PIELIKUMS

EIROPAS PĒTNIECĪBAS PADOME

Noteikumi par priekšlikumu iesniegšanu un saistītajām vērtēšanas, atlases un dotāciju piešķiršanas procedūrām attiecībā uz Septītās pamatprogrammas (2007.–2013. gads) īpašo programmu “Idejas”

SATURS

1.

Preambula – Terminu definīcijas

53

2.

Ievads

53

2.1.

Principi

53

2.2.

Priekšlikumu iesniegšana

54

2.2.1.

Uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus

54

2.2.2.

Provizoriskā reģistrācija

54

2.2.3.

Iesniegšana

54

2.2.4.

Palīdzība iesniegšanā

55

2.2.5.

Saņemšana

55

2.2.6.

Atbilstības pārbaude

55

3.

Profesionālapskate

56

3.1.1.

Neatkarīgo ekspertu pienākumi

56

3.1.2.

Ekspertu iecelšana

57

3.1.2.1.

Neatkarīgo ekspertu izslēgšana pēc priekšlikuma iesniedzēja pieprasījuma

57

3.1.3.

Iecelšanas nosacījumi, Rīcības kodekss un interešu konflikts

57

3.1.4.

Neatkarīgie novērotāji

58

3.1.5.

Profesionālapskates kritēriji

59

3.1.6.

Profesionālapskates organizācija

59

3.1.6.1.

“Progresīvās” pētniecības projektu profesionālapskate

59

3.1.6.2.

Divpakāpju iesniegšanas procedūra “progresīvās” pētniecības projektiem

60

3.1.6.3.

Koordinācijas un atbalsta pasākumu profesionālapskate

61

3.1.7.

Profesionālapskates rezultāti, priekšlikumu atlase un noraidīšana

61

3.1.8.

Atbilde

62

3.1.9.

Palīdzības un pārsūdzības procedūra

62

3.1.10.

Ziņošana un informācija par profesionālapskates procesu

63

4.

Piešķiršanas lēmums un dotāciju nolīgumu sagatavošana

63

5.

Pielikumi

64

5.1.

A pielikums – Procedūras priekšlikumu iesniegšanai papīra formā

64

5.2.

B pielikums – Ētikas izvērtēšanas procedūras

64

5.3.

C pielikums – Noteikumi uz interviju uzaicināto vadošo pētnieku ceļa izdevumu, dienas naudas un uzturēšanās izdevumu atlīdzināšanai

67

5.4.

D pielikums – Drošības jautājumi – Jutīgas EPP darbības

69

1.   PREAMBULA – TERMINU DEFINĪCIJAS

Eiropas Pētniecības padomi (EPP) izveidoja Eiropas Komisija (1) saskaņā ar noteikumiem, ko paredz Septītās pamatprogrammas pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem īpašā programma “Idejas” (īpašā programma “Idejas”) (2), kā līdzekli minētās īpašās programmas īstenošanai.

EPP ietilpst Zinātniskā padome, ģenerālsekretārs un īpašā īstenošanas struktūrvienība, ko izveidoja Eiropas Komisija kā Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūru (3); tā ir pakļauta Komisijai un darbojas saskaņā ar Komisijas garantētās autonomijas un integritātes nosacījumiem.

Skaidrības labad šim dokumentam ir piemērojamas turpmāk noteiktās terminu definīcijas.

“EPPIA” ir Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūra.

“7. pamatprogramma” ir Eiropas Kopienas Septītā pamatprogramma pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007.–2013. gads) (4).

“Līdzdalības noteikumi” ir noteikumi uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu līdzdalībai 7. pamatprogrammas darbībās un pētījumu rezultātu izplatīšanai (2007.–2013. gads) (5).

“Finanšu regula” ir Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (6).

2.   IEVADS

Šā dokumenta mērķis ir izklāstīt noteikumus, kas attiecināmi uz priekšlikumu iesniegšanu un profesionālapskati un uz dotāciju piešķiršanu izraudzītajiem priekšlikumiem. Noteikumi paredz pamatparametrus, kas izstrādāti nolūkā nodrošināt, lai procedūras, kuru rezultātā tiek piešķirtas dotācijas, būtu precīzas, taisnīgas, efektīvas un atbilstošas. Tie ir izstrādāti sadarbībā ar EPP Zinātnisko padomi; viena no minētās padomes atbildības jomām cita starpā ir izstrādāt darba programmu “Idejas”, profesionālapskates metodes un procedūras priekšlikumu profesionālapskatei saskaņā ar īpašo programmu “Idejas” un to neatkarīgo ekspertu noteikšanai, kuri palīdz šādā profesionālapskatē. Tos pieņem Komisija saskaņā ar Līdzdalības noteikumiem.

Noteikumu 1. iedaļā raksturoti pamatprincipi, kas attiecas uz procesu no iesniegšanas līdz dotāciju piešķiršanai: izcilība, pārredzamība, taisnīgums un objektivitāte, efektivitāte un ātrums, kā arī ētiski apsvērumi.

Noteikumu 2. iedaļā raksturotas procedūras pieteikumu iesniegšanai un to vēlākai apstrādei, ieskaitot atbilstības novērtēšanu.

Noteikumu 3. iedaļā raksturota profesionālapskate, tostarp tas, kā tiek atlasīti un iecelti neatkarīgi eksperti, rīcība iespējamo un faktisko interešu konfliktu gadījumā un profesionālapskates organizācija. Tajā ir arī izklāstīts, kā tiek apstrādātas pārsūdzības un sūdzības un sagatavoti ziņojumi par profesionālapskati un dotāciju piešķiršanu.

Noteikumu 4. iedaļā raksturota dotāciju sagatavošana un piešķiršana.

2.1.   Principi

Viss process no priekšlikumu iesniegšanas līdz dotāciju piešķiršanai ir atkarīgs no vairākiem vispārzināmiem principiem:

—	Izcilība. Attiecībā uz projektiem, kas tiek atlasīti finansējumam, jābūt iespējai pierādīt augstu zinātnisko un/vai tehnisko kvalitāti.

—	Pārredzamība. Finansējuma un dotāciju piešķiršanas lēmumiem jābūt pamatotiem ar skaidri izklāstītiem noteikumiem un procedūrām, un pieteikumu iesniedzējiem, kas ir juridiskas personas, un vadošajiem pētniekiem ir jāsaņem atbilstoša atbilde par viņu priekšlikumu profesionālapskates rezultātu.

—	Taisnīgums un objektivitāte. Attieksmei pret visiem priekšlikumiem ir jābūt konsekventai un vienādai. Priekšlikumi jāvērtē objektīvi un pēc to būtības neatkarīgi no to izcelsmes vai iesniedzēja, vadošā pētnieka vai jebkura grupas locekļa identitātes.

—	Konfidencialitāte. Visi priekšlikumi un saistītie dati, zināšanas un dokumenti, kas tiek paziņoti EPPIA, ir jāuzskata par konfidenciāliem.

—	Efektivitāte un ātrums. Profesionālapskatei un dotāciju sagatavošanai un piešķiršanai jānorit pēc iespējas ātrāk un samērīgi, saglabājot profesionālapskates kvalitāti un ievērojot tiesisko regulējumu.

—	Ētiski un drošības apsvērumi. Jebkurš priekšlikums, kas ir pretrunā ētikas pamatprincipiem vai neatbilst attiecīgajām drošības procedūrām, var tikt izslēgts no profesionālapskates, atlases un dotāciju piešķiršanas procesa jebkurā laikā.

2.2.   Priekšlikumu iesniegšana

2.2.1.   Uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus

Priekšlikumus iesniedz, atsaucoties uz uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus (“uzaicinājumi”) (7). Uzaicinājumu saturs un termiņš tiek izklāstīts darba programmā “Idejas” un publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (“uzaicinājuma teksts”) Komisijas tīmekļa vietnē(-ēs) (8), kā arī EPP tīmekļa vietnē, kurā būs iekļautas hipersaites uz Komisijas tīmekļa vietni(-ēm).

Uzaicinājumos “progresīvās” pētniecības projektiem var norādīt visa uzaicinājuma provizorisko budžetu vai provizorisko budžetu īpašām pētniecības jomām saistībā ar uzaicinājumu, ko novērtēs atsevišķas neatkarīgu ekspertu komisijas.

Uzaicinājumā arī norāda, vai jāievēro vienpakāpes vai divpakāpju iesniegšanas procedūra un/vai vienpakāpes vai divpakāpju profesionālapskates procedūra. Divpakāpju iesniegšanas procedūras gadījumā otrajā pakāpē pilnu priekšlikumu lūdz iesniegt vienīgi tiem iesniedzējiem, kuru priekšlikumi ir pozitīvi novērtēti pirmajā pakāpē.

2.2.2.   Provizoriskā reģistrācija

Ņemot vērā īpašās programmas “Idejas” augšupējo pieeju, EPP cer sagaidīt lielu priekšlikumu skaitu visās pētniecības jomās. Lai EPP varētu nodrošināt EPP profesionālapskates procesam vajadzīgos resursus un pieredzi, uzaicinājumā var paredzēt provizorisku reģistrāciju.

Provizoriskā reģistrācija var ietvert paziņojumu par iecerēto priekšlikuma priekšmetu un paredzētajiem pētniecības mērķiem.

Ja uzaicinājumi paredz provizorisku reģistrāciju, potenciālais priekšlikuma iesniedzējs pirms provizoriskās reģistrācijas termiņa beigām pieprasa Elektroniskās priekšlikumu iesniegšanas pakalpojuma IT sistēmas (pašlaik EPSS, turpmāk tekstā – elektroniskā iesniegšanas sistēma) pieteikumvārdu un paroli, kas vajadzīgi, lai varētu iesniegt priekšlikumu. Termiņu(-us) provizoriskai reģistrācijai var noteikt dažas nedēļas pirms uzaicinājuma termiņa(-iem) priekšlikumu iesniegšanai. Provizoriskā reģistrācija un priekšlikumu iesniegšana ir divi dažādi posmi. Ja uzaicinājums paredz provizorisko reģistrāciju, bet priekšlikuma iesniedzējs to neveic, tad elektroniskā iesniegšanas sistēma nepieņems iesniegto priekšlikumu.

Ja uzaicinājumi neparedz provizorisko reģistrāciju, potenciālais iesniedzējs tik un tā reģistrējas un pieprasa EPSS pieteikumvārdu un paroli, lai varētu iesniegt priekšlikumu, pirms uzaicinājuma termiņa beigām.

Izņēmuma gadījumos potenciālais priekšlikuma iesniedzējs var EPPIA lūgt atļauju iesniegt priekšlikumu papīra formā, kā to paredz šā lēmuma A pielikums.

2.2.3.   Iesniegšana

Priekšlikumus iesniedz un – attiecīgā gadījumā – provizorisko reģistrāciju veic elektroniski, izmantojot tīmeklī balstīto elektronisko iesniegšanas sistēmu (pašlaik – EPSS), ko uztur Komisija.

Priekšlikumos “progresīvās” pētniecības pasākumiem atbilstoši darba programmas “Idejas” noteikumiem iesaista vadošo pētnieku (VP) – norādītu privātpersonu, kura uzņemas zinātnisko atbildību par projektu. Priekšlikumus iesniedz VP, kuru ir pilnvarojusi ierosinātā uzņēmēja iestāde, kura formāli ir priekšlikuma iesniedzējs, kas ir juridiska persona, un kurai tiks piešķirta dotācija (9). Visā iesniegšanas un profesionālapskates procesā VP ir galvenais saziņas kanāls starp EPPIA un priekšlikuma iesniedzēju, kas ir juridiska persona.

Visu priekšlikuma datu sagatavošana un augšupielāde jāveic un piekrišana elektroniskās iesniegšanas sistēmas izmantošanas nosacījumiem un profesionālapskates noteikumiem jādod pirms priekšlikuma iesniegšanas mēģinājuma.

