11.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/13


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1169/2010

(2010. gada 10. decembris)

par kopīgu drošības metodi, lai novērtētu atbilstību dzelzceļa drošības atļaujas iegūšanas prasībām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/49/EK par drošību Kopienas dzelzceļos un par Padomes Direktīvas 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu un Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu un drošības sertifikāciju grozījumiem (Dzelzceļu drošības direktīvu) (1), un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,

ņemot vērā 2009. gada 18. septembrī Komisijai iesniegto Eiropas Dzelzceļa aģentūras ieteikumu ERA/REC/SAF/09-2009 par kopīgu drošības metodi atbilstības novērtēšanai,

tā kā:

(1)

Izveidojamās kopīgās drošības metodes mērķis ir nodrošināt sistēmu, lai valstu drošības iestādes saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK 17. panta 4. punktu varētu Savienības līmenī saskaņot lēmumu pieņemšanas kritērijus. Tai būtu jādod iespēja valstu drošības iestādēm vienādi novērtēt atbilstību prasībām.

(2)

Kopīgajā drošības metodē būtu jāiekļauj visas saskaņotās prasības un novērtēšanas metodes, lai valstu drošības iestādes varētu izsniegt infrastruktūras pārvaldītājiem drošības atļaujas, kas apstiprina visas drošības pārvaldības sistēmas atbilstību, kā arī atļaujas konkrētiem tīkliem. Turklāt infrastruktūras pārvaldītāji, visticamāk, iesniegs pieteikumus, lai saņemtu atļaujas konkrētiem tīkliem, vienlaikus ar pieteikumiem vispārēju atļauju saņemšanai, pamatojoties uz to drošības pārvaldības sistēmu.

(3)

Valstu drošības iestādes novērtē infrastruktūras pārvaldītāja spēju ievērot visas prasības, lai darbotos vispārēji un konkrētajā tīklā, kuram tas vēlas iegūt atļauju, novērtējot tā drošības pārvaldības sistēmu vispārējā līmenī.

(4)

Katrai valsts drošības iestādei būtu jāievieš pasākumi, lai pārbaudītu, vai pēc atļaujas piešķiršanas ekspluatācijā tiek sasniegti drošības atļaujas pieteikumā norādītie rezultāti un pastāvīgi ievērotas visas vajadzīgās prasības, kā noteikts Direktīvas 2004/49/EK 16. panta 2. punkta f) apakšpunktā un 17. panta 2. punktā. Tādēļ jāizstrādā uzraudzības režīms, kuru piemēro pēc atļauju piešķiršanas un kura pamatā ir svarīgākie pamatprincipi, lai katrā dalībvalstī nodrošinātu valstu drošības iestāžu saskaņotu pieeju.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK 27. panta 1. punktā minētās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido kopīgu drošības metodi, lai novērtētu atbilstību drošības atļaujas iegūšanas prasībām, kā minēts Direktīvas 2004/49/EK 6. panta 3. punkta b) apakšpunktā.

Kopīgajā drošības metodē ietilpst:

a)

procedūra un kritēriji, lai novērtētu infrastruktūras pārvaldītāju pieteikumus drošības atļauju saņemšanai, kā minēts Direktīvas 2004/49/EK 11. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, kā izklāstīts šīs regulas I un II pielikumā;

b)

principi, ko piemēro, lai uzraudzītu atbilstību Direktīvas 2004/49/EK prasībām pēc tam, kad valstu drošības iestādes ir piešķīrušas atļauju, kā izklāstīts šīs regulas III pielikumā.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādu definīciju:

“uzraudzība” ir valsts drošības iestādes ieviestie pasākumi, lai uzraudzītu drošības līmeni pēc tam, kad tā ir piešķīrusi drošības atļauju.

3. pants

Pieteikumu novērtēšanas procedūras

1.   Izskatot drošības atļauju pieteikumus, kas iesniegti pēc šīs regulas stāšanās spēkā, valstu drošības iestādes piemēro šīs regulas I pielikumā izklāstīto procedūru, lai novērtētu to atbilstību Direktīvas 2004/49/EK prasībām. Valstu drošības iestādes izmanto arī šīs regulas II pielikumā izklāstītos novērtēšanas kritērijus.

2.   Novērtēšanas laikā valstu drošības iestādes var pieņemt pieteikumu iesniedzēju saistības par risku pārvaldību, izmantojot ar trešām personām noslēgtus līgumus. Līgumos norāda arī ritekļu drošas ekspluatācijas nodrošināšanai vajadzīgo informācijas apmaiņu, jo īpaši ar tehniskās apkopes pārvaldību saistītās jomās.

3.   Pieņem, ka ražojumi vai pakalpojumi, ko infrastruktūras pārvaldītājiem piegādā darbuzņēmēji vai piegādātāji, atbilst drošības prasībām, ja darbuzņēmēji, piegādātāji vai ražojumi ir sertificēti atbilstoši attiecīgām sertifikācijas sistēmām, kuras saskaņā ar Savienības tiesību aktiem izveidotas šādu ražojumu un pakalpojumu nodrošināšanai.

4. pants

Uzraudzība

Pēc drošības atļaujas piešķiršanas valstu drošības iestādes uzrauga, vai infrastruktūras pārvaldītāji pastāvīgi piemēro savu drošības pārvaldības sistēmu, un piemēro III pielikumā izklāstītos uzraudzības principus.

5. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 10. decembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)   OV L 164, 30.4.2004., 44. lpp.


I PIELIKUMS

Procedūra, lai novērtētu atbilstību saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK 11. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu izsniedzamo drošības atļauju iegūšanas prasībām

1.   To procedūru pamatā, ko valstu drošības iestādes ievieš, lai pieņemtu un novērtētu pieteikumus un piešķirtu drošības atļaujas, ir šādi pamatprincipi:

a)   novērtēšanas procesa izveide un pārskatīšana

Valstu drošības iestādes izstrādā strukturētus un revidējamus procesus, ko īsteno atbilstoši kompetentas personas. Tās pārbauda pieteikumus saskaņā ar II pielikumā izklāstītajiem drošības pārvaldības sistēmu novērtēšanas kritērijiem. Tās iegrāmato un pamato visus lēmumus. Valstu drošības iestāžu vispārējo novērtēšanas procesu periodiski pārskata iekšējās revīzijās un pastāvīgi pilnveido, lai nodrošinātu tā pastāvīgu tehnisko un ekonomisko efektivitāti un iedarbīgumu;

b)   novērtēšanas procesa kvalitāte

Valstu drošības iestādes uzrauga savas darbības kvalitāti drošības atļauju pieteikumu izskatīšanas galvenajos posmos;

c)   novērtēšanas joma

Novērtējumu veic pārvaldības sistēmu līmenī saskaņā ar procedūru. Pārbaudē konstatējot nepilnības, valsts drošības iestāde var rīkoties pēc saviem ieskatiem un, ņemot vērā neatbilstību veidu un nopietnību, norādīt, kuri elementi jāpilnveido. Valsts drošības iestādei ir tiesības gala rezultātā pieteikumu noraidīt.

Novērtējums:

atbilst pieteikuma iesniedzēja darbības riskiem, veidam un apjomam,

pamatojas uz atzinumiem par infrastruktūras pārvaldītāja vispārējo spēju darboties droši, kā aprakstīts tā drošības pārvaldības sistēmā;

d)   novērtēšanas termiņš

Valstu drošības iestādes veic novērtējumu Direktīvas 2004/49/EK 12. pantā paredzētajā termiņā, vienlaikus nodrošinot, lai pieteikuma iesniedzēja iesniegtie pierādījumi tiktu pienācīgi izvērtēti. Valstu drošības iestādes informē infrastruktūras pārvaldītājus par svarīgākajām problēmām tik agrīni, cik tas novērtēšanas posmā praktiski iespējams;

e)   lēmumu pieņemšana novērtēšanas laikā

Lēmumu par drošības atļaujas pieteikuma pieņemšanu vai noraidīšanu pieņem, ņemot vērā pieteikuma iesniedzēja iesniegtos pierādījumus un to, vai tas ir vai nav apliecinājis atbilstību attiecīgajām prasībām.

2.   Valsts drošības iestāde novērtē, vai pieteikumam pievienotais drošības pārvaldības sistēmas rokasgrāmatas kopsavilkums ļauj sākotnēji novērtēt drošības pārvaldības sistēmas kvalitāti un atbilstību, un nosaka jomas, kur nepieciešama papildu informācija. Valsts drošības iestāde šajā papildu informācijas pieprasījumā var pieprasīt sīki izklāstītu informāciju tādā apjomā, kādu tā uzskata par samērīgu un nepieciešamu pieteikuma novērtēšanas atvieglošanai.

3.   Piešķirot drošības atļauju, pieteikuma iesniedzēja drošības pārvaldības sistēmas atbilstību novērtēšanas kritērijiem dokumentē attiecībā uz katru novērtēšanas kritēriju.

4.   Konstatējot elementu, kas rada šaubas, vai iespējamu neatbilstību, valsts drošības iestāde konkrēti paskaidro pieteikuma iesniedzējam, cik sīku informāciju tā vēlas saņemt atbildē uz pieprasījumu. Šajā nolūkā tā:

a)

precīzi norāda attiecīgos kritērijus un pārliecinās, ka pieteikuma iesniedzējs ir skaidri sapratis, kurās jomās konstatētas neatbilstības,

b)

norāda saistīto normatīvo aktu, noteikumu un standartu attiecīgās daļas,

c)

norāda, kāpēc attiecīgais novērtēšanas kritērijs nav ievērots,

d)

vienojas par papildu saistībām, informāciju un apstiprinošiem pierādījumiem, kas jāsniedz atbilstoši kritērija detalizētības pakāpei, un norāda tiklab pasākumus, kas pieteikuma iesniedzējam jāveic, lai novērstu nepilnību, kā arī atbilstības panākšanas termiņu,

e)

norāda jomas, kurās, pēc atļaujas piešķiršanas veicot uzraudzību, varētu notikt papildu pārbaudes.


II PIELIKUMS

Kritēriji, lai novērtētu atbilstību saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK 11. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu izsniedzamo drošības atļauju iegūšanas prasībām

A.   VISU AR INFRASTRUKTŪRAS PĀRVALDĪTĀJA DARBĪBU SAISTĪTO RISKU KONTROLES PASĀKUMI (1)

A.1.

