17.11.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 300/1


PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1030/2010

(2010. gada 17. novembris),

ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes dažu polietilēntereftalāta veidu importam pēc termiņa beigu pārskatīšanas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1225/2009 (2009. gada 30. novembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (“pamatregula”) (1), un jo īpaši tās 9. pantu un 11. panta 2. punktu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Eiropas Komisija (“Komisija”) iesniedza pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A.   PROCEDŪRA

1.   Spēkā esošie pasākumi

(1)

Padome pēc antidempinga izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) ar Regulu (EK) Nr. 1467/2004 (2) piemēroja antidempinga maksājumu dažu veidu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes polietilēna tereftalāta (PET) importam (“galīgie antidempinga pasākumi”). Piemērotais maksājuma līmenis bija līdz 22,9 %, kas atbilst 184 EUR/t Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam (“attiecīgā valsts” jeb “ĶTR”).

(2)

Pēc jaunā eksportētāja pārbaudes saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu Padome ar Regulu (EK) Nr. 2167/2005 (3) grozīja Regulu (EK) Nr. 1467/2004.

2.   Pārskatīšanas pieprasījums

(3)

Pēc paziņojuma publicēšanas par spēkā esošo galīgo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (4) Komisija 2009. gada 13. maijā saņēma pieprasījumu veikt minēto pasākumu termiņa beigu pārskatīšanu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam. Pieprasījumu to ražotāju vārdā, kuru produkcija veido nozīmīgu daļu – šajā gadījumā vairāk nekā 50 % – no kopējās PET produkcijas Savienībā, iesniedza Plastics Europe Polietilēntereftalāta (PET) komiteja (“pieprasījuma iesniedzējs”).

(4)

Prasība veikt termiņa beigu pārskatīšanu tika iesniegta, pamatojoties uz to, ka pasākumu pārtraukšana, iespējams, var novest pie dempinga turpināšanās vai atkārtošanās un radīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(5)

Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju Komisija konstatēja, ka ir pietiekami pierādījumi termiņa beigu pārskatīšanas uzsākšanai. Attiecīgi 2009. gada 18. augusta paziņojumā par pārskatīšanas uzsākšanu (5) (“paziņojums par pārskatīšanas uzsākšanu”) Komisija paziņoja par termiņa beigu pārskatīšanas uzsākšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

3.   Paralēla procedūra

(6)

Norādīts, ka Komisija 2009. gada 3. septembrī paziņoja par antidempinga procedūras sākšanu (6), ievērojot pamatregulas 5. pantu, un antisubsidēšanas procedūras sākšanu (7), ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 597/2009 (2009. gada 11. jūnijs) par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (8), 10. pantu, attiecībā uz dažu veidu PET importu no Irānas, Pakistānas un Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

(7)

Padome ar Regulu (ES) Nr. 857/2010, kas publicēta 2010. gada 29. septembrī (9), piemēroja galīgo kompensācijas maksājumu dažu veidu Irānas, Pakistānas un Apvienoto Arābu Emirātu izcelsmes polietilēntereftalātam. Tajā pašā laikā Komisija apturēja antidempinga procedūru (10).

4.   Izmeklēšana

4.1.   Izmeklēšanas periods

(8)

Izmeklēšana par iespējamu dempinga turpināšanos vai atkārtošanos attiecās uz laikposmu no 2008. gada 1. jūlija līdz 2009. gada 30. jūnijam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2006. gada 1. janvāra līdz PIP beigām (“attiecīgais periods”).

4.2.   Personas, uz kurām attiecas izmeklēšana

(9)

Par termiņa beigu pārskatīšanas sākšanu Komisija oficiāli paziņoja sūdzību iesniegušajiem ražotājiem, citiem zināmiem Savienības ražotājiem, importētājiem/tirgotājiem un attiecīgajiem zināmajiem lietotājiem un to apvienībām, ražotājiem eksportētājiem un attiecīgo eksportētājvalstu pārstāvjiem. Ieinteresētajām personām bija dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un lūgt, lai tās uzklausītu.

(10)

Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(11)

Ņemot vērā Savienības ražotāju eksportētāju un importētāju acīmredzami lielo skaitu, uzskatīja par lietderīgu saskaņā ar pamatregulas 17. pantu izskatīt, vai ir jāizmanto izlases metode. Lai Komisija varētu lemt par to, vai atlase būtu vajadzīga, un, ja tā, tad lai tā varētu izvēlēties paraugu, iepriekšminētajām personām lūdza paziņot par sevi 15 dienu laikā pēc pārskatīšanas sākuma un sniegt Komisijai informāciju, kas pieprasīta paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu.

(12)

Četrpadsmit Savienības ražotāji sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Komisija, pamatojoties uz informāciju, ko tā saņēma no Savienības ražotājiem, kas sadarbojās, veica atlasi, izvēloties piecus Savienības ražotājus, kuri saražo 65 % no visu Savienības ražotāju, kas sadarbojās, pārdevumu apjoma nesaistītiem klientiem ES tirgū.

(13)

Tā kā tikai divi Ķīnas ražotāji eksportētāji iesniedza pieprasīto informāciju, nebija vajadzības veikt atlasi.

(14)

Tikai viens importētājs sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai atlasē. Attiecīgi nebija vajadzīga atlase attiecībā uz nesaistītiem importētājiem.

(15)

Komisija nosūtīja anketas ražotājiem eksportētājiem, atlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, atlasītajiem importētājiem un visiem attiecīgajiem zināmajiem lietotājiem un piegādātājiem, kā arī tiem, kuri paziņoja par savu ieinteresētību šajā jautājumā termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu. Anketas tika nosūtītas arī zināmiem ražotājiem ASV (“paredzētā analogā valsts”).

(16)

Atbildes uz anketām tika saņemtas no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, septiņiem ražotājiem Savienībā, trīs izejvielu piegādātājiem un diviem ražotājiem ASV. Turklāt septiņi Savienības ražotāji, kas sadarbojās, sniedza pieprasītos vispārējos datus analīzei par kaitējumu. Ķīnas eksportētāji atbildes uz anketu neiesniedza.

(17)

Izmeklēšanas gaitā viens Savienības ražotājs, kas bija iekļauts izlasē, nevarēja sniegt visus pieprasītos datus, un rezultātā atlasīto uzņēmumu skaits bija jāsamazina līdz četriem uzņēmumiem, kuru pārdošanas apjoms bija 47 % no visu ražotāju, kas sadarbojās, pārdevumu apjoma.

(18)

Komisija meklēja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumus veica šādos uzņēmumos:

a)

ražotāji Savienībā:

Novapet SA, Spānija,

Equipolymers srl, Itālija,

UAB Orion Global PET(Indorama), Lietuva,

UAB Neo Group, Lietuva;

b)

lietotāji Savienībā:

Puccetti, Itālija;

c)

ražotāji ASV:

M&G Polymers USA, LLC, ASV,

StarPet Inc., ASV.

B.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

(19)

Attiecīgais ražojums ir tāds pats kā sākotnējā izmeklēšanā, t. i., polietilēna tereftalāts, kura viskozitātes rādītājs atbilstoši ISO standartam 1628-5 ir 78 ml/g vai lielāks un kurš patlaban atbilst KN kodam 39076020, un kura izcelsme ir ĶTR.

