23.10.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 279/22

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/2/EK par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas un saldinātāji (3), ir noteikts saraksts, kurā iekļautas pārtikas piedevas, ko drīkst lietot Eiropas Savienībā, un to lietošanas nosacījumi.

(2)

Pārtikas piedevu jomā pēc Direktīvas 95/2/EK pieņemšanas ir notikušas tehniskas pārmaiņas. Minētā direktīva jāpielāgo atbilstoši šīm pārmaiņām.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1333/2008 31. pantu, līdz Savienības pārtikas piedevu sarakstu izstrādes pabeigšanai, kā noteikts minētās regulas 30. pantā, Direktīvas 95/2/EK pielikumus vajadzības gadījumā groza ar Komisijas pieņemtiem pasākumiem.

(4)

Saskaņā ar Direktīvu 95/2/EK pašlaik dažādiem lietošanas veidiem ir atļauti šādi stabilizatori: agars (E 406), karagināns (E 407), baltās akācijas sveķi (E 410), guāras sveķi (E 412), ksantānsveķi (E 415), pektīni (E 440), celuloze (E 460), karboksimetilceluloze (E 466), oksidēta ciete (E 1404), monocietes fosfāts (E 1410), dicietes fosfāts (E 1412), fosfatētas dicietes fosfāts (E 1413), acetilētas dicietes fosfāts (E 1414), acetilēta ciete (E 1420), acetilētas dicietes adipināts (E 1422), hidroksipropilciete (E 1440), hidroksipropildicietes fosfāts (E 1442), cietes nātrija oktenilsukcināts (E 1450), acetilēta oksidēta ciete (E 1451) un taukskābju monoglicerīdi un diglicerīdi (E 471). Pārtikas zinātniskā komiteja (turpmāk PZK) noteica šīm pārtikas piedevām “nenoteiktu” pieļaujamo diennakts devu (PDD), un tāpēc tās nerada nekādu apdraudējumu patērētāju veselībai. Tehnoloģiski nepieciešams paplašināt minēto piedevu lietošanu, tās izmantojot nearomatizētiem dzīvi raudzētiem krējuma produktiem un aizstājējproduktiem ar tauku saturu, kas ir mazāks par 20 %, lai nodrošinātu emulsijas stabilitāti un viendabīgumu. Šāds lietojums būtu izdevīgs patērētājam, dodot iespēju izvēlēties fermentētus krējuma produktus ar samazinātu tauku daudzumu, kuriem ir līdzīgas īpašības kā parastam produktam. Tādēļ ir lietderīgi atļaut minēto papildu lietošanu.

(5)

Pārtikas zinātniskā komiteja 1990. gadā novērtēja nātrija un kālija laktātu (E 325 un E 326), kālija acetātu (E 261), nātrija acetātu (E 262i) un nātrija hidrogēnacetātu (E 262ii) un nonāca pie secinājuma, ka visas šīs vielas dabiskā veidā atrodas pārtikas sastāvdaļās, un uzņemtā deva no minētajām vielām ir novērtēta kā šķietami maznozīmīga, salīdzinot ar uzņemšanu no dabiskiem avotiem. Tāpēc tās visas iekļautas PDD grupā “nav noteikts”. Līdz ar to šīs pārtikas piedevas parasti atļauj izmantot visos pārtikas produktos, izņemot Direktīvas 95/2/EK 2. panta 3. punktā minētos produktus. Tiek ierosināts paplašināt šo pārtikas piedevu lietošanu, tās izmantojot iepakotos svaigas maltās gaļas izstrādājumos, lai kontrolētu mikrobiālo patogēnu vairošanos, piemēram, Listeria, E. coli O157. Pamatojoties uz šo tehnoloģisko pamatojumu un ņemot vērā to, ka šāda veida lietošana nerada bažas par drošumu, ir lietderīgi atļaut šo pārtikas piedevu papildu lietošanu iepakotos svaigas maltās gaļas izstrādājumos.