Elektroniskā iesniegšanas sistēma veiks vairākas pamatpārbaudes. Tikai pēc šo pārbaužu pabeigšanas elektroniskā iesniegšanas sistēma ļaus iesniegt priekšlikumu. Šīs pārbaudes neaizstāj 2.2.6. punktā minētās formālās atbilstības pārbaudes, un tās nevar sniegt pārliecību par to, ka datņu saturs atbilst uzaicinājuma prasībām. Iesniegšanu uzskata par veiktu brīdī, kad VP uzsāk galīgās iesniegšanas procesu, kā to norādījusi elektroniskā iesniegšanas sistēma, un nevienu brīdi pirms tam.

Priekšlikumi, kas nosūtīti ar noņemamām elektroniskām atmiņas ierīcēm (piemēram, CD-ROM vai jebkuru līdzīgu elektronisko ierīci), pa e-pastu vai faksu, netiks uzskatīti par iesniegtiem un netiks vērtēti. Izņēmuma gadījumos, ja VP nav iespēju piekļūt elektroniskajai iesniegšanas sistēmai, viņš var EPPIA lūgt atļauju iesniegt priekšlikumu papīra formā. Procedūras saistībā ar šādu pieprasīšanu un formalitātes, kas jāizpilda, iesniedzot priekšlikumu papīra formā, izklāstītas šo noteikumu A pielikumā.

Procedūra priekšlikumu atsaukšanai tiks norādīta attiecīgajās Vadlīnijās priekšlikumu iesniedzējiem. Atsaukts priekšlikums netiks vēlāk ņemts vērā profesionālapskatē vai atlasē.

Ja viens priekšlikums tiks iesniegts vairāk nekā vienu reizi, vērtēta tiks tikai jaunākā prasībām atbilstošā tā versija.

Priekšlikumus vienmēr glabā drošos apstākļos. Ja priekšlikums vairs nav vajadzīgs, visas kopijas, izņemot tās, kas vajadzīgas arhivēšanas un/vai revīzijas mērķiem, iznīcina.

2.2.4.   Palīdzība iesniegšanā

Vadlīnijās priekšlikumu iesniedzējiem ir sīki izklāstīts, kā VP, grupu locekļi vai pieteikumu iesniedzēji, kas ir juridiskas personas, var saņemt palīdzību vai informāciju par jebkuru ar uzaicinājumu saistītu jautājumu. Tajās norādīta valstu kontaktpunktu, EPPIA un EPP palīdzības dienestu kontaktinformācija. Ar elektronisko iesniegšanas sistēmu saistītiem jautājumiem paredzēts specializēts palīdzības dienests.

2.2.5.   Saņemšana

Reģistrē iesniegto priekšlikumu pēdējās versijas saņemšanas datumu un laiku. Pēc uzaicinājuma termiņa beigām pa e-pastu nosūta apstiprinājumu par saņemšanu, kurā norāda:

—	priekšlikuma nosaukumu un unikālo priekšlikuma identifikatoru (priekšlikuma numuru),

—	tā uzaicinājuma identifikatoru, kuram priekšlikums paredzēts,

—	saņemšanas datumu un laiku (kas attiecībā uz elektroniski iesniegtiem priekšlikumiem tiek noteikts līdz uzaicinājuma termiņa beigām).

Pēc iesniegšanas EPPIA sazinās ar VP un/vai priekšlikuma iesniedzēju, kas ir juridiska persona, tikai tad, ja tas nepieciešams, lai precizētu, piemēram, atbilstības jautājumus vai pārbaudītu priekšlikumā ietvertos administratīvos vai juridiskos datus (10). Tomēr divpakāpju procedūrā un tikai attiecībā uz paturētiem priekšlikumiem VP, ko pilnvarojis priekšlikuma iesniedzējs, kas ir juridiska persona, atbilstoši uzaicinājumā norādītajiem nosacījumiem var tikt uzaicināts iesniegt papildu priekšlikumu vai papildu informāciju par sākotnējo priekšlikumu un/vai ierasties uz interviju.

2.2.6.   Atbilstības pārbaude

Priekšlikumiem jāatbilst visiem atbilstības kritērijiem, lai tos varētu paturēt profesionālapskatei. Šos kritērijus piemēro stingri. Divpakāpju priekšlikumu iesniegšanas gadījumā atbilstības pārbaudi veic katrā pakāpē. Visi priekšlikumi, kas iesniegti, atbildot uz uzaicinājumu, tiks pārbaudīti, piemērojot šādus atbilstības kritērijus:

—	priekšlikuma saņemšana pirms termiņa beigām (uzaicinājumā norādītā datuma un laika),

—	priekšlikuma pabeigtība, t. i., visu prasīto daļu un veidlapu esība (11),

—

uzaicinājuma darbības joma – priekšlikuma saturam jābūt saistītam ar uzaicinājumā izklāstītajiem mērķiem, tematiem un finansēšanas shēmu, kā noteikts darba programmā “Idejas”. Priekšlikumu par neatbilstošu, pamatojoties uz “tvēruma” apsvērumiem, uzskata tad, ja tas ir nepārprotami acīm redzams (12),

—	visi atbilstības papildu kritēriji, kas attiecas uz uzaicinājumu un ir norādīti darba programmā “Idejas” un uzaicinājuma iedaļā.

Ja pirms profesionālapskates posma, tā laikā vai pēc tā kļūst skaidrs, ka viens vai vairāki atbilstības kritēriji nav izpildīti, priekšlikumu atzīst par neatbilstošu un atsauc no jebkādas turpmākas pārbaudes. Ja ir šaubas par priekšlikuma atbilstību, profesionālapskati drīkst turpināt, līdz tiek pieņemts galīgais lēmums par atbilstību. Tas, ka priekšlikums tiek novērtēts šādos apstākļos, nav uzskatāms par tā atbilstības pierādījumu.

Ja jautājums par atbilstību nav pietiekami skaidrs un tiek uzskatīts, ka ir vajadzīga jautājuma padziļināta izvērtēšana, var sasaukt atbilstības novērtēšanas komiteju. Šādas komitejas uzdevums ir nodrošināt saskaņotu šādu gadījumu juridisko interpretāciju un vienlīdzīgu attieksmi pret priekšlikumu iesniedzējiem, kas ir juridiskas personas, un VP, kas ir iesaistīti priekšlikumā (13).

Tos VP, kuru priekšlikumi tiek atzīti par neatbilstošiem, informē par šāda lēmuma pamatojumu.

3.   PROFESIONĀLAPSKATE

3.1.1.   Neatkarīgo ekspertu pienākumi

Priekšlikumus vērtē neatkarīgi eksperti (profesionālapskates veicēji), lai nodrošinātu, ka finansējumam tiek izvēlēti tikai viskvalitatīvākie priekšlikumi. Neatkarīgs eksperts ir eksperts, kas nav saistīts ar EPP un Komisiju (14), darbojas privātpersonas statusā un sava darba izpildē nepārstāv nevienu organizāciju vai zinātnieku aprindas.

Profesionālapskates kontekstā izšķir piecus neatkarīgu ekspertu veidus:

1.   EPP profesionālapskates komisiju vadītāji– organizē darbu savā komisijā, vada komisijas sanāksmes un piedalās nobeiguma konsolidācijas sanāksmē. Viņi var arī veikt priekšlikumu individuālu novērtēšanu, parasti attālināti, sagatavojoties komisijas sanāksmēm.

2.   EPP profesionālapskates komisiju locekļi– palīdz sagatavoties komisijas sanāksmēm, apmeklē sanāksmes un var arī sniegt ieguldījumu priekšlikumu individuālajā novērtēšanā, parasti attālināti.

3.   Komisijas novērtētāji– neatkarīgi eksperti, kuriem tiek lūgta palīdzība priekšlikumu individuālajā novērtēšanā. Viņi parasti nepiedalās komisijas sanāksmēs.

4.   Arbitri– neatkarīgi eksperti, kuri veic priekšlikumu individuālu vērtēšanu tikai attālināti un kuriem netiek maksāta atlīdzība par viņu veiktajiem uzdevumiem.

5.   Neatkarīgie novērotāji– neatkarīgi eksperti, kuriem lūdz pārbaudīt profesionālapskates procesu no tā darbības un īstenošanas viedokļa. Viņi neveic vērtējamo priekšlikumu vērtēšanu. Viņi var piedalīties jebkurā sanāksmē visā profesionālapskates procesā.

3.1.2.   Ekspertu iecelšana (15)

EPP Zinātniskā padome atbild par neatkarīgu ekspertu ieteikšanu “progresīvās” pētniecības projektu profesionālapskatei (16) atbilstoši Līdzdalības noteikumu 17. panta 2. punktam un netiešo darbību īstenošanas uzraudzību Līdzdalības noteikumu 27. panta 1. punkta nozīmē. Lai izraudzītos neatkarīgos ekspertus, EPP Zinātniskā padome var paļauties uz saviem locekļiem un uz informāciju, ko sniedz komisijas locekļi vai EPPIA. Pamatojoties uz viņu priekšlikumu, EPPIA oficiāli ieceļ šādus ekspertus (17).

Neatkarīgajiem ekspertiem jābūt prasmēm un zināšanām, kas atbilst darbības jomām, kurās viņiem tiek lūgta palīdzība. Viņiem jābūt ieguvušiem augsta līmeņa profesionālo pieredzi publiskajā vai privātajā sektorā zinātniskajā pētniecībā, stipendiju piešķiršanā vai zinātniskajā pārvaldībā. Var būt vajadzīgas arī citas prasmes (piemēram, jauno zinātnieku darbaudzināšana un izglītošana, projektu vadība vai novērtēšana, tehnoloģiju nodošana un jauninājumi, starptautiskā sadarbība zinātnes un tehnoloģiju jomā). Lai ieceltu neatkarīgus ekspertus darbam ar klasificētu informāciju, vajadzīga attiecīgas pakāpes drošības pielaide.

EPPIA izmanto arī ekspertu sarakstu, kas sagatavots, pamatojoties uz Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētajiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, kā arī citu tādu ekspertu sarakstu, kuriem ir vajadzīgā kvalifikācija un kuri izraudzīti, piemēram, apspriežoties ar valstu pētniecības finansēšanas aģentūrām un līdzīgām organizācijām. Eksperti var būt no citām valstīm, kas nav dalībvalstis vai ar 7. pamatprogrammu saistītas valstis.

Komplektējot ekspertu grupas, EPPIA cenšas nodrošināt visaugstāko zinātniskās un tehniskās pieredzes līmeni ar uzaicinājumu saistītajās jomās, ņemot vērā arī citus kritērijus, piemēram:

—	saprātīga sieviešu un vīriešu iekļaušana no visas ES un saistītajām valstīm, kā arī trešām valstīm (18),

—	regulāra ekspertu rotācija, kas atbilst vajadzībai pēc nepārtrauktības. Kopumā paredzamā personāla mainība ir vismaz ceturtdaļa no katrā pētniecības jomā izmantotajiem ekspertiem katrā kalendārajā gadā.

Ekspertiem jābūt arī atbilstošām valodu zināšanām, kas vajadzīgas priekšlikumu novērtēšanai.

Individuāliem priekšlikumiem norīkoto neatkarīgo ekspertu vārdus un uzvārdus nepublisko. Tomēr to neatkarīgo ekspertu saraksts, kuri ir palīdzējuši novērtēt priekšlikumus, kas saņemti, atsaucoties uz uzaicinājumu saistībā ar īpašo programmu “Idejas”, katru gadu tiks publicēts Komisijas tīmekļa vietnē(-ēs). Turklāt ekspertu komisijas locekļu saraksts tiks publicēts EPP tīmekļa vietnē.

Jebkāda tieša vai netieša saziņa par uzaicinājuma profesionālapskati starp VP un/vai priekšlikuma iesniedzēju, kas ir juridiska persona, kura iesniedz priekšlikumu, atsaucoties uz to pašu uzaicinājumu, un jebkuru attiecīgajā profesionālapskatē iesaistītu neatkarīgu ekspertu ir stingri aizliegta. Ja šāda saziņa notiek, EPPIA var izslēgt attiecīgo priekšlikumu no konkrētā uzaicinājuma.

