16.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 332/17

(1)

Padome pēc antidempinga izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) ar Regulu (EK) Nr. 1629/2004 (2) noteica galīgo antidempinga maksājumu konkrētiem importētiem Indijas izcelsmes grafīta elektrodiem, ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex 8545 11 00, un šajos elektrodos izmantotajiem savienotājiem, ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex 8545 90 90 (“galīgie antidempinga pasākumi”). Pasākumus noteica kā procentuālo maksājumu 0 % apmērā.

(2)

Padome pēc antisubsidēšanas izmeklēšanas ar Regulu (EK) Nr. 1628/2004 (3) noteica galīgo kompensācijas maksājumu konkrētiem importētiem Indijas izcelsmes grafīta elektrodiem, ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex 8545 11 00, un šajos elektrodos izmantotajiem savienotājiem, ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex 8545 90 90 (“galīgie kompensācijas pasākumi”). Pasākumus noteica kā procentuālo maksājumu 15,7 % apmērā, izņemot vienu uzņēmumu, kuram maksājuma likme bija 7 %.

(3)

Pēc kompensācijas pasākumu ex officio daļējas starpposma pārskatīšanas Padome ar Regulu (EK) Nr. 1354/2008 (4) grozīja Regulu (EK) Nr. 1628/2004 un Padomes Regulu (EK) Nr. 1629/2004. Galīgo kompensācijas maksājumu grozīja un noteica 6,3 % un 7,0 % apmērā importam no atsevišķi minētiem eksportētājiem, bet atlikušo maksājuma likmi noteica 7,2 % apmērā. Galīgo antidempinga maksājumu grozīja un noteica 9,4 % un 0 % apmērā importam no atsevišķi minētiem eksportētājiem, bet atlikušo maksājuma likmi noteica 8,5 % apmērā.

(4)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par gaidāmajām termiņa beigām (5) spēkā esošajiem galīgajiem antidempinga pasākumiem, Komisija 2009. gada 18. jūnijā saņēma lūgumu sākt šo pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu. Pieprasījumu iesniedza trīs Savienības ražotāji, proti, Graftech International, SGL Carbon GmbH un Tokai ERFTCARBON GmbH (“pieprasījuma iesniedzēji”), kuri pārstāv lielāko daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 90 % Savienības konkrētu grafīta elektrodu sistēmu ražotāju.

(5)

Pieprasījums tika pamatots ar to, ka pasākumu izbeigšana varētu izraisīt dempinga un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos.

(6)

Komisija, apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un noteikusi, ka ir pietiekoši pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, ar 2009. gada 17. septembrīEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (6) publicēto paziņojumu (“paziņojums par procedūras sākšanu”) paziņoja par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam.

(7)

Komisija 2009. gada 17. septembrī (7) Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par pārskatīšanas sākšanu un paziņoja par termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas sākšanu atbilstīgi 18. pantam Padomes Regulā (EK) Nr. 597/2009 (2009. gada 11. jūnijs) par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (8) (“antisubsidēšanas pamatregula”), attiecībā uz galīgajiem kompensācijas pasākumiem.

(8)

Izmeklēšana par dempinga turpināšanos vai atkārtošanos attiecās uz periodu no 2008. gada 1. jūlija līdz 2009. gada 30. jūnijam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendenču izpēte saistībā ar kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības novērtēšanu attiecās uz periodu no 2006. gada 1. janvāra līdz PIP beigām (“attiecīgais periods”).

(9)

Par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu Komisija oficiāli informēja pieprasījuma iesniedzējus, citus zināmos Kopienas ražotājus, ražotājus eksportētājus, importētājus, lietotājus, kuri zināmi kā ieinteresētās puses, un eksportējošās valsts pārstāvjus. Ieinteresētajām personām bija iespēja izteikt savu viedokli rakstiski un lūgt uzklausīšanu termiņā, kas noteikts paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu.

(10)

Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(11)

Ņemot vērā šķietami lielo nesaistīto importētāju skaitu, tika uzskatīts par atbilstīgu saskaņā ar pamatregulas 17. pantu noskaidrot, vai ir jāizmanto parauga atlase. Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, iepriekšminētajām personām lūdza saskaņā ar pamatregulas 17. pantu 15 dienu laikā pēc pārskatīšanu sākšanas pieteikties Komisijā un sniegt Komisijai informāciju, kas pieprasīta paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu. Tomēr nepieteicās neviens nesaistītais importētājs. Tādēļ atlase nebija nepieciešama.

(12)

Komisija nosūtīja aptaujas anketas visām zināmajām ieinteresētajām personām, un personām, kuras bija pieteikušās līdz paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu noteiktajam datumam. Atbildes tika saņemtas no trīs Savienības ražotāju grupām (proti, pieprasījuma iesniedzējiem), viena ražotāja eksportētāja un 17 lietotājiem. Neviens importētājs nepieteicās atlases izveidē, un neviens cits importētājs nesniedza Komisijai papildu informāciju, kā arī nepieteicās izmeklēšanas laikā.

(13)

Tikai viens no diviem zināmajiem Indijas ražotājiem eksportētājiem, proti, HEG Limited (“HEG”), pilnībā sadarbojās pārskatīšanā, iesniedzot atbildes uz anketas jautājumiem. Šajā sakarā būtu jāpiemin, ka sākotnējā izmeklēšanā pilnīgais oficiālais minētā uzņēmuma nosaukums bija Hindustan Electro Graphite Limited. Vēlāk uzņēmums nomainīja nosaukumu uz HEG Limited. Otrs ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās sākotnējā izmeklēšanā, proti, Graphite India Limited (“GIL”), nolēma nesniegt atbildes uz anketas jautājumiem šajā izmeklēšanā.

(14)

Komisija meklēja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumus veica šādu ieinteresēto personu telpās.

(15)

Ražojums, uz kuru attiecas šī pārskatīšana, ir tas pats, uz kuru attiecās sākotnējā izmeklēšana, t. i., tādi Indijas izcelsmes grafīta elektrodi, kurus izmanto elektriskajās krāsnīs, kuru blīvums ir 1,65 g/cm3 vai lielāks un elektriskā pretestība ir 6,0 μ.Ω.m vai mazāka, un uz kuriem pašlaik attiecas KN kods ex 8545 11 00, un šajos elektrodos izmantotie savienotāji, uz kuriem pašlaik attiecas KN kods ex 8545 90 90, neatkarīgi no tā, vai tos importē kopā vai atsevišķi (“attiecīgais ražojums”).