(6)

Pašlaik sorbāti (E 200, E 202, E 203) un benzoāti (E 210, E 211, E 212, E 213) kā pārtikas piedevas ir atļauti saskaņā ar Direktīvu 95/2/EK. Šīs pārtikas piedevas tiek ierosināts lietot papildus kā konservantus zivju produktu analogos, kas gatavoti uz aļģu bāzes (kaviāra analogos, kas gatavoti no aļģēm), papildinot dažādus pārtikas veidus, lai novērstu pelējumu un raugu attīstību un mikotoksīnu veidošanos. Minētajiem sāļiem noteiktās PDD ir attiecīgi 0-25 mg/kg ķermeņa svara un 0-5 mg/kg ķermeņa svara. Pieļaujot sliktāko iespējamo scenāriju, kad minētās vielas tiek lietotas maksimālajā koncentrācijā, aplēstā uzņemtā deva ir ļoti zema, salīdzinot ar PDD. Iedarbība uz patērētāju minētās lietošanas rezultātā nerada bažas attiecībā uz drošumu. Tādēļ ir lietderīgi atļaut sorbātu un benzoātu papildu lietošanu zivju produktu analogos, kas gatavoti uz aļģu bāzes, ņemot vērā tehnoloģisko pamatojumu un to, ka šis jaunais produkts ieņem nišu tirgū.

(7)

Sorbātu (E 200, E 202, E 203) un benzoātu (E 210, E 211, E 212, E 213) lietošana ir pieprasīta tiem alus veidiem mucās, kam pievienots vairāk nekā 0,5 % fermentējamo cukuru un/vai augļu sulu vai koncentrātu un ko izlej tieši no mucas. Minētie alus veidi mucās var ilgi atrasties saskarē ar alus krānu. Tā kā savienojumu starp mucu un krānu nevar veikt sterilos apstākļos, ir iespējams mucas mikrobioloģisks piesārņojums. Šī problēma attiecas uz alus veidiem, kuru sastāvā vēl ir fermentējamie cukuri, jo tas var veicināt kaitīgu mikroorganismu veidošanos. Tādēļ tiek pieprasīta antibakteriālo līdzekļu lietošana attiecībā uz izlejamo alu mucās, kuram pievienoti fermentējamie cukuri un/vai augļu sulas vai koncentrāti. Vērtējot uzņemto devu, šādu augļu izlejamo alu patēriņš ir neliels, un aplēses par uzņemto sorbātu un benzoātu devām, pamatojoties uz “sliktāko iespējamo scenāriju”, liecina, ka tām būtu jābūt mazākām par attiecīgajām PDD. Tāpēc ir lietderīgi atļaut sorbātu un benzoātu papildu lietošanu tādiem alus veidiem mucās, kuru sastāvā ir vairāk nekā 0,5 % fermentējamo cukuru un/vai augļu sulu vai koncentrātu.

(8)

Lai novērstu pelējumu veidošanos uz citrusaugļiem, ir atļauta to apstrāde pēc ražas novākšanas ar pesticīdiem, piemēram, imazalilu un tiabendazolu. Sorbātus (E 200, E 202, E 203) var izmantot, lai citrusaugļu apstrādē daļēji vai pilnīgi aizstātu minētos pesticīdus. Ar sorbātiem var apstrādāt nemizotu citrusaugļu virsmu, izmantojot šādus atļautus vaskus: bišu vasks, kandelilvasks, karnaubvasks, šellaka (attiecīgi E 901, E 902, E 903 un E 904). Iedarbība uz patērētāju šo piedevu lietošanas rezultātā nerada bažas attiecībā uz drošumu. Tādēļ ir lietderīgi atļaut to papildu lietošanu.

