19.2.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 46/47

(1)

Ar Komisijas Lēmumiem 2007/327/EK (3), 2008/394/EK (4) un 2010/61/ES (5) ir veikta visu maksājumu aģentūru grāmatojumu noskaidrošana par 2006. finanšu gadu, izņemot Itālijas maksājumu aģentūras ARBEA grāmatojumus.

(2)

Pēc jaunas informācijas saņemšanas un papildu pārbaudēm Komisija tagad var pieņemt lēmumu par Itālijas maksājumu aģentūras ARBEA iesniegto grāmatojumu pilnīgumu, precizitāti un ticamību.

(3)

Komisijas 1995. gada 7. jūlija Regulas (EK) Nr. 1663/95, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 729/70 attiecībā uz ELVGF Garantiju nodaļas grāmatojumu noskaidrošanas procedūru (6), 7. panta 1. punkta otrajā daļā ir noteikts, ka summu, kas saskaņā ar pirmajā daļā minēto lēmumu par grāmatojumu noskaidrošanu ir atgūstama no katras dalībvalsts vai izmaksājama katrai dalībvalstij, nosaka, atskaitot attiecīgajā finanšu gadā, t. i., 2006. gadā, veiktos avansa maksājumus no attiecīgajā finanšu gadā atzītajiem izdevumiem saskaņā ar pirmo daļu. Šīs summas jāatvelk no avansa maksājumiem vai jāpieskaita tiem, grāmatojot pret izdevumiem otrajā mēnesī pēc tā mēneša, kurā ir pieņemts grāmatojumu noskaidrošanas lēmums.

(4)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 32. panta 5. punktu, ja līdzekļus pēc pārkāpuma neatgūst četros gados pēc pirmās administratīvās vai tiesas konstatācijas vai – gadījumos, kad atgūšanai veic tiesvedību attiecīgas valsts tiesā, – astoņos gados pēc tās, 50 % no neatgūšanas finansiālajām sekām sedz attiecīgā dalībvalsts un 50 % sedz no ES budžeta. Ar minētās regulas 32. panta 3. punktu dalībvalstīm uzlikts pienākums kopā ar gada pārskatiem iesniegt Komisijai kopsavilkuma ziņojumu par līdzekļu atgūšanas procedūrām, kas uzsāktas pārkāpumu dēļ. Komisijas 2006. gada 21. jūnija Regulā (EK) Nr. 885/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1290/2005 attiecībā uz maksājumu aģentūru un citu struktūru akreditāciju un ELGF un ELFLA grāmatojumu noskaidrošanu (7) ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par dalībvalstu pienākumu paziņot par atgūstamajām summām. Minētās regulas III pielikumā ir sniegti paraugi 1. un 2. tabulai, kas dalībvalstīm jāiesniedz 2007. gadā. Pamatojoties uz dalībvalstu aizpildītajām tabulām, Komisijai jānolemj par neatgūšanas finansiālajām sekām attiecībā uz pārkāpumiem, kas ir senāki par četriem vai attiecīgi astoņiem gadiem. Šis lēmums neskar turpmākos lēmumus par atbilstību, kurus pieņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 32. panta 8. punktu.

(5)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 32. panta 6. punktu dalībvalstis var pieņemt lēmumu neturpināt atgūšanu. Šādu lēmumu var pieņemt vienīgi tādos gadījumos, ja līdzekļu atgūšanas izmaksas, kas jau radušās vai kas varētu rasties, pārsniedz atgūstamo līdzekļu summu vai ja atgūšana izrādās neiespējama debitora vai juridiski par pārkāpumu atbildīgās personas maksātnespējas dēļ, kas ir konstatēta un apstiprināta saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem. Ja šādu lēmumu pieņem četros gados pēc pirmās administratīvās vai tiesas konstatācijas vai – gadījumos, kad atgūšanai veic tiesvedību attiecīgās valsts tiesā, – astoņos gados pēc tās, 100 % no neatgūšanas finansiālajām sekām sedz no ES budžeta. Kopsavilkuma ziņojumā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1290/2005 32. panta 3. punktā, norāda summas, attiecībā uz kurām dalībvalsts ir pieņēmusi lēmumu neturpināt atgūšanu, un šāda lēmuma pamatojumu. Šīs summas nesedz attiecīgās dalībvalstis, un attiecīgi tās sedz no ES budžeta. Šis lēmums neskar turpmākos lēmumus par atbilstību, ko pieņem saskaņā ar minētās regulas 32. panta 8. punktu.

(6)

Veicot attiecīgo maksājumu aģentūru grāmatojumu noskaidrošanu, Komisijai jāņem vērā summas, kas no attiecīgajām dalībvalstīm jau ir ieturētās, pamatojoties uz Lēmumu 2007/327/EK, 2008/394/EK un 2010/61/ES.

(7)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1258/1999 7. panta 3. punkta otro daļu un Regulas (EK) Nr. 1663/95 7. panta 1. punktu šis lēmums neskar Komisijas vēlāk pieņemtos lēmumus, ar kuriem izslēdz no ES finansējuma izdevumus, kas nav veikti saskaņā ar ES noteikumiem,