8.3.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 61/28


KOMISIJAS LĒMUMS

(2011. gada 2. marts),

ar ko groza Lēmumu 2008/456/EK, kas nosaka kārtību, kādā īstenojams Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 574/2007/EK, ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Ārējo robežu fondu kā daļu no vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”, attiecībā uz dalībvalstu pārvaldības un kontroles sistēmām, administratīvās un finanšu pārvaldības noteikumiem un Fonda līdzfinansēto projektu izdevumu atbilstību

(izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 1160)

(Autentisks ir tikai teksts angļu, bulgāru, čehu, franču, grieķu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā)

(2011/148/ES)

EIROPAS KOMISIJA

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. maija Lēmumu Nr. 574/2007/EK, ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Ārējo robežu fondu kā daļu no vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” (1), un jo īpaši tā 25. pantu un 37. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Ņemot vērā pieredzi, kas gūta kopš Ārējo robežu fonda darbības uzsākšanas, ir atbilstoši jāizskaidro Komisijas Lēmumā 2008/456/EK (2) paredzētie pienākumi attiecībā uz pārskatāmību, vienlīdzīgu attieksmi un nediskrimināciju, īstenojot projektus.

(2)

Dalībvalstīm ir pienākums ziņot par gada programmu īstenošanu. Tāpēc ir atbilstoši jāizskaidro, kāda informācija dalībvalstīm ir jāsniedz.

(3)

Lai samazinātu administratīvo slogu dalībvalstīm un nodrošinātu lielāku tiesisko noteiktību, būtu jāvienkāršo un jāizskaidro noteikumi par Ārējo robežu fonda līdzfinansēto darbību izdevumu atbilstību.

(4)

Vairums šajā lēmumā paredzēto izmaiņu jāpiemēro nekavējoties. Tomēr, ņemot vērā, ka 2009. un 2010. gada programmas vēl turpinās, pārskatītie noteikumi par izdevumu atbilstību Ārējo robežu fonda līdzfinansētajām darbībām jāpiemēro, sākot ar 2011. gada programmu. Taču jāparedz iespēja, ka dalībvalstis var piemērot šos noteikumus arī ātrāk, ievērojot konkrētus noteikumus.

(5)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija ir īstenojusi Lēmumu Nr. 2007/574/EK savos tiesību aktos, un tādēļ tai šis lēmums ir saistošs.

(6)

Šis lēmums pilnveido tos Šengenas acquis noteikumus, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes 2000. gada 29. maija Lēmumu 2000/365/EK par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (3) un vēlāko Padomes 2004. gada 22. decembra Lēmumu 2004/926/EK par to, kā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste piemēro daļu no Šengenas acquis noteikumiem (4). Šis lēmums Apvienotajai Karalistei tādējādi nav saistošs un nav jāpiemēro.

(7)

Šis lēmums papildina tos Šengenas acquis noteikumus, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmumu 2002/192/EK par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (5). Šis lēmums Īrijai tādējādi nav saistošs un nav jāpiemēro.

(8)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju Lēmums Nr. 574/2007/EK papildina Šengenas acquis noteikumus tā nolīguma nozīmē, ko Eiropas Savienības Padome, Islandes Republika un Norvēģijas Karaliste noslēgusi par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (6) jomās, kas minētas 1. panta A un B punktā Padomes 1999. gada 17. maija Lēmumā 1999/437/EK par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (7).

(9)

Attiecībā uz Šveici Lēmums Nr. 574/2007/EK papildina Šengenas acquis noteikumus saskaņā ar Nolīgumu, ko parakstījusi Eiropas Savienība, Eiropas Kopiena un Šveices Konfederācija par šīs valsts iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē jomās, kas minētas 4. panta 1. punktā Padomes lēmumā par šā nolīguma parakstīšanu Kopienas vārdā un dažu šā nolīguma noteikumu provizorisku piemērošanu.

(10)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi apvienotā komiteja “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”, kas izveidota saskaņā ar Lēmumu Nr. 574/2007/EK.

(11)

Tāpēc Lēmums 2008/456/EK ir attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2008/456/EK groza šādi.

1.

Ar šādu teikumu aizstāj 9. panta 1. punkta otro teikumu:

“Visas uzaicinājumu satura būtiskas izmaiņas publicē, ievērojot tos pašus nosacījumus.”

2.

Lēmuma 11. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“11. pants

Īstenošanas līgumi

Slēdzot līgumus par projektu īstenošanu, valsts, reģionālās vai vietējās iestādes, publisko tiesību subjekti, apvienības, ko izveidojusi viena vai vairākas šādas iestādes vai vairāki publisko tiesību subjekti, rīkojas saskaņā ar piemērojamiem Savienības un valsts publiskā iepirkuma tiesību aktiem un principiem.

Citas vienības, kas nav minētas šā panta pirmajā daļā, slēdz līgumus par projektu īstenošanu, ievērojot atbilstošu publicitāti, lai nodrošinātu pārskatāmības, nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principu ievērošanu. Līgumus, kuru vērtība ir zemāka par EUR 100 000, var slēgt, ja attiecīgā vienība pieprasa vismaz trīs piedāvājumus. Neskarot valstu noteikumus, līgumiem, kuru vērtība ir zemāka par EUR 5 000, nepiemēro nekādus procedurālus pienākumus.”

3.