(9)

Patērētāji var izvēlēties papildināt dažu uzturvielu uzņemšanu ar uztura bagātinātājiem. Šajā nolūkā uztura bagātinātājiem var pievienot A vitamīnu un A un D vitamīna kombinācijas, kā norādīts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/46/EK (4). Drošības nolūkā A vitamīnam un A un D vitamīna kombinācijām jābūt ietvertām preparātos, kam var būt nepieciešams palielināts mitrums un augsta temperatūra, cietes un cukuru klātbūtnē. Šāda pārstrāde var izraisīt mikroorganismu attīstību. Lai novērstu šo mikroorganismu veidošanos, sorbātu (E 200, E 202, E 203) un benzoātu (E 210, E 211, E 212 un E 213) pievienošana A vitamīnā un A un D vitamīna kombinācijās jāatļauj tad, ja tos izmanto sausa veida uztura bagātinātājos.

(10)

Sēra dioksīds un sulfīti (E 220, E 221, E 222, E 223, E 224, E 226, E 227, E 228) ir pārtikas piedevas, kas atļautas saskaņā ar Direktīvu 95/2/EK un kuras galvenokārt izmanto kā antibakteriālus līdzekļus un ķīmiskās bojāšanās kontrolei. Mūsdienās svaigu augļu pārvadāšana ir kļuvusi ļoti izplatīta, jo īpaši, izmantojot jūras pārvadājumus. Šādi pārvadājumi var ilgt vairākas nedēļas. Sēra dioksīda un sulfītu lietošana aizsargās svaigas vairogu zilenes no sēnīšu veidošanās. Jāatļauj sēra dioksīda un sulfītu papildu lietošana, lai palīdzētu aizsargāt svaigas vairogu zilenes no sēnīšu veidošanās, ņemot vērā, ka šim produktam varētu būt tirgus niša. Ņemot vērā arī svarīgus tehnoloģiskus iemeslus šo jauno atļauju iekļaušanai, nepieciešamību atvieglot vispasaules tirdzniecību, kā arī uzņemtās sēra un sulfītu devas niecīgo ietekmi, ir lietderīgi atļaut sēra dioksīda papildu lietošanu vairogu zilenēm šīs direktīvas pielikumā norādītajā koncentrācijā.

(11)

Kanēļa standziņu (tikai Cinnamomum ceylanicum), kas pazīstamas arī ar nosaukumu “stobriņi”, ražošanai tiek izmantotas svaigas miziņas no kanēļkoka mizas iekšējās daļas. Miziņas ir pakļautas mikrobioloģiskam piesārņojumam un kukaiņu uzbrukumiem, jo īpaši ražotājvalsts tropiskā un mitrā klimata apstākļos. Fumigācija ar sēra dioksīdu ir piemērota apstrāde pret šādu mikrobioloģisku piesārņojumu un kukaiņu uzbrukumiem. PZK 1994. gadā noteica PDD 0-0,7 mg/kg ķermeņa svara un uzskatīja, ka sēra dioksīda un citu sulfītu lietojums jāierobežo, lai samazinātu bīstamu astmatisku reakciju biežumu. Lai gan sēra dioksīda un sulfītu lietošana jāierobežo, šā specifiskā lietojuma rezultātā uzņemtā sēra dioksīda un sulfītu deva ir niecīga. Tādēļ ir lietderīgi atļaut sēra dioksīda un sulfītu (E 220, E 221, E 222, E 223, E 224, E 226, E 227, E 228) papildu lietošanu tikai minētajam īpašajam kanēļa veidam.