(20)

Sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts un šajā pārskatīšanas izmeklēšanā apliecināts, ka attiecīgajam ražojumam un ražotāju eksportētāju saražotajiem un iekšzemes tirgū un trešās valstīs pārdotajiem ražojumiem, kā arī Savienības ražotāju saražotajiem un pārdotajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fiziskās un ķīmiskās pamatīpašības un lietojumi. Tādēļ šie ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem.

C.   DEMPINGA TURPINĀŠANĀS VAI ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

1.   Iepriekšējas piezīmes

(21)

Kā jau minēts iepriekš, ĶTR ražotāju eksportētāju izlases veida atlase nebija jāveic.

(22)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai esošo pasākumu termiņa beigas var izraisīt dempinga turpināšanos vai atkārtošanos.

2.   Importa dempings PIP laikā

(23)

Ņemot vērā to, ka patlaban no ĶTR netiek importēti būtiski apjomi uz Savienību, tie neveido pamatu reprezentatīva dempinga konstatējumam. Tādēļ netika veikts indikatīvs dempinga aprēķins, par pamatu ņemot eksporta cenas no ĶTR, un tādēļ izmeklēšanā galvenā uzmanība tika pievērsta dempinga atkārtošanās iespējamībai.

3.   Importa pārmaiņas pasākumu atcelšanas gadījumā

(24)

Ņemot vērā to, ka ĶTR ražotāji eksportētāji izmeklēšanā nepiedalījās, secinājumi ir balstīti uz faktiem, kas ir pieejami saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, proti, Eurostat dati un pārskatīšanas pieprasījums.

3.1.   Attiecība starp normālo vērtību un eksporta cenām uz trešām valstīm

(25)

Tā kā ĶTR ražotāji eksportētāji izmeklēšanā nepiedalījās, trešās valsts, kurā ir tirgus ekonomika, vietējā tirgus pārdevumu cenas tika salīdzinātas ar ĶTR preču cenām trešās valstīs saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu.

(26)

Tā kā ĶTR ekonomika ir pārejas ekonomika un saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta noteikumiem normālā vērtība bija jānosaka, pamatojoties uz cenu vai salikto normālo vērtību, kas iegūta atbilstošā trešā valstī ar tirgus ekonomiku (“analogā valsts”), vai uz cenu, par kādu šī analogā valsts pārdod preces uz citām valstīm, tostarp Kopienu, vai, ja tas nav iespējams, izmantojot jebkuru citu saprātīgu pamatu, tostarp cenu, kāda Kopienā ir faktiski samaksāta vai ir maksājama par līdzīgu preci, šo cenu vajadzības gadījumā atbilstīgi koriģējot, lai ietvertu saprātīgu peļņas normu.

(27)

Paziņojumā par procedūras uzsākšanu ASV bija paredzēta kā attiecīgā analogā valsts, lai noteiktu normālo vērtību attiecībā uz ĶTR, un ieinteresētās personas tika aicinātas iesniegt apsvērumus par šīs izvēles atbilstību. Par šo jautājumu piezīmes vai iebildumi netika saņemti. ASV izmantoja par analogo valsti sākotnējā izpētē. Tāpēc secina, ka ASV ir piemērota analogā valsts.

(28)

Atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punktam normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, kas saņemta no analogās valsts ražotāja, proti, pamatojoties uz cenām, ko maksājuši vai maksā ASV vietējā tirgū par ražojuma veidiem, kuru, kā konstatēja, realizē parastā tirdzniecības apritē.

(29)

Rezultātā par normālo vērtību noteica sadarbībā iesaistīto ASV ražotāju vidējo svērto pārdošanas cenu vietējā tirgū, kas bija paredzēta nesaistītiem pircējiem.

(30)

Lai noteiktu normālo vērtību, vispirms tika pārbaudīts, vai divu ASV ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, līdzīgā ražojuma pārdevums neatkarīgiem klientiem ir reprezentatīvs saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu, tas ir, vai tas veido vismaz 5 % vai vairāk no uz Savienību eksportētā attiecīgā ražojuma kopējā pārdošanas apjoma. Izmeklēšanas periodā abu ASV ražotāju pārdevumu apjomi vietējā tirgū bija pietiekami reprezentatīvi.

(31)

Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai līdzīgā ražojuma pārdevumu apjomus vietējā tirgū var uzskatīt par tādiem, kas iegūti parastā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu. To veica, nosakot ASV tirgū izmeklēšanas periodā pārdotā līdzīgā ražojuma rentablo pārdevumu neatkarīgiem klientiem īpatsvaru.

(32)

Tā kā līdzīgā ražojuma rentablo pārdevumu apjoms bija zemāks par 80 % no kopējā līdzīgā ražojuma pārdevumu apjoma, normālās vērtības pamatā bija faktiskā cena vietējā tirgū, kas aprēķināta kā vidējā svērtā cena rentablajos darījumos.

(33)

Kā skaidrots iepriekš, ņemot vērā to, ka patlaban no ĶTR nav ievērojama importa apjoma un nav sadarbības ar ĶTR ražotājiem eksportētājiem, eksporta cena tika analizēta, pamatojoties uz ĶTR eksporta statistiku par ĶTR eksporta vērtību un daudzumu uz trīs lielākajiem eksporta tirgiem (Japānu, Ukrainu, ASV), saskaņā ar pamatregulas 18. pantu tā ir visticamākā pieejamā informācija. Eksports uz šīm valstīm veidoja aptuveni 50 % no ĶTR polietilēntereftalāta eksporta, uz ko attiecas šī izmeklēšana.

(34)

Dati no ĶTR eksporta statistikas liecināja, ka eksporta cenas uz minētajām valstīm bija zemākas nekā normālā vērtība ĶTR. Faktiski izmeklēšanā secināja, ka kopumā šī cenas atšķirība PIP svārstījās no 14 % līdz 38 %. Tas norāda, ka, atceļot pasākumus, eksports uz Savienību par dempinga cenām var atkārtoties.

3.2.   Neizmantotā jauda

(35)

Tā kā nebija citas informācijas par ražošanu un jaudu, analīze tika veikta saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, pamatojoties uz informāciju, kas iekļauta pārskatīšanas pieprasījumā.

(36)

Ņemot vērā pieejamo informāciju un tā kā nav informācijas, kas liecinātu par pretējo, ĶTR ražošanas apjoms attiecīgajā periodā pieauga par 16 %. PIP laikā jaudas izmantojums bija aptuveni 72 %. Tādēļ neizmantotā jauda bija ievērojama un bija lielāka par 700 000 tonnām. Aktivizējot neizmantoto jaudu, Ķīnas ražošanas apjoms varētu apmierināt 23 % no Savienības patēriņa.

(37)

Turklāt, tā kā ir paredzams, ka ĶTR jauda pieaugs straujāk nekā vietējais pieprasījums, paredzams, ka liela daļa no ražošanas pieauguma tiks orientēta uz eksportu.

4.   Secinājumi par dempinga atsākšanās iespējamību

(38)

Ņemot vērā, ka ražojumu, uz kuru attiecās izmeklēšana, eksporta cenas uz galvenajiem ĶTR eksporta tirgiem ir zemākas par normālo vērtību, kas noteikta PIP, un pieaugošo neizmantoto jaudu, iespējams, ka Ķīnas eksports uz Kopienu par dempinga cenām palielināsies, ja pasākumi tiks pārtraukti.