Lēmuma 21. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Atbildīgā iestāde oficiālā vēstulē paziņo Komisijai par visām būtiskām izmaiņām pārvaldības un kontroles sistēmā un cik ātri vien iespējams, bet ne vēlāk par šo izmaiņu stāšanos spēkā Komisijai nosūta pārskatītu pārvaldības un kontroles sistēmas aprakstu.”

4.

Lēmuma 24. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3.   Finanšu tabulās, kas saistītas ar progresa ziņojumiem un noslēguma ziņojumiem, atspoguļo naudas summu sadalījumu gan pa prioritātēm, gan pa īpašajām prioritātēm, kā noteikts stratēģiskajās pamatnostādnēs.”

5.

Lēmuma 25. pantu groza šādi:

a)

minētā panta 1. punktam pievieno šādus teikumus:

“Visas revīzijas stratēģijas izmaiņas, kas iesniegtas attiecībā uz pamatdokumenta 32. panta 1. punkta c) apakšpunktu un ko Komisija ir pieņēmusi, cik vien ātri iespējams nosūta Komisijai. Pārskatīto revīzijas stratēģiju izveido saskaņā ar paraugu šā lēmuma VI pielikumā, iezīmējot ieviestās izmaiņas.”;

b)

minētā panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Izņemot gadījumu, ja katrā no pēdējām divām Komisijas apstiprinātajām gada programmām Kopienas gada ieguldījums ir mazāks par 1 miljonu euro, revīzijas iestāde, sākot ar 2010. gadu, katru gadu līdz 15. februārim iesniedz gada revīzijas plānu. Revīzijas plānu izstrādā saskaņā ar paraugu VI pielikumā. Iesniedzot gada revīzijas plānu, dalībvalstīm revīzijas stratēģija no jauna nav jāiesniedz. Apvienotās revīzijas stratēģijas gadījumā, kas paredzēta pamatdokumenta 32. panta 2. punktā, var iesniegt apvienoto gada revīzijas plānu.”

6.

Lēmuma 26. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“26. pants

Sertifikācijas iestādes dokumenti

1.   Pamatdokumenta 41. panta 4. punktā minēto apstiprinājumu saistībā ar otrā avansa maksājuma pieprasījumu sertifikācijas iestāde sagatavo un atbildīgā iestāde nosūta Komisijai atbilstoši VIII pielikumā norādītajam paraugam.

2.   Pamatdokumenta 42. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto apstiprinājumu saistībā ar noslēguma maksājuma pieprasījumu sertifikācijas iestāde sagatavo un atbildīgā iestāde nosūta Komisijai atbilstoši IX pielikumā norādītajam paraugam.”

7.

Lēmuma 37. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“37. pants

Dokumentu elektroniska apmaiņa

Papildus pienācīgi parakstītiem dokumentiem papīra formātā, kas minēti 3. nodaļā, informāciju nosūta arī elektroniski.”

8.

Lēmuma 40. panta 3. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“b)

attiecībā uz visām pārējām papildu izmaksām līdz N (8) + 2 gada 30. jūnijam.

9.

Pielikumus groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

1.   Lēmuma 1. panta 1.–8. punktu un pielikuma 1.–5. punktu piemēro no šā lēmuma pieņemšanas dienas.

2.   Pielikuma 6. punktu piemēro vēlākais no 2011. gada programmas īstenošanas uzsākšanas.

3.   Dalībvalstis var nolemt pielikuma 6. punktu piemērot uzsāktiem vai nākotnē paredzētiem 2009. gada un 2010. gada programmu projektiem, pilnībā ievērojot vienādas attieksmes, pārskatāmības un nediskriminācijas principus. Šādā gadījumā dalībvalstis jaunos noteikumus visā pilnībā piemēro attiecīgajiem projektiem un nepieciešamības gadījumā groza subsīdiju līgumu. Tikai attiecībā uz tehniskās palīdzības izmaksām dalībvalstis var nolemt pielikuma 6. punktu piemērot, sākot ar 2008. gada programmu.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Beļģijas Karalistei, Bulgārijas Republikai, Čehijas Republikai, Vācijas Federatīvajai Republikai, Igaunijas Republikai, Grieķijas Republikai, Spānijas Karalistei, Francijas Republikai, Itālijas Republikai, Kipras Republikai, Latvijas Republikai, Lietuvas Republikai, Luksemburgas Lielhercogistei, Ungārijas Republikai, Maltas Republikai, Nīderlandes Karalistei, Austrijas Republikai, Polijas Republikai, Portugāles Republikai, Rumānijai, Slovēnijas Republikai, Slovākijas Republikai, Somijas Republikai un Zviedrijas Karalistei.

Briselē, 2011. gada 2. martā

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Cecilia MALMSTRÖM


(1)  OV L 144, 6.6.2007., 22. lpp.

(2)  OV L 167, 27.6.2008., 1. lpp.

(3)  OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

(4)  OV L 395, 31.12.2004., 70. lpp.

(5)  OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.

(6)  OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(7)  OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

(8)  “N” ir gads, kas minēts finansēšanas lēmumā, ar kuru apstiprinātas dalībvalstu gada programmas.”


PIELIKUMS

Lēmuma 2008/456/EK pielikumus groza šādi.

1.

Lēmuma III pielikumu groza šādi:

1.1.

svītro 2. punktu;

1.2.

svītro 4.2. punktu.

