27.9.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/23


EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2011. gada 10. maijs)

par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, II iedaļa – Padome

(2011/549/ES)

EIROPAS PARLAMENTS,

ņemot vērā Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējo budžetu (1),

ņemot vērā Eiropas Savienības galīgos gada pārskatus par 2009. finanšu gadu (SEC(2010) 963 – C7-0213/2010) (2),

ņemot vērā Padomes gada ziņojumu par 2009. gadā veiktajām iekšējām revīzijām, ko tā iesniegusi budžeta izpildes apstiprinātājiestādei,

ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi 2009. finanšu gadā, ar iestāžu atbildēm (3),

ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību (4), ko Revīzijas palāta iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

ņemot vērā EK līguma 272. panta 10. punktu un 274., 275. un 276. pantu, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu un 317., 318. un 319. pantu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5), un jo īpaši tās 50., 86., 145., 146. un 147. pantu,

ņemot vērā Padomes ģenerālsekretāra/augstā pārstāvja kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā Lēmumu Nr. 190/2003 par Padomes locekļu delegātu ceļa izdevumu atlīdzināšanu (6),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (7),

ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0088/2011),

1.

atliek lēmuma pieņemšanu attiecībā uz apstiprinājuma sniegšanu Padomes ģenerālsekretāram par Padomes 2009. finanšu gada budžeta izpildi;

2.

izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.

uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Padomei, Komisijai, Tiesai, Revīzijas palātai, Eiropas Ombudam un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Priekšsēdētājs

Jerzy BUZEK

Ģenerālsekretārs

Klaus WELLE


(1)  OV L 69, 13.3.2009.

(2)  OV C 308, 12.11.2010., 1. lpp.

(3)  OV C 303, 9.11.2010., 1. lpp.

(4)  OV C 308, 12.11.2010., 129. lpp.

(5)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(6)  Lēmums ir pieņemts, pamatojoties uz Padomes 2002. gada 22. jūlijā pieņemto Reglamentu (OV L 230, 28.8.2002., 7. lpp.).

(7)  OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.



27.9.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/25


EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA

(2011. gada 10. maijs)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no Lēmuma par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, II iedaļa – Padome

EIROPAS PARLAMENTS,

ņemot vērā Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējo budžetu (1),

ņemot vērā Eiropas Savienības galīgos gada pārskatus par 2009. finanšu gadu (SEC(2010) 963 – C7-0213/2010) (2),

ņemot vērā Padomes gada ziņojumu par 2009. gadā veiktajām iekšējām revīzijām, ko tā iesniegusi budžeta izpildes apstiprinātājiestādei,

ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi 2009. finanšu gadā, ar iestāžu atbildēm (3),

ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību (4), ko Revīzijas palāta iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

ņemot vērā EK līguma 272. panta 10. punktu un 274., 275. un 276. pantu, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu un 317., 318. un 319. pantu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5), un jo īpaši tās 50., 86., 145., 146. un 147. pantu,

ņemot vērā Padomes ģenerālsekretāra/augstā pārstāvja kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā Lēmumu Nr. 190/2003 par Padomes locekļu delegātu ceļa izdevumu atlīdzināšanu (6),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (7),

ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0088/2011),

A.

tā kā “pilsoņiem ir tiesības zināt, kā tiek izmantoti viņu maksātie nodokļi un kā politiskās iestādes īsteno tām uzticētās pilnvaras” (8);

B.

tā kā Ķelnes 1999. gada 3. un 4. jūnija Eiropadomes secinājumos bija paredzēts piešķirt Padomei rīcības pilnvaras spēcīgākas kopējās Eiropas drošības un aizsardzības politikas jomā;

C.