(39)

Apzinoties iepriekš minēto, ir iespēja, ka dempings atkārtosies, ja pasākumi tiks pārtraukti.

D.   SAVIENĪBAS RAŽOŠANAS NOZARES DEFINĪCIJA

(40)

PIP laikā līdzīgo ražojumu Savienībā izgatavoja 17 ražotāji. Tāpēc ražotāju produkcijas izlaide (ko noteica, pamatojoties uz apkopoto informāciju, ko sniedza ražotāji, kas sadarbojās, bet attiecībā uz pārējiem Savienības ražotājiem – pamatojoties uz pieprasījumu veikt pārskatīšanu) ir uzskatāma par Savienības produkciju pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(41)

No šiem 17 ražotājiem pilnībā izmeklēšanā sadarbojās12 ražotāji. Tika konstatēts, ka šie 12 ražotāji ražo nozīmīgu daļu no līdzīgā ražojuma kopējā produkcijas apjoma Savienībā, šajā gadījumā – vairāk nekā 80 %. Tādēļ 12 ražotāji, kas sadarbojās, veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē un turpmāk tekstā viņus sauc par “Savienības ražošanas nozari”. Atlikušos Savienības ražotājus turpmāk tekstā sauks par “pārējiem Savienības ražotājiem”. Šie pārējie Savienības ražotāji aktīvi sūdzību nav atbalstījuši un nav iebilduši pret to.

(42)

Lai veiktu kaitējuma analīzi, tika noteikti kaitējuma rādītāji šādos divos līmeņos:

makroekonomiskie rādītāji (produkcijas apjoms, ražošanas jauda, pārdevumu apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, vidējās vienības cenas, dempinga starpību lielums un atlabšana no iepriekš veikta dempinga sekām), kurus novērtēja visas Savienības produkcijas apjoma līmenī, pamatojoties uz informāciju, ko ieguva no ražotājiem, kas bija iekļauti izlasē un sadarbojās, bet attiecībā uz pārējiem Savienības ražotājiem novērtējuma pamatā bija pārskatīšanas pieprasījumā norādītie dati,

mikroekonomisko rādītāju analīze (krājumi, darba samaksa, rentabilitāte, ienākumi no kapitāla, naudas plūsma, spēja piesaistīt kapitālu un ieguldījumi) izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem tika veikta, pamatojoties uz to sniegto informāciju.

(43)

Jānorāda, ka ES PET tirgu veido relatīvi liels ražotāju skaits, kuri parasti pieder pie lielākām ražotāju grupām ar galvenajiem birojiem ārpus ES. Tirgū noris konsolidēšanās process, un nesen ir notikuši vairāki uzņēmumu pārņemšanas un slēgšanas gadījumi. Piemēram, kopš 2009. gada ir slēgtas Tergal Fibers (Francija), Invista (Vācija) un Artenius (Apvienotā Karaliste) PET ražošanas rūpnīcas, savukārt Indorama ir pārņēmusi bijušās Eastman rūpnīcas Apvienotajā Karalistē un Nīderlandē.

E.   STĀVOKLIS SAVIENĪBAS TIRGŪ

1.   Patēriņš Savienībā

(44)

Patēriņu Savienībā noteica, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienības tirgū, Eurostat sniegtajiem datiem par importa apjomu Savienības tirgū, bet attiecībā uz pārējiem Savienības ražotājiem – pamatojoties uz pārskatīšanas pieprasījumā iekļautajām aplēsēm.

(45)

Ražojuma, uz kuru attiecās izmeklēšana, patēriņš Savienībā laikposmā starp 2006. gadu un PIP palielinājās par 11 %. Detalizēti izsakoties, šķietamais pieprasījums 2007. gadā pieauga par 8 %, nedaudz samazinājās laikposmā starp 2007. un 2008. gadu (par 2 procentpunktiem) un palielinājās par 5 procentpunktiem laikposmā no 2008. gada līdz PIP.

1.   tabula

 

2006. gads

2007. gads

2008. gads

PIP

Kopējais patēriņš ES (tonnās)

2 709 400

2 936 279

2 868 775

2 996 698

Indekss (2006 = 100)

100

108

106

111

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem, Eurostat dati un pārskatīšanas pieprasījums.

2.   Ķīnas Tautas Republikas importa apjoms, tirgus daļa un cenas

(46)

Attiecīgā produkta importa par dempinga cenām apjoms ES saglabājās relatīvi zemā līmenī un pat attiecīgajā periodā samazinājās. Tas sasniedza 13 483 tonnas PIP, kas atbilst 0,4 % no tirgus daļas. Ķīnas eksporta cenas saglabājās stabilas starp 2006. un 2008. gadu, un tās strauji samazinājās līdz 897 EUR/t CIF līmenim PIP, t. i., par 12 procenta punktiem attiecībā pret 2008. gada cenām.

2.   tabula

 

2006. gads

2007. gads

2008. gads

PIP

ĶTR importa apjoms (tonnās)

16 425

20 159

18 001

13 483

Indekss (2006 = 100)

100

123

110

82

Tirgus daļa importam no ĶTR

0,6 %

0,7 %

0,6 %

0,4 %

Importa cena (EUR/t)

1 011

1 008

1 020

897

Indekss (2006 = 100)

100

100

101

89

Avots: Eurostat dati.

3.   Imports no citām trešām valstīm

a)   Imports no Irānas, Pakistānas un Apvienotajiem Arābu Emirātiem

(47)

Kā iepriekš minēts 6. un turpmākajos apsvērumos, antidempinga un antisubsidēšanas procedūra par PET importu no Irānas, Pakistānas un Apvienotajiem Arābu Emirātiem tika īstenota paralēli šim pārskatam.

(48)

Importa apjoms no Irānas, Pakistānas un Apvienotajiem Arābu Emirātiem uz ES ievērojami pieauga aplūkojamā laikposmā un sasniedza 304 202 tonnas PIP, kas veido 10,2 % no tirgus daļas. Cenas par šo importu bija vēl zemākas nekā importa cenas no ĶTR.

3.   tabula

 

2006. gads

2007. gads

2008. gads

PIP

Imports no Irānas, Pakistānas un Apvienotajiem Arābu Emirātiem (tonnās)

55 939

67 067

218 248

304 202

Indekss (2006 = 100)

100

120

390

544

Irānas, Pakistānas un Apvienoto Arābu Emirātu importa tirgus daļa

2,1 %

2,3 %

7,6 %

10,2 %

Importa cena (EUR/t)

1 030

1 023

1 015

882

Avots: Eurostat dati.

b)   Imports no Korejas Republikas

(49)

Korejas Republikai antidempinga maksājumi ir noteikti kopš 2000. gada. Taču diviem Korejas uzņēmumiem ir piemērots nulles antidempinga likmes nodoklis, un izmeklēšanā konstatēja, ka joprojām ir augsts Korejas Republikas izcelsmes importa līmenis un ka attiecīgajā periodā tas ievērojami palielinājās. Laikposmā no 2006. gada līdz PIP imports no Korejas pieauga par gandrīz 150 %, un tā attiecīgā tirgus daļa no 3,5 % 2006. gadā palielinājās līdz 7,7 % PIP.