(12)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (turpmāk EFSA) novērtēja informāciju par nizīna lietošanas drošumu šķidru olu papildu pārtikas kategorijā un informāciju par tāda nizīna drošumu, kas ražots pārveidotā ražošanas procesā. EFSA2006. gada 26. janvāra atzinumā (5) apstiprināja iepriekš noteikto PDD 0-0,13 mg/kg nizīnam, kas ražots, izmantojot jaunu ražošanas un ekstrakcijas procesu, kā pamatā ir cukura barotnes fermentācija, kas aizstāj tradicionāli izmantoto piena barotnes fermentāciju. Šajā atzinumā EFSA arī apstiprināja, ka nizīna lietošanai pārtikā nevajadzētu izraisīt antibiotisko rezistenci. Saskaņā ar EFSA sniegto informāciju nav datu, ka bakteriālie mutanti būtu rezistenti pret nizīnu, kas, savukārt, liecinātu par krustenisko rezistenci pret ārstniecībā lietotajām antibiotikām. EFSA uzskatīja, ka tas, iespējams, ir saistīts ar atšķirībām starp ārstniecisko antibiotiku un nizīna antibakteriālās darbības veidiem. Turklāt EFSA2006. gada 20. oktobra atzinumā (6) apliecināja, ka nizīna papildu lietošana pasterizētām šķidrām olām saskaņā ar paredzētajiem lietošanas nosacījumiem (maksimālā robeža 6,25 mg/l) nerada bažas saistībā ar drošumu, un no tehnoloģiskā viedokļa ir pamatoti pagarināt produkta uzglabāšanas laiku un arī novērst tādu sporas veidojošu sugu vairošanos, kas var saindēt pārtiku, piemēram, Bacillus cereus, kuras var izdzīvot arī pēc pasterizācijas. Tādēļ ir lietderīgi atļaut nizīna papildu lietošanu pasterizētām šķidrām olām.

(13)

Dimetildikarbonāts (DMDC, E 242) ir saskaņā ar Direktīvu 95/2/EK atļauta pārtikas piedeva, ko izmanto kā konservantu bezalkoholiskajos aromatizētajos dzērienos, bezalkoholiskajos vīnos un tējas šķidrajos koncentrātos. Šai piedevai tika nolemts piešķirt atļauju, pamatojoties uz Pārtikas zinātniskās komitejas 1990. gadā izstrādāto pozitīvo atzinumu, kuru apstiprināja 1996. gadā. Pārtikas zinātniskās komiteja nevarēja noteikt PDD, jo DMDC ātri sadalās oglekļa dioksīdā un metanolā. PZK 2001. gadā tika lūgta izpētīt, vai ir droši lietot DMDC vīnā. Šajā laikā PZK uzskatīja, ka metanola un citu reakcijas produktu, piemēram, metilkarbamāta, veidošanās, kas ir rezultāts DMDC izmantošanai alkoholisku dzērienu un vīna apstrādē, ir tāda pati kā bezalkoholiskajos dzērienos, un pat liels vīna patēriņš neizraisītu nekādu apdraudējumu saistībā ar metanolu un metilkarbamātu. DMDC lietošana tika pieprasīta, lai novērstu bojāšanos, kas notiek fermentēšanās rezultātā sidra, bumbieru vīna, augļu vīna, vīna ar samazinātu alkohola daudzumu, vīnus saturošu dzērienu un visu citu produktu, uz kuriem attiecas Padomes Regula (EEK) Nr. 1601/91 (7), noslēgtās un nesterilos apstākļos iepildītās pudelēs. Šie papildu lietojumi nav uzskatāmi par tādiem, kas patērētājiem varētu radīt bažas attiecībā uz drošumu. Turklāt DMDC lietošana var palīdzēt samazināt sēra dioksīda iedarbību. Tādēļ ir lietderīgi atļaut DMDC papildu lietošanu sidrā, bumbieru sidrā, augļu vīnā, vīnā ar samazinātu alkohola daudzumu, vīnus saturošos dzērienos un citos produktos, uz kuriem attiecas Padomes Regula (EEK) Nr. 1601/91.