3.1.2.1.   Neatkarīgo ekspertu izslēgšana pēc priekšlikuma iesniedzēja pieprasījuma

Attiecīgās Vadlīnijas priekšlikumu iesniedzējiem var atļaut viņiem pieprasīt, lai konkrēta persona (19) neveic viņu priekšlikumu profesionālapskati. Šādos gadījumos priekšlikumu iesniedzējiem lūgs norādīt viņu prasības iemeslus (20). Šādos apstākļos, ja norādītā persona ir neatkarīgs eksperts, kas piedalās priekšlikumu vērtēšanā attiecībā uz konkrēto uzaicinājumu, viņa var tikt izslēgta no attiecīgā priekšlikuma vērtēšanas, kamēr vien EPPIA ir iespējas nodrošināt priekšlikuma vērtēšanu.

3.1.3.   Iecelšanas nosacījumi, Rīcības kodekss un interešu konflikts

Šajā punktā izklāstīts, kā EPPIA ieceļ neatkarīgus ekspertus, kuru uzdevums ir palīdzēt to priekšlikumu profesionālapskates veikšanā, kuri iesniegti atbilstoši īpašajai programmai “Idejas”. To pašu procedūru EPPIA var izmantot pēc analoģijas, ieceļot ekspertus uzdevumu veikšanai Līdzdalības noteikumu 27. panta 1. punkta nozīmē.

EPPIA izdod apstiprinājuma vēstuli, kas jāparaksta neatkarīgajam ekspertam, pamatojoties uz Komisijas apstiprinātajiem paraugiem. Apstiprinājuma vēstulē izklāsta neatkarīgā eksperta un EPPIA savstarpējo attiecību regulējumu, saskaņā ar kuru konkrētais eksperts var tikt uzaicināts izmantot savas speciālās zināšanas, lai palīdzētu EPP.

Šādā apstiprinājuma vēstulē izklāsta vispārējos nosacījumus, kas piemērojami neatkarīgiem ekspertiem, jo īpaši paredz Rīcības kodeksu neatkarīgiem ekspertiem profesionālapskatē, kuru pievieno apstiprinājuma vēstulei, būtiskākos noteikumus par konfidencialitāti, interešu konfliktu un norāda personas datu apstrādes veidu.

Iecelšana ir spēkā no brīža, kad neatkarīgais eksperts un EPPIA paraksta apstiprinājuma vēstuli.

Ekspertu komisiju vadītāji, locekļi, vērtētāji un neatkarīgie novērotāji par viņiem noteikto uzdevumu veikšanu ir tiesīgi saņemt finansiālu kompensāciju. Šādā gadījumā apstiprinājuma vēstulē izklāsta vispārējos kompensācijas nosacījumus.

Arbitriem par savu uzdevumu veikšanu nav tiesību saņemt finansiālu kompensāciju.

Katra uzticētā uzdevuma kontekstā visiem neatkarīgajiem ekspertiem jāapstiprina, ka viņiem nav (diskvalificējoša vai potenciāla) interešu konflikta attiecībā uz katru priekšlikumu, ko viņi izvērtē. Ja neatkarīgs eksperts konstatē interešu konfliktu saistībā ar priekšlikumu, rīcības gaita ir atkarīga no tā, vai interešu konflikts ir diskvalificējošs vai potenciāls.

Apstākļi, kuros var pastāvēt “diskvalificējoši” vai “potenciāli” interešu konflikti, raksturoti Rīcības kodeksā.

Neatkarīgie eksperti nedrīkst piedalīties priekšlikumu vērtēšanā saistībā ar uzaicinājumu, uz kuru atsaucoties viņi paši ir iesnieguši priekšlikumu.

Ja pastāv diskvalificējošs interešu konflikts, neatkarīgais eksperts nedrīkst ietekmēt attiecīgā priekšlikuma profesionālapskati. Jo īpaši neatkarīgais eksperts tad nedz palīdz individuālajā novērtēšanā (parasti attālināti), nedz izsakās vai balso jebkādā ekspertu komisijas apspriedē saistībā ar konkrēto priekšlikumu. Šādā gadījumā neatkarīgajam ekspertam jādodas prom no telpas (vai elektroniskā foruma), ja komisija apspriež individuālo priekšlikuma gadījumu, kurā pastāv šāds konflikts.

Ja pastāv potenciāls interešu konflikts, EPPIA izvērtē gadījuma apstākļus un pieņem lēmumu. Var tikt izlemts, vai ļaut neatkarīgajam ekspertam piedalīties attiecīgā priekšlikuma profesionālapskatē (tādā gadījumā ekspertam jāparaksta attiecīga deklarācija), vai izslēgt viņu tāpat kā diskvalificējoša konflikta gadījumā.

Ekspertam jāpaziņo par jebkuru zināmu interešu konfliktu pirms profesionālapskates sesijas.

Ja iepriekš nekonstatēts konflikts kļūst acīm redzams profesionālapskates laikā, tad neatkarīgajam ekspertam šis fakts nekavējoties jāpaziņo atbildīgajai amatpersonai. Ja konfliktu galu galā atzīst par diskvalificējošu, neatkarīgajam ekspertam jāatturas no turpmākās profesionālapskates, kas saistīta ar konkrēto priekšlikumu. Nekādas šā neatkarīgā eksperta iepriekšējās piezīmes un piešķirtos vērtējumus neņem vērā. Vajadzības gadījumā neatkarīgo ekspertu nomaina.

Ja neatkarīgs eksperts apzināti noklusē diskvalificējošu vai potenciālu interešu konfliktu un tas tiek konstatēts profesionālapskates sesijas laikā, neatkarīgais eksperts tiek nekavējoties izslēgts un viņam tiek piemērotas apstiprinājuma vēstulē paredzētās sankcijas. Jebkādi tādas profesionālapskates sesijas rezultāti, kurā viņš piedalījies, tiek atzīti par spēkā neesošiem, un attiecīgais(-ie) priekšlikums(-i) tiek vērtēts(-i) atkārtoti.

Pēc analoģijas ar Finanšu regulas Īstenošanas noteikumu (21) 265.a panta 3. punktu neatkarīga eksperta izdarīts Rīcības kodeksa pārkāpums vai citāds būtisks pārkāpums var tikt kvalificēts kā smags profesionālās ētikas pārkāpums un var būt par iemeslu konkrētā neatkarīgā eksperta izslēgšanai no EPPIA ieceļamo neatkarīgo ekspertu saraksta. Atbilstoši šādai izslēgšanai neatkarīgais eksperts tiek dzēsts no datubāzes, un viņam tiek liegts atkārtoti reģistrēties visu izslēgšanas laiku.

3.1.4.   Neatkarīgie novērotāji

Neatkarīgus ekspertus var iecelt par novērotājiem, lai pārbaudītu profesionālapskates procesu no tā darbības un īstenošanas viedokļa. Novērotāju darba pienākumi aptver visu profesionālapskates sesiju, tostarp jebkādus attālinātus novērtējumus. Attālinātu novērtējumu gadījumā novērotājiem ir piekļuve visai EPPIA un profesionālapskates veicēju starpā īstenotās saziņas informācijai un viņi var sazināties ar dažiem vai visiem profesionālapskates veicējiem, lai apkopotu viņu viedokļus par profesionālapskates veikšanu. Novērotāji var piedalīties jebkurā sanāksmē, kas ir daļa no profesionālapskates sesijas.

EPPIA paraksta apstiprinājuma vēstuli ar katru neatkarīgo novērotāju. Neatkarīgo novērotāju iecelšanai izmanto Komisijas apstiprināto vēstules paraugu. Komisijas apstiprinātajā paraugā ir ietverts attiecīgais Rīcības kodekss profesionālapskates procesa novērotājiem.

EPPIA informē Programmas komiteju par ekspertiem, kas izvēlēti par novērotājiem, un par viņu pilnvarām.

Novērotāju uzdevums ir vērot profesionālapskates sesijas no to norises, nevis to rezultāta viedokļa, ja vien profesionālapskašu rezultāts nav tiešs darbības aspektu rezultāts. Tālab nav nepieciešams, lai novērotājiem būtu īpašas zināšanas un pieredze vērtējamo priekšlikumu jomā. Tiek pat uzskatīts par lietderīgu izvairīties no tādu novērotāju iecelšanas, kuriem ir pārāk plašas zināšanas par konkrēto zinātnes un tehnoloģiju jomu, lai novērstu interešu konfliktus starp viņu viedokļiem par profesionālapskates rezultātu un sesiju darbību. Jebkurā gadījumā viņi neizpauž savus uzskatus par vērtējamiem priekšlikumiem vai neatkarīgo ekspertu viedokļiem saistībā ar priekšlikumiem.

Novērotāju uzdevums ir sniegt neatkarīgu padomu par profesionālapskates sesiju norisi, veidiem, kā šīs procedūras varētu uzlabot, un to, kā neatkarīgie eksperti piemēro vērtēšanas kritērijus. Novērotāji pārbauda, vai tiek ievērotas šajos noteikumos izklāstītās vai minētās procedūras, un ziņo programmas vadītājiem par to, kā procesu varētu uzlabot.

Novērotājiem jāievēro tādi paši konfidencialitātes pienākumi kā neatkarīgajiem ekspertiem un jāparaksta apstiprinājuma vēstules, tostarp konfidencialitātes vienošanās. Viņiem nav atļauts izpaust ziņas par priekšlikumiem, priekšlikumu pārbaudei ieceltajiem neatkarīgajiem ekspertiem vai apspriedēm, kas noris profesionālapskates ekspertu komisijās.

Novērotāji paziņo savus secinājumus EPP. Novērotāji tiek arī aicināti uzsākt neformālas apspriedes ar profesionālapskates sesijā iesaistītajām EPPIA amatpersonām un veikt novērojumus par jebkādiem iespējamiem uzlabojumiem, kurus varētu ieviest praksē nekavējoties.

EPPIA informē Programmas komiteju par novērotāju secinājumiem un var publiskot viņu ziņojuma kopsavilkumu.

Profesionālapskates procesa novērošanai piemēro konkrētajā darba uzdevumā noteiktos maksimumus. Darba uzdevumā noteiktos maksimumus var paplašināt ar rakstisku grozījumu.

3.1.5.   Profesionālapskates kritēriji

Vērtēšanas kritēriji, tostarp jebkāda priekšlikumu klasifikācija un saistītie svērumi un sliekšņi, izklāstīti darba programmā “Idejas”, pamatojoties uz principiem, kas izklāstīti īpašajā programmā “Idejas” un Līdzdalības noteikumos (22). Veids, kā tie tiks piemēroti, var būt sīkāk paskaidrots Vadlīnijās priekšlikumu iesniedzējiem (23).

Attiecībā uz priekšlikumiem, kas saistīti ar ētiski jutīgiem jautājumiem (sk. B pielikumu) vai kas ir jāizvērtē rūpīgāk no drošības apsvērumu viedokļa (sk. D pielikumu), piemēro īpašas procedūras.

3.1.6.   Profesionālapskates organizācija

EPP Zinātniskā padome izstrādā profesionālapskates metodoloģiju, kas var niansēs atšķirties dažādiem uzaicinājumiem, pārrauga profesionālapskates procesu un izstrādā procedūras noteikumus EPP ekspertu komisijām, kurus publicē EPP tīmekļa vietnē (Vadlīnijas EPP profesionālapskates veicējiem). EPP Zinātniskā padome var arī deleģēt savus locekļus piedalīties komisiju sanāksmēs kā novērotājiem. Tomēr Zinātniskās padomes locekļi nekādos apstākļos neietekmē tās komisijas sanāksmes rezultātu, kurā viņi piedalās.

