I PIELIKUMS

Administratīvie dokumenti mehāniskā transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājumam attiecībā uz priekšējā stikla tīrīšanas un apskalošanas sistēmām

1.   DAĻA

Informācijas dokuments

PARAUGS

Informācijas dokuments Nr. … attiecībā uz transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājumu attiecībā uz priekšējā stikla tīrīšanas un apskalošanas sistēmām.

Turpmāk tekstā norādītā informācija jāiesniedz trīs eksemplāros kopā ar satura rādītāju. Visus rasējumus, tos iesniedzot, sagatavo attiecīgā mērogā un pietiekami detalizēti, A4 formātā vai A4 formāta mapē. Fotoattēlos, ja tādi ir, detaļas ir pietiekami sīki saskatāmas.

Ja šajā informatīvajā dokumentā minētajām sistēmām, detaļām vai atsevišķām tehniskajām vienībām ir elektroniskas vadības ierīces, tad sniedz informāciju par to darbību.

0.   VISPĀRĪGI

0.1.   Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums): …

0.2.   Tips: …

0.2.1.   Komercnosaukums(-i) (ja ir): …

0.3.   Tipa identifikācijas līdzekļi, ja uz transportlīdzekļa ir marķējums (1): …

0.3.1.   Minētā marķējuma atrašanās vieta: …

0.4.   Transportlīdzekļa kategorija (2): …

0.5.   Ražotāja nosaukums vai vārds un adrese: …

0.8.   Montāžas rūpnīcas(-u) nosaukums(-i) un adrese(-s): …

0.9.   Ražotāja pilnvarotā pārstāvja (ja tāds ir) nosaukums un adrese: …

1.   TRANSPORTLĪDZEKĻA KONSTRUKCIJAS VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS

1.1.   Transportlīdzekļa reprezentatīvā parauga fotoattēli un/vai rasējumi: …

3.   ENERGOIEKĀRTA (3)

3.2.   Iekšdedzes dzinējs

3.2.1.8.   Maksimālā lietderīgā jauda (4): … kW pie … min–1 (ražotāja norādīta vērtība)

3.2.5.   Elektriskā sistēma

3.2.5.1.   Nominālais spriegums: …V, pozitīvais/negatīvais iezemējums (5)

3.2.5.2.   Ģenerators

3.2.5.2.1.   Tips: …

3.2.5.2.2.   Nominālā jauda: … VA

3.3.   Elektromotors

3.3.1.1.   Maksimālā izejas jauda stundā: …kW

3.3.1.2.   Darba spriegums: … V

3.3.2.   Akumulators

3.3.2.3.   Jauda: … Ah (ampērstundas)

3.4.   Dzinēja vai motora kombinācija

3.4.1.   Hibrīdveida elektromobilis: jā/nē (5)

3.4.2.   Hibrīdveida elektromobiļa kategorija: uzlāde ārpus transportlīdzekļa/nav uzlādes ārpus transportlīdzekļa: (5)

3.4.4.   Enerģijas akumulēšanas ierīces raksturojums: (akumulators, kondensators, spararats/ģenerators)

3.4.4.5.   Enerģija: …

(akumulatoram: spriegums un jauda izteikta Ah ir 2 h, kondensatoram: J, …)

3.4.4.6.   Uzlādes ierīce: iebūvēta/ārēja/nav (5)

4.   TRANSMISIJAS IEKĀRTA (6)

4.7.   Transportlīdzekļa maksimālais projektētais ātrums (km/h) (7): …

9.   VIRSBŪVE

9.2.   Izmantotie materiāli un izgatavošanas metodes: …

9.4.   Redzamības lauks

9.4.1.   Pietiekami sīkas ziņas par primārajiem orientieriem, lai tos varētu ērti noteikt, kā arī katra orientiera atrašanās vieta attiecībā pret pārējiem un pret pārbaudāmo “R” punktu: …

9.5.   Priekšējais stikls un citi logi

9.5.1.   Priekšējais stikls

9.5.1.1.   Izmantotie materiāli: …

9.5.1.2.   Montāžas metode: …

9.5.1.3.   Slīpuma leņķis: …

9.5.1.4.   Tipa apstiprinājuma numurs(-i): …

9.5.1.5.   Priekšējā stikla piederumi un vieta, kur tie ir savienoti, un visu elektrisko/elektronisko sastāvdaļu īss apraksts: …

9.6.   Priekšējā stikla tīrīšanas sistēma

9.6.1.   Sīks tehnisks apraksts (tostarp fotoattēli vai rasējumi): …

9.7.   Priekšējā loga apskalošanas sistēma

9.7.1.   Sīks tehniskais apraksts (ar fotoattēliem vai rasējumiem) vai, ja apstiprinājums piešķirts kā atsevišķai tehniskajai vienībai, tipa apstiprinājuma numurs: …

