9.2.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 34/55

(1)

Pēc 2007. gada 14. novembrī saņemtās sūdzības Komisija 2009. gada 13. janvārī uzsāka oficiālu izmeklēšanas procedūru par pasākumiem, kurus Ungārija veikusi un kuri, iespējams, ir valsts atbalsts Ungārijas uzņēmumam Magyar Olaj- és Gázipari Nyrt. (turpmāk “MOL”).

(2)

Ungārija savas piezīmes attiecībā uz Komisijas lēmumu par procedūras uzsākšanu iesniedza 2009. gada 8. aprīlī.

(3)

Lēmums par procedūras uzsākšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tika publicēts 2009. gada 28. martā (3). Piezīmes 2009. gada 27. aprīlī saņemtas no divām ieinteresētām personām – MOL un Ungārijas Derīgo izrakteņu ieguves asociācijas (Magyar Bányászati Szövetség).

(4)

Komisija pārsūtīja šīs piezīmes Ungārijai 2009. gada 2. jūnija vēstulē. Ungārija 2009. gada 3. jūlija vēstulē paziņoja, ka tai nav piezīmju par ieinteresēto personu apsvērumiem.

(5)

Komisija 2009. gada 21. septembrī un 2010. gada 12. janvārī lūdza Ungārijas iestādes sniegt papildu informāciju, un Ungārija atbildēja 2009. gada 19. oktobra un 2010. gada 9. februāra vēstulē.

(6)

MOL ir Budapeštā, Ungārijā, reģistrēts integrēts naftas un gāzes uzņēmums. MOL pamatdarbība Ungārijas tirgū ietver izpēti jēlnaftas un dabasgāzes atradņu atklāšanai un šo izejvielu ieguvi, gāzes produktu ražošanu, jēlnaftas produktu pārstrādi, pārvadāšanu, glabāšanu un izplatīšanu gan mazumtirdzniecībā, gan vairumtirdzniecībā, dabasgāzes pārvadi un olefīnu un poliolefīnu ražošanu un pārdošanu. Turklāt MOL grupā (kurā iekļauts uzņēmums MOL) ietilpst vēl vairāki citi Ungārijas un ārvalstu meitasuzņēmumi (4).

(7)

Ungārijā un Slovākijā MOL grupa ir tirgus līdere visos tās pamatdarbības veidos. MOL un MOL grupas neto pārdošanas apjoms 2008. gadā attiecīgi bija aptuveni 6,8 miljardi euro un 13 miljardi euro (5). Tajā pašā gadā pamatdarbībā gūtā peļņa attiecīgi bija aptuveni 400 miljoni euro un 732 miljoni euro.

(8)

Vispārīgie noteikumi, ar kuriem Ungārijā regulē derīgo izrakteņu ieguvi, ir noteikti 1993. gada Likumā par derīgo izrakteņu ieguvi (turpmāk “Derīgo izrakteņu ieguves likums”) (6), ar kuru regulē arī ar ogļūdeņražu (t. i., jēlnaftas un dabasgāzes) ieguvi saistītās darbības (ģeoloģisko izpēti, izpēti un ieguvi).

(9)

Derīgo izrakteņu ieguves likumā ir nošķirta derīgo izrakteņu ieguve, ko veic, pamatojoties uz diviem dažādiem juridiskiem instrumentiem: i) koncesiju (7) un ii) atļauju (8).

(10)

Kā noteikts Derīgo izrakteņu ieguves likumā (13), slēgtās teritorijās ieguvi var veikt tikai, pamatojoties uz koncesiju. Tāpēc par atklātu uzskatāma jebkura teritorija, kas nav slēgta. Saskaņā ar Ungārijas sniegto skaidrojumu sākotnējais nolūks bija visus derīgo izrakteņu ieguves laukus noteikt par nodošanai koncesijā paredzētām slēgtām teritorijām. Atklātās teritorijas ar, iespējams, mazāku derīgo izrakteņu daudzumu būtu izņēmums. Šādus laukus uzskatīja par mazāk vērtīgiem, un nebija paredzams, ka atklātā izsolē par tiem varētu saņemt piedāvājumus.

(11)

Derīgo izrakteņu ieguves likumā noteikts arī, ka valstij par derīgo izrakteņu ieguvi pienākas maksa, tās lielumu nosakot procentos no iegūto izrakteņu vērtības (14). Maksa par ieguvi atšķiras atkarībā no piemērojamā režīma.

(12)

Derīgo izrakteņu ieguves likuma 26.A panta 5. punktā ir noteikts, ka ieguves uzņēmumam, kas ieguvi veic saskaņā ar atļauju, ieguves tiesības anulē, ja ieguve netiek uzsākta piecu gadu laikā pēc Derīgo izrakteņu ieguves pārvaldes izsniegtajā atļaujā norādītās dienas (18).

(13)

Šajā pantā ir noteikta arī šā termiņa pagarināšanas iespēja, atbildīgajam ministram noslēdzot nolīgumu ar ieguves uzņēmumu (19). Pantā ir noteiktas trīs dažādas maksas, kas maksājamas, ja piešķirts ieguves tiesību termiņa pagarinājums:

(14)

MOL2005. gada 19. septembrī lūdza pagarināt iepriekš uz atļaujas pamata piešķirto ieguves tiesību termiņu divpadsmit ogļūdeņražu ieguves laukiem, kuros līdz noteiktajam termiņam ieguve nebija uzsākta. Pamatojoties uz Derīgo izrakteņu ieguves likuma 26.A panta 5. punktu, 2005. gada 22. decembrīMOL un ministrs noslēdza nolīgumu par termiņa pagarināšanu ar turpmāk minētajiem nosacījumiem.

a)   Maksa par termiņa pagarinājumu.: Lūgumā minētās divpadsmit ieguves atļaujas tika pagarinātas par pieciem gadiem (t. i., MOL bija vēl pieci gadi līdz ieguves uzsākšanai šajos laukos). Maksa par termiņa pagarinājumu katram no pieciem pagarinājuma gadiem tika noteikta, izmantojot tobrīd maksai par ieguvi spēkā esošo 12 % likmi un reizinātāju (“c”), kurš bija no 1,020 līdz 1,050, tādējādi iegūstot turpmāk 1. tabulā norādītās maksas par termiņa pagarinājumu (21). Maksa par termiņa pagarinājumu tika noteikta pieciem nolīguma pagarinājuma gadiem. Ja ieguvi laukos faktiski uzsāktu, noteiktā maksa būtu jāpiemēro piecpadsmit līguma darbības gadu atlikušajai daļai kā maksa par ieguvi no laukiem, uz kuriem attiecas termiņa pagarinājums (22).

b)   Palielinātās maksas attiecināšana uz visiem ieguves laukiem.: Tā kā ieguves tiesību termiņa pagarinājums tika pieprasīts uz vairāk nekā diviem ieguves laukiem, palielinātā maksa (kas, kā redzams 1. tabulā, ir vienāda ar maksu par termiņa pagarinājumu) turpmākos piecpadsmit gadus, t. i., līdz 2020. gadam, jāpiemēro visiem MOL laukiem, kuru izmantošana, pamatojoties uz atļauju, tika uzsākta pēc 1998. gada 1. janvāra. Tiem laukiem, kuros ieguvi uzsāka pirms 1998. gada 1. janvāra, ir piemērojams koeficients “J”, kas reizināts ar “c” (23).

c)   Nemainīgā maksa par derīgo izrakteņu ieguvi.: Puses arī skaidri vienojās, ka noteiktā ieguves maksa tiks piemērota līdz līguma darbības termiņa beigām (t. i., līdz 2020. gadam) neatkarīgi no grozījumiem Derīgo izrakteņu ieguves likumā (24).

d)   Vienreizējais maksājums.: Tā kā ieguves tiesību termiņa pagarinājums tika pieprasīts uz vairāk nekā pieciem ieguves laukiem, nolīgumā tika noteikts arī vienreizējs maksājums 20 miljardu HUF (25) apmērā (26).

e)   Noteikums par nolīguma darbības izbeigšanu.: Nolīgumā bija noteikts, ka to nevar grozīt vienpusēji (bet tikai ar abu pušu piekrišanu). Viena puse nolīguma darbību vienpusēji varēja izbeigt tikai MOL īpašnieku (vismaz 25 % kapitāldaļu turētāju) maiņas gadījumā.

(15)

Derīgo izrakteņu ieguves pārvalde 2005. gada 23. decembra lēmumā pagarināja MOL ieguves tiesību termiņu lūgumā iekļautajiem divpadsmit laukiem un attiecināja palielinātās maksas piemērošanu uz visiem uzņēmuma laukiem.

