10.7.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 176/42

KOMISIJAS DIREKTĪVA Nr. 2010/43/ES

(2010. gada 1. jūlijs),

ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/65/EK attiecībā uz organizatoriskajām prasībām, interešu konfliktiem, profesionālo ētiku, riska pārvaldību un starp depozitāriju un pārvaldības sabiedrību noslēdzamās vienošanās saturu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvu 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (1) un jo īpaši tās 12. panta 3. punktu, 14. panta 2. punktu, 23. panta 6. punktu, 33. panta 6. punktu un 51. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Ar organizatoriskām prasībām, interešu konfliktiem un profesionālo ētiku saistītie noteikumi un terminoloģija pēc iespējas lielākā mērā jāsaskaņo ar standartiem, kas finanšu pakalpojumu jomā ieviesti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvu 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (2), un Komisijas 2006. gada 10. augusta Direktīvu 2006/73/EK, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem (3). Šāda saskaņošana, pienācīgi ņemot vērā kolektīvā portfeļa pārvaldīšanas īpatnības, nodrošinātu vienādu standartu piemērošanu ne tikai dažādos finanšu pakalpojumu sektoros, bet arī visā aktīvu pārvaldīšanas nozarē, kurā dažas dalībvalstis PVKIU pārvaldības sabiedrībām jau piemēro konkrētas Direktīvā 2006/73/EK paredzētas prasības.

(2)	Lai īstenošanas noteikumus varētu pielāgot attiecīgā tirgus un juridiskās sistēmas īpatnībām katrā dalībvalstī, ir lietderīgi šos noteikumus pieņemt direktīvas veidā. Turklāt direktīva nodrošina vislielāko atbilstību ar Direktīvu 2006/73/EK izveidotajam režīmam.

(3)

Lai gan šajā direktīvā izklāstītie principi vispār attiecas uz visām pārvaldības sabiedrībām, tie ir pietiekami elastīgi, lai nodrošinātu, ka to piemērošana un šādas piemērošanas uzraudzība, ko veic kompetentās iestādes, ir samērīga un ņem vērā pārvaldības sabiedrības darbības specifiku, apjomu un sarežģītību un Direktīvas 2009/65/EK piemērošanas jomā ietilpstošo sabiedrību dažādību, un to dažādo PVKIU atšķirīgās iezīmes, kurus var pārvaldīt viena pārvaldības sabiedrība.

(4)

Ciktāl to atļauj valsts tiesību akti, pārvaldības sabiedrībām jābūt iespējai vienoties ar trešām personām par to, ka tās veic dažas pārvaldības sabiedrību darbības. Īstenošanas noteikumi jālasa attiecīgi. Konkrēti, pārvaldības sabiedrībai jāveic uzticamības pārbaude, lai noteiktu, vai, ņemot vērā trešām personām uzticēto funkciju veidu, uzņēmumu, kas veic šīs darbības, var uzskatīt par kvalificētu un spējīgu uzņemties attiecīgās funkcijas. Tas nozīmē, ka trešai personai jāizpilda visas organizatoriskās un ar interešu konfliktu saistītās prasības, kas attiecas uz veicamo darbību. Turklāt pārvaldības sabiedrībai jāpārbauda, vai trešā persona ir veikusi vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu minēto prasību ievērošanu, un faktiski jāuzrauga trešās personas atbilstība šīm prasībām. Ja deleģēto darbību veicējs ir atbildīgs par to noteikumu piemērošanu, kuri attiecas uz deleģētajām darbībām, deleģēto darbību izpildes uzraudzībai jāpiemēro līdzvērtīgas organizatoriskās un ar interešu konfliktu saistītās prasības. Pārvaldības sabiedrībai jābūt iespējai uzticamības pārbaudes procesā ņemt vērā faktu, ka uz trešo personu, kurai darbības deleģētas, bieži attiecas Direktīvas 2004/39/EK prasības.

(5)

Lai nepieļautu, ka pārvaldības sabiedrībām un ieguldījumu sabiedrībām, kuras nav izraudzījušās pārvaldības sabiedrību, piemēro dažādus standartus, ieguldījumu sabiedrībām jāpiemēro tie paši darbības noteikumi un nosacījumi attiecībā uz interešu konfliktiem un riska pārvaldību, kurus piemēro pārvaldības sabiedrībām. Tāpēc labas prakses nolūkos šīs direktīvas noteikumi par administratīvajām procedūrām un iekšējās kontroles mehānismu, ievērojot proporcionalitātes principu, jāpiemēro gan pārvaldības sabiedrībām, gan ieguldījumu sabiedrībām, kuras nav izraudzījušās pārvaldības sabiedrību.

(6)

Saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK pārvaldības sabiedrībām jāizmanto pareizas administratīvās procedūras. Lai izpildītu šo prasību, pārvaldības sabiedrībām jāizveido pareizi dokumentēta organizatoriskā struktūra, kurā skaidri norādīti pienākumi un nodrošināta laba informācijas plūsma starp visām iesaistītajām pusēm. Pārvaldības sabiedrībām jāizveido arī sistēmas, kas aizsargā informāciju un nodrošina uzņēmējdarbības nepārtrauktību, un ir pietiekamas, lai ļautu tām izpildīt savas saistības gadījumos, kad to darbības veic trešās personas.

(7)	Turklāt pārvaldības sabiedrībām jāuztur vajadzīgie resursi jo īpaši tām jānodarbina personāls ar pienākumu izpildei nepieciešamajām prasmēm, zināšanām un pieredzi.

(8)	Attiecībā uz drošām datu apstrādes procedūrām un pienākumu rekonstruēt visus ar PVKIU saistītos darījumus pārvaldības sabiedrībai jāizstrādā kārtība, kas ļauj laikus un pareizi reģistrēt visus darījumus, kuri veikti PVKIU vārdā.

(9)

Viena no galvenajām PVKIU administrācijas jomām ir grāmatvedība. Tāpēc īpaši svarīgi ir nodrošināt, lai grāmatvedības procedūras ir sīki izklāstītas īstenošanas tiesību aktos. Tālab šajā direktīvā jāuztur spēkā principi, ka visus PVKIU vai tā ieguldījumu apakšstruktūru aktīvus un saistības var tieši identificēt un ka tiem jāiekārto atsevišķi konti. Turklāt, ja pastāv dažādas akciju klases, piemēram, atkarībā no pārvaldīšanas maksas apjoma, jānodrošina iespēja dažādo klašu aktīvu neto vērtību iegūt tieši no grāmatvedības dokumentiem.

(10)

Lai izveidotu piemērotus iekšējās kontroles mehānismus atbilstīgi Direktīvas 2009/65/EK prasībām, svarīga nozīme ir skaidrai augstākās vadības un uzraudzības funkcijas atbildības sadalei. Tas nozīmē, ka augstākajai vadībai jābūt atbildīgai par vispārējās ieguldījumu politikas īstenošanu, kā noteikts Komisijas 2010. gada 1. jūlija Regulā (ES) Nr. 583/2010, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/65/EK attiecībā uz ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju un nosacījumiem, kuri jāievēro, nodrošinot ieguldītājiem pamatinformāciju vai prospektu pastāvīgā informācijas nesējā, kas nav papīrs, vai tīmekļa vietnē (4). Augstākajai vadībai jābūt atbildīgai arī par ieguldījumu stratēģijām, kas satur vispārējas norādes par PVKIU aktīvu stratēģisko sadalījumu, un ieguldījumu metodēm, kuras vajadzīgas, lai pienācīgi un efektīvi īstenotu ieguldījumu politiku. Turklāt skaidram atbildības sadalījumam jāgarantē pienācīga kontrole, lai nodrošinātu to, ka PVKIU aktīvus iegulda atbilstīgi fonda nolikumam vai dibināšanas dokumentiem un piemērojamajām tiesību normām un ka tiek ievēroti katra PVKIU riska ierobežojumi. Atbildība jāsadala atbilstīgi augstākās vadības un uzraudzības funkcijas veicēju lomai un pienākumiem saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem un korporatīvās vadības kodeksiem. Augstākajā vadībā var darboties vairāki vai visi valdes locekļi.

(11)

Lai nodrošinātu to, ka pārvaldības sabiedrībai ir atbilstošs kontroles mehānisms, ir jāparedz pastāvīga atbilstības funkcija un iekšējās revīzijas funkcija. Atbilstības funkcija jāizveido tā, lai nekavējoties varētu konstatēt risku, ka pārvaldības sabiedrība varētu neizpildīt Direktīvā 2009/65/EK paredzētās saistības. Revīzijas funkcijas mērķim jābūt pārbaudīt un novērtēt dažādās kontroles procedūras un administratīvo kārtību, ko ieviesusi pārvaldības sabiedrība.

(12)

Pārvaldības sabiedrībām ir jādod zināma rīcības brīvība to riska pārvaldības organizācijas strukturēšanā. Ja prasība izveidot atsevišķu riska pārvaldības funkciju ir nepiemērota vai nesamērīga, pārvaldības sabiedrībai tomēr jāspēj parādīt, ka ir ieviesti īpaši pasākumi aizsardzībai pret interešu konfliktiem, kuri nodrošina neatkarīgu riska pārvaldību.

(13)

Direktīvā 2009/65/EK pārvaldības sabiedrībām ir noteikts pienākums ieviest noteikumus par darbinieku personīgajiem darījumiem. Saskaņā ar Direktīvu 2006/73/EK pārvaldības sabiedrībām jānovērš iespēja tiem darbiniekiem, kuriem ir iespējams interešu konflikts vai kuriem ir piekļuve iekšējai informācijai Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīvas 2003/6/EK par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu) (5) nozīmē, iesaistīties personīgos darījumos, ļaunprātīgi izmantojot profesionālās darbības ietvaros iegūtu informāciju.

(14)

Direktīvā 2009/65/EK paredzēts, ka pārvaldības sabiedrībām jānodrošina, lai katru ar PVKIU saistīto portfeļa darījumu varētu rekonstruēt pēc tā izcelsmes, iesaistītajām pusēm, specifikas, izpildes laika un vietas. Tāpēc šajā direktīvā jānosaka prasības portfeļa darījumu un parakstīšanās un izpirkšanas [atpakaļpirkšanas] uzdevumu reģistrēšanai.

(15)

Direktīvā 2009/65/EK PVKIU pārvaldības sabiedrībām ir noteikts pienākums ieviest atbilstošus mehānismus, lai neizbēgamu interešu konfliktu gadījumā nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret PVKIU. Tādēļ pārvaldības sabiedrībām jānodrošina, ka par šādiem gadījumiem nekavējoties informē pārvaldības sabiedrības augstāko vadību vai citu kompetentu iekšējo struktūrvienību, lai tās varētu pieņemt ikvienu vajadzīgo lēmumu, ar kuriem nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret PVKIU un tā sertifikātu turētājiem.

(16)

Jāpieprasa, lai pārvaldības sabiedrības pieņemtu, piemērotu un uzturētu efektīvu un piemērotu stratēģiju, kā izmantojamas ar to pārvaldīto PVKIU turētajiem finanšu instrumentiem saistītās balsstiesības, lai nodrošinātu, ka šīs balsstiesības izmanto tikai un vienīgi PVKIU labā. Informācijai saistībā ar šo stratēģiju un tās piemērošanu ieguldītājiem ir jābūt brīvi pieejamai, arī tīmekļa vietnē. Attiecīgā gadījumā lēmumu par balsstiesību neizmantošanu konkrētos gadījumos varētu uzskatīt par pieņemtu tikai un vienīgi PVKIU interesēs atkarībā no tā ieguldījumu stratēģijas. Tomēr nevajadzētu izslēgt iespēju ieguldījumu sabiedrībai balsot pašai vai dot tās pārvaldības sabiedrībai konkrētus balsošanas norādījumus.

(17)

Pienākums informēt pārvaldības sabiedrības augstāko vadību vai citu kompetentu iekšējo struktūrvienību, lai ļautu tām pieņemt vajadzīgos lēmumus, nedrīkstētu ierobežot pārvaldības sabiedrību un PVKIU pienākumu, piemēram, to periodiskajos pārskatos, informēt par situācijām, kad interešu konfliktu pārvaldībai izveidotā organizatoriskā vai administratīvā kārtība nav bijusi pietiekama, lai ar pietiekamu pārliecību nodrošinātu, ka klientu interešu kaitējuma risks būs novērsts. Šādos pārskatos jāpaskaidro un jāpamato pārvaldības sabiedrības pieņemtais lēmums – pat tad, ja ir pieņemts lēmums neveikt nekādu darbību, ņemot vērā iekšējās procedūras, kas pieņemtas interešu konfliktu identificēšanai, novēršanai un pārvaldībai.

