(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2009. gada 22. decembrī, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2) publicējot paziņojumu (“paziņojums par procedūras sākšanu”), informēja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Taizemes (“attiecīgā valsts”) izcelsmes attīrītas tereftalskābes un tās sāļu (“PTA”) importu Savienībā.

(2)

Antidempinga procedūru sāka pēc tam, kad 2009. gada 13. novembrīBP Aromatics Limited NV un CEPSA Quimica S.A. (“sūdzības iesniedzēji”) iesniedza sūdzību ievērojamas daļas ražotāju vārdā, kas šajā gadījumā pārstāv vairāk nekā 50 % no Savienības kopējās PTA produkcijas. Sūdzībā bija iekļauti pirmšķietami pierādījumi par attiecīgās valsts izcelsmes attiecīgā ražojuma dempingu un būtisko kaitējumu, ko tas izraisījis, un šos pierādījumus atzina par pietiekamiem, lai pamatotu procedūras sākšanu.

(3)

Tajā pašā dienā Komisija, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (3), sāka antisubsidēšanas procedūru attiecībā uz Taizemes izcelsmes PTA importu Savienībā. Šo izmeklēšanu izbeidza ar Komisijas Lēmumu 2011/31/ES (4).

(4)

Par procedūras sākšanu Komisija oficiāli informēja sūdzības iesniedzējus, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos Taizemes ražotājus eksportētājus, attiecīgās eksportētājvalsts pārstāvjus un zināmos importētājus un lietotājus. Ieinteresētajām personām bija iespēja izteikt viedokli rakstiski un lūgt uzklausīšanu termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu. Uzklausīja visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja, norādot konkrētus iemeslus, kādēļ tās būtu jāuzklausa.

(5)

Komisija nosūtīja anketas sūdzības iesniedzējiem, citiem zināmiem Savienības ražotājiem, zināmiem Taizemes ražotājiem eksportētājiem un zināmiem attiecīgā ražojuma importētājiem un lietotājiem, kā arī visām citām ieinteresētajām personām, kas bija pieprasījušas anketu paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā.

(6)

Atbildes uz anketas jautājumiem saņēma no trim zināmiem Taizemes ražotājiem eksportētājiem, trim Savienības ražotājiem, viena Savienības importētāja un pieciem Savienības lietotājiem.

(7)

Komisija lūdza un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai konstatētu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumus veica šādos uzņēmumos:

(8)

Tā kā uzņēmumi TPT un Indorama abi pieder vienai kontrolakciju sabiedrībai, turpmāk šajā dokumentā tos sauc par “Indorama grupu”.

(9)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana attiecās uz periodu no 2008. gada 1. decembra līdz 2009. gada 30. novembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude attiecās uz laikposmu no 2006. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(10)

Attiecīgais ražojums ir Taizemes izcelsmes tereftalskābe un tās sāļi ar tīrības pakāpi 99,5 % vai lielāku, uz kuru patlaban attiecas KN kods ex 2917 36 00 (“attiecīgais ražojums”).

(11)

PTA iegūst, attīrot neapstrādātu tereftalskābi, kas rodas paraksilēna (PX) reakcijā ar šķīdinātāju un katalizācijas šķīdumu.

(12)

Konstatēja, ka attiecīgajam ražojumam un Taizemes iekšējā tirgū pārdotajai PTA, kā arī Savienības ražošanas nozares Savienībā ražotajai un pārdotajai PTA ir vienas un tās pašas fiziskās un ķīmiskās īpašības un lietojums. Tāpēc tos uzskata par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(13)

Visi trīs sūdzībā minētie Taizemes ražotāji eksportētāji iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Izmeklēšanā konstatēja, ka Taizemē nav citu PTA ražotāju eksportētāju un ka atbildes pārstāv 100 % no Taizemes eksporta ES tirgū.

(14)

Šie trīs uzņēmumi pieprasīja, lai dempinga aprēķinus veiktu, pamatojoties uz katra mēneša datiem, jo galvenā izejmateriāla un līdz ar to attiecīgā ražojuma cenas IP būtiski mainījās. Ņemot vērā 26. apsvērumā izklāstītos iemeslus, pieprasītās metodes izmantošanu neuzskatīja par pamatotu.

(15)

Jānorāda, ka pārdevumu iekšzemes tirgū un ES tirgos pamatā bija vai nu aktuālās cenas vai līgumi, kuru pamatā ir PX izmaksas (galvenais izejmateriāls), vai arī formula, kas pamatojas uz PTA cenas noteikšanas indeksu Ķīnā. Izmantojot pēdējo metodi, bija vairāki gadījumi ar būtisku laika nobīdi, pēc kuras bija pieejams galīgais indekss. Lai piemērotu formulu, bija jāizmanto fakturēšanas risinājums, kas ļāva noteikt galīgo cenu dažus mēnešus pēc sākotnējā pagaidu rēķina izsniegšanas. Lai koriģētu galīgo cenu, par kuru vienojās līgumā, tika izsniegtas parādzīmes/kredītnotas.

