Paskaidrojošs Komisijas paziņojums par atsevišķiem Direktīvas 2007/58/EK noteikumiem

2010/C 353/01

1.   IEVADS

Šajā paskaidrojošā paziņojumā ir izklāstīti Komisijas uzskati par to, kā īstenojama 2007. gada 23. oktobra Direktīva 2007/58/EK, kas regulē starptautisko dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu tirgus atvēršanu un kas dalībvalstīm bija jātransponē līdz 2009. gada 4. jūnijam (1). Šāda paziņojuma nepieciešamība izrietēja no Komisijas darbinieku 2009. gada beigās veiktā apsekojuma par direktīvas īstenošanu, kā arī vēlākajām apspriedēm ar dalībvalstu pārstāvjiem un dzelzceļa nozares apvienībām. Šajās apspriedēs dzelzceļa regulatīvās iestādes un transporta ministrijas lūdza Komisiju sniegt informāciju un norādes par atsevišķu direktīvas noteikumu īstenošanu. Tādēļ šā paziņojuma mērķis ir nodrošināt, lai dalībvalstu veiktie transponēšanas pasākumi pilnībā atbilstu direktīvas prasībām.

Ieinteresētajām pusēm ir radušies divi galvenie jautājumi, kam ir izšķiroša nozīme starptautisko dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu tirgus atvēršanā, jo tie tieši ietekmē dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem piešķiramās tiesības piekļūt infrastruktūrai:

Šis paziņojums attiecas tikai uz šiem diviem jautājumiem. Citi Direktīvas 2007/58/EK aspekti, ja nepieciešams, var tikt aplūkoti vēlāk.

1.   Kā noteikt dzelzceļa pakalpojuma galveno mērķi

8. apsvērums

Jaunas atvērtas piekļuves, starptautisku pārvadājumu ar pieturām ieviešanai nevajadzētu izraisīt tirgus atvēršanu iekšzemes pasažieru pārvadājumiem, bet tikai koncentrēties uz pieturām, kas ir iekļautas starptautiskā maršrutā. Šajā sakarā to ieviešanai vajadzētu attiekties uz pakalpojumiem, kuru galvenais mērķis ir pārvadāt pasažierus, kas dodas starptautiskos braucienos. Nosakot, vai tāds ir pakalpojuma galvenais mērķis, būtu jāņem vērā tādi kritēriji kā attiecīgi no vietējo vai starptautisko pasažieru pārvadājumiem iegūtā apgrozījuma un apjoma proporcija, kā arī pakalpojuma ilgums. Šī noteikšana pēc ieinteresētās puses lūguma būtu jāveic attiecīgajai regulatīvajai iestādei.

10. panta 3. punkta a) apakšpunkts

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, uz ko attiecas 2. pants, līdz 2010. gada 1. janvārim visās dalībvalstīs piešķir tiesības piekļūt infrastruktūrai, lai tie varētu veikt starptautisku pasažieru pārvadājumu. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, veicot starptautisku pasažieru pārvadājumu, ir tiesības uzņemt pasažierus jebkurā stacijā, kas atrodas starptautiskajā maršrutā, un izlaist tos citā stacijā, tostarp stacijās, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī.

Piekļuves tiesības to dalībvalstu infrastruktūrai, kurās starptautisko pasažieru dzelzceļa pārvadājumu daļa pārsniedz pusi no dzelzceļa uzņēmumu pasažieru pārvadājumu apgrozījuma šajā dalībvalstī, nodrošina līdz 2012. gada 1. janvārim.

To, vai pakalpojuma galvenais mērķis ir pārvadāt pasažierus starp stacijām, kas atrodas dažādās dalībvalstīs, nosaka Direktīvas 2001/14/EK 30. pantā minētā attiecīgā regulatīvā iestāde vai iestādes pēc attiecīgo kompetento iestāžu un/vai ieinteresēto dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu lūguma.