9.8.   Pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas ierīces

9.8.2.   Maksimālais elektroenerģijas patēriņš: … kW

9.10.   Iekšējais izvietojums

9.10.3.   Sēdekļi

9.10.3.5.   R punkta koordinātas vai rasējums

9.10.3.5.1.   Vadītāja sēdeklis: …

9.10.3.6.   Projektētais torsa leņķis

9.10.3.6.1.   Vadītāja sēdeklis: …

Paskaidrojumi

2.   DAĻA

EK tipa apstiprinājuma sertifikāts

PARAUGS

Formāts: A4 (210 × 297 mm)

EK TIPA APSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTS

Paziņojums par:

— EK tipa apstiprinājumu (8) — EK tipa apstiprinājuma pagarināšanu (8) — EK tipa apstiprinājuma atteikumu (8) — EK tipa apstiprinājuma atcelšanu (8)	transportlīdzekļa tipam attiecībā uz tā priekšējā stikla tīrīšanas un apskalošanas sistēmām
ņemot vērā Regulu (ES) Nr. 1008/2010, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (ES) Nr. …/… (8)
EK tipa apstiprinājuma numurs: …
Pagarināšanas iemesls: …

I   IEDAĻA

0.1.   Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums): …

0.2.   Tips: …

0.2.1.   Komercnosaukums(-i) (ja ir): …

0.3.   Tipa identifikācijas līdzekļi, ja uz transportlīdzekļa ir marķējums (9): …

0.3.1.   Minētā marķējuma atrašanās vieta: …

0.4.   Transportlīdzekļa kategorija (10): …

0.5.   Ražotāja nosaukums vai vārds un adrese: …

0.8.   Montāžas rūpnīcas(-u) nosaukums(-i) un adrese(-s): …

0.9.   Ražotāja pilnvarotā pārstāvja (ja tāds ir) nosaukums un adrese: …

II   IEDAĻA

1.   Papildu informācija: sk. papildinājumu.

2.   Par testu veikšanu atbildīgais tehniskais dienests: …

3.   Testa ziņojuma datums: …

4.   Testa ziņojuma numurs: …

5.   Piezīmes (ja ir): sk. papildinājumu.

6.   Vieta: …

7.   Datums: …

8.   Paraksts:…

Pielikumi

:

Informācijas pakete Testa ziņojums

---

(1)  Ja tipa identifikācijas līdzekļos ir zīmes, kas neraksturo transportlīdzekļa, tā sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisko vienību tipus, uz ko attiecas šis informācijas dokuments, dokumentācijā tādas zīmes attēlo ar simbolu “?” (piemēram, ABC??123??).

(2)  Klasificēts saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK II pielikuma A daļā izklāstītajām definīcijām.

(3)  Ja transportlīdzekli var darbināt vai nu ar benzīnu, dīzeļdegvielu utt., vai arī kombinācijā ar citu degvielu, tad attiecīgos punktus atkārto.Izgatavotājs sniedz šeit minētajām ziņām līdzvērtīgu informāciju par netradicionāliem motoriem un sistēmām.

(4)  Nosaka saskaņā ar Padomes Direktīvas 80/1269/EEK (OV L 375, 31.12.1980., 46. lpp.) noteikumiem.

(5)  Lieko svītrot.

(6)  Norādītie dati jāsniedz par visiem iespējamiem variantiem.

(7)  Attiecībā uz piekabēm — ražotāja atļautais maksimālais ātrums.

(8)  Lieko svītrot.

(9)  Ja tipa identifikācijas līdzekļos ir zīmes, kas neraksturo transportlīdzekļa, tā sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisko vienību tipus, uz ko attiecas šis informācijas dokuments, dokumentācijā tādas zīmes attēlo ar simbolu “?” (piemēram, ABC??123??).

(10)  Kā definēts Direktīvas 2007/46/EK II pielikuma A daļā.

II PIELIKUMS

Administratīvie dokumenti priekšējā stikla apskalošanas sistēmas kā atsevišķas tehniskās vienības EK tipa apstiprinājumam

1.   DAĻA

Informācijas dokuments

PARAUGS

Informācijas dokuments Nr. … attiecībā uz priekšējā stikla apskalošanas sistēmas kā atsevišķas tehniskās vienības EK tipa apstiprinājumu.

Turpmāk tekstā norādītā informācija jāiesniedz trīs eksemplāros kopā ar satura rādītāju. Visus rasējumus, tos iesniedzot, sagatavo attiecīgā mērogā un pietiekami detalizēti, A4 formātā vai A4 formāta mapē. Fotoattēlos, ja tādi ir, detaļas ir pietiekami sīki saskatāmas.

