(1)

Pagājušā gada laikā Grieķijā ievērojami pasliktinājās makroekonomikas un budžeta situācija, un Grieķijas valsts finanses pasliktinājās daudz vairāk, nekā būtu bijis gaidāms, notiekot lejupslīde. Šādu notikumu gaitu pārsvarā ir izraisījuši iekšēji faktori, kas attīstījušies ilgākā termiņā, kā rezultātā ir pasliktinājusies Grieķijas ekonomikas tīro aizdevumu pozīcija un radusies apjomīga un pastāvīga ārēja nelīdzsvarotība, kas atspoguļo spēcīgu konkurētspējas zudumu un izteiktu fiskālā stāvokļa pasliktināšanos.

(2)

Sliktos ekonomiskos un fiskālos rezultātus ir veicinājusi valsts īstenotā fiskālā politika, valsts pārvaldes efektivitātes un strukturālo reformu trūkums (indikatori rāda, ka salīdzinājumā ar starptautiskiem kritērijiem Grieķijas pozīcija šajā jomā ir vāja).

(3)

Pašreizējā situācija rada lielas grūtības Grieķijas ekonomikas ilgtermiņa ilgtspējībai, un, kā redzams no vairāku dalībvalstu valsts obligāciju svārstībām, tās ekonomikas un fiskālā situācija var radīt negatīvus blakusefektus citām eurozonas dalībvalstīm. Pašreizējā situācija arī rada risku, kas apdraud ekonomikas un monetārās savienības pareizu darbību.

(4)

Veicot dažādus daudzpusējus uzraudzības pasākumus, Padome un Komisija ir atkārtoti norādījušas uz Grieķijas ekonomikas ilgāka termiņa strukturālajam problēmām. Tostarp ir veikta budžeta uzraudzība saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu un Lisabonas līgumu, kuros ietvertās ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes (1) nodrošina vispārīgu atsauces sistēmu strukturālām reformām Savienībā un eurozonā. Minētajās pamatnostādnēs ir iekļauti ieteikumi dalībvalstīm ievērot vidēja termiņa budžeta mērķus un efektīvi rīkoties, lai nodrošinātu pārmērīga deficīta tūlītēju novēršanu, kā arī censties novērst tekošā konta deficītu, īstenojot strukturālas reformas, uzlabojot ārējo konkurētspēju un veicinot deficīta novēršanu ar fiskālo politiku.

(5)

Šajā kontekstā, atspoguļojot Grieķijas ekonomikas dziļās strukturālās problēmas fiskālajā, nodarbinātības un produktu tirgus jomā, Padome savā 2009. gada 25. jūnija ieteikumā (2) atzīmēja, ka Grieķijai “jāpastiprina centieni, lai novērstu Grieķijas ekonomikas makroekonomisko nelīdzsvarotību un strukturālos trūkumus”, un adresēja ieteikumus īpaši Grieķijai, tostarp ieteikumu, ka tai vajadzētu turpināt fiskālo konsolidāciju; palielināt konkurenci profesionālo pakalpojumu jomā; īstenot reformas, lai palielinātu ieguldījumus pētniecībā un izstrādē; efektīvāk izmantot struktūrfondus; īstenot valsts pārvaldes reformu un saskaņā ar integrētu elastdrošības pieeju īstenot plašu pasākumu klāstu darba tirgus jomā. Padome Grieķijai kā eurozonas dalībvalstij vienlaikus ieteica nodrošināt valsts finanšu ilgtspējību un uzlabot to kvalitāti, modernizēt valsts pārvaldi un īstenot Savienības kopīgos “elastdrošības” principus.

(6)

Grieķijas ekonomikas un budžeta politika neatbilst ne ieteikumiem, kas adresēti atsevišķām valstīm saskaņā ar ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm, ne arī ieteikumiem, kas adresēti eurozonas dalībvalstīm un kas izklāstīti Padomes Ieteikumā (2008. gada 14. maijs) par dalībvalstu un Kopienas vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm.

