16.6.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 150/17

(1)

Komisija ar Regulu (EK) Nr. 1247/2009 (2) (“pagaidu regula”) ir noteikusi pagaidu antidempinga maksājumu dažu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” vai “attiecīgā valsts”) izcelsmes molibdēna stiepļu importam.

(2)

Procedūra tika sākta pēc tam, kad Eiropas Metālu asociācija (EUROMETAUX) (“sūdzības iesniedzējs”) iesniedza sūdzību tā ražotāja vārdā, kas pārstāv lielāko daļu – šajā gadījumā vairāk nekā 25 % – no molibdēna stiepļu ražošanas Savienībā.

(3)

Kā minēts pagaidu regulas 13. apsvērumā, dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laiku no 2008. gada 1. aprīļa līdz 2009. gada 31. martam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma noteikšanai svarīgo tendenču pārbaude notika no 2005. gada marta līdz IP beigām (“attiecīgais periods”).

(4)

Pēc tam, kad atklātībā tika nodoti būtiski fakti un apsvērumi, pamatojoties uz kuriem tika nolemts noteikt antidempinga pagaidu pasākumus (“pagaidu informācijas izpaušana”), vairākas ieinteresētās personu iesniedza rakstisku informāciju, izsakot savu viedokli par pagaidu konstatējumiem. Personām, kas to lūdza, bija iespēja tikt uzklausītām. Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu galīgajiem konstatējumiem. Tika ņemti vērā ieinteresēto personu mutiskie un rakstiski iesniegtie komentāri un vajadzības gadījumā tika attiecīgi grozīti pagaidu konstatējumi.

(5)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem plānoja ieteikt galīga antidempinga maksājuma noteikšanu par dažu ĶTR izcelsmes molibdēna stiepļu importu un tādu summu galīgo iekasēšanu, kuras tika nodrošinātas ar pagaidu maksājumu (“galīgā informācijas izpaušana”). Turklāt tika noteikts termiņš, kurā minētās personas pēc attiecīgās informācijas izpaušanas varēja iesniegt paskaidrojumus.

(6)

Tā kā netika saņemtas citas piezīmes par attiecīgo ražojumu un līdzīgo ražojumu, tādēļ ar šo apstiprina pagaidu regulas 14. līdz 17. apsvērumu.

(7)

Tā kā netika saņemtas nekādas piezīmes par TER un AR, ar šo apstiprina pagaidu regulas 18. līdz 23. apsvērumu.

(8)

Pēc pagaidu konstatējumu izpaušanas ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, apšaubīja to, ka normālās vērtības noteikšana ĶTR notikusi pamatojoties uz cenām, par kādām ASV ražojumus eksportē uz citām valstīm (tostarp Savienību). Tā vietā ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, ierosināja izmantot par līdzīgo ražojumu faktiski samaksāto vai maksājamo cenu Savienībā, jo tas uzskatīja, ka šādi noteikta normālā vērtība sniegtu ĶTR mazāku dempinga starpību.

(9)

Tas pats ražotājs apgalvoja, ka normālā vērtība būtu jānoapaļo uz leju, lai atspoguļotu vertikāli integrēta ražotāja efektivitāti salīdzinājumā ar sūdzības iesniedzēju vai analogās valsts ražotāju, kuriem nav galvenā izejmateriāla – molibdēna rūdas – atradņu.

(10)

Attiecībā uz pirmo apgalvojumu ir noteikts, ka Savienībā samaksāto vai maksājamo cenu izmantošana ir pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktā paredzēta iespēja, kas izmantojamam tikai gadījumos, kad citas minētajā pantā paredzētas iespējas nav iespējams piemērot. Tā kā šajā procedūrā piekrišana sadarboties tika saņemta no trešās valsts ražotāja un tādējādi varēja izmantot iespēju attiecībā uz cenu, importējot ražojumu no tirgus ekonomikas trešās valsts uz citām valstīm, nav juridiska pamata piemērot atlikušo 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta iespēju. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(11)

Attiecībā uz otru apgalvojumu tika noteikts, ka ražotājs, kas sadarbojās, neiesniedza nekādus pierādījumus, kas norādītu, ka procedūru integrācijas līmenis ir cenu un cenu salīdzināmību ietekmējošs faktors. Tāpēc apgalvojumu noraidīja.