Ja šajā informatīvajā dokumentā minētajām sistēmām, detaļām vai atsevišķām tehniskajām vienībām ir elektroniskas vadības ierīces, tad sniedz informāciju par to darbību.

0.   VISPĀRĪGI

0.1.   Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums): …

0.2.   Tips: …

0.3.   Tipa identifikācijas līdzekļi, ja uz atsevišķās tehniskās vienības ir marķējums (1): …

0.3.1.   Minētā marķējuma atrašanās vieta: …

0.5.   Ražotāja nosaukums vai vārds un adrese: …

0.7.   Atsevišķo tehnisko vienību EK tipa apstiprinājuma zīmes atrašanās vieta un stiprinājuma veids: …

0.8.   Montāžas rūpnīcas(-u) nosaukums(-i) un adrese(-s): …

0.9.   Ražotāja pilnvarotā pārstāvja (ja tāds ir) nosaukums un adrese: …

9.7.   Priekšējā stikla apskalotājs

9.7.1.   Sīks tehnisks apraksts (tostarp fotoattēli vai rasējumi): …

Paskaidrojumi

2.   DAĻA

EK tipa apstiprinājuma sertifikāts

PARAUGS

Formāts: A4 (210 × 297 mm)

EK TIPA APSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTS

Paziņojums par:

— EK tipa apstiprinājumu (2) — EK tipa apstiprinājuma pagarināšanu (2) — EK tipa apstiprinājuma atteikumu (2) — EK tipa apstiprinājuma atcelšanu (2)	priekšējā stikla apskalošanas sistēmai kā atsevišķai tehniskajai vienībai
ņemot vērā Regulu (ES) Nr. 1008/2010, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (ES) Nr. …/… (2)
EK tipa apstiprinājuma numurs: …
Pagarināšanas iemesls: …

I IEDAĻA

0.1.   Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums): …

0.2.   Tips: …

0.3.   Tipa identifikācijas līdzekļi, ja uz atsevišķās tehniskās vienības ir marķējums (3):…

0.3.1.   Minētā marķējuma atrašanās vieta: …

0.5.   Ražotāja nosaukums vai vārds un adrese: …

0.7.   EK apstiprinājuma zīmes piestiprināšanas vieta un veids: …

0.8.   Montāžas rūpnīcas(-u) nosaukums(-i) un adrese(-s): …

0.9.   Ražotāja pilnvarotā pārstāvja (ja tāds ir) nosaukums un adrese: …

II IEDAĻA

1.   Papildu informācija: sk. papildinājumu.

2.   Par testu veikšanu atbildīgais tehniskais dienests: …

3.   Testa ziņojuma datums: …

4.   Testa ziņojuma numurs: …

5.   Piezīmes (ja ir): sk. papildinājumu.

6.   Vieta: …

7.   Datums: …

8.   Paraksts: …

Pielikumi

:

Informācijas pakete Testa ziņojums

3.   DAĻA

Atsevišķas tehniskās vienības EK tipa apstiprinājuma zīme

1.   Atsevišķas tehniskās vienības EK tipa apstiprinājuma zīmi veido:

1.1.   taisnstūris, kurā ir mazais burts “e”, aiz tā ir tās dalībvalsts apzīmējums burtiem vai cipariem, kura piešķīrusi atsevišķās tehniskās vienības EK tipa apstiprinājumu:

1	Vācija
2	Francija
3	Itālija
4	Nīderlande
5	Zviedrija
6	Beļģija
7	Ungārija
8	Čehijas Republika
9	Spānija
11	Apvienotā Karaliste
12	Austrija
13	Luksemburga
17	Somija
18	Dānija
19	Rumānija
20	Polija
21	Portugāle
23	Grieķija
24	Īrija
26	Slovēnija
27	Slovākija
29	Igaunija
32	Latvija
34	Bulgārija
36	Lietuva
49	Kipra
50	Malta

1.2.   Taisnstūra tuvumā ir tipa apstiprinājuma numura 4. iedaļā norādītais “pamatapstiprinājuma numurs”, un pirms tā ir divi cipari, kas norāda kārtas numuru, kāds piešķirts jaunākajam būtiskajam šīs regulas tehniskam grozījumam. Pašlaik šis kārtas numurs ir “00”.

2.   Atsevišķas tehniskās vienības EK tipa apstiprinājuma zīme ir jāpiestiprina pie priekšējā stikla apskalošanas šķidruma glabāšanas tvertnes tā, lai tā būtu neizdzēšama un skaidri salasāma pat tad, ja ierīce ir uzmontēta transportlīdzeklim.