Profesionālapskate tiek organizēta, pamatojoties uz šā dokumenta 2.1. punktā izklāstītajiem principiem, lai nodrošinātu priekšlikumu vienveidīgu, stingru, uz kvalitāti balstītu novērtēšanu pēc darba programmā “Idejas” noteiktajiem kritērijiem.

Ja uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus paredzēta divpakāpju novērtēšanas procedūra, tad novērtēšanā turpina piedalīties tikai priekšlikumi, kas izturējuši pirmo pakāpi saskaņā ar novērtējumu pēc ierobežota kritēriju kopuma (24).

3.1.6.1.   “Progresīvās” pētniecības projektu profesionālapskate

Profesionālapskati veic, izveidojot neatkarīgu zinātnieku un stipendiātu komisijas. Komisijām var palīdzēt komisiju vērtētāji un specializēti arbitri, kas profesionālapskati pilnībā vai daļēji veic savās mājās vai darbavietā (“attālināta vērtēšana”). Komisijas izveido tā, lai tiktu aptverts viss uzaicinājuma pētniecības jomu klāsts, un katra komisija atbild par konkrētu pētniecības jomu kopumu.

Komisijas darbojas saskaņā ar iepriekšminēto EPP komisiju reglamentu vecākā neatkarīgā eksperta vadībā.

Jebkuru profesionālapskati var organizēt divās secīgās pakāpēs. Šādā gadījumā pirmās pakāpes rezultāts ir ievaddati otrajai pakāpei. Notikumu secība pakāpē parasti ir tāda, kā izklāstīts turpmāk.

Priekšlikumu iedalīšana komisijām. Katrs priekšlikums tiek iedalīts kādai komisijai, pamatojoties uz priekšlikuma priekšmetu. Sākotnējā iedalīšana būs balstīta uz priekšlikuma iesniedzēja sniegto norādi, priekšlikuma nosaukumu un saturu un/vai informāciju, iespējams, “atslēgvārdu” formā, kā paredzēts priekšlikumā.

Individuāla novērtēšana. Priekšlikumus pēc attiecīgajiem kritērijiem izvērtē vismaz trīs profesionālapskates veicēji (25), kas ir kvalificēti ar priekšlikumu saistītajās zinātniskajās un/vai tehnoloģiju jomās un kas sagatavo individuālās novērtēšanas ziņojumus (INZ).

Komisiju veikta novērtēšana. Komisijām ir pienākums vienveidīgi pārbaudīt priekšlikumus, kas ietilpst viņu kompetences jomā (26), un darboties saskaņoti ar citām komisijām, lai nodrošinātu vienveidīgu attieksmi pret priekšlikumiem visās komisijās un uzaicinājumā atvērtajām zinātniskajām/tehnoloģiju jomām. Komisijas spriedumu par priekšlikumu (ieskaitot jebkādus vērtējumus, kas tiek piešķirti priekšlikumam par atsevišķiem kritērijiem vai kopumā, un tā pozīciju sarindojumu sarakstā) pamato ar individuālajiem novērtējumiem un apspriedēm komisijā un pieņem ar balsu vairākumu. Komisijas veiktās novērtēšanas posma rezultāts ir sarindojuma saraksts. Profesionālapskates nobeiguma posmā komisija nosaka priekšlikumus, kas tiek ieteikti finansējumam, saskaņā ar uzaicinājumam piešķirto budžetu.

Intervijas. Ja tas ir noteikts darba programmā “Idejas”, komisijas veiktā novērtēšana var ietvert intervijas ar VP un/vai priekšlikuma iesniedzēju, kas ir juridiska persona. Ceļa un uzturēšanās izdevumus, kas rodas saistībā ar intervijām, var atlīdzināt EPPIA. Noteikumi par atlīdzināšanu, kas piemērojami intervējamām personām, norādīti C pielikumā. Jebkuru interviju veic vismaz trīs komisijas locekļi. Intervijas var veikt profesionālapskates ekspertu komisijas sanāksmes vietā vai – atbilstoši tehniskajām iespējām – ar elektronisku līdzekļu starpniecību (videosaite, telekonference vai tamlīdzīgi).

Starpkomisiju novērtēšana (novērtēšana vairākās komisijās, nozarēs, pētniecības jomās utt.). Starpkomisiju novērtēšanā izveido galīgo ieteicamo to priekšlikumu sarindojumu, kuri paturēti uzaicinājumam kopumā (visās uzaicinājumā atvērtajās pētniecības jomās), rūpīgi novērtējot priekšlikumu kvalitāti dažādās komisijās. Novērtēšanu veic forumā, ko veido komisijas vadītāji vai viņu deleģēti komisijas locekļi. Starpkomisiju novērtēšanā īpašu uzmanību velta starpdisciplināriem priekšlikumiem, kas aptver dažādu komisiju kompetences jomas, priekšlikumiem jaunās un topošās jomās un “augsta riska/augsta ieguvuma” priekšlikumiem.

Ja darba programma “Idejas” paredz provizoriskus ar katru komisiju, nozari, pētniecības jomu utt. saistītus budžetus, apspriedē var apsvērt tikai tos priekšlikumus, kuri neietilpst to priekšlikumu klāstā, kas ir pietiekami augsti novērtēti, lai tos varētu iekļaut katrai komisijai, nozarei, pētniecības jomai utt. noteiktajā provizoriskajā budžetā.

Profesionālapskates rezultātā sagatavo Novērtēšanas ziņojumu (NZ) par katru priekšlikumu, ieskaitot starpkomisiju vērtēšanas rezultātus, attiecīgā gadījumā norādot komisijas galīgo ieteikumu par priekšlikumu, kopā ar individuālo neatkarīgo ekspertu vērtējumiem, kā arī jebkuru ieteikumu par piešķiramā finansējuma maksimālo apmēru.

3.1.6.2.   Divpakāpju iesniegšanas procedūra “progresīvās” pētniecības projektiem

Ja ir piemērojama divpakāpju iesniegšanas procedūra, uzaicinājumā tas tiks norādīts. Šādos gadījumos katrai pakāpei piemērojamie novērtēšanas kritēriji būs izklāstīti darba programmā “Idejas”. Konkrētā metodoloģija profesionālapskatei pirmajā un otrajā pakāpē var atšķirties (piemēram, komisijas vērtētāju, arbitru un/vai VP interviju izmantošanā).

VP vispirms jāiesniedz konspektīvs priekšlikums vai priekšlikuma izklāsts. Šis priekšlikums pirmajā pakāpē tiek vērtēts pēc kritērijiem, kas šai pakāpei noteikti uzaicinājumā.

Pēc priekšlikuma novērtēšanas pirmajā pakāpē komisijas novērtējumā var tikt nolemts, ka tiks izteikts uzaicinājums iesniegt paturētos priekšlikumus otrās pakāpes novērtēšanai. Neatkarīgi no jebkādas turpmākās starpkomisiju novērtēšanas komisijas ir pilnvarotas šajā pakāpē atbilstoši savai kompetencei ieteikt priekšlikumus, kas jāvirza otrajai pakāpei.

Pirmo pakāpi veiksmīgi izturējušie priekšlikumu iesniedzēji tiks uzaicināti iesniegt sīkāk izstrādātu priekšlikumu vai pilnīgāku un aktualizētu informāciju par sākotnējo priekšlikumu līdz noteiktam termiņam otrajai pakāpei. Lai ievērotu vienlīdzīgas attieksmes principu, komisija var ieteikt, ka no turpmākās vērtēšanas jāizslēdz tie otrajā pakāpē iesniegtie priekšlikumi, kuri būtiski atšķiras no atbilstošā pirmajā pakāpē iesniegtā priekšlikuma.

Profesionālapskates process otrajai pakāpei norit atbilstoši 3.1.6.1. punktā izklāstītajai secībai.

3.1.6.3.   Koordinācijas un atbalsta pasākumu profesionālapskate

Koordinācijas un atbalsta pasākumu profesionālapskate norit tādā pašā secībā, kā izklāstīts 3.1.6.1. punktā. Komisijas veiktā novērtēšana var būt galīgais posms, pirms EPPIA apstiprina galīgo sarindojuma sarakstu.

Vienīgais izņēmums no šīs procedūras ir Līdzdalības noteikumu 14. pantā minētie koordinācijas un atbalsta pasākumi, attiecībā uz kuriem neatkarīgus ekspertus ieceļ tikai tad, ja EPPIA to uzskata par atbilstošu.

Plašāka informācija par koordinācijas un atbalsta pasākumu profesionālapskates procedūru tiks izklāstīta darba programmā “Idejas”, uzaicinājumā un saistītajās Vadlīnijās priekšlikumu iesniedzējiem.

3.1.7.   Profesionālapskates rezultāti, priekšlikumu atlase un noraidīšana

EPP Zinātniskā padome apstiprina to priekšlikumu galīgo sarindojuma sarakstu, kuri profesionālapskatē tiek ieteikti finansēšanai.

Pamatojoties uz profesionālapskates rezultātu un EPP Zinātniskās padomes izveidoto galīgo sarindojuma sarakstu, EPPIA izstrādā priekšlikumu galīgo(-os) sarakstu(-us) iespējamam finansējumam.

Tādējādi tiek izstrādāts:

—

to priekšlikumu saraksts, kuriem ir pietiekami augsta kvalitāte, lai tos paturētu iespējamam finansējumam. Šo sarakstu sagatavo kā ieteicamo sarindojumu, nosakot finansēšanas prioritāti atbilstoši uzaicinājumam pieejamā budžeta ierobežojumiem (paturēto priekšlikumu saraksts). Ja uzaicinājums paredz provizoriskus budžetus konkrētām komisijām, nozarēm, pētniecības jomām utt., tad par katru šādu jomu var tikt sagatavoti atsevišķi paturēto priekšlikumu saraksti,

—

ja kopējais ieteiktais finansējums paturētajiem priekšlikumiem pēc profesionālapskates pārsniedz uzaicinājumā pieejamo budžetu, var tikt izstrādāts viens priekšlikumu rezerves saraksts (vai – ja ir noteikti provizoriski budžeti, kas saistīti ar atsevišķām komisijām, nozarēm, pētniecības jomām utt., – vairāki saraksti). Rezervē iekļaujamo priekšlikumu skaitu nosaka EPPIA, ņemot vērā budžeta apsvērumus un pamatojoties uz iespēju, ka šādi priekšlikumi galu galā varētu saņemt finansējumu tādu neparedzētu notikumu dēļ kā priekšlikumu atsaukšana vai papildu budžeta pieejamība,

—

to priekšlikumu saraksts, kuri netiks paturēti finansējumam. Šis saraksts ietver priekšlikumus, kuri atzīti par neatbilstošiem (pirms profesionālapskates, pēc profesionālapskates vai tās laikā), priekšlikumus, kurus uzskata par tādiem, kas nav sasnieguši vajadzīgo kvalitātes slieksni, priekšlikumus, kurus tāpēc, ka tie neatbilst noteiktam vērtējumam, nevar finansēt, jo pieejamais finansējums ir nepietiekams, un priekšlikumus, kuri paliek rezerves sarakstā, kad ir izmantots konkrētā uzaicinājuma budžets.

Kvalitātes novērtējumu un ieteicamo sarindojumu paturēto priekšlikumu sarakstā iekļauto priekšlikumu finansēšanai pamato ar priekšlikuma profesionālapskati pēc visiem attiecīgajiem kritērijiem. Tomēr, ja uzaicinājums paredz divpakāpju profesionālapskates procedūru un priekšlikums tiek atzīts par tādu, kas nav sasniedzis kvalitātes slieksni konkrētam novērtējuma kritērijam uzaicinājumā, priekšlikumu var ieteikt galīgai noraidīšanai profesionālapskates laikā bez nepieciešamības katrā ziņā veikt turpmāku tā vērtēšanu pēc citiem piemērojamiem kritērijiem.