(12)

Dažas personas apšaubīja analogās valsts ražotāja izvēli, ņemot vērā, ka šis uzņēmums ASV ir sūdzības iesniedzēja meitas uzņēmums. Šajā saistībā tika norādīts, ka fakts, ka uzņēmums ierosinātajā analoga valstī ir saistīts ar sūdzības iesniedzēju, nenozīmē, ka iegūtā informācija nebūtu uzticama vai droša.

(13)

Tā kā netika saņemtas citas piezīmes par normālo vērtību, kas mainītu pagaidu konstatējumus, ar šo apstiprina pagaidu regulas 24. līdz 25. apsvērumu.

(14)

Tā kā netika saņemtas citas piezīmes par eksporta cenu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 26. apsvērumu.

(15)

Ir norādīts, ka pagaidu regulas 27. apsvērumā minētā netiešu nodokļu korekcija ir 5 % un starpība starp PVN, kas jāmaksā par pārdošanu vietējā tirgū, un PVN, kas jāmaksā par pārdošanu eksportam, ņemot vērā eksporta pārdošanas PVN atmaksas likmi. Ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās apstrīdēja veidu, kādā piemērota korekcija, un apgalvoja, ka to būtu vajadzējis aprēķināt kā eksporta cenu samazinošu faktoru.

(16)

Šā apgalvojuma sakarā ir norādīts, ka korekcijas bija balstītas uz pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunkta noteikumiem, kuros paredzēta normālās vērtības korekcija importa maksājumiem vai netiešajiem nodokļiem – kategorija, kurā iekļauts PVN. Šā iemesla dēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(17)

Tā kā netika saņemtas citas piezīmes par salīdzinājumu, kas mainītu pagaidu konstatējumus, ar šo apstiprina pagaidu regulas 27. apsvērumu.

(18)

Ņemot vērā iepriekš minēto, ar šo apstiprina, ka pagaidu regulas 28. līdz 29. apsvērumā noteiktais valsts mēroga dempings ir 68,4 %.

(19)

Jāatgādina, ka lai aizsargātu vienīgā ražotāja eksportētāja, kas pilnībā sadarbojās, uzņēmējdarbības konfidenciālo informāciju, visi turpmāk norādītie skaitļi attiecībā uz konfidenciālu informāciju ir sniegti indeksētā vai diapazona veidā.

(20)

Tā kā netika saņemtas citas piezīmes par Savienības ražošanu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 30.–31. apsvērumu.

(21)

Tā kā netika saņemtas citas piezīmes par Savienības ražošanas nozares definīciju, ar šo apstiprina pagaidu regulas 32. apsvērumu.

(22)

Attiecībā uz pagaidu regulas 33. apsvērumu ir norādīts, ka, pamatojoties uz saņemtajām piezīmēm no vienas ieinteresētās personas, tika atrasta pārrakstīšanās kļūda. Savienības ražotāja finanšu gads (FG) aptver laikposmu no 2005. gada 1. marta līdz 2006. gada 28. februārim un nevis kā norādīts apsvērumā – no 2004. gada 1. marts līdz 2005. gada 28. februārim. Tādēļ par kaitējuma novērtējuma sākuma datumu uzskatāms 2005. gada marts.

(23)

Jāatzīmē, ka patēriņš Savienībā tika aprēķināts, pieskaitot Savienībā zināmo ražotāju pārdošanas apjomiem visus importa apjomus no trešām valstīm – dati tika iegūti no Eurostat. Jāatzīmē arī, ka tā kā KN kods, kurš pašlaik attiecas uz attiecīgo ražojumu, ietver arī citus ražojumus, uz kuriem neattiecas šī izmeklēšana un tāpēc, ņemot vērā, ka nav pieejama īpaša importa statistika vienīgi par attiecīgo ražojumu, Eurostat dati tika koriģēti atbilstoši sūdzībā ierosinātajai metodei. Šī metodika ir balstīta uz ĶTR importa vērtību salīdzinājumu ar Savienības ražotāja pārdošanas vērtībām.