3.   Atsevišķas tehniskās vienības EK tipa apstiprinājuma zīmes piemērs ir sniegts 1. attēlā.

1. attēls

Atsevišķas tehniskās vienības EK tipa apstiprinājuma zīmes piemērs

Paskaidrojums

Apzīmējumi

Šis atsevišķas tehniskās vienības EK tipa apstiprinājums tika izsniegts Nīderlandē ar numuru 0046. Pirmie divi cipari “00” nozīmē, ka atsevišķo tehnisko vienību apstiprināja saskaņā ar šo regulu.

---

(1)  Ja tipa identifikācijas līdzekļos ir zīmes, kas neraksturo transportlīdzekļa, tā sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisko vienību tipus, uz ko attiecas šis informācijas dokuments, dokumentācijā tādas zīmes attēlo ar simbolu “?” (piemēram, ABC??123??).

(2)  Lieko svītrot.

(3)  Ja tipa identifikācijas līdzekļos ir zīmes, kas neraksturo transportlīdzekļa, tā sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisko vienību tipus, uz ko attiecas šis informācijas dokuments, dokumentācijā tādas zīmes attēlo ar simbolu “?” (piemēram, ABC??123??).

(4)  Lieko svītrot.

III PIELIKUMS

Priekšējā stikla tīrīšanas un apskalošanas sistēmu prasības

1.   ĪPAŠĀS PRASĪBAS

1.1.   Priekšējā stikla tīrīšanas sistēma.

1.1.1.   Katrs transportlīdzeklis ir jāaprīko ar priekšējā stikla tīrīšanas sistēmu, kas spēj darboties, kad ir aktivizēts transportlīdzekļa galvenais vadības slēdzis, un autovadītājam nav jādara nekas vairāk par vadības ierīces, kas ir nepieciešama priekšējā stikla tīrīšanas sistēmas ieslēgšanai un izslēgšanai, pārslēgšanu ieslēgšanas pozīcijā.

1.1.1.1.   Priekšējā stikla tīrīšanas sistēmai ir jāsastāv no vienas vai vairākām tīrīšanas svirām, kam ir piestiprinātas vienkārši maināmas lāpstiņas.

1.1.2.   Priekšējā stikla tīrīšanas laukam ir jāsedz vismaz 98 % no redzamības lauka A, kā ir noteikts saskaņā ar III pielikuma 3. papildinājumu.

1.1.3.   Priekšējā stikla tīrīšanas laukam ir jāsedz vismaz 80 % no redzamības lauka B, kā ir noteikts saskaņā ar III pielikuma 3. papildinājumu.

1.1.4.   Priekšējā stikla tīrīšanas laukam ir jāatbilst 1.1.2. punkta un 1.1.3. punkta prasībām, kad sistēma tiek darbināta 1.1.5.1. punktam atbilstošā tīrīšanas biežumā, un tas ir jāpārbauda šī pielikuma no 2.1.10. punkta līdz 2.1.10.3. punktam aprakstītajos nosacījumos.

1.1.5.   Priekšējā stikla tīrīšanas sistēmai ir nepieciešami vismaz divi tīrīšanas biežuma iestatījumi:

1.1.5.1.

Viens biežums — ne mazāk par 10 un ne vairāk par 55 cikliem minūtē.

1.1.5.2.

Viens biežums — ne mazāk par 45 pilniem cikliem minūtē.

1.1.5.3.

Lielākā un mazākā tīrīšanas biežuma iestatījuma atšķirībai ir jābūt vismaz 15 cikliem/minūtē.

1.1.5.4.

Priekšējā stikla tīrīšanas sistēmas darbību ar pārtraukumiem var lietot, lai izpildītu šī pielikuma no 1.1.5.1. punkta līdz 1.1.5.3. punktam aprakstītās prasības.

1.1.6.   No 1.1.5. punkta līdz 1.1.5.3. punktam minētie biežumi ir jāpārbauda šī pielikuma no 2.1.1. punktam līdz. 2.1.6 punktam un 2.1.8. punktā aprakstītajos nosacījumos.

1.1.7.   Pēc priekšējā stikla tīrīšanas sistēmas apturēšanas vadības ierīces izslēgšanas dēļ tīrīšanas svirai(-ām) un lāpstiņai(-ām) ir jāatgriežas to atpūtas pozīcijās.

1.1.8.   Priekšējā stikla tīrīšanas sistēmai ir jāspēj izturēt vismaz 15 sekunžu motora apstāšanos. Drīkst lietot automātiskas ierīces aizsardzībai pret īssavienojumu, ja iespējamas atiestatīšanas gadījumā nav jāveic citas darbības, izņemot priekšējā stikla tīrīšanas vadības ierīces pārslēgšanu.

1.1.9.   Iepriekš 1.1.8. punktā minētā priekšējā stikla tīrīšanas sistēmas spēja izturēt motora apstāšanos ir jāpārbauda šī pielikuma 2.1.7. punktā aprakstītajos nosacījumos.