(16)

Grozītajā Derīgo izrakteņu ieguves likumā (27), kas stājās spēkā 2008. gada 8. janvārī (28) (turpmāk – “2008. gada grozījums”), maksa par ieguvi dažām ogļūdeņražu kategorijām tika ievērojami palielināta. Maksu par citu derīgo izrakteņu veidu ieguvi šis grozījums neskāra. Grozītā likuma 5. pantā tika noteikta diferencēta maksa par ieguvi atkarībā no: i) datuma, kurā uzsākta ieguves lauka izmantošana, ii) iegūto ogļūdeņražu daudzuma un iii) jēlnaftas cenas attiecīgajā laikā.

Turklāt visām šīm likmēm piemēro uzcenojumu atkarībā no jēlnaftas cenas: + 3 %, ja jēlnaftas cena pārsniedz USD 80 par barelu, vai + 6 %, ja tā pārsniedz USD 90 par barelu (turpmāk – “Brenta klauzula”). Īpašas likmes izmanto, piemēram, par sarežģītiem ieguves apstākļiem (12 %) un lielu inertās gāzes daudzumu (8 %).

(17)

Šīs maksas par ieguvi bija spēkā no 2008. gada 8. janvāra līdz 2009. gada 23. janvārim un no dienas, kad stājās spēkā Derīgo izrakteņu ieguves likuma grozījumi, attiecās uz visiem ieguves uzņēmumiem, kuri izmantoja atradņu vietas, pamatojoties uz atļauju, tostarp tiem, kuriem atļauja bija piešķirta pirms 2008. gada janvāra. Jauns Derīgo izrakteņu ieguves likuma grozījums, ar ko ieguves maksu laukiem, kuros darbība bija uzsākta laikā no 1998. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 1. janvārim, samazināja līdz 12 %, stājās spēkā 2009. gada 23. janvārī (“Brenta klauzula” tajā tika saglabāta) (29). Cita veida laukiem par ieguvi noteiktā maksa saglabājās tāda pati kā 2008. gadā piemērojamajā Derīgo izrakteņu ieguves likumā.

(18)

Turpmāk 2. tabulā apkopotas atļaujas režīmā par ieguvi piemērojamās maksas atbilstīgi dažādām Derīgo izrakteņu ieguves likuma versijām.

2.   tabula

Kopsavilkums par atļaujas režīmā piemērojamo ieguves maksu ieguvi atbilstīgi Derīgo izrakteņu ieguves likumam

(19)

Pārbaudāmais iespējamais valsts atbalsta pasākums ir 2005. gada 22. decembrī noslēgtais termiņa pagarināšanas nolīgums starp MOL un Ungārijas valsti, ar kuru uzņēmumam tika piešķirts daļējs atbrīvojums no palielinātās ogļūdeņražu ieguves maksas, kas noteikta vēlāk pieņemtajā Ungārijas Derīgo izrakteņu ieguves likuma grozījumā. Ņemot vērā, kā veidots nolīgums un vēlāk pieņemtais grozījums, Komisija uzskata tos par viena pasākuma (turpmāk “pasākums”) daļām un lēmumā par izmeklēšanas uzsākšanu vērtē to kopīgo ietekmi.

(20)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija nonāca pie iepriekšēja secinājuma, ka termiņa pagarināšanas nolīguma rezultātā MOL tika pasargāts no turpmākām maksas par ieguvi izmaiņām un īpaši no tām, kuras noteiktas turpmākajos – 2008. gadā pieņemtajos – Derīgo izrakteņu ieguves likuma grozījumos. Tādējādi uzņēmumam ir dotas priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem, kuri darbojas pašreiz spēkā esošajā atļaujas režīmā un kuriem bija jāmaksā jaunās noteiktās palielinātās maksas par ieguvi, jo tie nebija iepriekš noslēguši līdzīgus termiņa pagarināšanas nolīgumus. Savā sākotnējā vērtējumā Komisija uzskatīja, ka pasākums ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, un nerada pamatojumu to uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, jo tam nav piemērojama neviena no atkāpēm.

(21)

Precīzāka informācija iekļauta procedūras uzsākšanas lēmumā, kas uzskatāms par šā lēmuma sastāvdaļu.

(22)

Ungārijas izvirzītie galvenie argumenti par kumulatīvajiem kritērijiem valsts atbalsta noteikšanai cita starpā ir šādi: i) pasākums nav selektīvs un ii) iespējamam atbalsta saņēmējam priekšrocības nav piešķirtas.

(23)

Attiecībā uz selektivitāti Ungārijas iestādes kopumā apgalvo, ka pasākums nav selektīvs, jo, noslēdzot termiņa pagarināšanas nolīgumu, uz MOL tika attiecināts cits režīms, kas atšķiras no atļaujas režīma.

(24)

Ungārija vispirms apstiprina, ka ir atšķirība starp koncesijas un atļaujas režīmu, uzsverot, ka koncesijas gadījumā ieguves uzņēmums koncesijas piedāvājumā var piedāvāt augstāku maksu par izsoles paziņojumā norādīto, turpretim atļaujas gadījumā maksa ir noteikta Derīgo izrakteņu ieguves likumā. Ungārija arī apgalvo, ka līdztekus šiem diviem režīmiem bija vajadzīgs jauns “kvazikoncesijas” risinājums, kurš paredz maksas par ieguvi noteikšanu atsevišķā līgumā ārpus koncesijas sistēmas. Ungārija uzskata, ka saskaņā ar Derīgo izrakteņu ieguves likuma 26.A panta 5. punktu noslēgto termiņa pagarināšanas nolīgumu var uzskatīt par atbilstīgu tiesisku pamatu šādam “kvazikoncesijas” risinājumam, jo, to noslēdzot, ieguves tiesības faktiski tiek izņemtas no atļaujas režīma darbības jomas un noteiktas, pamatojoties uz līgumu.

(25)

Ungārija piebilst, ka termiņa pagarināšanas nolīgums tieši izriet no Derīgo izrakteņu ieguves likuma loģiskā pamata. Saskaņā ar Ungārijas pausto viedokli nemainīga ieguves maksa visam termiņa pagarināšanas nolīguma darbības laikam ir Derīgo izrakteņu ieguves likuma 26.A panta 5. punktā minētā nolīguma dabisks elements, un ar citiem noteikumiem termiņa pagarināšanas līgumu nevarēja noslēgt. Turklāt visi citi ieguves uzņēmumi varēja sagaidīt to pašu, tāpēc priekšrocības uzņēmumam MOL netika piešķirtas.

(26)

Īpaši Derīgo izrakteņu ieguves likuma 20. panta 11. punktā ir noteikts, ka maksa par ieguvi ir maksa, kas noteikta: i) koncesijas nolīgumā, ii) Derīgo izrakteņu ieguves likumā vai iii) termiņa pagarināšanas nolīgumā. Tādējādi Ungārijas iestādes apgalvo, ka Derīgo izrakteņu ieguves likumā skaidri noteikts – noslēdzot termiņa pagarināšanas nolīgumu, maksa saglabājas nemainīga, pat ja tiesību aktos ir veiktas izmaiņas. Saskaņā ar Ungārijas iestāžu viedokli tas ir skaidri norādīts Derīgo izrakteņu ieguves likumā, t. i., 26.A panta 5. punktā, kurā noteikts, ka palielinātā maksa var pārsniegt sākotnējo maksu par ieguvi ne vairāk kā 1,2 reizes (30). Tāpēc, kā apgalvo Ungārija, tās Likums neļauj piemērot augstāku maksu.

(27)

Apstrīdot apgalvojumu par piešķirtajām priekšrocībām, Ungārija skaidro, ka derīgo izrakteņu resursi ir valsts īpašums un tie pāriet privātā īpašumā, kad tos iegūst uzņēmumi, kuriem pieder par maksu iegūtas tiesības. Norādot uz analoģiju, Ungārija citē spriedumu Ryanair lietā un apgalvo, ka šī konkrētā valsts darbība ir salīdzināma ar tirgus dalībnieka darbību, kaut arī valsts pilda valsts iestādes funkcijas (31).

(28)

Ungārija noliedz, ka maksa par ieguvi ir nodokļa veids, nosaucot to par cenu, kas samaksāta par derīgo izrakteņu ieguvi vai valsts daļu. Ungārija uzsver – tas, ka maksa ir noteikta likumā, nav izšķirošs pamats secinājumam par to kā nodokļa veidu.