(16)

Izmeklēšanā apstiprinājās, ka tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā attiecīgajam ražojumam un ražojumiem, ko ražotājs eksportētājs ražo un pārdod iekšzemes tirgū Indijā, kā arī ražojumiem, ko Savienības ražotāji ražo un pārdod Savienībā, ir tādas pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un tādi paši lietošanas veidi, tādēļ tie tiek uzskatīti par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta izpratnē.

(17)

Ievērojot pamatregulas 11. panta 2. punktu, tika pārbaudīts, vai spēkā esošo pasākumu termiņa izbeigšanās radītu iespējamību, ka dempings turpināsies vai atkārtosies.

(18)

Tikai viens Indijas ražotājs eksportētājs piekrita sadarboties. Otrs zināmais ražotājs eksportētājs izmeklēšanā nesadarbojās.

(19)

Salīdzinot sadarbībā iesaistītā ražotāja eksportētāja eksporta apjomu ar kopējo no Indijas uz Savienību veiktā eksporta apjomu, atklājās, ka sadarbībā iesaistītais ražotājs eksportētājs PIP veidoja lielāko daļu no Savienības kopējā importa apjoma, kas veikts no Indijas. Tādēļ uzskatīja, ka sadarbības līmenis bija augsts.

(20)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms pārbaudīja, vai sadarbībā iesaistītā Indijas ražotāja eksportētāja veiktie līdzīgā ražojuma pārdevumi neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū bijuši reprezentatīvi, t. i., vai kopējais šādu pārdevumu apjoms bijis vismaz 5 % no kopējiem attiecīgiem pārdevumiem eksportam uz Savienību.

(21)

Pēc tam Komisija noteica tos līdzīgā ražojuma veidus, ko uzņēmums pārdeva iekšzemes tirgū un kas bija identiski vai tieši salīdzināmi ar veidiem, kurus pārdeva eksportam uz Savienību. Nosakot grafīta elektrodu sistēmu ražojuma veidus, ņēma vērā šādus elementus: i) vai elektrodus pārdeva kopā ar savienotājiem; ii) to diametru; iii) to garumu.

(22)

Ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka, nosakot identiskas vai tieši salīdzināmas grafīta elektrodu sistēmas, ir jāņem vērā arī fakts, ka grafīta elektrodu sistēmas ražo no dažādas kvalitātes koksa (pamata izejviela). Apstiprinājās, ka ražošanas procesā uzņēmums izmantoja divu dažādu veidu koksu: importēto needle koksu, kas ir augstākās kvalitātes, un standarta koksu, ko iegādājās Indijas tirgū. Tāpat apstiprinājās, ka izmantotais koksa veids nosaka ražošanas izmaksas un galaprodukta cenu.

(23)

Tādēļ, lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, Komisija katru ražojuma veidu iedalīja zemas kvalitātes un augstas kvalitātes ražojumos, lai aprēķinātu dempingu.

(24)

Pēc tam pārbaudīja, vai sadarbībā iesaistītā ražotāja eksportētāja veiktie pārdevumi iekšzemes tirgū bijuši reprezentatīvi attiecībā uz katru ražojuma veidu, t. i., vai katra ražojumu veida pārdevumu iekšzemes tirgū apjoms bijis vismaz 5 % no tā paša ražojumu veida pārdevumu apjoma eksportam uz Savienību. Attiecībā uz ražojumu veidiem, kuri pārdoti reprezentatīvā daudzumā, pēc tam tika pārbaudīts, vai šādi pārdevumi ir veikti parastā tirdzniecības apritē, atbilstīgi pamatregulas 2. panta 4. punktam.

(25)

Tika veikta pārbaude, lai noteiktu, vai katra ražojuma veida reprezentatīvo pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū var uzskatīt par tādu, kas pārdots parastā tirdzniecības apritē, proti, nosakot ar nesaistītiem pircējiem veikto attiecīgā veida rentablo pārdošanas darījumu īpatsvaru. Visos gadījumos, kad konkrēta ražojumu veida pārdevumi iekšzemes tirgū tika veikti pietiekamā daudzumā un parastā tirdzniecības apritē, normālo vērtību noteica, balstoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū, kuru aprēķina kā vidējo svērto cenu no visa attiecīgā veida pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū PIP.

(26)

Attiecībā uz pārējiem ražojumu veidiem, kuru pārdevumi iekšzemes tirgū nebija reprezentatīvi vai nebija veikti parastā tirdzniecības apritē, normālo vērtību noteica atbilstīgi pamatregulas 2. panta 3. punktam. Normālo vērtību noteica, pieskaitot eksportēto veidu ražošanas izdevumiem, ko vajadzības gadījumā pielāgoja, samērīgus procentus par pārdošanas, vispārīgajiem un administratīvajiem izdevumiem un samērīgu peļņas normu, izmantojot faktiskos datus par līdzīga ražojuma ražošanu un pārdošanu parastā tirdzniecības apritē, ko veic izmeklēšanai pakļautais ražotājs eksportētājs saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta pirmo teikumu.

(27)

Tā kā Indijas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, visus eksporta pārdevumus uz Savienību pārdeva tieši neatkarīgiem pircējiem, eksporta cenu noteica, pamatojoties uz faktiski samaksāto vai maksājamo cenu par attiecīgo ražojumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu.

(28)

Vidējās svērtās normālās vērtības un vidējās svērtās eksporta cenas salīdzinājumu veica, pamatojoties uz ražotāja cenām un tajā pašā tirdzniecības līmenī. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, atbilstīgi pamatregulas 2. panta 10. punktam ņēma vērā atšķirības faktoros, par kuriem bija pierādīts, ka tie ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Šajā nolūkā pēc vajadzības un pamatotos gadījumos veica atbilstīgus pielāgojumus, lai ņemtu vērā atšķirīgas transporta, apdrošināšanas, kravas apstrādes, iekraušanas izmaksas un palīgizmaksas, finanšu izmaksas, bankas izmaksas un antidempinga maksājumus, ko maksā pieprasījuma iesniedzējs.

(29)

Indijas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka viņa gadījumā Piešķīrumu shēma ievedmuitas maksājumiem (“DEPBS”) faktiski ir nodokļu atmaksāšanas shēma, jo DEPBS atļaujas izmanto tikai, lai samaksātu importa nodokļus par izejvielām, ko izmanto grafīta elektrodu sistēmu ražošanā. Importa nodokļu izmaksas par izejvielām tiek atmaksātas, kad ražojumu eksportē, tādējādi veidojot mazāku eksporta cenu. Tādēļ uzņēmums apgalvoja, ka jāveic pielāgojums attiecībā uz iekšzemes cenu, jo to neietekmē importa nodokļu atmaksa. Izmeklēšana liecina, ka pretēji apgalvotajam uzņēmums izmanto bez ievedmuitas nodokļa importētās izejvielas gan tādu grafīta elektrodu sistēmu ražošanā, kas paredzētas eksporta tirgum, gan tādu sistēmu ražošanā, kas paredzētas iekšzemes tirgum. Tādēļ DEPBS neietekmē cenu atšķirību starp iekšzemes tirgū pārdotajiem un eksportētajiem ražojumiem un attiecīgi pielāgojumus nevar piešķirt.