2.

Lēmuma IV pielikumu groza šādi:

2.1.

A daļas 1.2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.2.

Projektu un rezultātu atlases procedūras apraksts (Atbildīgās iestādes / deleģētās iestādes vai saistīto struktūru līmenī)”;

2.2.

A daļas 2. punkta 1. tabulas pēdējā slejā svītro vārdu “atbilstīgo”.

3.

Lēmuma V pielikuma A daļu groza šādi:

3.1.

ar šādu punktu aizstāj 1.2. punktu:

“1.2.

Ja nepieciešams, progresa ziņojuma atjaunināta informācija par projektu (Atbildīgās iestādes / deleģētās iestādes vai saistīto struktūru līmenī) un rezultātu atlases organizēšanas apraksts”;

3.2.

pievieno šādu 1.8. punktu:

“1.8.

Apstiprinājums, ka kopš pēdējās revīzijas, kas Komisijai paziņota …, pārvaldības un kontroles sistēmā nav notikušas būtiskas izmaiņas”;

3.3.

ar šādu punktu aizstāj 4. punktu:

“4.   FINANSIĀLĀ ĪSTENOŠANA

Noslēguma ziņojums par gada programmas īstenošanu

1.

tabula

Sīks finanšu pārskats

 

Dalībvalsts: […]

 

Atbilstošā gada programma: […]

 

Situācija: [diena/mēnesis/gads]


(visi skaitļi ir izteikti euro)

Dalībvalsts programmas plāns (saskaņā ar Komisijas apstiprināto gada programmu)

Saistības dalībvalsts līmenī

Faktiskās summas, ko apstiprinājusi atbildīgā iestāde

(izmaksas, kas radušās tiešajiem saņēmējiem, un galīgais EK ieguldījums)

Darbības

Projekti

Attiec. prioritāte

Attiec. īpašā prioritāte (1)

Programmas izmaksu kopsumma

(a)

EK ieguldījums

(b)

% EK ieguldījums

(c = b / a)

Kopējās atbilstīgās izmaksas

(d)

EK ieguldījums

(e)

% EK ieguldījums

(f = e / d)

Kopējās atbilstīgās izmaksas

(g)

EK ieguldījums

(h)

% EK ieguldījums

(i = h / g)

Trešo pušu ieguldījums

(j)

Projekta paša ieņēmumi

(k)

Maksājums/maksājuma atgūšana, kas jāveic AI

(I)

1. darbība: […]

1. projekts: […]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

N. projekts: […]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopā 1. darbība:

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

… . darbība: […]

1. projekts: […]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

N. projekts: […]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopā … . darbība: […]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

N. darbība: […]

1. projekts: […]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

N. projekts: […]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopā N. darbība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tehniskā palīdzība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Citi pasākumi (1)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

KOPĀ

0

0

0 %

0

0

0 %

0

0

0 %

0

 

 

3.4.

ar šādu punktu aizstāj 6. punktu:

“6.   PIELIKUMI

Projekta atbilstīgo izmaksu un ienākumu atbilstība bezpeļņas principam un projekta apraksta kopsavilkums

Noslēguma ziņojums par gada programmas īstenošanu

6.A

tabula

Projekta atbilstīgās izmaksas un ienākumu avoti Atbilstība bezpeļņas principam saskaņā ar XI pielikuma I.3. punkta 3. apakšpunktu

Situācija: diena/mēnesis/gads


 

Atbilstīgās izmaksas

Ienākumu avoti

 

Tiešās izmaksas

Netiešās izmaksas

Kopējās atbilstīgās izmaksas

ES ieguldījums

Trešo pušu ieguldījums

Projekta paša ieņēmumi

Kopējie ienākumi

(saskaņā ar XI pielikuma I.3. punkta 3. apakšpunktu)

 

(a)

(b)

(c) = (a) + (b)

(e)

(f)

(g)

(h) = (e) + (f) +(g)

Projekta atsauce

 

 

 

 

 

 

 

Projekta atsauce

 

 

 

 

 

 

 

Projekta atsauce

 

 

 

 

 

 

 

utt.

 

 

 

 

 

 

 

KOPĀ 1. DARBĪBA

 

 

 

 

 

 

 

Projekta atsauce

 

 

 

 

 

 

 

Projekta atsauce

 

 

 

 

 

 

 

Projekta atsauce

 

 

 

 

 

 

 

utt.

 

 

 

 

 

 

 

KOPĀ 2. DARBĪBA

 

 

 

 

 

 

 

Projekta atsauce

 

 

 

 

 

 

 

Projekta atsauce

 

 

 

 

 

 

 

Projekta atsauce

 

 

 

 

 

 

 

utt.

 

 

 

 

 

 

 

KOPĀ N. DARBĪBA

 

 

 

 

 

 

 

TEHNISKĀ PALĪDZĪBA

 

 

 

 

 

 

 

KOPĀ GADA PROGRAMMĀ

 

 

 

 

 

 

 

Image

4.

Lēmuma VIII pielikumu groza šādi:

4.1.

virsrakstu aizstāj ar šādu:

4.2.

pielikuma 1. zemsvītras piezīmē svītro vārdu “atbilstīgo”;

4.3.

ar šādu punktu aizstāj 2) punktu:

“2)

deklarētie izdevumi ir radušies saistībā ar darbībām, kas izraudzītas finansēšanai saskaņā ar gada programmai piemērojamiem kritērijiem;”.