Visi priekšlikumi, kas ir pretrunā ētikas pamatprincipiem vai neatbilst īpašajā programmā “Idejas”, darba programmā “Idejas” vai uzaicinājumā noteiktajiem principiem, netiek atlasīti (27). Priekšlikumus var arī noraidīt, pamatojoties uz ētikas vai drošības apsvērumiem, ievērojot attiecīgi B un D pielikumā noteiktās procedūras.

Ikviens potenciālais VP vai priekšlikuma iesniedzējs, kas ir juridiska persona, kurš ir iesaistīts neatkarīgā darbībā saskaņā ar īpašo programmu “Idejas” un ir izdarījis pārkāpumu (28) jebkuras citas netiešās darbības īstenošanā saskaņā ar pamatprogrammām, var tikt izslēgts no atlases procedūras jebkurā laikā, pienācīgi ņemot vērā proporcionalitātes principu.

3.1.8.   Atbilde

Pēc profesionālapskates EPPIA sniedz atbildi VP un priekšlikuma iesniedzējam, kas ir juridiska persona. Visa saziņa un EPPIA atbildes sniegšana VP un priekšlikuma iesniedzējam, kas ir juridiska persona, notiek, izmantojot EPPIA drošo tīmekļa pasta kontu. Paredzamais atbildes sniegšanas datums tiks norādīts Vadlīnijās priekšlikumu iesniedzējiem.

a)

Pēc pirmās pakāpes profesionālapskates divpakāpju profesionālapskatē:   tos iesniedzējus, kuru priekšlikumi tiks atzīti par neatbilstošiem, informēs par šāda lēmuma pamatojumu. Neatbilstošus priekšlikumus nevērtē.   Iesniedzēji, kuru priekšlikumi netiks paturēti nākamajai pakāpei, saņems atbildi par profesionālapskati vērtējuma ziņojuma (VZ) veidā.   Visbeidzot, iesniedzēji, kuru priekšlikumi tiks paturēti nākamajai pakāpei, saņems paziņojumu un var tikt uzaicināti ierasties uz interviju.

b)

Pēc pirmās pakāpes profesionālapskates divpakāpju iesniegšanas procedūrā:   tos iesniedzējus, kuru priekšlikumi tiks atzīti par neatbilstošiem, informēs par šāda lēmuma pamatojumu. Neatbilstošus priekšlikumus nevērtē.   Iesniedzēji, kuru priekšlikumi netiks paturēti nākamajai pakāpei, saņems atbildi par profesionālapskati VZ veidā.   Visbeidzot, iesniedzēji, kuru priekšlikumi tiks paturēti nākamajai pakāpei, saņems uzaicinājumu iesniegt priekšlikumu otrajai pakāpei un var tikt uzaicināti ierasties uz interviju.

c)

Pēc otrās pakāpes profesionālapskates iepriekš a) un b) apakšpunktā minētajos gadījumos un pēc vienpakāpes profesionālapskates vienpakāpes priekšlikuma iesniegšanas un vienpakāpes vērtēšanas gadījumā:   tos iesniedzējus, kuru priekšlikumi tiks atzīti par neatbilstošiem, informēs par šāda lēmuma pamatojumu. Neatbilstošus priekšlikumus nevērtē.   Gan to priekšlikumu iesniedzēji, kuri pārsniedz kvalitātes slieksni, gan to priekšlikumu iesniedzēji, kuri nesasniedz kvalitātes slieksni, saņems atbildi par profesionālapskati VZ veidā.   VZ norāda profesionālapskates rezultātu un attiecīgā gadījumā iekļauj piezīmes un piešķirtos vērtējumus kopumā un/vai par atsevišķiem kritērijiem. Par paturēto priekšlikumu sarakstā iekļautajiem priekšlikumiem VZ norāda jebkādus ieteikumus, kas pieņemti par piešķiramā finansējuma maksimālo apmēru, un jebkādus citus atbilstošus ieteikumus par projekta norisi un/vai priekšlikumus metodoloģijas un darba programmas uzlabošanai.   Attiecībā uz priekšlikumiem, kas noraidīti pēc tam, kad nav sasnieguši kvalitātes slieksni, VZ iekļautās piezīmes var būt pilnīgas tikai par tiem kritērijiem, kas izvērtēti līdz brīdim, kad konstatēta neatbilstība slieksnim.   Iesniedzējus, kuru priekšlikumi tiks noraidīti ētisku un drošības apsvērumu dēļ, informēs par šāda lēmuma pamatojumu.

3.1.9.   Palīdzības un pārsūdzības procedūra

EPPIA sniedz informāciju par procedūru, kas jāievēro VP un/vai priekšlikumu iesniedzējiem, kas ir juridiskas personas, lai risinātu jebkādus jautājumus vai iesniegtu pārsūdzību (29) par konkrētas profesionālapskates rezultātiem saistībā ar jebkuru EPP uzaicinājumu.

Jebkurā jautājumā vai pārsūdzības pieprasījumā norāda vismaz uzaicinājuma nosaukumu, priekšlikuma numuru (ja tāds ir), priekšlikuma nosaukumu un radušos problēmu aprakstu.

Jautājumiem, kas attiecas uz konkrēta priekšlikuma atbilstības pārbaudes un/vai profesionālapskates procesu, ir izveidota pārsūdzības procedūra, lai ziņotu par jebkādiem atbilstības pārbaudes rezultātu trūkumiem vai trūkumiem priekšlikuma vērtēšanā, kas, iespējams, ir ietekmējuši lēmumu par to, vai finansēt priekšlikumu vai ne. Attiecīgā gadījumā izvērtēšanai var tikt sasaukta pārsūdzības komiteja. Ja komitejai ir jāapspriež atbilstības jautājumi, tā var lūgt padomu atbilstības izvērtēšanas komitejai (sk. 2.2.6. punktu). Komiteja apvieno personālu ar vajadzīgajām zinātniskajām/tehniskajām un juridiskajām zināšanām. Tomēr komiteja pati nevērtē priekšlikumu. Atkarībā no sūdzības veida komiteja var pārskatīt neatkarīgo ekspertu dzīvesgājumu (CV), viņu individuālās piezīmes un VZ. Komiteja neapšauba atbilstoši kvalificētu ekspertu komisiju zinātniskos spriedumus.

Ņemot vērā savā pārskatīšanā izdarītos secinājumus, komiteja iesaka rīcības gaitu EPPIA. Ja komiteja uzskata, ka sūdzība ir pamatota, tā var ieteikt, lai neatkarīgi eksperti veic priekšlikuma daļēju vai pilnīgu atkārtotu vērtēšanu.

Jebkuri pārsūdzības pieprasījumi jāiesniedz viena mēneša laikā no dienas, kad sniegta atbilde, izmantojot EPPIA drošo tīmekļa pasta kontu, kā izklāstīts 3.1.8. punktā. Pārsūdzības procedūra sīkāk izklāstīta Vadlīnijās priekšlikumu iesniedzējiem. Neatbilstošus pieprasījumus pārsūdzības komiteja neizskatīs.

Atbilde sūdzību iesniedzējiem tiks nosūtīta trīs nedēļu laikā pēc iepriekš minētā pārsūdzības pieprasījumiem piemērojamā termiņa. Ja minētajā termiņā nevar sniegt galīgu atbildi, atbildē norāda, kad tiks sniegta galīga atbilde.

3.1.10.   Ziņošana un informācija par profesionālapskates procesu

Pēc katras profesionālapskates EPPIA sagatavo ziņojumu, ko dara pieejamu EPP Zinātniskajai padomei un programmas “Idejas” komitejai. Ziņojumā iekļauj statistisku informāciju par saņemtajiem priekšlikumiem (piemēram, to skaits, aptvertās prioritārās tēmas, priekšlikumu iesniedzēju, kas ir juridiskas personas, kategorijas un pieprasītais budžets), novērtēšanas procedūru un neatkarīgajiem ekspertiem.

Paziņošanas nolūkos EPPIA pēc vērtēšanas procesa beigām var jebkuros atbilstošos plašsaziņas līdzekļos publicēt vispārīgu informāciju par profesionālapskates rezultātu. Turklāt EPPIA var publicēt informāciju par tiem novērtētajiem priekšlikumiem, kuri vērtēšanas rezultātā (vai – divpakāpju vērtēšanā – pēc otrās pakāpes) pārsniedz kvalitātes slieksni (30) un kuru iesniedzēji dod individuālu piekrišanu konkrēto datu publicēšanai (31).

Mērķiem, kas saistīti ar darba programmā “Idejas” paredzēto uzraudzību, izpēti un novērtēšanu, EPPIA var būt nepieciešams, lai iesniegtos priekšlikumus apstrādā trešās personas (32) atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 prasībām. Priekšlikumu iesniedzējiem (33) tiek prasīta viņu brīva individuāla piekrišana priekšlikumu apstrādei. Individuālā piekrišana nav jāpieprasa obligāti, un priekšlikumu iesniedzēji to dod tikai brīvprātīgi. Atteikums dot individuālo piekrišanu neietekmē vērtēšanas procesu.

4.   PIEŠĶIRŠANAS LĒMUMS UN DOTĀCIJU NOLĪGUMU SAGATAVOŠANA

Dotācijas priekšlikumu iesniedzējiem, kas ir juridiskas personas, piešķir atbildīgais kredītrīkotājs atbilstoši pieejamam budžetam, pamatojoties uz galīgo sarindojuma sarakstu, ko EPPIA sagatavojusi saskaņā ar 3.1.7. punktu, un tas notiek, noslēdzot oficiālu dotāciju nolīgumu.

Dotāciju nolīgumus ar priekšlikumu iesniedzējiem, kas ir juridiskas personas, noslēdz, ievērojot iekšējās finanšu un juridiskās procedūras (34) un pārbaudot šajā punktā minētos rekvizītus.

Dotāciju nolīguma sagatavošanas laikā VP un pieprasījuma iesniedzējam, kas ir juridiska persona, var tikt prasīts iesniegt papildu informāciju par projektu un tā paredzēto vadību (35). Ja ar projektu ir saistīti vairāk nekā viens dalībnieks, tad VP vai priekšlikuma iesniedzējam, kas ir juridiska persona, var tikt prasīts iegūt šādu informāciju un apliecinājumus no pārējiem dalībniekiem..

Pamatojoties uz vērtēšanas procesa rezultātu, attiecībā uz dažiem priekšlikumiem var tikt pieprasīti papildu nosacījumi (36) dotāciju nolīguma noslēgšanai. Šādi nosacījumi tiks pienācīgi dokumentēti un paziņoti VP un attiecīgajam priekšlikuma iesniedzējam, kas ir juridiska persona, papildus VZ.

Dotācijas nedrīkst piešķirt priekšlikumu iesniedzējiem, kas ir juridiskas personas, kuri dotācijas piešķiršanas procedūras brīdī ir vienā no situācijām, kas minētas Finanšu regulas 93. panta 1. punktā (bankrots u. c.), 94. pantā (informācijas sagrozīšana u. c.) un 96. panta 2. punkta a) apakšpunktā (izslēgšana no līgumiem un dotācijām, ko finansē no Eiropas Savienības budžeta). Viņiem ir jāapliecina, ka uz viņiem neattiecas neviena no minētajām situācijām (37).

Vajadzības gadījumā šajā posmā arī sīkāk precizē ētikas jautājumus. Šajā nolūkā EPPIA ieceļ neatkarīgus ekspertus, kas piedalās ētikas izvērtēšanas procesā (sk. B pielikumu).

Dotāciju sagatavošanā netiek apspriesti zinātniski/tehniski jautājumi. Dotāciju vēlāk piešķir priekšlikuma iesniedzējam, kas ir juridiska persona, pamatojoties uz iesniegto priekšlikumu un ieteikto finansējumu pēc profesionālapskates un ievērojot priekšlikuma iesniedzēja, kas ir juridiska persona, nolīgumu ar VP.

Ja nav iespējams noslēgt nolīgumu ar VP un priekšlikuma iesniedzēju, kas ir juridiska persona, vai ja viens no viņiem vai abi nav parakstījuši jebkuru vajadzīgo papildu nolīgumu piemērotā termiņā, kas var tikt noteikts, dotāciju sagatavošanu var izbeigt.