(30)

Kā noteikts pamatregulas 2. panta 11. punktā vidējo svērto normālo vērtību pēc ražojuma veida salīdzina ar vidējo svērto eksporta cenu par attiecīgā ražojuma atbilstīgo veidu. Pamatojoties uz iepriekš minēto metodi, ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, ir noteikta dempinga starpība 11–12 %.

(31)

Pēc to būtisko faktu un apsvērumu atklāšanas, pamatojoties uz kuriem bija plānots ieteikt saglabāt pašreizējos pasākumus (“noslēguma informācijas atklāšana”), attiecīgais uzņēmums iesniedza komentārus, kuros apgalvoja, ka dempinga starpības aprēķināšana, pamatojoties uz 4 no 12 PIP mēnešiem, ir atkāpšanās no metodes, ko izmantoja sākotnējā izmeklēšanā, kurā ņēma vērā visus 12 izmeklēšanas perioda mēnešus. Tādēļ tas apgalvoja, ka izmantotā aprēķināšanas metode palielināja dempinga starpību.

(32)

Jāatgādina, ka dempinga aprēķins, pamatojoties uz 4 PIP mēnešiem, ir ierasta metode, ko Komisija izmanto termiņbeigu pārskatīšanā, kad ir jākonstatē, vai dempings turpinās vai arī pastāv iespēja, ka tas atkārtosies. Izmeklēšana uz vietas apliecināja, ka 4 mēneši ir reprezentatīvi pilnam 12 mēnešu periodam. Tas tika konstatēts, salīdzinot datus par izmaksām un cenām, kas iesniegti par 4 mēnešiem, ar datiem par atlikušajiem 8 mēnešiem. Turklāt izvēlētie 4 mēneši bija katra ceturkšņa pēdējie mēneši un tādējādi sniedza vispārēju ieskatu par visu 12 mēnešu periodu. Tādēļ Komisija nepiekrīt apgalvojumam, ka piemērotā metode maina nobeiguma secinājumu attiecībā uz dempinga pastāvēšanu PIP, kā arī apgalvojumam, ka tā palielina dempinga starpību.

(33)

Ņemot vērā to, ka otrs zināmais Indijas ražotājs eksportētājs nesadarbojās, viņam nevarēja aprēķināt dempinga starpību. Tomēr saskaņā ar pārskatīšanas pieprasījumu arī šis uzņēmums uz Savienību eksportēja par dempinga cenām. Tā kā lielākā daļa eksporta no Indijas ir saistīta ar Indijas ražotāju, kas sadarbojās un attiecībā uz kuru ir konstatēts, ka tas eksportē par dempinga cenām, un tā kā no Indijas importētā attiecīgā ražojuma vidējā cena saskaņā ar Eurostat ir zemāka nekā vidējā eksporta cena uzņēmumam, kas sadarbojās, ir apstiprināta dempinga pastāvēšana valsts mērogā.

(34)

Turpmāk analizējot dempinga pastāvēšanu PIP, tika pētīta dempinga atkārtošanās iespējamība. Ņemot vērā to, ka šajā izmeklēšanā sadarbojās tikai viens Indijas ražotājs eksportētājs, turpmāk izklāstītie secinājumi ir pamatoti ar datiem, ko sniedza šis vienīgais sadarbībā iesaistītais uzņēmums, kā arī ar faktiem, kas pieejami saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, proti, Eurostat dati un pārskatīšanas pieprasījums.

(35)

Šajā sakarā analizēja šādus elementus: Indijas eksportējošo ražotāju rezerves jauda, Savienības tirgus pievilcība Indijas ražotājiem un eksporta cenas uz trešām valstīm.

(36)

Attiecībā uz sadarbībā iesaistīto Indijas ražotāju eksportētāju izmeklēšanā apliecināja, ka tam ir pieejama rezerves jauda. Turklāt uzņēmums publiski paziņoja par savu nodomu palielināt savu pašreizējo jaudu. Jāuzsver arī, ka uzņēmums ir uz eksportu orientēts un ka lielāko daļu šā uzņēmuma apgrozījuma PIP veidoja eksporta pārdevumi, un ka Savienība vēl joprojām ir nozīmīgs eksporta galamērķis, neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem.

(37)

Attiecībā uz otru Indijas ražotāju no pārskatīšanas pieprasījuma izriet, ka uzņēmums kopš pasākumu ieviešanas jau ir ievērojami palielinājis jaudu un plāno to palielināt arī turpmāk. Tādēļ nevar izslēgt, ka pasākumu nepastāvēšanas gadījumā vismaz daļa no šīs palielinātās jaudas varētu tikt novirzīta uz Savienības tirgu.

(38)

Savienības tirgus pievilcību var apliecināt ar faktu, ka antidempinga un kompensācijas maksājumu noteikšana nav apturējusi Indijas eksporta paplašināšanos. Gluži pretēji – pēdējo trīs gadu laikā Indijas eksportētāji ir vairāk nekā divkāršojuši savu eksporta apjomu un vairāk nekā trīskāršojuši tirgus daļu Savienībā. Būtu arī jāuzsver, ka šajā periodā cenu līmenis Savienības tirgū pieauga par 40 %.

(39)

Attiecībā uz eksportu uz trešām valstīm izmeklēšana liecina, ka PIP sadarbībā iesaistītā ražotāja noteiktās eksporta cenas bija zemākas nekā eksporta cenas uz Savienību, par kurām tika konstatēts, ka tās ir dempinga cenas. Tādēļ, nepastāvot pasākumiem, var sagaidīt, ka ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, pārorientētu vismaz daļu sava eksporta uz Savienību, ņemot vērā Savienības tirgus pievilcību.

(40)

Ņemot vērā iepriekš aprakstītos konstatējumus, var secināt, ka eksports no Indijas vēl joprojām notiek par dempinga cenām un ka pastāv dempinga turpināšanās iespējamība Savienības tirgū, ja tiks atcelti spēkā esošie antidempinga pasākumi. Ņemot vērā rezerves jaudu Indijā un Savienības tirgus pievilcību, šķiet, ka Indijas ražotājiem eksportētājiem ir stimuls palielināt savu eksportu uz Savienības tirgu par dempinga cenām, vismaz ciktāl tas attiecas uz ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās.