Pastāv procedūras, lai apzinātu ar dzelzceļa ekspluatāciju saistītos riskus, tostarp ar darba procesu, darba procesa plānošanu vai darba slodzi un citu organizāciju/personu darbību tieši saistītos riskus.

A.2.

Pastāv riska kontroles pasākumu izstrādes un ieviešanas procedūras.

A.3.

Pastāv procedūras, lai uzraudzītu riska kontroles pasākumu efektivitāti un vajadzības gadījumā īstenotu pārmaiņas.

A.4.

Pastāv procedūras, lai atzītu, ka jāsadarbojas ar citām struktūrām (piemēram, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, ražotājiem, tehniskās apkopes pakalpojumu sniedzējiem, par tehnisko apkopi atbildīgajām struktūrām, dzelzceļa ritekļu turētājiem, pakalpojumu sniedzējiem un iepirkuma struktūrām), ja šāda sadarbība ir lietderīga gadījumos, kad pastāv kopējas saskarnes, kas var ietekmēt atbilstošu riska kontroles pasākumu ieviešanu saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK 4. panta 3. punktu.

A.5.

Pastāv procedūras, kas attiecas uz dokumentācijas saskaņošanu un saziņu ar attiecīgajām struktūrām, tostarp katras iesaistītās organizācijas funkciju un atbildības noteikšanu un informācijas apmaiņas specifikācijām.

A.6.

Pastāv procedūras, lai uzraudzītu šo pasākumu efektivitāti un vajadzības gadījumā īstenotu pārmaiņas.

B.   AR TEHNISKĀS APKOPES UN MATERIĀLU NODROŠINĀŠANU SAISTĪTO RISKU KONTROLE (2)

B.1.

Pastāv procedūras tehniskās apkopes prasību/standartu/procesu atvasināšanai no drošības datiem.

B.2.

Pastāv procedūras tehniskās apkopes intervālu pielāgošanai atbilstoši sniedzamo pakalpojumu veidam un apjomam.

B.3.

Pastāv procedūras, lai nodrošinātu, ka atbildība par tehnisko apkopi ir skaidri noteikta, un ir iespējams noskaidrot tehniskās apkopes amatiem vajadzīgo kompetences līmeni un sadalīt atbilstošus pienākumu līmeņus.

B.4.

Pastāv procedūras informācijas vākšanai par atteicēm un defektiem, kas rodas ikdienas ekspluatācijā, un to paziņošanai par tehnisko apkopi atbildīgajām personām.

B.5.

Pastāv procedūras, lai apzinātu riskus, ko rada defekti un konstrukciju neatbilstības vai atteices visā aprites ciklā, un paziņotu par tiem ieinteresētajām personām.

B.6.

Pastāv procedūras, lai pārbaudītu un kontrolētu tehniskās apkopes līmeni un rezultātus, nodrošinot to atbilstību uzņēmuma standartiem.

C.   AR DARBUZŅĒMĒJU IZMANTOŠANU SAISTĪTO RISKU KONTROLE UN PIEGĀDĀTĀJU KONTROLE (3)

C.1.

Pastāv darbuzņēmēju (tostarp apakšuzņēmēju) un piegādātāju kompetences pārbaudes procedūras.

C.2.

Pastāv procedūras, lai pārbaudītu un kontrolētu visu darbuzņēmēju un piegādātāju nolīgto pakalpojumu un ražojumu drošības līmeni un rezultātus, nodrošinot to atbilstību līgumā noteiktajām prasībām.

C.3.

Ar dzelzceļa drošības jautājumiem saistītie pienākumi un uzdevumi ir skaidri noteikti, zināmi un sadalīti līgumslēdzēju partneru starpā un starp visām pārējām ieinteresētajām personām.

C.4.

Pastāv procedūras ar drošību saistītu dokumentu un līgumu izsekojamības nodrošināšanai.

C.5.

Pastāv procedūras, lai nodrošinātu, ka darbuzņēmēji un piegādātāji veic drošības uzdevumus, tostarp ar drošību saistītas informācijas apmaiņu, saskaņā ar attiecīgām līgumā noteiktām prasībām.

D.   RISKI, KO RADA CITU, AR DZELZCEĻA SISTĒMU NESAISTĪTU PERSONU DARBĪBA (4)

D.1.

Pastāv procedūras, lai atbilstošos un pamatotos gadījumos apzinātu potenciālus riskus, ko var radīt ar dzelzceļa sistēmu nesaistītas personas.

D.2.

Pastāv procedūras, lai noteiktu kontroles pasākumus D.1. punktā apzināto risku mazināšanai, ciktāl tas skar tā atbildības jomu.

D.3.

Pastāv procedūras, lai uzraudzītu saskaņā ar D.2. punktu noteikto pasākumu efektivitāti un vajadzības gadījumā īstenotu pārmaiņas.

E.   DROŠĪBAS PĀRVALDĪBAS SISTĒMAS DOKUMENTĀCIJA

E.1.

Pastāv darbības apraksts, kurā skaidri norādīts darbības veids, apjoms un risks.

E.2.

Pastāv drošības pārvaldības sistēmas struktūras apraksts, tostarp informācija par funkciju un pienākumu sadalījumu.

E.3.

Pastāv sniedzamo pakalpojumu veidam un apjomam atbilstošs Direktīvas 2004/49/EK 9. pantā un III pielikumā paredzēto drošības pārvaldības sistēmas procedūru apraksts.