(18)

Direktīvā 2009/65/EK pārvaldības sabiedrībām ir uzlikts pienākums rīkoties, ievērojot pārvaldīto PVKIU un tirgus vienotības intereses. Tāda rīcība kā izdevīga laika izvēle tirgū (market timing) vai vēlā tirdzniecība (late trading) varētu radīt kaitējumu sertifikātu turētājiem un apdraudēt tirgus darbību. Tāpēc pārvaldības sabiedrībām jāievieš piemērotas procedūras, lai novērstu nelikumīgu rīcību. Turklāt, ņemot vērā PVKIU ieguldījumu mērķus un politiku, pārvaldības sabiedrībām jāievieš piemērotas procedūras aizsardzībai pret nesamērīgām maksām un tādām darbībām kā pārmērīga tirdzniecība (excessive trading).

(19)

Turklāt pārvaldības sabiedrībām jārīkojas PVKIU interesēs, kad tās tieši izpilda uzdevumus veikt darījumus pārvaldīto PVKIU vārdā vai nodod šo uzdevumu izpildi trešām personām. Izpildot uzdevumus PVKIU vārdā, pārvaldības sabiedrībām jāveic visi pamatotie pasākumi, lai pastāvīgi iegūtu vislabāko iespējamo rezultātu PVKIU, ņemot vērā darījuma cenu, izmaksas, izpildes ātrumu, izpildes un norēķinu iespējamību, uzdevuma apjomu un specifiku vai jebkādus citus apsvērumus attiecībā uz uzdevuma izpildi.

(20)	Lai nodrošinātu, ka pārvaldības sabiedrības darbojas pietiekami prasmīgi, rūpīgi un uzcītīgi, ievērojot pārvaldīto PVKIU intereses, kā noteikts Direktīvā 2009/65/EK, ir jāparedz uzdevumu izpildes noteikumi.

(21)

Nedrīkstētu atļaut, ka pārvaldības sabiedrība var saņemt vai maksāt konkrētas maksas, komisijas maksas vai citus nemonetārus labumus, jo tas var ietekmēt Direktīvā 2009/65/EK noteikto prasību ievērošanu, proti, ka pārvaldības sabiedrība savā darbībā rīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli, ievērojot PVKIU intereses. Tāpēc jāizstrādā skaidri noteikumi, kuros precizēts, kad maksas, komisijas maksas un nemonetārie labumi netiek uzskatīti par šo principu pārkāpumu.

(22)

Pārvaldības sabiedrības veiktās pārrobežu darbības rada jaunus problēmjautājumus pārvaldības sabiedrības un PVKIU depozitārija attiecībās. Lai nodrošinātu vajadzīgo juridisko noteiktību, šajā direktīvā jānorāda galvenie starp PVKIU depozitāriju un pārvaldības sabiedrību noslēdzamās vienošanās satura elementi, ja pārvaldības sabiedrība ir izveidota citā dalībvalstī, kas nav PVKIU piederības dalībvalsts. Ņemot vērā vajadzību nodrošināt, ka šī vienošanās pienācīgi kalpo tās paredzētajam nolūkam, jāparedz tiesību normu kolīzijas noteikumi, ar kuriem atkāpjas no 3. un 4. panta Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Regulā (EK) Nr. 593/2008 par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I) (6), paredzot, ka tiesību akti, ko piemēro šim vienošanās tekstam, ir PVKIU piederības dalībvalsts tiesību akti.

(23)

Direktīvā 2009/65/EK ir noteikts pienākums noteikt kritērijus pārvaldības sabiedrības riska pārvaldības procesa piemērotības novērtēšanai. Šādi kritēriji jo īpaši attiecas uz piemērotas un dokumentētas riska pārvaldības politikas izveidi, kas jāizmanto pārvaldības sabiedrībām. Šai politikai jānodrošina pārvaldības sabiedrībām iespēja novērtēt, ar kādiem riskiem ir saistītas to pārvaldītajos portfeļos iekļautās pozīcijas un cik lielā mērā šie individuālie riski ietekmē portfeļa kopējo riska profilu. Riska pārvaldības politikai jābūt atbilstošai un samērīgai ar pārvaldības sabiedrības darījumu un tās pārvaldīto PVKIU specifiku, apjomu un sarežģītību.

(24)

Viens no kritērijiem riska pārvaldības procesa atbilstības novērtēšanā ir pārvaldības sabiedrību īstenotās riska pārvaldības politikas periodisks novērtējums, uzraudzība un pārskatīšana. Šis kritērijs aptver arī to pasākumu efektivitātes pārskatīšanu, kas veikti, lai novērstu visus trūkumus riska pārvaldības procesā.

(25)

Lai katrā laikā novērtētu riskus, kam ir pakļauti vai varētu tikt pakļauti pārvaldītie PVKIU, pārvaldības sabiedrībām jāpieņem samērīgas un efektīvas riska mērīšanas metodes, kas ir būtisks riska pārvaldības procesu atbilstības novērtēšanas kritēriju elements. Šīs prasības pamatojas uz kopīgu praksi, par ko vienojušās dalībvalstu kompetentās iestādes. Tās ietver gan kvantitatīvus mērījumus (attiecībā uz kvantificējamiem riskiem), gan kvalitatīvas metodes. Elektroniskās datu apstrādes sistēmām un instrumentiem, ko izmanto kvantitatīvo mērījumu iegūšanai, jābūt saistītiem savā starpā vai ar tirdzniecībā un uzskaitē izmantotajām programmām. Riska mērīšanas metodēm jānodrošina iespēja pienācīgi izmērīt riskus laikā, kad tirgū ir nopietni sarežģījumi, un tās vajadzības gadījumā jāpārskata sertifikātu turētāju interesēs. Turklāt tām jānodrošina iespēja pienācīgi novērtēt attiecīgo risku koncentrāciju un mijiedarbību portfeļa līmenī.

(26)

Funkcionējošas riska pārvaldības sistēmas mērķis ir panākt, lai pārvaldības sabiedrības ievērotu Direktīvā 2009/65/EK noteiktos ieguldījumu ierobežojumus, piemēram, vispārējo riska darījumu ierobežojumu un darījumu partnera riska ierobežojumu. Tāpēc jānosaka kritēriji tam, kā aprēķināms vispārējais risks un darījumu partnera risks.

(27)

Nosakot šādus kritērijus, jānodrošina, lai šajā direktīvā tiktu precizēts, kā var aprēķināt vispārējo risku, arī izmantojot saistību pieeju, riskam pakļautās vērtības pieeju vai attīstītās riska mērīšanas metodes. Turklāt jāparedz tās metodikas galvenie elementi, saskaņā ar kuru pārvaldības sabiedrībai jāaprēķina darījuma partnera risks. Piemērojot šos noteikumus, jāņem vērā apstākļi, kādos šīs metodikas lieto, tostarp principi, kas jāpiemēro šādiem nodrošinājuma pasākumiem, lai samazinātu PVKIU pakļautību darījumu partnera riskam, kā arī riska ierobežošanas un savstarpējā ieskaita kārtība, kādu kompetentās iestādes izstrādājušas, darbojoties Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejā.

(28)

Saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK pārvaldības sabiedrībām ir pienākums izmantot atvasinātu ārpusbiržas instrumentu vērtības precīza un neatkarīga novērtējuma procesu. Tāpēc šajā direktīvā ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par šo procesu saskaņā ar Komisijas 2007. gada 19. marta Direktīvu 2007/16/EK, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU), paskaidrojot atsevišķas definīcijas (7). Pārvaldības sabiedrībām labas prakses nolūkā šīs prasības jāpiemēro tiem instrumentiem, kas PVKIU pakļauj tādiem vērtēšanas riskiem, kuri līdzvērtīgi riskiem, kuri izriet no atvasinātiem ārpusbiržas instrumentiem, piemēram, riski, kas saistīti ar produktu nelikviditāti un/vai atmaksāšanās mehānisma sarežģītību. Tāpēc pārvaldības sabiedrībām jāpieņem tāda kārtība un procedūras, kas atbilst 44. panta prasībām par tādu mazāk likvīdu vai kompleksu pārvedamo vērtspapīru un naudas tirgus instrumentu vērtēšanu, kam jāpiemēro uz vērtēšanas modeļiem balstītas metodes.

(29)

Direktīvā 2009/65/EK pārvaldības sabiedrībai noteikts pienākums sniegt attiecīgajām kompetentajām iestādēm informāciju par to atvasināto instrumentu veidiem, kuros PVKIU ir ieguldīts, izrietošajiem bāzes riskiem, piemērojamajiem kvantitatīvajiem ierobežojumiem un metodēm, kas izvēlētas ar šiem darījumiem saistīto risku novērtēšanai. Jāprecizē šīs informācijas saturs un procedūra, kas pārvaldības sabiedrībai jāizmanto, pildot šo pienākumu.

(30)	Par tehniskiem jautājumiem notika apspriešanās ar Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteju, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (8).

(31)	Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Vērtspapīru komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Šajā direktīvā paredz Direktīvas 2009/65/EK īstenošanas noteikumus:

1)	ar kuriem precizē procedūras un kārtību, kā minēts 12. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunktā, un struktūru un organizatoriskās prasības interešu konfliktu mazināšanai, kā minēts 12. panta 1. punkta otrās daļas b) apakšpunktā;

kuros nosaka kritērijus godīgai un taisnīgai rīcībai un pietiekami prasmīgai, rūpīgai un uzcītīgai darbībai PVKIU interesēs un kritērijus interešu konfliktu veidu noteikšanai, precizē principus, kas jāievēro, lai nodrošinātu resursu efektīvu izmantošanu, norāda pasākumus, kuri jāveic, lai identificētu, novērstu, pārvaldītu vai atklātu interešu konfliktus, kā minēts 14. panta 1. un 2. punktā;

3)	attiecībā uz informāciju, kas saskaņā ar 23. panta 5. punktu un 33. panta 5. punktu jāiekļauj starp depozitāriju un pārvaldības sabiedrību noslēdzamās vienošanās tekstā, un

attiecībā uz 51. panta 1. punktā minēto riska pārvaldības procesu, jo īpaši paredz kritērijus, ar kuru palīdzību novērtē pārvaldības sabiedrības izmantotā riska pārvaldības procesa piemērotību un riska pārvaldības politiku un procesus, kā arī riska mērīšanas un pārvaldības kārtību, procesus un metodes saistībā ar šādiem kritērijiem.

2. pants

Darbības joma

1. Šo direktīvu piemēro pārvaldības sabiedrībām, kas veic pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma (PVKIU) pārvaldīšanu, kā minēts Direktīvas 2009/65/EK 6. panta 2. punktā.

Šīs direktīvas V nodaļu piemēro arī depozitārijiem, kas pilda savas funkcijas saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK IV nodaļas un V nodaļas 3. iedaļas noteikumiem.

2. Šīs nodaļas, II nodaļas 12. panta un III, IV un VI nodaļas noteikumus mutatis mutandis piemēro ieguldījumu sabiedrībām, kuras nav izraudzījušās pārvaldības sabiedrību, kas pilnvarota saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK.

Šādos gadījumos terminu “pārvaldības sabiedrība” saprot kā “ieguldījumu sabiedrība”.

3. pants

Definīcijas

Papildus Direktīvā 2009/65/EK izklāstītajām definīcijām šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1)	“klients” ir jebkura fiziska vai juridiska persona vai jebkurš cits uzņēmums, tostarp PVKIU, kuram pārvaldības sabiedrība sniedz kolektīvā portfeļa pārvaldīšanas pakalpojumu vai pakalpojumus saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 6. panta 3. punktu;

2)	“sertifikātu turētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas tur vienu vai vairākus PVKIU sertifikātus;

“attiecīgā persona” saistībā ar pārvaldības sabiedrību ir:

a)	pārvaldības sabiedrības direktors, partneris vai tiem pielīdzināma persona, vai vadītājs;

b)	pārvaldības sabiedrības darbinieks, kā arī ikviena cita fiziska persona, kuras pakalpojumi ir pārvaldības sabiedrības rīcībā un kontrolē un kura ir iesaistīta kolektīvā portfeļa pārvaldīšanā, ko veic pārvaldības sabiedrība;

c)	fiziska persona, kura saskaņā ar vienošanos par uzdevumu deleģēšanu trešām personām ir tieši iesaistīta pakalpojumu sniegšanā pārvaldības sabiedrībai, lai pārvaldības sabiedrība varētu sniegt kolektīvā portfeļa pārvaldīšanas pakalpojumus;

4)	“augstākā vadība” ir persona vai personas, kas efektīvi vada pārvaldības sabiedrības darbu saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu;

5)	“valde” ir pārvaldības sabiedrības valde;

“uzraudzības funkcija” ir attiecīgās personas vai struktūra/struktūras, kas ir atbildīgas par augstākās vadības uzraudzību un par to, lai tiktu novērtēta un regulāri pārskatīta riska pārvaldības procesa un Direktīvā 2009/65/EK noteikto saistību izpildes vajadzībām izstrādātās politikas, kārtības un procedūru atbilstība un efektivitāte;

7)	“darījumu partnera risks” ir risks, ka PVKIU cietīs zaudējumu tāpēc, ka darījuma partneris var neizpildīt savas saistības pirms darījuma naudas plūsmas galīgā norēķina;

8)	“likviditātes risks” ir risks, ka kādu PVKIU portfeļa pozīciju pietiekami īsā laikposmā nevar pārdot, likvidēt vai slēgt ar ierobežotām izmaksām un tādējādi ir ierobežotas PVKIU spējas katrā laikā izpildīt Direktīvas 2009/65/EK 84. panta 1. punkta prasības;

9)	“tirgus risks” ir PVKIU zaudējuma risks, kas rodas no PVKIU portfeļa pozīciju tirgus vērtības svārstībām, kas saistītas ar pārmaiņām tirgus mainīgajos lielumos, piemēram, procentu likmēs, ārvalstu valūtas kursā, akciju un preču cenās vai emitenta kredītspējā;

10)

“operacionālais risks” ir PVKIU zaudējuma risks, kas rodas no neatbilstīgiem iekšējiem procesiem un pārvaldības sabiedrības darbinieku un sistēmu kļūmēm vai no ārējiem notikumiem un ietver juridisku un ar dokumentāciju saistītu risku, kā arī risku, kas izriet no PVKIU vārdā veiktām tirdzniecības, norēķinu un vērtēšanas procedūrām.