tā kā ar Padomes Lēmumu 2004/197/KĀDP (9) izveidoja mehānismu ATHENA tādu Eiropas Savienības operāciju kopējo izmaksu finansēšanas pārvaldībai, kas skar militārus vai aizsardzības aspektus, un šis lēmums kopā ar Padomē 2004. gada 28. aprīlī sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Lēmumu 2004/582/EK par privilēģijām un imunitāti, ko piešķir saistībā ar ATHENA  (10), nodrošina ar ATHENA saistītas privilēģijas un imunitāti, kā arī piešķir Padomei rīcības pilnvaras;

D.

tā kā Padomes 2000. gada 28. februāra Lēmumā 2000/178/KĀDP par noteikumiem, ko piemēro valstu ekspertiem militārajā jomā, kurus pārejas posmā norīko uz Padomes Ģenerālsekretariātu (11), un Padomes 2001. gada 22. janvāra Lēmumā 2001/80/KĀDP par Eiropas Savienības Militārā štāba izveidošanu (12) skaidri noteikts, ka izdevumi, kas rodas no militāro ekspertu norīkošanas, ir jāsedz no Padomes budžeta,

1.

norāda, ka 2009. gadā Padomes rīcībā bija saistību apropriācijas kopumā EUR 642 000 000 apmērā (2008. gadā – EUR 743 000 000) un to izlietojuma līmenis bija 92,33 %, kas ir gandrīz tāds pats kā 2007. gadā (93,31 %) un joprojām zemāks nekā pārējo iestāžu vidējais rādītājs (97,69 %);

2.

uzskata, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību 335. pantā atzītā Savienības iestāžu administratīvā autonomija, kas tām atvēlēta darbības veikšanai, ir saistīta ar atbilstīgu atbildību un pārskatatbildību; tā kā Parlaments ir vienīgā tieši ievēlētā iestāde un viens no tā pienākumiem ir, pamatojoties uz Padomes ieteikumiem, sniegt apstiprinājumu par Savienības vispārējā budžeta izpildi, tas ir nolēmis šo autonomiju ievērot budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā un atsevišķi aplūkot tās vispārējā budžeta iedaļas, kuru pārvaldību katra no Savienības iestādēm veic, izmantojot savu autonomiju, un apstiprināt budžeta izpildi katrai no šīm iestādēm atsevišķi;

3.

pauž nožēlu par problēmām, ar kurām nācās saskarties 2007. un 2008. gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrās, un atkārtoti apstiprina nostāju, kas pausta 2010. gada 16. jūnija rezolūcijā (13) par Padomes 2008. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo īpaši aicinājumu Padomei kopā ar Parlamentu ieviest budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā ikgadēju procedūru, lai sniegtu visu nepieciešamo informāciju par Padomes budžeta izpildi;

4.

atkārtoti norāda, ka Padomes izdevumi būtu jāpārbauda tādā pašā veidā kā pārējo Savienības iestāžu izdevumi, un ierosina, ka visatbilstošāk būtu izmantot pieeju, kas norādīta 2010. gada 16. jūnija rezolūcijā un jo īpaši, ka “šādai pārbaudei jāpamatojas uz turpmāk minētajiem rakstveida dokumentiem, ko iesniedz visas iestādes:

iepriekšējā finanšu gada pārskati, kas saistīti ar budžeta izpildi,

finanšu pārskats par aktīviem un pasīviem,

gada darbības pārskats par budžeta un finanšu pārvaldību,

iekšējā revidenta ziņojums,

kā arī uz mutisku izklāstu tās komitejas sanāksmē, kura atbildīga par budžeta izpildes apstiprināšanu”;

5.

pauž dziļu nožēlu gan par to, ka Padomes prezidentūra ir noraidījusi uzaicinājumus piedalīties par budžeta izpildes apstiprināšanu atbildīgās komitejas sanāksmē, kurā bija plānots apspriest Padomes prezidentūras nostāju par ierosināto procedūru un sadarbības iespējām budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras jautājumos, gan arī par to, ka Padomes ģenerālsekretārs ir atteicies piedalīties par budžeta izpildes apstiprināšanu atbildīgās komitejas sanāksmē un apmainīties ar viedokļiem par Padomes budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru;

6.