(14)

EFSA novērtēja informāciju par rozmarīna ekstraktu lietošanas drošumu, ja tos izmanto kā antioksidantus pārtikas produktos. Rozmarīna ekstrakti ir iegūti no Rosmarinus officinalis L. un satur dažus savienojumus, kuriem ir antioksidantu iedarbība (galvenokārt fenolskābes, flavonoīdus, diterpenoīdus un triterpēnus). Lai gan EFSA rīcībā nebija pietiekamu toksikoloģisko datu par rozmarīna ekstraktiem, lai varētu skaitliski noteikt PDD, EFSA2008. gada 7. marta atzinumā (8) uzskatīja, ka drošības rezerve ir pietiekami liela, lai secinātu, ka ierosināto lietojumu rezultātā radusies uztura iedarbība un lietotie daudzumi nerada bažas par drošumu. Tādēļ rozmarīna ekstraktus var atļaut, ja to lietošanai ir tehnoloģisks pamatojums. Jāatļauj ierosinātā rozmarīna ekstraktu kā antioksidantu lietošana, un rozmarīna ekstraktiem jāpiešķir numurs E 392.

(15)

Sūkalas ir siera ražošanas blakusprodukts. Daži sūkalu proteīnus saturoši dzērieni ir izstrādāti, lai nodrošinātu uzturu, kura sastāvā ir pietiekoši daudz proteīnu. Lai saglabātu proteīnus suspensijas veidā šādu dzērienu karsēšanas laikā, tajos jābūt lielākam fosfātu daudzumam nekā parastos bezalkoholiskos aromatizētos dzērienos. Fosfātu lietošana jāatļauj sūkalu proteīnos, kuri ir sportistu dzērienu sastāvā.

(16)

Pašlaik bišu vasku (E 901) ir atļauts lietot kā glazētājvielu nelieliem konditorejas izstrādājumiem, kas glazēti ar šokolādi. Šī atļauja neattiecas uz saldējuma vafelēm, kas nav glazētas ar šokolādi. Papildus tam, ka bišu vasku var uzskatīt par šokolādes alternatīvu iepakotām saldējuma vafelēm, vafeļu glazēšana ar bišu vasku var novērst ūdens iekļūšanu vafelēs un nodrošināt to kraukšķīgumu, kā arī pagarināt produkta uzglabāšanas ilgumu, un tādēļ tiek uzskatīta par tehnoloģiski pamatotu. Tādēļ bišu vasks ir jāatļauj kā glazētājviela, lai pilnībā vai daļēji aizstātu šokolādes iekšējo slāni iepakotās vafelēs, kurās iepildīts saldējums.

(17)

EFSA novērtēja informāciju par bišu vaska lietošanas drošumu, izskatot tā papildu lietošanu kā aromatizētāju nesējvielu bezalkoholiskos aromatizētos dzērienos. Lai gan pieejamie dati par bišu vasku nebija pietiekami, lai varētu noteikt PDD, EFSA secināja, ka bišu vaska nelielās toksikoloģiskās iedarbības dēļ pastāvošie bišu vaska lietojumi pārtikā un ierosinātais jaunais lietojums nerada bažas par drošumu. Tādēļ ir lietderīgi atļaut papildus lietot šo bišu vasku kā aromatizētāju nesējvielu bezalkoholiskos aromatizētos dzērienos.

(18)

Pašlaik trietilcitrāts (E 1505) saskaņā ar Direktīvu 95/2/EK ir atļauts kā nesējviela aromatizētājos un sausos olu baltumos visā ES teritorijā. PZK 1990. gadā noteica tā PDD 0-20 mg/kg apmērā. Tika ierosināts paplašināt trietilcitrāta lietošanu kā glazētājvielu pārtikas piedevu tabletēm. Trietilcitrāta lietošana varētu palielināt pārklājuma kārtiņas noturību, aizsargājot tableti pret ārējo vidi, kā arī tā palielina produkta atbrīvošanās ilgumu. Saskaņā ar sliktāko iespējamo scenāriju trietilcitrāta uzņemšana no papildu avotiem ir niecīga (0,25 % no PDD), salīdzinot ar pilnu PDD. Tādēļ ir lietderīgi atļaut trietilcitrāta papildu lietošanu kā glazētājvielu pārtikas piedevu tabletēm ES mērogā.