Pirmās daļas 5. punktā definētais termins “valde” neietver uzraudzības padomi gadījumos, kad pārvaldības sabiedrībai ir duāla struktūra, kas sastāv no valdes un uzraudzības padomes.

II NODAĻA

ADMINISTRATĪVĀS PROCEDŪRAS UN KONTROLES MEHĀNISMS

(Direktīvas 2009/65/EK 12. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 14. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

1. IEDAĻA

Vispārējie principi

4. pants

Vispārējās prasības attiecībā uz procedūrām un organizāciju

1. Dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības izpildītu šādas prasības:

a)	izveidot, īstenot un uzturēt lēmumu pieņemšanas procedūras un organizatorisko struktūru, kas skaidri un dokumentētā veidā nosaka pārskatu sniegšanas kārtību un sadala funkcijas un pienākumus;

b)	nodrošināt, ka to attiecīgās personas ir informētas par procedūrām, kuras jāievēro, lai pienācīgi izpildītu savus pienākumus;

c)	izveidot, īstenot un uzturēt atbilstošus iekšējās kontroles mehānismus, kas paredzēti, lai visos pārvaldības sabiedrības līmeņos nodrošinātu lēmumu un procedūru ievērošanu;

d)	izveidot, īstenot un uzturēt efektīvu iekšējo pārskatu sniegšanas un informēšanas sistēmu visos pārvaldības sabiedrības līmeņos, kā arī faktisku informācijas plūsmu ar ikvienu iesaistīto trešo personu;

e)	uzturēt atbilstošu un sakārtotu lietvedību par darījumiem un iekšējo organizāciju.

Dalībvalstis nodrošina, ka pārvaldības sabiedrības ņem vērā pārvaldības sabiedrības darījumu specifiku, apjomu un sarežģītību, kā arī šo darījumu laikā sniegto pakalpojumu un veikto darbību specifiku un klāstu.

2. Dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības izveidotu, īstenotu un uzturētu sistēmas un procedūras, kas ir piemērotas, lai garantētu informācijas drošību, integritāti un konfidencialitāti, ņemot vērā attiecīgās informācijas specifiku.

3. Dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības izveidotu, īstenotu un uzturētu atbilstošu darbības nepārtrauktības politiku, kuras mērķis ir nodrošināt svarīgu datu un funkciju saglabāšanu un pakalpojumu un darbību uzturēšanu gadījumā, ja tās sistēmās un procedūrās rodas pārtraukumi, vai – ja tas nav iespējams – iespēju laikus atjaunot šādus datus un funkcijas un laikus atsākt pakalpojumus un darbības.

4. Dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības izveidotu, īstenotu un uzturētu grāmatvedības politiku un procedūras, kas tām nodrošina iespēju pēc kompetentās iestādes pieprasījuma laikus iesniegt kompetentajai iestādei finanšu pārskatus, kas sniedz pareizu un patiesu priekšstatu par tās finansiālo stāvokli un atbilst visiem piemērojamajiem grāmatvedības standartiem un noteikumiem.

5. Dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības uzraudzītu un regulāri novērtētu saskaņā ar 1. līdz 4. punktu izveidoto sistēmu, iekšējās kontroles mehānismu un kārtības atbilstību un efektivitāti un veiktu atbilstošus pasākumus trūkumu novēršanai.

5. pants

Resursi

1. Dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības nodarbinātu personālu ar tādām prasmēm, zināšanām un kompetenci, kas vajadzīga tam uzticēto pienākumu izpildē.

2. Dalībvalstis pārliecinās, ka pārvaldības sabiedrības uztur vajadzīgos resursus un kompetenci, lai efektīvi uzraudzītu darbības, ko trešās personas veic, pamatojoties uz vienošanos ar pārvaldības sabiedrību, jo īpaši attiecībā uz tā riska pārvaldību, kas saistīts ar šādu vienošanos.

3. Dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības nodrošinātu to, ka attiecīgajām personām uzdotā vairāku funkciju izpilde netraucē un nevar traucēt šīm personām ikvienu funkciju izpildīt pareizi, godīgi un profesionāli.

4. Dalībvalstis pārliecinās, ka 1., 2. un 3. punktā minētajos nolūkos pārvaldības sabiedrības ņem vērā pārvaldības sabiedrības darījumu specifiku, apjomu un sarežģītību, kā arī šo darījumu laikā sniegto pakalpojumu un veikto darbību specifiku un klāstu.

2. IEDAĻA

Administratīvās un grāmatvedības procedūras

6. pants

Sūdzību izskatīšana

1. Dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības izveidotu, īstenotu un uzturētu efektīvas un pārredzamas procedūras no ieguldītājiem saņemto sūdzību saprātīgai un laicīgai izskatīšanai.

2. Dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības nodrošinātu to, ka tiek reģistrētas visas sūdzības un pasākumi, kas veikti, lai atrisinātu situāciju.

3. Ieguldītāji sūdzības iesniedz bez maksas. Informāciju par 1. punktā minētajām procedūrām ieguldītājiem dara pieejamu bez maksas.

7. pants

Elektroniskā datu apstrāde

1. Dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības veiktu attiecīgus pasākumus piemērotas elektroniskās sistēmas ieviešanai, kas nodrošina iespēju laikus un precīzi reģistrēt visus portfeļa darījumus vai parakstīšanās un atpakaļpirkšanas uzdevumus, lai panāktu 14. un 15. panta ievērošanu.

2. Dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības attiecīgi nodrošinātu augsta līmeņa aizsardzību elektroniskās datu apstrādes laikā, kā arī reģistrētās informācijas integritāti un konfidencialitāti.

8. pants

Grāmatvedības procedūras

1. Lai garantētu sertifikātu turētāju aizsardzību, dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības nodrošinātu grāmatvedības politikas un procedūru izmantošanu, kā minēts 4. panta 4. punktā.

PVKIU grāmatvedību kārto tā, lai jebkurā laikā varētu tieši identificēt visus PVKIU aktīvus un saistības.

Ja PVKIU ir dažādas ieguldījumu apakšstruktūras, šīm ieguldījumu apakšstruktūrām iekārto atsevišķus kontus.

2. Lai nodrošinātu to, ka katra PVKIU aktīvu neto vērtību var precīzi aprēķināt, pamatojoties uz grāmatvedības dokumentiem, un ka parakstīšanās un atpakaļpirkšanas uzdevumus var pienācīgi izpildīt atbilstīgi attiecīgajai aktīvu neto vērtībai, dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības izveidotu, īstenotu un uzturētu grāmatvedības politiku un procedūras saskaņā ar PVKIU piederības dalībvalsts grāmatvedības noteikumiem.

3. Dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības izveidotu atbilstošas procedūras, ar kurām nodrošina PVKIU aktīvu un saistību pareizu un precīzu vērtēšanu atbilstīgi piemērojamajiem noteikumiem, kas minēti Direktīvas 2009/65/EK 85. pantā.

3. IEDAĻA

Iekšējās kontroles mehānismi

9. pants

Augstākās vadības un uzraudzības funkcijas nodrošināta kontrole

1. Dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības, nosakot iekšējās funkcijas, nodrošinātu, ka augstākā vadība un attiecīgā gadījumā uzraudzības funkcijas veicēji ir atbildīgi par to, ka pārvaldības sabiedrība ievēro Direktīvas 2009/65/EK prasības.

2. Pārvaldības sabiedrība nodrošina, ka tās augstākā vadība:

a)	ir atbildīga par katra pārvaldītā PVKIU vispārējās ieguldījumu stratēģijas īstenošanu, kura izklāstīta attiecīgi prospektā, fonda nolikumā vai ieguldījumu sabiedrības dibināšanas dokumentos;

b)	pārrauga katra pārvaldītā PVKIU ieguldījumu stratēģijas apstiprināšanu;

c)	ir atbildīga par to, lai pārvaldības sabiedrībai būtu pastāvīga un efektīva atbilstības funkcija, kā minēts 10. pantā, arī tad, ja šo funkciju veic trešās personas;

d)	periodiski pārliecinās un pārbauda, ka tiek pareizi un efektīvi īstenota un ievērota katra pārvaldītā PVKIU vispārējā ieguldījumu politika, ieguldījumu stratēģijas un riska ierobežojumi, arī tad, ja riska pārvaldības funkciju veic trešās personas;

e)	periodiski apstiprina un pārskata to, cik piemērotas ir katra pārvaldītā PVKIU iekšējās procedūras ieguldījumu lēmumu pieņemšanai, lai nodrošinātu šādu lēmumu atbilstību apstiprinātajām ieguldījumu stratēģijām;

f)	periodiski apstiprina un pārskata riska pārvaldības politiku un šīs politikas īstenošanas kārtību, procesus un metodes, kā minēts 38. pantā, tostarp katra pārvaldītā PVKIU riska ierobežojumu sistēmu.

3. Turklāt pārvaldības sabiedrība nodrošina, ka tās augstākā vadība un attiecīgā gadījumā uzraudzības funkcijas veicēji:

a)	novērtē un periodiski pārskata tās politikas, kārtības un procedūru efektivitāti, kas ieviestas, lai izpildītu Direktīvā 2009/65/EK noteiktās saistības;

b)	veic atbilstīgus pasākumus visu trūkumu novēršanai.

4. Dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības nodrošinātu, ka to augstākā vadība regulāri un vismaz reizi gadā saņem rakstiskus pārskatus par atbilstības, iekšējās revīzijas un riska pārvaldības jautājumiem, kuros jo īpaši norādīts, vai ir veikti atbilstoši pasākumi atklāto trūkumu novēršanai.

5. Dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības nodrošinātu, ka to augstākā vadība regulāri saņem pārskatus par ieguldījumu stratēģiju īstenošanu un par iekšējām procedūrām ieguldījumu lēmumu pieņemšanai, kā minēts 2. punkta b) līdz e) apakšpunktā.

6. Dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības nodrošinātu, ka uzraudzības funkcija, ja tāda ir, regulāri saņem rakstiskus pārskatus par 4. punktā minētajiem jautājumiem.

10. pants

Pastāvīga atbilstības funkcija

1. Dalībvalstis nodrošina, ka pārvaldības sabiedrības izveido, īsteno un uztur atbilstīgu politiku un procedūras, kas paredzētas, lai atklātu risku, ka pārvaldības sabiedrība var neizpildīt Direktīvā 2009/65/EK paredzētos pienākumus, kā arī ar to saistītos riskus, un izstrādā piemērotus pasākumus un procedūras, lai mazinātu šādus riskus un ļautu kompetentajām iestādēm efektīvi īstenot savas pilnvaras saskaņā ar minēto direktīvu.

Dalībvalstis nodrošina, ka pārvaldības sabiedrības ņem vērā sabiedrības darījumu specifiku, apjomu un sarežģītību, kā arī šo darījumu laikā sniegto pakalpojumu un veikto darbību specifiku un klāstu.

2. Dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības izveidotu un uzturētu pastāvīgu un efektīvu atbilstības funkciju, kura ir neatkarīga un kuras veicējiem ir šādi pienākumi:

a)	uzraudzīt un regulāri novērtēt, cik atbilstoši un efektīvi ir pasākumi, politika un procedūras, kas izveidotas saskaņā ar 1. punktu, un darbības, ar kurām novērš trūkumus pārvaldības sabiedrības pienākumu izpildē;

b)	dot padomus un palīdzēt attiecīgajām personām, kuras ir atbildīgas par pakalpojumu un darbību veikšanu, lai nodrošinātu pārvaldības sabiedrības atbilstību Direktīvas 2009/65/EK prasībām.