E.4.

Ir norādīti un īsi aprakstīti ar darbības/pakalpojumu veidu saistītie kritiskie drošības procesi un uzdevumi.

F.   PIENĀKUMU SADALĪJUMS (5)

F.1.

Pastāv apraksts, kurā norādīts, kā organizācijā tiek nodrošināta drošības pārvaldības sistēmas darbību koordinācija, pamatojoties uz pierādītām zināšanām un galveno atbildību vadības līmenī.

F.2.

Pastāv procedūras, lai nodrošinātu, ka darbiniekiem, kam organizācijā ir uzticēti pienākumi, ir šo pienākumu izpildei vajadzīgās pilnvaras, kompetence un atbilstoši resursi.

F.3.

Ir skaidri noteiktas ar drošību saistītās atbildības jomas un pienākumu sadalījums īpašajām funkcijām, kas attiecas uz šīm jomām, kopā ar to saskarnēm.

F.4.

Pastāv procedūra, lai nodrošinātu, ka drošības uzdevumi ir skaidri noteikti un uzticēti darbiniekiem, kam ir atbilstoša kompetence.

G.   KONTROLES NODROŠINĀŠANA DAŽĀDOS VADĪBAS LĪMEŅOS (6)

G.1.

Pastāv apraksts, kurā norādīts pienākumu sadalījums organizācijā attiecībā uz katru ar drošību saistīto procesu.

G.2.

Pastāv procedūra uzdevumu izpildes regulārai uzraudzībai, ko nodrošina tiešās vadības ķēdes amatpersonas, kas iesaistās, ja uzdevumi netiek pienācīgi pildīti.

G.3.

Pastāv procedūras, lai apzinātu un pārvaldītu citu vadības darbību ietekmi uz drošības pārvaldības sistēmu.

G.4.

Pastāv procedūras, lai no drošības pārvaldībā iesaistītām personām prasītu atbildību par viņu darbību.

G.5.

Pastāv procedūras, lai piešķirtu resursus ar drošības pārvaldības sistēmu saistīto uzdevumu izpildei.

H.   VISU LĪMEŅU DARBINIEKU UN VIŅU PĀRSTĀVJU IESAISTĪŠANA (7)

H.1.

Pastāv procedūras, lai nodrošinātu, ka darbinieki un viņu pārstāvji ir pienācīgi pārstāvēti un ar viņiem konsultējas, nosakot, ierosinot, pārskatot un izstrādājot tādu ekspluatācijas procedūru drošības aspektus, kurās var būt iesaistīti darbinieki.

H.2.

Darbinieku iesaistīšanas un konsultāciju pasākumi ir dokumentēti.

I.   PASTĀVĪGAS PILNVEIDOŠANAS NODROŠINĀŠANA (8)

Pastāv šādas procedūras, lai gadījumos, kad tas ir praktiski lietderīgi, nodrošinātu drošības pārvaldības sistēmas pastāvīgu pilnveidošanu:

a)

procedūras drošības pārvaldības sistēmas periodiskai pārskatīšanai, ja konstatēts, ka pārskatīšana ir nepieciešama;

b)

procedūras būtisku drošības datu uzraudzības un analīzes pasākumu aprakstīšanai;

c)

procedūras, lai aprakstītu, kā tiek novērsti konstatētie trūkumi;

d)

procedūras, lai aprakstītu jaunu drošības pārvaldības noteikumu īstenošanu, pamatojoties uz attīstību un gūto pieredzi;

e)

procedūras, lai aprakstītu, kā iekšējo revīziju atzinumus izmanto drošības pārvaldības sistēmas pilnveidošanā.

J.   DROŠĪBAS POLITIKA, KO APSTIPRINĀJIS ORGANIZĀCIJAS VADĪTĀJS UN KAS PAZIŅOTA VISAM PERSONĀLAM (9)

Pastāv dokuments, kurā aprakstīta organizācijas drošības politika, un:

a)

par to ir paziņots un tas ir pieejams visam personālam, piemēram, ar organizācijas iekštīkla starpniecību;

b)

tas atbilst pakalpojumu veidam un apjomam;

c)

to ir apstiprinājis organizācijas vadītājs.

K.   ORGANIZĀCIJAS KVALITATĪVIE UN KVANTITATĪVIE MĒRĶI DROŠĪBAS UZTURĒŠANAI UN PAAUGSTINĀŠANAI, PLĀNI UN PROCEDŪRAS ŠO MĒRĶU SASNIEGŠANAI (10)

K.1.

Pastāv procedūras, lai noteiktu tiesiskajam regulējumam atbilstošus attiecīgus drošības mērķus, un dokuments, kurā šie mērķi norādīti.

K.2.

Pastāv procedūras, lai noteiktu attiecīgo dzelzceļa pakalpojumu veidam un apjomam un saistītajiem riskiem atbilstošus attiecīgus drošības mērķus.

K.3.

Pastāv procedūras, lai regulāri novērtētu vispārējo drošības līmeni salīdzinājumā ar organizācijas uzņēmuma drošības mērķiem un dalībvalstu līmenī noteiktajiem drošības mērķiem.

K.4.

Pastāv procedūras, lai regulāri uzraudzītu un pārskatītu ekspluatācijas režīmu:

a)

vācot būtiskus drošības datus, lai noskaidrotu drošības līmeņa attīstības tendences un novērtētu atbilstību mērķiem;

b)

skaidrojot būtiskus datus un īstenojot vajadzīgās pārmaiņas.