(19)

EFSA novērtēja informāciju par polivinilspirta (PVA) kā plēves apvalka nekaitīgumu uztura bagātinātājos un 2005. gada 5. decembrī publicēja atzinumu (9). EFSA atzina, ka PVA lietošana tādu uztura bagātinātāju apvalkošanā, kuri ir kapsulu un tablešu veidā, nerada bažas. EFSA uzskata, ka, ņemot vērā paredzamos lietošanas nosacījumus, gaidāma maza PVA potenciālā iedarbība uz cilvēku. Informācija liecina, ka, uzņemot PVA orāli, tas tiek minimāli absorbēts. Ņemot vērā sliktāko iepējamo scenāriju, pamatojoties uz kuru EFSA veica riska novērtējumu, maksimālais lietošanas ierobežojums ir noteikts 18 g/kg. Pateicoties polivinilspirta labajām saķeres īpašībām un plēves stingrībai, paredzams, ka šī jaunā pārtikas piedeva iegūs tehnoloģisku nozīmi kā uztura bagātinātāju plēves apvalks, īpaši tādos gadījumos, kuros vajadzīga aizsardzība pret mitrumu un līdz ar to mitruma aizsargīpašības. Tāpēc ir lietderīgi ES līmenī atļaut šādu lietojumu. Šai jaunajai pārtikas piedevai jāpiešķir E numurs E 1203.

(20)

EFSA novērtēja informāciju par sešu pakāpju polietilēnglikolu (PEG 400, PEG 3000, PEG 3350, PEG 4000, PEG 6000, PEG 8000) kā plēves apvalka lietošanas nekaitīgumu uztura bagātinātāju produktos un 2006. gada 28. novembrī publicēja atzinumu (10). EFSA atzina, ka, ņemot vērā paredzētos lietošanas nosacījumus, šo polietilēnglikola pakāpju kā glazētājvielas lietošana plēves apvalka preparātos, kuri paredzēti uztura bagātinātāju tabletēm un kapsulām, nerada bažas par kaitīgumu. Turklāt EFSA riska novērtējumā ņēma vērā šo PEG papildu iedarbības avotus, lietojot farmaceitiskos produktus, un uzskatīja, ka jau apstiprinātā PEG 6000 kā saldinātāju nesējvielas lietošana, kā arī PEG lietošana materiālos, kas ir saskarē ar pārtiku, var veidot vienīgi nelielu papildu devu. Tāpēc ir lietderīgi ES līmenī atļaut šādu jaunu lietojumu. Turklāt, ņemot vērā ar PEG 6000 kā saldinātāju nesējvielas nelielo uzņemto daudzumu un tā līdzīgo toksikoloģisko iedarbību salīdzinājumā ar citām PEG pakāpēm (sešiem PEG tika noteikta grupas nepārsniedzamā dienas deva (tolerable daily intake (TDI)), ir lietderīgi arī atļaut lietot EFSA novērtētos PEG kā alternatīvas PEG 6000, kuru izmanto kā saldinātāju nesējvielu. Visiem šiem PEG jāpiešķir E numurs E 1521.

(21)

EFSA novērtēja informāciju par kasijas sveķu kā jaunas pārtikas piedevas, kura darbojas kā recinātājs un biezinātājs, lietošanas nekaitīgumu un 2006. gada 26. septembrī publicēja atzinumu (11). EFSA atzina, ka tāda kasijas sveķu lietošana, kā norādīts nosacījumos, neraisa bažas par kaitīgumu. Lai gan EFSA pieejamos toksikoloģiskos datus par kasijas sveķiem uzskatīja par nepietiekamiem, lai atvasinātu PDD, tā neuzskata, ka pieejamie dati būtu pamats bažām. Jo īpaši EFSA uzsvēra ļoti mazo kasijas sveķu uzsūkšanos un to, ka, kasijas sveķus hidrolizējot, tie sadalītos sastāvdaļās, ko pārstrādātu parastajos vielmaiņas ceļos. Kasijas sveķu izmantošanai ir tehnoloģisks pamatojums, ņemot vērā to sinerģisko recināšanas iedarbību, ja tos pievieno citiem parastajiem pārtikas sveķiem. Tāpēc ir lietderīgi ES līmenī atļaut šos lietojumus un piešķirt kasijas sveķiem E numuru E 427.