Dotāciju nolīguma sagatavošanu par rezerves sarakstā iekļautajiem priekšlikumiem var sākt, tiklīdz ir skaidrs, ka ir kļuvis pieejams pietiekams budžets, lai finansētu vienu vai vairākus no šiem projektiem. Atbilstoši budžeta pieejamībai dotāciju sagatavošanu sāk ar visaugstāk ierindoto priekšlikumu un turpina galīgā sarindojuma dilstošā secībā.

5.   PIELIKUMI

5.1.   A pielikums – Procedūras priekšlikumu iesniegšanai papīra formā

Izņēmuma gadījumos, ja priekšlikuma iesniedzējam nav pilnīgi nekādu iespēju piekļūt elektroniskajai priekšlikumu iesniegšanas sistēmai un ja nav iespējams to noorganizēt, viņš var EPPIA lūgt atļauju iesniegt priekšlikumu papīra formā. Šāds lūgums, kurā skaidri jāizklāsta lietas apstākļi, EPPIA jāsaņem ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms uzaicinājuma termiņa beigām.

Lūgumi piešķirt atļauju priekšlikumu iesniegšanai papīra formā jāsūta uz šādu adresi:

European Research Council Executive Agency

Head of “Scientific Management Department”

COV2

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

EPPIA sniedz atbildi uz šādu lūgumu piecu darbdienu laikā no tā saņemšanas. Ja tiek izdarīts izņēmums, EPPIA nosūta attiecīgajam priekšlikuma iesniedzējam veidlapas priekšlikuma iesniegšanai papīra formā.

Ja konkrēta uzaicinājuma iezīmes liecina, ka tīmeklī balstīta priekšlikumu iesniegšana kopumā nebūtu atbilstoša, EPPIA var nolemt, ka tā vispirms pieņems priekšlikumus papīra formā. Tādos gadījumos šo iespēju norāda uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus un nodrošina veidlapu plašu pieejamību priekšlikumu iesniegšanai papīra formā.

Ja tiek atļauts iesniegt priekšlikumus papīra formā vai nu īpaša, vai vispārīga izņēmuma gadījumā, kā izklāstīts iepriekš, tad priekšlikumu paketes var nogādāt adresātam, izmantojot parastā pasta, privāta kurjera pakalpojumus vai personīgi. Priekšlikumu versijas, kas iesniegtas, izmantojot noņemamas elektroniskās atmiņas ierīces (piemēram, CD-ROM vai tamlīdzīgu elektronisku ierīci), pa e-pastu vai faksu, tiek izslēgtas. Priekšlikumiem papīra formā jābūt iesniegtiem vienā paketē. Ja priekšlikumu iesniedzēji vēlas iesniegt priekšlikuma izmaiņas vai papildu informāciju, viņiem ir skaidri jānorāda, kuras priekšlikuma daļas ir mainītas, un mainītajām/papildinātajām daļām jābūt iesniegtām un saņemtām pirms uzaicinājuma termiņa beigām. Papildināto vai mainīto priekšlikumu saturu, kas saņemts pēc uzaicinājuma termiņa beigām, neapstrādā un nevērtē.

Ja priekšlikumi nosūtīti pa pastu vai ar kurjeru, par nosūtīšanas datuma apliecinājumu uzskata pasta zīmogu vai sūtījuma nodošanas kvīts datumu. Priekšlikumu paketes, kad tās tiek saņemtas, EPPIA (38) drīkst atvērt, lai reģistrētu administratīvo informāciju datubāzēs un lai varētu nosūtīt apstiprinājumu par saņemšanu.

5.2.   B pielikums – Ētikas izvērtēšanas procedūras

Ievads

Lai īstenotu 7. pamatprogrammas 6. pantu un Līdzdalības noteikumu 15. pantu, vērtēšanas procedūra ietver to ētikas jautājumu sākotnējo noteikšanu, kurus rada priekšlikumi, pēc tam veicot to priekšlikumu ētikas pārbaudi, kuri rada ētikas jautājumus. Vajadzības gadījumā var veikt priekšlikumu ētikas izvērtēšanu pēc ētikas pārbaudes un pirms atlases lēmuma, ko pieņem EPPIA saskaņā ar paredzētajiem noteikumiem. Ētikas pārbaudi un ētikas izvērtēšanu (šajā pielikumā abas kopā minētas kā “ētikas izvērtēšanas procedūra”) veic neatkarīgi eksperti, kuriem ir atbilstošas prasmes ētikas jomā.

Ētikas izvērtēšanas procedūras mērķis ir pārliecināties, ka Eiropas Savienība neatbalsta pētniecību, kas būtu pretrunā attiecīgajās ES tiesībās noteiktajiem ētikas pamatprincipiem, un pārbaudīt, vai pētniecība atbilst ar pētniecības ētiku saistītajiem noteikumiem, kas izklāstīti lēmumos par 7. pamatprogrammu un īpašajā programmā “Idejas”. Tiek un tiks ņemti vērā Eiropas Dabaszinātņu ētikas un jauno tehnoloģiju grupas atzinumi.

Priekšlikumi

Attiecīgā gadījumā un/vai ja to paredz uzaicinājums, priekšlikumos iekļauj ētikas sadaļu, kurā:

—	izklāsta ierosinātās pētniecības iespējamos ētikas aspektus attiecībā uz tās mērķiem, metodoloģiju un tās rezultātu iespējamo ietekmi,

—	pamato pētniecības projekta izstrādi no ētikas viedokļa,

—	izskaidro, kā tiks izpildītas darba programmā noteiktās ētikas prasības,

—	norāda, kā priekšlikumi atbilst tās valsts tiesiskajām un ētikas prasībām, kurā plānots veikt pētniecību,

—	norāda termiņu, kurā jāpiesakās atzinuma un/vai apstiprinājuma saņemšanai no jebkuras attiecīgās iestādes valsts līmenī (piemēram, datu aizsardzības iestādes, klīnisko pētījumu iestādes u. c.).

Tālab priekšlikumu iesniedzējiem jāaizpilda “Ētikas jautājumu tabula”, kas iekļauta Vadlīnijās priekšlikumu iesniedzējiem.

EPPIA var sazināties ar priekšlikuma iesniedzēju jebkurā laikā procesa gaitā, lai saņemtu papildu informāciju par ētikas atļaujām.

Vispārīgi procedūras noteikumi

Ētikas pārbaudes procedūras un ētikas izvērtēšanas komisiju organizācija

Iekšējā priekšlikumu iepriekšēja pārbaude

EPPIA Ētikas grupa veic visu finansēšanai ieteikto priekšlikumu iepriekšēju pārbaudi, lai noteiktu priekšlikumus, kas nerada nekādus ētikas jautājumus un ko var virzīt dotāciju piešķiršanai, neiesaistot neatkarīgus ekspertus. Visus citus priekšlikumus iesniedz rūpīgākai ētikas izvērtēšanai. Šis process notiek, pamatojoties uz “Ētikas jautājumu tabulu” un iesniegtajiem priekšlikumiem.

Iesniegšana Ētikas pārbaudes komisijai

Visus priekšlikumus, kuri iepriekšējā pārbaudē atzīti par tādiem, kas rada ētikas jautājumus, iesniedz Ētikas pārbaudes komisijai, ko veido neatkarīgi eksperti ar atbilstošām prasmēm ētikas jomā.

Komisijas eksperti identificē priekšlikumus, kuros ētikas jautājumi ir atrisināti apmierinoši, tos, kurus varētu virzīt tālāk ar nosacījumu, ka tiek iesniegta pietiekama dokumentāra informācija un/vai apstiprinājums valsts līmenī, un tos, kuriem jāpievērš lielāka uzmanība, ņemot vērā radīto ētikas jautājumu nozīmīgumu, un kuri jāiesniedz Ētikas izvērtēšanas komisijai (39).

Par katru pārbaudīto priekšlikumu eksperti sagatavo un paraksta ētikas pārbaudes ziņojumu, kurā iekļauj prasību iedaļu. Šādas prasības kļūst par līgumsaistībām.

Iesniegšana Ētikas izvērtēšanas komisijai

Projektus, kuri rada ētikas pārbaudes laikā identificētus svarīgus ētikas jautājumus, iesniedz Ētikas izvērtēšanas komisijai. Tādi jautājumi kā iejaukšanās pētījumi ar cilvēkiem (40), pētījumi ar cilvēka embrijiem un cilvēka embriju cilmes šūnām, kā arī ar primātiem, kas nav cilvēki, automātiski tiek iesniegti (41) ētikas izvērtēšanai.

Ētikas izvērtēšanas komisija pārbauda priekšlikuma radītos ētikas jautājumus un nosaka ētikas prasības, kas jāizpilda, lai priekšlikumu varētu virzīt turpmākai vērtēšanai no ētikas viedokļa. Šajā posmā Ētikas izvērtēšanas komisija var noteikt priekšlikumus, kas rada būtiskus ētikas jautājumus, kuri var būt par iemeslu projekta izslēgšanai no dotāciju piešķiršanas procesa.

Ētikas pārbaudes komisijas un Ētikas izvērtēšanas komisijas sastāvs

Ētikas komisiju sastāvā ir neatkarīgi eksperti no dažādām disciplīnām, piemēram, tiesību, socioloģijas, psiholoģijas, filozofijas un ētikas, medicīnas, molekulārās bioloģijas, ķīmijas, fizikas, inženierijas, veterināro zinātņu jomām, ievērojot saprātīgu līdzsvaru starp zinātniskajiem un ar zinātni nesaistītajiem locekļiem.

EPPIA izraudzīsies un iecels pienācīgi kvalificētus ētikas ekspertus no to ekspertu vidus, kurus Komisija izraudzījusies un atlasījusi 7. pamatprogrammas vajadzībām, vai no Zinātniskās padomes izvēlēto ekspertu vidus. Komisijās ievēro ģeogrāfisku un dzimumu līdzsvaru, un to sastāvs ir arī atkarīgs no vērtējamo priekšlikumu veida. Ētikas izvērtēšanas procesa mērķiem ētikas ekspertu iecelšanai attiecīgi izmanto apstiprinājuma vēstuļu paraugus, ko Komisija apstiprinājusi attiecībā uz neatkarīgiem ekspertiem.

Uz komisiju sanāksmēm var tikt uzaicināti pilsoniskās sabiedrības pārstāvji.

Ētikas izvērtēšana

Pirmajā pakāpē neatkarīgi eksperti priekšlikumus parasti izvērtē attālināti. Otrajā pakāpē priekšlikumi tiek apspriesti pienācīgi ieceltā ētikas izvērtēšanas komisijā, lai pieņemtu vienprātīgu lēmumu.

Komisija sagatavo ētikas izvērtēšanas ziņojumu. Ētikas izvērtēšanas ziņojumā iekļauj ētikas jautājumu sarakstu, pārskatu par to, kā VP un tā darba grupa ir izvērtējusi attiecīgos jautājumus, un Ētikas izvērtēšanas komisijas prasības un ieteikumus. Ziņojumu paraksta Ētikas izvērtēšanas komisijas eksperti. Ja nevar panākt konsensu, ziņojumā izklāsta Ētikas izvērtēšanas komisijas locekļu vairākuma viedokli.

Ētikas pārbaudes ziņojums un ētikas izvērtēšanas ziņojums

VP un priekšlikuma iesniedzējs, kas ir juridiska persona, tiek informēti par ētikas izvērtēšanas procedūras rezultātu vai nu ar ētikas pārbaudes ziņojumu, vai ētikas izvērtēšanas ziņojumu, neizpaužot ekspertu identitāti.

Lēmumā par projekta finansēšanu ņem vērā ētikas izvērtēšanas procedūras rezultātus. Tas var ietvert izmaiņas dotāciju nolīgumā un tā pielikumos vai – ārkārtējos gadījumos – dotāciju nolīguma sagatavošanas izbeigšanu.

