(1)

Eiropadome 2001. gada 15. un 16. jūnija sanāksmē Gēteborgā vienojās par ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kuras uzdevums ir savstarpēji nostiprināt ekonomikas, sociālo un vides politiku un kura Lisabonas procesu papildināja ar vides dimensiju.

(2)

Savā 2007. gada 21. maija Rezolūcijā par Eiropas kosmosa politiku (3), kas pieņemta ceturtajā kopīgajā un vienlaicīgajā Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kosmosa aģentūras ministru līmeņa sanāksmē, kura izveidota saskaņā ar Eiropas Kopienas un Eiropas Kosmosa aģentūras pamatnolīgumu (4) (“Kosmosa padome”), Padome atzina, ka darbības kosmosā dod reālu un potenciālu ieguldījumu Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā, nodrošinot progresīvas tehnoloģijas un pakalpojumus pašlaik topošajai Eiropas zinību sabiedrībai un veicinot Eiropas kohēziju, un uzsvēra, ka kosmoss ir būtisks elements Eiropas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā.

(3)

Rezolūcijā par Eiropas kosmosa politikas virzību (5), kas pieņemta 2008. gada 26. septembrī piektajā kopīgajā un vienlaicīgajā Kosmosa padomes sanāksmē, ir uzsvērta vajadzība izstrādāt atbilstīgus ES instrumentus un finansēšanas sistēmas, ņemot vērā kosmosa jomas īpatnības, kā arī vajadzība veicināt šīs jomas vispārējo un ražošanas konkurētspēju un līdzsvarot ražošanas struktūru, kā arī piedāvāt atbilstīgu ilgtermiņa Savienības ieguldījumu ar kosmosu saistītos pētījumos un ilgtspējīgai ar kosmosu saistītu lietojumu darbībai Savienības un tās iedzīvotāju labā, jo īpaši izvērtējot visu ar kosmosu saistītās politikas ietekmi saistībā ar nākamo finanšu plānu.

(4)

Eiropas Parlamenta 2008. gada 20. novembra Rezolūcijā par Eiropas kosmosa politiku – kosmosa izpētes attīstība (6) ir uzsvērta vajadzība rast piemērotus ES instrumentus un finansēšanas sistēmas Eiropas kosmosa politikai, lai papildinātu līdzekļus, kas paredzēti Eiropas Kopienas Septītajā pamatprogrammā pētniecības, tehnoloģijas attīstības un demonstrējumu jomā (2007.–2013.) (“Septītā pamatprogramma”), un lai tādējādi ļautu dažādiem ekonomikas dalībniekiem plānot savu darbību vidējā termiņā un ilgtermiņā, un uzsvērts, ka nākamajā finanšu shēmā jāņem vērā piemēroti ES instrumenti un finansēšanas sistēmas, lai piedāvātu atbilstīgu ilgtermiņa Savienības ieguldījumu ar kosmosu saistītos pētījumos un ar kosmosu saistītu lietojumu ilgtspējīgai darbībai Savienības un tās iedzīvotāju labā.

(5)

Vides un drošības globālā novērošana (GMES) ir Zemes novērošanas iniciatīva, ko vada Savienība un ko īsteno partnerībā ar dalībvalstīm un Eiropas Kosmosa aģentūra (“EKA”). Tās galvenais mērķis ir Savienības kontrolē sniegt informācijas pakalpojumus, kas ļauj piekļūt precīziem vides un drošības jomas datiem un informācijai un ir pielāgoti lietotāju vajadzībām. Šādi GMES veicinātu labāku inovācijas, pētniecības un tehnoloģiju izstrādes politikas rūpniecības potenciāla izmantošanu Zemes novērošanas jomā. GMES vajadzētu būt, inter alia, galvenajam rīkam, lai atbalstītu bioloģisko daudzveidību, ekosistēmas pārvaldību, mazinātu klimata pārmaiņas un pielāgotos tām.

(6)

Lai ilgtspējīgi sasniegtu GMES mērķi, ir jākoordinē dažādo ar GMES darbību saistīto partneru darbības, atbilstīgi lietotāju pieprasījumam jāizvērš, jānostiprina un jāizmanto pakalpojumu un novērošanas jauda, neskarot attiecīgos valstu un Eiropas līmeņa drošības ierobežojumus.