(29)

Turklāt Ungārija arī skaidro, ka termiņa pagarināšanas nolīgumā noteiktās trīs dažādās no attiecīgajiem Derīgo izrakteņu likuma noteikumiem izrietošās maksājuma saistības (t. i., maksa par termiņa pagarināšanu, palielinātā maksa par ieguvi, kas attiecināta uz visiem laukiem, un vienreizējais maksājums) nav uzskatāmas par kompensāciju, kas piemērojama tādēļ, ka valsts atsakās no ienākuma, kurš tai jebkurā gadījumā pienākas. Ungārija uzskata, ka no valsts viedokļa šos maksājumus var uzskatīt par papildu ienākumu apmaiņā pret to, ka valsts atsakās no tiesībām izsludināt šos laukus izsolē, lai nodotu koncesijā, ņemot vērā saistītos riskus un potenciālos ienākumus.

(30)

Ungārija uzsver, ka pēc apstrīdētā grozījuma Derīgo izrakteņu ieguves likumā nevienam tirgus dalībniekam faktiski nav bijis jāmaksā par ieguvi vairāk kā uzņēmumam MOL, jo attiecīgajā laikposmā kategorijās, kurām par ieguvi tika noteikta lielāka maksa, konkurentu nebija.

3.   tabula

Uzņēmuma MOL gada maksājumi par ieguvi (faktiskie un hipotētiskie)

(31)

Turklāt Ungārija apgalvo, ka pēc termiņa pagarināšanas nolīguma noslēgšanas nolīguma darbības laikā, ņemot vērā visus nolīguma elementus un ieskaitot maksu par termiņa pagarinājumu un vienreizējo maksājumu, MOL absolūtā izteiksmē faktiski samaksāja valstij vairāk nekā tad, ja termiņa pagarināšanas nolīgums nebūtu noslēgts, t. i., ja maksājumu veiktu saskaņā ar Derīgo izrakteņu ieguves likumu. MOL veiktie faktiskie maksājumi salīdzinājumā ar hipotētiskajiem ir parādīti 3. tabulā. Datus iesniedza Ungārijas iestādes.

(32)

Ungārija uzskata, ka derīgo izrakteņu ieguves uzņēmumiem ir tiesības paļauties uz maksas par ieguvi prognozējamību, tāpēc maksai laika gaitā jābūt stabilai. Tieši šādi apsvērumi pamatoja Derīgo izrakteņu ieguves likuma grozījumus, jo, kaut arī maksa par ieguvi tika mainīta, grozījuma pieņemšanas rezultātā tā faktiski nemainījās nevienam ieguves uzņēmumam. Ungārija uzskata, ka Derīgo izrakteņu ieguves likuma grozījumi var rosināt domāt, ka valsts maina ieguves maksu par laukiem, kuros darbība jau ir uzsākta. Tomēr 2008. gada grozījums tika pieņemts kā kompromiss sarunu gaitā pirms Derīgo izrakteņu ieguves likuma pieņemšanas. Tā tiesiskā paļāvība tika pieņemta kā pati par sevi saprotama. Tādējādi ieguves uzņēmums var likumīgi sagaidīt, ka valsts vienpusēji šo maksu nepalielinās. Ungārija secina, ka Derīgo izrakteņu ieguves likuma sistēma un tā konkrētie noteikumi paredz, ka maksa par ieguvi visā līguma darbības laikā saglabāsies nemainīga.

(33)

Visbeidzot, Ungārijas iestādes skaidro, ka “noteikumu par nolīguma darbības izbeigšanos” pamato valsts drošības apsvērumi.

(34)

Komisija saņēma piezīmes no šādām ieinteresētajām personām: MOL (iespējamā valsts atbalsta saņēmēja) un Ungārijas Derīgo izrakteņu ieguves asociācijas, kuras biedrs ir MOL. Abu ieinteresēto personu piezīmes bija līdzīgas Ungārijas izteikumiem, un to paustajās piezīmēs lielā mērā atkārtojās Ungārijas apsvērumi.

(35)

attiecīgā pasākuma iespējamais labuma guvējs MOL norāda, ka pretēji Komisijas lēmumā par procedūras uzsākšanu paustajam viedoklim tam nebija priekšrocību Ungārijas ogļūdeņražu ieguves tirgū. Lielākā daļa no MOL maksas par ieguvi Ungārijas valstij tiek maksāta par ieguves laukiem, kam noteikta J % likme (t. i., darbība tajos tika uzsākta pirms 1998. gada 1. janvāra), kas faktiski nozīmē, ka MOL maksā 64–75 %, turpretim tā konkurentiem (kas ieguvi uzsāka vēlāk un veic darbību mazākos laukos) ir jāmaksā tikai 12 % likme.

(36)

Turklāt termiņa pagarināšanas nolīguma noslēgšana nozīmēja, ka MOL faktiski maksāja valstij vairāk (ņemot vērā visus termiņa pagarināšanas nolīguma elementus) nekā bez nolīguma noslēgšanas, pamatojoties tikai uz Derīgo izrakteņu ieguves likuma sākotnējo variantu.

(37)

Attiecībā uz Komisijas argumentu, ka termiņa pagarināšanas nolīgumu nevar uzskatīt par analoģisku koncesijai, jo tas ir attiecināms uz atļaujas režīmu, MOL atzīmē, ka ieguves tiesību pagarināšanu nevar veikt, pamatojoties uz valsts vienpusēji izsniegtu atļauju, bet gan tikai uz nolīgumu ar ieguves uzņēmumu. Ja tiesību aktu nolūks būtu uzticēt šā jautājuma lemšanu tikai valstij, attiecīgie noteikumi būtu veidoti citādi. Derīgo izrakteņu ieguves likumā pieņemtais formulējums norāda, ka likumdevējs vēlējās termiņa pagarināšanas nolīgumu pielīdzināt koncesijai.

(38)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija norāda uz pretrunu starp Ungārijas iestāžu apgalvojumu, ka Derīgo izrakteņu ieguves likuma grozījums bija vajadzīgs ieņēmumu palielināšanai, un to, ka MOL bija faktiski atbrīvots no palielinātās maksas.

(39)

MOL uzskata, ka šis paziņojums nav pretrunīgs. Vismaz saskaņā ar termiņa pagarināšanas nolīgumu uzņēmums maksāja valstij vairāk, nekā tas maksātu saskaņā ar Derīgo izrakteņu ieguves likumu. MOL maksa par ieguvi no laukiem, kuriem piemēro J likmi, ir ļoti augsta. Turklāt Derīgo izrakteņu ieguves likuma grozījumi varētu ietekmēt tos laukus, kuros darbību uzsāks nākotnē.

(40)

MOL uzskata, ka maksājums par termiņa pagarināšanu nekādā ziņā nav soda nauda, kā rosina domāt Komisija. Derīgo izrakteņu ieguves likumā ir noteiktas arī sankcijas/soda naudas par Derīgo izrakteņu ieguves likuma pārkāpumu derīgo izrakteņu ieguvē. Termiņa pagarināšanas nolīgumā noteiktās maksas ir tapušas sarunu starp ieguves uzņēmumu un valsti rezultātā. Līguma slēgšana nebija obligāta – ieguves uzņēmums varēja to neslēgt, zaudējot savas ieguves tiesības, un iegūt tās lētāk pēc tam, piedaloties atklātā izsoles procedūrā.

(41)

Salīdzināt šādu termiņa pagarināšanas nolīgumu noslēgušo MOL ar konkurentiem, kuri darbojas saskaņā ar atļauju, ir maldinoši. Turklāt MOL uzsver, ka izpildīja visus likumā noteiktos pienākumus un noteikumus.

(42)

Bez tam MOL iebilst pret Komisijas viedokli, ka reizinātāja “c” vērtība ir pārāk zema (jo tā ir mazāka par likumīgi atļauto robežvērtību 1,2). Jāņem vērā arī tas, ka iesniegums par palielināto maksu attiecas gandrīz uz 150 laukiem, tāpēc tā ievērojami palielināja valsts ieņēmumus no derīgo izrakteņu ieguves.

(43)

Visbeidzot, apstrīdot Komisijas argumentu, ka MOL ir dotas priekšrocības, nepiemērojot Brenta klauzulu, uzņēmums atzīmē, ka arī J likme ir atkarīga no cenas.

