—

iepriekšējā finanšu gada pārskati, kas saistīti ar budžeta izpildi,

—

finanšu pārskats par aktīviem un pasīviem,

—

gada darbības pārskats par budžeta un finanšu pārvaldību,

—

iekšējā revidenta ziņojums,

—

tiek sarīkota Padomes pārstāvju un par budžeta izpildes apstiprināšanu atbildīgās Parlamenta komitejas pārstāvju oficiāla sanāksme, kurā piedalītos Padomes ģenerālsekretārs un prezidentūras pārstāvji, par budžeta izpildes apstiprināšanu atbildīgās komitejas prezidija locekļi, referents un deputāti, kas pārstāv politiskās grupas (koordinatori un/vai ēnu referenti), lai sniegtu visu nepieciešamo informāciju par Padomes budžeta izpildi,

—

Padomes ģenerālsekretārs atbild uz jautājumiem, kurus Padomei iesniegusi komiteja, kas atbildīga par budžeta izpildes apstiprināšanu, kā arī

—

tiek izveidots grafiks, lai pilnveidotu un stabilizētu šo pagaidu risinājumu;

a)

Padome nav pieņēmusi uzaicinājumu oficiāli tikties ar Parlamenta komiteju, kas atbildīga par budžeta izpildes apstiprināšanu, vai tās referentu, lai apspriestu jautājumus par Padomes 2009. gada budžeta izpildi;

b)

Padome atteicās sniegt Parlamentam rakstisku atbildi, iekļaujot tajā informāciju un dokumentus, kas Padomei tika prasīti referenta 2010. gada 14. decembra vēstules pielikumā;

c)

Parlaments no Padomes nav saņēmis tādus pamatdokumentus kā pilnīgs veikto budžeta līdzekļu pārvietojumu saraksts;

a)

Iepriekšējos gados Padome regulāri nav apmeklējusi par budžeta izpildes apstiprināšanu atbildīgās Parlamenta komitejas sanāksmes, kurās tika apspriesta Padomes budžeta izpildes apstiprināšana; tomēr tiek uzskatīts, ka Padomes pārstāvju klātbūtne šajās sanāksmēs ir ārkārtīgi svarīga, lai komitejas locekļi saņemtu atbildes uz jautājumiem par Padomes budžeta izpildes apstiprināšanu. Vai Padome piekrīt apmeklēt par budžeta izpildes apstiprināšanu atbildīgās Parlamenta komitejas turpmākās apspriedes par Padomes budžeta izpildes apstiprināšanu?

b)

Kāpēc Padome katru gadu maina iekšējās revīzijas ziņojuma struktūru/formātu? Kāpēc iekšējās revīzijas katru gadu ir tik īsas, vispārējas un neskaidras? Vai Padome, sākot ar 2010. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, nevarētu iesniegt iekšējās revīzijas ziņojumu vēl kādā(-ās) citā(-ās) valodā(-ās) papildus franču valodas versijai?

c)

Vai ir veikta ārējā revīzija? Ja tā ir veikta, vai par budžeta izpildes apstiprināšanu atbildīgā Parlamenta komiteja var iepazīties ar tās ziņojumu? Ja ārējā revīzija nav veikta, kādēļ Padome ir izlēmusi to neveikt?

d)

Līdz šim Padomes darbībai ir bijis nepieciešams Komisijas līdzfinansējums, kas pēc Lisabonas līguma spēkā stāšanās ir palielinājies. Kādas revīzijas un kontroles sistēmas ir ieviestas, lai nodrošinātu pilnīgu pārredzamību? Ņemot vērā to, ka ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos ir palielinājies Komisijas līdzfinansējums, kā Padome saprot frāzi “atbildēt uz attiecīgiem pieprasījumiem”?

e)

Revīzijas palāta 2009. gada pārskatā ir konstatējusi, ka Padome divās no sešām pārbaudītajām iepirkuma procedūrām nebija ievērojusi Finanšu regulas noteikumus par paziņojumu publicēšanu saistībā ar līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu. Vai Padome ir pārbaudījusi vēl citas līdzīgas iepirkuma procedūras? Vai iekšējā procedūra ir pilnveidota, lai turpmāk izvairītos no šādiem gadījumiem?

