6.1.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 3/7


KOMISIJAS LĒMUMS

(2011. gada 5. janvāris),

ar ko beidz pārbaudes procedūru attiecībā uz Brazīlijas noteiktajiem pasākumiem, kas ietekmē tekstilizstrādājumu importu

(2011/2/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 3286/94, ar ko nosaka Kopienas procedūras kopējās tirdzniecības politikas jomā, lai nodrošinātu Kopienas tiesību īstenošanu saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības noteikumiem, jo īpaši tiem, kas ieviesti Pasaules Tirdzniecības organizācijas aizgādnībā (1), un jo īpaši tās 11. panta 1. punktu,

tā kā:

A.   PROCEDŪRAS PRIEKŠVĒSTURE

(1)

Febeltex (Fédération Belge du Textile) 1998. gada 12. janvārī iesniedza sūdzību saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 3286/94 4. pantu.

(2)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Kopienas tekstilizstrādājumu pārdošanu Brazīlijā kavē vairāki tirdzniecības šķēršļi Regulas (EK) Nr. 3286/94 2. panta 1. punkta nozīmē, tostarp neautomātiskā importa licencēšanas sistēma un tas, kā šī sistēma ir izveidota, proti, ar obligātiem importa maksāšanas noteikumiem un minimālām importa cenām.

(3)

Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju, kura izveidota ar Regulu (EK) Nr. 3286/94, Komisija nolēma, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, kas pamato pārbaudes procedūras uzsākšanu, lai novērtētu attiecīgi juridiskos un faktiskos jautājumus. Tādējādi 1998. gada 27. februārī tika sākta pārbaudes procedūra (2).

B.   PĀRBAUDES PROCEDŪRAS KONSTATĒJUMI

(4)

Ar pārbaudes procedūras nobeiguma ziņojumu ES dalībvalstis iepazīstināja Padomdevējas komitejas sanāksmē 1998. gada 9. novembrī.

(5)

Šajā ziņojumā secināts, ka Brazīlijas neautomātiskā importa licencēšanas sistēma, kas tiek piemērota saistībā ar prasību par minimālo cenu, ir pretrunā šādiem noteikumiem:

a)

PTO Nolīguma par importa licencēšanas procedūrām 1., 3. un 5. pantam, jo: a) šīs sistēmas piemērošana nav bijusi neitrāla; b) tā nav administrēta godīgi un objektīvi; c) tā kā šajā sistēmā nav iekļauts neviens ar PTO saderīgs ierobežojums, tā nebija ierobežota apjomā un termiņā attiecībā uz pasākumu, ko īstenoja, pamatojoties uz to; un d) tai bija papildu sekas, kas attiecībā uz importu bija tirdzniecību ierobežojošas un kropļojošas. Turklāt preču saraksts, kas iesniegts neautomātiskai licencēšanai, netika publicēts un uz iesniegumiem par licenču saņemšanu importam zem minimālas cenas vairākus mēnešus netika sniegta oficiāla atbilde;

b)

Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) (1994) X.1. un X.3. pantam, jo neautomātiskā licencēšanas sistēma netika publicēta, tā nav tikusi administrēta vienoti, objektīvi un taisnīgi;

c)

GATT (1994), XI.1. pantam, jo minimālā cenu sistēma bija cita veida ierobežojums nekā muitas nodokļi vai citi maksājumi, kas stājas spēkā ar importa licenci par jebkādas preces importēšanu no citas līgumslēdzējas puses teritorijas, ko nevar pamatot ar PTO noteikumiem.

C.   NOTIKUMU GAITA PĒC PĀRBAUDES

(6)

Komisija 1999. gada 17. martā (3) nolēma sākt PTO strīdu noregulēšanas procedūru. 1999. gada 19. novembrī notika PTO konsultācijas. Šajā sakarā Brazīlija noraidīja visas apsūdzības attiecībā uz jebkādu minimālo cenu praktizēšanu – gan saistībā ar importa licencēm, gan arī ar muitas vērtības noteikšanu, tomēr tā atzina, ka attiecībā uz importa licencēšanas sistēmu tā nav ievērojusi vairākas PTO prasības saistībā ar paziņošanu.

(7)

Pēc šīm konsultācijām Brazīlijas importa licencēšanas un muitas vērtības noteikšanas sistēmas tika būtiski mainītas un Kopienas rūpniecības nozares pieeja Brazīlijas tekstilizstrādājumu tirgum uzlabojās. Tomēr vēl ir jāmaina vairāki aspekti Brazīlijas importa licencēšanas un muitas vērtības noteikšanas sistēmās, lai nodrošinātu to, ka Brazīlija pilnībā atbilst attiecīgo PTO nolīgumu prasībām.

(8)

Tālab Komisija ar Lēmumu 2001/429/EK (4) nolēma apturēt iepriekš minēto pārbaudes procedūru uz sešiem mēnešiem, lai šajā laikā pārraudzītu, kādas sekas ir radījušas pārmaiņas Brazīlijas sistēmā.

(9)

Komisija 2002. gada pirmajā ceturksnī vairākkārt sazinājās ar Brazīlijas iestādēm; šīs saziņas mērķis bija rast abpusēji pieņemamu risinājumu. Eiropas Kopiena un Brazīlija 2002. gada 6. novembrī parakstīja Saprašanās memorandu par tirgus pieeju tekstilizstrādājumiem un apģērbam; saskaņā ar šo memorandu abas puses apņēmās atturēties no beztarifa barjeru piemērošanas. Turklāt šajā Saprašanās memorandā tiek arī risināta problēma par muitas vērtības noteikšanu.

(10)

Pēc vairāk nekā septiņiem gadiem, kopš parakstīts Saprašanās memorands, Komisijai nav ticis ziņots par īpašam problēmām vai jauniem šķēršļiem saistībā ar tirgus pieeju Brazīlijā tekstilizstrādājumiem.

D.   SECINĀJUMS UN IETEIKUMI

(11)

Ņemot vērā iepriekš minēto analīzi, tiek uzskatīts, ka ar pārbaudes procedūru ir panākta apmierinoša situācija, ciktāl tā ir saistīta ar šķēršļiem, kas norādīti Febeltex sūdzībā. Tādēļ pārbaudes procedūra jābeidz saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 3286/94 11. panta 1. punktu.

(12)

Par šajā lēmumā paredzētajiem pasākumiem apspriedās ar Padomdevēju komiteju,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Pārbaudes procedūra attiecībā uz Brazīlijas noteiktajiem pasākumiem, kas ietekmē tekstilizstrādājumu importu, ar šo tiek izbeigta.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2011. gada 5. janvārī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)   OV L 349, 31.12.1994., 71. lpp.

(2)   OV C 63, 27.2.1998., 2. lpp.

(3)   OV L 86, 30.3.1999., 22. lpp.

(4)   OV L 153, 8.6.2001., 30. lpp.