu savietošana
|
— |
Kādai organizācijai ir uzdota datu savietošana? Vai tās rīcībā ir pietiekami cilvēku un citi resursi, lai sekmīgi veiktu datu pārvaldības darbības? |
|
— |
Vai pastāv metodes atbilstības novērtēšanai starp nenocirstajiem kokmateriāliem un kokmateriāliem, kas nogādāti ražotnē/eksportēšanas punktā? |
|
— |
Vai pastāv metodes atbilstības novērtēšanai starp ievadītajiem neapstrādātajiem kokmateriāliem un iegūtajiem pārstrādātajiem izstrādājumiem zāģētavās un citās ražotnēs? |
|
— |
Vai ir iespējams veikt uzticamu savietošanu pa atsevišķiem izstrādājumiem vai koksnes izstrādājumu partijām visā piegāžu ķēdē? |
|
— |
Kādas informācijas sistēmas un paņēmieni tiek izmantoti, lai glabātu un savietotu datus, kā arī lai tos reģistrētu? Vai pastāv efektīvas sistēmas datu drošībai? |
Vai rezultāti pārbaudei par piegāžu ķēdes kontroli tiek publiskoti? Kā ieinteresētās personas var piekļūt informācijai?
3.4. Neatbilstība
Pastāv operatīvs un efektīvs mehānisms, ar ko ierosināt un īstenot atbilstošus koriģējošos pasākumus gadījumos, kad tiek atklāti pārkāpumi.
Vai pārbaudes sistēmā ir definēta iepriekš minētā prasība?
Vai ir ieviesti mehānismi neatbilstības novēršanai? Vai tos piemēro praksē?
Vai pārkāpumi un veiktie koriģējošie pasākumi tiek pienācīgi reģistrēti? Vai tiek novērtēta koriģējošo pasākumu efektivitāte?
Kādu informāciju par atklātajiem pārkāpumiem publisko?
4. Daļa. Licence
Visu atbildību par FLEGT licenču izdošanu Kongo ir uzticējusi licenču izdevējiestādei. FLEGT licences tiek piešķirtas atsevišķām kravām vai uzņēmējiem.
4.1. Organizatoriskā struktūra
Kādai organizācijai ir uzdota FLEGT licenču izdošana?
Vai tās iestādes loma, kurai uzdota licenču izdošana, kā arī tās personāla loma attiecībā uz FLEGT licenču piešķiršanu ir skaidri definēta un publiskota?
Vai ir definētas prasības attiecībā uz kompetenci un vai ir ieviesti iekšējās kontroles pasākumi personālam, kas strādā iestādē, kurai uzdota licenču izdošana?
Vai iestādei, kurai uzdota licenču izdošana, ir atbilstoši resursi šī uzdevuma veikšanai?
4.2. Licenču izdošana
Vai iestāde, kas atbildīga par licenču izdošanu, ievēro dokumentētas procedūras licenču izdošanai? Vai šīs procedūras, tostarp iespējamā maksājamā nodeva, tiek publiskotas?
Ar ko var pierādīt, ka šīs procedūras tiek pareizi piemērotas praksē?
Vai izdotās atļaujas un noraidītas atļaujas tiek pienācīgi reģistrētas? Vai reģistrētajos datos tiek skaidri norādīti apstākļi, uz kuriem pamatojoties tiek izdotas licences?
4.3. Licences atsevišķām krāvām
Vai licence piešķirta vienai vienīgai kravai?
Vai eksporta kravas likumīgums tiek pierādīts ar valdības pārbaudes un izsekojamību sistēmu palīdzību?
Vai nosacījumi, kas reglamentē licenču izdošanu, ir skaidri definēti un tiek darīti zināmi eksportētājam un pārējām attiecīgajām personām?
Kādu informāciju par piešķirtajām licencēm publisko?
5. Daļa. Norādījumi par sistēmas neatkarīgo auditu
Sistēmas neatkarīgais audits (AIS) ir neatkarīgs no Kongo mežsaimniecības nozares regulēšanas struktūrām. Tā mērķis ir saglabāt FLEGT licencēšanas sistēmas uzticamību, nodrošinot, ka visi Kongo SVL aspekti darbojas tā, kā paredzēts.
5.1. Institucionālie noteikumi
5.1.1. Iestādes iecelšana
Kongo ir oficiāli atzinusi AIS funkcijas un ļauj tam darboties efektīvā un pārredzamā veidā.
5.1.2. Neatkarība no pārējiem SVL aspektiem
Organizācijas un personas, kas piedalās mežu resursu pārvaldībā vai regulēšanā, tiek skaidri nošķirtas no tām, kas iesaistītas neatkarīgajā auditā.
Vai valdība ir pieņēmusi dokumentētas prasības attiecībā uz neatkarīgā auditora neatkarību? Vai ir paredzēts, ka organizācijām vai personām, kam ir noteiktas komerciālas intereses vai institucionāla loma Kongo mežsaimniecības nozarē, netiek atļauts veikt neatkarīga auditora funkcijas?