(24)

Taču pagaidu posmā izmantotie importa dati atbilda kalendāra gadiem, bet zināmo ražotāju pārdošanas apjomi tika aprēķināti pēc finanšu gadiem. Viena ieinteresētā persona apstrīdēja šo neatbilstību attiecībā uz patēriņa noteikšanai izmantoto periodu un apgalvoja, ka arī dati par importu jāaprēķina pēc finanšu gadiem.

(25)

Šo apgalvojumu uzskatīja par pamatotu, Eurostat dati tika koriģēti, lai atbilstu vienādiem periodiem, proti, finanšu gadiem. Tā rezultātā tika koriģēti Savienības patēriņa rādītāji, kas sniegti pagaidu regulas 1. tabulā. Jaunie rādītāji sniegti 1. tabulā:

1.   tabula

(26)

Kopumā molibdēna stiepļu patēriņš attiecīgajā periodā Savienībā samazinājies par 11 %. Pieprasījums 2006. gadā nedaudz samazinājās par 2 % un 2007. gadā pieauga par 9 %, pēc tam atkal piedzīvojot kritumu 2008. gadā un IP saistībā ar ekonomikas krīzes negatīvo ietekmi.

(27)

Pēc 25. apsvērumā minētā apgalvojuma pieņemšanas, nākamajā tabulā sniegti attiecīgajā periodā Ķīnas molibdēna stiepļu importa Savienības tirgū pārskatītie kopējie importa apjomi, tirgus daļas un cenas. Jāatzīmē, ka minētā pārskatīšana neietekmēja attiecīgās valsts importa apjomus IP.

2.   tabula

(28)

Pārskatītie rādītāji 2. tabulā liecina, ka kopumā attiecīgās valsts importa apjomu un tirgus daļu tendences, kas atspoguļotas pagaidu regulas 36. apsvērumā, saglabājas bez izmaiņām. ĶTR imports par dempinga cenām ievērojami palielinājies – 42 tonnām no 2005. gadā līdz 100 tonnām 2008. gadā –, t. i., vairāk nekā divkāršojies. Pēc augstākā rādītāja sasniegšanas 2008. gadā līdztekus Savienības patēriņa attīstībai minētais imports IP samazinājās. Turklāt tirgus daļa attiecībā uz importu par dempinga cenām attiecīgajā periodā vairāk nekā divkāršojusies.

(29)

Tomēr pārskatītie rādītāji par vidējām importa cenām tagad liecina par lejupslīdošu tendenci no 2005. gada līdz IP. Tika konstatēts, ka attiecīgajā periodā vidējās cenas importam no ĶTR samazinājās par 4 %.

(30)

Tā kā netika saņemtas citas piezīmes par cenu samazinājumu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 39. un 40. apsvērumu.

(31)

Jāatzīmē, ka saskaņā ar pamatregulas 41. apsvērumu importa par dempinga cenām ietekmes uz Savienības ražošanas nozari novērtējumā bija ietverts visu ekonomisko rādītāju novērtējums, lai novērtētu Savienības ražošanas nozares stāvokli no 2005. gada marta līdz IP beigām.

(32)

Tā kā netika saņemtas citas piezīmes par ražošanu, ražošanas jaudu un jaudas izmantojumu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 41. līdz 43. apsvērumā izklāstītos pagaidu secinājumus.

(33)

Kā izriet no pagaidu regulas un pēc Savienības patēriņa nelielās pārskatīšanas 1. tabulā, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa ir pārskatīta šādi, bet pārdošanas apjomi un vidējās pārdošanas cenas nav mainījušās:

3.   tabula

(34)

Kā minēts pagaidu regulas 45. apsvērumā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms neatkarīgajiem pircējiem Savienības tirgū attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās par 32 %. Šis samazinājums būtiski pārsniedza patēriņa samazinājumu, kas, kā redzams 2. tabulā, tajā pašā periodā samazinājās par 11 %. Tādēļ Savienības ražošanas nozare tirgus daļa attiecīgajā periodā būtiski samazinājās – par 23 %.