Pienākumi

Direktīvas 10. panta 3. punkta a) apakšpunkts paredz, ka to, vai pakalpojuma galvenais mērķis ir pārvadāt pasažierus starp stacijām, kas atrodas dažādās dalībvalstīs, nosaka tikai attiecīgās regulatīvās iestādes. Regulatīvajam iestādēm, to darot, jārīkojas neatkarīgi. Tas nozīmē, ka regulatīvo iestāžu lēmumu nevar noteikt citu publisku iestāžu norādījumi, kas saņemti valsts tiesību aktu prasību ietvaros.

Direktīvas 10. panta 3. punkta a) apakšpunkts paredz, ka par to, lai noteiktu, kāds ir pakalpojuma galvenais mērķis, atsevišķos gadījumos var būt atbildīgas vairākas regulatīvās iestādes. Tas nozīmē, ka, ja potenciālais lēmums var ietekmēt dzelzceļa darbību vairākās dalībvalstīs, lēmuma pieņemšanā jāiesaistās divām vai vairākām regulatīvajām iestādēm. Ņemot vērā konkrēto dzelzceļa pakalpojumu starptautisko aspektu, ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai lēmumi, kam ir pārrobežu ietekme, tiktu saskaņoti starp attiecīgajām regulatīvajām iestādēm. Tādēļ regulatīvajām iestādēm būtu regulāri jāinformē līdzīgas organizācijas citās dalībvalstīs, uz kurām attiecas konkrētais dzelzceļa pakalpojums, un pirms savā kompetencē esošā lēmuma pieņemšanas tām jāapmainās ar sākotnējiem viedokļiem par pakalpojuma atbilstību prasībai par galveno mērķi.

Lēmuma pieņemšanas process

Direktīvas 10. panta 3. punkta a) apakšpunkts paredz, ka regulatīvās iestādes rīkojas pēc attiecīgo kompetento iestāžu un/vai ieinteresēto dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu pieprasījuma. Tas nozīmē, ka regulatīvajām iestādēm nevajadzētu rīkoties pēc savas iniciatīvas, bet tikai pēc kādas ieinteresētās puses pieprasījuma.

Kad dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums pieprasa piekļuves tiesības infrastruktūrai, lai sniegtu starptautisku pasažieru pārvadājuma pakalpojumu, šo pakalpojumu, neatkarīgi no tā, vai tas ietver kabotāžas tiesības, būtu jāuzskata par starptautisku pārvadājumu, ja vilciens šķērso vismaz vienu dalībvalsts robežu. Regulatīvajām iestādēm par pakalpojuma galveno mērķi būtu jāpārliecinās, novērtējot katru gadījumu atsevišķi. “Ieinteresētie dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi” ir tikai tie, kas var pierādīt, ka jaunais pakalpojums tos varētu ietekmēt. “Kompetentās iestādes” ir tās, kas ir atbildīgas par dzelzceļa infrastruktūras piekļuves tiesību piešķiršanu, ierobežošanu vai liegšanu.

Lai nodrošinātu vienlīdzības un nediskriminācijas principu pilnīgu ievērošanu, lēmumu pieņemšanas procesam jābūt skaidram, pārredzamam un nediskriminējošam. To būtu jāpublicē un tam jābūt balstītam uz konsultācijām ar ieinteresētajam personām un informācijas apmaiņu ar citām regulatīvajām iestādēm, lai nodrošinātu attiecīgi līdzvērtīgus konkurences apstākļus. Nosakot šāda procesa laiku un ilgumu, jāņem vērā vajadzība nodrošināt visus tirgus dalībniekus ar pietiekamu tiesisko noteiktību savu darbību veikšanai. Procedūrai vajadzētu būt iespējami vienkāršai, efektīvai un pārredzamai, kā arī saskaņotai ar pieteikšanās procesu uz sliežu ceļa infrastruktūru. Minētā procesa nosacījumi var laika gaitā mainīties, jo īpaši ņemot vērā regulatīvo iestāžu pieredzi.