(44)

Ungārijas Derīgo izrakteņu ieguves asociācija (turpmāk – “Derīgo izrakteņu ieguves asociācija”) pārstāv uzņēmumus, kas veic derīgo izrakteņu ieguvi vai ar derīgo izrakteņu ieguvi saistītu darbību. Tās galvenais mērķis ir uzlabot vispārējo darbības struktūru derīgo izrakteņu ieguvei Ungārijā, pārraudzīt likumdošanas procedūras un rīkoties savu biedru interesēs. Pašlaik tajā ir 66 biedri, tostarp MOL. Derīgo izrakteņu ieguves asociācijas valdes priekšsēdētājs ir augstākā līmeņa vadītājs uzņēmumā MOL  (36).

(45)

Derīgo izrakteņu ieguves asociācija uzskata, ka ieguves uzņēmumiem ir tiesības paļauties uz to, ka maksa par ieguvi attiecībā uz laukiem, kuros darbība jau ir uzsākta, saglabāsies nemainīga. Tāpēc valsts nevar vienpusēji palielināt maksu “retroaktīvi” (t. i., par tiem laukiem, kurus jau izmanto). Derīgo izrakteņu ieguves asociācija pauda šo uzskatu saistībā ar likumprojektu pirms Derīgo izrakteņu ieguves likuma grozījuma pieņemšanas, un saskaņā ar Derīgo izrakteņu ieguves asociācijas viedokli šis princips tika ņemts vērā, grozot Derīgo izrakteņu ieguves likumu. Pret galīgo redakciju nebija iebildumu, jo faktiski maksa par ieguvi netiek palielināta, ja ieguve jau ir uzsākta.

(46)

Raksturojot vispārējo stāvokli un ekonomiskos apstākļus derīgo izrakteņu ieguves tirgū, Derīgo izrakteņu ieguves asociācija skaidro, ka derīgo izrakteņu ieguves projekti ir diezgan laikietilpīgi. Laikposms no izpētes uzsākšanas līdz faktiskai ieguvei var ilgt 10–15 gadu. Šajā periodā ieguves uzņēmumam ir tikai izmaksas; līdz ieguves uzsākšanai nav nekādu ieņēmumu. Turklāt ir ģeoloģisks risks, jo nav skaidri zināms, vai izpēte būs sekmīga. Tāpēc projekti jāplāno ļoti rūpīgi. Projekta ienesība ir atkarīga no daudziem faktoriem. Ņemot vērā dažādos riskus, nozare sagaida, ka projekta laikā nemainīgi saglabāsies vismaz tie faktori, kurus var ietekmēt valsts, t. i., tiesību akti vai maksa par ieguvi. Ņemot vērā nozares specifiku, finansēšanas struktūrām projektos ir svarīga nozīme. Kreditori visu laiku padziļināti pēta projektus un, ja nosacījumi būtiski mainās, var pat anulēt finansējumu.

(47)

Tāpēc valstīs ar augstu politisko risku ieguves uzņēmums un valsts slēdz līgumu, pamatojoties uz privāttiesībām. Stabilos reģionos, piemēram, Rietumeiropā, šādi nolīgumi nav nepieciešami, jo var pieņemt, ka valsts laiku pa laikam nemainīs tiesisko regulējumu. Gan ieguves uzņēmums, gan kreditori sagaida, ka valsts daļa saglabāsies stabila. Bez šādas stabilitātes projektu saistītais risks var pieaugt; valsts ar stabilu ekonomisko politiku nevar atļauties bieži mainīt politiku, jo tas atbaidītu ieguves uzņēmumus.

(48)

Derīgo izrakteņu ieguves asociācija arī norāda, ka tiesiskās noteiktības un iegūto tiesību aizsardzības princips ir ietverts Eiropas tiesu praksē un Ungārijas konstitūcijā. Tāpēc Ungārijas tiesību aktos nedrīkst palielināt maksu par ieguvi attiecībā uz tiem laukiem, kurus jau izmanto, jo tiesību aktiem jābūt prognozējamiem. Turklāt Derīgo izrakteņu ieguves asociācija uzskata, ka “stabila” maksa par ieguvi ir iegūtas tiesības.

(49)

Vēl Derīgo izrakteņu ieguves asociācija kā argumentu min diskriminācijas aizliegumu. Īpaši diskriminācija nedrīkst būt starp tiem tirgus dalībniekiem, kuru darbības pamatā ir koncesija, un tiem, kuri darbojas uz atļaujas pamata. Tāpēc ar Ungārijas tiesību aktiem nav atļauts “retroaktīvi” palielināt maksu par ieguvi attiecībā uz tiem laukiem, kurus jau izmanto. EKT daudzos spriedumos ir skaidrojusi, ka tiesiskā noteiktība ir ES tiesību pamatelements. Tiesību aktiem ir jābūt viennozīmīgiem, precīziem un jānodrošina prognozējamība, īpaši, ja tiem ir negatīva ietekme uz indivīdiem vai uzņēmumiem (skatīt citēto tiesu praksi). Derīgo izrakteņu ieguves asociācija norāda arī, ka tiesiskās noteiktības princips un iegūtās tiesības ir ietvertas Ungārijas konstitūcijā, un secina, ka saskaņā ar ES tiesībām un konstitucionālajiem principiem tiesību aktiem ir jānodrošina prognozējamība.

(50)

Visbeidzot, Derīgo izrakteņu ieguves asociācija piebilst, ka iegūto tiesību aizsardzības princips izriet no tiesiskās noteiktības principa. Iegūto tiesību aizsardzības princips ir ievērots valsts un starptautiskajās likumdošanas procedūrās, ar kurām regulē derīgo izrakteņu ieguves tiesības. Arī citās ES dalībvalstīs ir stabils derīgo izrakteņu ieguves jomas tiesiskais regulējums, kurā izmaiņas neveic bieži.

(51)

Lai pārliecinātos, vai pasākums ir valsts atbalsts, Komisijai jānovērtē, vai apstrīdētais pasākums atbilst LESD 107. panta 1. punkta nosacījumiem. Šajā pantā ir teikts: “Ja vien Līgumi neparedz ko citu, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.” Turpmāk Komisija novērtē, vai apstrīdētais pasākums saskaņā ar šo noteikumu ir valsts atbalsts.

(52)

Sākumā jāatgādina, ka pasākums var būt valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē neatkarīgi no tā juridiskās formas. Pat ja termiņa pagarināšanas nolīgums tika noslēgts saskaņā ar Derīgo izrakteņu ieguves likuma attiecīgajiem noteikumiem un Ungārijai ir tiesības ar likumu noteikt maksu par ieguvi, tas nenozīmē, ka šīs darbības vai to rezultāti ir saderīgi ar ES noteikumiem par valsts atbalstu. Pasākuma atbilstība valsts likumam nenozīmē tā saderību ar LESD noteikumiem par valsts atbalstu.

(53)

Turklāt, kā norādīts lēmumā par procedūras uzsākšanu, Komisija neuzskata, ka kāds atsevišķs šā gadījuma elements, t. i., attiecīgs Derīgo izrakteņu ieguves likuma noteikums, termiņa pagarināšanas nolīgums un Derīgo izrakteņu ieguves likuma grozījums, ir pretrunā noteikumiem par valsts atbalstu. Tieši pretēji – Komisija šajā gadījumā uzskata “pasākumu” par visu valsts veikto darbību secību un vērtē termiņa pagarināšanas nolīguma sekas saistībā ar turpmākajiem grozījumiem Derīgo izrakteņu ieguves likumā.

(54)

Attiecībā uz Ungārijas argumentiem, ka maksa par ieguvi nav nodoklis, bet gan valsts daļa, Komisija atzīmē, ka šis arguments no valsts atbalsta vērtēšanas viedokļa ir nebūtisks. Noteikumi par valsts atbalstu ir piemērojami visa veida izmaksām, kas uzņēmumiem ir jāsedz un no kurām tie ir atbrīvoti valsts pasākuma rezultātā. Jebkurā gadījumā jāatzīmē, ka administratīvu atļauju izsniegšana cieto derīgo izrakteņu un ogļūdeņražu ieguvei ir raksturīgs valsts iestāžu uzdevums; maksājumi par šādām atļaujām ir salīdzināmi ar nodokļiem vai administratīvām nodevām.

(55)

Visbeidzot, attiecībā uz noteikumu par nolīguma darbības izbeigšanos Komisija uzskata, ka šis jautājums nav saistāms ar valsts atbalstu. Nolīguma nosacījums, ka līguma darbība beidzas, ja trešā puse iegūst savā īpašumā vairāk nekā 25 % no MOL, ir pasākums, kurā valsts resursi nav iesaistīti.