ņem vērā priekšlikumu noslēgt Parlamenta un Padomes saprašanās memorandu par sadarbību ikgadējās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras laikā, kā tas ierosināts Padomes ģenerālsekretāra 2011. gada 4. marta vēstulē, un ņem vērā Padomes gatavību aplūkot budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru atsevišķi no budžeta procedūras, bet atkārtoti norāda, ka ir jāsaglabā Parlamenta un Padomes atšķirīgās lomas budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā un budžeta procedūrā, jo tās ir divas dažādas procedūras un Padomei vienmēr un visos gadījumos ir jāuzņemas pilnīga atbildība sabiedrības priekšā par tai uzticētajiem līdzekļiem; pauž dziļu nožēlu par to, ka Padomes prezidentūra un Padomes ģenerālsekretariāts ir atteicies piedalīties par budžeta izpildes apstiprināšanu atbildīgās komitejas sanāksmē un sniegt informāciju un atbildes uz jautājumiem par Padomes 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu un ka tie ir arī atteikušies rakstiski aizpildīt referenta iesniegto anketu;

7.

ņem vērā Ungārijas prezidentūras labo gribu un panākto progresu; lai veicinātu informācijas apmaiņu budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras laikā, ierosina Padomei izmantot tādu pašu pieeju, kādu izmanto citas iestādes, paredzot, ka šīs pieejas pamatelementi būtu šādi:

tiek sarīkota Padomes pārstāvju un par budžeta izpildes apstiprināšanu atbildīgās Parlamenta komitejas pārstāvju oficiāla sanāksme, kurā piedalītos Padomes ģenerālsekretārs un prezidentūras pārstāvji, par budžeta izpildes apstiprināšanu atbildīgās komitejas prezidija locekļi, referents un deputāti, kas pārstāv politiskās grupas (koordinatori un/vai ēnu referenti), lai sniegtu visu nepieciešamo informāciju par Padomes budžeta izpildi,

Padomes ģenerālsekretārs atbild uz jautājumiem, kurus Padomei iesniegusi komiteja, kas atbildīga par budžeta izpildes apstiprināšanu, kā arī

tiek izveidots grafiks, lai pilnveidotu un stabilizētu šo pagaidu risinājumu;

tādēļ uzskata, ka nav nepieciešams noslēgt iestāžu nolīgumu ar Padomi par Padomes budžeta izpildes apstiprināšanu;

8.

mudina Revīzijas palātu veikt Padomes pārraudzības un kontroles sistēmu padziļinātu novērtēšanu līdzīgu tai, ko Revīzijas palāta, gatavojot gada pārskatu par 2009. finanšu gadu, veica attiecībā uz Tiesas, Eiropas Ombuda un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja pārraudzības un kontroles sistēmām;

Lēmuma par budžeta izpildes apstiprināšanu atlikšanas iemesli

9.

norāda, ka lēmuma atlikšanas iemesli ir šādi:

a)

Padome nav pieņēmusi uzaicinājumu oficiāli tikties ar Parlamenta komiteju, kas atbildīga par budžeta izpildes apstiprināšanu, vai tās referentu, lai apspriestu jautājumus par Padomes 2009. gada budžeta izpildi;

b)

Padome atteicās sniegt Parlamentam rakstisku atbildi, iekļaujot tajā informāciju un dokumentus, kas Padomei tika prasīti referenta 2010. gada 14. decembra vēstules pielikumā;

c)

Parlaments no Padomes nav saņēmis tādus pamatdokumentus kā pilnīgs veikto budžeta līdzekļu pārvietojumu saraksts;

Padomes turpmāk veicamās darbības

10.

aicina Padomes ģenerālsekretāru vēlākais līdz 2011. gada 15. jūnijam sniegt par budžeta izpildes apstiprināšanu atbildīgajai Parlamenta komitejai izsmeļošas rakstiskas atbildes uz šādiem jautājumiem:

a)