1.1.10.   Ja priekšējā stikla tīrīšanas sviras(-u) vai lāpstiņas(-u) apturēšanas pozīcija nav ārpus redzamības lauka B, kā ir noteikts saskaņā ar III pielikuma 3. papildinājumu, tīrīšanas sviru(-as) ir jāvar manuāli pārvietot tā, lai tīrīšanas lāpstiņu(-as) varētu pacelt no to pozīcijas uz priekšējā stikla, ļaujot priekšējo stiklu notīrīt manuāli.

1.1.11.   Priekšējā stikla tīrīšanas sistēmu ir jāvar divas minūtes bez pasliktinājumiem darbināt uz sausa priekšējā stikla, kad apkārtējā temperatūra ir – 18 °C.

1.1.12.   Priekšējā stikla tīrīšanas sistēmas darbību – 18 °C temperatūrā ir jāpārbauda šī pielikuma 2.1.11. punktā aprakstītajos nosacījumos.

1.1.13.   Priekšējā stikla tīrīšanas sistēmai ir jāturpina atbilst šī pielikuma 1.1.2. punkta prasībām, nemazinoties darbības efektivitātei, darbojoties maksimālajā biežumā un kad transportlīdzeklis ir pakļauts relatīvajam gaisa plūsmas ātrumam, kas ir vienlīdzīgs ar 80 % no transportlīdzekļa maksimālā projektētā ātruma vai 160 km/h, atkarībā no tā, kurš lielums ir mazāks. Priekšējā stikla redzamības lauks A ir jāsagatavo atbilstoši šī pielikuma 2.1.8. punktam un 2.1.9. punktam. Šajos apstākļos ir jāpārbauda ar priekšējā stikla, tīrīšanas sviras(-u) un tīrīšanas lāpstiņas(-u) izmēriem un formu saistītie aerodinamiskie efekti, arī ņemot vērā 2.1.9.1. punktu. Pārbaudes laikā tīrīšanas lāpstiņai(-ām) ir jāsaglabā saskare ar priekšējo stiklu un nav atļauta pilnīga pacelšanās. Katrā pilnajā darbības ciklā tīrīšanas lāpstiņai(-ām) ir jāsaglabā pilnīga saskare ar priekšējo stiklu 1.1.2. punktā noteiktajā zonā, un augšupvērstā, kā arī lejupvērstā vēziena laikā nav pieļaujama jebkāda daļējā pacelšanās.

1.2.   Priekšējā stikla apskalošanas sistēma.

1.2.1.   Katrs transportlīdzeklis ir jāaprīko ar priekšējā stikla apskalošanas sistēmu, kas spēj darboties, kad ir aktivizēts transportlīdzekļa galvenais vadības slēdzis, un kas spēj izturēt slodzes un spiedienus, kādas rodas, kad sprauslas ir aizsprostotas un sistēma tiek aktivizēta atbilstoši šī pielikuma no 2.2.1.1. punktam līdz 2.2.1.1.2. punktam aprakstītajai procedūrai.

1.2.2.   Temperatūras cikli, kas noteikti no šī pielikuma 2.2.1. līdz 2.2.5. punktam, nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt priekšējā stikla apskalošanas ierīces darbību.

1.2.3.   Priekšējā stikla apskalošanas sistēmai ir jāvar izšļākt šķidrumu uz priekšējā stikla mērķa zonas bez noplūžu paliekām, cauruļvadu atvienošanās un jebkuras sprauslas darbības traucējumiem, parastajos darba apstākļos, kad apkārtējā temperatūra ir no – 18 °C līdz 80 °C. Turklāt, kad sprauslas ir aizsprostotas, sistēmā nedrīkst būt pazīmju par noplūdēm un cauruļvadu atvienošanos.

1.2.4.   Priekšējā stikla apskalošanas sistēmai ir jāvar pievadīt pietiekamu daudzumu šķidruma, lai notīrītu vismaz 60 % no redzamības lauka A, kā noteikts saskaņā ar III pielikuma 3. papildinājumu, no šī pielikuma 2.2.6. punkta līdz 2.2.6.4. punktam aprakstītajos nosacījumos.

1.2.5.   Priekšējā stikla apskalošanas sistēmu ir jāvar aktivizēt manuāli, izmantojot apskalošanas vadības ierīci. Turklāt sistēmas aktivizēšanu un deaktivizēšanu ir jāvar koordinēt un apvienot ar jebkuru citu transportlīdzekļa sistēmu.

1.2.6.   Tvertnes tilpums, kurā atrodas šķidrums, nevar būt mazāks par 1,0 litru.

2.   TESTA PROCEDŪRA

2.1.   Priekšējā stikla tīrīšanas sistēmas testēšanas nosacījumi.

2.1.1.   Ja vien nav norādīts citādi, tālāk aprakstītie testi ir jāveic no 2.1.2. punkta līdz 2.1.5. punktam aprakstītajos nosacījumos.