Valsts apstiprinājumi un kompetentās ētikas komitejas atzinumi

EPPIA pārliecinās, vai priekšlikumu iesniedzēji pirms dotāciju nolīguma parakstīšanas ir saņēmuši atbilstošu apstiprinājumu no attiecīgās valsts iestādes un/vai labvēlīgus atzinumus no kompetentās ētikas komitejas. Ja pirms dotāciju nolīguma sagatavošanas uzsākšanas nav saņemts valsts iestādes apstiprinājums un/vai labvēlīgs atzinums no vietējās ētikas komitejas, dotāciju nolīgumā iekļauj īpašu klauzulu, kas paredz, ka pirms attiecīgās pētniecības uzsākšanas jāsaņem attiecīgais apstiprinājums vai atzinums.

Ētikas turpmākā uzraudzība un revīzija

Priekšlikumus, kuriem tiek veikta ētikas pārbaude un/vai ētikas izvērtēšana, eksperti var atzīt par tādiem, kuriem ir vajadzīga ētikas turpmākā uzraudzība/revīzija (ĒUR). ĒUR veic ētikas jautājumos specializējušies eksperti ne agrāk kā priekšlikuma pirmā finanšu pārskata perioda dienā. ĒUR procedūras mērķis ir palīdzēt dotāciju saņēmējiem atrisināt ētikas jautājumus, kas rodas viņu darbā, un vajadzības gadījumā veikt korektīvus pasākumus.

Ārkārtējos gadījumos ĒUR procesā var tikt izstrādāts ieteikums EPPIA izbeigt dotāciju nolīguma darbību. Par ĒUR procedūras organizāciju un īstenošanu atbild Komisijas Ētikas izvērtēšanas sektors (Pētniecības ĢD).

Īpaši procedūras noteikumi par pētniecības darbībām, kas saistītas ar cilvēka embriju cilmes šūnām  (42)

Vērtējot un atlasot priekšlikumus, kas saistīti ar cilvēka embriju cilmes šūnu (human embryonic stem cells, hESC) izmantošanu, un pirms saistīto dotāciju nolīgumu sagatavošanas EPPIA izmanto turpmāk izklāstīto procedūru.

Piemēro šā dokumenta 3. iedaļā raksturoto vispārējo zinātniskās profesionālapskates procedūru. Turklāt zinātniskās profesionālapskates neatkarīgie eksperti novērtē, vai:

—	projekts ir vērsts uz svarīgiem pētniecības mērķiem, lai pilnveidotu zinātnisko pieredzi pamatpētniecībā Eiropā vai palielinātu medicīniskās zināšanas cilvēkiem izmantojamu diagnostikas, profilaktisko vai terapeitisko metožu izstrādei,

—

hESC izmantošana ir vajadzīga, lai sasniegtu priekšlikumā paredzētos zinātniskos mērķus; jo īpaši priekšlikumu iesniedzējiem jāiesniedz dokumentārs apliecinājums, ka atbilstošas apstiprinātas alternatīvas (jo īpaši cilmes šūnas no citiem avotiem vai ar citu izcelsmi) nav piemērotas un/vai pieejamas, lai sasniegtu iecerētos priekšlikuma mērķus. Šis pēdējais noteikums neattiecas uz pētniecību, kurā hESC tiek salīdzinātas ar citām cilvēka cilmes šūnām.

Ētikas izvērtēšanas procedūra

Pētniecības priekšlikumus, kas tiek ieteikti finansēšanai un ir saistīti ar hESC izmantošanu, iesniedz Komisijai (Pētniecības ĢD) ētikas izvērtēšanai. Procedūras, ko Komisija piemēro to priekšlikumu ētikas izvērtēšanā, kuri iesniegti atbilstoši 7. pamatprogrammai un ir saistīti ar hESC izmantošanu, izklāstītas Komisijas apstiprinātajos apstiprinājuma vēstuļu paraugos.

Valsts apstiprinājumi un kompetentās ētikas komitejas atzinumi

EPPIA pārliecinās, vai priekšlikumu iesniedzēji pirms dotāciju nolīguma parakstīšanas ir saņēmuši atbilstošu apstiprinājumu no kompetentajām vietējām vai valsts iestādēm.

Ja valsts iestādes apstiprinājumu un/vai labvēlīgumu atzinumu no vietējās ētikas komitejas nav iespējams saņemt pirms paredzētās projekta uzsākšanas, dotāciju nolīgumu var noslēgt, iekļaujot tajā īpašu klauzulu, kas paredz, ka attiecīgais apstiprinājums vai atzinums jāsaņem pirms attiecīgo pētniecības darbību uzsākšanas.

Dotāciju nolīguma sagatavošanā ņem vērā ētikas izvērtēšanas rezultātus. Tas var ietvert izmaiņu veikšanu dotāciju nolīgumā iekļautajā darba aprakstā vai – atsevišķos gadījumos – dotāciju nolīguma sagatavošanas izbeigšanu.

Ar hESC saistītiem priekšlikumiem pēc ētikas izvērtēšanas un saskaņā ar Padomes Lēmuma 2006/972/EK (43) 6. panta 9. punktu attiecībā uz finansējuma apstiprināšanu un ar hESC izmantošanu saistītu darbību pieņemšanu piemēro Padomes Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantā noteikto regulatīvo procedūru.

Turklāt EPPIA aicinās VP nodrošināt pienācīgu saziņu ar Eiropas hESC reģistru (http://www.hescreg.eu/). Tas vajadzīgs, lai nodrošinātu pārredzamību attiecībā uz izmantotajām hESC līnijām un par šīm līnijām pieejamās informācijas plašu izplatīšanu.

5.3.   C pielikums – Noteikumi uz interviju uzaicināto vadošo pētnieku ceļa izdevumu, dienas naudas un uzturēšanās izdevumu atlīdzināšanai (44)

5.4.   D pielikums – Drošības jautājumi – Jutīgas EPP darbības

A.   Ievads

Īpašas procedūras piemēro ar drošību saistītai pētniecībai, ņemot vērā attiecīgo tēmu jutību, un konkrētajam spēju trūkumam, kas jānovērš, lai aizsargātu Eiropas pilsoņus. EPP darbības tiks klasificētas (46), ja tās uzskatīs par jutīgām.

Šīs procedūras ir izklāstītas turpmāk. Tās attiecīgā gadījumā piemēro EPP darbībām, kad tiek risināti no drošības viedokļa jutīgi jautājumi.

B.   Potenciāli klasificējamu EPP darbību identificēšana

No drošības viedokļa jutīga EPP darbība ir darbība, kurā var būt nepieciešams apstrādāt klasificētu informāciju.

Priekšlikumam tiks piešķirts apzīmējums “drošības apsvērumi”:

—	ja priekšlikuma iesniedzējs paziņos, ka priekšlikums ir jutīgs,

—	ja vērtēšanas eksperti vai EPPIA konstatēs vai ja tiem radīsies aizdomas par kādu no šiem apstākļiem: — klasificēta informācija tiek vai var tikt izmantota kā specifiska informācija, — ir plānots klasificēt noteiktu vispārējās informācijas daļu.

Ja priekšlikumam tiek piešķirts “drošības apsvērumu” apzīmējums, plānotā darba apstākļi tiks izvērtēti rūpīgāk saskaņā ar turpmāk C pielikumā aprakstīto procedūru.

Ja to paredz attiecīgās Vadlīnijas priekšlikumu iesniedzējiem, priekšlikumos vajadzības gadījumā jāidentificē specifiskā informācija, kas vajadzīga EPP darbības veikšanai, un klasificētā vispārējā informācija, ko radīs darbība. Ja priekšlikums ir saistīts ar klasificētu informāciju (specifisku un/vai vispārēju informāciju), daļai no priekšlikuma jābūt “drošības aspektu vēstulei” (DAV) (47) un tai pievienotajam “drošības klasifikācijas metodiskajam līdzeklim” (DKML) (48).

DKML norāda:

—	specifiskās un vispārējās informācijas klasifikācijas līmeni,

—	kuram priekšlikuma iesniedzējam būs piekļuve kāda veida informācijai.

Turklāt tiks pieprasīti šādi dokumenti:

—	“iestādes drošības pārbaužu” (IDP) (vai IDP pieprasījumu) kopija. IDP spēkā esību pārbaudīs Komisijas Drošības direktorāts, izmantojot atbilstošo oficiālo avotu, ar iesaistītajām “valsts drošības iestādēm” (VDI),

—	attiecīgo drošības iestāžu oficiāla rakstiska atļauja izmantot klasificēto specifisko informāciju.

DAV un DKML, kam pievienoti apliecinošie dokumenti, pārbaudīs arī turpmāk izklāstītajā kontroles procedūrā.

C.   Potenciāli klasificējamu EPP darbību kontrole

Pēc priekšlikumu zinātniskās novērtēšanas tie tiks sarindoti pēc vērtēšanas rezultātiem. EPPIA izveido “paturēto priekšlikumu sarakstu”, kurā iekļauti iespējamai finansēšanai ieteiktie priekšlikumi, proti, tie, kuri nav noraidīti un kuriem ir pieejams finansējums, un “rezerves sarakstu(-us)”.

Par jebkuru EPP darbību, kas attiecas uz paturēto priekšlikumu sarakstu un rezerves sarakstu(-iem) un kam piešķirts apzīmējums “drošības apsvērumi”, tiks veikta kontroles procedūra. To veiks īpaša apakškomiteja – Drošības kontroles komiteja.

Šo Drošības kontroles komiteju veido dalībvalstu pārstāvji, kas izvirzīti ciešā sadarbībā ar kompetentajām valstu drošības iestādēm un kam attiecīgā gadījumā palīdz attiecīgās(-o) programmas komitejas(-u) pārstāvji, tādā sastāvā, lai tiktu pārstāvētas priekšlikumu iesniedzēju valstis. Komitejas priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis.

Šī komiteja pārbauda, vai priekšlikumu iesniedzēji ir pienācīgi ņēmuši vērā visus drošības aspektus. Priekšlikumu kontroli veic komitejas locekļi no tām pašām valstīm, kas ir priekšlikumu iesniedzēju valstis.

Šajā procesā būtu jāpanāk vienota nostāja starp attiecīgajiem valstu pārstāvjiem, rezultātā pieņemot vienu no šādiem ieteikumiem:

—	klasifikācija nav vajadzīga – var sākt EPP dotāciju nolīgumu sagatavošanas procedūras (lai gan attiecīgā gadījumā var tikt izdoti daži ieteikumi sagatavošanai),

—

klasifikācija ir vajadzīga – tiek sniegti īpaši ieteikumi par EPP dotāciju nolīgumu sagatavošanu tādu nosacījumu veidā, kas ir jāievēro dotāciju nolīgumā. EPP darbība kļūs par klasificētu darbību (49) un būs klasificēta ES mērogā visaugstākajā klasifikācijas līmenī, ko piemēro informācijai, kura tiek izmantota/radīta EPP darbībā, kā norādīts DAV un tai pievienotajā DKML,

—

priekšlikums ir pārāk jutīgs, lai to finansētu, jo iesniedzējiem nav atbilstošas pieredzes, zināšanu vai atļauju, lai varētu pienācīgi strādāt ar klasificētu informāciju. Tādā gadījumā priekšlikumu var noraidīt. Ja tas notiek, EPPIA paskaidro noraidīšanas iemeslus, izņemot gadījumus, kad šādi iemesli paši par sevi ir klasificēti.

Pamatojoties uz šo kopējo nostāju, tiek noteikts klasifikācijas līmenis. Rezultātā EPPIA kopā ar visām attiecīgajām VDI dotāciju nolīguma sagatavošanas un īstenošanas laikā pārbauda, vai ir ieviestas visas vajadzīgās procedūras un darbības, lai garantētu, ka klasificētā informācija tiek apstrādāta atbilstoši.