(56)

Lai pasākumu uzskatītu par valsts atbalstu, tam jābūt selektīvam tādējādi, ka priekšrocības ir piešķirtas tikai konkrētiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai.

(57)

Saskaņā ar Tiesas praksi (37) attiecībā uz selektivitātes nosacījuma vērtēšanu, kas ir viens no valsts atbalsta jēdziena elementiem, LESD 107. panta 1. punkts nosaka, ka jāvērtē, vai attiecīgajā tiesību aktos noteiktajā shēmā valsts pasākums “dod priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai” salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kuri ir tādā tiesiskā vai faktiskā stāvoklī, kas salīdzināms, ievērojot attiecīgā pasākuma mērķi.

(58)

Tiesa vairākos gadījumos arī uzskatīja, ka LESD 107. panta 1. punktā nav nodalīti valsts pasākumu cēloņi vai mērķi, bet tie noteikti atkarībā no to radītās ietekmes (38).

(59)

Tomēr jēdziens par valsts atbalstu neattiecas uz tādiem valsts pasākumiem, kuros uzņēmumus nošķir, pamatojoties uz tās sistēmas vispārējo struktūru, kuras daļu tie veido.

(60)

Komisija nepiekrīt Ungārijas iestāžu un ieinteresēto personu argumentācijai, ka pasākums nav selektīvs.

(61)

Lai noteiktu, vai pasākums ir selektīvs, jānosaka piemērojamā atskaites sistēma (39).

(62)

Šajā gadījumā Komisija uzskata, ka vērtēšanai piemērojamā atskaites sistēma ir atļaujas režīms. Uzņēmumam MOL nebija jāpiedalās izsoles konkursā par tiesībām iegūt koncesijā slēgtu teritoriju. Tā vietā tas ieguva derīgo izrakteņu ieguves tiesības savos laukos saskaņā ar atļauju un šajā režīmā konkurē ar tirgus dalībniekiem. Termiņa pagarināšanas nolīgums ir daļa no atļaujas režīma. MOL nespēja uzsākt ieguvi noteiktajā termiņā un nepieciešamība lūgt termiņa pagarināšanas nolīguma slēgšanu nevar mainīt atskaites sistēmu. Pieņemot šādu argumentu, tiktu radīta situācija, kad bez atklātas izsoles rīkošanas vienam uzņēmumam tiek nodrošināts atsevišķs režīms – kā tas ir koncesijas gadījumā.

(63)

Faktiski lēmums par darbības norisi attiecīgajā jomā, pamatojoties uz koncesiju vai atļauju, ir Ungārijas iestāžu ziņā. Tādējādi, ja Ungārijas iestādes vēlas piešķirt ieguves tiesības, pamatojoties uz līgumu, tās var izvēlēties īstenot pārredzamu koncesijas procedūru, kura iekļauj atklātu izsoles procesu. Komisija nevar piekrist, ka nepārredzamo tā saukto “kvazikoncesiju”, kura pašlaik attiecas tikai uz vienu uzņēmumu (MOL), varētu pieņemt par atsevišķu atskaites sistēmu.

(64)

Turklāt Ungārijai bija liela rīcības brīvība atļaujas pagarināšanai, kā arī turpmākai attiecīgo noteikumu grozīšanai Derīgo izrakteņu ieguves likumā (kaut arī tā zināja par priekšrocībām, kādas tiks radītas uzņēmumam MOL, jo šis uzņēmums bija vienīgais nolīgumu par termiņa pagarināšanu noslēgušais ogļūdeņražu tirgus dalībnieks). Ungārija varēja noteikt maksu par ieguvi jebkurā laikā, t. i., tā varēja nolemt Derīgo izrakteņu ieguves likumu vispār negrozīt. No darbību secības radītās ietekmes viedokļa tās neapšaubāmi bija labvēlīgas vienam konkrētam uzņēmumam.

(65)

Ņemot vērā iepriekš norādīto, Komisija secina, ka atskaites sistēma ir atļaujas režīms.

(66)

Atļaujas režīmā termiņa pagarināšanas nolīgums neapšaubāmi ir selektīvs. Patiesi – kā Ungārijas iestādes pašas apstiprina, pušu sarunu par nolīguma noteikumiem laikā tās noteiktās robežās var vienoties par dažādiem maksājuma elementiem un – kas ir vēl svarīgāk – var nolemt vispār atteikties slēgt nolīgumu. Tātad Ungārijas iestādēm bija rīcības brīvība, slēdzot šādu nolīgumu ar MOL (vai jebkuru citu tirgus dalībnieku) (40).

(67)

Šādu attieksmi nevar skaidrot ar loģiku un sistēmas būtību. No vienas puses, maksu par ieguvi nosaka, lai valstij nodrošinātu ieņēmumus no iegūto izrakteņu vērtības. No otras puses, termiņa pagarināšanas nolīgumā noteiktos maksājuma elementus maksā kā papildmaksu par termiņa pagarinājumu. Taču šajā gadījumā termiņa pagarināšanas nolīguma noslēgšana un turpmākā maksas palielināšana uzņēmumam MOL radīja paradoksālu stāvokli – MOL, nespējot laikus sākt ieguvi, līdz 2020. gadam gūst labumu no zemākas maksas par ieguvi, kas noteikta gandrīz par visiem saskaņā ar atļauju tam piešķirtajiem laukiem, bet tā konkurentiem, kuri arī darbojas atļaujas režīmā un ieguvi uzsāka laikus, tāpēc neslēdzot termiņa pagarināšanas nolīgumu, jāmaksā lielāka likumā paredzētā maksa.

(68)

Tas bija vienīgais termiņa pagarināšanas nolīgums, kuru noslēdza attiecībā uz ogļūdeņražiem. MOL atzīmēja, ka attiecībā uz cietajiem izrakteņiem ir noslēgti arī citi termiņa pagarināšanas nolīgumi. Komisija tomēr secina, ka tie attiecas uz citiem izrakteņu veidiem, kuriem Derīgo izrakteņu ieguves likumā ir paredzēta cita maksa par ieguvi nekā ogļūdeņražiem. Turklāt jāatzīmē, ka Derīgo izrakteņu ieguves likuma grozījumos nebija noteiktas izmaiņas maksā par cieto izrakteņu ieguvi (t. i., attiecīgā “pasākumu secība” neietekmēja tos tirgus dalībniekus, kas šādu nolīgumu bija noslēguši, tāpēc viņi nekādas priekšrocības neguva).

(69)

Pamatojoties uz iepriekš norādīto un neraugoties uz Ungārijas izvirzītajiem argumentiem, Komisija uzskata, ka darbību secība, t. i., Derīgo izrakteņu ieguves likuma 26.A panta 5. punkta redakcija, saskaņā ar šo redakciju noslēgtais termiņa pagarināšanas nolīgums un turpmākais grozījums Derīgo izrakteņu ieguves likumā, bija selektīva uzņēmuma MOL labā.

(70)

Pasākumu secības radītā kopējā ietekme ir tāda, ka no visiem saskaņā ar Derīgo izrakteņu ieguves likuma 5. pantu piešķirtās atļaujas turētājiem īpašs režīms tika piemērots tikai uzņēmumam MOL, pasargājot to no ogļūdeņražu ieguves maksas palielinājuma.

(71)

Jāsecina, ka termiņa pagarināšanas nolīguma slēgšanai piemērojamās plašās rīcības brīvības dēļ un ievērojot, ka atbrīvojums attiecas uz vienu atsevišķu uzņēmumu, pasākums atbilst selektivitātes kritērijam.

(72)

Pretēji Ungārijas iestāžu argumentiem Komisija uzskata, ka valsts neveic saimniecisku darbību, izsniedzot atļaujas derīgo izrakteņu ieguvei. Administratīvo koncesiju vai ieguves atļauju piešķiršana drīzāk ir saistīta ar valsts iestādes pilnvaru īstenošanu, jo privāta struktūra šo darbību principā nevar veikt (41). Ungārijā – tāpat kā citās ES dalībvalstīs – derīgo izrakteņu resursi sākotnēji nepieder privātpersonām. Dalībvalstu tiesību sistēmās kontrole pār derīgo izrakteņu resursiem parasti ir piešķirta valsts iestādēm (42). Tāpēc lēmums par atļauju uzņēmumam izmantot derīgo izrakteņu resursus dalībvalsts izraudzītā veidā un par noteiktu maksu gan pēc būtības, gan saskaņā ar noteikumiem ir valsts iestāžu ziņā, un to var uzskatīt par valsts iestāžu pilnvaru īstenošanu. Ungārijas intervence derīgo izrakteņu ieguves administratīvās uzraudzības nodrošināšanā ir vispārējās, nevis komerciālās interesēs. Tāpēc šāda rīcība uzskatāma par valsts sektora iestādes veiktu valsts intervenci, kas nelīdzinās privāta investora rīcībai tirgus ekonomikā (43).