(7)

Grieķija 2010. gada 15. janvārī iesniedza stabilitātes programmas 2010. gada atjauninājumu, kurā ietverti budžeta mērķi laikposmam līdz 2013. gadam, kas skatāmi kontekstā ar 2010. gada budžetu, kuru Grieķijas parlaments pieņēma 2009. gada 23. decembrī. Padome 2010. gada 16. februārī saskaņā ar 5. panta 3. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (3) sniedza atzinumu par Grieķijas stabilitātes programmas 2010. gada atjauninājumu. Padome 2010. gada 16. februārī pieņēma arī lēmumu atbilstīgi Līguma par ES darbību 126. panta 9. punktam, pieprasot Grieķijai veikt budžeta deficīta samazināšanas pasākumus, kas uzskatāmi par nepieciešamiem, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu (4) (turpmāk “Padomes 2010. gada 16. februāra lēmums”).

(8)

Lai ekonomikas politikas koordinēšana eurozonā darbotos atbilstīgi, ir savlaicīgi jāizmanto saskaņā ar LESD 121. pantu pieejamie instrumenti. LESD 121. panta 4. punktā noteikts, ka Komisija attiecīgai dalībvalstij var izteikt brīdinājumu un var ieteikt Padomei izteikt vajadzīgos ieteikumus minētajai dalībvalstij. Ņemot vērā situācijas nopietnību un nolūkā nodrošināt saskanību ar Padomes 2010. gada 16. februāra lēmumu, Padomei ir lietderīgi pieņemt vajadzīgos ieteikumus. Turklāt Padome, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, var pieņemt lēmumu savus ieteikumus darīt zināmus atklātībai.

(9)

Lai gan makroekonomikas stāvoklis 2009. gadā ir pasliktinājies spēcīgāk, nekā iestādes to paredzēja, valsts finanses ir pasliktinājušās daudz vairāk, nekā būtu bijis sagaidāms lejupslīdes rezultātā, kas izrādījusies spēcīgāka, nekā prognozēts. Šādu pasliktināšanos lielā mērā ir radījusi Grieķijas valdības īstenotā budžeta politika. Patlaban tiek lēsts, ka valsts kopbudžeta deficīts 2009. gadā būs 12,75 % no IKP salīdzinājumā ar stabilitātes programmas 2009. gada janvāra atjauninājumā noteikto mērķvērtību, proti, 3,75 % no IKP.

(10)

Grieķijas parlaments 2009. gada 23. decembrī pieņēma 2010. gada budžetu, kurā 2010. gadam noteiktais budžeta deficīta mērķis ir 9,1 % no IKP. Kamēr notika budžeta pieņemšana, Grieķijas iestādes paziņoja par nolūku paātrināt fiskālo korekciju jau 2010. gadā, 2010. gadam nosakot budžeta deficīta mērķi 8,7 % apmērā no IKP. Stabilitātes programmas 2010. gada janvāra atjauninājumā tika apstiprināts pārskatītais budžeta deficīta mērķis 2010. gadam 8,7 % apmērā no IKP.

(11)

Sabiedrības novecošanās ilgtermiņa ietekme uz valsts izdevumiem ir ievērojami lielāka nekā vidēji Savienībā, to galvenokārt rada ļoti liels prognozētais pensiju izdevumu kā daļas no IKP pieaugums nākamajās desmitgadēs. Kā apstiprina Komisijas dienestu 2009. gada ziņojums par ilgtspējību, pieejamie indikatori liecina par lieliem riskiem valsts finanšu ilgtspējībai, kas papildus budžeta konsolidācijai jārisina, izmantojot pensiju un veselības aprūpes sistēmas reformu. Grieķijas pensiju sistēma cieš no vairākām problēmām, tostarp no fakta, ka tās tvērums ir sadrumstalots. Lai gan pabalstu vidējais līmenis Grieķijā ir viens no augstākajiem Savienībā, kas negatīvi ietekmē vēlmi strādāt, un tas īpaši izpaužas kā vecāka gadagājuma cilvēku zemais nodarbinātības līmenis, tomēr Grieķijā ir arī viens no augstākajiem nabadzības līmeņiem vecāka gadagājuma cilvēku vidū. Ir arī problēmas ar agrīnas pensionēšanas shēmām, kas nodrošina alternatīvus, tomēr dārgus, pensionēšanās ceļus. Jāreformē arī veselības aprūpes sistēma, jo īpaši, lai ievērojami uzlabotu tās efektivitāti un pārvaldību, jo minētie aspekti daudzkārt ir bijuši cēlonis budžeta pārtēriņiem. Darba tirgus reformām būtu jāatbalsta pieaugošais darbaspēka nodrošinājums, lai palielinātu iemaksu bāzi.