(41)

Savienībā līdzīgu ražojumu izgatavo pieci uzņēmumi vai uzņēmumu grupas, kuru produkcijas izlaide uzskatāma par līdzīgā ražojuma kopapjomu Savienībā pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(42)

Divas no piecām uzņēmumu grupām neatbalstīja iesniegto pieprasījumu un nesadarbojās pārskatīšanas izmeklēšanā, proti, nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Sūdzību iesniedza šādas trīs ražotāju grupas, kas arī piekrita sadarboties: Graftech International, SGL Carbon GmbH, un Tokai ERFTCARBON GmbH.

(43)

Šīs trīs ražotāju grupas veido lielāko daļu līdzīgā produkta kopējās produkcijas Savienībā, jo tās ražo vairāk nekā 90 % konkrētu grafīta elektrodu sistēmu kopējā Savienības produkcijā, kā minēts 4. apsvērumā. Tāpēc var uzskatīt, ka tās veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē, un turpmāk tekstā tās būs “Savienības ražošanas nozare”.

(44)

Ņemot vērā to, ka šajā izmeklēšanā sadarbojās tikai viens attiecīgā ražojuma Indijas ražotājs eksportētājs, dati par Indijas izcelsmes attiecīgā ražojuma importu uz Savienību nav norādīti ar precīziem skaitļiem, lai nodrošinātu konfidencialitāti saskaņā ar pamatregulas 19. pantu.

(45)

Stāvoklis grafīta elektrodu nozarē ir cieši saistīts ar stāvokli tērauda nozarē, jo grafīta elektrodus galvenokārt izmanto elektrotehniskā tērauda nozarē. Šajā sakarā būtu jāatzīmē, ka 2007. gadā un 2008. gada pirmajos trīs ceturkšņos bija ļoti labvēlīgi tirgus apstākļi tērauda nozarē un attiecīgi arī grafīta elektrodu nozarē.

(46)

Būtu jāpiemin, ka grafīta elektrodu pārdošanas apjomu izmaiņas notiek vairāk vai mazāk saskaņā ar tērauda ražošanas apjomiem. Tomēr grafīta elektrodu piegādes līgumus, nosakot cenu un daudzumu, parasti slēdz uz 6–12 mēnešu periodiem. Tādēļ parasti ir nobīde laikā starp pārdošanas apjoma izmaiņām, kas saistītas ar pieprasījuma izmaiņām, un secīgu ietekmi uz cenām.

(47)

Ražojuma patēriņš Savienībā tika noteikts, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares pārdotajiem apjomiem Savienības tirgū, uz citu Savienībā strādājošu ražotāju pārdošanas apjomu aplēsēm Savienības tirgū, Eurostat datiem par importu un datiem, kas apkopoti saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. punktu. Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā (9), dažus datus par importu neņēma vērā, jo, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tie neattiecās uz izmeklējamo ražojumu.

(48)

No 2006. gada līdz PIP Savienības patēriņš samazinājās par gandrīz 25 %, visvairāk samazinoties laikā no 2008. gada līdz PIP. Būtu jāpiemin, ka, pateicoties ļoti labvēlīgiem tirgus apstākļiem attiecīgā perioda sākumā, Savienības patēriņš bija ļoti liels un ka no sākotnējā izmeklēšanas perioda līdz 2006. gadam tas bija pieaudzis par 30 %.

1.   tabula

(49)

Importa apjoms, kura izcelsme ir Indijā (“attiecīgā valsts”), nepārtraukti ir palielinājies, attiecīgajā periodā pieaugot par 143 procentu punktiem, un PIP tas bija 5 000 līdz 7 000 tonnu. Attiecīgās valsts izcelsmes importa tirgus daļa ir vairāk nekā trīskāršojusies laikā no 2006. gada līdz PIP, kad tā sasniedza aptuveni 5 %. Tirgus daļa turpināja pieaugt PIP, neraugoties uz pieprasījuma ievērojamo krišanos. Attiecīgajā periodā attiecīgās valsts importa cenas pieauga par 52 %, sekojot līdzīgām Savienības ražošanas nozares cenu tendencēm, tomēr konstanti palika zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Tā kā Indijā ir zināmi tikai divi ražotāji eksportētāji, dati 2. tabulā nav sniegti ar precīziem skaitļiem, lai ievērotu konfidencialitāti.

2.   tabula

(50)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija izvērtēja visus attiecīgos ekonomiskos faktorus un rādītājus, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(51)

PIP produkcija samazinājās par 29 % salīdzinājumā ar 2006. gadu. Savienības ražošanas nozares produkcija vispirms pieauga par 2 % 2007. gadā salīdzinājumā ar 2006. gadu un pēc tam strauji samazinājās, jo īpaši PIP.

3.   tabula

(52)

Ražošanas jauda nedaudz (kopumā par 2 %) samazinājās no 2006. gada līdz PIP. Tā kā produkcija samazinājās arī 2008. gadā un jo īpaši PIP, tā rezultātā jaudas izmantošana kopumā samazinājās par 25 procentu punktiem laikā no 2006. gada līdz PIP.

4.   tabula

(53)

Savienības ražošanas nozares noslēguma krājumi saglabājās stabili 2007. gadā salīdzinājumā ar 2006. gadu un pēc tam samazinājās par 10 % 2008. gadā. PIP krājumu līmenis nedaudz paaugstinājās, bet bija par 5 % zemāks nekā 2006. gadā.

5.   tabula

(54)

Savienības ražošanas nozares pārdevumu apjoms Savienības tirgū nesaistītiem klientiem attiecīgajā periodā samazinājās par 39 %. Attiecīgā perioda sākumā pārdevumu apjoms bija ļoti liels, jo bija pieaudzis par gandrīz 70 % salīdzinājumā ar sākotnējo izmeklēšanas periodu. Pārdošanas apjomi nedaudz samazinājās 2007. un 2008. gadā, tomēr saglabājās diezgan augstā līmenī (2008. gadā tie joprojām bija 47 % virs sākotnējā izmeklēšanas perioda līmeņa). Tomēr pārdevumu apjomi ievērojami kritās laikā no 2008. gada līdz PIP (par gandrīz vienu trešdaļu).

6.   tabula

(55)

Savienības ražošanas nozarei piederošā tirgus daļa pakāpeniski samazinājās par gandrīz 16 procentu punktiem no 2006. gada līdz PIP (no 84,6 % līdz 68,7 %).