2.1.2.   Apkārtējā temperatūra ir diapazonā no 5 °C līdz 40 °C.

2.1.3.   Priekšējais stikls pastāvīgi ir slapjš.

2.1.4.   Elektriskās priekšējā stikla tīrīšanas sistēmas gadījumā ir jāievēro tālāk aprakstītie papildu nosacījumi.

2.1.4.1.   Testa sākumā visi akumulatori ir pilnīgi uzlādēti.

2.1.4.2.   Dzinējs, ja tas ir, darbojas ar apgriezienu skaitu, kas nepārsniedz 30 % no apgriezienu skaita, kas atbilst tā maksimālajai jaudai. Tomēr, ja tas nav iespējams specifisku dzinēja kontroles stratēģiju dēļ, piemēram, hibrīdveida elektromobiļu gadījumā, ir jānosaka reālistisks scenārijs, ņemot vērā dzinēja apgriezienu skaitu minūtē, dzinēja darbības regulāru neesamību vai pilnīgu neesamību parastajos braukšanas apstākļos. Ja priekšējā stikla tīrīšanas sistēma var izpildīt prasības bez iedarbināta dzinēja, tad dzinējs var nedarboties vispār.

2.1.4.3.   Tuvās gaismas lukturi ir ieslēgti.

2.1.4.4.   Visas aprīkotās apsildes, ventilācijas, pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas sistēmas (neatkarīgi no to atrašanās vietas transportlīdzeklī) darbojas ar maksimālo elektroenerģijas patēriņu.

2.1.5.   Ar saspiestu gaisu vai vakuumu darbināmajām priekšējā stikla tīrīšanas sistēmām ir jāspēj pastāvīgi darboties iepriekš aprakstītajā tīrīšanas biežumā, neatkarīgi no dzinēja apgriezienu skaita un dzinēja slodzes vai minimālajiem un maksimālajiem akumulatora uzlādes līmeņiem, ko ražotājs ir norādījis parastajai darbībai.

2.1.6.   Pēc aptuveni 20 minūšu iepriekšējas darbības uz slapja priekšējā stikla priekšējā stikla tīrīšanas sistēmas tīrīšanas biežumam ir jāatbilst šī pielikuma no 1.1.5. punktam līdz 1.1.5.3. punktam aprakstītajām prasībām.

2.1.7.   Tiek izpildītas šī pielikuma 1.1.8. punkta prasības, kad tīrīšanas sviras uz 15 sekunžu periodu tiek apturētas pozīcijā, kas atbilst pusei cikla, kamēr priekšējā stikla tīrītāja vadības ierīce ir iestatīta maksimālajam tīrīšanas biežumam.

2.1.8.   Priekšēja stikla ārējā virsma ir rūpīgi jāattauko ar denaturēto spirtu vai līdzvērtīgu attaukošanas līdzekli. Pēc nožūšanas ir jāuzklāj ne mazāk par 3 % un ne vairāk par 10 % amonjaka šķīduma. Virsmai jāļauj atkal nožūt un pēc tam tā jānoslauka ar sausu kokvilnas audumu.

2.1.9.   Testa maisījuma pārklājumu atbilstoši III pielikuma 4. papildinājumā aprakstītajām specifikācijām vienmērīgi uzklāj uz priekšējā stikla ārējās virsmas, un ļauj tam nožūt.

2.1.9.1.   Kad priekšējā stikla ārējā virsma ir sagatavota atbilstoši 2.1.8. un 2.1.9. punktam, priekšējā stikla apskalošanas sistēmu var lietot piemērojamo testu laikā.

2.1.10.   Priekšējā stikla tīrīšanas sistēmas tīrīšanas lauks, kā aprakstīts šī pielikuma 1.1.4. punktā, ir jānosaka tālāk aprakstītajā veidā.

2.1.10.1.   Priekšējā stikla ārējā virsma ir jāapstrādā atbilstoši 2.1.8. punktam un 2.1.9. punktam.

2.1.10.2.   Lai pārbaudītu, vai tiek ievērotas šī pielikuma 1.1.2. punktā un 1.1.3. punktā aprakstītās prasības, ir jāaktivizē priekšējā stikla tīrīšanas sistēma, ņemot vērā 2.1.9.1. punktu, ir jāizveido tīrīšanas lauka paliekas un jāsalīdzina ar redzamības lauka A un B paliekām, kā noteikts atbilstoši III pielikuma 3. papildinājumam.

2.1.10.3.   Lai pārbaudītu, vai šī pielikuma 1.1.2. punkta un 1.1.3. punkta prasības tiek izpildītas, tehniskais dienests var piekrist alternatīvai testa procedūrai (piemēram, virtuālai testēšanai).