4.   tabula

 

2006. gads

2007. gads

2008. gads

PIP

Importa apjoms no Dienvidkorejas (tonnās)

94 023

130 994

177 341

231 107

Indekss (2006 = 100)

100

139

189

246

Dienvidkorejas importa tirgus daļa

3,5 %

4,5 %

6,2 %

7,7 %

Importa cena (EUR/t)

1 084

1 071

1 063

914

Avots: Eurostat dati.

(50)

Korejiešu importa vidējā cena kopumā saglabājās nedaudz zemāka par Savienības ražotāju vidējām cenām. Tomēr Korejas izcelsmes importa cenas bija augstākas par ĶTR importa vidējām cenām.

c)   Imports no citām iepriekš neminētām trešām valstīm

(51)

Attiecīgā produkta importa apjoms no citam trešām valstīm uz ES nedaudz pieauga aplūkojamā laikposmā un sasniedza 428 396 tonnas PIP, kas veido 14,3 % no tirgus daļas. Šā importa cena ir salīdzinoši augsta un pārsniedz attiecīgās cenas no ĶTR un valstīm, attiecībā uz kurām notiek līdzīgas izmeklēšanas, kā arī cenas, kas ir virs Savienības ražotāju vidējā cenu līmeņa.

5.   tabula

 

2006. gads

2007. gads

2008. gads

PIP

Importa no citām trešām valstīm apjoms (tonnās)

337 036

407 253

344 626

428 396

Indekss (2006 = 100)

100

121

102

127

Importa no citām trešām valstīm tirgus daļa

12,4 %

13,9 %

12,0 %

14,3 %

Importa cena (EUR/t)

1 159

1 127

1 135

978

Avots: Eurostat dati.

(52)

No iepriekš minētā var secināt, ka importam no citām trešām valstīm nebija negatīvas ietekmes uz Savienības ražošanas nozari.

4.   Saimnieciskais stāvoklis Savienības ražošanas nozarē

(53)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu ir izvērtēti visi attiecīgie ekonomiskie faktori un rādītāji, kas attiecas uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

4.1.   Makroekonomiskie rādītāji

a)   Ražošana

(54)

Ražošanas apjoms Savienībā laikposmā no 2006. gada līdz PIP samazinājās par 4 %. Respektīvi, 2007. gadā tas pieauga par 5 % līdz aptuveni 2 570 000 tonnām, bet 2008. gadā, salīdzinot ar 2007. gadu, krasi samazinājās par 10 procentpunktiem, savukārt laikposmā no 2008. gada līdz PIP tas nedaudz palielinājās par 1 procentpunktu, sasniedzot aptuveni 2 300 000 tonnu.

6.   tabula

 

2006. gads

2007. gads

2008. gads

PIP

Produkcijas apjoms (tonnās)

2 439 838

2 570 198

2 327 169

2 338 577

Indekss (2006 = 100)

100

105

95

96

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem un pārskatīšanas pieprasījums.

b)   Ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(55)

Savienības ražotāju ražošanas jauda visā attiecīgajā periodā palielinājās par 15 %. Proti, 2007. gadā tā palielinājās par 1 %, 2008. gadā – vēl par 5 procentpunktiem un visbeidzot PIP – par 9 procentpunktiem.

7.   tabula

 

2006. gads

2007. gads

2008. gads

PIP

Ražošanas jauda (tonnās)

2 954 089

2 971 034

3 118 060

3 385 738

Indekss (2006 = 100)

100

101

106

115

Ražošanas jaudas izmantojums

83 %

87 %

75 %

69 %

Indekss (2006 = 100)

100

105

90

84

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem un pārskatīšanas pieprasījums.

(56)

Jaudas izlietojums 2006. gadā bija 83 %, 2007. gadā tas pieauga līdz 87 %, bet vēlāk, 2008. gadā, samazinājās līdz 75 % un PIP bija tikai 69 %. Izmantojuma rādītāja samazināšanās 2008. gadā un PIP atspoguļo produkcijas apjoma samazināšanos un ražošanas jaudas palielināšanos šajā periodā.

c)   Pārdevumu apjoms

(57)

Savienības ražotāju pārdevumu apjoms nesaistītiem klientiem Savienības tirgū attiecīgajā periodā nedaudz samazinājās. Pārdevumi 2007. gadā pieauga par 5 %, bet nākamajā gadā bija nedaudz mazāki par apjomu 2006. gadā, savukārt PIP tie bija par 3 % mazāki nekā 2006. gadā – aptuveni 2 100 000 tonnu. Ņemot vērā krājumu ierobežoto daudzumu, pārdevumu apjoma attīstība ir cieši saistīta ar ražošanas attīstību.

8.   tabula

 

2006. gads

2007. gads

2008. gads

PIP

Produkcijas apjoms ES (tonnās)

2 202 265

2 318 567

2 171 203

2 133 787

Indekss (2006 = 100)

100

105

99

97

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem un pārskatīšanas pieprasījums.

d)   Tirgus daļa

(58)

Savienības ražotāji attiecīgajā periodā zaudēja 10 procentpunktus no tirgus daļas, kura no 85 % 2006. gadā samazinājās līdz 75 % PIP. Šis tirgus daļas samazinājums norāda uz to, ka patēriņš pieauga, bet Savienības ražošanas nozares pārdevumu apjoms attiecīgajā periodā kritās par 3 %. Jānorāda, ka šāda pārdevumu apjoma samazināšanās tendence attiecās arī uz izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem.

9.   tabula

 

2006. gads

2007. gads

2008. gads

PIP

Savienības ražotāju tirgus daļa

84,9 %

83,2 %

79,8 %

75,1 %

Indekss (2006 = 100)

100

98

94

88

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem, pārskatīšanas pieprasījums un Eurostat dati.

e)   Izaugsme

(59)

Laikposmā no 2006. gada līdz PIP patēriņš Savienībā palielinājās par 11 %, savukārt Savienības ražotāju pārdevumu apjoms Savienības tirgū samazinājās par 3 % un Savienības ražotāju tirgus daļa samazinājās par 10 procentu punktiem. Tādējādi tiek secināts, ka Savienības ražotāji nevarēja gūt labumu no tirgus izaugsmes.

f)   Nodarbinātība

(60)

Attiecībā uz Savienības ražotāju nodarbinātības līmeni laikposmā no 2006. gada līdz PIP vērojams samazinājums par 15 %. Precīzāk, nodarbināto personu skaits ievērojami samazinājās no 2 400 darbiniekiem 2006. gadā līdz 2 100 darbiniekiem 2007. gadā jeb par 13 % un palika gandrīz tādā pašā līmenī 2008. gadā un PIP. 2007. gada nodarbinātības līmeņa kritumu izraisīja vairāku ES ražotāju centieni veikt uzņēmumu pārstrukturēšanu.