(12)

Grieķijai būtu jāatjauno konkurētspēja un jānovērš apjomīgā ārējā nelīdzsvarotība. Šajā kontekstā atbilstīgi vispārējām pamatnostādnēm par ekonomikas politiku Grieķijai vajadzētu censties novērst tekošā konta deficītu “īstenojot strukturālas reformas, palielinot ārējo konkurētspēju un (..) palīdzot veikt šīs korekcijas ar fiskālo politiku”. Šajā nolūkā Grieķijas iestādēm būtu jāīsteno pastāvīgi pasākumi kārtējo primāro izdevumu, tostarp atalgojuma izdevumu valsts sektorā, kontrolei un steidzami jāveic darba un produktu tirgus strukturālās reformas. Konkrēti, Grieķijas iestādēm būtu jānodrošina, lai fiskālās konsolidācijas pasākumi veicinātu arī valsts finanšu kvalitātes uzlabošanos visaptverošas reformu programmas īstenošanas gaitā, vienlaikus ātri īstenojot nodokļu administrēšanas turpmāko reformu politiku.

(13)

Dažādi indikatori un analīze apstiprina, ka Grieķija iepriekšējo desmit gadu laikā ir būtiski un ilgstoši zaudējusi cenu konkurētspēju. Viens no izskaidrojumiem ir darba algu pieaugums, kas pārsniedz produktivitātes kāpumu. Valsts sektora algas salīdzinājumā ar privātā sektora algām Grieķijā ir pieaugušas straujāk nekā citās eurozonas valstīs un vispārēji ietekmējušas algu vienošanās, tāpēc valsts sektoram jāuzņemas vadošā loma, lai palīdzētu atjaunot algu mērenību. Turklāt daži Grieķijas kolektīvās algu vienošanās sistēmas aspekti (piemēram, algu vienošanās vidējais līmenis) var arī būt cēlonis atalgojuma un produktivitātes pieauguma neatbilstībai, un tajos ar sociālo partneru piekrišanu jāievieš korekcijas. Raugoties nākotnē, algu vienošanās sistēmai jāatbalsta algu izmaiņas, kas ciešāk atspoguļo konkurētspēju, produktivitātes attīstību un vietējā darba tirgus apstākļus.

(14)

Valsts pārvalde ir bijusi būtisks šķērslis ceļā uz efektivitātes uzlabošanu Grieķijā. Attiecībā uz valsts sektoru vairākumā starptautisko salīdzinājumu Grieķijas reitings ir zems, un tiek uzskatīts, ka daudzas problēmas izriet no nepietiekamas administratīvās kapacitātes un efektivitātes. Iestādes ir apņēmušās uzlabot valsts pārvaldes darbību. Tam vajadzētu izpausties kā darbinieku skaita samazināšanai, cilvēkresursu pārvaldības uzlabošanai valsts uzņēmumos, izmaksu samazinājumam, pārredzamības uzlabošanai, juridiskās noteiktības stiprināšanai un politikas efektīvai īstenošanai.

(15)

Grieķijai ir ievērojamas iespējas uzlabot uzņēmējdarbības vidi un produktu tirgus darbību. Uzņēmumi saskaras ar sarežģītām, apgrūtinošām un ilgstošām administratīvajām procedūrām. Profesionālie pakalpojumi tiek spēcīgi regulēti un šķēršļi konkurencei ir vieni no lielākajiem Savienībā. Turklāt tīklu nozaru (piemēram, enerģētikas) liberalizācija, kā arī tirgu atvēršana transporta nozarē, jo īpaši dzelzceļa jomā, atpaliek no Savienības vidējiem rādītājiem. Reformas minētajās nozarē varētu uzlabot privātos ieguldījumus un nodarbinātību, un šādu uzlabojumu īstenošanai nebūtu nepieciešami lieli valsts finanšu līdzekļi. Produktu tirgus reformas varētu palīdzēt arī darba tirgus reformu īstenošanā, mazinot izmaksu slogu.