(35)

Tā kā netika saņemtas citas piezīmes par pārdošanas cenu attīstību, krājumiem, nodarbinātību, Savienības ražošanas nozares finanšu darbības rādītājiem, ar šo apstiprina pagaidu regulas 46. līdz 57. apsvērumā izklāstītos pagaidu secinājumus.

(36)

Tiek apstiprināts arī pagaidu regulas 58. līdz 61. apsvērumā izklāstītais secinājums, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums.

(37)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu pagaidu posmā tika pārbaudīts, vai ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma imports par dempinga cenām ir radījis zaudējumus Savienības ražošanas nozarei tādā pakāpē, ka tos var uzskatīt par būtiskiem.

(38)

Jāatzīmē, ka Savienības ražošanas nozares ekonomiskās situācijas lejupslīde sakrita ar importa par dempinga cenām pieplūdumu no ĶTR. Kā izriet no pagaidu pasākumiem un pēc ĶTR izcelsmes importa rādītāju pārskatīšanās, kā norādīts 25. apsvērumā, Ķīnas eksportētāju importētie apjomi un tirgus daļa no 2005. gada līdz IP vairāk nekā divkāršojusies.

(39)

Pārskatīšanas rezultātā importa par dempinga cenām importa cenas attiecīgajā periodā samazinājās par 4 %, bet tās nemainīgi atradās zem Savienības ražošanas nozares cenu līmeņa – IP laikā tās bija par 30–35 % zemākas. Tādējādi, lai nezaudētu konkurētspēju Savienības tirgū, Savienības ražošanas nozare saskārās ar nepārtrauktu cenu spiedienu no Ķīnas eksportētājiem.

(40)

Viena ieinteresētā persona apstrīdēja cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no ĶTR un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. Tā apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares finanšu darbība un importa pieplūdums par dempinga cenām nav savstarpēji saistīti. Minētā persona uzsvēra, ka kamēr imports no ĶTR 2007. gadā attiecībā uz agrākiem periodiem būtiski palielinājies, Savienības ražošanas nozare minētajā gadā no situācijas, kad tā darbojās ar zaudējumiem, nonākusi rentablā situācijā.

(41)

Tādēļ, pirmkārt, jāatzīmē, ka no 2005. gada līdz IP, kad imports vairāk nekā divkāršojās, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms būtiski samazinājies par 32 %, kas tajā pašā periodā izraisījis tirgus daļas zaudējumu par 33 %. Tajā pašā laikā visi citi kaitējuma rādītāji, kā ražošana, jaudas izmantojums, ieguldījumi, rentabilitāte un naudas plūsma liecina par būtiskām lejupslīdes tendencēm minētajā periodā. Otrkārt, izmeklēšana liecina, ka Savienības ražošanas nozares vājais sniegums bija saistīts ar cenu pazeminājumu un mēģinājumu atgūt nozīmīgus klientus, kuri bija pārgājuši pie Ķīnas eksportētājiem. Savienības ražošanas nozare arī 2007. gadā turpināja atgūt bijušos klientus, racionalizējot pasākumus, lai saglabātu zemas izmaksas un spētu konkurēt ar lēto importu par dempinga cenām. Tādējādi uzskata, ka pagaidu regulas 63. līdz 66. apsvērumā sniegtie secinājumi ir pamatoti un minētais iebildums bija jānoraida.

(42)

Ņemot vērā iepriekš minēto, var secināt, ka importa pieplūdumam par zemām dempinga cenām no ĶTR bija ievērojama negatīva ietekme uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli IP laikā.

(43)

Izmantojot cēloņsakarības analīzi, tika izpētīti arī citi faktori, proti, pieprasījuma attīstība, Savienības ražošanas nozares izmaksu attīstība, eksporta darbība un visbeidzot iespējamā ietekmē, ko izraisījis imports no citām valstīm.

(44)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei izraisījuši citi faktori nevis imports par dempinga cenām, proti, i) pieprasījuma samazinājums ekonomikas krīzes un tehnoloģiju pārmaiņu ietekmē un ii) Savienības ražošanas nozares eksporta darbība.