7.   tabula

(56)

Savienības patēriņš no 2006. gada līdz PIP samazinājās par gandrīz 25 %. Savienības ražošanas nozare zaudēja gandrīz 16 procentu punktus no tirgus daļas, kamēr attiecīgais imports ieguva 3,4 procentu punktus no tirgus daļas.

(57)

No 2006. gada līdz PIP nodarbinātības līmenis Savienības ražošanas nozarē samazinājās par 7 %.

8.   tabula

(58)

Savienības ražošanas nozares darbaspēka ražīgums, ko mēra kā gada laikā vienas personas saražoto produkciju, no 2006. gada līdz PIP samazinājās par 24 %. Tas nedaudz pieauga 2007. un 2008. gadā, bet pēc tam PIP samazinājās par gandrīz 25 %.

9.   tabula

(59)

Savienības ražošanas nozares cena par pārdoto ražojuma vienību liecina par pozitīvu tendenci, jo ir pieaugusi par 40 % attiecīgajā periodā. Tas ir saistīts ar i) vispārējo cenu līmeni tirgū, ii) vajadzību kompensēt ražošanas izmaksu pieaugumu un iii) veidu, kādā tiek noteiktas piegādes līgumu cenas.

(60)

Savienības ražošanas nozare 2007. un 2008. gadā varēja palielināt savas cenas, jo kopumā pieauga tirgus cenas; tas bija saistīts ar spēcīgu ilgstošu grafīta elektrodu pieprasījumu. Šis pieprasījums bija rezultāts ļoti labvēlīgiem tirgus apstākļiem tērauda nozarē, kuri pastāvēja līdz pat 2008. gada pirmajiem trīs ceturkšņiem, kā minēts 45. apsvērumā.

(61)

Cenas paaugstinājās arī 2007. un 2008. gadā daļēji, lai segtu pieaugošās ražošanas izmaksas un jo īpaši izejvielu izmaksas. No 2006. gada līdz 2008. gadam izmaksas palielinājās par 23 %. Tomēr Savienības ražošanas nozare spēja tās segt, ievērojami palielinot cenas (+ 33 %).

(62)

PIP cenas turpināja pieaugt, tomēr jau mazākā mērā (+ 5 %). Fakts, ka cenas nekritās periodā, kad kritās pieprasījums, ir skaidrots ar veidu, kādā tirgū tiek slēgti piegādes līgumi, un ar faktu, ka lielākā daļa piegādes līgumu 2009. gadam bija noslēgti 2008. gadā. Kā minēts 46. apsvērumā, grafīta elektrodu pārdošanas apjomu izmaiņas notiek vairāk vai mazāk saskaņā ar tērauda ražošanas apjomiem. Tomēr grafīta elektrodu piegādes līgumu slēgšana uz 6–12 mēnešu periodiem var kavēt ietekmi, kādu attiecībā uz cenām var radīt jebkādas pieprasījuma izmaiņas (pieaugums, samazinājums). Līgumus slēdz, pamatojoties uz paredzamajiem pārdošanas apjomiem, kuri var atšķirties no faktiskajiem pārdošanas apjomiem, kā rezultātā cenu tendences konkrētā periodā var nesekot pārdošanas apjomu tendencēm tajā pašā periodā. Šāda situācija bija PIP, kad pārdošanas apjomi samazinājās, bet cenas saglabājās augstas, jo lielākā daļa piegādes līgumu 2009. gadam bija noslēgti 2008. gadā un dažas piegādes, kuras bija plānotas 2008. gadā, tika atliktas uz 2009. gadu. Tomēr cenu pieaugums par 5 % PIP nebija pietiekams, lai segtu izmaksu pieaugumu (+ 13 %), kā tas bija iespējams iepriekšējos periodos. Pēc PIP līgumu cenas tika pazeminātas.

(63)

Kā skaidrots 49. apsvērumā, attiecīgās valsts importa cenu tendences bija līdzīgas Savienības ražošanas nozares cenu tendencēm, tomēr konstanti bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

10.   tabula

(64)

No 2006. gada līdz PIP vidējā darba alga uz vienu darbinieku palielinājās par 15 %.

11.   tabula

(65)

No 2006. gada līdz PIP ikgadējā Savienības ražošanas nozares ieguldījumu plūsma attiecībā uz attiecīgo ražojumu pieauga par 37 %. Tomēr PIP ieguldījumi samazinājās par 14 % salīdzinājumā ar 2008. gadu.

12.   tabula

(66)

Attiecīgajā periodā izmaksām pieaugot par 40 %, Savienības ražošanas nozare no 2006. līdz 2007. gadam tomēr spēja palielināt cenas vairāk, nekā bija tās izmaksu pieaugums. Tas radīja peļņas pieaugumu no 19 % 2006. gadā līdz 26 % 2007. gadā. No 2007. gada līdz 2008. gadam cenas un izmaksas pieauga līdzīgās proporcijās, tādējādi Savienības ražošanas nozares peļņa saglabājās stabila 2007. gada līmenī. Pēc tam peļņa atkal samazinājās līdz 19 % PIP saistībā ar ietekmi uz izmaksām, ko radīja samazināta ražošanas jaudas izmantošana un augstākas izejvielu cenas. Peļņa turpināja samazināties 2009. gadā, jo Savienības ražošanas nozare bija spiesta pazemināt cenas, lai atspoguļotu pārdošanas cenu vispārējo samazināšanos grafīta elektrodu tirgū, kas bija saistīta ar sarūkošo pieprasījumu tērauda nozarē.

(67)

Ienākums no ieguldījumiem pieauga no 71 % 2006. gadā līdz 103 % 2007. gadā. 2008. gadā tas pieauga līdz 119 %, bet PIP samazinājās līdz 77 %. Kopumā ienākums no ieguldījumiem palielinājās tikai par 6 procentu punktiem no 2006. gada līdz PIP.

13.   tabula

(68)

No 2006. līdz 2007. gadam pieauga neto naudas plūsma no pamatdarbībām. Šis pieaugums turpinājās 2008. gadā, bet PIP samazinājās. Kopumā naudas plūsma PIP bija par 28 % lielāka nekā attiecīgā perioda sākumā.

(69)

Nekas neliecināja par to, ka Savienības ražošanas nozare ir saskārusies ar grūtībām kapitāla piesaistē, galvenokārt tāpēc, ka daži ražotāji ir iesaistījušies lielākās grupās.

14.   tabula

(70)

Ņemot vērā Indijas izcelsmes importa apjomu, tirgus daļu un cenas, faktiskās dempinga starpības ietekmi uz Savienības ražošanas nozari nevar uzskatīt par nenozīmīgu.