10.   tabula

 

2006. gads

2007. gads

2008. gads

PIP

Nodarbinātība (personas)

2 410

2 100

2 060

2 057

Indekss (2006 = 100)

100

87

85

85

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem un pārskatīšanas pieprasījums.

g)   Ražīgums

(61)

Savienības ražotāju darbaspēka ražīgums, ko mēra, ņemot vērā produkcijas izlaidi tonnās uz vienu darbinieku vienā nodarbinātības gadā, attiecīgajā periodā pieauga par 12 %. Tas liecina, ka produkcijas apjoms samazinājās lēnākā tempā nekā nodarbinātības līmenis un norāda uz Savienības ražotāju produktivitātes pieaugumu. Jo īpaši tas redzams 2007. gada rādītājos, kad nodarbinātības līmenis samazinājās, bet produkcijas apjoms pieauga un ražīguma līmenis bija par 21 % augstāks nekā 2006. gadā.

11.   tabula

 

2006. gads

2007. gads

2008. gads

PIP

Ražīgums (tonnas uz darbinieku)

1 013

1 224

1 130

1 137

Indekss (2006 = 100)

100

121

112

112

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem un pārskatīšanas pieprasījums.

h)   Faktori, kas ietekmē pārdevumu cenas

(62)

Gada vidējās Savienības ražotāju pārdevumu cenas Savienības tirgū nesaistītiem klientiem laikposmā no 2006. gada līdz 2008. gadam aizvien bija stabilas – aptuveni 1 100 EUR/t. Gada vidējā pārdošanas cena PIP samazinājās par 12 % un sasniedza 977 EUR/t. Gada vidējā pārdevumu cena neatspoguļo PET cenas mēneša vai pat dienas svārstības Eiropas (un pasaules) tirgū, bet tā ir uzskatāma par pietiekamu, lai noskaidrotu cenu tendenci attiecīgajā periodā. Aprēķinot PET pārdevumu cenas, parasti tajās tiek ņemtas vērā PET galveno izejvielu (galvenokārt attīrīta tereftālskābe – PTA – un monoetilēnglikols – MEG) cenas tendences, jo tās veido līdz 80 % no PET kopējām izmaksām.

12.   tabula

 

2006. gads

2007. gads

2008. gads

PIP

Vienības cena ES tirgū (EUR/t)

1 110

1 105

1 111

977

Indekss (2006 = 100)

100

100

100

88

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem un pārskatīšanas pieprasījums.

i)   Dempinga starpības apjoms un atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(63)

Tiek norādīts, ka aprēķins netika veikts, jo PET apjomi no ĶTR joprojām bija zemi. Tomēr, kā norādīts 39. apsvērumā, dempinga atkārtošanās iespējamība tika noteikta, pamatojoties uz trešām valstīm paredzētām cenām un neizmantoto jaudu. Attiecībā uz atgūšanu no iepriekšējā dempinga ir svarīgi norādīt, ka pēc antidempinga maksājumu piemērošanas importam no ĶTR, Savienības ražošanas nozare saskārās ar subsidētu importu no Irānas, Pakistānas un Apvienotiem Arābu Emirātiem, kā rezultātā 2010. gada jūnijā tika piemēroti pagaidu kompensācijas pasākumi (11). Tādējādi faktisku atkopšanos no iepriekšējā dempinga nevar konstatēt un tiek uzskatīts, ka Savienības ražošanas nozari joprojām negatīvi ietekmē dempinga imports Savienības tirgū.

4.2.   Mikroekonomiskie rādītāji

a)   Krājumi

(64)

Atlasē iekļautiem ražotājiem laikposmā no 2006. gada līdz PIP beigu krājumi palielinājās par 22 %. Jānorāda, ka krājumi veido mazāk nekā 5 % no gada produkcijas apjoma un tādēļ šā rādītāja attiecināmība uz kaitējuma analīzi ir ierobežota.

13.   tabula

Paraugs

2006. gads

2007. gads

2008. gads

PIP

Noslēguma krājumi (tonnās)

61 374

57 920

46 951

47 582

Indekss (2006 = 100)

100

94

77

78

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

b)   Algas

(65)

No 2006. līdz 2007. gadam par 11 % palielinājās gada darbaspēka izmaksas, bet 2008. gadā, salīdzinot ar 2007. gadu, tās samazinājās par 2 procentpunktiem, un PIP, salīdzinot ar 2008. gadu, tās samazinājās vēl par 9 procentpunktiem, sasniedzot tādu pašu līmeni kā 2006. gadā. Tādējādi kopumā darbaspēka izmaksas saglabājās stabilas.

14.   tabula

Paraugs

2006. gads

2007. gads

2008. gads

PIP

Gada darbaspēka izmaksas (EUR)

27 671 771

30 818 299

30 077 380

27 723 396

Indekss (2006 = 100)

100

111

109

100

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

c)   Rentabilitāte un ienākums no ieguldījumiem

(66)

Attiecīgajā periodā izlasē iekļauto ražotāju līdzīgā ražojuma pārdevumu nesaistītiem klientiem Savienības tirgū rentabilitātei, ko procentos izsaka kā neto pārdevumu apjomu, joprojām bija negatīva tendence un tā pat kritās no –6,9 % līdz –7,5 %. Precīzāk, 2007. gadā izlasē iekļauto ražotāju stāvoklis attiecībā uz rentabilitāti uzlabojās, jo neto zaudējumi no neto pārdevumu apjoma bija vien –1,5 % apmērā, taču 2008. gadā zaudējumi strauji pieauga līdz –9,3 %. Situācija ievērojami uzlabojās PIP.

15.   tabula

Paraugs

2006. gads

2007. gads

2008. gads

PIP

ES rentabilitāte (% no neto pārdevumu apjoma)

–6,9 %

–1,5 %

–9,3 %

–7,5 %

Indekss (2006 = 100)

– 100

–22

– 134

– 108

INI (peļņa % no ieguldījumu neto uzskaites vērtības)

–9,6 %

–3,1 %

–16,8 %

–12,3 %

Indekss (2006 = 100)

– 100

–32

– 175

– 127

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

(67)

Ienākums no ieguldījumiem (“INI”), ko izsaka kā peļņu procentos no ieguldījumu uzskaites neto vērtības, kopumā atbilst rentabilitātes tendencei. INI no –9,6 % 2006. gadā palielinājās līdz –3,1 % 2007. gadā. Tas 2008. gadā samazinājās līdz –16,8 %, bet PIP atkal palielinājās līdz –12,3 %. Kopumā ienākums no ieguldījumiem attiecīgajā periodā palika negatīvs un pasliktinājās par 2,7 procentu punktiem.

d)   Naudas plūsma un spēja piesaistīt kapitālu

(68)

Neto naudas plūsma no pamatdarbības 2006. gadā bija negatīva: –18,5 miljoni euro. Stāvoklis ievērojami uzlabojās 2007. gadā, kad neto naudas plūsma no pamatdarbības kļuva pozitīva – 19,5 miljoni euro, taču tad 2008. gadā ievērojami pasliktinājās (–42 miljoni euro), un PIP bija negatīva: –11 miljoni euro. Kopumā attiecīgajā periodā naudas plūsmas līmenis uzlabojās, lai gan tās tendence joprojām bija negatīva.

(69)

Nekas neliecināja par to, ka Savienības ražošanas nozare ir saskārusies ar grūtībām kapitāla piesaistē, galvenokārt tāpēc, ka daži ražotāji ir iesaistījušies lielākās grupās.