(7)

Šajā sakarā komitejai būtu jāpalīdz Komisijai koordinēt Savienības, dalībvalstu un starpvaldību aģentūru ieguldījumu GMES, pēc iespējas labāk izmantojot pašreizējās iespējas un nosakot trūkumus, kas Savienības līmenī jānovērš. Tai būtu arī jāpalīdz Komisijai uzraudzīt GMES saskaņotu īstenošanu. Tai būtu jāuzrauga politikas attīstība un jārada iespējas labākās prakses apmaiņai GMES.

(8)

Komisijai, kurai palīdz komiteja, vajadzētu būt atbildīgai par GMES drošības politikas īstenošanu. Šajā nolūkā būtu jāizveido īpašs komitejas sastāvs (“Drošības padome”).

(9)

GMES vajadzētu būt uz lietotājiem vērstai programmai, un tādēļ lietotāji ir pastāvīgi un efektīvi jāiesaista, jo īpaši attiecībā uz pakalpojumu prasību noteikšanu un apstiprināšanu. Lai GMES būtu vērtīgāka lietotājiem, būtu aktīvi jāveicina viņu devums, pastāvīgi apspriežoties ar galalietotājiem no publiskā un privātā sektora. Būtu jāizveido arī tam paredzēta struktūrvienība (“Lietotāju forums”), lai atvieglotu lietotāju prasību noteikšanu, pakalpojumu atbilstības pārbaudi un GMES koordinēšanu ar tās lietotājiem publiskajā sektorā.

(10)

Lai izveidotu sistēmu, ar ko nodrošina pilnīgu un atklātu piekļuvi GMES pakalpojumu sniedzēju iegūtajai informācijai un datiem, kas apkopoti, izmantojot GMES infrastruktūru, vienlaikus nodrošinot šīs informācijas un datu nepieciešamo aizsardzību, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 290. pantu, ņemot vērā reģistrēšanas un licencēšanas nosacījumus GMES lietotājiem un kritērijus, saskaņā ar kuriem ierobežo piekļuvi GMES datiem un informācijai, vienlaikus ņemot vērā GMES nepieciešamās informācijas sniedzēju datu un informēšanas politiku un neskarot valstu noteikumus un procedūras, ko piemēro kosmosa jomā un in situ infrastruktūrām, kuras atrodas valstu pārziņā. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī.

(11)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas un, pamatojoties uz to, pieņemto deleģēto aktu īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras, saskaņā ar kurām tā pieņem īpašus pasākumus, lai ierobežotu piekļuvi GMES pakalpojumu sniedzēju iegūtajai informācijai un datiem, kas apkopoti, izmantojot GMES infrastruktūru, tostarp atsevišķus pasākumus, kuros ņem vērā attiecīgās informācijas un datu konfidencialitāti. Komisijai būtu jāpiešķir arī īstenošanas pilnvaras, lai tā koordinētu dalībvalstu iemaksas un iespējamo sinerģiju ar attiecīgajiem valstu, Savienības un starptautiskajā līmenī īstenotajiem pasākumiem, noteiktu maksimālo līdzfinansējuma daļu dotācijās, pieņemtu pasākumus, ar ko nosaka tehniskās prasības, lai nodrošinātu sistēmas kontroli un viengabalainību GMES kosmosa komponentes programmā un kontrolētu piekļuvi tehnoloģijām, kas nodrošina minētās programmas drošību, kā arī šo tehnoloģiju izmantošanu, un lai tā pieņemtu GMES gada darba programmu.

Saskaņā ar LESD 291. pantu normas un vispārīgos principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kas attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru piemērošanu, nosaka jau iepriekš ar regulu, kuru pieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Līdz šīs jaunās regulas pieņemšanai turpina piemērot Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (7), izņemot regulatīvo kontroles procedūru, kura nav jāpiemēro.

(12)

Ņemot vērā to, ka GMES pamatu veido partnerība starp Savienību, EKA un dalībvalstīm, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai turpināt dialogu, kas nesen sākts ar EKA un dalībvalstīm, kurām pieder attiecīgie kosmosa resursi.

(13)

GMES pakalpojumi ir vajadzīgi, lai rosinātu privāto sektoru pastāvīgi lietot informācijas avotus, tādējādi pakalpojumu sniedzējiem – daudzi no kuriem ir mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) – atvieglojot inovāciju un tādējādi radot pievienotu vērtību.