f)

Attiecībā uz Eiropas Savienības īpašo pārstāvju (ESĪP) biroju personālu – lūdzu norādīt amata vietu skaitu un kategoriju personālam, kas 2009. gadā tika nodarbināts Padomes ESĪP birojos (visi darbinieki, amatu saraksts un citi). Kā un kad ESĪP biroju personāla amata vietas tiks sadalītas starp Padomi un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD)? Kāds bija katra ESĪP komandējumiem paredzētais budžets? Cik ESĪP biroju darbiniekus 2011. gada 1. janvārī pārcēla uz EĀDD? Cik darbinieku turpinās darbu Padomē un kāpēc?

g)

Padome gada finanšu darbības pārskata Nr. 11327/10, FIN 278 2.2. punktā uzsver budžeta jautājumus saistībā ar sekām, ko radījusi Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Vai Padome ir atrisinājusi problēmas saistībā ar H. Solanas izdevumiem? Cik liela daļa šo izdevumu ietilpst Padomes budžetā un cik liela – Komisijas budžetā?

h)

Cik lielus darbības, administratīvos, personāla, ēku u. c. izdevumus Padome bija paredzējusi 2009. gadā, lai izveidotu augstā pārstāvja/Komisijas priekšsēdētāja vietnieka (AP/PV) amata vietu?

i)

AP/PV stājās amatā 2009. gada 1. decembrī. Kā Padome un Komisija sadalīja ar to saistītās izmaksas (par personālu, komandējumiem u. c.)? Kā Padome izstrādāja AP/PV paredzēto budžetu 2010. gadam? Kādas budžeta pozīcijas un cik lielas summas tika paredzētas šīs amatpersonas darbībai?

j)

Kā biroju telpu atbrīvošana, pārceļot personālu uz EĀDD, ietekmēs Padomes plānus attiecībā uz ēkām? Vai ir veikti pasākumi, lai nodrošinātu šo telpu izmantošanu pēc to atbrīvošanas? Kādas ir telpu atbrīvošanas gaidāmās izmaksas? Kad tika publicēti uzaicinājumi uz konkursu saistībā ar telpu atbrīvošanu (ja tādi tika publicēti)?

k)

Cik lieli bija administratīvie un darbības izdevumi, kas saistīti ar kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) un kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) uzdevumu īstenošanu, kurus 2009. gadā daļēji finansēja no Savienības budžeta? Kāds bija kopējais KĀDP izdevumu apmērs 2009. gadā? Vai Padome varētu norādīt vismaz galvenās misijas un to izdevumus 2009. gadā?

l)

Cik lielas bija izmaksas saistībā ar Padomes darba grupu sanāksmēm KĀDP/KDAP jautājumos Briselē un citviet un kur notika šīs sanāksmes?

m)

Cik lieli bija administratīvie izdevumi, kas saistīti ar Eiropas drošības un aizsardzības politikas (EDAP)/KDAP militāro operāciju īstenošanu? Cik lielu daļu no militāro operāciju kopējiem izdevumiem apmaksāja no Savienības budžeta?

n)

Cik lieli bija mehānisma ATHENA darbības administratīvie izdevumi, cik amata vietu ir nepieciešams šā mehānisma darbības nodrošināšanai un vai kādas no šīm amata vietām tiks pārceltas uz EĀDD? Kam šie darbinieki ziņo par savu pienākumu izpildi?

o)

Padomes amatu sarakstā paredzēto amata vietu aizpildīšanas līmenis ir zems (91 % – 2009. gadā, 90 % – 2008. gadā). Vai šis pastāvīgi zemais līmenis netieši neietekmē Padomes Ģenerālsekretariāta darbību? Vai Padomes Ģenerālsekretariāts spēj izpildīt visus pienākumus, ņemot vērā pašreizējo darbinieku skaitu? Vai zems amata vietu aizpildīšanas līmenis ir raksturīgs noteiktiem dienestiem? Kādi ir amata vietu aizpildīšanas pastāvīgi zemā līmeņa iemesli?