Kritēriji

Direktīvas 10. panta 3. punkta a) apakšpunkts neparedz iepriekš definētus kritērijus dzelzceļa pārvadājumu pakalpojuma galvenā mērķa noteikšanai. Tomēr direktīvas 8. apsvērumā minēti trīs kritēriji, kurus regulatīvās iestādes var ņemt vērā: no vietējo vai starptautisko pasažieru pārvadājumiem iegūtā apgrozījuma un apjoma proporcija, kā arī pakalpojuma ilgums. Šie kritēriji minēti tikai kā piemēri. Tādēļ tie nav obligāti un iespējams ņemt vērā arī citus kritērijus.

Kritērijos būtu skaidri jānorāda tie faktori, kurus regulatīvās iestādes ņem vērā pakalpojuma galvenā mērķa noteikšanā. Tiem būtu jāsniedz iespēja regulatīvajam iestādēm noteikt pakalpojuma būtību vidēji ilgā laika posmā, nevis pakalpojuma raksturojumu šobrīd. Novērtējumā vajadzētu būt prognozes elementam, turklāt jāņem vērā iespējamās pakāpeniskās izmaiņas pakalpojumā un tirgus apstākļos. Lēmums var tikt balstīts uz uzņēmējdarbības plāniem un tirgus prognozēm, ko iesniedzis dzelzceļa pakalpojumu uzņēmums, kas plāno sniegt jauno pakalpojumu.

Lai noteiktu pakalpojuma galveno mērķi, regulatīvo iestāžu veiktajai analīzei vajadzētu būt gan kvantitatīvai, gan kvalitatīvai. Tādēļ nav iespējams strikti vai ārpus konteksta piemērot nekādas kvantitatīvas robežvērtības. Šajā sakarā, veids kā pakalpojumu piedāvā tirgū, pieturu izvietojums un izmantotā ritošā sastāva veids, ir tādi kvalitatīvie faktori, kurus regulatīvās iestādes varētu apsvērt pakalpojuma galvenā mērķa noteikšanā.

2.   Kā novērtēt, vai jaunais pārvadājumu pakalpojums neizjauc pakalpojumu valsts līgumu (sabiedrisko pakalpojumu līgumu) ekonomisko līdzsvaru

10. apsvērums

Atvērt konkurencei starptautiskos pasažieru pārvadājumus, kas ietver tiesības uzņemt pasažierus jebkurā stacijā, kura atrodas starptautiskā pārvadājuma maršrutā, un izlaist tos citā stacijā, tostarp tādā, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī, var radīt sekas to dzelzceļa pasažieru pārvadājumu organizēšanai un finansēšanai, kas tiek veikti saskaņā ar pakalpojumu valsts līgumu. Dalībvalstīm būtu jādod iespēja ierobežot piekļuves tiesības tirgum, ja šādu tiesību izmantošana varētu izjaukt šo pakalpojumu valsts līgumu ekonomisko līdzsvaru un ja attiecīgā regulatīvā iestāde, kas paredzēta Direktīvas 2001/14/EK 30. pantā, sniedz piekrišanu, pamatojoties uz objektīvu ekonomisko analīzi, pēc tās kompetentās iestādes lūguma, kas piešķīrusi pakalpojumu valsts līgumu.

12. apsvērums

Novērtējot, vai pakalpojumu valsts līguma ekonomiskais līdzsvars varētu tikt izjaukts, būtu jāņem vērā iepriekš noteikti kritēriji, piemēram, ietekme uz pakalpojumu valsts līgumā iekļauto pakalpojumu rentabilitāti, tostarp to radītā ietekme uz neto izmaksām kompetentajai valsts iestādei, kas piešķīra līgumu, pasažieru pieprasījums, biļešu cena, biļešu pārdošanas kārtība, pieturu atrašanās vieta un skaits abās robežas pusēs, kā arī ierosinātā jaunā pārvadājuma grafiks un biežums. Ievērojot šāda novērtējuma rezultātus un attiecīgās regulatīvās iestādes lēmumu, dalībvalstis varētu piešķirt, grozīt vai aizliegt pieprasītās tiesības par piekļuvi starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem, tostarp iekasēt maksu no jauna starptautiska pasažieru pārvadājuma operatora, ņemot vērā ekonomisko analīzi un saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un vienlīdzības un nediskriminācijas principiem.