(16)

Turpmāk izklāstītā vispārīgā metodika piemērota visiem Taizemes ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās izmeklēšanā.

(17)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu Komisija vispirms attiecībā uz Taizemes ražotājiem pārbaudīja, vai to pārdevumu apjomi iekšzemes tirgū ir pietiekami reprezentatīvi, proti, vai šo pārdevumu kopējais apjoms ir vismaz 5 % no attiecīgā ražojuma kopējā eksporta apjoma uz Savienību. Izmeklēšanas periodā Taizemes ražotāju pārdevumu apjomi iekšzemes tirgū bija pietiekami reprezentatīvi.

(18)

Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai līdzīgā ražojuma pārdevumu apjomus iekšzemes tirgū var uzskatīt par tādiem, kas iegūti parastā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu. To veica, nosakot iekšzemes tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma rentablo pārdevumu apjoma neatkarīgiem klientiem īpatsvaru izmeklēšanas periodā.

(19)

Tā kā līdzīgā ražojuma rentablo pārdevumu apjoms visiem trim ražotājiem bija vairāk nekā 80 % no kopējā līdzīgā ražojuma pārdevumu apjoma iekšzemes tirgū, normālās vērtības pamatā bija faktiskā cena iekšzemes tirgū, kas aprēķināta kā vidējā svērtā cena visos pārdevumos iekšzemes tirgū.

(20)

Šajā izmeklēšanā konstatēja, ka viens no ražotājiem eksportētājiem (SMPC), kas sadarbojās izmeklēšanā, ES tirgū ražojumu pārdeva ar sava lielākā akcionāra (MCI, uzņēmums, kas atrodas Japānā) starpniecību, kas savukārt pārdeva tālāk vairākiem Japānas tirgotājiem, kuri beigās ražojumu pārdeva uzņēmumiem ES tirgū. Tika izmeklēts, vai MCI un lielākais Japānas tirgotājs ir saistīti un vai šāda saikne ietekmē cenas.

(21)

Konstatēja, ka būtiskākā saikne bija procentuāli ļoti maza kopīga akciju pakete, ko daudzu pilnvaroto vārdā pārvalda Japānas bankas. Tāpēc konstatēja, ka šī saikne neietekmē cenu līmeņus. Ņemot vērā i) iepriekš aprakstītos cenu noteikšanas/līgumu slēgšanas risinājumus, kas šajā nozarē ir raksturīgi, un ii) kāda ir saikne starp iepriekš aprakstītajiem uzņēmumiem, cenas atbilst godīgiem konkurences apstākļiem. Tāpēc nolēma, ka attiecīgā ražojuma eksporta cena ir jānosaka, pamatojoties uz MCI pārdevumu Japānas tirgotājiem.

(22)

MCI tika nosūtīta vēstule, informējot par nesadarbošanās sekām, jo pārbaudes laikā Tokijā izmeklēšanas veicējiem tika liegta pilna piekļuve grāmatvedības informācijai par konkrētiem piešķīrumiem.

(23)

Tāpēc tika nolemts, ka piešķīrumus aprēķinās, pamatojoties uz pieejamiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Tādējādi izmatoja šādu metodiku. Piešķīrumu par pārvadājumu izmaksām pielāgoja uz augšu, pamatojoties uz informāciju, ko ievāca uz vietas. Attiecībā uz pārējiem piešķīrumiem paziņotās summas un neto tirdzniecības cenas pārbaudīja, atsaucoties uz citiem neatkarīgiem avotiem, šajā gadījumā informāciju, kas bija iegūta par pārējiem diviem Taizemes ražotājiem eksportētajiem un ko uzskatīja par atbilstošu tāda paša tipa tirdzniecībai. Apsvēra iespēju vietā izmantot alternatīvu metodi ar Eurostat cenām, taču to nedarīja, jo šā ražojuma vērtība Eurostat bija CIF cena importēšanas dienā, nevis koriģētā galīgā cena, ko nosaka saskaņā ar tirdzniecības līgumu un iepriekš aprakstītajām rēķinu izsniegšanas sistēmām. Šāda pieeja bija ļoti atbilstoša, ņemot vērā tirgus struktūru, kas raksturota 15. apsvērumā. Jānorāda, ka lielākā daļa piešķīrumu jau bija pārbaudīti Taizemē.