p)

Cik amata vietas ir paredzētas “politikas koordinācijas” un administratīvā atbalsta uzdevumu veikšanai (kā noteikts Komisijas gada pārskatā par personāla novērtējumu)? Kāds ir šo amata vietu procentuālais īpatsvars attiecībā pret kopējo amata vietu skaitu?

q)

Lai sasniegtu administratīvos mērķus 2009. gadā, Padome ieviesa tāldarba iespējas. Kā Padome nodrošina šīs darba kārtības efektivitāti? Turklāt prasa Padomei ziņot par turpmākajiem šajos jautājumos veiktajiem pasākumiem un jo īpaši tiem, ar kuriem tiek uzlabota finanšu pārvaldība, kā arī šo pasākumu ieviešanas sekām;

r)

Padome palielināja amata vietu skaitu par 15 vietām (8 AD un 7 AST), lai nodrošinātu īru valodas nodaļai vajadzīgos darbiniekus. Cik darbinieku strādā ar pārējām valodām (darbinieku skaits katrai valodai)? Vai jau ir pieņemts darbā personāls kandidātvalstu vajadzībām un no kandidātvalstīm? Ja tas tā ir – cik amata vietu šim nolūkam ir atvēlēts (norādot atsevišķi pa valstīm un valodām)?

s)

2007. gada 14. decembrī izveidoja Refleksijas grupu, un 2008. gada 15. un 16. oktobrī iecēla amatā tās locekļus. Kādēļ tai nepieciešamo finansējumu nevarēja paredzēt un iekļaut 2009. gada budžetā? Vai, pārvietojot līdzekļus no rezerves neparedzētiem izdevumiem uz 2009. gada budžeta pozīciju, no kuras finansē 2007. gadā izveidotu struktūru, tiek stingri ievērota budžeta neitralitāte? Padome Refleksijas grupai paredzēja EUR 1 060 000. Cik amata vietu var piešķirt šai grupai?

t)

Joprojām ir vērojamas problēmas saistībā ar delegāciju ceļa izdevumiem (sk. Padomes 2010. gada 15. jūnija dienesta vēstuli Nr. SGS10 8254 2. aizzīmi 4. lpp.). Kāpēc šie izdevumi tiek iekļauti tik daudzās dažādās budžeta pozīcijās?

u)

Kāpēc joprojām tiek uzskatīts par vajadzīgu iekļaut iekšējā revīzijā delegāciju ceļa izdevumus un tulkošanas izdevumus (“les frais de voyage des délégués et les frais d’interprétation”), lai gan Parlamenta pēdējās divās rezolūcijās par Padomes budžeta izpildes apstiprināšanu saistībā ar šo jautājumu tika pausta spēcīga kritika?

v)

Padome kārtējo reizi to, ka mutiskās tulkošanas pakalpojumiem paredzētie līdzekļi ir izlietoti nepilnīgi, ir izmantojusi, lai nodrošinātu papildu finansējumu delegāciju ceļa izdevumiem. Tā rezultātā 2009. gada faktiskās saistības ceļa izdevumiem bija ievērojami mazākas, nekā bija sākotnēji paredzēts budžetā, un to apmērs bija mazāks nekā puse no apmēra, kas bija pieejams pēc pārvietojuma (EUR 36 100 000 sākotnējā budžetā un EUR 48 100 000, kas pieejami pēc pārvietojuma, salīdzinājumā ar EUR 22 700 000 uzņemtajās saistībās). Kāpēc tika veikts šis EUR 12 000 000 lielais pārvietojums (salīdzināt ar finanšu darbības pārskatu 11327/10, FIN 278, 3.3.2. punkts, 6. aizzīme)? Kāpēc Padome 12. lappusē ir norādījusi, ka uz delegāciju ceļa izdevumu pozīciju tiek pārvietoti mutiskās tulkošanas pakalpojumiem paredzētie līdzekļi EUR 12 000 000 apmērā, bet 13. lpp. attiecīgā pārvietojuma apmērs ir EUR 10 558 362? Kādiem nolūkiem tiks izmantota atlikusī summa, kas tika pārvietota no mutiskajai tulkošanai paredzētajiem līdzekļiem (kopējā pārvietojuma summa bija EUR 17 798 362)? Turklāt prasa Padomei paskaidrot, kādēļ uz 2009. gada budžetu tika pārnesta tik liela daļa līdzekļu atgūšanas rīkojumu (EUR 12 300 000 apmērā), kas bija izdoti pirms 2009. gada, kā arī to, kādēļ tika atgūti līdzekļi saistībā ar deklarācijām (EUR 6 300 000 apmērā), kas attiecas uz 2007. gadu;