5.

Lēmuma IX pielikuma virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:

6.

Lēmuma XI pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

“XI PIELIKUMS

NOTEIKUMI PAR IZDEVUMU ATBILSTĪBU ĀRĒJO ROBEŽU FONDS

I.   Vispārīgi principi

I.1.   Pamatprincipi

1.

Saskaņā ar pamatdokumentu, lai izdevumi būtu atbilstīgi, tiem jābūt:

a)

atbilstošiem fonda darbības jomai un tā mērķiem, kā aprakstīts pamatdokumenta 1. un 3. pantā;

b)

pamatdokumenta 4. un 6. pantā uzskaitīto atbalstīto darbību ietvaros;

c)

nepieciešamiem, lai veiktu darbības tāda projekta ietvaros, kas ir daļa no daudzgadu vai gada programmas, kā to apstiprinājusi Komisija;

d)

saprātīgiem un atbilstošiem pareizas finanšu pārvaldības principiem, jo īpaši attiecībā uz izdevīgumu un izmaksu lietderību;

e)

tādiem, kas radušies tiešajam saņēmējam un/vai projekta partneriem, kas darbojas un reģistrēti dalībvalstī, izņēmums ir starptautiskas publiskā sektora organizācijas, kas izveidotas uz starpvaldību nolīgumu pamata, un īpašas aģentūras, ko izveidojušas minētās organizācijas, kā arī Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja (SSKK) un Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness federācija. Ņemot vērā šā lēmuma 39. pantu, noteikumus, kas piemērojami tiešajam saņēmējam, mutatis mutandis piemēro arī projekta partneriem;

f)

tādiem, kas radušies saskaņā ar subsīdiju līguma īpašajiem noteikumiem.

2.

Daudzgadu darbību gadījumā pamatdokumenta 16. panta 6. punkta nozīmē par projektu, uz kuru jāattiecina šie atbilstības noteikumi, uzskata tikai to darbības daļu, ko līdzfinansē gada programmas ietvaros.

3.

Fonda atbalstītos projektus nevar finansēt no citiem avotiem, kas ietver Kopienas budžeta līdzekļus. Fonda atbalstītos projektus līdzfinansē no valsts vai privātā sektora līdzekļiem.

I.2.   Projekta budžets

Projekta budžetu iesniedz šādā veidā:

Izdevumi

Ienākumi

+

tiešās izmaksas (TI)

+

netiešās izmaksas (subsīdiju līgumā noteikta konkrēta procentos izteikta daļa no TI)

+

EK ieguldījums (definēts kā mazākā no trīs summām, kas norādītas šā lēmuma 12. pantā)

+

tiešā saņēmēja un projekta partneru ieguldījums

+

trešo personu ieguldījums

+

projekta paša ieņēmumi

=

kopējās atbilstīgās izmaksas (KAI)

=

kopējie ienākumi (KI)

Budžetam ir jābūt līdzsvarotam: kopējām atbilstīgajām izmaksām ir jābūt vienādām ar kopējiem ienākumiem.

I.3.   Ienākumi un bezpeļņas princips

1.

Fonda atbalstītajiem projektiem jābūt bezpeļņas projektiem. Ja projekta noslēgumā ienākumi, ieskaitot ieņēmumus, pārsniedz izdevumus, attiecīgi samazina Eiropas Bēgļu fonda ieguldījumu projektā. Visiem projekta ienākumu avotiem jābūt reģistrētiem tiešā saņēmēja grāmatvedībā vai nodokļu dokumentos, un tiem jābūt identificējamiem un pārbaudāmiem.

2.

Projekta ienākumus veido finansiālie ieguldījumi, kas projektam piešķirti no Fonda, valsts vai privāto līdzekļu ieguldījumi, ieskaitot paša finansējuma saņēmēja ieguldījumu, kā arī ieņēmumi, ko radījis pats projekts. “Ieņēmumi” šajos noteikumos nozīmē ienākumus, ko projekts gūst I.4. punktā aprakstītajā atbilstības laikposmā no pārdošanas, nomas, pakalpojumiem vai reģistrēšanas nodevām, un citus tamlīdzīgus ienākumus.

3.

Kopienas ieguldījumu, piemērojot bezpeļņas principu saskaņā ar šā lēmuma 12. panta c) punktu, aprēķina, no “kopējām atbilstīgajām izmaksām” atņemot “trešo personu ieguldījumu” un atņemot “projekta paša ieņēmumus”.

I.4.   Atbilstības laikposms

1.

Projekta izmaksām jārodas un attiecīgajiem maksājumiem jābūt izdarītiem (izņemot amortizāciju) pēc tā gada 1. janvāra, kas minēts finansēšanas lēmumā, ar kuru apstiprinātas dalībvalsts gada programmas. Atbilstības laikposms ir līdz N (2) + 2 gada 30. jūnijam, kas nozīmē, ka projekta izdevumiem ir jārodas pirms šā datuma.

2.

Izņēmums no 1. punktā minētā atbilstības laikposma ir tehniskā palīdzība dalībvalstij (sk. IV.3. punktu).

I.5.   Izdevumu uzskaite

1.

Izdevumi atbilst tiešo saņēmēju veiktajiem maksājumiem. Tiem ir jābūt finanšu (skaidras naudas) transakciju veidā, izņemot amortizācijas izdevumus.