(14)

GMES ietver gan izstrādi, gan darbības. Trešajos orientējošajos norādījumos, kas pieņemti Kosmosa padomes 2005. gada 28. novembra sanāksmē, attiecībā uz darbībām GMES īstenošanā atbalstīta pakāpeniska pieeja, kuras pamatā ir skaidri noteiktas prioritātes, un sākumā paredzēts izstrādāt paātrinātos pakalpojumus trijās jomās: reaģēšana ārkārtas situācijās, zemes novērošana un jūras vides novērošanas pakalpojumi.

(15)

Pirmos funkcionālos pakalpojumus reaģēšanas ārkārtas situācijās un zemes novērošanas jomā finansēja kā sagatavošanās darbības saskaņā ar 49. panta 6. punkta b) apakšpunktu Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (8), (turpmāk “Finanšu regula”).

(16)

Papildus izstrādes darbībām, ko finansē saistībā ar kosmosa tematisko jomu, kas ietverta Septītajā pamatprogrammā, 2011.–2013. gadā nepieciešama Savienības rīcība, lai nodrošinātu turpinājumu sagatavošanās darbībām un nostiprinātu pastāvīgākus funkcionālus pakalpojumus jomās, kas ir svarīgas vides politikas pareizai izstrādei un īstenošanai.

(17)

2008. gada 12. novembra paziņojumā “Vides un drošības globālais monitorings (GMES): mēs rūpējamies par drošu planētu” Komisija izklāstīja savu pieeju GMES valdībai un finansēšanai un norādīja, ka ir iecerējusi deleģēt GMES tehnisko īstenošanu specializētām struktūrām, tostarp GMES kosmosa komponenti – Eiropas Kosmosa aģentūrai, ņemot vērā tās unikālo pozīciju un zināšanas.

(18)

Komisijai vajadzības gadījumā GMES pakalpojumu tehniskās īstenošanas koordinēšana būtu jāuztic kompetentām Savienības struktūrām vai starpvaldību organizācijām, piemēram, Eiropas Vides aģentūrai un Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centram.

(19)

Lai koordinētu Savienības un tās dalībvalstu spēju labāk sagatavoties, reaģēt un atgūties no dabas un cilvēka izraisītām katastrofām, kas bieži vien nelabvēlīgi ietekmē vidi, nepieciešami funkcionāli pakalpojumi ārkārtas situāciju pārvaldības un humānās reaģēšanas jomā. Klimata pārmaiņu dēļ varētu palielināties ārkārtas situāciju skaits, tāpēc, lai atbalstītu pasākumus, ar ko nodrošina pielāgošanos klimata pārmaiņām, GMES būs ļoti liela nozīme. Tāpēc GMES pakalpojumiem būtu jānodrošina ģeotelpiskā informācija, lai atbalstītu darbības, reaģējot ārkārtas situācijās un sniedzot humāno palīdzību.

(20)

Zemes novērošanas pakalpojumi ir svarīgi, lai novērotu bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas, un nodrošina atbalstu pasākumiem, ar ko mazina klimata pārmaiņas un pielāgojas tām, un daudzu un dažādu resursu un politikas jomu vadībai – lielākoties tās saistītas ar dabas vidi: augsni, ūdeni, lauksaimniecību, mežiem, enerģētiku un komunālajiem pakalpojumiem, apbūvētām vietām, atpūtas iespējām, infrastruktūru un transportu. Funkcionālie zemes novērošanas pakalpojumi ir nepieciešami kā Eiropas, tā pasaules līmenī, un tos izstrādā sadarbībā ar dalībvalstīm, trešām valstīm Eiropā un partneriem ārpus Eiropas, un ar ANO.

(21)

GMES pakalpojumi jūras vides jomā ir svarīgi, lai veicinātu integrētas iespējas Eiropas līmenī līdzdarboties okeāna attīstības prognozēšanā un novērošanā un lai izstrādātu nākotnes būtiskos klimata rādītājus. Tiem ir būtiska nozīme klimata pārmaiņu un jūras vides novērošanā, kā arī transporta politikas veicināšanā.

(22)

Atmosfēras novērošanas pakalpojumi ir svarīgi gaisa kvalitātes un atmosfēras ķīmiskā sastāva novērojumos. Tāpat tiem ir būtiska nozīme klimata pārmaiņu novērošanā un nākotnes būtisko klimata rādītāju noteikšanā. Informācijai par atmosfēras stāvokli jābūt pieejamai regulāri gan reģionālā, gan starptautiskā līmenī.