2.1.11.   Iepriekš aprakstītās 1.1.11. punkta prasības ir jāizpilda pie apkārtējās temperatūras – 18 ± 3 °C, kurā transportlīdzeklis ir bijis novietots vismaz četras stundas. Transportlīdzeklis ir jāsagatavo darbībai no 2.1.4. punkta līdz 2.1.5. punktam aprakstītajos nosacījumos. Testa laikā tīrīšanas sistēmai ir jādarbojas parastajā veidā, bet maksimālajā tīrīšanas biežumā. Tīrīšanas lauks nav jākontrolē.

2.2.   Priekšējā stikla apskalošanas sistēmas testēšanas nosacījumi.

2.2.1.   Tests Nr. 1: priekšējā stikla apskalošanas sistēma ir pilnībā piepildīta ar ūdeni, tad to vismaz četras stundas pakļauj apkārtējās temperatūras 20 ± 2 °C iedarbībai. Ūdenim šajā temperatūrā ir jābūt stabilizētam.

2.2.1.1.   Sprauslu izvades ir jāaizsprosto un priekšējā stikla apskalošanas vadības ierīce ir jāieslēdz sešas reizes minūtē, katru reizi vismaz uz trīs sekundēm.

2.2.1.1.1.   Ja priekšējā stikla apskalošanas sistēma tiek darbināta ar autovadītāja muskuļu spēku, manuāli darbināma sūkņa gadījumā piemērotajam spēkam ir jābūt no 11,0 līdz 13,5 daN. Ar kāju darbināma sūkņa gadījumā piemērotajam spēkam ir jābūt no 40,0 līdz 44,5 daN.

2.2.1.1.2.   Elektrosūkņu gadījumā testēšanas spriegums nav mazāks par nominālo spriegumu un nav lielāks par nominālo spriegumu plus 2 V.

2.2.1.2.   Priekšējā stikla apskalošanas sistēmas darbība testa beigās atbilst šī pielikuma 1.2.3. punktam.

2.2.2.   Tests Nr. 2: priekšējā stikla apskalošanas sistēma ir pilnībā piepildīta ar ūdeni, tad to vismaz četras stundas pakļauj apkārtējās temperatūras – 18 ± 3 °C iedarbībai. Ūdenim šajā temperatūrā nav jābūt stabilizētam.

2.2.2.1.   Priekšējā stikla apskalošanas vadības ierīce ir jāieslēdz sešas reizes minūtē, katru reizi uz vismaz trīs sekundēm, atbilstoši 2.2.1.1.1. punktam un 2.2.1.1.2. punktam. Pēc tam sistēma ir jānovieto 20 ± 2 °C apkārtējā temperatūrā, līdz ledus ir pilnībā izkusis. Ūdenim šajā temperatūrā nav jābūt stabilizētam. Priekšējā stikla apskalošanas sistēmas darbība ir jāpārbauda, ieslēdzot sistēmu atbilstoši no 2.2.1.1. līdz 2.2.1.2. punktā aprakstītajai procedūrai.

2.2.3.   Tests Nr. 3. Zemas temperatūras cikla iedarbības tests.

2.2.3.1.   Priekšējā stikla apskalošanas sistēma ir pilnībā jāuzpilda ar ūdeni un tad vismaz četras stundas ir jānovieto apkārtējās vides temperatūrā – 18 ± 3 °C, lai apskalošanas sistēmas ūdens kopējā masa sasaltu. Tad sistēmu novieto 20 ± 2 °C apkārtējā temperatūrā, līdz ledus ir pilnībā atkusis, bet jebkurā gadījumā ne ilgāk par četrām stundām. Šis sasalšanas/atkušanas cikls ir jāatkārto sešas reizes. Visbeidzot, kad priekšējā stikla apskalošanas sistēma tiek novietota apkārtējā temperatūrā 20 ± 2 °C un ledus ir pilnībā izkusis, lai arī ūdenim šajā temperatūrā nav jābūt stabilizētam, priekšējā stikla apskalošanas sistēmas darbība ir jāpārbauda, ieslēdzot sistēmu atbilstoši no 2.2.1.1. punkta līdz 2.2.1.2. punktam aprakstītajai procedūrai.

2.2.3.2.   Priekšējā stikla apskalošanas sistēma ir pilnībā jāuzpilda ar zemas temperatūras priekšējā stikla apskalošanas šķidrumu, kas sastāv no 50 % metanola vai alternatīva izopropilspirta, izšķīdināta ūdenī, kura cietība nepārsniedz 205 mg/l (Ca). Sistēma vismaz četras stundas ir jānovieto apkārtējā temperatūrā – 18 ± 3 °C. Šķidrumam šajā temperatūrā nav jābūt stabilizētam. Priekšējā stikla apskalošanas sistēmas darbība ir jāpārbauda, ieslēdzot sistēmu atbilstoši no 2.2.1.1. līdz 2.2.1.2. punktam aprakstītajai procedūrai.