Iepriekšējos gados Padome regulāri nav apmeklējusi par budžeta izpildes apstiprināšanu atbildīgās Parlamenta komitejas sanāksmes, kurās tika apspriesta Padomes budžeta izpildes apstiprināšana; tomēr tiek uzskatīts, ka Padomes pārstāvju klātbūtne šajās sanāksmēs ir ārkārtīgi svarīga, lai komitejas locekļi saņemtu atbildes uz jautājumiem par Padomes budžeta izpildes apstiprināšanu. Vai Padome piekrīt apmeklēt par budžeta izpildes apstiprināšanu atbildīgās Parlamenta komitejas turpmākās apspriedes par Padomes budžeta izpildes apstiprināšanu?

b)

Kāpēc Padome katru gadu maina iekšējās revīzijas ziņojuma struktūru/formātu? Kāpēc iekšējās revīzijas katru gadu ir tik īsas, vispārējas un neskaidras? Vai Padome, sākot ar 2010. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, nevarētu iesniegt iekšējās revīzijas ziņojumu vēl kādā(-ās) citā(-ās) valodā(-ās) papildus franču valodas versijai?

c)

Vai ir veikta ārējā revīzija? Ja tā ir veikta, vai par budžeta izpildes apstiprināšanu atbildīgā Parlamenta komiteja var iepazīties ar tās ziņojumu? Ja ārējā revīzija nav veikta, kādēļ Padome ir izlēmusi to neveikt?

d)

Līdz šim Padomes darbībai ir bijis nepieciešams Komisijas līdzfinansējums, kas pēc Lisabonas līguma spēkā stāšanās ir palielinājies. Kādas revīzijas un kontroles sistēmas ir ieviestas, lai nodrošinātu pilnīgu pārredzamību? Ņemot vērā to, ka ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos ir palielinājies Komisijas līdzfinansējums, kā Padome saprot frāzi “atbildēt uz attiecīgiem pieprasījumiem”?

e)

Revīzijas palāta 2009. gada pārskatā ir konstatējusi, ka Padome divās no sešām pārbaudītajām iepirkuma procedūrām nebija ievērojusi Finanšu regulas noteikumus par paziņojumu publicēšanu saistībā ar līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu. Vai Padome ir pārbaudījusi vēl citas līdzīgas iepirkuma procedūras? Vai iekšējā procedūra ir pilnveidota, lai turpmāk izvairītos no šādiem gadījumiem?

f)

Attiecībā uz Eiropas Savienības īpašo pārstāvju (ESĪP) biroju personālu – lūdzu norādīt amata vietu skaitu un kategoriju personālam, kas 2009. gadā tika nodarbināts Padomes ESĪP birojos (visi darbinieki, amatu saraksts un citi). Kā un kad ESĪP biroju personāla amata vietas tiks sadalītas starp Padomi un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD)? Kāds bija katra ESĪP komandējumiem paredzētais budžets? Cik ESĪP biroju darbiniekus 2011. gada 1. janvārī pārcēla uz EĀDD? Cik darbinieku turpinās darbu Padomē un kāpēc?

g)

Padome gada finanšu darbības pārskata Nr. 11327/10, FIN 278 2.2. punktā uzsver budžeta jautājumus saistībā ar sekām, ko radījusi Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Vai Padome ir atrisinājusi problēmas saistībā ar H. Solanas izdevumiem? Cik liela daļa šo izdevumu ietilpst Padomes budžetā un cik liela – Komisijas budžetā?

h)

Cik lielus darbības, administratīvos, personāla, ēku u. c. izdevumus Padome bija paredzējusi 2009. gadā, lai izveidotu augstā pārstāvja/Komisijas priekšsēdētāja vietnieka (AP/PV) amata vietu?

i)