(23)

Nozīmīgu GMES iniciatīvas daļu veido drošības pakalpojumi. Eiropa iegūs no kosmosa un in situ resursu izmantošanas, atbalstot to pakalpojumu īstenošanu, ar kuriem tiek risinātas problēmas, kas Eiropu pašlaik skar drošības jomā, jo īpaši saistībā ar robežu kontroli, kuģošanas uzraudzību un atbalstu Savienības ārējām darbībām.

(24)

Klimata pārmaiņu novērošana veicinātu šo pārmaiņu ietekmes mazināšanu un pielāgošanos tām. Tai jo īpaši būtu jāveicina būtisku klimata rādītāju, klimata novērtējumu un prognožu sagatavošana mērogā, kas atbilst tam, lai mazinātu klimata pārmaiņas un pielāgotos tām, kā arī attiecīgo pakalpojumu sniegšana.

(25)

To funkcionālo pakalpojumu sniegšana, ko finansē saskaņā ar šo regulu, ir atkarīga no piekļuves datiem, ko vāc, izmantojot kosmosa infrastruktūru un gaisā, jūrā un uz zemes izvietotas iekārtas (in situ infrastruktūru), un izpētes programmas. Tāpēc, pilnībā ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principu, būtu jānodrošina, lai nepieciešamie dati būtu pieejami, un vajadzības gadījumā var atbalstīt, ka papildus pašreizējām Savienības un valstu darbībām tiek apkopoti in situ dati. Ir jānodrošina nepārtraukta vajadzīgās in situ un kosmosa novērošanas infrastruktūras pieejamība, tostarp kosmosa infrastruktūras, ko īpaši izstrādā GMES vajadzībām EKA GMES kosmosa komponentes programmā (Sentinels). Pirmo Sentinels sākotnējās darbības posmam būtu jāsākas 2012. gadā.

(26)

Komisijai būtu jānodrošina ar GMES saistīto Septītās pamatprogrammas pētniecības un attīstības darbību savstarpējā papildināmība, Savienības ieguldījums GMES sākotnējās darbībās, GMES partneru un jau pastāvošo struktūru, piemēram, Eiropas datu centru, darbība.

(27)

GMES sākotnējās darbības būtu jāīsteno saskanīgi ar pārējām attiecīgajām Savienības politikas jomām, instrumentiem un rīcību, jo īpaši ar vides, drošības, konkurētspējas un inovācijas, kohēzijas, pētniecības, transporta, konkurences un starptautiskās sadarbības politiku, Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmu (GNSS) programmu un personas datu aizsardzību. Turklāt vajadzētu saglabāt GMES datu atbilsmi dalībvalstu telpiskajiem atsauces datiem, un būtu jāatbalsta tās telpiskās informācijas infrastruktūras izstrāde Savienībā, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/2/EK (2007. gada 14. marts), ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (9). GMES būtu jāpapildina arī kopējā vides informācijas sistēma (SEIS) un Savienības darbības reaģēšanai ārkārtas situācijās.

(28)

GMES un tās sākotnējās darbības būtu jāuzskata par Eiropas ieguldījumu Zemes novērošanas sistēmu globālās sistēmas (GEOSS) attīstībā, kas izveidota saistībā ar Zemes novērošanas darba grupu (GEO).

(29)

Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu un pamatlīgumos ar kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm ir paredzēta šo valstu dalība Savienības programmās. Noslēdzot starptautiskus nolīgumus ar attiecīgu mērķi, būtu jādara iespējama arī citu trešo valstu dalība.

(30)

Ar šo regulu visam GMES sākotnējās darbības laikam paredz finansējumu EUR 107 miljonu apjomā, kas budžeta lēmējinstitūcijai ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauce, kā paredzēts 37. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (10) (“Iestāžu nolīgums”). Paredzēts, ka šo finansējumu papildinās EUR 209 miljoni no Septītās pamatprogrammas kosmosa tematiskās jomas pētniecības darbībām, kas papildina GMES sākotnējās darbības, kuras būtu jāveic saskaņā ar atbilstīgiem noteikumiem un lēmumu pieņemšanas procedūrām Septītajā pamatprogrammā. Šie abi finansējuma avoti būtu jāpārvalda koordinēti, lai nodrošinātu pastāvīgu attīstību GMES īstenošanā.

(31)

Minētais finansējums atbilst 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmas (“DFS”) 1.a izdevumu apakškategorijas maksimālajam apjomam, taču 1.a apakškategorijā saglabātā rezerve 2011.–2013. gadam ir ļoti maza. Būtu jāuzsver, ka gada apjoms tiks noteikts ikgadējā budžeta procedūrā saskaņā ar Iestāžu nolīguma 37. punktu.