K.5.

Infrastruktūras pārvaldītājs ir ieviesis plānu izstrādes un mērķu sasniegšanas procedūras.

L.   PROCEDŪRAS PASTĀVOŠO, JAUNO UN GROZĪTO TEHNISKO UN EKSPLUATĀCIJAS STANDARTU UN CITU PRIEKŠRAKSTU IEVĒROŠANAI (11)

L.1.

Attiecībā uz pakalpojumu veidam un apjomam atbilstošām ar drošību saistītām prasībām pastāv procedūras, lai:

a)

apzinātu šīs prasības un atjauninātu attiecīgās procedūras, atspoguļojot tajās veiktos grozījumus (pārmaiņu vadības pārvaldība);

b)

tās īstenotu;

c)

uzraudzītu to ievērošanu;

d)

rīkotos, ja ir konstatētas neatbilstības.

L.2.

Pastāv procedūras, lai nodrošinātu, ka paredzētajiem nolūkiem izmanto atbilstošu personālu, procedūras, īpašus dokumentus, aprīkojumu un ritošo sastāvu.

L.3.

Drošības pārvaldības sistēmā ir ieviestas procedūras, lai nodrošinātu, ka tehniskā apkope tiek veikta saskaņā ar attiecīgajām prasībām.

M.   PROCEDŪRAS UN METODES RISKA NOVĒRTĒŠANAI UN RISKA KONTROLES PASĀKUMU ĪSTENOŠANAI VIENMĒR, KAD EKSPLUATĀCIJAS APSTĀKĻU MAIŅA VAI JAUNI MATERIĀLI RADA JAUNUS RISKUS INFRASTRUKTŪRAI VAI EKSPLUATĀCIJAI (12)

M.1.

Pastāv pārvaldības procedūras pārmaiņām aprīkojumā, procedūrās, organizācijā, personāla jomā un saskarnēs.

M.2.

Pastāv riska novērtēšanas procedūras, lai vajadzības gadījumā pārvaldītu pārmaiņas un piemērotu kopīgo drošības metodi riska noteikšanai un novērtēšanai atbilstoši Komisijas Regulai (EK) Nr. 352/2009 (13).

M.3.

Pastāv procedūras, lai riska novērtēšanas rezultātus iekļautu citās organizācijas procedūrās un pievērstu tiem attiecīgo darbinieku uzmanību.

N.   PERSONĀLA MĀCĪBU PROGRAMMU UN SISTĒMU NODROŠINĀŠANA, LAI GĀDĀTU PAR PERSONĀLA KOMPETENCES UZTURĒŠANU UN PIENĀCĪGU UZDEVUMU IZPILDI (14)

N.1.

Pastāv kompetences pārvaldības sistēma, kurā ir vismaz šādi elementi:

a)

informācija par drošības uzdevumu veikšanai vajadzīgajām zināšanām un prasmēm;

b)

atlases principi (vajadzīgais pamatizglītības līmenis, garīgā un fiziskā atbilstība);

c)

sākotnējās mācības un iegūto zināšanu un prasmju sertifikācija;

d)

pastāvīgas mācības un periodiska iegūto zināšanu un prasmju atjaunināšana;

e)

attiecīgos gadījumos periodiska zināšanu pārbaude;

f)

īpaši pasākumi avāriju/negadījumu vai darbinieku ilgstošas prombūtnes gadījumos, ja tie ir vajadzīgi/lietderīgi;

g)

īpašas ar drošības pārvaldības sistēmu saistītas mācības darbiniekiem, kas tieši nodrošina drošības pārvaldības sistēmas darbību.

N.2.

Kompetences pārvaldības sistēmā ir procedūras, kas paredz:

a)

apzināt ar drošības uzdevumu veikšanu saistītus amatus;

b)

apzināt amatus, kuru pienākumos ietilpst ar drošības pārvaldības sistēmu saistītu operatīvu lēmumu pieņemšana;

c)

gādāt, lai darbiniekiem būtu viņu uzdevumu izpildei vajadzīgās zināšanas, prasmes un atbilstība (medicīniskā un psiholoģiskā) un lai tie periodiski atkārtotu mācības;

d)

uzticēt attiecīgus uzdevumus darbiniekiem, kam ir to izpildei vajadzīgā kompetence;

e)

uzraudzīt uzdevumu izpildi un vajadzības gadījumā veikt korektīvus pasākumus.

O.   PASĀKUMI PIETIEKAMAS INFORMĀCIJAS SNIEGŠANAI ORGANIZĀCIJĀ UN ATTIECĪGOS GADĪJUMOS STARP ORGANIZĀCIJĀM, KAS DARBOJAS VIENĀ UN TAJĀ PAŠĀ INFRASTRUKTŪRĀ (15)

O.1.

Pastāv procedūras, lai nodrošinātu, ka

a)

personālam ir zināšanas un izpratne par drošības pārvaldības sistēmu un informācija ir viegli pieejama;

b)

attiecīgā drošības personāla rīcībā ir atbilstoši dokumenti, kas attiecas uz drošības pārvaldības sistēmu.

O.2.