16.   tabula

Paraugs

2006. gads

2007. gads

2008. gads

PIP

Naudas plūsma (EUR)

–18 453 130

19 478 426

–42 321 103

–11 038 129

Indekss (2006 = 100)

– 100

206

– 229

–60

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

e)   Ieguldījumi

(70)

Izlasē iekļauto uzņēmumu gada ieguldījumi līdzīgā ražojuma ražošanā laikposmā no 2006. gada līdz 2007. gadam samazinājās par 34 %, vēl par 59 procentu punktiem tie samazinājās laikposmā no 2007. gada līdz 2008. gadam un tad, salīdzinot ar 2008. gadu, nedaudz samazinājās PIP. Kopumā ieguldījumi attiecīgajā periodā samazinājās par 96 %. Šo ieguldījumu straujo kritumu daļēji var izskaidrot ar to, ka 2006. un 2007. gadā jaudas palielināšanai tika iegādātas jaunas plūsmas līnijas.

17.   tabula

Paraugs

2006. gads

2007. gads

2008. gads

PIP

Neto ieguldījumi (EUR)

98 398 284

64 607 801

6 537 577

4 298 208

Indekss (2006 = 100)

100

66

7

4

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

(71)

Zems ieguldījumu līmenis 2008. gadā un PIP tiek uzskatīts par pašreizējās Savienības ražošanas nozares jutīgās finansiālās situācijas rezultātu.

5.   Secinājums par stāvokli Savienības ražošanas nozarē

(72)

Makroekonomisko datu analīze parāda, ka Savienības ražotāji attiecīgajā periodā samazināja savus produkcijas un pārdevumu apjomus. Lai gan konstatētais samazinājums nebija krass, tas jāaplūko kontekstā ar pieaugošo pieprasījumu laikposmā no 2006. gada līdz PIP, kā rezultātā Savienības ražotāju tirgus daļa samazinājās par 10 procentu punktiem jeb līdz 75 %.

(73)

Tajā pašā laikā attiecīgie mikroekonomiskie rādītāji liecina par izlasē iekļauto Savienības ražotāju ekonomiskā stāvokļa nepārprotamu pasliktināšanos. Rentabilitāte un ieguldījumu ienesīgums saglabājās negatīvs, un laikposmā no 2006. gada līdz PIP tie kopumā samazinājās. Lai gan vispārējā attīstība bija pozitīva, arī PIP saglabājās negatīva naudas plūsma.

(74)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē un tās situācija ir nestabila un jutīga, un tā nesasniedz iecerētos līmeņus, ja tā būtu atguvusies no sākotnējā izmeklēšanā konstatētā kaitējuma.

F.   KAITĒJUMA TURPINĀŠANĀS IESPĒJAMĪBA

1.   Paredzētā importa apjoma un cenas ietekme pasākumu atcelšanas gadījumā

(75)

Kā secināts 38. apsvērumā, ĶTR ražotājiem eksportētājiem ir ievērojamas jaudas rezerves un acīmredzams potenciāls palielināt eksporta apjomus uz Savienības tirgu.

(76)

CIF eksporta cenas PET uz trešām valstīm, kuru izcelsme ir ĶTR, bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares vidējās cenas PIP. Tiek atzīmēts, ka atšķirība nebija liela un, ņemot vērā, ka uz šo importu attiecas līgtais muitas nodoklis un daži pēcimporta maksājumi, tas nesamazinātu Savienības ražotāju cenas, kas bija spēkā PIP. Tomēr ir jāuzsver, ka informācija no līdzīgas antidempinga procedūras, kas minēta 6. apsvērumā, liecina, ka Savienības ražošanas nozares cenas PIP bija ievērojami samazinātas subsidēta importa no Irānas, Pakistānas un AAE dēļ. Tādējādi fakts, ka nepastāvēja reāls cenu samazinājums PIP, nenozīmē, ka, atjaunojoties importam no ĶTR, to cenu līmenis nenodarītu kaitējumu.

(77)

Faktisko importa cenu no ĶTR salīdzinājums ar kaitējumu nenodarošu cenu līmeni liecināja, ka importa no ĶTR cena būtu zemāka (neradot kaitējumu) par Savienības ražošanas nozares cenām. Attiecīgi, ja nepastāvētu antidempinga maksājumi importam, kura izcelsmes valsts ir ĶTR, jebkura apjoma importa pieaugums, kas, iespējams, ir dempings, no ĶTR izdarītu vēl lielāku cenu spiedienu uz Savienības ražošanas nozari un radītu kaitējumu.

(78)

Turklāt, ņemot vērā PET neizmantotās jaudas ĶTR un ņemot vērā faktu, ka ĶTR eksportētāji, visticamāk, mēģinātu atgūt zaudētās tirgus daļas, pasākumu atcelšana, visticamāk, pazeminātu eksporta cenas. Tas palielinātu cenu spiedienu, un tā negatīvās sekas nākotnē izjustu Savienības ražošanas nozare, kas ir jutīgā un materiāli nelabvēlīgā situācijā.

(79)

Lai gan importa no ĶTR ietekme uz pašreizējo sarežģīto Savienības ražošanas nozares stāvokli ir ierobežota, jo attiecīgajā periodā importa līmenis ir bijis zems, tas, visticamāk, varētu mainīties, ja pasākumi tiktu atcelti. Ja pasākumi tiktu atcelti un Savienības ražošanas nozare saskartos ar pieaugošu importa apjomu no ĶTR par dempinga cenām, nelabvēlīgā situācija turpinātu pasliktināties.

2.   Secinājumi par kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos

(80)

Pamatojoties uz tikko minēto, secināja, ka pasākumu pret ĶTR atcelšana, visticamāk, izraisītu to, ka atkārtojas kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

G.   SAVIENĪBAS INTERESES

(81)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana kopumā būtu Savienības interesēs. Nosakot Savienības intereses, pamatojās uz visu dažādo saistīto interešu novērtējumu. Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust savu viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(82)

Jāatgādina, ka sākotnējā izmeklēšanā uzskatīja, ka pasākumu pieņemšana nav pret Savienības interesēm. Turklāt šī izmeklēšana ir pasākumu pārskatīšana, tāpēc, analizējot stāvokli, kurā antidempinga pasākumi jau bijuši spēkā, var vērtēt, vai spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem bijusi nepamatoti nelabvēlīga ietekme uz attiecīgajām personām.

(83)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika pārbaudīts, vai, neņemot vērā secinājumus par kaitējumu radoša dempinga turpināšanos vai atkārtošanos, nav pārliecinošu iemeslu, kuru dēļ būtu jāsecina, ka saglabāt pasākumus šajā konkrētajā gadījumā nav Savienības interesēs.

1.   Savienības ražošanas nozares un pārējo Savienības ražotāju intereses

(84)

Antidempinga pasākumu turpināšana attiecībā pret ĶTR importu dotu iespēju Savienības ražošanas nozarei saprātīgu rentabilitātes līmeni, jo tas palīdzētu izvairīties no situācijas, ka Savienības ražošanas nozare ir izstumta no tirgus dēļ ievērojama importa no ĶTR par dempinga cenām. Pastāv liela iespējamība, ka varētu būt zaudējumus radošs dempings lielos apmēros, ar kuriem Savienības ražošanas nozare nespētu cīnīties. Tādēļ Savienības ražošanas nozare turpinās gūt labumu no pašreizējiem antidempinga pasākumiem.