2.2.4.   Tests Nr. 4. Augstas temperatūras cikla iedarbības tests.

2.2.4.1.   Ja kāda no priekšējā stikla apskalošanas sistēmas daļām atrodas dzinēja nodalījumā, sistēma ir pilnībā jāuzpilda ar ūdeni un vismaz astoņas stundas ir jānovieto apkārtējā temperatūrā 80 ± 3 °C. Ūdenim šajā temperatūrā nav jābūt stabilizētam. Priekšējā stikla apskalošanas sistēmas darbība ir jāpārbauda, ieslēdzot sistēmu atbilstoši no 2.2.1.1. līdz 2.2.1.2. punktam aprakstītajai procedūrai.

2.2.4.2.   Ja neviena no priekšējā stikla apskalošanas sistēmas daļām neatrodas dzinēja nodalījumā, sistēma ir pilnībā jāuzpilda ar ūdeni un vismaz astoņas stundas ir jānovieto apkārtējā temperatūrā 80 ± 3 °C. Ūdenim šajā temperatūrā nav jābūt stabilizētam. Pēc tam sistēma ir jānovieto apkārtējā temperatūrā 20 ± 2 °C. Kad ūdens temperatūra ir stabilizējusies, priekšējā stikla apskalošanas sistēmas darbība ir jāpārbauda, ieslēdzot sistēmu atbilstoši no 2.2.1.1. punkta līdz 2.2.1.2. punktam aprakstītajai procedūrai. Pēc tam sistēma ir pilnībā jāuzpilda ar ūdeni un vismaz astoņas stundas jāpakļauj apkārtējās vides temperatūrai 60 ± 3 °C. Ūdenim šajā temperatūrā nav jābūt stabilizētam. Priekšējā stikla apskalošanas sistēmas darbība ir jāpārbauda, ieslēdzot sistēmu atbilstoši no 2.2.1.1. līdz 2.2.1.2. punktam aprakstītajai procedūrai. Ražotājs pēc izvēles var pieprasīt priekšējā stikla apskalošanas sistēmu testēt 2.2.4.1. punktā aprakstītajos nosacījumos.

2.2.5.   No 2.2.1. punkta līdz 2.2.4.2. punktam aprakstītie priekšējā stikla apskalošanas testi pēc kārtas ir jāveic vienai un tai pašai priekšējā stikla apskalošanas sistēmai. Sistēmu var pārbaudīt gan ierīkotu tajā transportlīdzekļa tipā, kuram lūdz piešķirt EK tipa apstiprinājumu, gan atsevišķi. Ja EK tipa apstiprinājumu lūdz piešķirt atsevišķai tehniskajai vienībai, sistēma ir jātestē atsevišķi.

2.2.6.   Tests Nr. 5. Priekšējā stikla apskalošanas sistēmas spēju tests

2.2.6.1.   Priekšējā stikla apskalošanas sistēma ir pilnībā piepildīta ar ūdeni. Stāvošam transportlīdzeklim bez nozīmīgas vēja ietekmes apskalotāja sprausla(-as), ja iespējams, ir jāregulē tā, lai tā(s) būtu notēmēta(s) uz priekšējā stikla ārējās virsmas mērķa laukumu.

2.2.6.2.   Priekšējā stikla ārējā virsma ir jāapstrādā, kā aprakstīts šī pielikuma 2.1.8. un 2.1.9. punktā.

2.2.6.3.   Priekšējā stikla apskalošanas sistēma ir jāieslēdz atbilstoši ražotāja sniegtajiem norādījumiem, ņemot vērā šī pielikuma 2.2.1.1.1. un 2.2.1.1.2. punktu. Testa kopējais ilgums nedrīkst pārsniegt 10 pilnus priekšējā stikla apskalošanas sistēmas automātiskās darbības ciklus, darbojoties maksimālajā tīrīšanas biežumā.

2.2.6.4.   Lai pārbaudītu, vai tiek ievērotas šī pielikuma 1.2.4. punkta prasības, ir jāizveido attiecīgās notīrītās zonas paliekas un tās jāsalīdzina ar redzamības lauka A paliekām, kas noteiktas atbilstoši III pielikuma 3. papildinājumam. Ja novērotājam ir skaidri redzams, ka prasības tiek ievērotas, paliekas nav jāsagatavo.

2.2.7.   No 2.2.6. līdz 2.2.6.4. punktam aprakstītais tests vienmēr ir jāveic transportlīdzekļa tipam, kuram lūdz piešķirt EK tipa apstiprinājumu, pat tad, ja transportlīdzeklim ir ierīkota apstiprināta atsevišķa tehniskā vienība.