3. Lai 2. punktā minētās atbilstības funkcijas veicēji varētu veikt savus pienākumus pareizi un neatkarīgi, pārvaldības sabiedrības nodrošina šādu nosacījumu ievērošanu:

a)	atbilstības funkcijas veicējiem ir jābūt vajadzīgajām pilnvarām, resursiem, kompetencei un piekļuvei visai būtiskajai informācijai;

b)	jāieceļ atbilstības amatpersona, kas ir atbildīga par atbilstības funkciju un to, lai augstākā vadība regulāri un vismaz reizi gadā saņemtu pārskatus par atbilstības jautājumiem, kuros īpaši norādīts, vai ir veikti atbilstoši pasākumi atklāto trūkumu novēršanai;

c)	attiecīgās personas, kas veic atbilstības funkciju, nedrīkst būt iesaistītas to pakalpojumu un darbību izpildē, ko tās uzrauga;

d)	atalgojuma noteikšanas metode attiecīgajām personām, kuras veic atbilstības funkciju, nedrīkst ietekmēt to objektivitāti un pieļaut šādu iespēju.

Tomēr pārvaldības sabiedrībai neprasa nodrošināt atbilstību pirmās daļas c) vai d) apakšpunktam, ja tā spēj pierādīt, ka, ņemot vērā tās darījumu specifiku, apjomu un sarežģītību un pakalpojumu un darbību specifiku un klāstu, minētā prasība nav samērīga un ka pārvaldības sabiedrības atbilstības funkcija turpina efektīvi darboties.

11. pants

Pastāvīga iekšējās revīzijas funkcija

1. Dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības – attiecīgā gadījumā un proporcionāli to darbības specifikai, apjomam un sarežģītībai un šīs darbības laikā veikto kolektīvā portfeļa pārvaldīšanas darbību specifikai un klāstam – izveidotu un uzturētu iekšējās revīzijas funkciju, kas ir nodalīta un neatkarīga no citām pārvaldības sabiedrības funkcijām un darbībām.

2. Šā panta 1. punktā minētās iekšējās revīzijas funkcijas veicējiem ir šādi pienākumi:

a)	izveidot, īstenot un uzturēt revīziju plānu, lai pārbaudītu un novērtētu pārvaldības sabiedrības sistēmu, iekšējās kontroles mehānismu un kārtības atbilstību un efektivitāti;

b)	sniegt ieteikumus, pamatojoties uz tā darba rezultātiem, kas veikts saskaņā ar a) apakšpunktu;

c)	pārbaudīt b) apakšpunktā minēto ieteikumu izpildi;

d)	ziņot par iekšējās revīzijas jautājumiem saskaņā ar 9. panta 4. punktu.

12. pants

Pastāvīga riska pārvaldības funkcija

1. Dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības izveidotu un uzturētu pastāvīgu riska pārvaldības funkciju.

2. Šā panta 1. punktā minētā riska pārvaldības funkcija ir hierarhiski un funkcionāli neatkarīga no darbības struktūrvienībām.

Tomēr dalībvalstis var atļaut pārvaldības sabiedrībām atkāpties no šā pienākuma, ja šāda atkāpe ir piemērota un samērīga, ņemot vērā pārvaldības sabiedrības darījumu un tās pārvaldīto PVKIU specifiku, apjomu un sarežģītību.

Pārvaldības sabiedrībai jāspēj pierādīt, ka ir pieņemti atbilstoši pasākumi aizsardzībai pret interešu konfliktiem, lai būtu iespējams veikt neatkarīgu riska pārvaldību, un ka tās riska pārvaldības process atbilst Direktīvas 2009/65/EK 51. panta prasībām.

3. Pastāvīgas riska pārvaldības funkcijas veicēji:

a)	īsteno riska pārvaldības politiku un procedūras;

b)	nodrošina atbilstību PVKIU riska ierobežojumu sistēmai, tostarp likumā noteiktajiem vispārējā riska darījumu un darījumu partnera riska ierobežojumiem saskaņā ar 41., 42. un 43. pantu;

c)	sniedz valdei ieteikumus attiecībā uz katra pārvaldītā PVKIU riska profila noteikšanu;

regulāri informē valdi un uzraudzības funkciju, ja tāda ir, par:

i)	katra pārvaldītā PVKIU radītā pašreizējā riska līmeņa atbilstību attiecīgā PVKIU paredzētajam riska profilam;

ii)	katra pārvaldītā PVKIU atbilstību attiecīgajām riska ierobežojumu sistēmām;

iii)	riska pārvaldības procesa atbilstību un efektivitāti, jo īpaši norādot, vai ir veikti atbilstoši pasākumi atklāto trūkumu novēršanai;

e)	sniedz augstākajai vadībai regulārus pārskatus, kuros norāda katra pārvaldītā PVKIU pašreizējo riska līmeni un visus faktiskos vai paredzamos riska ierobežojumu pārkāpumus, lai nodrošinātu, ka nekavējoties var attiecīgi rīkoties;

f)	attiecīgā gadījumā pārskata un atbalsta atvasinātu ārpusbiržas instrumentu vērtēšanas kārtību un procedūras, kā minēts 44. pantā.

4. Pastāvīgās riska pārvaldības funkcijas veicējiem ir vajadzīgās pilnvaras un piekļuve visai attiecīgajai informācijai, kas vajadzīga, lai izpildītu 3. punktā noteiktos uzdevumus.

13. pants

Personīgie darījumi

1. Dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības izveidotu, īstenotu un uzturētu attiecīgu kārtību, kuras mērķis ir novērst turpmāk minētās darbības, ko varētu veikt attiecīgā persona, kurai saistībā ar tās veikto darbību pārvaldības sabiedrības vārdā ir iespējams interešu konflikts vai ir pieejama iekšējā informācija Direktīvas 2003/6/EK 1. panta 1. punkta nozīmē vai cita konfidenciāla informācija, kas saistīta ar PVKIU, darījumiem ar PVKIU vai darījumiem PVKIU uzdevumā:

veikt personīgo darījumu, kas atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

i)	šai personai ir aizliegts veikt šādu personīgo darījumu Direktīvas 2003/6/EK nozīmē;

ii)	darījums ietver konfidenciālas informācijas ļaunprātīgu izmantošanu vai neatbilstošu izpaušanu;

iii)	darījums ir konfliktā vai var nonākt konfliktā ar Direktīvas 2009/65/EK vai Direktīvas 2004/39/EK prasībām attiecībā uz pārvaldības sabiedrību;

citādi, nekā veicot parastos darba pienākumus un izpildot pakalpojumu līgumu, ieteikt kādai citai personai vai pārliecināt kādu citu personu veikt tādu darījumu ar finanšu instrumentiem, uz kuru – ja šis darījums būtu attiecīgās personas personīgais darījums – attiektos šā punkta a) apakšpunkts vai Direktīvas 2006/73/EK 25. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunkts vai kurš citādi būtu uzskatāms par informācijas ļaunprātīgu izmantošanu saistībā ar vēl neizpildītiem uzdevumiem;

citādi, nekā veicot parastos darba pienākumus un izpildot pakalpojumu līgumu, un neskarot Direktīvas 2003/6/EK 3. panta a) punktu, izpaust kādai citai personai informāciju vai atzinumu, ja attiecīgā persona zina vai tai loģiski vajadzētu zināt, ka šādas izpaušanas rezultātā minētā cita persona veiks vai potenciāli varētu veikt kādu no šādām darbībām:

veikt darījumu ar finanšu instrumentiem, uz kuru – ja šis darījums būtu attiecīgās personas personīgais darījums – attiektos šā punkta a) apakšpunkts vai Direktīvas 2006/73/EK 25. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunkts vai kurš citādi būtu uzskatāms par informācijas ļaunprātīgu izmantošanu saistībā ar vēl neizpildītiem uzdevumiem;

ii)	ieteikt citai personai vai pārliecināt citu personu veikt šādu darījumu.

2. Šā panta 1. punktā paredzētā kārtība jāizveido tā, lai nodrošinātu, ka:

a)	katra attiecīgā persona, uz kuru attiecas 1. punkts, ir informēta par pārvaldības sabiedrības saskaņā ar 1. punktu noteiktajiem ierobežojumiem attiecībā uz personīgiem darījumiem un iedibināto kārtību saistībā ar personīgajiem darījumiem un informācijas izpaušanu;

b)	pārvaldības sabiedrība tiek nekavējoties informēta par attiecīgās personas personīgo darījumu, paziņojot par šādu darījumu vai veicot citus pasākumus, kas ļauj pārvaldības sabiedrībai identificēt šādus darījumus;

c)	tiek kārtota to personīgo darījumu uzskaite, par kuriem pārvaldības sabiedrība ir saņēmusi informāciju vai kurus tā pati ir atklājusi, ieskaitot jebkurus pilnvarojumus vai aizliegumus saistībā ar šo darījumu.

Ja konkrētas darbības veic trešās personas, pārvaldības sabiedrība pirmās daļas b) apakšpunkta piemērošanas nolūkos pārliecinās, ka tiesību subjekts, kas veic darbību, veic to personīgo darījumu uzskaiti, kas noslēgti ar attiecīgajām personām, un pēc pieprasījuma nekavējoties sniedz šo informāciju pārvaldības sabiedrībai.

3. Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro šādiem personīgiem darījumiem:

a)	personīgie darījumi, ko veic, izmantojot diskrecionārus portfeļa pārvaldīšanas pakalpojumus, kad saistībā ar darījumu nav notikusi iepriekšēja saziņa starp portfeļa pārvaldītāju un attiecīgo personu vai citu personu, uz kuras rēķina tiek veikts darījums;

personīgi darījumi ar tādu PVKIU vai kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu sertifikātiem, kas ir pakļauti uzraudzībai atbilstīgi dalībvalsts tiesību aktiem, ar kuriem pieprasa nodrošināt vienādu riska sadalījumu to aktīvos, ja attiecīgā persona un jebkura cita persona, uz kuras rēķina tiek veikts darījums, nav iesaistīta attiecīgā uzņēmuma vadībā.

4. Šā panta 1., 2. un 3. punkta piemērošanas nolūkos terminam “personīgs darījums” ir tā pati nozīme kā Direktīvas 2006/73/EK 11. pantā.

14. pants

Portfeļa darījumu uzskaite

1. Dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības nodrošinātu to, ka par katru portfeļa darījumu saistībā ar PVKIU tiek nekavējoties izveidots uzskaites ieraksts ar informāciju, kas ir pietiekama, lai rekonstruētu visus uzdevuma un veiktā darījuma datus.

2. Šā panta 1. punktā minētais uzskaites ieraksts satur:

a)	PVKIU un personas, kas rīkojas PVKIU vārdā, vārdu vai citu nosaukumu;

b)	ziņas, kas vajadzīgas, lai identificētu attiecīgo instrumentu;

daudzumu;

d)	uzdevuma vai darījuma veidu;

cenu;

f)	par uzdevumiem – uzdevuma nodošanas datumu un precīzu laiku un personas, kurai uzdevums nodots, vārdu vai citu nosaukumu; par darījumiem – lēmuma slēgt darījumus un darījuma izpildes datumu un precīzu laiku;

g)	tās personas vārdu, kas nodod uzdevumu vai izpilda darījumu;

h)	attiecīgā gadījumā – uzdevuma atcelšanas iemeslus;

i)	par izpildītiem darījumiem – darījuma partnera un izpildes vietas nosaukumu.

Pirmās daļas i) apakšpunkta piemērošanas nolūkos “izpildes vieta” ir regulēts tirgus, kas norādīts Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 14. apakšpunktā, daudzpusēja tirdzniecības sistēma, kas norādīta minētās direktīvas 4. panta 15. apakšpunktā, sistemātisks internalizētājs, kas norādīts minētās direktīvas 4. panta 1. punkta 7. apakšpunktā, tirgus līderis vai cits likviditātes nodrošinātājs, vai tiesību subjekts, kas trešā valstī veic funkcijas, kuras līdzīgas kāda no iepriekš minēto subjektu funkcijām.

15. pants

Parakstīšanās un atpakaļpirkšanas uzdevumu uzskaite

1. Dalībvalstis pieprasa pārvaldības sabiedrībām veikt visus pamatotos pasākumus, lai nodrošinātu, ka saņemtie PVKIU parakstīšanās un atpakaļpirkšanas uzdevumi tiek centralizēti un reģistrēti uzskaitē tūlīt pēc uzdevuma saņemšanas.

2. Minētā uzskaite satur šādu informāciju:

a)	attiecīgais PVKIU;

b)	persona, kas dod vai nodod uzdevumu;

c)	persona, kas saņem uzdevumu;

d)	uzdevuma datums un laiks;

e)	maksāšanas noteikumi un līdzekļi;

f)	uzdevuma veids;

g)	uzdevuma izpildes datums;

h)	parakstīto vai atpakaļpirkto sertifikātu skaits;

i)	katra sertifikāta parakstīšanās vai atpakaļpirkšanas cena;

j)	sertifikātu parakstīšanās vai atpakaļpirkšanas kopējā vērtība;

k)	uzdevuma bruto vērtība, ieskaitot maksas par parakstīšanos, vai neto summa, atskaitot maksas par atpakaļpirkšanu.