(32)

Ja iespējams, būtu jāpiešķir papildu finansējums, lai vēl pašreizējā DFS varētu paredzēt saistību apropriācijas kosmosa komponentei. Līdzekļi būtu nepieciešami Sentinel satelītu A sērijas ekspluatācijai, B sērijas palaišanai, kā arī svarīgāko sastāvdaļu iegādei Sentinel satelītu C sērijai.

(33)

Tādēļ Komisijai, ņemot vērā pašreizējās DFS starpposma pārskatu, pirms 2010. gada beigām būtu jāizvērtē iespēja paredzēt papildu finansējumu GMES Savienības kopējā budžetā saistībā ar 2007.–2013. gada DFS.

(34)

Jautājums par papildu finansējuma piešķiršanu šajā regulā noteiktajiem pasākumiem, pārsniedzot jau piešķirto finansējumu EUR 107 miljonu apjomā, būtu jāiekļauj diskusijās par Eiropas turpmāko politiku kosmosa jomā, jo īpaši iepirkumiem un pārvaldību.

(35)

Komisijai 2011. gada pirmajā pusgadā būtu jāiesniedz arī ilgtermiņa finansēšanas stratēģija nākamajai DFS, neraugoties uz to, kāds būs iznākums sarunās par DFS 2014.–2020. gadam.

(36)

Komisijai finanšu plānošanas procesā būtu jāpanāk, ka gan GMES sākotnējo darbību posmā (2011.–2013. g.), gan pēc šā termiņa beigām tiek saglabāta datu nepārtrauktība un ka pakalpojumus varētu izmantot bez pārtraukumiem un ierobežojumiem.

(37)

Saskaņā ar Finanšu regulu dalībvalstīm, trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām vajadzētu būt iespējai dot ieguldījumu programmās, pamatojoties uz attiecīgiem nolīgumiem.

(38)

GMES informācijai vajadzētu būt pilnībā un atklāti pieejamai, neskarot attiecīgos ierobežojumus drošības apsvērumu dēļ vai dalībvalstu un citu organizāciju, kas sniedz datus un informāciju GMES, politiku informācijas sniegšanas jomā. Tas ir vajadzīgs, lai veicinātu to, ka Zemes novērošanas datus un informāciju lieto un ar tiem dalās saskaņā ar SEIS, INSPIRE un GEOSS principiem. Nodrošinot pilnīgu un atklātu piekļuvi datiem, būtu jāņem vērā arī pašreizējā komerciālā informācija un būtu jāveicina spēcīgāki Zemes novērošanas pakalpojumu tirgi Eiropā, jo īpaši pakārtotās nozarēs, šādi palielinot izaugsmi un nodarbinātību.

(39)

Saskaņā ar Komisijas 2009. gada 28. oktobra paziņojumu “Vides un drošības globālais monitorings (GMES): kosmosa komponentes uzdevumi un nākamie pasākumi” būtu jānodrošina pilnīgas un atklātas datu pieejamības politika attiecībā uz Sentinel, izmantojot bezmaksas licencēšanu un piekļuves iespējas tiešsaistē un ņemot vērā drošības apsvērumus. Šādas pieejas mērķis ir palielināt Sentinel datu izmantošanu pēc iespējas plašākā lietotāju lokā un veicināt to, ka galalietotājs saņem informāciju, kuras pamatā ir Zemes novērošanas dati.

(40)

Lai varētu izdarīt atkārtotus pielāgojumus, būtu jāuzrauga un jāizvērtē darbības, ko finansē saskaņā ar šo regulu.

(41)

Būtu jāveic arī atbilstīgi pasākumi, lai nepieļautu nelikumības un krāpšanu, kā arī pasākumi, lai atgūtu zaudētos nepamatoti izmaksātos vai nepareizi izlietotos līdzekļus, saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (11), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (12), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (13).

(42)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, izveidot GMES un noteikt tās sākotnējās darbības – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo GMES sākotnējās darbības būs saistītas ar visas Eiropas dalību un būs atkarīgas no pakalpojumu koordinētas sniegšanas visās dalībvalstīs, un koordinācija jāveic Savienības līmenī, un to, ka minētās rīcības mēroga dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai, jo īpaši attiecībā uz Komisijas kā dalībvalstu darbību koordinatores lomu,