AP/PV stājās amatā 2009. gada 1. decembrī. Kā Padome un Komisija sadalīja ar to saistītās izmaksas (par personālu, komandējumiem u. c.)? Kā Padome izstrādāja AP/PV paredzēto budžetu 2010. gadam? Kādas budžeta pozīcijas un cik lielas summas tika paredzētas šīs amatpersonas darbībai?

j)

Kā biroju telpu atbrīvošana, pārceļot personālu uz EĀDD, ietekmēs Padomes plānus attiecībā uz ēkām? Vai ir veikti pasākumi, lai nodrošinātu šo telpu izmantošanu pēc to atbrīvošanas? Kādas ir telpu atbrīvošanas gaidāmās izmaksas? Kad tika publicēti uzaicinājumi uz konkursu saistībā ar telpu atbrīvošanu (ja tādi tika publicēti)?

k)

Cik lieli bija administratīvie un darbības izdevumi, kas saistīti ar kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) un kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) uzdevumu īstenošanu, kurus 2009. gadā daļēji finansēja no Savienības budžeta? Kāds bija kopējais KĀDP izdevumu apmērs 2009. gadā? Vai Padome varētu norādīt vismaz galvenās misijas un to izdevumus 2009. gadā?

l)

Cik lielas bija izmaksas saistībā ar Padomes darba grupu sanāksmēm KĀDP/KDAP jautājumos Briselē un citviet un kur notika šīs sanāksmes?

m)

Cik lieli bija administratīvie izdevumi, kas saistīti ar Eiropas drošības un aizsardzības politikas (EDAP)/KDAP militāro operāciju īstenošanu? Cik lielu daļu no militāro operāciju kopējiem izdevumiem apmaksāja no Savienības budžeta?

n)

Cik lieli bija mehānisma ATHENA darbības administratīvie izdevumi, cik amata vietu ir nepieciešams šā mehānisma darbības nodrošināšanai un vai kādas no šīm amata vietām tiks pārceltas uz EĀDD? Kam šie darbinieki ziņo par savu pienākumu izpildi?

o)

Padomes amatu sarakstā paredzēto amata vietu aizpildīšanas līmenis ir zems (91 % – 2009. gadā, 90 % – 2008. gadā). Vai šis pastāvīgi zemais līmenis netieši neietekmē Padomes Ģenerālsekretariāta darbību? Vai Padomes Ģenerālsekretariāts spēj izpildīt visus pienākumus, ņemot vērā pašreizējo darbinieku skaitu? Vai zems amata vietu aizpildīšanas līmenis ir raksturīgs noteiktiem dienestiem? Kādi ir amata vietu aizpildīšanas pastāvīgi zemā līmeņa iemesli?

p)

Cik amata vietas ir paredzētas “politikas koordinācijas” un administratīvā atbalsta uzdevumu veikšanai (kā noteikts Komisijas gada pārskatā par personāla novērtējumu)? Kāds ir šo amata vietu procentuālais īpatsvars attiecībā pret kopējo amata vietu skaitu?

q)

Lai sasniegtu administratīvos mērķus 2009. gadā, Padome ieviesa tāldarba iespējas. Kā Padome nodrošina šīs darba kārtības efektivitāti? Turklāt prasa Padomei ziņot par turpmākajiem šajos jautājumos veiktajiem pasākumiem un jo īpaši tiem, ar kuriem tiek uzlabota finanšu pārvaldība, kā arī šo pasākumu ieviešanas sekām;

r)

Padome palielināja amata vietu skaitu par 15 vietām (8 AD un 7 AST), lai nodrošinātu īru valodas nodaļai vajadzīgos darbiniekus. Cik darbinieku strādā ar pārējām valodām (darbinieku skaits katrai valodai)? Vai jau ir pieņemts darbā personāls kandidātvalstu vajadzībām un no kandidātvalstīm? Ja tas tā ir – cik amata vietu šim nolūkam ir atvēlēts (norādot atsevišķi pa valstīm un valodām)?