5.1.3. Neatkarīga auditora iecelšana
Neatkarīgais auditors ir iecelts, izmantojot pārredzamu mehānismu, un uz tā darbībām attiecas skaidri un publiskoti noteikumi.
Vai valdība ir publicējusi neatkarīgā auditora darbības reglamentu?
Vai valdība ir dokumentējusi neatkarīgā auditora iecelšanas procedūras un tās publiskojusi?
5.1.4. Sūdzību izskatīšanas mehānisma ieviešana
Pastāv mehānisms to sūdzību un konfliktu risināšanai, kas rodas saistībā ar neatkarīgo auditu. Šis mehānisms ļauj izskatīt jebkuru sūdzību attiecībā uz licencēšanas sistēmas darbību.
Vai pastāv dokumentēts sūdzību izskatīšanas mehānisms, kas pieejams visām ieinteresētajām personām?
Vai ir zināms, kā sūdzības tiek pieņemtas, dokumentētas un (ja vajadzīgs) nodotas augstākam līmenim, un kādi pasākumi tiek veikti saistībā ar tām?
5.2. Neatkarīgais auditors
5.2.1. Organizatoriskās un tehniskās prasības
Neatkarīgais auditors savas funkcijas veic neatkarīgi no pārējiem likumīguma nodrošināšanas sistēmas aspektiem un darbojas saskaņā ar dokumentētu pārvaldības struktūru un tādām darbībām un procedūrām, kas atbilst labas prakses piemēriem, kuri atzīti starptautiskajā līmenī.
Vai neatkarīgais auditors darbojas saskaņā ar dokumentētu pārvaldības sistēmu, kas atbilst ISO 62, 65 vai līdzīgiem standartiem?
5.2.2. Audita metodoloģija
Neatkarīgā audita metodoloģijas pamatā ir pierādījumu sniegšana, un to veic pēc precīziem un biežiem intervāliem.
Vai neatkarīgā audita metodoloģijā ir precizēts, ka visu rezultātu pamatā jābūt objektīviem pierādījumiem attiecībā uz SVL darbību?
Vai metodoloģijā ir precizēti maksimālie intervāli, ar kādiem tiks pārbaudīts katrs SVL aspekts?
5.2.3. Audita darbības joma
Neatkarīgais auditors darbojas saskaņā ar reglamentu, kurā ir skaidri noteikts, par ko jāveic audits, un kurš aptver visas prasības, kas noteiktas attiecībā uz FLEGT licenču izdošanu.
Vai neatkarīgā audita metodoloģija aptver visus SVL aspektus, un vai tajā ir norādīti galvenie efektivitātes testi?
5.2.4. Prasības attiecībā uz ziņojumiem
Neatkarīgais auditors apvienotajai komitejai sniedz regulārus ziņojumus par likumīguma nodrošināšanas sistēmas darbību, tostarp par trūkumiem un to novēršanai veikto koriģējošo pasākumu novērtējumu.
Vai neatkarīgā auditora reglamentā ir precizētas prasības attiecībā uz ziņojumiem un šo ziņojumu sniegšanas biežumu?
(1) http://ec.europa.eu/development/policies/9interventionareas/environment/forest/flegt_briefing_notes_en.cfm
VIII PIELIKUMS
|
Darbība Periods |
2009 |
2010 |
2011 |
2012 |
2013 |
2014 |
2015 |
2016 |
2017 |
||||||||||||||||||||||||||||||
|
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
10 |
11 |
12 |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
10 |
11 |
12 |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
10 |
11 |
12 |
||||||||
|
1 |
Nolīguma parafēšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2 |
Kopīga saskaņošanas un uzraudzības mehānisma ieviešana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 |
Ratifikācijas procedūras uzsākšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4 |
Kongo puses Tehniskā sekretariāta izveide un apgādāšana ar nepieciešamo aprīkojumu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
5 |
Papildu finansējuma meklēšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 |
Likumīguma pārbaudes sistēmas attīstība un visu nepieciešamo pasākumu sīkāka izstrāde (sk. V pielikumu) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
7 |
Izsekojamības konsultanta pieņemšana darbā (ES izsekojamības projekts) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
8 |
Izsekojamības projekta īstenošana (ES projekts) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 |
Papildināmie normatīvie un administratīvie akti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
10 |
Dažādo kontroles un pārbaudes struktūru pienākumu sīkāka izstrāde |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
11 |
Mežsaimniecības ģenerālinspekcijas (IGEF) kapacitātes stiprināšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
12 |
DGEF/DDEF/brigāžu kapacitātes stiprināšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
13 |
Pilsoniskās sabiedrības kapacitātes stiprināšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
14 |
Saziņas plāna īstenošana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
15 |
Privāto sertifikācijas sistēmu novērtēšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
16 |