16. pants

Uzskaites dokumentu glabāšanas prasības

1. Dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības nodrošinātu, ka visus 14. un 15. pantā minētos uzskaites dokumentus glabā vismaz piecus gadus.

Tomēr kompetentās iestādes ārkārtējos apstākļos var pieprasīt, lai pārvaldības sabiedrības dažus vai visus uzskaites dokumentus glabātu ilgāk, atkarībā no instrumenta vai portfeļa darījuma specifikas, ja tas ir vajadzīgs, lai iestāde varētu veikt uzraudzības funkcijas saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK.

2. Pārvaldības sabiedrības atļaujas darbībai beidzoties, dalībvalstis vai kompetentās iestādes var pieprasīt, lai pārvaldības sabiedrība glabātu 1. punktā minētos uzskaites dokumentus visu atlikušo piecu gadu perioda laiku.

Ja pārvaldības sabiedrība savus pienākumus attiecībā uz PVKIU nodod citai pārvaldības sabiedrībai, dalībvalstis vai kompetentās iestādes var pieprasīt, lai tiktu veikti pasākumi, lai attiecīgajai sabiedrībai būtu pieejami šādi uzskaites dokumenti par pēdējiem pieciem gadiem.

3. Uzskaites dokumentus glabā uz informācijas nesēja, kas nodrošina informācijas uzglabāšanu tā, lai kompetentā iestāde to nākotnē varētu izmantot un tiktu ievēroti šādi nosacījumi:

a)	kompetentā iestāde var viegli piekļūt šai uzskaitei un spēj rekonstruēt ikvienu galveno posmu visu portfeļa darījumu apstrādē;

b)	ir iespēja viegli noskaidrot visus labojumus vai citus grozījumus, kā arī uzskaites saturu pirms šādu labojumu vai grozījumu izdarīšanas;

c)	citādas manipulācijas vai izmaiņas uzskaitē nav iespējamas.

III NODAĻA

INTEREŠU KONFLIKTI

(Direktīvas 2009/65/EK 12. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 14. panta 1. punkta d) apakšpunkts un 2. punkta c) apakšpunkts)

17. pants

Kritēriji interešu konfliktu identificēšanai

1. Dalībvalstis nodrošina, ka tādu interešu konfliktu veidu identificēšanai, kuri rodas, sniedzot pakalpojumus un veicot darbības, un kuri var kaitēt PVKIU interesēm, pārvaldības sabiedrības ņem vērā vismaz to aspektu, vai pārvaldības sabiedrība vai attiecīgā persona, vai persona, kura ar pārvaldības sabiedrību ir saistīta tieši vai netieši kontroles veidā, kolektīvā portfeļa pārvaldīšanas darbību rezultātā vai citādi atrodas kādā no turpmāk minētajām situācijām:

a)	pārvaldības sabiedrība vai šī persona var potenciāli gūt finansiālu labumu vai novērst finansiālu zaudējumu uz PVKIU rēķina;

b)	pārvaldības sabiedrībai vai šai personai attiecībā uz PVKIU vai citam klientam sniegtā pakalpojuma vai darbības rezultātu, vai PVKIU vai cita klienta vārdā veikta darījuma rezultātu ir intereses, kas atšķiras no PVKIU interesēm attiecībā uz minēto rezultātu;

c)	pārvaldības sabiedrībai vai šai personai ir finansiāls vai cits stimuls dot priekšroku cita klienta vai klientu grupas interesēm, nevis PVKIU interesēm;

d)	pārvaldības sabiedrība vai šī persona veic tādas pašas darbības gan PVKIU interesēs, gan cita klienta vai klientu interesēs, kuri nav PVKIU;

e)	pārvaldības sabiedrība vai šī persona saistībā ar PVKIU sniegtajiem kolektīvā portfeļa pārvaldīšanas pakalpojumiem no personas, kas nav PVKIU, saņem vai saņems pamudinājumu naudas, preču vai pakalpojumu izteiksmē, kas nav standarta komisijas maksa vai maksa par šo pakalpojumu.

2. Dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības, identificējot interešu konfliktu veidus, ņemtu vērā:

a)	pārvaldības sabiedrības intereses, tostarp intereses, kas izriet no pārvaldības sabiedrības piederības kādai grupai vai no pakalpojumu un darbību izpildes, klientu intereses un pārvaldības sabiedrības pienākumu pret PVKIU;

b)	divu vai vairāku pārvaldīto PVKIU intereses.

18. pants

Politika attiecībā uz interešu konfliktiem

1. Dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības izveidotu, īstenotu un uzturētu efektīvu politiku attiecībā uz interešu konfliktiem. Šī politika ir izklāstīta rakstiski un atbilst pārvaldības sabiedrības lielumam un organizācijai un tās darījumu specifikai, apjomam un sarežģītībai.

Ja pārvaldības sabiedrība ir kādas grupas locekle, šajā politikā ņem vērā arī visus apstākļus, par kuriem sabiedrība zina vai par ko tai vajadzētu būt informētai un kuri citu grupas locekļu struktūras vai uzņēmējdarbības dēļ var izraisīt interešu konfliktu.

2. Atbilstīgi 1. punktam izstrādātajā politikā attiecībā uz interešu konfliktiem nosaka:

saistībā ar kolektīvā portfeļa pārvaldīšanas pakalpojumiem, ko veic pārvaldības sabiedrība vai pārvaldības sabiedrības vārdā, – apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu, kas savukārt rada būtisku risku, ka var tikt nodarīts kaitējums PVKIU vai viena vai vairāku citu klientu interesēm;

b)	procedūras, kas jāievēro, un pasākumus, kas jāveic, lai pārvaldītu šādus konfliktus.

19. pants

Neatkarība konfliktu pārvaldībā

1. Dalībvalstis nodrošina, ka 18. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētās procedūras un pasākumi ir izstrādāti tā, lai nodrošinātu, ka attiecīgās personas, kuras ir iesaistītas dažādās uzņēmējdarbības aktivitātēs, kas ietver interešu konfliktu, veic šīs darbības ar tādu neatkarības pakāpi, kas atbilst pārvaldības sabiedrības un grupas, kurai tā pieder, lielumam un darbībām, kā arī klientu interešu apdraudējuma nopietnībai.

2. Procedūras, kas jāievēro, un pasākumi, kas jāpieņem saskaņā ar 18. panta 2. punkta b) apakšpunktu, ietver turpmāk minētos elementus, ja tie ir vajadzīgi un piemēroti, lai pārvaldības sabiedrība varētu nodrošināt vajadzīgo neatkarības pakāpi:

a)	efektīvas procedūras, lai novērstu vai kontrolētu informācijas apmaiņu starp attiecīgām personām, kas ir iesaistītas kolektīvā portfeļa pārvaldīšanas darbībās, kurās pastāv interešu konflikta risks, ja šāda informācijas apmaiņa var kaitēt viena vai vairāku klientu interesēm;

tādu attiecīgo personu atsevišķa uzraudzība, kuru galvenās funkcijas ietver kolektīvā portfeļa pārvaldīšanas darbību veikšanu klientu vārdā vai pakalpojumu sniegšanu klientiem vai ieguldītājiem, kuru intereses var būt konfliktā vai kuri citādā veidā pārstāv atšķirīgas intereses, kas var būt konfliktā, ieskaitot pārvaldības sabiedrības intereses;

c)	jebkuras tiešas saiknes novēršana starp to attiecīgo personu atalgošanu, kuras galvenokārt iesaistītas vienā darbībā, un citu attiecīgo personu atalgošanu vai gūtiem ienākumiem, kuras galvenokārt iesaistītas citā darbībā, ja saistībā ar šīm darbībām var rasties interešu konflikts;

d)	pasākumi, lai novērstu vai ierobežotu iespēju, ka kāda persona izraisa neatbilstīgu ietekmi uz to, kā attiecīgā persona veic kolektīvā portfeļa pārvaldīšanas darbības;

e)	pasākumi, lai novērstu vai kontrolētu attiecīgās personas vienlaicīgu vai secīgu iesaistīšanu atsevišķās kolektīvā portfeļa pārvaldīšanas darbībās, ja šāda iesaistīšana var vājināt interešu konfliktu pareizu pārvaldību.

Ja viena vai vairāku pasākumu vai procedūru pieņemšana vai izmantošana nenodrošina prasīto neatkarības pakāpi, dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības noteiktu alternatīvus vai papildu pasākumus un procedūras, kas ir nepieciešamas un piemērotas šiem nolūkiem.

20. pants

Tādu darbību pārvaldība, kuras izraisa kaitējumu radošu interešu konfliktu

1. Dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības izveidotu un regulāri atjauninātu uzskaiti par tāda veida kolektīvā portfeļa pārvaldīšanas darbībām, ko veikusi pārvaldības sabiedrība vai kas veiktas tās vārdā, kad ir radies vai – vēl notiekošas kolektīvā portfeļa pārvaldīšanas darbības gadījumā – var rasties tāds interešu konflikts, kas būtiski apdraud PVKIU vai viena vai vairāku klientu intereses.

2. Dalībvalstis pieprasa, lai par gadījumiem, kad pārvaldības sabiedrības izveidotā organizatoriskā vai administratīvā kārtība attiecībā uz interešu konfliktu pārvaldību nav pietiekama, lai ar pienācīgu pārliecību nodrošinātu PVKIU vai tā sertifikātu turētāju interešu kaitējuma riska novēršanu, pārvaldības sabiedrība nekavējoties informētu pārvaldības sabiedrības augstāko vadību vai citu kompetentu iekšējo struktūrvienību, lai tās varētu pieņemt jebkuru vajadzīgo lēmumu, lai nodrošinātu, ka visos gadījumos pārvaldības sabiedrība rīkojas PVKIU un tā sertifikātu turētāju interesēs.

3. Pārvaldības sabiedrība informē ieguldītājus par 2. punktā minētajām situācijām, izmantojot jebkuru piemērotu pastāvīgu informācijas nesēju, un pamato savu lēmumu.

21. pants

Balsstiesību izmantošanas stratēģijas

1. Dalībvalstis pieprasa pārvaldības sabiedrībām izveidot atbilstošas un efektīvas stratēģijas, kurās nosaka, kad un kādā veidā tikai un vienīgi attiecīgā PVKIU labā ir izmantojamas balsstiesības, kas saistītas ar to pārvaldītajos portfeļos turētajiem finanšu instrumentiem.

2. Šā panta 1. punktā minētajā stratēģijā nosaka pasākumus un procedūras, lai:

a)	uzraudzītu attiecīgos korporatīvos pasākumus;

b)	nodrošinātu, ka balsstiesību izmantošana notiek saskaņā ar attiecīgā PVKIU ieguldījumu mērķiem un politiku;

c)	novērstu vai pārvaldītu visus interešu konfliktus, kas izriet no balsstiesību izmantošanas.

3. Šā panta 1. punktā minēto stratēģiju kopsavilkumu dara pieejamu ieguldītājiem.

Ziņas par darbībām, kas veiktas, pamatojoties uz šīm stratēģijām, pēc pieprasījuma bez maksas dara pieejamas sertifikātu turētājiem.

IV NODAĻA

PROFESIONĀLĀS ĒTIKAS NORMAS

(Direktīvas 2009/65/EK 14. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts un 2. punkta a) un b) apakšpunkts)

1. IEDAĻA

Vispārējie principi

22. pants

Pienākums rīkoties PVKIU un to sertifikātu turētāju interesēs

1. Dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības nodrošinātu taisnīgu attieksmi pret to pārvaldīto PVKIU sertifikātu turētājiem.

Pārvaldības sabiedrības vienas sertifikātu turētāju grupas intereses nestāda augstāk par citas sertifikātu turētāju grupas interesēm.

2. Dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības piemērotu atbilstošu politiku un procedūras, ar ko novērš ļaunprātīgu rīcību, par kuru ir pamatots domāt, ka tā varētu ietekmēt tirgus stabilitāti un integritāti.

3. Neskarot valsts tiesību aktu prasības, dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības nodrošinātu, ka attiecībā uz to pārvaldīto PVKIU izmanto taisnīgus, pareizus un pārredzamus cenu noteikšanas modeļus un vērtēšanas sistēmas, lai tādējādi izpildītu pienākumu rīkoties sertifikātu turētāju interesēs. Pārvaldības sabiedrībām jāspēj pierādīt, ka PVKIU portfeļu vērtība ir noteikta pareizi.

4. Dalībvalstis pieprasa pārvaldības sabiedrībām darboties tā, lai neradītu PVKIU un tā sertifikātu turētājiem nepamatotas izmaksas.