s)

2007. gada 14. decembrī izveidoja Refleksijas grupu, un 2008. gada 15. un 16. oktobrī iecēla amatā tās locekļus. Kādēļ tai nepieciešamo finansējumu nevarēja paredzēt un iekļaut 2009. gada budžetā? Vai, pārvietojot līdzekļus no rezerves neparedzētiem izdevumiem uz 2009. gada budžeta pozīciju, no kuras finansē 2007. gadā izveidotu struktūru, tiek stingri ievērota budžeta neitralitāte? Padome Refleksijas grupai paredzēja EUR 1 060 000. Cik amata vietu var piešķirt šai grupai?

t)

Joprojām ir vērojamas problēmas saistībā ar delegāciju ceļa izdevumiem (sk. Padomes 2010. gada 15. jūnija dienesta vēstuli Nr. SGS10 8254 2. aizzīmi 4. lpp.). Kāpēc šie izdevumi tiek iekļauti tik daudzās dažādās budžeta pozīcijās?

u)

Kāpēc joprojām tiek uzskatīts par vajadzīgu iekļaut iekšējā revīzijā delegāciju ceļa izdevumus un tulkošanas izdevumus (“les frais de voyage des délégués et les frais d’interprétation”), lai gan Parlamenta pēdējās divās rezolūcijās par Padomes budžeta izpildes apstiprināšanu saistībā ar šo jautājumu tika pausta spēcīga kritika?

v)

Padome kārtējo reizi to, ka mutiskās tulkošanas pakalpojumiem paredzētie līdzekļi ir izlietoti nepilnīgi, ir izmantojusi, lai nodrošinātu papildu finansējumu delegāciju ceļa izdevumiem. Tā rezultātā 2009. gada faktiskās saistības ceļa izdevumiem bija ievērojami mazākas, nekā bija sākotnēji paredzēts budžetā, un to apmērs bija mazāks nekā puse no apmēra, kas bija pieejams pēc pārvietojuma (EUR 36 100 000 sākotnējā budžetā un EUR 48 100 000, kas pieejami pēc pārvietojuma, salīdzinājumā ar EUR 22 700 000 uzņemtajās saistībās). Kāpēc tika veikts šis EUR 12 000 000 lielais pārvietojums (salīdzināt ar finanšu darbības pārskatu 11327/10, FIN 278, 3.3.2. punkts, 6. aizzīme)? Kāpēc Padome 12. lappusē ir norādījusi, ka uz delegāciju ceļa izdevumu pozīciju tiek pārvietoti mutiskās tulkošanas pakalpojumiem paredzētie līdzekļi EUR 12 000 000 apmērā, bet 13. lpp. attiecīgā pārvietojuma apmērs ir EUR 10 558 362? Kādiem nolūkiem tiks izmantota atlikusī summa, kas tika pārvietota no mutiskajai tulkošanai paredzētajiem līdzekļiem (kopējā pārvietojuma summa bija EUR 17 798 362)? Turklāt prasa Padomei paskaidrot, kādēļ uz 2009. gada budžetu tika pārnesta tik liela daļa līdzekļu atgūšanas rīkojumu (EUR 12 300 000 apmērā), kas bija izdoti pirms 2009. gada, kā arī to, kādēļ tika atgūti līdzekļi saistībā ar deklarācijām (EUR 6 300 000 apmērā), kas attiecas uz 2007. gadu;

w)