Procedūru rokasgrāmatas izstrāde attiecībā uz likumīguma neievērošanu un sankcijām |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17 |
Attīstības plānu izstrādes un apstiprināšanas turpināšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
18 |
FLEGT informācijas izvietošana tīmekļa vietnē |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
19 |
Nolīguma ratifikācija (d.v.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
20 |
Nolīguma īstenošanas apvienotās komitejas izveide (d.v.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
21 |
Sistēmas neatkarīgā auditora pieņemšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
22 |
IGEF pirmā misija likumīguma sertifikātu izdošanai |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
23 |
Likumīguma pārbaudes sistēmas operacionālā novērtēšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
24 |
Abu pušu deklarācija par FLEGT licenču darbību |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
25 |
Pirmās FLEGT licences izdošana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Darbība Periods |
2009 |
2010 |
2011 |
2012 |
2013 |
2014 |
2015 |
2016 |
2017 |
||||||||||||||||||||||||||||||
|
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
10 |
11 |
12 |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
10 |
11 |
12 |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
10 |
11 |
12 |
||||||||
|
1 |
Likumīguma pārbaudes sistēmas rutīnas darbība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2 |
Likumīguma pārbaudes sistēmas īstenošanas uzraudzība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 |
Tehniskā sekretariāta darbība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4 |
Apvienotās komitejas darbība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
5 |
Sistēmas neatkarīgi auditi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 |
Tirgus uzraudzība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
7 |
Ietekmes uzraudzība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
8 |
Tīmekļa vietnes uzraudzība un informācijas izplatīšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 |
Nolīguma īstenošanas novērtēšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IX PIELIKUMS
CITI ATBILSTOŠIE PASĀKUMI
Brīvprātīgā partnerattiecību nolīguma efektīvai īstenošanai ir nepieciešama atbalsta pasākumu veikšana. Jomas, kurās nepieciešami šādi atbalsta pasākumi, ir šādas:
|
1) |
IGEF kapacitātes stiprināšana; |
|
2) |
pilsoniskās sabiedrības kapacitātes stiprināšana; |
|
3) |
papildināmie normatīvie un administratīvie akti; |
|
4) |
saziņas plāna īstenošana; |
|
5) |
tehniskā sekretariāta izveide. |
Šie pasākumi ir sīkāk izklāstīti turpmākajās nodaļās.
Attiecībā uz šo pasākumu, kā arī noteiktu likumīguma pārbaudes sistēmas aspektu īstenošanu pusēm ir jānodrošina, ka tiek sniegts atbilstošs atbalsts cilvēku, tehnisko un finanšu resursu ziņā. Puses apņemas vajadzības gadījumā meklēt nepieciešamo papildu finansējumu, kas tiks izmantots saskaņā ar nolīguma 15. pantu.
1. Mežsaimniecības ģenerālinspekcijas kapacitātes stiprināšana
Saistībā ar kokmateriālu likumīguma pārbaudi Mežsaimniecības ģenerālinspekcijai būs jāīsteno misijas uz vietas un jāveic likumīguma tabulās iekļauto indikatoru un izsekojamības ķēdes pārbaude mežsaimniecības uzņēmumos, departamentu mežsaimniecības direkcijās, brigādēs un citos decentralizētos publiskos dienestos, kas iesaistīti mežsaimniecības pārvaldībā tādās jomās kā vide, muita, nodokļi, nodarbinātība, tirdzniecība u. c.
Pēc šīs pārbaudes tā veiks likumīguma sertifikātu izdošanu un dos rīkojumus Eksportam paredzēto mežsaimniecības izstrādājumu kontroles dienestam (SCPFE) izdod FLEGT licences.
Ir arī nepieciešams veikt IGEF pārstrukturēšanu, lai tā varētu labāk īstenot savas misijas.
Šim nolūkam šajā struktūrā tiks izveidota vienība, kura nodarbosies ar likumīguma pārbaudi, likumīguma sertifikātu izdošanu un kontroli par FLEGT licenču izdošanu, un būs nepieciešams pastiprināt šīs vienības kapacitāti, lai tā varētu sekmīgi pildīt šos uzdevumus. Šīs vienības darbinieku skaitu noteiks sistēmas attīstības stadijas laikā.
Šo amatu aprakstu un papildu apmācību noteiks sistēmas attīstības stadijas laikā. Jāparedz apmācības pasākumi šādās jomās: FLEGT tabulas apgūšana, mežsaimniecības attīstības un piegāžu ķēdes audits, darbs ar GPS, noteiktas SIG programmatūras lietošana, datu bāžu pārvaldības principi un SIGEF izmantošana.
Turklāt ir jāparedz arī noteikts aprīkojums (transportlīdzekļi, biroja tehnika un ierīces izmantošanai uz vietas).