D.   Eksporta un tranzīta licences

Turklāt priekšlikumu var uzskatīt par jutīgu neatkarīgi no jebkādas drošības klasifikācijas, ja tajā ir paredzēts veikt materiālu apmaiņu, kurai vajadzīga tranzīta vai eksporta licence.

Šajā kontekstā priekšlikumu iesniedzējiem ir jāievēro valstu tiesību akti un ES regulējums (50). Ja ieplānotā darba veikšanai ir vajadzīgas eksporta licences (vai ES iekšējās licences), priekšlikumu iesniedzējiem ir jāprecizē prasība pēc šādas eksporta vai tranzīta licences un jāiesniedz eksporta vai tranzīta licenču (vai pieprasījumu) kopijas.

E.   Starptautiskā sadarbība

Uz drošības apsvērumiem nedrīkst atsaukties kā uz iemeslu, lai noraidītu priekšlikumus par neklasificētām EPP darbībām, kas ietver trešo valstu (51) struktūrvienību iesaistīšanos. Vienīgie izņēmumi šajā saistībā ir gadījumi, kad:

—	attiecīgais temats darba programmā ir raksturots kā tāds, kas nav atvērts starptautiskai sadarbībai – tādā gadījumā jebkuru priekšlikumu, kas ietver starptautisko sadarbību, atzīst par neatbilstošu,

—	ir piešķirts apzīmējums “drošības apsvērumi” – tādā gadījumā tiek veikta priekšlikuma kontrole saskaņā ar iepriekš izklāstīto procedūru.

---

(1)   OV L 57, 24.2.2007., 14. lpp.

(2)   OV L 400, 30.12.2006., 243. lpp.

(3)   OV L 9, 12.1.2008., 15. lpp.

(4)   OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.

(5)   OV L 391, 30.12.2006., 1. lpp.

(6)   OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(7)  Izņēmums var būt Līdzdalības noteikumu 14. pantā minētie koordinācijas un atbalsta pasākumi.

(8)  http://cordis.europa.eu/home_en.html; http://ec.europa.eu/research/participants/portal; http://erc.europa.eu

(9)  Izņēmuma gadījumā VP pats var būt priekšlikuma iesniedzējs, kas ir juridiska persona.

(10)  Elektroniskās iesniegšanas sistēmas operators var sazināties ar priekšlikuma izstrādātāju, lai precizētu vai atrisinātu ar iesniegšanu saistītas tehniskas problēmas.

(11)  Priekšlikumā ietvertās informācijas pilnīgums būs jāvērtē neatkarīgajiem ekspertiem. Atbilstības pārbaudes ir saistītas tikai ar attiecīgo priekšlikuma daļu un veidlapu esību un pieprasīto papilddokumentu derīgumu.

(12)  Priekšlikumus parasti vērtē pēc kritērijiem, ko attiecina uz to finansēšanas shēmu, kurā priekšlikumi iesniegti. Tomēr, piemēram, gadījumos, kad finansēšanas shēma izvēlēta kļūdaini, EPPIA var nolemt, ka vērtēs priekšlikumu pēc citas finansēšanas shēmas kritērijiem. To var darīt tikai tad, ja ir acīm redzams, ka priekšlikums neatbilst vai tikai daļēji atbilst sākotnēji izvēlētajai finansēšanas shēmai, un ja attiecīgajā uzaicinājumā ir pieejama atbilstošāka finansēšanas shēma.

(13)  Šīs komisijas sastāvā ir EPPIA personāls un – vajadzības gadījumā – cits Komisijas personāls, kam ir vajadzīgās specializētās zināšanas par juridiskajiem jautājumiem un/vai informācijas sistēmām. Tā izskata priekšlikumu un ar tā iesniegšanu saistītos apstākļus un sniedz speciālistu padomu, lai nodrošinātu atbalstu lēmuma pieņemšanā par to, vai noraidīt priekšlikumu, pamatojoties uz atbilstības kritērijiem. Komisija var nolemt, ka ir jāsazinās ar VP un juridisko personu, kas ir priekšlikuma iesniedzēja, lai precizētu konkrētu jautājumu.

(14)  Personālu no attiecīgajām specializētajām ES aģentūrām uzskata par neatkarīgiem ekspertiem.

(15)  Līdzdalības noteikumu 17. panta 2. punkts.

(16)  Atlase, ko veic Zinātniskā padome, ne vienmēr var būt nepieciešama, lai ieceltu koordinācijas un atbalsta pasākumu profesionālapskates veicējus.

(17)  Saskaņā ar Līdzdalības noteikumiem un/vai Komisijas 2008. gada 8. oktobra Lēmumu C(2008) 5694, ar ko deleģē pilnvaras EPPIA.

(18)  Eiropas Savienība pētniecības jomā īsteno dzimumu līdztiesības un iespēju vienlīdzības politiku. Šajā ziņā ir piemērojams Komisijas 2000. gada 19. jūnija Lēmums 2000/407/EK par dzimumu līdzsvaru tās izveidotajās komitejās un ekspertu grupās. Tajā pašā kontekstā Līdzdalības noteikumu 17. panta 2. punkts paredz, ka, “veidojot neatkarīgu ekspertu grupas, jāveic attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu saprātīgu dzimumu līdzsvaru”.

(19)  Attiecīgās Vadlīnijas priekšlikumu iesniedzējiem varētu atļaut viņiem norādīt ne vairāk kā trīs šādas personas.

(20)  Iemesliem jābūt pamatotiem ar skaidri saprotamiem apsvērumiem, piemēram, tieša zinātniska konkurence, profesionālais naidīgums vai tamlīdzīga situācija, kas varētu mazināt vai likt apšaubīt potenciālā profesionālapskates veicēja objektivitāti.

(21)   OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

(22)  Līdzdalības noteikumu 15. pants.

(23)  Priekšlikumus parasti vērtē pēc kritērijiem, ko attiecina uz to finansēšanas shēmu, kurā priekšlikumi iesniegti. Tomēr, piemēram, gadījumos, kad finansēšanas shēma izvēlēta kļūdaini, EPPIA var nolemt, ka vērtēs priekšlikumu pēc citas finansēšanas shēmas kritērijiem. To var darīt tikai tad, ja ir acīm redzams, ka priekšlikums neatbilst vai tikai daļēji atbilst sākotnēji izvēlētajai finansēšanas shēmai, un ja attiecīgajā uzaicinājumā ir pieejama atbilstošāka finansēšanas shēma.

(24)  Saskaņā ar Līdzdalības noteikumu 16. panta 1. punktu.

(25)  Tie var būt tādu citu komisiju locekļi, kas nav komisija(-as), kurai(-ām) iedalīts priekšlikums, vai arbitri.

(26)  Minētais ietver vairākas komisijas vai jomas aptverošus starpdisciplīnu priekšlikumus, kas var tikt iedalīti izskatīšanai vairāk nekā vienas komisijas locekļiem vai papildu arbitriem.

(27)  Līdzdalības noteikumu 15. panta 2. punkts.

(28)   “Pārkāpums” Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.) nozīmē.

(29)  Pārsūdzības procedūra neaizstāj parastos kanālus, kas piemērojami visām EPPIA un Komisijas darbībām, piemēram, Komisijas Ģenerālsekretariāts par labas pārvaldības kodeksa pārkāpumiem (attiecības ar sabiedrību), Eiropas Ombuds par administratīvām kļūmēm, Eiropas Savienības Tiesa par lēmumu, kas ietekmē privātpersonu vai juridisku personu.

(30)  Pamatojoties uz galīgo sarakstu, ko EPPIA izstrādā saskaņā ar 3.1.7. punktu.

(31)  Šie dati var būt VP un priekšlikumu iesniedzēju, kas ir juridiskas personas, vārdi, uzvārdi/nosaukumi, priekšlikuma nosaukums un akronīms.

(32)  Līgumslēdzēji un/vai koordinācijas un atbalsta pasākumu saņēmēji.

(33)  VP un/vai uzņēmējas iestādes.

(34)  Vajadzības gadījumā iekļaujot procedūras izpildi apspriedēm ar programmas komiteju, kas paredzēta īpašajā programmā “Idejas”.

(35)  Saskaņā ar Līdzdalības noteikumu 16. panta 4. punktu un Komisijas noteikumiem par to netiešo darbību dalībnieku pastāvēšanas un juridiskā statusa, kā arī to finansiālā stāvokļa pārbaudi, kuras tiek atbalstītas dotācijas veidā atbilstoši 7. pamatprogrammai; C(2007) 2466.

(36)  Papildu nosacījumi var būt saistīti ar ētikas novērtēšanas prasībām.

(37)  Finanšu regulas 114. pants.

(38)  Vai jebkurš līgumslēdzējs, kas nolīgts administratīvu pakalpojumu sniegšanai vērtēšanas sesijām.

(39)  Pētniecības ĢD atbildībā ir šādas jomas: cilvēka embriju cilmes šūnas, primāti, kas nav cilvēki, iejaukšanās pētījumi ar cilvēkiem un priekšlikumi, kuri iekļaujami šajās kategorijās, tiek automātiski iesniegti Pētniecības ĢD Ētikas izvērtēšanas komisijai.

(40)  Piemēram, klīniski pētījumi un pētījumi, kas saistīti ar invazīvu metožu izmantošanu dzīviem cilvēkiem (piemēram, audu paraugu ņemšana).

(41)  Priekšlikumi, kas iekļaujami šajās kategorijās, automātiski tiek iesniegti Pētniecības ĢD Ētikas izvērtēšanas komisijai.

(42)  Ņemot vērā Komisijas 2006. gada 24. jūlija paziņojumu (OV L 412, 30.12.2006., 42. lpp.).

(43)   OV L 400, 30.12.2006., 243. lpp.

(44)  EPPIA var ieviest elektroniskas iesniegšanas sistēmu, kas būtu piemērojama papīra veidlapām un oriģināliem, kuri jāiesniedz saistībā ar šiem atlīdzināšanas noteikumiem.

(45)  Parasti intervējamām personām nevar pieprasīt: lai viņas dodas prom no izbraukšanas vietas vai intervijas norises vietas agrāk par plkst. 7.00 (uz staciju vai citu transporta atrašanās vietu) vai 8.00 (uz lidostu), ierodas intervijas norises vietā vēlāk par plkst. 21.00 (lidostā) vai 22.00 (stacijā vai citā transporta atrašanās vietā), ierodas savā izbraukšanas vietā vēlāk par plkst. 23.00 (lidostā, stacijā vai citā transporta atrašanās vietā).

(46)  Kā definēts Komisijas 2001. gada 29. novembra Lēmumā 2001/844/EK, EOTK, Euratom, ar ko groza tās iekšējo reglamentu (OV L 317, 3.12.2001., 1. lpp.) attiecībā uz drošības noteikumiem, un tā vēlākajos grozījumos.

(47)   “ “Drošības aspektu vēstule” (DAV): līgumslēdzējas iestādes izdots īpašu līguma nosacījumu kopums, kas ir tā klasificētā līguma neatņemama sastāvdaļa, kurš saistīts ar piekļuvi ES klasificētai informācijai vai ar tās radīšanu, un kurā identificē drošības prasības vai tos līguma elementus, kam vajadzīga drošības aizsardzība”, kā definēts 27. punktā Lēmumā 2001/844/EK, EOTK, Euratom.

(48)  Kā definēts Lēmumā 2001/844/EK, EOTK, Euratom.

(49)  Konfidenciālu datu apstrādi reglamentē visi attiecīgie Kopienas tiesību akti, tostarp iestāžu iekšējie noteikumi, piemēram, Lēmums 2001/844/EK, EOTK, Euratom, ar ko groza tās iekšējo reglamentu attiecībā uz drošības noteikumiem.

(50)  Padomes 2009. gada 5. maija Regula (EK) Nr. 428/2009, ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei (OV L 134, 29.5.2009., 1. lpp.).

(51)   “Trešā valsts” ir jebkura valsts, kas nav ne ES dalībvalsts, ne ar 7. pamatprogrammu saistīta valsts.