(85)

Tādējādi provizoriski jāsecina, ka antidempinga pasākumu saglabāšana pret ĶTR neapšaubāmi būtu Savienības ražošanas nozares un citu Savienības ražotāju interesēs.

2.   Nesaistīto importētāju intereses Savienībā

(86)

Kā norādīts iepriekš, tikai viens uzņēmums atlasē iesniedza informāciju. Šis uzņēmums bija pret pasākumu turpināšanu, lai gan tas apgalvoja, ka neimportē no ĶTR. Attiecīgi tiek izdarīts secinājums, ka pasākumu saglabāšanai pret importu no ĶTR nebūs būtiskas ietekmes uz šā uzņēmuma sniegumu.

(87)

Citi importētāji vajadzīgo informāciju neiesniedza. Ņemot vērā, ka imports no pārējām valstīm, kurās pašreiz ir spēkā antidempinga pasākumi, netika pārtraukts un ka imports ir pieejams no valstīm, kurās nav ieviesti antidempinga pasākumi (piemēram, Omāna, ASV, Brazīlija), tiek uzskatīts, ka importētāji var importēt no alternatīviem piegādes avotiem.

(88)

Ņemot vērā, ka nav informācijas, kas liecinātu, ka pastāvošie pasākumi būtiski ietekmētu importētājus, tiek secināts, ka pasākumu turpināšana būtiski neietekmēs Savienības importētājus.

3.   Izejvielu piegādātāju intereses Savienībā

(89)

Trīs izejvielu piegādātāji (divi PTA un viens MEG piegādātājs) sadarbojās izmeklēšanā, iesniedzot atbildes uz anketas jautājumiem noteiktajā termiņā. Piegādātāju Eiropas uzņēmumos un PTA/MEG ražošanā nodarbināto darbinieku skaits ir aptuveni 700.

(90)

PTA ražotāji, kas sadarbojās, saražo apmēram 50 % no PTA, ko iepērk izlasē iekļautie Savienības ražotāji. PTA ražotāji ļoti lielā mērā ir atkarīgi no PET ražotāju stāvokļa tirgū, jo tie ir viņu galvenie klienti. PET zemo cenu rezultātā samazinās PTA cenas un cenu starpības PTA ražotājiem. Tādējādi tiek uzskatīts, ka pasākumu piemērošana PET importam par dempinga cenām būtu PTA ražotāju interesēs.

(91)

Attiecībā uz MEG piegādātāju, kas sadarbojās, konstatēts, ka MEG piegāde veido mazāk nekā 10 % no tā kopējā apgrozījuma. Jāatzīmē, ka attiecībā uz MEG, PET nav tā vienīgais vai galvenais iespējamais izmantošanas veids, un MEG ražotāji ir mazāk atkarīgi no PET ražošanas nozares stāvokļa. Tomēr grūtības PET ražošanas nozarē var nedaudz ietekmēt arī MEG piegādātājus, vismaz īstermiņā un vidējā termiņā.

(92)

Ievērojot iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka pasākumu ieviešana attiecībā uz importu no ĶTR atbilstu izejmateriālu piegādātāju interesēm.

4.   Lietotāju intereses

(93)

Šajā procedūrā pārbaudāmo PET (t. i., kura viskozitātes rādītājs ir 78 ml/g vai lielāks jeb “pudeļu kategorija”) galvenokārt izmanto ūdens un citu dzērienu pudeļu ražošanā. To arvien vairāk, taču joprojām salīdzinoši maz izmanto arī cita veida iepakojumu (cieto pārtikas produktu vai mazgāšanas līdzekļu iepakojumu) un slokšņu ražošanā. Pudeles no PET tiek ražotas divos posmos: i) vispirms tiek izveidota sagatave, ievadot veidnē PET; ii) vēlāk sagatave tiek sildīta un no tās tiek izpūsta pudele. Pudeļu izgatavošana var būt integrēts process (proti, viens un tas pats uzņēmums iepērk PET, pārstrādā to sagatavē un ar pūšanas metodi izgatavo pudeles formu), vai tā var aprobežoties tikai ar otro posmu (ar pūšanas metodi tiek izgatavota pudeles forma). Sagataves ir diezgan viegli pārvadājamas, jo tās ir mazas un blīvas, turpretim tukšās pudeles ir neizturīgas un to izmēra dēļ pārvadāšana izmaksā ļoti dārgi.

(94)

Ūdeni un/vai citu dzērienu PET pudelēs iepilda pudeļu pildīšanas uzņēmumi (“pudeļu pildītāji”). Pudeļu pildītāji bieži ir iesaistīti PET tirdzniecībā, vai nu veicot integrēto pudeļu izgatavošanas procesu, vai noslēdzot starpniecības līgumus ar pārstrādes apakšuzņēmumiem un/vai pudeļu izgatavošanas apakšuzņēmumiem, kuru vietā tie ar ražotājiem vienojas par PET cenu (vienkāršā starpniecība) vai pat iepērk PET savu pudeļu ražošanai (pastiprinātā starpniecība).

(95)

Attiecīgi lietotājus var iedalīt divās grupās:

pārstrādes uzņēmumi un/vai pudeļu izgatavotāji – kas iepērk PET tieši no ražotājiem, pārstrādā to sagatavēs (vai pudelēs) un pārdod tās tālāk turpmākai apstrādei (vai piepildīšanai), un

pudeļu pildītāji – kas iepērk PET saviem pudeļu izgatavošanas apakšuzņēmumiem/pārstrādes apakšuzņēmumiem (vienkāršā starpniecība) vai vienojas par cenu, par kuru pārstrādes apakšuzņēmums un/vai pudeļu izgatavošanas apakšuzņēmums iepirks PET (pastiprinātā starpniecība).

(96)

Izmeklēšanas laikā tika apzināti vairāk nekā 70 lietotāji, bet tikai septiņi no tiem (pārstrādes uzņēmumi un pudeļu pildītāji) nolēma sadarboties, aizpildot aptaujas anketu.

(97)

Tika noskaidrots, ka lietotāji, kas sadarbojās, importēja tikai niecīgu PET daļu no attiecīgās valsts, lielākoties izmantojot Savienības piegādātājus un/vai citas valstis.

(98)

Ņemot vērā, ka turpina pastāvēt alternatīvi piegādes avoti un ka pašreiz lietotāji importēja tikai ļoti ierobežotu attiecīgā produkta daudzumu no ĶTR, ir secināts, ka pasākumu pret ĶTR turpināšanai nebūs ievērojamas negatīvas ietekmes uz patērētājiem Savienībā.

(99)

Pēc būtisku faktu un apsvērumu nonākšanas atklātībā, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt saglabāt spēkā esošos pasākumus, dažas ieinteresētās personas, īpaši lietotāji, iesniedza savus komentārus.

(100)

Savienības ražotāji, kas lūdza veikt pārskatu, kopumā piekrita izmeklēšanā atklātajiem faktiem un īpaši secinājumiem attiecībā uz Savienības interesēm.

(101)

No otras puses, septiņi lietotāji un viena lietotāju apvienība pilnībā nepiekrita pašreizējo antidempinga pasākumu atjaunošanai, apgalvojot, ka Komisijas secinājumos par Savienības interesēm ir nopietni trūkumi un neprecizitātes. Tomēr tie tuvāk nepaskaidro savus apgalvojumus.