w)

Padome 2009. gadā tāpat kā 2008. gadā pārdalīja līdzekļus, paredzot ievērojamu budžeta daļu ēkām, īpaši Residence Palace ēkas iegādei, kurai paredzētais sākotnējais piešķīrums tika vairāk nekā divkāršots (papildus 2009. gada budžetā paredzētajiem EUR 15 000 000 tika piešķirti vēl EUR 17 800 000). Kādi ir šīs rīcības iemesli? Vai Padomes Ģenerālsekretariāts var sniegt precīzus datus par šādas rīcības rezultātā gūtajiem ietaupījumiem? Kādas bija sākotnēji paredzētās Residence Palace ēkas izmaksas? Vai Padome uzskata, ka sākotnēji paredzētās izmaksas ir noteiktas precīzi, vai arī tās būs lielākas, nekā iepriekš aprēķināts? Kādi pasākumi tiek paredzēti šīs ēkas finansēšanai?

x)

Attiecībā uz Padomes budžeta izpildi un pārnestajām apropriācijām – vai Padome varētu iesniegt 2009. gada budžetā paredzētās summas, par kurām līdz 2010. gada jūnijam nebija saņemti rēķini un kuras tādēļ tika pārnestas uz nākamā gada budžetu?

y)

Uz 2010. gada budžetu tika pārnesti 2009. gadā uzkrātie piešķirtie ieņēmumi EUR 31 800 000 apmērā. Tie ir aptuveni 70 % no 2009. gadā piešķirtajiem ieņēmumiem. Kāpēc tiek pārnests tik procentuāli liels ieņēmumu apmērs? Kā šie ieņēmumi tiks/ir izmantoti 2010. gadā?

z)

Ko nozīmē frāze “tehnisks noteikums EUR 25 000 000 apjomā, lai 2010. gadā sāktu Eiropadomes kā jaunas iestādes darbību” (sk. finanšu darbības pārskata Nr. 11327/10, FIN 278, 3.1. punkta 4. aizzīmi)?

aa)

Kāds konfidencialitātes līmenis tiek piemērots dažādām Padomes budžeta pozīcijām?

ab)

Vai Padome var minēt konkrētus pasākumus, kas veikti Padomes finanšu pārvaldības uzlabošanai, jo īpaši saistībā ar jautājumiem, kas minēti 5. punktā Parlamenta 2009. gada 25. novembra rezolūcijā (14), kura bija pievienota tā lēmumam par Padomes 2007. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu?

a)

Padomes 2009. gada budžetā veikto budžeta pārvietojumu pilnīgu sarakstu;

b)

rakstisku paziņojumu par Padomes komandējumu izdevumiem, kas radušies saistībā ar ESĪP komandējumiem;

c)

dalībvalstu deklarācijas par 2007. gadu (sk. finanšu darbības pārskata Nr. 11327/10, FIN 278, 3.2.2. punkta 2. aizzīmi) un

d)

Refleksijas grupas ziņojumu, lai saprastu, kāpēc šāda ziņojuma izmaksas ir EUR 1 060 000 (sk. finanšu darbības pārskata Nr. 11327/10, FIN 278, 2.2. punktu).