(71)

Iepriekš apskatītie rādītāji liecina par nelielu ekonomiskās un finansiālās situācijas uzlabošanos Savienības ražošanas nozarē pēc galīgo kompensācijas un antidempinga pasākumu ieviešanas 2004. gadā. Jo īpaši laikā no 2006. gada līdz 2008. gadam Savienības ražošanas nozare guva labumu no lielākām cenām un peļņas. Tas notika, pateicoties ļoti labvēlīgiem tirgus apstākļiem, kas ļāva saglabāt augstu cenu līmeni un rentabilitāti, lai gan Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās, kā izklāstīts 55. apsvērumā. Tomēr tajā pašā periodā, neraugoties uz pasākumiem, Indijas importa tirgus daļa pieauga un Indijas ražojumi tika importēti par zemākām cenām nekā Savienības ražošanas nozares cenas. PIP Savienības ražošanas nozares peļņa jau sāka mazināties, un tas turpinājās arī 2009. gadā sakarā ar izmaksu palielināšanos un ierobežotu cenu pieaugumu.

(72)

Lai gan attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā samazinājās, attiecīgās valsts importa apjoms vairāk nekā divkāršojās un šā importa tirgus daļa vairāk nekā trīskāršojās (skatīt 49. apsvērumu). Ja neņem vērā antidempinga un kompensācijas maksājumus, PIP imports no attiecīgās valsts notika par zemāku cenu nekā Savienības ražošanas nozares cena, lai gan starpība bija mazāka par 2 %.

(73)

Tā kā 2007. gadā un 2008. gada pirmajos trīs ceturkšņos tērauda un saistītajās nozarēs, tostarp grafīta elektrodu nozarē, pastāvēja ļoti labvēlīgi ekonomiskie apstākļi, Savienības ražošanas nozares ekonomiskā situācija bija salīdzinoši laba, kad 2008. gada beigās sākās ekonomikas krīze. Fakts, ka grafīta elektrodu piegādes līgumus parasti slēdz uz 6–12 mēnešu periodiem, nozīmē, ka tiek kavēta ietekme, kādu attiecībā uz cenām var radīt jebkādas pieprasījuma izmaiņas (pieaugums, samazinājums). Tā kā līgumi par PIP bija noslēgti laikā, kad ekonomikas krīzes ietekmi vēl nevarēja paredzēt, ekonomikas krīzes ietekme PIP galvenokārt bija redzama apjomā, jo cenu ziņā Savienības ražošanas nozare jebkuru ietekmi justu ar nokavēšanos. Šajā sakarā būtu jāatzīmē, ka Savienības ražošanas nozares situācija attiecībā uz dažiem aspektiem pasliktinājās pat labvēlīgu ekonomisko apstākļu periodā, jo tika zaudēta tirgus daļa, ko tagad ieņem imports no attiecīgās valsts. Tas, ka šī situācijas pasliktināšanās nav radījusi vēl negatīvāku ietekmi, daļēji bija saistīts ar lielo pieprasījumu 2007. un 2008. gadā, kas ļāva Savienības ražošanas nozarei saglabāt augstus produkcijas un pārdošanas apjomus, un daļēji bija saistīts ar faktu, ka tad, kad PIP šie apjomi samazinājās, tika saglabātas iepriekšējās cenas, pateicoties iepriekš aprakstītajai nobīdei laikā.

(74)

Tā kā Eurostat pieejamie dati par importu KN kodu līmenī ietver arī citus ražojumus, ne tikai izmeklējamo ražojumu, turpmākā analīze veikta, pamatojoties uz datiem par importu Taric kodu līmenī, ko papildina informācija no datiem, kuri apkopoti saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. punktu. Dažus datus par importu neņēma vērā, jo, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tie neattiecās uz izmeklējamo ražojumu.

(75)

Tiek lēsts, ka importa apjoms no citām trešām valstīm pieauga par 63 % no aptuveni 11 000 tonnu 2006. gadā līdz aptuveni 18 500 tonnu PIP. Citu valstu importa tirgus daļa pieauga no 6,6 % 2006. gadā līdz 14,4 % PIP. Vidējā importa cena no citām trešām valstīm pieauga par 42 % no 2006. gada līdz PIP. Galvenokārt importa izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā (ĶTR), Krievijā, Japānā un Meksikā, kuras bija vienīgās valstis ar atsevišķām tirgus daļām, kas lielākas par 1 % PIP. Imports no šīm valstīm sīkāk apskatīts turpmākajos apsvērumos. Imports no deviņām citām valstīm kopā veido tirgus daļu, kas ir tikai aptuveni 2 %, un tas sīkāk nav iztirzāts.

(76)

Ķīnas izcelsmes importa tirgus daļa palielinājās par 2,4 procentu punktiem attiecīgajā periodā (no 0,2 % līdz 2,6 %). Pieejamā informācija liecina, ka šis imports notika par cenām, kas ir zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas un arī zemākas nekā Indijas izcelsmes importa cenas.

(77)

Krievijas izcelsmes importa tirgus daļa palielinājās par 4,2 procentu punktiem attiecīgajā periodā (no 1,9 % līdz 6,1 %). Pieejamā informācija liecina, ka šis imports notika par cenām, kas ir nedaudz zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas, bet augstākas nekā Indijas izcelsmes importa cenas.

(78)

Japānas izcelsmes importa tirgus daļa samazinājās par 0,4 procentu punktiem attiecīgajā periodā (no 2,0 % līdz 1,6 %). Pieejamā informācija liecina, ka šis imports notika par cenām, kas ir līdzīgas Savienības ražošanas nozares cenām vai augstākas par tām un arī augstākas nekā Indijas izcelsmes importa cenas.

(79)

Meksikas izcelsmes importa tirgus daļa palielinājās par 1,0 procentu punktu attiecīgajā periodā (no 0,9 % līdz 1,9 %). Pieejamā informācija liecina, ka šis imports notika par cenām, kas ir augstākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas un arī augstākas nekā Indijas izcelsmes importa cenas.

(80)

Jāsecina, ka nevar izslēgt, ka ĶTR un Krievijas izcelsmes importa attīstība zināmā mērā ir samazinājusi Savienības ražošanas nozares tirgus daļu. Tomēr, ņemot vērā pieejamo importa statistikas datu vispārējo būtību, kas neļauj salīdzināt cenas pēc ražojuma veida, kā tas bija iespējams attiecībā uz Indiju, pamatojoties uz detalizētu informāciju, ko sniedza ražotājs eksportētājs, ĶTR un Krievijas izcelsmes importa radīto ietekmi nevar konstatēt pārliecinoši.