Pastāv procedūras, lai nodrošinātu, ka

a)

svarīgākā operatīvā informācija ir aktuāla un ticama;

b)

personāls par to ir informēts, pirms to piemēro;

c)

tā ir pieejama darbiniekiem, kam vajadzības gadījumā oficiāli izsniedz tās eksemplārus.

O.3.

Pastāv pasākumus informācijas apmaiņai starp infrastruktūras pārvaldītāju un citiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem.

P.   PROCEDŪRAS UN PARAUGI DROŠĪBAS INFORMĀCIJAS DOKUMENTĒŠANAI UN PROCEDŪRAS NOTEIKŠANA BŪTISKI SVARĪGAS DROŠĪBAS INFORMĀCIJAS KONFIGURĀCIJAS KONTROLEI (16)

P.1.

Pastāv procedūras, lai nodrošinātu, ka visa būtiskā drošības informācija ir precīza, pilnīga, konsekventa, viegli uztverama, atbilstoši atjaunināta un pienācīgi dokumentēta.

P.2.

Pastāv procedūras, lai

a)

noformētu, izstrādātu un izplatītu visu būtisko drošības dokumentāciju un pārvaldītu tās pārmaiņu vadību;

b)

saņemtu, vāktu un glabātu visu būtisko dokumentāciju/informāciju drukātā veidā vai citās reģistrācijas sistēmās.

P.3.

Pastāv procedūra būtiski svarīgas drošības informācijas konfigurācijas kontrolei.

Q.   PROCEDŪRAS, LAI NODROŠINĀTU, KA PAR AVĀRIJĀM, NEGADĪJUMIEM, BĪSTAMAS TUVOŠANĀS GADĪJUMIEM UN CITIEM BĪSTAMIEM NOTIKUMIEM PAZIŅO, TOS IZMEKLĒ UN ANALIZĒ, UN VEIC VAJADZĪGOS PREVENTĪVOS PASĀKUMUS (17)

Q.1.

Pastāv procedūras, lai nodrošinātu, ka par avārijām, negadījumiem, bīstamas tuvošanās gadījumiem un citiem bīstamiem notikumiem:

a)

paziņo, tos reģistrē, izmeklē un analizē;

b)

saskaņā ar attiecīgo tiesību aktu prasībām paziņo valstu struktūrām.

Q.2.

Pastāv procedūras, lai nodrošinātu, ka:

a)

valsts drošības iestādes, valsts izmeklēšanas organizācijas un nozares/iekšējās izmeklēšanas ieteikumi tiek izvērtēti un īstenoti, ja to īstenošana ir lietderīga vai obligāta;

b)

tiek izskatīti un ņemti vērā būtiski citu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu, infrastruktūras pārvaldītāju, par tehnisko apkopi atbildīgo struktūru un dzelzceļa ritekļu turētāju ziņojumi/informācija.

Q.3.

Pastāv procedūras, saskaņā ar kurām būtisku informāciju, kas attiecas uz avāriju, negadījumu, bīstamas tuvošanās gadījumu un citu bīstamu notikumu izmeklēšanu un cēloņiem, izmanto, lai gūtu pieredzi un vajadzības gadījumā pieņemtu preventīvus pasākumus.

R.   AR ATTIECĪGAJĀM PUBLISKAJĀM IESTĀDĒM SASKAŅOTU PLĀNU NODROŠINĀŠANA RĪCĪBAI, BRĪDINĀŠANAI UN INFORMĒŠANAI AVĀRIJAS SITUĀCIJĀS (18)

R.1.

Pastāv dokuments, kurā norādīti visi avārijas situāciju veidi, tostarp traucēts ekspluatācijas režīms, un ir ieviestas procedūras jaunu avārijas situāciju apzināšanai.

R.2.

Pastāv procedūras, lai nodrošinātu, ka ikvienā apzinātā avārijas situācijā:

a)

ir iespējams nekavējoties sazināties ar avārijas dienestiem;

b)

avārijas dienestiem tiek sniegta visa būtiskā informācija gan iepriekš, lai sagatavotos avārijas situācijas risināšanai, gan avārijas situācijā.

R.3.

Visu personu funkcijas un pienākumi ir noteikti un izklāstīti attiecīgā dokumentā.

R.4.

Pastāv rīcības, brīdināšanas un informēšanas plāni, kas ietver:

a)

visu par avārijas situāciju pārvaldību atbildīgo darbinieku brīdināšanas procedūras;

b)

šo procedūru, tostarp avārijas gadījumā pasažieriem sniedzamo instrukciju, paziņošanas kārtību visām personām;

c)

pasākumus, lai nekavējoties sazinātos ar kompetentajiem darbiniekiem un lai viņi varētu pieņemt vajadzīgos lēmumus.

R.5.

Pastāv dokuments, kurā aprakstīts, kā sadalīti resursi un līdzekļi un kā noskaidrotas mācību vajadzības.

R.6.

Pastāv procedūras, lai pēc iespējas drīzāk atjaunotu normālu ekspluatācijas režīmu.

R.7.

Pastāv procedūras avārijas situāciju plānu izmēģināšanai sadarbībā ar citām personām, lai apmācītu personālu, izmēģinātu procedūras, apzinātu vājās vietas un pārbaudītu, kā tiek pārvaldītas potenciālas avārijas situācijas.

R.8.