(102)

Ņemot vērā, ka trūkst jebkādu liecību, kas apstiprinātu viņu apgalvojumus attiecībā uz iespējamām Komisijas neprecizitātēm secinājumos, šie apgalvojumi tiek noraidīti kā nepamatoti.

(103)

Pēc faktu publiskošanas uzņēmums importētājs, kas sadarbojās, arī iebilda pret pasākumu atkārtotu piemērošanu.

(104)

Ieinteresētā persona apgalvoja, ka Komisija nav pienācīgi ņēmusi vērā PET lietotāju nozari, kas varētu ciest no PET cenu pieauguma, jo tiem nebūtu iespējas izmaksu pieaugumu novirzīt tālāk.

(105)

Šajā sakarā tiek atzīmēts, ka šī ieinteresētā persona nevarēja parādīt, kā praksē esošo pasākumu saglabāšana var izraisīt PET cenas pieaugumu Savienības tirgū un kādā mērā.

(106)

Jāatgādina, ka, ņemot vērā relatīvi zemo lietotāju līdzdalību šajā izmeklēšanā, dokumentos nav liecību par to, kā pasākumu turpināšana varētu nelabvēlīgi ietekmēt lietotājus.

(107)

Rezultātā, ņemot vērā pieejamo informāciju, tiek uzskatīts, ka pasākumu saglabāšanai nebūs nelabvēlīgas ietekmes uz PET cenām ES, un tādējādi importētāja uzņēmuma apgalvojums par negatīvu ietekmi uz lietotājiem ir noraidīts.

(108)

Tā pati ieinteresētā persona apgalvo, ka Komisija nav pārbaudījusi pašreizējo pasākumu turpināšanas ietekmi uz PET fasēšanas uzņēmumiem un attiecīgi Savienības interešu analīze ir nepilnīga un nepareiza.

(109)

Šajā sakarā ir jāatgādina, ka pēc šā pārskata sākšanas atsaucās tikai septiņi lietotāji un šajā procedūrā pieejamā informācija neļauj veikt šīs Savienības apakšgrupas lietotāju interešu analīzi.

(110)

Pēc rezultātiem iesniegtie komentāri, ieskaitot fasēšanas uzņēmumu komentārus, nebija (kā norādīts 101. un 102. apsvērumā) pamatoti un tos nevarēja izmantot vispusīgākai analīzei attiecībā uz iesaiņošanas nozari.

5.   Secinājums par Savienības interesēm

(111)

Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos faktorus, var secināt, ka nav vērā ņemamu iemeslu, kuru dēļ nevajadzētu saglabāt spēkā esošos antidempinga pasākumus.

H.   ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(112)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem bija iecerēts ieteikt pašreizējo pasākumu saglabāšanu. Turklāt tika noteikts termiņš, kurā minētās personas pēc šādas informācijas izpaušanas varēja iesniegt paskaidrojumus. Iesniegto informāciju un piezīmes attiecīgi ņēma vērā, ja apstākļi to attaisnoja.

(113)

No iepriekš minētā var secināt, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu ir jāsaglabā ĶTR izcelsmes PET importam piemērojamie antidempinga pasākumi. Jāatgādina, ka šos pasākumus veido īpaši maksājumi.

(114)

Atsevišķu uzņēmumu antidempinga maksājumi, kas noteikti šajā regulā, ir piemērojami tikai attiecīgā produkta importam, ko ražo šie uzņēmumi un tātad – minētās juridiskās personas. Tāda attiecīgā ražojuma imports, ko saražojis kāds cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav īpaši minēta 1. panta 2. punktā, tostarp struktūras, kuras ir saistītas ar īpaši minētajiem uzņēmumiem, nevar gūt labumu no šīm likmēm, un uz to attiecas “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamā maksājuma likme.

(115)

Jebkura prasība piemērot šīs individuālās antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai jaunas ražotnes vai pārdošanas struktūras izveides) nekavējoties adresējama Komisijai (12) kopā ar visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par visām pārmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistītas ar ražošanu, pārdošanu vietējā tirgū un eksporta pārdošanu, kas, piemēram, saistās ar minēto nosaukuma maiņu vai pārmaiņām ražošanas un pārdošanas struktūrās. Pēc tam vajadzības gadījumā regulu attiecīgi grozīs, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro individuālas maksājuma likmes,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo tiek piemērots galīgais antidempinga maksājums tāda Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes polietilēna tereftalāta importam, kura viskozitātes rādītājs atbilstoši ISO standartam 1628-5 ir 78 ml/g vai lielāks un kurš patlaban atbilst KN kodam 39076020.

2.   Antidempinga maksājuma likme, kas jāpiemēro Savienības brīvas robežpiegādes neto cenai pirms nodokļu samaksas, ražojumiem, kuri minēti 1. punktā un kurus ražo tabulā uzskaitītie uzņēmumi, ir šāda:

Valsts

Uzņēmums

Antidempinga maksājums

(EUR/t)

Taric papildu kods

ĶTR

Sinopec Yizheng Chemical Fibre Company Ltd

184

A505

Changzhou Worldbest Radici Co. Ltd

0

A506

Jiangyin Xingye Plastic Co. Ltd

157

A507

Far Eastern Industries Shanghai Ltd

22

A508

Yuhua Polyester Co. Ltd of Zhuhai

184

A509

Jiangyin Chengsheng New Packing Material Co., Ltd

45

A510

Guangdong Kaiping Polyester Enterprises Group Co. and Guangdong Kaiping Chunhui Co. Ltd

184

A511

 

Yibin Wuliangye Group Push Co., Ltd. (Sichuan) and Yibin Wuliangye Group Import & Export Co., Ltd (Sichuan)

184

A512

Hubei Changfeng Chemical Fibres Industry Co. Ltd

151

A513

Visi pārējie uzņēmumi

184

A999

3.   Gadījumos, kad preces ir bojātas pirms to ieviešanas brīvajā apritē un līdz ar to patiesībā maksātā vai maksājamā cena tiek sadalīta atbilstoši muitas vērtības noteiktajam lielumam saskaņā ar 145. pantu Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93 (1993. gada 2. jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (13), to antidempinga nodevas apjomu, kurš ir aprēķināts, pamatojoties uz iepriekš minēto 2. punktu, samazina par tādu procentu, kas atbilst faktiski maksātai vai maksāmajai cenas daļai.

4.   Piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem, ja nav noteikts citādi.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 17. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

D. REYNDERS


(1)  OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2)  OV L 271, 19.8.2004., 1. lpp.

(3)  OV L 345, 28.12.2005., 11. lpp.

(4)  OV C 5, 10.1.2009., 3. lpp.

(5)  OV C 194, 18.8.2009., 9. lpp.

(6)  OV C 208, 3.9.2009., 12. lpp.

(7)  OV C 208, 3.9.2009., 7. lpp.

(8)  OV L 188, 18.7.2009., 93. lpp.

(9)  OV L 254, 29.9.2010., 10. lpp.

(10)  OV L 254, 29.9.2010., 40. lpp.

(11)  OV L 134, 1.6.2010., 25. lpp.

(12)  European Commission, Directorate-General for Trade, Directorate H, NERV-105, 1049 Brussels, Belgium.

(13)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.