15.   tabula

(81)

Kā norādīts 49. apsvērumā, importa apjoms no attiecīgās valsts no 2006. gada līdz PIP ir vairāk nekā divkāršojies. Ņemot vērā, ka patēriņš tajā pašā periodā samazinājās par gandrīz 25 %, Indijas eksportētāju tirgus daļa strauji pieauga no aptuveni 1,5 % 2006. gadā līdz aptuveni 5 % PIP. Lai gan Indijas eksporta cenas uz Savienību attiecīgajā periodā ievērojami pieauga sakarā ar augstām tirgus cenām kopumā, tās joprojām bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

(82)

No 2006. gada līdz PIP, neraugoties uz antidempinga un kompensācijas pasākumu pastāvēšanu, daudzi nozīmīgi rādītāji pasliktinājās: produkcijas un pārdošanas apjomi samazinājās attiecīgi par 29 % un 39 %, jaudas izmantojums kritās par 28 %, un tam sekoja nodarbinātības un ražīguma līmeņa samazināšanās. Lai gan daļu šo negatīvo tendenču var izskaidrot ar spēcīgo pieprasījuma krišanos par gandrīz 25 % attiecīgajā periodā, Savienības ražošanas nozares tirgus daļas ievērojamā samazināšanās par 15,9 procentu punktiem no 2006. gada līdz PIP ir jāinterpretē arī saistībā ar nepārtraukto tirgus daļas pieaugumu Indijas izcelsmes importam.

(83)

Attiecībā uz salīdzinoši lielo peļņas līmeni PIP, tas galvenokārt bija saistīts ar nepārtraukti augsto cenu līmeni, kā tas skaidrots 62. apsvērumā. Tiek secināts, ka Savienības ražošanas nozares situācija attiecīgajā periodā kopumā pasliktinājās un ka Savienības ražošanas nozare PIP beigās bija nestabila, neraugoties uz salīdzinoši augsto peļņas līmeni posmā, kad tās mēģinājumi saglabāt pārdošanas apjomus un pietiekamu cenu līmeni samazināta pieprasījuma apstākļos tika traucēti, jo palielinājās Indijas importa apjoms par dempinga cenām.

(84)

Kā iepriekš minēts, antidempinga pasākumu ieviešana ļāva Savienības ražošanas nozarei tikai ierobežotā mērā atgūties no nodarītā kaitējuma. Tomēr, kad PIP samazinājās augstais Savienības patēriņa līmenis, kas pastāvēja attiecīgā perioda lielākajā daļā, Savienības ražošanas nozare nonāca nestabilā un viegli ietekmējamā situācijā un turpināja saskarties ar Indijas importa par dempinga cenām kaitējošo ietekmi. Jo īpaši PIP beigās Savienības ražošanas nozares spējas ietekmēt izmaksu pieaugumu bija vājas.

(85)

Tika konstatēts, ka, pārdodot Indijas preces valstīs, kas nav ES dalībvalstis, vidējā eksporta cena bija zemāka par vidējo eksporta cenu uz Savienību un arī zemāka par iekšzemes tirgus cenām. Indijas eksportētāja pārdevumi uz valstīm, kas nav ES dalībvalstis, tika veikti ievērojamos daudzumos, kas atbilst lielākajai daļai no tā kopējiem eksporta pārdevumiem. Tāpēc uzskatīja, ka tad, ja pasākumi zaudēs spēku, Indijas eksportētājiem būtu stimuls nosūtīt nozīmīgus eksporta daudzumus no citām trešām valstīm uz Savienības tirgu, kas ir pievilcīgāks, par tāda līmeņa cenām, kuras pat tad, ja būtu augstākas nekā cenas uz trešām valstīm, visdrīzāk joprojām būtu zemākas par pašreizējo uz Savienību nosūtīto eksporta preču cenu līmeni.

(86)

Indijas ražotājam, kas sadarbojās, bija ievērojama rezerves jauda, un tas plānoja palielināt savu jaudu 2010./2011. gadā. Tādēļ ir jaudas, kas ļauj ievērojami palielināt uz Savienību eksportētos apjomus, īpaši tādēļ, ka nav pazīmju, ka trešo valstu tirgi vai iekšzemes tirgus varētu absorbēt papildu produkcijas daudzumus.

(87)

Komentāros pēc informācijas saņemšanas Indijas ražotājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka rezerves jauda galvenokārt bija saistīta ar ekonomikas krīzi un ar to saistīto pieprasījuma krišanos. Tomēr ievērojamu daļu uzņēmuma rezerves jaudas var skaidrot ar faktu, ka uzņēmums būtiski palielināja savu jaudu laikā no 2006. gada līdz PIP. Turklāt jāpiemin, ka uzņēmums plānoja papildus palielināt jaudu. Ir arī jānorāda, ka ir vēl viens Indijas ražotājs, kurš nesadarbojās un kuram ir līdzīga jauda un jaudas izmantošana, un kurš arī nesen ir paziņojis par vēl lielāku jaudas palielinājumu.

(88)

Ražotājiem attiecīgā valstī ir potenciāls, lai palielinātu un/vai pārorientētu savus eksporta apjomus uz Savienības tirgu. Turklāt Indijas eksporta cenas uz trešām valstīm ir zemākas nekā cenas uz Savienību. Izmeklēšana pierādīja, ka, pamatojoties uz salīdzināmu ražojumu veidiem, ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, pārdeva attiecīgo ražojumu par zemāku cenu nekā Savienības ražošanas nozare. Ļoti iespējams, ka šīs zemās cenas pazeminātos atbilstīgi zemākām cenām, ko piemēro pārējām valstīm. Šāda cenu politika apvienojumā ar attiecīgās valsts eksportētāju spēju piegādāt ievērojami lielu attiecīgā ražojuma daudzumu Savienības tirgum, visticamāk, negatīvi ietekmētu Savienības ražošanas nozares ekonomisko situāciju.

(89)

Kā norādīts iepriekš, Savienības ražošanas nozarē situācija joprojām ir nestabila un viegli ietekmējama. Ja Savienības rūpniecības nozari pakļautu palielinātiem attiecīgās valsts importa apjomiem par dempinga cenām, tad varētu samazināties tās pārdošanas apjomi, tirgus daļa, pārdošanas cenas, un līdz ar to finansiālā situācija pasliktinātos līdz tādam līmenim, kāds tika konstatēts sākotnējā izmeklēšanā. Pamatojoties uz to, secināja, ka pasākumu izbeigšana, visticamāk, pasliktinātu jau tā nestabilo situāciju un izraisītu būtiska kaitējuma atkārtošanos Savienības ražošanas nozarē.

(90)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana kopumā būtu Savienības interesēs. Atbilstība Savienības interesēm tika noteikta, novērtējot dažādās intereses, proti, Savienības ražošanas nozares, importētāju un patērētāju intereses.