23. pants

Uzticamības pārbaudes prasības

1. Dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības nodrošinātu ļoti rūpīgu uzticamības pārbaudi, izvēloties un pastāvīgi uzraugot ieguldījumus PVKIU un tirgus integritātes interesēs.

2. Dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības nodrošinātu, ka tām ir atbilstošas zināšanas un izpratne par aktīviem, kuros iegulda PVKIU.

3. Dalībvalstis pieprasa pārvaldības sabiedrībām izstrādāt rakstiski dokumentētu politiku un procedūras attiecībā uz uzticamības pārbaudi un ieviest efektīvu kārtību, lai nodrošinātu, ka lēmumus par ieguldījumiem PVKIU vārdā izpilda saskaņā ar PVKIU ieguldījumu mērķiem, stratēģiju un riska ierobežojumiem.

4. Dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības, īstenojot riska pārvaldības politiku un attiecīgā gadījumā ņemot vērā paredzamā ieguldījuma specifiku, pirms ieguldījuma veikšanas izteiktu prognozes un veiktu analīzi attiecībā uz ieguldījuma nozīmi PVKIU portfeļa sastāvā, likviditātē un riska un ienesīguma profilā. Šīs analīzes jāveic, pamatojoties tikai uz ticamu un aktuālu informāciju gan kvantitatīvā, gan kvalitatīvā izteiksmē.

Pārvaldības sabiedrības rīkojas pietiekami prasmīgi, rūpīgi un uzcītīgi, noslēdzot, pārvaldot vai izbeidzot vienošanās ar trešām personām saistībā ar riska pārvaldības darbību veikšanu. Pirms noslēgt šādas vienošanās, pārvaldības sabiedrības veic vajadzīgos pasākumus, lai pārbaudītu, vai trešām personām ir spējas un kompetence uzticami, profesionāli un efektīvi veikt riska pārvaldību. Pārvaldības sabiedrība nosaka metodes trešo personu darba pastāvīgai novērtēšanai.

2. IEDAĻA

Parakstīšanās un atpakaļpirkšanas uzdevumu izpilde

24. pants

Pienākums ziņot par parakstīšanās un atpakaļpirkšanas uzdevumu izpildi

1. Dalībvalstis nodrošina, ka tad, kad pārvaldības sabiedrības ir izpildījušas sertifikātu turētāja parakstīšanās vai atpakaļpirkšanas uzdevumu, tām iespējami drīz par to jāpaziņo sertifikātu turētājam, izmantojot pastāvīgu informācijas nesēju, un jāapstiprina uzdevuma izpilde ne vēlāk kā pirmajā darbdienā pēc izpildes vai – ja pārvaldības sabiedrība izpildes apstiprinājumu saņem no trešās personas – ne vēlāk kā pirmajā darbdienā pēc apstiprinājuma saņemšanas no trešās personas.

Tomēr pirmo daļu nepiemēro, ja paziņojums saturētu to pašu informāciju, kas ietverta apstiprinājumā, kuru sertifikātu turētājam nekavējoties nosūta cita persona.

2. Šā panta 1. punktā minētajā paziņojumā attiecīgā gadījumā ietver šādu informāciju:

a)	pārvaldības sabiedrības identifikācijas dati;

b)	sertifikātu turētāja vārds vai cits nosaukums;

c)	uzdevuma saņemšanas datums un laiks un maksāšanas metode;

d)	izpildes datums;

e)	PVKIU identifikācijas dati;

f)	uzdevuma veids (parakstīšanās vai atpakaļpirkšana);

g)	iesaistīto sertifikātu skaits;

h)	sertifikāta vērtība, par kādu veikta parakstīšanās vai atpakaļpirkšana;

i)	sertifikātu vērtības atsauces datums;

j)	uzdevuma bruto vērtība, ieskaitot maksas par parakstīšanos, vai neto summa, atskaitot maksas par atpakaļpirkšanu;

k)	komisijas maksu un iekasēto izdevumu kopējā summa un – pēc ieguldītāja pieprasījuma – to detalizēts sadalījums.

3. Ja sertifikātu turētāja uzdevumus izpilda periodiski, pārvaldības sabiedrības veic 1. punktā norādītās darbības, vai arī vismaz reizi sešos mēnešos sniedz sertifikātu turētājam 2. punktā norādīto informāciju par šiem darījumiem.

4. Pārvaldības sabiedrības pēc pieprasījuma sniedz sertifikātu turētājam informāciju par viņa uzdevuma statusu.

3. IEDAĻA

Labākā izpilde

25. pants

Lēmumu slēgt darījumus pārvaldīto PVKIU vārdā izpilde

1. Dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības, izpildot lēmumus slēgt darījumus pārvaldīto PVKIU vārdā to portfeļu pārvaldīšanas ietvaros, rīkotos pārvaldīto PVKIU interesēs.

2. Šā panta 1. punkta piemērošanas nolūkos dalībvalstis nodrošina, ka pārvaldības sabiedrības veic visus pamatotos pasākumus, lai iegūtu vislabāko iespējamo rezultātu PVKIU, ņemot vērā darījuma cenu, izmaksas, izpildes ātrumu, izpildes un norēķinu iespējamību, uzdevuma apjomu un specifiku vai jebkādus citus apsvērumus attiecībā uz uzdevuma izpildi. Šādu faktoru relatīvo nozīmi nosaka, atsaucoties uz šādiem kritērijiem:

a)	PVKIU mērķi, ieguldījumu politika un riski, kā norādīts prospektā vai attiecīgā gadījumā fonda nolikumā vai PVKIU statūtos;

b)	uzdevuma raksturojums;

c)	tā finanšu instrumenta raksturojums, kas ir uzdevuma priekšmets;

d)	to izpildes vietu raksturojums, uz kurām var būt novirzīts šis uzdevums.

3. Dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības izveidotu un īstenotu efektīvu kārtību 2. punktā minēto pienākumu izpildei. Jo īpaši pārvaldības sabiedrības izveido un īsteno politiku, kas ļauj tām, izpildot PVKIU uzdevumus, iegūt labākos iespējamos rezultātus atbilstīgi 2. punktam.

Attiecībā uz izpildes politiku pārvaldības sabiedrības iegūst iepriekšēju ieguldījumu sabiedrības piekrišanu. Pārvaldības sabiedrība sertifikātu turētājiem dara pieejamu attiecīgo informāciju par politiku, kas izstrādāta saskaņā ar šo pantu, un visām būtiskajām izmaiņām šajā politikā.

4. Pārvaldības sabiedrības regulāri uzrauga savas uzdevumu izpildes kārtības un politikas efektivitāti, lai atklātu un attiecīgā gadījumā novērstu visus trūkumus.

Turklāt pārvaldības sabiedrības katru gadu pārskata šo izpildes politiku. Šādu pārskatīšanu veic arī katru reizi, kad ir notikušas būtiskas izmaiņas, kas ietekmē pārvaldības sabiedrības spēju sasniegt labākos iespējamos rezultātus to pārvaldītajiem PVKIU.

5. Pārvaldības sabiedrībām jāspēj pierādīt, ka uzdevumus PVKIU vārdā tās ir izpildījušas atbilstīgi pārvaldības sabiedrības pieņemtajai uzdevumu izpildes politikai.

26. pants

Uzdevumu slēgt darījumus PVKIU vārdā izvietošana izpildei citos uzņēmumos

1. Dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības, portfeļu pārvaldīšanas ietvaros izvietojot izpildei citos uzņēmumos uzdevumus slēgt darījumus to pārvaldīto PVKIU vārdā, rīkotos pārvaldīto PVKIU interesēs.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka pārvaldības sabiedrības veic visus pamatotos pasākumus, lai sasniegtu labāko iespējamo rezultātu PVKIU, ņemot vērā darījuma cenu, izmaksas, izpildes ātrumu, izpildes un norēķinu iespējamību, uzdevuma apjomu un specifiku vai jebkādus citus apsvērumus attiecībā uz uzdevuma izpildi. Šādu faktoru relatīvo nozīmi nosaka, atsaucoties uz 25. panta 2. punktu.

Šiem nolūkiem pārvaldības sabiedrības izstrādā un īsteno politiku, kas ļauj tām izpildīt pirmajā daļā noteikto pienākumu. Šajā politikā attiecībā uz katru instrumentu kategoriju norāda uzņēmumus, kuros var izvietot uzdevumus. Pārvaldības sabiedrība slēdz vienošanās par uzdevumu izpildi tikai tad, ja šādas vienošanās atbilst šajā pantā noteiktajām prasībām. Pārvaldības sabiedrības dara sertifikātu turētājiem pieejamu attiecīgo informāciju par politiku, kas izstrādāta saskaņā ar šo punktu, un visām būtiskajām izmaiņām šajā politikā.

3. Pārvaldības sabiedrības regulāri uzrauga saskaņā ar 2. punktu izstrādātās politikas efektivitāti un jo īpaši to, kāda ir šajā politikā norādīto uzņēmumu uzdevumu izpildes kvalitāte, un attiecīgā gadījumā novērš visus trūkumus.

Turklāt pārvaldības sabiedrības katru gadu pārskata šo politiku. Šādu pārskatīšanu veic arī katru reizi, kad ir notikušas būtiskas izmaiņas, kas ietekmē pārvaldības sabiedrības spēju iegūt labāko iespējamo rezultātu to pārvaldītajiem PVKIU.

4. Pārvaldības sabiedrībām jāspēj pierādīt, ka uzdevumus slēgt darījumus PVKIU vārdā tās izvietojušas atbilstīgi politikai, kas izstrādāta saskaņā ar 2. punktu.

4. IEDAĻA

Uzdevumu izpildes noteikumi

27. pants

Vispārējie principi

1. Dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības izveidotu un īstenotu procedūras un kārtību, kas nodrošina tūlītēju, taisnīgu un ātru portfeļa darījumu izpildi PVKIU vārdā.

Pārvaldības sabiedrību īstenotās procedūras un kārtība atbilst šādiem nosacījumiem:

a)	nodrošina, ka PVKIU vārdā veiktie uzdevumi tiek nekavējoties un pareizi reģistrēti un sadalīti;

b)	salīdzināmus PVKIU uzdevumus izpilda secīgi un nekavējoties, ja vien uzdevuma specifika vai dominējošie tirgus nosacījumi nepadara šādu rīcību par neiespējamu vai PVKIU intereses neprasa rīkoties citādi.

Finanšu instrumenti vai naudas summas, kas saņemti kā norēķini par izpildīto uzdevumu, tiek nekavējoties un korekti ieskaitīti katra attiecīgā PVKIU kontā.

2. Pārvaldības sabiedrība nedrīkst ļaunprātīgi izmantot informāciju par vēl neizpildītiem PVKIU uzdevumiem, un tā veic visus pamatotos pasākumus, lai novērstu, ka tās attiecīgās personas ļaunprātīgi izmanto šādu informāciju.

28. pants

Tirdzniecības uzdevumu apvienošana un sadalīšana

1. Dalībvalstis aizliedz pārvaldības sabiedrībām pildīt PVKIU uzdevumu kopā ar cita PVKIU vai cita klienta uzdevumu vai ar uzdevumu uz sava rēķina, ja vien nav izpildīti šādi nosacījumi:

a)	nekas neliecina, ka uzdevumu apvienošana kaitēs to PVKIU vai klientu interesēm, kuru uzdevumus apvieno;

b)	ir izveidota un tiek īstenota uzdevumu sadalīšanas politika, kas pietiekami precīzi paredz šādu uzdevumu taisnīgu sadalījumu, tostarp to, kā uzdevumu apjoms un cena nosaka uzdevumu sadalīšanu un daļu izpildes kārtību.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad pārvaldības sabiedrība PVKIU uzdevumu apvieno ar vienu vai vairākiem cita PVKIU vai klientu uzdevumiem un šo apvienoto uzdevumu izpilda daļēji, tā sadala attiecīgos darījumus saskaņā ar tās uzdevumu sadalīšanas politiku.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka pārvaldības sabiedrības, kuras darījumus uz sava rēķina ir apvienojušas ar vienu vai vairākiem PVKIU vai citu klientu uzdevumiem, attiecīgo darījumu sadali veic tādā veidā, lai tas nekaitētu PVKIU vai cita klienta interesēm.

4. Dalībvalstis pieprasa, lai gadījumos, kad pārvaldības sabiedrības PVKIU vai cita klienta uzdevumu apvieno ar darījumu uz sava rēķina un apvienoto uzdevumu izpilda daļēji, tās attiecīgos darījumus sadalītu prioritārā kārtībā vispirms par labu PVKIU vai citam klientam un tad pārvaldības sabiedrībai.