Papildus tam un tiktāl, ciktāl tas vajadzīgs nolīguma pareizai darbībai, varēs noteikt un īstenot īpašus apmācības pasākumus arī citiem iestāžu darbiniekiem, kas iesaistīti likumīguma kontrolē un pārbaudē.
2. Pilsoniskās sabiedrības kapacitātes stiprināšana
BPN īstenošana cita starpā ir atkarīga no likumīguma pārbaudes sistēmas, kokmateriālu izsekojamības un sistēmas neatkarīga audita pienācīgas darbības. Kongo pilsoniskā sabiedrība, kas ir viena no šajā procesā ieinteresētajām pusēm, ir iecerējusi veicināt tā īstenošanu ar oficiālas vietējās struktūras palīdzību, pamatojoties uz rezultātiem un pieredzei, kas gūta Mežu neatkarīgas novērošanas (OIF) projektā, ko laika posmā no 2007. līdz 2009. gadam Kongo īstenoja Resources Extraction Monitoring un Forest Monitor.
Šo struktūru veido viena vai vairākas vietējās NVO, kurām palīdz viena starptautiska NVO ar pieredzi neatkarīgas novērošanas jomā. Turklāt šīm vietējām NVO palīdz arī eksperti no līdzīgām OIF projekta grupām.
Oficiālā vietējā struktūra sev izvirza vispārēju mērķi veicināt mežsaimniecības nozares labu pārvaldību kopumā. Tai ir šādi konkrētie mērķi:
|
— |
uzlabot sistēmas, ar kurām valsts piemēro mežu tiesību aktus, |
|
— |
stiprināt pilsoniskās sabiedrības kapacitāti neatkarīgas novērošanas jomā, |
|
— |
sekmēt meža tiesību aktu piemērošanas un pārvaldības uzlabošanu, |
|
— |
dokumentēt un nodot sertifikātu un FLEGT licenču izdevējiestādes rīcībā savākto informāciju, |
|
— |
dokumentēt un nodot Nolīguma īstenošanas apvienotās komitejas rīcībā savākto informāciju. |
Turklāt papildus šai oficiālajai struktūrai, kas saistīta ar neatkarīgu novērošanu, ir jāparedz vispārēja pilsoniskās sabiedrības organizāciju kapacitātes uzlabošana.
Šajā ziņā pilsoniskās sabiedrības kapacitāte tiks stiprināta šādās jomās:
apmācība un neatkarīga novērošana, FLEGT tabulas pārvaldīšana, informācijas pārvaldība un apstrāde, tīmekļa vietņu pārvaldība, saziņas tehnoloģijas, izskaidrošana vietējām kopienām un pamatiedzīvotājiem, konfliktu risināšanas paņēmieni un mežsaimniecības pārvaldības principi.
Praktiskie aspekti tiks precizēti pēc saskaņošanas starp iesaistītajām pusēm.
Puses centīsies atvieglot piekļuvi īpašiem finanšu resursiem šīs stiprināšanas īstenošanai.
3. Papildināmie normatīvie un administratīvie akti
Izstrādājot kokmateriālu likumīguma tabulas, tika konstatēts, ka mežu tiesību aktos netiek ņemti vērā un netiek reglamentēti daži aspekti, kas tiešā vai netiešā veidā saistīti ar mežu resursu ilgtspējīgu pārvaldību, piemēram, vietējo un pamatiedzīvotāju kopienu, kā arī pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana mežu pārvaldībā, valsts mežu plantāciju nodošana pārvaldībā, standartu noteikšana mežsaimniecības darbiem. Īstenojot brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu, ir nepieciešams aktualizēt Mežu kodeksu un izstrādāt papildu normatīvos aktus. Normatīvie akti jāizstrādā arī citās jomās.
Šā uzdevuma veikšanā tiks pieņemts darbā starptautisks konsultants un divi vietējie konsultanti.
Izstrādāto tiesību aktu projektus apstiprinās visas mežu pārvaldībā iesaistītās puses (vietējās pašvaldības, publiskie dienesti, privātais sektors, vietējās un pamatiedzīvotāju kopienas, pilsoniskā sabiedrība), un tas notiks departamentu semināros un vienā visas valsts līmeņa seminārā Brazavilā.
Šeit iekļautais saraksts ar izstrādājamo tiesību aktu projektiem nav izsmeļošs un tiks papildināts atbilstoši tam, kā parādīsies jaunas problēmas.