17. apsvērums

Valstu regulatīvajām iestādēm, pamatojoties uz Direktīvas 2001/14/EK 31. pantu, būtu jāapmainās ar informāciju un atsevišķos vajadzības gadījumos jāsaskaņo principi un prakse, kā novērtēt to, vai tiek izjaukts pakalpojumu valsts līguma ekonomiskais līdzsvars. Tām būtu pakāpeniski jāizstrādā uz savu pieredzi balstītas pamatnostādnes.

10. panta 3. punkta b) apakšpunkts

Dalībvalstis var ierobežot 3.a punktā paredzētās piekļuves tiesības tādiem pārvadājumiem no izbraukšanas vietas līdz galamērķa vietai, uz kuriem attiecas viens vai vairāki pakalpojumu valsts līgumi, kas noslēgti saskaņā ar spēkā esošiem Kopienas tiesību aktiem. Šādu ierobežojumu sekas nevar būt tiesību ierobežošana uzņemt pasažierus jebkurā stacijā, kas atrodas starptautiskā pārvadājuma maršrutā, un izlaist tos citā stacijā, tostarp stacijās, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī, izņemot, ja šo tiesību izmantošana izjauktu pakalpojumu valsts līguma ekonomisko līdzsvaru.

To, vai ekonomiskais līdzsvars būtu izjaukts, nosaka Direktīvas 2001/14/EK 30. pantā minētā attiecīgā regulatīvā iestāde vai iestādes, pamatojoties uz objektīvām ekonomiskām analīzēm un iepriekš noteiktiem kritērijiem, ja saņemts lūgums no:

Kompetentās iestādes un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, kas sniedz sabiedriskos pakalpojumus, sniedz attiecīgajai regulatīvajai iestādei vai iestādēm visu informāciju, kas pamatoti vajadzīga, lai varētu pieņemt lēmumu. Regulatīvā iestāde, vajadzības gadījumā apspriežoties ar visām attiecīgajām pusēm, izskata visu sniegto informāciju un informē attiecīgās puses par savu pamatoto lēmumu iepriekš noteiktā, saprātīgā termiņā, tomēr ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tam, kad saņemta visa attiecīgā informācija. Regulatīvā iestāde sniedz sava lēmuma pamatojumu un norāda termiņu, kurā, kā arī nosacījumus, ar kādiem

var pieprasīt lēmuma pārskatīšanu.

Pienākumi

Direktīvas 10. panta 3. punkta a) apakšpunkts paredz, ka piekļuves tiesību ierobežošana maršrutiem, uz kuriem attiecas pakalpojumu valsts līgumi (sabiedrisko pakalpojumu līgumi) un kuru ekonomisko līdzsvaru izjauktu jauns starptautisks pakalpojums, ir viena no dalībvalstu iespējām, nevis to pienākums. Tikai gadījumā, ja dalībvalstis nolemj šo iespēju izmantot, regulatīvās iestādes ir atbildīgas par to, lai novērtētu, vai piedāvātais jaunais dzelzceļa pārvadājumu pakalpojums izjauktu pakalpojumu valsts līgumu (sabiedrisko pakalpojumu līgumu) ekonomisko līdzsvaru. Regulatīvajam iestādēm, to nosakot, jārīkojas neatkarīgi. Direktīvas 14. apsvērumā jo īpaši uzsvērts, kādai jābūt regulatīvo iestāžu darba organizācijai, lai tās savas pilnvaras varētu īstenot neatkarīgi no iestādēm, kas piešķir pakalpojumu valsts līgumus (sabiedrisko pakalpojumu līgumus).