(73)

Pat ja šajā gadījumā atļaujas izsniegšanu ieguves lauku izmantošanai uzskatītu par saimniecisku darbību, kuru valsts veic komerciāliem mērķiem (kas neatbilst īstenībai), Komisija atzīmē, ka monetārā ziņā nav skaidras un tiešas saistības starp Ungārijas noteikto maksu par ieguvi uzņēmumam MOL un ieguves atļaujas vērtību. Ungārijas argumentācija, proti, ka tā, noslēdzot termiņa pagarināšanas nolīgumu, rīkojās kā tirgus dalībnieks, neapstiprinās. Īpaši nekas neliecina, ka izsoles par koncesiju uz divpadsmit laukiem (kura netiktu pagarināta) rezultātā no konkurenta nebūtu saņemts labāks piedāvājums. Ungārija arī nespēja apliecināt, ka, noslēdzot termiņa pagarināšanas nolīgumu, tā ņēma vērā visus no komerciālā viedokļa būtiskos faktorus un riskus, t. i., visus maksājuma elementus termiņa pagarināšanas nolīgumā, potenciāli lielāko maksu, kas Derīgo izrakteņu ieguves likumā ir noteikta līdz 2020. gadam, nolīguma darbības laiku un iespējamos konkurentus.

(74)

Vēl viens Ungārijas arguments ir, ka pēc apstrīdētā Derīgo izrakteņu ieguves likuma grozījuma pieņemšanas nevienam tirgus dalībniekam faktiski nebija jāmaksā par ieguvi vairāk kā uzņēmumam MOL, jo attiecīgajā laikā kategorijās, kurām par ieguvi ir noteikta lielāka maksa, nebija konkurentu.

4.   tabula

Piemērojamo maksu par ieguvi pirms grozījumu pieņemšanas Derīgo izrakteņu ieguves likumā un pēc to pieņemšanas kopsavilkums

(75)

Šis arguments ir jānoraida.

(76)

Iepriekš 4. tabulā redzams kopsavilkums par to, cik lielā mērā nolīgums par termiņa pagarinājumu un turpmākais Derīgo izrakteņu ieguves likuma grozījums ietekmēja uz MOL attiecināto maksu, samazinot to zem Derīgo izrakteņu ieguves likumā noteiktās maksas.

(77)

Pirmkārt, Ungārijas iestāžu iesniegtie dati liecina, ka faktiski dažiem tirgus dalībnieku laukiem, par kuriem bija izsniegta atļauja, piemēroja augstāku maksu par ieguvi nekā tā, kuru MOL maksāja laikā no 2008. gada 8. janvāra līdz 2009. gada 23. janvārim Derīgo izrakteņu ieguves likuma pirmā grozījuma rezultātā un arī laikā no 2009. gada 23. janvāra līdz šai dienai Derīgo izrakteņu ieguves likuma otrā grozījuma rezultātā. Ungārijas iestāžu iesniegumi liecina, ka bez MOL 2008. gadā atļauja uz ieguves laukiem bija arī citiem uzņēmumiem, kuri Brenta klauzulas piemērošanas rezultātā maksāja vairāk nekā 12 % (no 14,24 % līdz 18 %) (48).

(78)

Otrkārt, kaut arī Ungārijas iestādes apgalvo, ka ir tikai tādi konkurenti, kas izmanto vai gatavojas izmantot mazākus laukus (t. i., laukus, kuros iegūst mazāk par 500 m3 vai 200 kt), Komisija iebilst, ka, pat ja šos mazākos laukus ieskaitītu 12 % kategorijā, par tiem attiecīgajos gadījumos tomēr būtu jāmaksā Brenta uzcenojums. Tāpēc maksa par ieguvi varētu sasniegt 18 %. Komisija vēlreiz atgādina, ka pasākumu rezultātā Brenta klauzula, kas Derīgo izrakteņu ieguves likumā noteikta visiem tirgus dalībniekiem, netika attiecināta uz MOL.

(79)

Treškārt, runājot par pašreizējo vispārējo tirgus vidi Ungārijā, ar ogļūdeņražu ieguvi nodarbojas vairāki ieguves uzņēmumi. Turklāt ir vairāki uzņēmumi, kuri veic izpēti un, uzsākot lauku izmantošanu, varētu kļūt par MOL konkurentiem. Jebkuram jaunpienācējam, kurš vēlas darboties saskaņā ar atļauju, jāmaksā likumā noteiktā maksa par ieguvi un jākonkurē ar MOL, vienīgo uzņēmumu, kura lauki ir atbrīvoti no vispārējā atļaujas režīmā piemērojamās maksas un par kuriem maksa ir zemāka.

(80)

Ceturtkārt, Komisija atzīmē, ka nav apstrīdams tas, ka MOL maksāja aptuveni 12,24 % likmi ne tikai par tiem divpadsmit laukiem, attiecībā uz kuriem bija spēkā termiņa pagarinājums, bet gan par visiem laukiem, kurus tas 2005. gada nolīguma darbības laikā izmantoja saskaņā ar atļauju, ja izmantošana bija uzsākta pēc 1998. gada 1. janvāra, un J % likmi – ja izmantošana bija uzsākta pirms 1998. gada 1. janvāra. Turklāt termiņa pagarināšanas nolīgumā uzņēmumam MOL ir noteikta maksa saskaņā ar 12,24 % likmi līdz pat 2020. gadam. Tātad MOL ievērojamu laiku bauda priekšrocības uz lielāko daļu no laukiem, attiecībā uz kuriem tam ir izsniegta atļauja.

(81)

Piektkārt, ja, hipotētiski spriežot, Derīgo izrakteņu ieguves pārvalde nebūtu piekritusi termiņa pagarināšanai uz divpadsmit laukiem, ievērojami augstāka maksa par ieguvi būtu piemērota visiem citiem MOL laukiem, kurus tas izmantoja saskaņā ar atļauju, un tā rezultātā valsts varētu būt guvusi lielākus ieņēmumus (49). Turklāt, kā minēts 73. apsvērumā, valsts varēja rīkot izsoli par divpadsmit lauku nodošanu koncesijā, nepagarinot atļaujas termiņu, un tādējādi potenciāli iegūt labāku piedāvājumu no konkurenta.

(82)

Attiecībā uz Ungārijas argumentu, ka MOL maksāja lielāku maksu par ieguvi 2006. un 2007. gadā, proti, 12,24 %, Komisija atzīmē to kā nebūtisku.

(83)

Pirmkārt, MOL bija jāmaksā noteiktais maksas palielinājums (no 12 % līdz 12,24 %) tāpat kā jebkuram citam uzņēmumam, kas vēlas pagarināt ieguves atļauju. Šajā ziņā pret MOL tika izrādīta parastā attieksme, un tas netika nostādīts nelabvēlīgā stāvoklī. Arī MOL priekšrocības šai laikā vēl nebija īstenojušās – tas notika tikai tad, kad stājās spēkā pirmais Derīgo izrakteņu ieguves likuma grozījums, t. i., no 2008. gada 8. janvāra.

(84)

Turklāt par ieguvi no izmantošanā esošajiem laukiem MOL samaksāja summu, kas 2008. gadā bija par 28,4 miljardiem HUF un 2009. gadā – par 1,9 miljardiem HUF mazāka nekā summa, kuru tas būtu samaksājis saskaņā ar tobrīd spēkā esošo Derīgo izrakteņu ieguves likumu.

(85)

Citi Derīgo izrakteņu ieguves likuma 26.A panta 5. punktā noteiktie maksājuma elementi (t. i., maksa par termiņa pagarināšanu un vienreizējo maksājumu) tika maksāti par pagarināšanu, nevis par tiesībām maksāt zemāku maksu par to, ko piemēro konkurentiem. Šos maksājuma elementus nevar arī uzskatīt par “priekšapmaksu” tai maksai par ieguvi, ko pienākas maksāt vēlāk. Šajā ziņā Derīgo izrakteņu ieguves likuma 26.A panta 5. punkta redakcija ir skaidra. Jo īpaši tajā ir teikts, ka “uzņēmums veic maksājumu, ja pagarinājums tiek piešķirts”. Pārējie divi elementi ir saistīti ar lauku skaitu, uz kuriem tiek piešķirts termiņa pagarinājums. Tātad Derīgo izrakteņu ieguves likuma 26.A panta 5. punktā ir skaidri noteikta saistība starp termiņa pagarinājumu un maksājuma saistībām.