(24)

Normālo vērtību un eksporta cenu salīdzināja, pamatojoties uz ražotāja noteikto cenu.

(25)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas atbilstošas korekcijas, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Tādējādi piemērotos un pamatotos gadījumos veica pielāgojumus atšķirībām transporta, apdrošināšanas, iepakojuma, kredīta, apstrādes un komisijas izmaksām.

(26)

Normālo vērtību un eksporta cenu salīdzināja par katru gadu. Ražotāju eksportētāju pieprasījumu salīdzināt par katru mēnesi ņēma vērā, taču neīstenoja, jo bija skaidrs, ka tas nebūtu mainījis kopējos secinājumus par dempingu, t. i., valsts mēroga minimālo dempingu.

(27)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu dempinga starpību Taizemes ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, noteica, salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību ar vidējo svērto eksporta cenu, kā norādīts iepriekš.

(28)

Izmantojot aprakstīto metodiku, dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas uz Savienības robežas, bez nodokļa nomaksas, tika noteiktas šādi:

(29)

Trīs ražotāji eksportētāji (abi Indorama grupas uzņēmumi un SMPC) pārstāv visu Taizemes izcelsmes eksportu, ja salīdzina ar Eurostat datiem. Lai novērtētu, vai valsts mērogā dempinga starpība bija zem minimuma, noteica svērto vidējo valsts mēroga dempinga starpību. Konstatēja, ka tā bija zem minimālās robežvērtības, proti, 1,8 %.

(30)

Ņemot vērā valsts mēroga minimālo dempinga starpību, Taizemes izcelsmes PTA importam nav jāpiemēro pagaidu pasākumi.

(31)

Ņemot vērā iepriekšminētos konstatējumus attiecībā uz dempingu, uzskata, ka nav vajadzības sniegt analīzi par kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm.

(32)

Tāpēc procedūra jāizbeidz, jo Taizemei noteiktā dempinga starpība ir zemāka par 2 %. Par to attiecīgi informēja ieinteresētās personas, un tām bija iespēja izteikt piezīmes.

(33)

Par dempinga jautājumiem piezīmes tika saņemtas no viena sūdzības iesniedzēja, kurš uzskatīja, ka Komisijai būtu bijusi jāpiemēro SMCP tā pati dempinga starpība, kas noteikta pārējiem diviem ražotājiem eksportētājiem (3,7 %) saistībā ar pieejamiem faktiem. Tika apgalvots, ka šādā gadījumā būtu bijusi minimālā dempinga starpība. Šo apgalvojumu noraidīja. Komisija piemēroja pieejamos faktus attiecībā uz uzņēmumu, kas saistīts ar Japānu, izmantojot uzņēmuma pieejamos datus, pielāgojot tos uz augšu un salīdzinot ar citiem pārbaudāmiem avotiem. Šajos apstākļos pārējo eksportētāju dempinga starpības piemērošana būtu pretrunā 18. panta noteikumiem.

(34)

Tas pats sūdzības iesniedzējs apgalvoja arī, ka citām valdībām ir cits viedoklis par izmeklēšanu saistībā ar PTA līdzīgā izmeklēšanas periodā. Šo apgalvojumu noraidīja. Šajā ziņā jānorāda, ka uzņēmuma sniegtie pierādījumi attiecas uz antidempinga maksājumu, ko Ķīnas Tautas Republika piemēro PTA importam no Korejas un Taizemes. Sniegtā informācija nevar apstiprināt uzņēmuma apgalvojumu, jo nav pierādījumu par to, kā Ķīnas veiktajā antidempinga izmeklēšanā noteica normālo vērtību un eksporta cenu. Turklāt Ķīnas iestāžu veiktajā izmeklēšanā IP ir no 2007. gada 1. oktobra līdz 2008. gada 30. septembrim, savukārt pašreizējā ES izmeklēšanā izmantotais izmeklēšanas periods ir no 2008. gada 1. decembra līdz 2009. gada 30. novembrim. Tāpēc periodi, ko ņēmusi vērā ES un Ķīna, būtiski atšķiras.

(35)

Neviena ieinteresētā persona nesniedza nekādu informāciju par kaitējuma aspektiem.

(36)

Visbeidzot, neviena ieinteresētā persona nesniedza piezīmes, kas atspēkotu konstatējumu, ka aizsardzības pasākumi nav vajadzīgi.

(37)

Ņemot vērā visu iepriekšminēto, Komisija secina, ka antidempinga procedūra attiecībā uz Taizemes izcelsmes attīrītas tereftalskābes un tās sāļu importu ir jāizbeidz, nepiemērojot antidempinga pasākumus,