(45)

Attiecībā uz pārdošanas apjomu samazināšanos jāatzīmē, ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi samazinājās ievērojami vairāk (–32 %) nekā samazinājās Savienības patēriņš (–11 %), kā rezultātā tika zaudēta 33 % tirgus daļa. Tajā pašā laikā Ķīnas eksportētāju tirgus daļa būtiski pieauga – vairāk nekā divas reizes. Tādējādi tiek uzskatīts, ka pagaidu regulas 69. apsvērumā sniegto secinājumu var apstiprināt un minētais apgalvojums bija jānoraida.

(46)

Attiecībā uz eksporta darbību jāpiemin, ka Savienības ražošanas nozares eksporta pārdevumus tiešām raksturoja lejupejoša tendence, kuras iemeslu skaidrojums sniegts pagaidu regulas 72. apsvērumā (t. i., saskaņā ar nelabvēlīgo situāciju automobiļu rūpniecībā visā pasaulē kopš 2008. gada). Tomēr izmeklēšanā tika konstatēts, eksporta pārdošana nav Savienības ražošanas nozares pamatuzņēmējdarbība, jo tā apjomi nekad nepārsniedza 17 % no Savienības pārdošanas apjomiem attiecīgajā periodā. Turklāt papildus pagaidu regulas 71. un 72. apsvērumam jāatzīmē, ka pārdošanas cenas eksporta tirgū saglabājās virs pārdošanas cenām Savienības teritorijā. Tādēļ negatīva ietekme, ko izraisījusi eksporta pārdošanas apjomu samazināšanās, uzskatāma par ļoti nelielu. Tādēļ šis apgalvojums bija jānoraida.

(47)

Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka netika saņemtas citas piezīmes, pagaidu regulas 67. līdz 80. apsvērums tiek apstiprināts.

(48)

Tā kā netika saņemtas citas piezīmes par Savienības ražošanas nozares interesēm, ar šo apstiprina pagaidu secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 83. līdz 86. apsvērumā.

(49)

Jāatzīmē, ka neatkarīgi no tā, ka tika apzinātas neskaitāmas personas, importētāju, tirgotāju un lietotāju sadarbības līmenis izmeklēšanas pagaidu posmā bija ļoti zems. Jāatzīmē, ka pagaidu posmā pilnībā sadarbojās tikai viens tirgotājs Vācijā un viens – Itālijā.

(50)

Lietotājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka antidempinga pasākumu negatīvā ietekme uz viņa uzņēmējdarbību Savienības interešu analīzē, kas veikta pagaidu posmā, ir novērtēta pārāk zemu un uzskatīja, ka viņam būs grūti nodot cenu pieaugumu tālāk saviem klientiem.

(51)

Jāatzīmē, ka attiecīgā ražojuma uzņēmējdarbības daļa šajā lietotāja darbībā ir diapazonā no 15 līdz 25 % no kopējās uzņēmējdarbības. Analīzē, kas tika veikta pēc pagaidu pasākumu noteikšanas, tika apstiprināts, ka ietekme uz vispārējo uzņēmuma peļņu būtu ierobežota. Minētajam lietotājam ir stabila pozīcija uzņēmējdarbības segmentā, kurā ietverts arī attiecīgais ražojums, jo īpaši attiecībā uz uzticamību un piegādes drošību saviem klientiem. Iepriekš minētais norāda, ka šis lietotājs, iespējams, vismaz daļu no cenu pieauguma varētu nodot saviem klientiem. Ievērojot šo, apgalvojums bija jānoraida.

(52)

Pēc pagaidu regulas publicēšanas, pieteicās divi lietotāji un viens importētājs, kuri apgalvoja, ka antidempinga maksājuma noteikšana negatīvi ietekmēs viņu darbību.