Visiem dalībvalstu noteiktajiem ierobežojumiem saskaņā ar direktīvas 10. panta 3. punkta b) apakšpunktu jāievēro regulatīvās iestādes sniegtais novērtējums. Direktīvas 10. apsvērums paredz, ka attiecīgajai regulatīvajai iestādei ir jāsniedz piekrišana pirms dalībvalsts nosaka piekļuves tiesību ierobežojumu. Šādu piekrišanu var sniegt vai nu kā saistošu atzinumu, kurā izvērtē, vai ir izjaukts pakalpojumu valsts līgumu (sabiedrisko pakalpojumu līgumu) ekonomiskais līdzsvars, un piedāvā īpašu pasākumu, vai arī piekrišanas procedūrā pārbaudot visu piekļuvi ierobežojošo lēmumu projektus.

Ja vajadzīgs atsevišķos gadījumos, jāsaskaņo regulatīvo iestāžu novērtējumi un lēmumi. Jo īpaši tas attiecas uz gadījumiem, kad pakalpojumu valsts līgumi (sabiedrisko pakalpojumu līgumi) ir pārrobežu vai, vispārīgākā nozīmē, uz gadījumiem, kad kabotāžas tiesību ierobežojums vienā dalībvalstī var ietekmēt citas valsts starptautisko dzelzceļa pārvadājumu dzīvotspēju. Šādos gadījumos, lai panāktu kopēju vienošanos par situāciju, attiecīgajām regulatīvajām iestādēm jāapmainās ar informāciju un sākotnējiem viedokļiem par to, vai ir izjaukts pakalpojumu valsts līgumu (sabiedrisko pakalpojumu līgumu) ekonomiskais līdzsvars, kā arī par ierobežojumiem, ko varētu piemērot. Regulatīvajam iestādēm būtu jākonsultējas ar citu dalībvalstu attiecīgajām iestādēm neatkarīgi no tā, vai ir iespējams ierobežot piekļuves tiesības maršrutiem, uz kuriem attiecas pakalpojumu valsts līgums (sabiedrisko pakalpojumu līgums) tajā dalībvalstī, ar kuras regulatīvo iestādi notikusi konsultācija.

Papildus iepriekš minētajiem gadījumiem Direktīvas 2007/58/EK 17. apsvērumā uzsvērts, ka, pamatojoties uz Direktīvas 2001/14/EK 31. pantu, regulatīvajam iestādēm būtu regulāri jāapmainās ar informāciju par savu darbu, kā arī lēmumu pieņemšanas principiem un praksi, lai pakāpeniski izstrādātu uz savu pieredzi balstītas pamatnostādnes.

Lēmuma pieņemšanas process

Novērtējumu par to, vai varētu tikt izjaukts pakalpojumu valsts līgumu (sabiedrisko pakalpojumu līgumu) ekonomiskais līdzsvars, regulatīvajām iestādēm jāspēj veikt neatkarīgi no tā, vai ir konstatēts dzelzceļa pārvadājumu pakalpojuma galvenais mērķis. Šīs divas procedūras var veikt kopā, bet vienu nevar uzskatīt par priekšnosacījumu otrai.