(91)

Ir jāatceras, ka sākotnējā izmeklēšanā pasākumu ieviešana netika uzskatīta par pretēju Savienības interesēm. Turklāt tas, ka patlaban veiktā izmeklēšana ir pārskatīšana, tādējādi analizējot situāciju, kad antidempinga pasākumi jau ir spēkā, dod iespēju novērtēt jebkādu neparedzētu negatīvu ietekmi uz ieinteresētajām personām, ko varēja radīt spēkā esošie antidempinga pasākumi.

(92)

Pamatojoties uz to, tika pētīts, vai, neraugoties uz secinājumiem par kaitējoša dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, ir kādi nepārvarami iemesli, kas liktu secināt, ka pasākumu saglabāšana šajā konkrētajā gadījumā nav Savienības interesēs.

(93)

Savienības ražošanas nozare ir sevi apliecinājusi kā strukturāli dzīvotspējīgu ražošanas nozari. To apstiprināja tās ekonomiskā stāvokļa pozitīvā attīstība pēc tam, kad 2004. gadā tika noteikti antidempinga pasākumi. Īpaši tas, ka Savienības ražošanas nozare palielināja rentabilitāti dažus gadus pirms PIP, krasi atšķiras no situācijas pirms pasākumu ieviešanas. Tomēr Savienības ražošanas nozare konsekventi zaudēja tirgus daļu, kamēr imports no attiecīgās valsts pamatīgi palielinājās kā tirgus daļa attiecīgajā periodā. Nepastāvot pasākumiem, Savienības ražošanas nozare, iespējams, būtu daudz sliktākā situācijā.

(94)

Neviens no deviņiem nesaistītajiem importētājiem, ar kuriem sazinājās, nepieteicās sadarboties.

(95)

Septiņpadsmit lietotāji pieteicās un iesniedza atbildes uz aptaujas jautājumiem. Lai gan lielākā daļa lietotāju jau vairākus gadus nebija iepirkuši grafīta elektrodus no Indijas un tādēļ ieturēja neitrālu nostāju attiecībā uz iespējamu pasākumu turpināšanu, seši lietotāji vismaz kādā mērā bija izmantojuši Indijas elektrodus. Četri lietotāji apgalvoja, ka pasākumu turpināšana negatīvi ietekmēs konkurenci. Viena asociācija (Eurofer) stingri iestājās pret pasākumu turpināšanu un apgalvoja, ka pasākumu rezultātā daudzi Indijas eksportētāji aizies no Savienības tirgus. Asociācija apgalvo, ka pasākumu turpināšana traucēs tērauda ražotājiem veidot alternatīvus piegādes avotus un ļaus Savienības ražošanas nozarei arī turpmāk ieņemt vadošo pozīciju, kas līdzinās divu operatoru monopola situācijai. Tomēr, ņemot vērā Indijas importa attīstību pēc pasākumu ieviešanas, ir skaidrs, ka šāda masveida aiziešana nav notikusi; gluži pretēji – imports no Indijas attiecīgajā periodā ir ievērojami palielinājies. Turklāt izmeklēšanā konstatēts, ka grafīta elektrodi arvien vairāk ienāk Savienības tirgū no vairākām citām trešām valstīm. Attiecībā uz Savienības ražošanas nozares pozīcijas noturību tirgū tiek atgādināts, ka tās tirgus daļa ir samazinājusies par gandrīz 16 procentu punktiem attiecīgajā periodā (skatīt 55. apsvērumu). Visbeidzot, šī asociācija pieļāva, ka grafīta elektrodi ir tikai salīdzinoši maza sastāvdaļa tērauda ražotāju kopējās izmaksās.

(96)

Turklāt jāatgādina, ka sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka pasākumu ieviešana neietekmēs lietotājus (10). Neraugoties uz to, ka pasākumi bija spēkā piecus gadus, Savienības importētāji/lietotāji joprojām saņēma materiālu piegādes, tostarp arī no Indijas. Netika arī izteikti nekādi norādījumi par to, ka būtu grūti atrast citus piegādes avotus. Turklāt jāatceras, ka attiecībā uz ieviesto pasākumu ietekmi uz lietotājiem sākotnējā izmeklēšanā secināja, ka, ievērojot grafīta elektrodu izmaksu niecīgo ietekmi uz izmantotāju nozarēm, ir maz ticams, ka jebkāds izmaksu sadārdzinājums ievērojami ietekmētu izmantošanas nozari. Pēc pasākumu ieviešanas nekas arī neliecināja par pretējo. Tādēļ tiek secināts, ka antidempinga pasākumu saglabāšana, visticamāk, nopietni neskars importētājus/lietotājus, kas darbojas Kopienā.

(97)

Ņemot vērā iepriekš minēto, jāsecina, ka nepastāv nekādi nepārvarami iemesli pret pašreizējo antidempinga pasākumu saglabāšanu.

(98)

Visas puses tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem bija plānots ieteikt saglabāt pašreizējos pasākumus. Personām arī bija piešķirts laiks, kurā pēc šīs informācijas saņemšanas tās varēja iesniegt komentārus. Ja iesniegtā informācija un komentāri bija pamatoti, tos attiecīgi ņēma vērā.

(99)

No iepriekšminētā izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu būtu jāsaglabā spēkā antidempinga pasākumi, ko piemēro Indijas izcelsmes konkrētu grafīta elektrodu importam. Jāatgādina, ka pie šiem pasākumiem pieder procentuālie nodokļi.

(100)

Uzņēmumiem individuāli noteiktās antidempinga maksājuma likmes, kas minētas šajā regulā, piemēro tikai attiecīgā ražojuma importam, ko ražo šie uzņēmumi un attiecīgi konkrēti nosauktas juridiskas personas. Citi šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti nenosaukti (ar adresi un nosaukumu) uzņēmumi, tostarp ar tādiem uzņēmumiem saistītas juridiskas personas, saražota ražojuma importa gadījumā nevar izmantot šīs likmes, un uz tiem attiecas “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamā maksājuma likme.

(101)

Jebkura prasība piemērot šīs individuālās antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai jaunas ražotnes vai pārdošanas struktūras izveides) nekavējoties adresējama Komisijai (11) kopā ar visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par visām pārmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistītas ar ražošanu, pārdošanu vietējā tirgū un eksporta pārdošanu, kuras, piemēram, saistās ar minēto nosaukuma maiņu vai pārmaiņām ražošanas un pārdošanas struktūrās. Vajadzības gadījumā regulu attiecīgi groza, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro atsevišķās maksājuma likmes,