3.1. Attiecīgās ministrijas
Vides ministrija
|
1) |
rīkojums, ar ko precizē ietekmes novērtējumu veikšanas un apstiprināšanas kārtību; |
|
2) |
rīkojums par procedūrām kontrolei/inspekcijai, ko Vides ģenerāldirekcija veic par normatīvo un administratīvo aktu ievērošanu vides jomā; |
Tieslietu ministrija
|
1) |
Likums par pamatiedzīvotāju tiesību veicināšanu un aizsardzību Kongo Republikā; |
Darba ministrija
|
1) |
tiesību akts, ar ko precizē izglītības atestātu izdošanu; |
|
2) |
algas reģistra paraugi; |
|
3) |
darba un drošības negadījumu reģistra paraugi; |
Mežsaimniecības ministrija
|
1) |
tiesību akts, ar ko precizē nosacījumus valsts plantāciju nodošanai trešām personām; |
|
2) |
rīkojums, ar ko nosaka kokmateriālu izsekojamības principus; |
|
3) |
rīkojums, ar ko nosaka mežsaimniecības standartus plantācijām; |
|
4) |
pamatdekrēts, ar ko pieņem nosacījumus mežu saskaņotai līdzdalības pārvaldībai, kuri minēti Mežu kodeksa 1. panta 2. punktā un aptver:
|
|
5) |
dekrēts, ar ko nosaka veidu, kādā vietējās un pamatiedzīvotāju kopienas, kā arī pilsoniskā sabiedrība tiek iesaistītas lēmumu pieņemšanā specifikāciju izstrādes procesā; |
|
6) |
īstenošanas tiesību akts, kurā tiek precizēti trīs dažādie aspekti, kas attiecas uz kopienu mežiem: kopienu mežu jēdziens, zonu veidošanas process un šo mežu pārvaldības procedūras, kas nodrošina visu dalībnieku iesaistīšanu; |
|
7) |
īstenošanas tiesību akts, ar ko nosaka vietējo un pamatiedzīvotāju kopienu iesaistīšanu attīstības plāna īstenošanā (kopienas un citu zonu veidošanu); |
|
8) |
īstenošanas tiesību akts, ar no nosaka pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu un/vai pilsoniskās sabiedrības pārstāvju iekļaušanu dažādajās komisijās (mežu koncesiju piešķiršana, mežsaimniecības profesionālo apstiprinājumu piešķiršana, u. c.). Ar šo tekstu tiks noteikti arī kritēriji šo pilsoniskās sabiedrības pārstāvju atlasei; |
|
9) |
tiesību akts, ar ko nosaka kontroles un pārbaudes kārtību; |
|
10) |
rīkojums par importējamo un eksportējamo kokmateriālu un tranzīta kokmateriālu kontroles procedūrām; |
|
11) |
tiesību akts par tādu objektu vai darbu pieņemšanu, kas ļauj pierādīt, ka ir ievērotas specifikācijas un nolīguma protokoli; |
|
12) |
citi tiesību akti, kas jāpapildina, lai Mežu kodeksu īstenotu saskaņā ar FLEGT labas pārvaldības principiem mežsaimniecības nozarē. |
Šajā ziņā, kā arī lai nodrošinātu to saistību izpildi, kas paredzētas FLEGT brīvprātīgajā partnerattiecību nolīgumā starp Kongo un Savienībā, īstenošanas tiesību aktu priekšlikumiem ir jānodrošina labas pārvaldības principu ievērošana mežsaimniecības nozarē.
Principiem, kam jābūt daļai no papildu tiesību aktiem
Lai tie būtu efektīvi un atbilstu likumīguma tabulai un FLEGT principiem, ir nepieciešams, lai Mežu kodeksa papildu tiesību akti būtu spēkā ne vēlāk kā pirmās licences izdošanas brīdī.
Kopienu tiesību atzīšana
Līdzdalība
Pilsoniskās sabiedrības un vietējo un pamatiedzīvotāju kopienu līdzdalība un iesaistīšana programmu izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā. Ir jāizstrādā īstenošanas tiesību akti, kas nosaka vietējo un pamatiedzīvotāju kopienu, kā arī pilsoniskā sabiedrības iesaistīšanu.
Pārredzamība
Jāiekļauj noteikumi, lai mežsaimniecības pārvaldībā nodrošinātu pārredzamību un publiskotu informāciju. Šiem noteikumiem jāparedz arī kārtība, kādā notiek apspriešanās ar vietējām un pamatiedzīvotāju kopienām un kā tās tiek informētas.
Kopienu meži
Šī jēdziena nav 2000. gada 20. novembra Likumā 16-2000 par Mežu kodeksu.
Šo jēdzienu var ņemt vērā 2 iespējamos veidos, proti, kā 1) kopienu sēriju meži attīstības plānā un 2) vietējo pašvaldību meži.
Neatkarīga novērošana
Noteikumi par pilsoniskās sabiedrības neatkarīga novērotāja izveidi, kam būs jāpiedalās apsaimniekošanas atļauju piešķiršanā, attīstības plānu izstrādē un īstenošanā un Mežu fonda pārvaldības komitejas darbā. Novērotāji būtu jāizraugās ar konkursu un pārredzamā veidā.