Direktīvas 10. panta 3. punkta b) apakšpunkts paredz, ka novērtējumu būtu jāuzsāk pēc tam, kad iesniegts atbilstošs lūgums attiecīgajai regulatīvajai iestādei. Šādu lūgumu var iesniegt tikai: 1) kompetentā iestāde vai kompetentās iestādes, kas piešķīra valsts pakalpojuma līgumu (sabiedrisko pakalpojumu līgumu), uz kuru attiecas novērtējums, 2) jebkura cita kompetentā iestāde, kam ir tiesības ierobežot piekļuvi attiecīgajai infrastruktūrai, 3) attiecīgais infrastruktūras pārvaldītājs vai 4) dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, kas īsteno sabiedrisko pakalpojumu, par kuru pieprasīts novērtējums. Ja ieinteresētā puse, kas lūgusi novērtējumu, nevar nodrošināt lēmuma pieņemšanai vajadzīgo informāciju vai, ja lūgums nav iesniegts regulatīvās iestādes iepriekš noteiktā saprātīgā termiņā, novērtējumu neveic. Nosakot novērtējuma laiku un ilgumu, jāņem vērā vajadzība nodrošināt visus tirgus dalībniekus ar pietiekamu tiesisko noteiktību savu darbību veikšanai. Procedūrai vajadzētu būt iespējami vienkāršai, efektīvai un pārredzamai, kā arī saskaņotai ar pieteikšanās procesu uz sliežu ceļa infrastruktūru.

Regulatīvajām iestādēm novērtējumu vajadzētu veikt nevis pēc savas iniciatīvas, bet tikai tad, ja to lūgusi kāda no iepriekš minētajām ieinteresētajam pusēm. Regulatīvajai iestādei novērtējums būtu jāveic tikai saistībā ar lūgumā minētajiem punktiem.

Novērtējumam jābūt balstītam uz objektīvu metodi un iepriekš noteiktiem kritērijiem. Tikai un vienīgi regulatīvās iestādes ir atbildīgas par šādas metodes izstrādi, tai skaitā piemērojamo kritēriju apstiprināšanu. Šo atbildību nevar ierobežot neviena publiskā iestāde, kuras kompetencē ir piešķirt valsts pakalpojumu līgumus (sabiedrisko pakalpojumu līgumus) vai īstenot akcionāru kontroli dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumos.

Novērtējuma metode būtu jāveido saskaņā ar tirgus attīstību un tā, lai to būtu iespējams laika gaitā attīstīt, jo īpaši ņemot vērā regulatīvās iestādes pieredzi, un lai tā būtu saskaņā ar direktīvas 17. apsvērumā paredzētajam vispārējam pamatnostādnēm.

Metodei ir jāietver sīka ekonomiskā analīze. Tas nozīmē, ka regulatīvajam iestādēm jāveic pienācīgs jaunā dzelzceļa pārvadājumu pakalpojuma ekonomiskās un finansiālās ietekmes uz attiecīgo valsts pakalpojumu līgumu (sabiedrisko pakalpojumu līgumu) novērtējums. Tādēļ parasti vienkārša iepriekš noteiktu robežvērtību piemērošana nebūtu uzskatāma par pietiekamu.

Ietekmes novērtējumam jāparāda, vai ir izjaukts līguma ekonomiskais līdzsvars. Tas nozīmē, ka jaunā pakalpojuma izraisītās ietekmes konstatēšana ir nepieciešama, bet nepietiekama. Ekonomiskajai analīzei jānosaka tas, kādā mērā ir izjaukts ekonomiskais līdzsvars. Turklāt, ietekmei jābūt tieši jaunā dzelzceļa pārvadājumu pakalpojuma nevis citu faktoru, piemēram, vispārējās ekonomiskās situācijas, izraisītai. Valsts pakalpojumu līgumi (sabiedrisko pakalpojumu līgumi), uz kuriem tas attiecas, ir vai nu tie, kas piešķirti pārvadājumiem posmā starp izbraukšanas vietu un galamērķa vietu, starp kurām pārvadājumu pakalpojumu nodrošina jaunais ierosinātais dzelzceļa pārvadājumu pakalpojums, vai arī tie, kuru ietvaros tiek nodrošināti līdzīgi pakalpojumi starp to pašu izbraukšanas vietu un galamērķa vietu paralēlā maršrutā, kuru var skart minētā ietekme.