2.

Izdevumus vienmēr pamato ar oficiāliem rēķiniem. Ja tas nav iespējams, maksājumus pamato ar uzskaites dokumentiem vai apliecinošiem dokumentiem, kam ir līdzvērtīgs pierādījuma spēks.

3.

Izdevumiem jābūt identificējamiem un pārbaudāmiem. Jo īpaši tiem jābūt:

a)

atzīmētiem tiešā saņēmēja grāmatvedības uzskaites dokumentos;

b)

noteiktiem saskaņā ar spēkā esošajiem grāmatvedības standartiem tajā valstī, kurā darbību veic tiešais saņēmējs, un atbilstošiem tiešā saņēmēja parastajai izdevumu uzskaites praksei; un

c)

deklarētiem saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem nodokļu un sociālajā jomā.

4.

Ja nepieciešams, tiešajiem saņēmējiem ir pienākums glabāt uzskaites dokumentu apstiprinātas kopijas, kas pamato partneru ienākumus un izdevumus saistībā ar attiecīgo projektu.

5.

Uzskaites datu, kas minēti 2.–4. punktā, glabāšanai un apstrādei ir jāatbilst valsts tiesību aktiem datu aizsardzības jomā.

I.6.   Teritoriālā darbības joma

1.

Pamatdokumenta 4. un 6. pantā aprakstīto darbību izdevumiem jābūt I.1.1. punkta e) apakšpunktā definēto tiešo saņēmēju izdevumiem un jārodas dalībvalstu teritorijā, izņemot:

izdevumus, kas rodas, īstenojot darbības, kas saistītas ar pamatdokumenta 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā definēto vispārīgo mērķi. Izdevumi par šīm darbībām var rasties dalībvalstu vai trešo valstu teritorijā,

darbības, kas saistītas ar ārējo robežu uzraudzību. Šīs darbības var veikt gan dalībvalstu teritorijā, gan ārpus tās.

2.

Projekta partneri, kas reģistrēti un darbojas trešā valstī, var piedalīties projektā, neradot tam izmaksas, izņēmums ir starptautiskās publiskā sektora organizācijas, kas izveidotas uz starpvaldību nolīgumu pamata, un īpašās aģentūras, ko izveidojušas minētās organizācijas, kā arī Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja (SSKK) un Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness federācija.

II.   Atbilstīgo izmaksu kategorijas (attiecībā uz projektu)

II.1.   Tiešās atbilstīgās izmaksas

Tiešās atbilstīgās projekta izmaksas ir īpašas izmaksas, kas, pienācīgi ņemot vērā I daļas vispārīgos noteikumus, ir tieši saistītas ar projekta īstenošanu. Tiešās izmaksas iekļauj projekta kopējā budžeta aprēķinā.

Par atbilstīgām tiešajām izmaksām uzskata šādas izmaksas:

II.1.1.   Personāla izmaksas

1.

Projektam asignētās personāla izmaksas, tas ir, faktiskās algas, pieskaitot sociālās apdrošināšanas maksājumus, un citas tiesību aktos noteiktās izmaksas, ir atbilstīgas, ja tās atbilst tiešā saņēmēja parastajai atalgojuma shēmai.

2.

Attiecībā uz starptautiskām organizācijām atbilstīgās personāla izmaksas var ietvert tiesību aktos paredzētos pienākumus un tiesības saistībā ar atalgojumu.

3.

Attiecīgo valsts struktūru personāla izmaksas ir atbilstīgas, ciktāl tās ir saistītas ar tādu darbību izmaksām, kuras attiecīgā valsts struktūra neveiktu, ja nebūtu attiecīgā projekta; šādu personālu pārceļ vai norīko projekta īstenošanai ar rakstisku tiešā saņēmēja lēmumu.

4.

Personāla izmaksas sīki apraksta budžeta projektā, norādot funkcijas un personāla locekļu skaitu.

II.1.2.   Ceļa un uzturēšanās izdevumi

1.

Ceļa un uzturēšanās izdevumi ir atbilstīgas tiešās izmaksas tikai attiecībā uz personālu un citām personām, kuras piedalās projekta darbībās un kuru ceļošana ir nepieciešama projekta īstenošanai.

2.

Ceļa izmaksas ir atbilstīgas, pamatojoties uz faktiskajām izmaksām. Atmaksājamo izdevumu likmes nosaka, balstoties uz lētāko sabiedriskā transporta veidu, un lidojumi vienmēr ir pieļaujami tikai tad, ja ceļojums ir garāks par 800 km (turp un atpakaļ) vai ja galamērķis ģeogrāfisku īpatnību dēļ attaisno aviosatiksmes izvēli. Ja izmanto privāto automašīnu, atmaksājamos izdevumus parasti aprēķina, pamatojoties vai nu uz sabiedriskā transporta izmaksām, vai nobrauktā attāluma likmēm saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts publicētiem oficiāliem noteikumiem vai tiešā saņēmēja parasti izmantotiem noteikumiem.

3.

Uzturēšanās izmaksas ir atbilstīgas, pamatojoties uz faktiskajām izmaksām vai dienas naudu. Ja organizācijai ir savas dienas naudas likmes (uzturēšanās nauda), tās piemēro, ievērojot dalībvalstī noteikto maksimālo robežu saskaņā ar valsts tiesību normām un praksi. Vispārējā izpratnē uzturēšanās nauda ietver vietējā transporta (ieskaitot braucienus ar taksometru), nakšņošanas, ēdienreižu, vietējo telefona sakaru un citas papildu izmaksas.