Tomēr, ja pārvaldības sabiedrība var PVKIU vai citam klientam pamatoti pierādīt, ka bez šādas apvienošanas tā nebūtu varējusi izpildīt uzdevumu ar tik izdevīgiem nosacījumiem vai nebūtu varējusi to izpildīt vispār, tā darījumam uz sava rēķina var piemērot proporcionālu sadalījumu saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktā minēto uzdevumu sadalīšanas politiku.

5. IEDAĻA

Pamudinājumi

29. pants

PVKIU interešu aizsardzība

1. Dalībvalstis nodrošina, ka pārvaldības sabiedrības netiek uzskatītas par tādām, kas rīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli PVKIU interesēs, ja saistībā ar ieguldījumu pārvaldīšanas un administratīvo pakalpojumu sniegšanu PVKIU tās maksā vai saņem jebkādu maksu vai komisijas maksu, sniedz vai saņem jebkādu nemonetāru labumu, kas nav:

a)	maksa, komisijas maksa vai nemonetārs labums, ko maksā vai saņem PVKIU vai cita persona PVKIU vārdā;

maksa, komisijas maksa vai nemonetārs labums, ko maksā vai saņem trešā persona vai personas, kas rīkojas trešās personas vārdā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

i)	maksas, komisijas maksas vai labuma esamība, specifika un summa vai – ja summa nav nosakāma – šīs summas aprēķināšanas metode pirms attiecīgā pakalpojuma sniegšanas ir skaidri izklāstīta PVKIU pilnīgā, precīzā un saprotamā veidā;

ii)	maksas vai komisijas maksas maksājums vai nemonetāra labuma sniegšana ir paredzēta tam, lai paaugstinātu attiecīgā pakalpojuma kvalitāti un neietekmētu pārvaldības sabiedrības pienākuma rīkoties PVKIU interesēs ievērošanu;

pienācīgas maksas, kuras padara iespējamu attiecīgā pakalpojumu sniegšanu vai ir nepieciešamas to sniegšanai, tostarp kontu turēšanas izmaksas, norēķinu un maiņas maksas, likumīgās nodevas vai maksa par juridiskiem pakalpojumiem, un kuras to specifikas dēļ nevar nonākt pretrunā ar pārvaldības sabiedrības pienākumu rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli PVKIU interesēs.

2. Dalībvalstis atļauj pārvaldības sabiedrībām 1. punkta b) apakšpunkta i) punkta piemērošanas nolūkos kopsavilkuma veidā atklāt informāciju par maksu, komisijas maksu vai nemonetāru labumu saņemšanas kārtības būtiskākajiem noteikumiem, ja pārvaldības sabiedrība apņemas sīkāk informēt sertifikātu turētāju pēc viņa pieprasījuma un arī pilda šo apņemšanos.

V NODAĻA

INFORMĀCIJA, KAS IEKĻAUJAMA STARP DEPOZITĀRIJU UN PĀRVALDĪBAS SABIEDRĪBU NOSLĒDZAMĀS VIENOŠANĀS TEKSTĀ

(Direktīvas 2009/65/EK 23. panta 5. punkts un 33. panta 5. punkts)

30. pants

Elementi, kas saistīti ar procedūrām, kuras jāievēro vienošanās pusēm

Dalībvalstis pieprasa, lai depozitārijs un pārvaldības sabiedrība, šajā nodaļā sauktas par “vienošanās pusēm”, Direktīvas 2009/65/EK 23. panta 5. punktā vai 33. panta 5. punktā minētās rakstiskās vienošanās tekstā iekļautu vismaz šādas ziņas saistībā ar pakalpojumiem, ko sniedz vienošanās puses, un procedūrām, kas jāievēro vienošanās pusēm:

a)	apraksts par procedūrām, tostarp ar glabāšanu saistītām procedūrām, kuras jāpieņem attiecībā uz visiem PVKIU aktīvu veidiem, kas uzticēti depozitārijam;

b)	apraksts par procedūrām, kuras jāievēro, ja pārvaldības sabiedrība ir paredzējusi grozīt PVKIU fonda nolikumu vai prospektu, un kurās norādīts, kad jāinformē depozitārijs un vai ir jāsaņem depozitārija iepriekšēja piekrišana, lai turpinātu ieviest šādus grozījumus;

apraksts par līdzekļiem un procedūrām, ar kuru palīdzību depozitārijs pārvaldības sabiedrībai nosūta visu attiecīgo informāciju, kas vajadzīga pārvaldības sabiedrības pienākumu izpildei, tostarp apraksts par līdzekļiem un procedūrām, kuras saistītas ar visu no finanšu instrumentiem izrietošo tiesību izmantošanu, un līdzekļiem un procedūrām, ko piemēro, lai ļautu pārvaldības sabiedrībai un PVKIU laikus un precīzi novērtēt ar PVKIU kontiem saistīto informāciju;

d)	apraksts par līdzekļiem un procedūrām, ar kuru palīdzību depozitārijs piekļūst visai attiecīgajai informācijai, kas vajadzīga tā pienākumu izpildei;

e)	apraksts par procedūrām, kas ļauj depozitārijam izzināt pārvaldības sabiedrības darbību un novērtēt nosūtītās informācijas kvalitāti, tostarp veicot apmeklējumus uz vietas;

f)	apraksts par procedūrām, ar kuru palīdzību pārvaldības sabiedrība var izvērtēt depozitārija darbību attiecībā uz depozitārija līgumsaistībām.

31. pants

Elementi, kas saistīti ar informācijas apmaiņu un pienākumu ievērot konfidencialitāti un novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju

1. Dalībvalstis pieprasa, lai Direktīvas 2009/65/EK 23. panta 5. punktā vai 33. panta 5. punktā minētās vienošanās puses iekļautu vienošanās tekstā vismaz šādus elementus, kas saistīti ar informācijas apmaiņu un pienākumu ievērot konfidencialitāti un novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju:

a)	saraksts ar visu informāciju, ar kuru jāapmainās PVKIU, tā pārvaldības sabiedrībai un depozitārijam saistībā ar PVKIU sertifikātu parakstīšanos, atpakaļpirkšanu, emisiju, atcelšanu un atpirkšanu;

b)	pienākums ievērot konfidencialitāti, kas piemērojams vienošanās pusēm;

c)	attiecīgā gadījumā – informācija par vienošanās pušu uzdevumiem un atbildību attiecībā uz pienākumu novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.

2. Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētos pienākumus nosaka tā, lai neietekmētu pārvaldības sabiedrības piederības dalībvalsts kompetento iestāžu vai PVKIU piederības dalībvalsts kompetento iestāžu spēju iegūt piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem un informācijai.

32. pants

Elementi, kas saistīti ar trešo personu izraudzīšanos

Ja depozitārijs vai pārvaldības sabiedrība savu attiecīgo pienākumu veikšanai plāno izraudzīties trešās personas, dalībvalstis pieprasa, lai abas Direktīvas 2009/65/EK 23. panta 5. punktā vai 33. panta 5. punktā minētās vienošanās puses vienošanās tekstā iekļautu vismaz šādus elementus:

a)	abu vienošanās pušu apņemšanās regulāri sniegt ziņas par visām trešām personām, ko depozitārijs vai pārvaldības sabiedrība izraudzījušies savu attiecīgo pienākumu izpildei;

b)	apņemšanās, ka pēc vienas puses pieprasījuma otra puse sniedz informāciju par kritērijiem, kas izmantoti, lai izraudzītos trešo personu, un pasākumiem, kas veikti izraudzītās trešās personas darbību uzraudzībai;

c)	paziņojums, ka depozitārija atbildību, kas minēta Direktīvas 2009/65/EK 24. vai 34. pantā, neietekmē fakts, ka tas ir uzticējis trešai personai visus tam glabāšanā nodotos aktīvus vai daļu no tiem.

33. pants

Elementi, kas saistīti ar potenciālu vienošanās grozīšanu vai izbeigšanu

Dalībvalstis pieprasa, lai Direktīvas 2009/65/EK 23. panta 5. punktā vai 33. panta 5. punktā minētās vienošanās puses iekļautu minētās vienošanās tekstā vismaz šādas ziņas, kas saistītas ar vienošanās grozīšanu vai izbeigšanu:

a)	vienošanās spēkā esības termiņš;

b)	nosacījumi, saskaņā ar kuriem vienošanos var grozīt vai izbeigt;

c)	nosacījumi, kas vajadzīgi, lai atvieglotu pāreju uz citu depozitāriju un – ja šāda pāreja notiek – procedūra, saskaņā ar kuru depozitārijs nosūta visu attiecīgo informāciju minētajam citam depozitārijam.

34. pants

Piemērojamie tiesību akti

Dalībvalstis pieprasa, lai Direktīvas 2009/65/EK 23. panta 5. punktā vai 33. panta 5. punktā minētās vienošanās puses norādītu, ka vienošanās dokumentam piemēro PVKIU piederības dalībvalsts tiesību aktus.

35. pants

Elektroniska informācijas nosūtīšana

Gadījumos, kad Direktīvas 2009/65/EK 23. panta 5. punktā vai 33. panta 5. punktā minētās vienošanās puses vienojas par elektronisku informācijas nosūtīšanu attiecībā uz daļu informācijas vai visu informāciju, ar ko tās apmainās, dalībvalstis pieprasa, lai šādas vienošanās tekstā iekļautu noteikumus par šādas informācijas reģistrēšanu.

36. pants

Vienošanās darbības joma

Dalībvalstis var atļaut, ka Direktīvas 2009/65/EK 23. panta 5. punktā vai 33. panta 5. punktā minētā vienošanās attiecas uz vairākiem PVKIU, ko pārvalda pārvaldības sabiedrība. Šādā gadījumā vienošanās tekstā norāda visus PVKIU, uz kuriem attiecas vienošanās.

37. pants

Vienošanās par pakalpojumu sniegšanu

Dalībvalstis atļauj vienošanās pusēm informāciju par 30. panta c) un d) punktā minētajiem līdzekļiem un procedūrām iekļaut vai nu Direktīvas 2009/65/EK 23. panta 5. punktā vai 33. panta 5. punktā minētās vienošanās tekstā, vai arī atsevišķas rakstiskas vienošanās tekstā.

VI NODAĻA

RISKA PĀRVALDĪBA

(Direktīvas 2009/65/EK 51. panta 1. punkts)

1. IEDAĻA

Riska pārvaldības politika un riska mērīšana

38. pants

Riska pārvaldības politika

1. Dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības izveidotu, īstenotu un uzturētu piemērotu un dokumentētu riska pārvaldības politiku, ar kuras palīdzību identificē riskus, kam ir pakļauti vai var tikt pakļauti to pārvaldītie PVKIU.

Riska pārvaldības politikā ietver procedūras, kas vajadzīgas, lai pārvaldības sabiedrība varētu novērtēt katra pārvaldītā PVKIU tirgus, likviditātes un darījumu partnera risku un visus pārējos riskus, tostarp operacionālo risku, kuri var būt būtiski katram PVKIU, ko tā pārvalda.

Dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības iekļautu riska pārvaldības politikā vismaz šādus elementus:

a)	metodes, līdzekļus un kārtību, kas ļauj tām izpildīt 40. un 41. pantā paredzētos pienākumus;

b)	ar riska pārvaldību saistīto pienākumu sadalījumu pārvaldības sabiedrībā.

2. Dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības nodrošinātu, ka 1. punktā minētajā riska pārvaldības politikā ir paredzēti nosacījumi, saturs un biežums attiecībā uz to, kā 12. pantā minētās riska pārvaldības funkcijas veicēji sniedz ziņojumu valdei, augstākajai vadībai un attiecīgā gadījumā uzraudzības funkcijas veicējiem.

3. Šā panta 1. un 2. punkta piemērošanas nolūkos dalībvalstis nodrošina to, ka pārvaldības sabiedrības ņem vērā savu darījumu un pārvaldīto PVKIU specifiku, apjomu un sarežģītību.

39. pants

Riska pārvaldības politikas novērtēšana, uzraudzība un pārskatīšana

1. Dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības novērtētu, uzraudzītu un periodiski pārskatītu:

a)	riska pārvaldības politikas un 40. un 41. pantā minētās kārtības, procesu un metožu piemērotību un efektivitāti;

b)	to, cik lielā mērā pārvaldības sabiedrība ievēro riska pārvaldības politiku un 40. un 41. pantā minēto kārtību, procesus un metodes;

c)	to pasākumu piemērotību un efektivitāti, kas veikti, lai novērstu visus trūkumus riska pārvaldības procesa darbībā.

2. Dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības paziņotu savas piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm par visām būtiskajām izmaiņām riska pārvaldības procesā.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka pārvaldības sabiedrības piederības dalībvalsts kompetentās iestādes regulāri un atļaujas piešķiršanas gadījumā attiecīgi pārskata 1. punktā noteiktās prasības.