Lai nodrošinātu vienlīdzības un nediskriminācijas principu ievērošanu, izmantotajai metodei jābūt skaidrai, pārredzamai un nediskriminējošai. To būtu jāpublicē un tam jābūt balstītam uz konsultācijām ar ieinteresētajam personām un informācijas apmaiņu ar citām regulatīvajām iestādēm, lai nodrošinātu attiecīgi līdzvērtīgus konkurences apstākļus. Minētās metodes nosacījumi var laika gaitā mainīties, jo īpaši, lai to pielāgotu vispārējām pamatnostādnēm, kas sagatavotas, ņemot vērā regulatīvo iestāžu pieredzi.

Kritēriji

Analīze jākoncentrē uz jaunā pakalpojuma ekonomisko ietekmi uz valsts pakalpojumu līgumu (sabiedrisko pakalpojumu līgumu) kopumā, nevis uz atsevišķiem pakalpojumiem. Kā minēts 12. apsvērumā, tas nozīmē, ka jāņem vērā: 1) neto izmaksas, kas radušās iestādei, kas piešķīra līgumu un 2) dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma līguma ietvaros sniegto pakalpojumu rentabilitāti. Apstāklis, ka jaunais pakalpojums tiek piedāvāts vai nu par zemāku cenu nekā tas vai tajā pašā laika posmā kā tas, uz kuru attiecas valsts pakalpojumu līgums (sabiedrisko pakalpojumu līgums), neļauj izdarīt secinājumu, ka būtu izjaukts šā līguma ekonomiskais līdzsvars.

Lai noteiktu ietekmi uz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma rentabilitāti un uz attiecīgās iestādes neto izmaksām, 12. apsvērumā ieteikts ņemt vērā vairākus faktorus: pasažieru pieprasījumu, biļešu cenu, biļešu pārdošanas kārtību, pieturu atrašanās vietu un skaitu abās robežas pusēs, kā arī ierosinātā jaunā pakalpojuma grafiku un biežumu. Tomēr šo faktoru apsvēršana pati par sevi nav uzskatāma par tādu ekonomisko analīzi, kā to prasa direktīva, un ar to nepietiek, lai noteiktu, vai tiktu izjaukts ekonomiskais līdzsvars. Šie kritēriji minēti tikai kā piemēri. Šis uzskaitījums nav ne pilnīgs, ne obligāts.

Ne katra ietekme uz valsts pakalpojumu līgumu (sabiedrisko pakalpojumu līgumu) ir uzskatāma par tādu, kas izjauc ekonomisko līdzsvaru. Jebkura ierobežota vai vienreizēja ietekme, jo īpaši pašā līgumā noteiktajās robežās, nav uzskatama par tādu, kas izjauc līdzsvaru. Novērtējumam jāparāda, ka ir apdraudēta tā pakalpojuma dzīvotspēja, uz kuru attiecas valsts pakalpojumu līgums (sabiedrisko pakalpojumu līgums). Līdzsvars ir uzskatāms par izjauktu tad, kad ir iespējams pierādīt, ka šā pienācīgas kvalitātes valsts pakalpojuma (sabiedriskā pakalpojuma) sniegšanas ekonomiskais izdevīgums būtu apdraudēts.

Šajā sakarā ir nepietiekami pierādīt, ka jaunā pārvadātāja parādīšanās tirgū izraisītu valsts ieguldījumu pieaugumu. Lai to uzskatītu par tādu, kas izjauc attiecīgā valsts pakalpojuma līguma (sabiedrisko pakalpojumu līguma) ekonomisko līdzsvaru, valsts ieguldījumu pieaugumam vajadzētu būt ievērojamam.

Šis paskaidrojošais paziņojums neskar dalībvalstu pienākumu veikt transponēšanas pasākumus, lai izpildītu Direktīvas 2007/58/EK nosacījumus.

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Direktīva 2007/58/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/440/EEK par Kopienas dzelzceļa attīstību un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu. Šajā paziņojumā lietotā pantu numerācija attiecas uz Direktīvas 91/440/EEK konsolidēto versiju (pamatdokumentu).