II.1.3.   Aprīkojums

II.1.3.1.   Vispārīgi noteikumi

Aprīkojuma iegādes izmaksas (kas pamatojas uz kādu no turpmāk minētajiem darījumiem: īre, noma, pilnīgs vai daļējs pirkums vai iegādāto pamatlīdzekļu amortizācija) ir atbilstīgas tikai tad, ja tās ir būtiski nepieciešamas projekta īstenošanai. Aprīkojumam jāpiemīt projektam nepieciešamajām tehniskajām iezīmēm, un tam jāatbilst spēkā esošajām normām un standartiem.

II.1.3.2.   Noma un īre

Izdevumi saistībā ar nomu vai īri var pretendēt uz līdzfinansējumu, ievērojot dalībvalstī spēkā esošos noteikumus, valsts tiesību aktus un praksi, kā arī nomas vai īres termiņu saistībā ar projekta mērķiem.

II.1.3.3.   Pirkumi

1.

Aprīkojuma iegādes izmaksas (cita starpā sistēmas, darba aprīkojums, transporta līdzekļi, kas minēti pamatdokumenta 5. panta 1. punkta c) līdz f) apakšpunktā) ir atbilstīgas saskaņā ar valsts noteikumiem. Šādas izmaksas ir atbilstīgas līdzfinansējuma saņemšanai, pamatojoties uz pirkuma pilnām vai daļējām izmaksām, ja:

a)

tās ir tieši saistītas ar projekta īstenošanu;

b)

radušās saskaņā ar dalībvalstī spēkā esošajiem valsts publiskā iepirkuma noteikumiem;

c)

aprīkojumam piemīt projektam vajadzīgie tehniskie parametri un tas atbilst piemērojamām normām un standartiem;

d)

aprīkojumu turpinās izmantot projektā paredzētajiem mērķiem pēc pirkuma izdarīšanas dienas un vismaz:

trīs vai vairāk gadu attiecībā uz informācijas un sakaru tehnoloģiju (IST) aprīkojumu,

piecus vai vairāk gadusattiecībā uz cita veida aprīkojumu, kā darba aprīkojums un transporta līdzekļi, izņemot turpmāk norādītos,

desmit gadu attiecībā uz helikopteriem, kuģiem un lidmašīnām.

2.

Pārmaiņus izmaksas attiecībā uz iepriekšminēto aprīkojumu var būt atbilstīgas, pamatojoties uz amortizāciju saskaņā ar valsts noteikumiem. Šādā gadījumā piemēro 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētos nosacījumus. Turklāt ir jāizpilda arī turpmāk minētie nosacījumi:

a)

ja aprīkojumu pērk pirms projekta vai tā laikā, atbilstīgo amortizācijas izdevumu daļu nosaka, pamatojoties uz aprīkojuma izmantošanas laikposmu un faktiskās izmantošanas apjomu projekta vajadzībām;

b)

izmaksas attiecībā uz aprīkojumu, kas pirkts pirms projekta sākšanās, bet ko izmanto projekta vajadzībām, ir atbilstīgas, pamatojoties uz amortizāciju. Tomēr šīs izmaksas nav atbilstīgas, ja aprīkojums pirkts ar Kopienas subsīdijas palīdzību;

c)

aprīkojuma iegādes izmaksas atbilst parastajai tirgus cenai, un attiecīgo priekšmetu vērtību amortizē saskaņā ar tiešajam saņēmējam piemērojamiem nodokļu un grāmatvedības noteikumiem.

II.1.4.   Nekustamais īpašums

II.1.4.1.   Vispārīgi noteikumi

Nekustamā īpašuma pirkuma, celtniecības vai atjaunošanas gadījumā, kā arī nekustamā īpašuma nomas gadījumā tam jāpiemīt projektam nepieciešamajām tehniskajām iezīmēm un jāatbilst spēkā esošajām normām un standartiem.

II.1.4.2.   Pirkums, celtniecība vai atjaunošana

1.

Ja nekustamā īpašuma iegāde ir nepieciešama projekta īstenošanai un ir skaidri redzama saikne ar projekta mērķiem, nekustamā īpašuma pirkumam, tas ir, jau uzceltu ēku pirkumam, vai nekustamā īpašuma celtniecībai var saņemt līdzfinansējumu, pamatojoties uz pilnām vai daļējām izmaksām vai pamatojoties uz amortizāciju, ja ir ievēroti turpmāk minētie nosacījumi, neskarot iespēju piemērot stingrākus valsts noteikumus:

a)

no neatkarīga kvalificēta novērtētāja vai pienācīgi apstiprinātas oficiālas iestādes saņem apliecinājumu, kurā norādīts, ka cena nepārsniedz tirgus vērtību, un apstiprināts, ka nekustamais īpašums atbilst valsts noteikumiem, vai norādītas neatbilstības, ko tiešais saņēmējs plāno novērst projekta ietvaros;

b)

nekustamais īpašums pirms projekta īstenošanas uzsākšanas nekad nav ticis iegādāts ar Kopienas subsīdijas palīdzību;

c)