(22)

EFSA novērtēja neotama kā garšas pastiprinātāja nekaitīgumu un 2007. gada 27. septembrī publicēja atzinumu (12). EFSA secināja, ka nav bažu par neotama kaitīgumu, ņemot vērā ierosināto lietojumu “garšas pastiprinātājs”, un noteica PDD 0-2 mg/kg ķermeņa svara/dienā. Tāpēc ir jāatļauj lietot neotamu kā garšas pastiprinātāju.

(23)

EFSA novērtēja informāciju par L-cisteīna (E 920) lietošanas nekaitīgumu pārtikas produktos, kas paredzēti zīdaiņiem un maziem bērniem.EFSA2006. gada 26. septembra atzinumā (13) secināja, ka tā ierosinātā lietošana apstrādātos labības pārtikas produktos un pārtikas produktos, kas paredzēti zīdaiņiem un maziem bērniem (īpaši cepumos), neraisa bažas par kaitīgumu. Zīdaiņu un mazu bērnu cepumos jābūt atbilstošam sastāvam, tostarp kontrolētam cukura un tauku daudzumam. Tomēr cepumi ar mazu tauku saturu ir ļoti trausli; tas var izraisīt nosmakšanas draudus, kad cepumi bērna mutē sadalās gabalos. L-cisteīns ir paredzēts mīklas uzlabošanai, lai kontrolētu galaprodukta tekstūru. Tāpēc ir lietderīgi ES līmenī atļaut lietot L-cisteīnu zīdaiņu un mazu bērnu cepumos.

(24)

EFSA novērtēja lietošanas nekaitīgumu fermentu preparātam, kura pamatā ir no liellopiem un/vai cūkām iegūts trombīns un fibrinogēns un kuru izmanto kā pārtikas piedevu, kas paredzēta pārtikas atjaunošanai, un 2005. gada 26. aprīļa atzinumā (14) secināja, ka šī fermentu preparāta lietošana neraisa bažas par kaitīgumu, ja tā sagatavošanu veic atbilstoši atzinumam. Tomēr Eiropas Parlaments 2010. gada 19. maija Rezolūcijā par Komisijas priekšlikumu direktīvai, ar ko groza pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 95/2/EK par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas un saldinātāji, uzskatīja, ka minētā fermentu preparāta kā pārtikas piedevas, kas paredzēta pārtikas atjaunošanai, iekļaušana Direktīvas 95/2/EK IV pielikumā nav savienojama ar Regulas (EK) Nr. 1333/2008 mērķi un saturu, jo tas neatbilst Regulas (EK) Nr. 1333/2008 6. panta, jo īpaši 6. panta 1. punkta c) apakšpunkta, vispārējiem kritērijiem.

(25)

Ar Komisijas Lēmumu 2004/374/EK (15) pārtrauca tādu želejas minikapsulu laišanu tirgū un ievešanu, kas satur želeju veidojošas pārtikas piedevas (E 400, E 401, E 402, E 403, E 404, E 405, E 406, E 407, E 407a, E 410, E 412, E 413, E 414, E 415, E 417, E 418), ko iegūst no aļģēm un atsevišķiem sveķiem, jo šie produkti rada nosmakšanas draudus. Direktīva 95/2/EK tika attiecīgi grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/52/EK (16). Tāpēc jāatceļ Komisijas Lēmums 2004/374/EK un tā noteikumi jāiekļauj Direktīvā 95/2/EK.

(26)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, un Eiropas Parlaments un Padome pret tiem nav iebildusi,