Pastāv procedūras avārijas situāciju plānu koordinēšanai ar dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kas darbojas organizācijas infrastruktūrā un jebkurā citā infrastruktūrā, ar kuru tai ir saskarne.

R.9.

Ir noteikta kārtība, lai vajadzības gadījumā nekavējoties apturētu darbības un dzelzceļa satiksmi un par veiktajiem pasākumiem informētu visas ieinteresētās personas.

S.   NOTEIKUMI PAR DROŠĪBAS PĀRVALDĪBAS SISTĒMAS ATKĀRTOTU IEKŠĒJO REVĪZIJU VEIKŠANU (19)

S.1.

Pastāv iekšējo revīziju sistēma, kas ir neatkarīga un objektīva un darbojas pārredzami.

S.2.

Pastāv plānoto iekšējo revīziju grafiks, ko atkarībā no iepriekšējo revīziju rezultātiem un darbības uzraudzības pasākumiem var pārskatīt.

S.3.

Pastāv procedūras, lai apzinātu un izvēlētos atbilstoši kompetentus revidentus.

S.4.

Pastāv procedūras, lai

a)

analizētu un izvērtētu revīziju rezultātus;

b)

ieteiktu papildu pasākumus;

c)

kontrolētu pasākumu efektivitāti;

d)

dokumentētu revīziju norisi un rezultātus.

S.5.

Pastāv procedūras, lai nodrošinātu, ka vadības ķēdes augstākā līmeņa amatpersonas ir informētas par revīziju rezultātiem un uzņemas vispārēju atbildību par pārmaiņu ieviešanu drošības pārvaldības sistēmā.

S.6.

Pastāv dokuments, kurā norādīts, kā tiek plānotas revīzijas attiecībā uz regulārajiem uzraudzības pasākumiem, lai nodrošinātu atbilstību iekšējām procedūrām un standartiem.

T.   DZELZCEĻA INFRASTRUKTŪRAS DROŠS PLĀNOJUMS (20)

T.1.

Pastāv procedūras, lai nodrošinātu infrastruktūras drošu plānojumu visā infrastruktūras aprites ciklā, aptverot plānošanu un ierīkošanu.

T.2.

Pastāv procedūras, kurās ir ņemtas vērā infrastruktūras tehniskās pārmaiņas un šo pārmaiņu pārvaldība.

T.3.

Pastāv procedūras, kas apliecina, ka tam ir zināmi attiecīgie noteikumi, kuri attiecas uz infrastruktūras plānojumu, un valstu drošības metodes un ka tas spēj tos ievērot.

U.   INFRASTRUKTŪRAS DROŠA EKSPLUATĀCIJA (21)

U.1.

Pastāv procedūras infrastruktūras drošas pārvaldības un ekspluatācijas nodrošināšanai, ņemot vērā to uzņēmumu skaitu, veidu un lielumu, kas sniedz pakalpojumus attiecīgajā tīklā, tostarp visu no ekspluatācijas sarežģītības atkarīgo nepieciešamo mijiedarbību.

U.2.

Pastāv procedūras, kas sniedz priekšstatu par drošības pārvaldību pie infrastruktūras fiziskajām un/vai ekspluatācijas robežām.

U.3.

Pastāv procedūras, kas sniedz priekšstatu par efektīvas sadarbības un koordinācijas pārvaldību parastās un avārijas situācijās.

U.4.

Pastāv procedūras, kas apliecina, ka tam ir zināmi noteikumi, kuri attiecas uz infrastruktūras un ritekļu saskarņu drošu ekspluatāciju un pārvaldību, un ka tas spēj tos ievērot.

V.   TEHNISKĀS APKOPES UN MATERIĀLU NODROŠINĀŠANA (22)

V.1.

Pastāv procedūras, lai nodrošinātu, ka infrastruktūras tehniskā apkope tiek veikta droši, ietverot skaidru pārvaldības kontroli un dokumentētas revīzijas un pārbaudes.

V.2.

Pastāv procedūras, kas nodrošina, ka infrastruktūras tehniskā apkope atbilst attiecīgā tīkla īpašajām vajadzībām.

V.3.

Pastāv procedūras, kas apliecina, ka tam ir zināmi noteikumi, kuri attiecas uz tehniskās apkopes un materiālu nodrošināšanu, un ka tas spēj tos ievērot.

W.   SATIKSMES VADĪBAS UN SIGNALIZĀCIJAS SISTĒMAS TEHNISKĀ APKOPE UN EKSPLUATĀCIJA (23)

W.1.

Pastāv procedūras, lai nodrošinātu, ka satiksmes vadības un signalizācijas sistēmas ekspluatācija un tehniskā apkope tiek veikta tā, lai nodrošinātu dzelzceļa drošu ekspluatāciju.

W.2.

Pastāv procedūras, lai nodrošinātu atbilstību pastāvošiem, jauniem un grozītiem tehniskajiem un ekspluatācijas standartiem.

W.3.

Pastāv procedūras, kas sniedz priekšstatu par drošības pārvaldību pie satiksmes vadības un signalizācijas sistēmas fiziskajām un/vai ekspluatācijas robežām, tostarp par sadarbības pārvaldību, ja tā ir nepieciešama.

W.4.

Pastāv procedūras, kas apliecina, ka tam ir zināmi noteikumi, kuri attiecas uz satiksmes vadības un signalizācijas sistēmas drošu ekspluatāciju un tehnisko apkopi, un ka tas spēj tos ievērot.