2. IEDAĻA

Riska pārvaldības procesi, darījumu partnera risks un emitentu koncentrācija

40. pants

Riska mērīšana un pārvaldība

1. Dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības pieņemtu piemērotu un efektīvu kārtību, procesus un metodes, lai:

a)	katrā laikā mērītu un pārvaldītu riskus, kam ir pakļauti vai var tikt pakļauti to pārvaldītie PVKIU;

b)	nodrošinātu atbilstību vispārējā riska un darījumu partnera riska ierobežojumiem saskaņā ar 41. un 43. pantu.

Šī kārtība, procesi un metodes ir samērīgi ar pārvaldības sabiedrību darījumu un to pārvaldīto PVKIU specifiku, apjomu un sarežģītību un atbilstīgi PVKIU riska profilam.

2. Šā panta 1. punkta piemērošanas nolūkos dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības attiecībā uz katru pārvaldīto PVKIU veiktu šādas darbības:

ieviestu riska mērīšanas kārtību, procesus un metodes, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu to, ka ir iespējams pareizi izmērīt pārņemto pozīciju risku un to ietekmi uz kopējo riska profilu, pamatojoties uz pareiziem un ticamiem datiem, un to, ka riska mērīšanas kārtība, procesi un metodes tiek pienācīgi dokumentēti;

b)	attiecīgā gadījumā veiktu periodiskas atpakaļejošās pārbaudes (back tests), lai pārbaudītu, cik efektīva ir riska mērīšanas kārtība, kas ietver uz modeļu izmantošanu balstītas prognozes un aplēses;

c)	attiecīgā gadījumā veiktu periodiskas pārbaudes kritiskās situācijās (stress tests) un scenāriju analīzes, lai izvērtētu riskus, kas izriet no iespējamām izmaiņām tirgus apstākļos, kuras var negatīvi ietekmēt PVKIU;

d)	izveidotu, īstenotu un uzturētu dokumentētu iekšējo ierobežojumu sistēmu attiecībā uz pasākumiem, ko izmanto, lai pārvaldītu un kontrolētu katra PVKIU attiecīgos riskus, ņemot vērā visus riskus, kas var būt būtiski PVKIU, kā minēts 38. pantā, un nodrošinot atbilstību PVKIU riska profilam;

e)	nodrošinātu, ka katra PVKIU pašreizējais riska līmenis atbilst riska ierobežojumu sistēmai, kā norādīts d) apakšpunktā;

f)	izveidotu, īstenotu un uzturētu piemērotas procedūras, lai faktisku un paredzamu PVKIU riska ierobežojumu sistēmas pārkāpumu gadījumā laikus veiktu atbilstošus pasākumus pārkāpumu novēršanai sertifikātu turētāju interesēs.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka pārvaldības sabiedrības izmanto piemērotu likviditātes riska pārvaldības procesu, lai nodrošinātu, ka katrs to pārvaldītais PVKIU katrā laikā spēj izpildīt Direktīvas 2009/65/EK 84. panta 1. punkta prasības.

Attiecīgā gadījumā pārvaldības sabiedrības veic pārbaudes kritiskās situācijās, lai varētu novērtēt PVKIU likviditātes risku ārkārtējos apstākļos.

4. Dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības nodrošinātu to, ka katra pārvaldītā PVKIU ieguldījumu likviditātes profils ir atbilstīgs atpakaļpirkšanas politikai, kas noteikta fonda nolikumā, dibināšanas dokumentos vai prospektā.

41. pants

Vispārējā riska aprēķināšana

1. Dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldītā PVKIU vispārējo risku, kas minēts Direktīvas 2009/65/EK 51. panta 3. punktā, pārvaldības sabiedrības aprēķinātu kā:

a)	papildu risku un kredītplecu, ko radījis pārvaldītais PVKIU, izmantojot atvasinātos finanšu instrumentus, tostarp iegultos atvasinātos instrumentus, saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 51. panta 3. punkta ceturto daļu un kas nedrīkst pārsniegt PVKIU kopējo aktīvu neto vērtību, vai

b)	PVKIU portfeļa tirgus risku.

2. Dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības PVKIU vispārējo risku aprēķinātu vismaz reizi dienā.

3. Dalībvalstis var atļaut pārvaldības sabiedrībām aprēķināt vispārējo risku, izmantojot saistību pieeju, riskam pakļautās vērtības pieeju vai citas attīstītās riska mērīšanas metodes, kas varētu būt piemērotas. Šā noteikuma piemērošanas nolūkos “riskam pakļautā vērtība” ir ar attiecīgu ticamības pakāpi noteikts maksimālais paredzamais zaudējums konkrētā laikposmā.

Dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības nodrošinātu, ka izvēlētā vispārējā riska mērīšanas metode ir piemērota, ņemot vērā PVKIU īstenoto ieguldījumu stratēģiju un izmantoto atvasināto finanšu instrumentu veidus un sarežģītību, un atvasināto finanšu instrumentu proporcionālo daļu PVKIU portfelī.

4. Ja saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 51. panta 2. punktu PVKIU izmanto metodes un līdzekļus, tostarp līgumus par vērtspapīru pārdošanu ar atpirkšanu vai vērtspapīru aizdevumu darījumus, lai radītu papildu kredītplecu vai tirgus risku, dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības vispārējā riska aprēķināšanā ņemtu vērā šos darījumus.

42. pants

Saistību pieeja

1. Ja vispārējā riska aprēķināšanā izmanto saistību pieeju, dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības piemērotu šo pieeju visām atvasināto finanšu instrumentu pozīcijām, tostarp iegultiem atvasinātajiem instrumentiem, kā minēts Direktīvas 2009/65/EK 51. panta 3. punkta ceturtajā daļā, neatkarīgi no tā, vai tās izmanto kā daļu no PVKIU vispārējās ieguldījumu politikas, riska mazināšanas nolūkos vai efektīvas portfeļa pārvaldības nolūkos, kā norādīts minētās direktīvas 51. panta 2. punktā.

2. Ja vispārējā riska aprēķināšanā izmanto saistību pieeju, dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības katru atvasinātā finanšu instrumenta pozīciju pārrēķinātu šā atvasinātā instrumenta līdzvērtīgas bāzes aktīvu pozīcijas tirgus vērtībā (standarta saistību pieeja).

Dalībvalstis var atļaut pārvaldības sabiedrībām piemērot citas aprēķināšanas metodes, kas līdzvērtīgas standarta saistību pieejai.

3. Dalībvalstis var atļaut pārvaldības sabiedrībai vispārējā riska aprēķināšanā ņemt vērā savstarpējā ieskaita un riska mazināšanas kārtību, ja vien tādējādi nepaliek neievēroti acīmredzami un būtiski riski un risks tiek nepārprotami samazināts.

4. Ja atvasinātu finanšu instrumentu izmantošana nerada papildu risku PVKIU, bāzes risks saistību aprēķinā nav jāiekļauj.

5. Ja izmanto saistību pieeju, pagaidu aizņēmuma līgumi, kas noslēgti PVKIU vārdā saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 83. pantu, vispārējā riska aprēķinā nav jāiekļauj.

43. pants

Darījumu partnera risks un emitentu koncentrācija

1. Dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības nodrošinātu, ka uz darījumu partnera risku, kas izriet no atvasināta ārpusbiržas finanšu instrumenta, attiecas Direktīvas 2009/65/EK 52. pantā noteiktie ierobežojumi.

2. Aprēķinot PVKIU darījuma partneru risku saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 1. punktā noteiktajiem ierobežojumiem, pārvaldības sabiedrības izmanto ar attiecīgo darījuma partneri noslēgtā atvasināta ārpusbiržas instrumenta līguma pozitīvo tirgus vērtību (mark-to-market value).

Pārvaldības sabiedrības var savstarpēji ieskaitīt PVKIU atvasināto instrumentu pozīcijas ar vienu un to pašu darījumu partneri, ja to rīcībā ir likumīgi līdzekļi, lai PVKIU vārdā panāktu vienošanās izmantot savstarpējo ieskaitu ievērošanu. Savstarpējais ieskaits ir pieļaujams vienīgi attiecībā uz atvasinātiem ārpusbiržas instrumentiem ar vienu un to pašu darījumu partneri, bet ne saistībā ar jebkuriem citiem riska darījumiem, ko PVKIU var slēgt ar to pašu darījumu partneri.

3. Dalībvalstis var atļaut pārvaldības sabiedrībām samazināt PVKIU pakļautību darījumu partnera riskam atvasinātu ārpusbiržas instrumentu darījumā, saņemot nodrošinājumu. Saņemtais nodrošinājums ir pietiekami likvīds, lai to ātri varētu pārdot par cenu, kas daudz neatšķiras no nodrošinājuma pirmspārdošanas vērtējuma.

4. Dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības ņemtu vērā nodrošinājumu, aprēķinot darījumu partnera risku, kā minēts Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 1. punktā, ja pārvaldības sabiedrība PVKIU vārdā nodod nodrošinājumu atvasinātu ārpusbiržas instrumentu darījuma partnerim. Nodoto nodrošinājumu var ņemt vērā uz neto pamata tikai tad, ja pārvaldības sabiedrības rīcībā ir likumīgi līdzekļi, lai PVKIU vārdā panāktu vienošanās izmantot savstarpējo ieskaitu ievērošanu.

5. Dalībvalstis pieprasa, lai emitentu koncentrācijas ierobežojumus, kā minēts Direktīvas 2009/65/EK 52. pantā, pārvaldības sabiedrības aprēķinātu saskaņā ar saistību pieeju, pamatojoties uz bāzes risku, kas izriet no atvasināto finanšu instrumentu izmantošanas.

6. Attiecībā uz risku, kas izriet no atvasinātu ārpusbiržas instrumentu darījumiem, kā minēts Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 2. punktā, dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības aprēķinā iekļautu visus darījuma partneru riskus, kas saistīti ar atvasinātiem ārpusbiržas instrumentiem.

3. IEDAĻA

Procedūras atvasinātu ārpusbiržas instrumentu vērtēšanai

44. pants

Procedūras atvasinātu ārpusbiržas instrumentu vērtēšanai

1. Dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības pārbaudītu, vai ar atvasinātiem ārpusbiržas instrumentiem saistītais PVKIU risks ir novērtēts atbilstoši patiesai vērtībai, kas nebalstās tikai uz atvasinātu ārpusbiržas instrumentu darījumu partneru kotējumiem tirgū un atbilst Direktīvas 2007/16/EK 8. panta 4. punktā izklāstītajiem kritērijiem.

2. Šā panta 1. punkta piemērošanas nolūkos dalībvalstis izveido, īsteno un uztur kārtību un procedūras, kas nodrošina atbilstošu, pārredzamu un patiesu ar atvasinātiem ārpusbiržas instrumentiem saistīto PVKIU risku vērtēšanu.

Dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības nodrošinātu, ka veic atvasinātu ārpusbiržas instrumentu patiesās vērtības atbilstošu, precīzu un neatkarīgu vērtēšanu.

Vērtēšanas kārtība un procedūras ir piemērotas un samērīgas attiecīgo atvasināto ārpusbiržas instrumentu specifikai un sarežģītībai.

Pārvaldības sabiedrības izpilda 5. panta 2. punktā un 23. panta 4. punkta otrajā daļā noteiktās prasības, ja atvasinātu ārpusbiržas instrumentu vērtēšanas kārtība un procedūras ietver konkrētas darbības, ko veic trešās personas.

3. Šā panta 1. un 2. punkta piemērošanas nolūkos riska pārvaldības funkcijas veicējiem uztic konkrētus pienākumus un atbildību.

4. Šā panta 2. punktā minētā vērtēšanas kārtība un procedūras tiek atbilstīgi dokumentētas.

4. IEDAĻA

Ar atvasinātiem instrumentiem saistītās informācijas nosūtīšana

45. pants

Pārskati par atvasinātiem instrumentiem

1. Dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības savas piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm vismaz reizi gadā iesniegtu pārskatus ar informāciju, kas sniedz pareizu un patiesu priekšstatu par atvasināto instrumentu veidiem, kuri izmantoti katram pārvaldītajam PVKIU, bāzes riskiem, kvantitatīvajiem ierobežojumiem un metodēm, kas izvēlētas, lai novērtētu ar atvasināto instrumentu darījumiem saistītos riskus.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka pārvaldības sabiedrības piederības dalībvalsts kompetentās iestādes pārskata 1. punktā minētās informācijas regularitāti un pilnīgumu un ka tām vajadzības gadījumā ir iespēja iejaukties.

VII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

46. pants

Transponēšana

1. Dalībvalstīs vēlākais līdz 2011. gada 30. jūnijam pieņem normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

47. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

48. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2010. gada 1. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.

(2) OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.

(3) OV L 241, 2.9.2006., 26. lpp.

(4) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lappusi.

(5) OV L 96, 12.4.2003., 16. lpp.

(6) OV L 177, 4.7.2008., 6. lpp.

(7) OV L 79, 20.3.2007., 11. lpp.

(8) OV L 25, 29.1.2009., 18. lpp.