3.2. Metodoloģija
Jauno normatīvo un administratīvo aktu priekšlikumi ir noslēgums vispārējam procesam, kurā notiek apspriešanās ar visām iesaistītajām personām.
Apspriešanās ar kopienām un pilsonisko sabiedrību
Lai nodrošinātu vietējo un pamatiedzīvotāju kopienu pienācīgu iesaistīšanu Mežu kodeksu papildinošo tiesību aktu izstrādē, ir nepieciešams, lai vietējo un pamatiedzīvotāju kopienu organizācijas, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas sāk rīkoties un attīsta efektīvu līdzdalības un pārstāvības procesu.
Priekšlikumu izstrādes komisijas izveide
Lai nodrošinātu visu iesaistīto pušu līdzdalību Mežu kodeksu papildinošo tiesību aktu izstrādē, tiek ierosināts izveidot tiesību aktu projektu izstrādes komisiju, kurā būs pārstāvji no visām iesaistītajām pusēm. Papildus šai īstenošanas tiesību aktu izstrādei par notiekošajām diskusijām ir jāveic apspriešanās ar kopienām un pilsonisko sabiedrību. Šāda apspriešanās jāveic vismaz divpadsmit mēnešu laika posmā.
Apspriešanās ar vietējām kopienām, pamatiedzīvotājiem un pilsonisko sabiedrību un to līdzdalība procesā būtu jāatbalsta ar finanšu līdzekļiem un jāatvieglo ar ekspertu komiteju, kurā būtu visas valsts līmeņa un apakšreģionālā līmeņa pilsoniskās sabiedrības organizāciju locekļi.
Apspriešanās posmi, kam jābūt daļai no apspriešanās atbalsta projekta
Semināri, kuros vietējās un pamatiedzīvotāju kopienas informē un ar tām apspriežas par kodeksu papildinošo tiesību aktu izstrādi, kā arī apkopo to nostājas attiecība uz noteikumiem, kuri jāņem vērā to labā.
Semināri, kuros nosaka kārtību kopienu un pilsoniskās sabiedrības līdzdalībai un pārstāvībai Mežu kodeksu papildinošo tiesību aktu izstrādes komisijā.
Mežu kodeksu papildinošo tiesību aktu provizoriskā projekta izstrāde ar pilsoniskās sabiedrības un vietējo un pamatiedzīvotāju kopienu līdzdalību.
Semināri, kuros ar vietējām un pamatiedzīvotāju kopienām apspriežas par Mežu kodeksa provizorisko projektu.
Provizoriskā projekta pārskatīšana, ko veic Mežu kodeksu papildinošo tiesību aktu izstrādes komisija, lai iekļautu jautājumus, kurus izvirzījušas kopienas un pilsoniskā sabiedrība.
Semināri, kuros izvērtē noteikumus, kas iekļauti provizoriskajā likumprojektā, un nosaka stratēģiju to atbalstam Parlamentā.
4. Saziņas plāns
Šis saziņas plāns ir paredzēts, lai ar Brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu (BPN) iepazīstinātu sabiedrību.
Konteksts:
BPN attiecas uz ļoti svarīgu ekonomikas nozari, proti, mežsaimniecību, un tādēļ ar to ir jāiepazīstina sabiedrība. Tāpēc ir nepieciešams īstenot informēšanas programmu, lai ar to iepazīstinātu mežsaimniecības uzņēmumu un attiecīgo iestāžu departamentu direkciju amatpersonas un sabiedrību.
Tiek izstrādāts saziņas plāns, kura mērķis ir:
|
— |
informēt Kongo sabiedrību par:
|
|
— |
sagatavot BPN ratifikāciju no Kongo puses, |
|
— |
konstatēt papildu informēšanas vajadzības, |
|
— |
panākt ieinteresēto personu sadarbību pēc BPN stāšanās spēkā – brīdī, kad to sāks īstenot. |
Stratēģiskā ziņā būs nepieciešams:
|
— |
dažādos dalībniekus un mežsaimniecības nozares ieinteresētās personas mobilizēt attiecībā uz BPN nepieciešamību un svarīgumu Kongo, |
|
— |
informēt plašāku sabiedrību par posmiem, kas jau pabeigti ceļā uz BPN noslēgšanu, |
|
— |
panākt BPN ratifikācijas un īstenošanas atspoguļošanu plašsaziņas līdzekļos, |
|
— |
informēt par BPN sabiedrību, |
|
— |
informēt par BPN ietekmi. |
4.1. Mērķauditorija
Tika noteikta šāda mērķauditorija. Tiks izstrādāti tai paredzēti vēstījumi, un tiks izmantoti atbilstoši saziņas līdzekļi.