Padome 2009. gadā tāpat kā 2008. gadā pārdalīja līdzekļus, paredzot ievērojamu budžeta daļu ēkām, īpaši Residence Palace ēkas iegādei, kurai paredzētais sākotnējais piešķīrums tika vairāk nekā divkāršots (papildus 2009. gada budžetā paredzētajiem EUR 15 000 000 tika piešķirti vēl EUR 17 800 000). Kādi ir šīs rīcības iemesli? Vai Padomes Ģenerālsekretariāts var sniegt precīzus datus par šādas rīcības rezultātā gūtajiem ietaupījumiem? Kādas bija sākotnēji paredzētās Residence Palace ēkas izmaksas? Vai Padome uzskata, ka sākotnēji paredzētās izmaksas ir noteiktas precīzi, vai arī tās būs lielākas, nekā iepriekš aprēķināts? Kādi pasākumi tiek paredzēti šīs ēkas finansēšanai?

x)

Attiecībā uz Padomes budžeta izpildi un pārnestajām apropriācijām – vai Padome varētu iesniegt 2009. gada budžetā paredzētās summas, par kurām līdz 2010. gada jūnijam nebija saņemti rēķini un kuras tādēļ tika pārnestas uz nākamā gada budžetu?

y)

Uz 2010. gada budžetu tika pārnesti 2009. gadā uzkrātie piešķirtie ieņēmumi EUR 31 800 000 apmērā. Tie ir aptuveni 70 % no 2009. gadā piešķirtajiem ieņēmumiem. Kāpēc tiek pārnests tik procentuāli liels ieņēmumu apmērs? Kā šie ieņēmumi tiks/ir izmantoti 2010. gadā?

z)

Ko nozīmē frāze “tehnisks noteikums EUR 25 000 000 apjomā, lai 2010. gadā sāktu Eiropadomes kā jaunas iestādes darbību” (sk. finanšu darbības pārskata Nr. 11327/10, FIN 278, 3.1. punkta 4. aizzīmi)?

aa)

Kāds konfidencialitātes līmenis tiek piemērots dažādām Padomes budžeta pozīcijām?

ab)

Vai Padome var minēt konkrētus pasākumus, kas veikti Padomes finanšu pārvaldības uzlabošanai, jo īpaši saistībā ar jautājumiem, kas minēti 5. punktā Parlamenta 2009. gada 25. novembra rezolūcijā (14), kura bija pievienota tā lēmumam par Padomes 2007. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu?

Parlamentam iesniedzamie dokumenti

11.

aicina Padomes ģenerālsekretāru vēlākais līdz 2011. gada 15. jūnijam iesniegt par budžeta izpildes apstiprināšanu atbildīgajai Parlamenta komitejai šādus dokumentus:

a)

Padomes 2009. gada budžetā veikto budžeta pārvietojumu pilnīgu sarakstu;

b)

rakstisku paziņojumu par Padomes komandējumu izdevumiem, kas radušies saistībā ar ESĪP komandējumiem;

c)

dalībvalstu deklarācijas par 2007. gadu (sk. finanšu darbības pārskata Nr. 11327/10, FIN 278, 3.2.2. punkta 2. aizzīmi) un

d)

Refleksijas grupas ziņojumu, lai saprastu, kāpēc šāda ziņojuma izmaksas ir EUR 1 060 000 (sk. finanšu darbības pārskata Nr. 11327/10, FIN 278, 2.2. punktu).


(1)  OV L 69, 13.3.2009.

(2)  OV C 308, 12.11.2010., 1. lpp.

(3)  OV C 303, 9.11.2010., 1. lpp.

(4)  OV C 308, 12.11.2010., 129. lpp.

(5)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(6)  Lēmums ir pieņemts, pamatojoties uz Padomes 2002. gada 22. jūlijā pieņemto Reglamentu (OV L 230, 28.8.2002., 7. lpp.).

(7)  OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(8)  Eiropas pārredzamības iniciatīva.

(9)  OV L 63, 28.2.2004., 68. lpp.

(10)  OV L 261, 6.8.2004., 125. lpp.

(11)  OV L 57, 2.3.2000., 1. lpp.

(12)  OV L 27, 30.1.2001., 7. lpp.

(13)  OV L 252, 25.9.2010., 24. lpp.

(14)  OV L 19, 23.1.2010., 9. lpp.