pilnu vai daļēju izmaksu līdzfinansēšanas gadījumā nekustamais īpašums ir jāizmanto tikai projektā paredzētajam mērķim vismaz desmit gadu pēc projekta noslēguma datuma, ja vien Komisija nav devusi īpašu savādākas izmantošanas atļauju. Līdzfinansējuma, pamatojoties uz amortizāciju, gadījumā šis periods samazinās līdz pieciem gadiem;

d)

pirkums atbilst izdevīguma un rentabilitātes principiem un ir uzskatāms par samērīgu attiecībā pret mērķi, kas jāsasniedz, īstenojot projektu;

e)

līdzfinansējuma, pamatojoties uz amortizāciju, gadījumā atbilstīga ir tikai tā amortizācijas izdevumu daļa, kas atbilst izmantošanas laikposmam un faktiskās izmantošanas apjomam projekta vajadzībām. Amortizāciju aprēķina saskaņā ar valsts grāmatvedības noteikumiem.

2.

Nekustamā īpašuma atjaunošanas izmaksas ir atbilstīgas līdzfinansējuma saņemšanai, pamatojoties uz pilnām vai daļējām izmaksām vai amortizāciju. Atjaunošanas izdevumu gadījumā piemērojami tikai 1. punkta c) un e) apakšpunktā minētie nosacījumi.

II.1.4.3.   Noma

Nekustamā īpašuma nomai var saņemt līdzfinansējumu, ja pastāv skaidra saikne starp nomu un attiecīgā projekta mērķiem un ja ir ievēroti turpmāk minētie nosacījumi, neskarot iespēju piemērot stingrākus valsts noteikumus:

a)

nekustamais īpašums nav iegādāts ar Kopienas subsīdijas palīdzību;

b)

nekustamo īpašumu izmantos tikai projekta īstenošanai. Pretējā gadījumā atbilstīga ir tikai tā izmaksu daļa, kas ir proporcionāla izlietojumam projekta vajadzībām.

II.1.5.   Palīgmateriāli, piegāde un citi vispārīgi pakalpojumi

Palīgmateriālu, piegādes un citu vispārīgo pakalpojumu izmaksas ir atbilstīgas, ja tās ir identificējamas un tieši nepieciešamas projekta īstenošanai.

II.1.6.   Apakšuzņēmumu līgumi

1.

Vispārīgais noteikums ir tāds, ka finansējuma saņēmējiem ir jābūt spējīgiem pašiem veikt projektus. Summa, kas atbilst uzdevumiem, ko projekta ietvaros uzticēs apakšuzņēmējiem, ir skaidri jānorāda subsīdiju līgumā.

2.

Izdevumiem, kas radušies no turpmāk aprakstītajiem apakšuzņēmumu līgumiem, nevar saņemt līdzfinansējumu no fonda:

a)

projekta vispārējās pārvaldības uzdevumu apakšlīgumi;

b)

apakšlīgumi, kuri palielina projekta izmaksas, taču nerada samērīgu papildu vērtību projektam;

c)

apakšlīgumi ar starpniekiem vai konsultantiem, maksājumu nosakot procentuāli no projekta kopējām izmaksām, ja vien tiešais finansējuma saņēmējs šāda veida maksājumu nav pamatojis, balstoties uz veiktā darba vai pakalpojumu faktisko vērtību.

3.

Attiecībā uz visiem apakšuzņēmumu līgumiem apakšuzņēmējs apņemas revīzijas un kontroles iestādēm sniegt visu vajadzīgo informāciju par apakšuzņēmuma darbībām.

II.1.7.   Izmaksas, kas tieši izriet no nosacījumiem saistībā ar Savienības līdzfinansējumu

Izmaksas, kas ir vajadzīgas, lai izpildītu ar Savienības līdzfinansējumu saistītas prasības, piemēram izmaksas, kas saistītas ar publicitāti, pārskatāmību, projektu novērtējumu, neatkarīgu revīziju, bankas garantijām, tulkošanas izmaksas u. tml., ir atbilstīgas tiešās izmaksas.

II.1.8.   Ekspertu atalgojums

Maksa par juridiskām konsultācijām, notāru pakalpojumiem vai tehnisko un finanšu ekspertu atalgojums ir atbilstīgas izmaksas.

II.2.   Netiešās atbilstīgās izmaksas

1.

Darbības atbilstīgās netiešās izmaksas ir tās izmaksas, kas, ņemot vērā I.1.1. punktā minētos atbilstības noteikumus, nav uzskatāmas par īpašām izmaksām, kas tieši saistītas ar projekta darbību.

2.

Atkāpjoties no I.1.1. punkta e) apakšpunkta un I.5. punkta, darbības īstenošanas netiešās izmaksas var būt atbilstīgas fiksētas vienotas likmes finansējuma ietvaros, kurš nepārsniedz 2,5 % no kopējām atbilstīgām tiešajām izmaksām.

3.

Organizācijas, kas saņem darbības subsīdiju no Savienības budžeta, nevar budžeta projektā iekļaut netiešās izmaksas.