4.1.1. Vietējie dalībnieki
|
— |
Valdības struktūras, |
|
— |
mežu administrācija, |
|
— |
citas iestādes, kas iesaistītas šajā nozarē, |
|
— |
vietējās iestādes, |
|
— |
vietējās un pamatiedzīvotāju kopienas mežu apgabalos, |
|
— |
mežsaimniecības uzņēmumi, |
|
— |
pilsoniskā sabiedrība, |
|
— |
mežu saglabāšanas un aizsardzības NVO. |
4.1.2. Starptautiskie dalībnieki
|
— |
Importētāji un starpnieki, |
|
— |
federācijas un citas institūcijas, kas iesaistītas kokmateriālu nozarē, |
|
— |
mežu saglabāšanas un aizsardzības NVO, |
|
— |
ieguldītāji, |
|
— |
banku pārstāvji u. c. |
4.2. Veicamie pasākumi
Saziņas pasākumi, kas jāveic attiecībā uz šiem darbiniekiem, ir šādi:
|
4.2.1. |
Vietējā līmenī – rīkot:
|
|
4.2.2. |
Starptautiskajā līmenī:
|
4.3. Vēstījumu saturs
Vēstījumi, kas jāizstrādā un jāizplata, attieksies uz:
|
— |
sociālajām un sociālkultūras priekšrocībām, ko funkcionāls BPN sniegs Kongo, |
|
— |
priekšrocībām videi, ko funkcionāls BPN sniegs Kongo mežiem, |
|
— |
komerciālajām priekšrocībām, ko funkcionāls BPN sniegs Kongo uzņēmējiem, |
|
— |
mērķiem, ko Kongo vēlas panākt ar funkcionālu BPN, |
|
— |
ekonomiskajām priekšrocībām Kongo, |
|
— |
citām iespējamajām sekām, ko BPN varētu radīt Kongo. |
4.4. Atbildīgie par īstenošanu
Par saziņas plāna īstenošanu citu starpā ir atbildīgs BPN/FLEGT Kongo puses Tehniskais sekretariāts, kas pakļauts Mežsaimniecības ministrijas kabinetam:
|
— |
multidalībnieku grupa ierosina darbības attiecībā uz publiskajām iestādēm, parlamentu un mežsaimniecības uzņēmumiem, |
|
— |
pilsoniskās sabiedrības organizācijas nodarbojas ar darbībām attiecībā pret vietējām un pamatiedzīvotāju kopienām. |
5. Par BPN uzraudzību atbildīgais tehniskais sekretariāts (Kongo puse)
Attiecībā uz jautājumiem, kas ir tās ziņā, Kongo puse izveido atbalsta struktūru BPN uzraudzībai, kurā apvienotas visas FLEGT procesā iesaistītās puses (publiskās administrācijas, privātais sektors un pilsoniskā sabiedrība), lai atbalstītu Kongo puses sagatavošanu Nolīguma īstenošanas apvienotajā komitejā un atvieglotu komitejas pieņemto lēmumu uzraudzību. Šo struktūru sauc par tehnisko sekretariātu.
5.1. Misijas
Tehniskajam sekretariātam attiecībā uz Kongo puses jautājumiem tiks uzdots:
|
— |
uzraudzīt BPN īstenošanas grafika ievērošanu, |
|
— |
analizēt neatkarīgā auditora ziņojumus, |
|
— |
gatavot Kongo dokumentus Nolīguma īstenošanas apvienotajai komitejai, |
|
— |
gatavot Nolīguma īstenošanas apvienotās komitejas un Nacionālās Konsultatīvās grupas sesijas (sanāksmes), |
|
— |
nodrošināt to, ka Mežsaimniecības ģenerālinspekcija un pārējās iesaistītās struktūras pareizi īsteno likumīguma pārbaudi, |
|
— |
izvērtēt/novērtēt to, kas nepieciešams Kongo iesaistīto personu efektīvai darbībai, |
|
— |
nodrošināt saziņas plāna īstenošanu, |
|
— |
izskatīt un pieņemt likumus papildinošo tiesību aktu projektus un rīkojumus attiecībā uz likumīgumu, |
|
— |
ierosināt visus pasākumus, kas nepieciešami tam, lai atvieglotu BPN stāšanos spēkā un īstenošanu, |
|
— |
nodrošināt periodisku ziņojumu sagatavošanu par kokmateriālu tirgu, |
|
— |
nodrošināt, ka tiek īstenoti pasākumi, kas paredzēti, lai stiprinātu privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības kapacitāti, |
|
— |
ierosināt atbilstošus pasākumus, lai novērstu iespējamās grūtības saistībā ar BPN īstenošanu, ko konstatējusi apvienotā komiteja, |
|
— |
nodrošināt periodisku ziņojumu sagatavošanu par kokmateriālu tirgus stāvokli. |
5.2. Tehniskā sekretariāta sastāvs:
Tehniskajam sekretariātam ir:
|
— |
priekšsēdētājs, |
|
— |
priekšsēdētāja vietnieks, |
|
— |
referents, |
|
— |
referenta palīgs, |
|
— |
locekļi: publisko administrāciju, privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. |
X PIELIKUMS
PUBLISKOJAMĀ INFORMĀCIJA
1. Ievads
Brīvprātīgā partnerattiecību nolīguma (BPN) īstenošanai cita starpā ir nepieciešams, lai būtu pieejama informācija par BPN, mērķiem, īstenošanu, uzraudzību un kontroli. Šī informācija jāpublisko Nolīguma īstenošanas apvienotajai komitejai un katrai no pusēm, lai tādējādi nodrošinātu to, ka visi dalībnieki pienācīgi saprot FLEGT licencēšanas sistēmu, kā arī labu pārvaldību mežsaimniecības pārvaldības jomā.