(1)  Direktīvas 2004/49/EK 9. panta 2. punkts.

(2)  Direktīvas 2004/49/EK 9. panta 2. punkts.

(3)  Direktīvas 2004/49/EK 9. panta 2. punkts.

(4)  Direktīvas 2004/49/EK 9. panta 2. punkts.

(5)  Direktīvas 2004/49/EK III pielikuma 1. punkts.

(6)  Direktīvas 2004/49/EK III pielikuma 1. punkts.

(7)  Direktīvas 2004/49/EK III pielikuma 1. punkts.

(8)  Direktīvas 2004/49/EK III pielikuma 1. punkts.

(9)  Direktīvas 2004/49/EK III pielikuma 2. punkta a) apakšpunkts.

(10)  Direktīvas 2004/49/EK III pielikuma 2. punkta b) apakšpunkts.

(11)  Direktīvas 2004/49/EK III pielikuma 2. punkta c) apakšpunkts.

(12)  Direktīvas 2004/49/EK III pielikuma 2. punkta d) apakšpunkts.

(13)   OV L 108, 29.4.2009., 4. lpp.

(14)  Direktīvas 2004/49/EK III pielikuma 2. punkta e) apakšpunkts.

(15)  Direktīvas 2004/49/EK III pielikuma 2. punkta f) apakšpunkts.

(16)  Direktīvas 2004/49/EK III pielikuma 2. punkta g) apakšpunkts.

(17)  Direktīvas 2004/49/EK III pielikuma 2. punkta h) apakšpunkts.

(18)  Direktīvas 2004/49/EK III pielikuma 2. punkta i) apakšpunkts.

(19)  Direktīvas 2004/49/EK III pielikuma 2. punkta j) apakšpunkts.

(20)  Direktīvas 2004/49/EK 11. panta 1. punkta b) apakšpunkts.

(21)  Direktīvas 2004/49/EK 11. panta 1. punkta b) apakšpunkts.

(22)  Direktīvas 2004/49/EK 11. panta 1. punkta b) apakšpunkts.

(23)  Direktīvas 2004/49/EK 11. panta 1. punkta b) apakšpunkts.


III PIELIKUMS

Uzraudzības principi pēc atļaujas piešķiršanas

1.

Atbilstības uzraudzībai, kā minēts Direktīvas 2004/49/EK 4. panta 1. punktā un 16. panta 2. punkta e) apakšpunktā, valstu drošības iestādes izmanto pieeju, kuras pamatā ir turpmāk izklāstītie principi. Šie principi attiecas uz uzraudzības pasākumu sistēmu kopumā un uz atsevišķiem gadījumiem šajā sistēmā.

2.

Valstu drošības iestādes piemēro noteikumu izpildes nodrošināšanas un riska samērīguma principu. Valstu drošības iestāžu rīcība, lai panāktu atbilstību vai sauktu infrastruktūras pārvaldītājus pie atbildības par to tiesisko pienākumu nepildīšanu, ir samērīga ar jebkuriem drošības riskiem un neatbilstības potenciālajām nopietnajām sekām, tostarp jebkādu faktisku vai potenciālu kaitējumu.

3.

Valstu drošības iestādes piemēro konsekventas pieejas principu, lai nodrošinātu, ka ikviena valsts drošības iestāde vienādos apstākļos ievēro vienādu pieeju, lai sasniegtu vienādus rezultātus.

4.

Valstu drošības iestāžu uzraudzības darbība pirmām kārtām ir vērsta uz tām darbībām, kuras, pēc valstu drošības iestāžu ieskatiem, rada visnopietnākos riskus vai kuru bīstamības kontrole ir visvājākā. Šajā nolūkā valstu drošības iestādēm ir metodes un pilnvaras infrastruktūras pārvaldītāju ikdienas drošības līmeņa novērtēšanai.

5.

Valstu drošības iestādes lemj par prioritātēm, lai efektīvi izmantotu resursus, tomēr lēmumi par šajā nolūkā piemērotāko rīcību būtu jāpieņem katrai valsts drošības iestādei atsevišķi. Galvenokārt jārīkojas personām, kas atbild par attiecīgo risku un spēj to vislabāk kontrolēt.

6.

Valstu drošības iestādes piemēro pārredzamības principu, lai palīdzētu infrastruktūras pārvaldītājiem izprast, kāda rīcība no tiem tiek gaidīta (tostarp, kas tiem būtu vai nebūtu jādara) un kādu rīcību tie var gaidīt no valstu drošības iestādēm.

7.

Valstu drošības iestādes atbild par saviem lēmumiem saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK 17. panta 3. punktu. Tāpēc valstu drošības iestādēm ir politika un principi to novērtēšanai. Turklāt valstu drošības iestādēm ir sūdzību izskatīšanas kārtība.

8.

Valstu drošības iestādes izstrādā savstarpējas sadarbības mehānismu, lai savstarpēji apmainītos ar informāciju un koordinētu to rīcību drošības pārkāpumu gadījumos. Turklāt valstu drošības iestādes izstrādā mehānismu sadarbībai ar citām kompetentajām iestādēm, lai apmainītos ar informāciju un izstrādātu vienotu pieeju attiecībā uz problēmām, kas apdraud dzelzceļa drošību.