(86)

Saskaņā ar tiesu praksi uzņēmumam piešķirto atbalstu nevar izlīdzināt ar tam pašam uzņēmumam uzliktu konkrētu un atšķirīgu maksājumu, kurš nav saistīts ar atbalsta pasākumu (50). Šajā konkrētajā gadījumā, kā aprakstīts 85. apsvērumā, Derīgo izrakteņu ieguves likuma 26.A panta 5. punktā noteiktie pārējie maksājuma elementi ir maksa par pagarināšanu, kuru var uzskatīt par konkrētu un atšķirīgu maksājumu, kas nav saistīts ar likumā noteiktās atļaujas režīmā piemērojamās maksas turpmāko grozīšanu.

(87)

Visbeidzot, Komisija norāda, ka termiņa pagarināšanas nolīguma noslēgšana un turpmākā maksas palielināšana uzņēmumam MOL izraisīja paradoksālo situāciju, kad MOL, nespējot laicīgi uzsākt ražošanu, līdz 2020. gadam gūst labumu no zemākas maksas par ieguvi, kas noteikta gandrīz par visiem saskaņā ar atļauju tam piešķirtajiem laukiem, kamēr tā konkurentiem, kuri arī darbojas atļaujas režīmā un uzsāka ražošanu laicīgi, tāpēc nenoslēdzot termiņa pagarināšanas nolīgumu, jāmaksā lielāka maksa, kas paredzēta likumā.

(88)

Pamatojoties uz norādīto, Komisija secina, ka pasākums radīja priekšrocības uzņēmumam MOL. Tas pasargā MOL no izmaksām, kuras tam citkārt būtu jāsedz. Termiņa pagarināšanas nolīguma un turpmākā Derīgo izrakteņu ieguves likuma grozīšanas kopējās ietekmes rezultātā uzņēmumam ir radītas priekšrocības.

(89)

Pasākums ir saistīts ar neiegūtiem ieņēmumiem, kuri pienāktos valstij, un tāpēc ir veikts par valsts līdzekļiem.

(90)

MOL ir integrēta naftas un gāzes uzņēmējsabiedrība, kas uzskatāma par uzņēmumu. Tā konkurē ar citiem uzņēmumiem, kuri nebauda tādas pašas priekšrocības. Tāpēc pasākums izkropļo konkurenci. Turklāt MOL darbojas nozarē, kurā starp dalībvalstīm norit tirdzniecība; ir izpildīts arī kritērijs par ietekmi uz tirdzniecību Savienībā.

(91)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstītajiem argumentiem, Komisija uzskata, ka pasākums atbilst LESD 107. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem. Šajos apstākļos konkrētais pasākums jāuzskata par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(92)

LESD 107. panta 2. punktā un 107. panta 3. punktā ir noteikti atbrīvojumi no vispārējā noteikuma par to, ka valsts atbalsts, kā norādīts 107. panta 1. punktā, nav saderīgs ar iekšējo tirgu.

(93)

Turpmāk Komisija vērtē pasākuma saderību, ievērojot šos izņēmuma gadījumus. Jāatzīmē, ka Ungārija nav izvirzījusi nekādus argumentus attiecībā uz saderību ar iekšējo tirgu.

(94)

Turklāt jāievēro arī tas, ka pasākuma rezultātā ir samazinājušās izmaksas, kas citkārt būtu jāsedz MOL, un tāpēc tas jāuzskata par darbības atbalstu.

(95)

LESD 107. panta 2. punkta atkāpes nav piemērojamas šim gadījumam tāpēc, ka tas nav sociāla rakstura atbalsts, tas nav piešķirts individuāliem patērētājiem, nav paredzēts, lai novērstu kaitējumu, ko nodarījušas dabas katastrofas vai ārkārtēji notikumi, un nav atbalsts, ko sniedz tautsaimniecībai dažos Vācijas Federatīvās Republikas apvidos, kurus iespaidojusi šīs valsts sadalīšana.

(96)

Citas atkāpes ir noteiktas LESD 107. panta 3. punktā.

(97)

Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka “atbalstu, kas veicina ekonomikas attīstību apgabalos, kur dzīves līmenis ir ārkārtīgi zems vai kur valda liels bezdarbs,” var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu. Par tādu tika uzskatīta visa Ungārijas teritorija pievienošanās laikā, un lielākā daļa tās reģionu aizvien vēl var pretendēt uz šādu atbalstu (51).

(98)

Valsts atbalsta saderību atbalstāmos reģionos regulē Komisijas pamatnostādnes par valsts reģionālo atbalstu 2007.–2013. gadam (52) (turpmāk – “Reģionālā atbalsta pamatnostādnes”). Saskaņā ar Reģionālā atbalsta pamatnostādnēm valsts atbalstu var atļaut piemērot tikai ieguldījumu izmaksām (53). Kā jau iepriekš teikts, minēto atbalstu nevar uzskatīt par atbalstu, kas paredzēts ieguldījumiem. Ciktāl ir runa par darbības atbalstu, šis pasākums neveicina darbību vai ekonomisko zonu rašanos un tas nav ierobežots laikā, ar laiku nesamazinās un nav samērīgs ar to, kas ir vajadzīgs konkrētu ekonomisko grūtību pārvarēšanai (54).

(99)

Ņemot vērā minēto, Komisija secina, ka uz atbalstu nav attiecināma LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteiktā atkāpe.

(100)

LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktā ir teikts, ka “atbalstu, kas veicina kāda svarīga projekta īstenojumu visas Eiropas interesēs vai novērš nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā,” var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

(101)

Komisija atzīmē, ka attiecīgais atbalsts nav paredzēts svarīga projekta īstenošanai visas Eiropas interesēs, un Komisija arī nav konstatējusi nekādus pierādījumus tam, ka tas ir paredzēts nopietna traucējuma novēršanai Ungārijas ekonomikā.

(102)

Ņemot vērā minēto, Komisija secina, ka uz atbalstu nav attiecināma LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktā noteiktā atkāpe.

(103)

LESD 107. panta 3. punkta d) apakšpunktā ir teikts, ka atbalstu, kas veicina kultūru un kultūras mantojuma saglabāšanu, var uzskatīt par saderīgu ar LESD, ja tāds atbalsts neiespaido tirdzniecības apstākļus un konkurenci Eiropas Savienībā tiktāl, ciktāl tas ir pretrunā ar kopīgām interesēm. Tas neapšaubāmi uz attiecīgo gadījumu neattiecas.

(104)

LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts atļauj valsts atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm. Komisija ir izveidojusi vairākas pamatnostādnes un sniegusi paziņojumus, kuros ir paskaidrots, kādā veidā tā piemēros LESD 107. panta 3. punkta atkāpes.

(105)

Tomēr Komisija uzskata, ka atbalsta būtība un īpatnības neļauj šim gadījumam piemērot attiecīgajās pamatnostādnēs un paziņojumos paredzētos izņēmumus. Turklāt Ungārija nav apgalvojusi to, ka atbalsts varētu būt saderīgs saskaņā ar šiem noteikumiem.

(106)

Tātad vērtējamais atbalsts ir nesaderīgs valsts atbalsts.

(107)

Kaut arī Komisija neapstrīd argumentu, ka prognozējamība parasti stimulē ieguldījumus, jāatzīmē, ka, ņemot vērā Komisijas obligāto uzraudzību pār valsts atbalstu saskaņā ar LESD 108. pantu, uzņēmumi, kam atbalsts ir piešķirts, nevar noteikti paļauties uz to, ka atbalsts ir likumīgs, ja vien tas nav piešķirts atbilstīgi valsts atbalsta procedūrai (55). Šajā ziņā neviens saņēmējs nevar atsaukties uz labticību, lai aizstāvētu iegūtas tiesības un izvairītos no līdzekļu atmaksāšanas (56).