2. Informācija, ko publisko mežsaimniecības administrācija un pārējie dalībnieki
Tiks publiskota šāda informācija:
|
|
Juridiskā informācija:
|
|
|
Informācija par gada mežsaimniecības produkciju Kongo:
|
|
|
Informācija par atļauju piešķiršanas procesu un atļauju saņēmējiem:
|
|
|
Informācija par mežsaimniecības attīstību:
|
|
|
Informācija par pārstrādi:
|
|
|
Informācija par likumīguma kontroli:
|
|
|
Informācija par ieņēmumiem mežsaimniecības nozarē:
|
|
|
Informācija par tirdzniecību ar Savienību:
|
|
|
Informācija, ko publisko Savienība, ir šāda:
|
Kongo pusei tiks regulāri sniegta informācija par kokmateriālu un koksnes izstrādājumu cenām, ko piemēro Savienības tirgū.
3. Informācija, ko publiskos apvienotā komiteja
3.1. Atskaites par apvienotās komitejas sanāksmēm un pārskati par lēmumiem
3.2. Kopīgs ziņojums, kurā iekļauta jo īpaši šāda informācija:
|
a) |
pasākumi, ko abas puses veikušas, lai nepieļautu nelikumīgas izcelsmes kokmateriālu un koksnes izstrādājumu importu un tādējādi nodrošinātu FLEGT licencēšanas sistēmas pareizu darbību; |
|
b) |
gadījumi, kad Kongo netiek ievērota FLEGT licencēšanas sistēma, un to, kas darīts, lai risinātu šādus gadījumus; |
|
c) |
gadījumu skaits, kad piemērots 9. panta 1. punkts (1), kā arī attiecīgo koksnes izstrādājumu daudzums; |
|
d) |
darbības, kuru mērķis ir nepieļaut, ka nelikumīgas izcelsmes kokmateriāli un koksnes izstrādājumi tiek eksportēti uz tirgiem ārpus Savienības vai tiek pārdoti vietējā tirgū; |
|
e) |
progress, kas panākts attiecībā uz to līguma mērķu un darbību īstenošanu, kam BPN paredzēts noteikts termiņš, un visus jautājumus, kas attiecas uz BPN īstenošanu; |
|
f) |
apvienotās komitejas struktūra un darbība; |
|
g) |
kā arī noteikti aspekti, ko publisko viena vai otra puse un kas minēti 2. punktā (2). |
3.3. Reglamenti, misijas ziņojumi un neatkarīgā auditora audits
4. Līdzekļi piekļuvei informācijai
Iepriekš minēto informāciju padara pieejamu:
|
— |
Mežsaimniecības ministrijas tīmekļa vietnē, |
|
— |
Kongo puses tehniskajā sekretariātā, kam uzdota BPN uzraudzība, |
|
— |
Mežsaimniecības administrācijas gada ziņojumos, ar kuriem var iepazīties ministrijā un departamentu direkcijās, |
|
— |
vietējā un starptautiskajā drukātajā presē. |
Turklāt saskaņā ar saziņas plānu tiks rīkotas publiskas informēšanas sesijas, kas dos iespēju šo informāciju darīt zināmu dalībniekiem, jo īpaši personām un vietas un kopienām, kurām nav pieejams internets.
(1) 9. panta 1. punkts/Saikne ar tekstu (runa ir par gadījumiem, kad Savienības muitas iestādēs pienāk kokmateriāli bez licences).
(2) Šie aspekti ir atzīmēti ar zvaigznīti *.
XI PIELIKUMS
NOLĪGUMA ĪSTENOŠANAS APVIENOTĀS KOMITEJAS FUNKCIJAS
Nolīguma īstenošanas apvienotajai komitejai ir pienākums pārvaldīt brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu (BPN) un nodrošināt tā īstenošanas uzraudzību un novērtēšanu.
Tai ir pienākums:
|
a) |
attiecībā uz BPN pārvaldību:
|
|
b) |
attiecībā uz BPN uzraudzību un novērtēšanu:
|
|
c) |
attiecībā uz neatkarīgo auditu:
|
|
d) |
attiecībā uz citu dalībnieku iesaistīšanu BPN pārvaldībā:
|