(16)

Arī Grieķijas darba tirgus ir jāreformē atbilstīgi kopīgajiem “elastdrošības” principiem, kā Padome norādījusi 2009. gada ieteikumos par nodarbinātības politikas īstenošanu. Īpaša uzmanība pievēršama jauniešiem, ņemot vēra grūtības, ar kurām viņi saskaras, oficiāli stājoties darbā. Ir plašas iespējas atbalstīt darba pārejas darba tirgū, tostarp uzlabojot izglītības un apmācību politiku, darbaspēka prasmes un aktīva darba tirgus politikas efektivitāti, šim nolūkam izmantojot arī Eiropas Sociālo fondu. Pastāv arī vajadzība atvieglot nodarbinātības aizsardzības tiesību aktus. Turklāt politikai būtu jāveicina aktīva darba tirgus piedalīšanās. Šo ieteikumu izpilde ir ļoti svarīga Grieķijas ekonomikai. Tādējādi būtu pienācīgi jāņem vērā ekonomikas jomā veikto strukturālo darbību ietekme uz nodarbinātību.

(17)

Savienības struktūrfondu un kohēzijas fondu ātrākai un efektīvākai apguvei var būt izšķiroša loma, lai sekmīgi īstenotu darbības, kas vērstas uz konkurētspējas un ilgtspējīgu valsts finanšu atjaunošanu. Salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm fondu apguves process norisinās gausāk. Sadarbojoties ar Komisiju, lai veiktu pasākumus nolūkā uzlabot darbības programmu apguves spējas un struktūru, Grieķija varētu finansēt svarīgus valsts ieguldījumus, kas atbalsta ilgtermiņa izaugsmes potenciālu, vienlaicīgi ļaujot turpināties budžeta konsolidācijai. Īpašu uzmanību vajadzētu pievērst darbības programmām “Administratīvā reforma” un “Digitālā konverģence”, jo tās veicina būtiskas reformas valsts pārvaldē, kurām ir ļoti svarīga nozīme stabilitātes programmas 2010. gada janvāra atjauninājumā izklāstītās reformu stratēģijas īstenošanā. Piemēram, Savienības struktūrfondus šādās darbības programmās varētu izmantot, lai atbalstītu valsts sektora īstenotas veselības aprūpes sistēmas, valsts nodarbinātības dienestu, mūžizglītības un nelegālas nodarbinātības apkarošanas reformas, kā arī lai veidotu efektīvas regulatīvās kontroles un izpildes spējas.

(18)

Grieķijas banku stāvoklis rentabilitātes un kapitāla atbilstības izteiksmē, šķiet, ir salīdzinoši labs. Turklāt šā sektora stabilitāti ir apstiprinājuši plaši stresa testi. Turklāt Grieķijas bankām joprojām ir zems problēmaizdevumu līmenis (aptuveni 7,2 % no aizdevumu kopējā apjoma) un salīdzinoši zema aizdevumu/noguldījumu attiecība. Tomēr Grieķijas banku nozare ir saskārusies ar grūtībām saistībā ar piekļuvi likviditātei vairumtirdzniecības tirgos, kas nozīmē, ka tā lielā mērā ir atkarīga no eurosistēmas aizdevumiem. Tādējādi, lai gan Grieķijas banku sistēma visumā ir stabila un no vispasaules finanšu krīzes ir cietusi mazāk nekā dažas citas dalībvalstis, ir maz ticams, ka to neskars sarežģījumi Grieķijas valsts finanšu sektorā. Turklāt bažas rada arī dažu Grieķijas kaimiņvalstu ekonomikas un finanšu problēmu ietekme.

(19)

Vispasaules ekonomikas un finanšu krīzes ietekme uz Grieķijas ekonomiku nozīmē risku pārvērtēšanu, kas padara smagāku parādu slogu, palielina riska uzcenojumu valsts parādam,