(108)

Ir taisnība, ka Tiesa ir vairākkārt norādījusi, ka jebkurai personai ir tiesības paļauties uz to, ka tiks ievērots tiesiskās paļāvības aizsardzības princips situācijā, kurā Eiropas Savienības iestāde ir radījusi viņam vai viņai pamatotas cerības. Tomēr persona nevar apgalvot, ka princips ir pārkāpts, ja vien attiecīgā administratīvā iestāde nav devusi viņam vai viņai precīzu apliecinājumu (57). Šajā gadījumā neviena ES iestāde nav devusi uzņēmumam MOL jebkādu apliecinājumu pamatotu cerību dibināšanai.

(109)

Taisnība ir arī tā, ka nelikumīgi piešķirta atbalsta saņēmējam nav liegts atsaukties uz ārkārtas apstākļiem, kuru dēļ tas ir pamatoti pieņēmis, ka atbalsts ir likumīgs, un tādējādi atteikties šo atbalstu atmaksāt. Tomēr šajā gadījumā nav spēkā ārkārtas apstākļi. Gluži pretēji – 2008. gada grozījums Derīgo izrakteņu ieguves likumā parāda to, ka ieguves uzņēmumi principā nevar paļauties uz to, ka likumā nebūs nekādu izmaiņu.

(110)

Komisija norāda, ka maksa par ieguvi attiecībā uz laukiem, kuri jau tiek izmantoti, nesen, proti, no 2008. gada 8. janvāra un no 2009. gada 23. janvāra, ir divreiz grozīta. Pirmkārt, jāuzsver, ka 2008. gada grozījumu Derīgo izrakteņu ieguves likumā bija paredzēts attiecināt uz spēkā esošajām ieguves atļaujām. To skaidri norāda 2008. gada Derīgo izrakteņu ieguves likuma redakcija, kura attiecas arī uz noteikumiem par tām atļaujām, kas piešķirtas pirms 2008. gada. Šādu atļauju gadījumā maksa tika pielāgota no dienas, kad stājās spēkā jaunais Derīgo izrakteņu ieguves likums. Tas pierāda, ka atļauju turētājiem nav iegūtu tiesību vai pamata paļauties uz to, ka noteiktie procentmaksājumi saglabāsies nemainīgi visā atļaujas darbības laikā.

(111)

Pretēji Ungārijas un citu ieinteresēto personu teiktajam ES tiesu prakse apliecina, ka indivīdi nevar paļauties uz to, ka likumos nekad netiks veiktas nekādas izmaiņas (58). Līdzīgā kārtā arī tiesiskās noteiktības princips neliedz veikt izmaiņas likumos.

(112)

Diskriminācijas arguments arī ir noraidāms. Maksas palielināšana nav diskriminējoša, ja to piemēro visiem, īpaši tāpēc, ka režīma robežās nav diferenciācijas, t. i., netiek nodalīti uzņēmumi, kas veic darbību saskaņā ar atļauju.

(113)

Saskaņā ar LESD un Tiesas iedibināto praksi tad, kad tiek secināta atbalsta nesaderība ar iekšējo tirgu, Komisijas kompetencē ir izlemt to, vai attiecīgai valstij tas jāpārtrauc vai jāpārveido (59). Tiesa arī ir konsekventi uzskatījusi, ka valsts pienākums pārtraukt tāda atbalsta sniegšanu, kas, pēc Komisijas ieskatiem, ir nesaderīgs ar iekšējo tirgu, ir paredzēts iepriekšējā stāvokļa atjaunošanai (60). Šajā kontekstā Tiesa ir konstatējusi, ka mērķis ir sasniegts tad, kad saņēmējs ir atmaksājis nelikumīga atbalsta veidā piešķirtās summas, tādējādi zaudējot iepriekš izmantotās priekšrocības pār saviem konkurentiem tirgū, un stāvoklis pirms atbalsta izmaksas ir atjaunots (61).

(114)

Ievērojot šo tiesu praksi, Padomes Regulas (EK) Nr. 659/99 (62) 14. pantā ir noteikts, ka tad, “kad nelikumīga atbalsta gadījumos tiek pieņemti negatīvi lēmumi, Komisija izlemj, ka attiecīgā dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atgūtu atbalstu no saņēmēja”.

(115)

Tāpēc, ja attiecīgais pasākums ir uzskatāms par nelikumīgu un nesaderīgu atbalstu, tas jāatmaksā, lai atjaunotu to stāvokli, kas bija tirgū pirms atbalsta piešķiršanas. Atmaksājamie līdzekļi tiek aprēķināti, sākot no dienas, kad saņēmējs guvis priekšrocības, t. i., kad atbalsts kļuva pieejams saņēmējam, pieskaitot atmaksas procentus, līdz līdzekļi ir faktiski atgūti.

(116)

Šajā gadījumā pasākums ir jāuzskata par valsts veiktu darbību secību. Termiņa pagarināšanas nolīgums pasargāja MOL no likumā paredzētās maksas palielināšanās nākotnē. MOL priekšrocības īstenojās no tā brīža, kad stājās spēkā Derīgo izrakteņu ieguves likuma pirmais grozījums, proti, no 2008. gada 8. janvāra. Šis ir datums, sākot ar kuru, MOL tika faktiski atbrīvots no lielākas maksas radītā apgrūtinājuma, tādējādi baudot labvēlīgāku attieksmi salīdzinājumā ar konkurentiem.

(117)

Kā paskaidrots 61.–65. apsvērumā, piemērojamā atskaites sistēma ir citi tirgus dalībnieki, kuri darbojas saskaņā ar atļauju. Tāpēc priekšrocības ir starpība starp faktisko maksu par izrakteņu ieguvi, ko pēc Likuma grozīšanas MOL maksāja par laukiem, kurus tas izmantoja saskaņā ar atļauju, un Derīgo izrakteņu ieguves likumā noteikto maksu.

(118)

Kā jau aprakstīts iepriekš 85. apsvērumā, Komisija uzskata, ka citi nolīgumā paredzētie maksājuma elementi (maksa par termiņa pagarināšanu un vienreizējais maksājums) tika maksāti par pagarināšanu, nevis tiesībām maksāt zemāku maksu salīdzinājumā ar to, kuru piemēro konkurentiem. Tas nozīmē, ka tie nav ņemami vērā, aprēķinot priekšrocības.

5.   tabula

MOL faktisko un hipotētisko saistību summa attiecībā uz maksu par ieguvi par attiecīgo laikposmu

(119)

Tāpēc starpība, kā norādīts 5. tabulā, ir 28,4 miljardi HUF 2008. gadā un 1,9 miljardi HUF 2009. gadā, t. i., kopā 30,3 miljardi HUF. Šī ir summa, kas Ungārijai būtu jāatgūst no MOL, pieskaitot atmaksas procentus. Atgūšana būtu jāattiecina arī uz 2010. gada summām, par kurām skaitļi vēl nav pieejami.

(120)

Atšķirību summās starp neiegūto maksu par ieguvi 2008. gadā un 2009. gadā rada tas, ka ar otro Derīgo izrakteņu ieguves likuma grozījumu, kas stājās spēkā 2009. gada 23. janvārī (pēc Komisijas lēmuma uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru), tiesiskā situācija, kas bija spēkā pirms 2008. gada grozījuma pieņemšanas, vismaz daļēji, attiecībā uz konkrētiem laukiem, proti, laukiem, kuru izmantošana tika uzsākta laikā no 1998. līdz 2008. gadam, tika atjaunota.

(121)

Pamatojoties uz norādīto, Komisija secina, ka pasākums par labu MOL, t. i., termiņa pagarināšanas nolīgums apvienojumā ar Derīgo izrakteņu ieguves likuma 2008. gada grozījumu, ir valsts atbalsts, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(122)

Tā kā attiecīgais pasākums ir uzskatāms par nelikumīgu un nesaderīgu atbalstu, atbalsts jāatgūst no MOL, lai atjaunotu to stāvokli tirgū, kas bija pirms atbalsta piešķiršanas.

(123)

Atgūstamā summa ir 28 444,7 miljoni HUF par 2008. gadu un 1 942,1 miljons HUF par 2009. gadu. Attiecībā uz 2010. gadā veiktajiem maksājumiem Ungārijai jāaprēķina atmaksājamā summa tādā pašā veidā kā par 2008. un 2009. gadu līdz tam laikam, kad pasākums ir pārtraukts,

a)

kopējā summa (pamatsumma un atmaksas procenti), kas atgūstama no saņēmēja, ieskaitot aprēķinu par atbalsta summu 2010. gadā;

b)

sīks apraksts par jau veiktajiem un plānotajiem pasākumiem šā lēmuma izpildei;

c)

dokumenti, kas apliecina to, ka saņēmējam ir dots rīkojums atmaksāt atbalstu.