(53)

Kā liecina dati, kurus iesniedzis viens no minētajiem lietotājiem, uzņēmējdarbības segments, kurā iekļauta molibdēna stieple, aptver no 10 līdz 20 % no minētā lietotāja kopējās darbības. Pamatojoties uz rīcībā esošajiem datiem, pastāv indikācijas, ka, lai arī antidempinga maksājuma noteikšana, iespējams, varētu negatīvi ietekmēt daļu darbību, kas attiecas uz molibdēna stiepli, minētā lietotāja darbība tomēr būtu rentabla. Attiecībā uz otru lietotāju netika iesniegti nekādi apgalvojumu pamatojoši dati.

(54)

Jāatzīmē, ka importētājs iesniedza tikai vispārējus pamatdatus, no kuriem izrietēja, ka molibdēna stieples importa apjoms no ĶTR ir 10–20 % no kopēja ĶTR importa apjoma IP. Salīdzinot molibdēna stieples uzņēmējdarbības daļu ar uzņēmuma kopējo uzņēmējdarbību, šis apjoms būtu mazāks nekā 7 %. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, varēja secināt, ka, lai arī antidempinga pasākumi varētu negatīvi ietekmēt uzņēmējdarbības daļu, kas attiecas uz molibdēna stiepli, kopējā ietekme uz uzņēmuma darbību būtu ierobežota.

(55)

Ņemot vērā minēto informāciju un to, ka netika saņemtas citas piezīmes, ar šo apstiprina pagaidu regulas 93.–96. apsvērumu.

(56)

Pēc pagaidu regulas publicēšanas, pieteicās vairākas ieinteresētās personas, kuras apgalvoja, ka antidempinga pasākumi Savienības tirgū radītu ierobežotu konkurenci.

(57)

Attiecībā uz minēto apgalvojumu atkārtoti jāatzīmē, ka tā kā ar antidempinga maksājumu palīdzību tiktu atjaunots apstākļu izlīdzinājums, Ķīnas imports, lai gan par kaitējumu neradošām cenām, iespējams, turpinātu ieplūst Savienības tirgū. Turklāt jāatgādina, ka pastāv daži alternatīvi piegādes avoti. Netika sniegti pamatoti pierādījumi, kas apgāztu šo secinājumu, un tāpēc ar šo apstiprina pagaidu regulas 97. līdz 99. apsvērumā sniegtos secinājumus.

(58)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek secināts, ka nav pārliecinošu iemeslu, kas šajā konkrētajā gadījumā liktu atteikties no antidempinga maksājumu noteikšanas ĶTR izcelsmes molibdēna stiepļu importam.

(59)

Tā kā netika saņemtas citas piezīmes, kas mainītu secinājumus par kaitējuma novēršanas pakāpi, ar šo apstiprina pagaidu regulas 101. līdz 104. apsvērumu.

(60)

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu galīgais antidempinga maksājums jānosaka līmenī, kas būtu pietiekams, lai novērstu importa, ko skāris dempings, radīto kaitējumu, nepārsniedzot konstatēto dempinga starpību. Šajā gadījumā maksājumu likmi attiecīgi jānosaka konstatētā kaitējuma līmenī, t. i., 64,3 %.

(61)

Visām personām darīja zināmus būtiskos faktus un apsvērumus, kuru pamatā bija iecere ieteikt galīgo antidempinga maksājumu piemērošanu. Turklāt tika noteikts termiņš, kurā minētās personas pēc attiecīgās informācijas izpaušanas varēja iesniegt paskaidrojumus. Personu iesniegtās piezīmes pienācīgi ņēma vērā, un vajadzības gadījumā grozīja attiecīgos konstatējumus.

(62)

Ķīnas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, izteica gatavību piedāvāt cenu labojumus saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. punktu.

(63)

Tomēr šim uzņēmuma nepiešķīra ne TER, ne AR, un Komisijas prakse neparedz šādos gadījumos pieņemt cenu saistības, jo uz maksājuma starpību nevar attiecināt individuālu noteikšanu. Pamatojoties uz iepriekš minēto, cenu labojumus tālāk nevarēja apsvērt.

(64)

Ņemot vērā konstatēto dempinga starpību milzīgo apjomu un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma apmēru, tiek atzīts par vajadzīgu galīgi iekasēt summas, kas nodrošinātas kā pagaidu antidempinga maksājums ar pagaidu regulu,