III.   Neatbilstīgie izdevumi

Šādas izmaksas ir neatbilstīgas:

a)

PVN, izņemot ja tiešais saņēmējs var pierādīt, ka viņš nespēj to atgūt;

b)

kapitāla peļņa, parādi un parādu apkalpošanas izmaksas, debeta procenti, ārvalstu valūtas maiņas komisija un zaudējumi valūtas kursu svārstību rezultātā, uzkrājumi zaudējumiem vai iespējamām saistībām nākotnē, procentu maksājumi, apšaubāmi parādi, soda naudas, finansiālas sankcijas, ar tiesāšanos saistītas izmaksas un pārmērīgi vai neapdomāti izdevumi;

c)

reprezentācijas izmaksas, kas attiecas tikai uz projekta darbiniekiem. Ir pieļaujamas saprātīgas reprezentācijas izmaksas saviesīgiem pasākumiem, ko attaisno projekta veids, piemēram, izmaksas projekta noslēguma pasākumam vai projekta koordinācijas grupas sanāksmēm;

d)

izmaksas, ko deklarējis tiešais saņēmējs un kas attiecas uz citu projektu vai darba programmu, kas saņem Kopienas subsīdiju;

e)

zemes iegāde;

f)

ieguldījumi natūrā.

IV.   Tehniskā palīdzība pēc dalībvalsts ierosmes

1.

Visi izdevumi, kas nepieciešami, lai atbildīgā iestāde, deleģētā iestāde, revīzijas iestāde, sertifikācijas iestāde vai citas struktūras, kas palīdz veikt turpmāk 2. punktā minētos uzdevumus, īstenotu fondu, ir atbilstīgi kā tehniskā palīdzība pamatdokumenta 18. pantā noteikto robežu ietvaros.

2.

Iepriekšminētajā ietilpst:

a)

izdevumi, kas saistīti ar darbību sagatavošanu, atlasi, novērtējumu, pārvaldību un uzraudzību;

b)

izdevumi, kas saistīti ar darbību vai projektu revīzijām un pārbaudēm uz vietas;

c)

izdevumi, kas saistīti ar darbību vai projektu novērtēšanu;

d)

izdevumi, kas saistīti ar informāciju, tās izplatīšanu un pārskatāmības nodrošināšanu attiecībā uz darbībām;

e)

iegādes, uzstādīšanas un uzturēšanas izdevumi datorsistēmām, kas saistītas ar fondu pārvaldību, pārraudzību un novērtēšanu;

f)

izdevumi, kas veikti attiecībā uz pārraudzības komiteju un apakškomiteju sanāksmēm saistībā ar darbību īstenošanu. Šie izdevumi var būt arī ekspertu un citu šo komiteju dalībnieku izmaksas, ieskaitot dalībniekus no trešām valstīm, ja viņu dalība ir būtiska darbību efektīvai īstenošanai;

g)

izdevumi fonda īstenošanas administratīvās kapacitātes stiprināšanai.

3.

Ar tehnisko palīdzību saistītajiem pasākumiem un attiecīgajiem maksājumiem jābūt veiktiem pēc tā gada 1. janvāra, kas minēts finansēšanas lēmumā, ar kuru apstiprinātas dalībvalsts gada programmas. Atbilstības laikposms ilgst līdz noslēguma ziņojuma par gada programmu īstenošanu iesniegšanas termiņa beigām.

4.

Visi publiskie iepirkumi ir jāveic saskaņā ar valsts publiskā iepirkuma noteikumiem, kas ir spēkā dalībvalstī.

5.

Dalībvalstis var īstenot tehniskās palīdzības pasākumus šim fondam kopā ar tehniskās palīdzības pasākumiem dažiem citiem vai visiem četriem fondiem. Tomēr šādā gadījumā tikai tā izdevumu daļa, kas izmantota kopīgā pasākuma īstenošanai attiecībā uz šo fondu, var saņemt finansējumu no šā fonda, un dalībvalstis nodrošina, ka:

a)

kopīgo pasākumu izdevumu daļu finansē no atbilstošā fonda saprātīgā un pārbaudāma veidā; un

b)

neveidojas izmaksu dubulta finansēšana.

V.   Īpašā tranzīta shēma

Saskaņā ar 40. panta 1. punktu pamatdokumenta un šā lēmuma noteikumi attiecībā uz gada programmu īstenošanu mutatis mutandis attiecas uz atbalstu īpašās tranzīta shēmas īstenošanai. Tomēr attiecībā uz šajā pielikumā ietvertajiem atbilstības noteikumiem īpašās tranzīta shēmas gadījumā piemēro šādus īpašos noteikumus:

a)

izdevumu atbilstības periodu nosaka saskaņā ar šā lēmuma 40. panta 3. punktu;

b)

ņemot vērā pamatdokumenta 6. panta 2. punkta c) apakšpunktu, valsts struktūru personāla izmaksas ir atbilstīgas izmaksas ar noteikumu, ka tās pamatojas uz reālām papildu izmaksām, kas saistītas ar īpašās tranzīta shēmas īstenošanu un ir iedalītas pasākumam saskaņā ar pilnībā attaisnojamu un objektīvu metodi. Izdevumus sertificē, pamatojoties uz dokumentiem, kas ļauj noteikt reālās izmaksas, ko segusi attiecīgā valsts struktūra saistībā ar īpašo tranzīta shēmu un kas pārsniedz tās tiesību aktā noteiktos pienākumus vai ikdienas uzdevumus.”


(1)  Ja piemēro.”

(2)  “N” ir gads, kas minēts finansēšanas lēmumā, ar kuru apstiprinātas dalībvalstu gada programmas.