(1)

Vēstulēs, kas Komisijas Ģenerālsekretariātā reģistrētas attiecīgi 2007. gada 3. augustā, 2009. gada 23. decembrī un 2010. gada 17. februārī, Itālija, Vācija un Austrija lūdza atļauju ieviest īpašu pasākumu, lai atkāptos no Direktīvas 2006/112/EK 193. pantā attiecībā uz personām, kuras atbildīgas par pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk “PVN”) samaksu. Vēstulē, kas Komisijas Ģenerālsekretariātā reģistrēta 2010. gada 10. februārī, Apvienotā Karaliste lūdza pagarināt atļaujas spēkā esamību, kas piešķirta ar Padomes Lēmumu 2007/250/EK (2007. gada 16. aprīlis), ar ko Apvienotajai Karalistei atļauj ieviest īpašus pasākumus, atkāpjoties no 193. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (2).

(2)

Komisija 2010. gada 11. janvāra vēstulē informēja pārējās dalībvalstis par Vācijas veikto pieprasījumu un 2010. gada 9. marta vēstulē – par Itālijas, Austrijas un Apvienotās Karalistes veiktajiem pieprasījumiem. Komisija 2010. gada 12. janvāra vēstulē paziņoja Vācijai un 2010. gada 11. marta vēstulēs – Itālijai, Austrijai un Apvienotajai Karalistei, ka tās rīcībā ir visa informācija, ko tā uzskata par nepieciešamu pieprasījumu izvērtēšanai.

(3)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 193. pantu par PVN samaksu atbildīgā persona ir nodokļa maksātājs, kas veic preču piegādi. Vācijas, Itālijas un Austrijas pieprasītās atkāpes mērķis ir noteikt, ka par nodokļa samaksu atbildīga ir persona, kam piegādā preces, bet vienīgi noteiktos apstākļos un vienīgi attiecībā uz noteiktiem produktiem, jo īpaši mobilajiem tālruņiem un integrālās shēmas ierīcēm.

(4)

Ievērojams skaits noteiktu produktu, īpaši mobilo tālruņu un integrālās shēmas ierīču tirgotāju, izvairās no PVN maksāšanas nodokļu iestādēm pēc produktu pārdošanas. Tomēr to klientiem joprojām ir tiesības uz nodokļa atskaitīšanu, jo to rīcībā ir derīgs rēķins. Nodokļa nemaksāšanas agresīvākajā izpausmē minētās preces “karuseļa” veidā piegādā vairākas reizes, nemaksājot PVN nodokļu iestādēm. Šādos gadījumos norādot personu, kam piegādā preces, kā personu, kas atbild par PVN samaksu, minētā atkāpe novērstu iespēju šādā veidā izvairīties no nodokļa maksāšanas. Tas neietekmētu maksājamā PVN apmēru.

(5)

Lai nodrošinātu šīs atkāpes efektīvu darbību un lai novērstu to, ka izvairīšanās no nodokļa maksāšanas tiek pārnesta uz citiem produktiem vai mazumtirdzniecības līmenī, Vācijai, Itālijai un Austrijai būtu jāievieš pienācīga kontrole un ziņošanas saistības. Komisija būtu jāinformē par īpašiem pasākumiem, kas pieņemti, lai pārraudzītu atkāpes darbību.

(6)

Pasākums ir proporcionāls izvirzītajiem mērķiem, jo to nav paredzēts piemērot vispārīgi, bet tikai attiecībā uz noteiktām produktu grupām, kurās ir augsts nodokļa nemaksāšanas risks un tā nemaksāšanas apjoms ir izraisījis ievērojamus nodokļu zaudējumus. Turklāt, izmantojot apgrieztās nodokļa iekasēšanas mehānismu, pastāv mazāks risks, ka krāpšana pāries uz attiecīgo produktu mazumtirdzniecību, jo mobilos telefonus parasti piegādā lieli telefonsakaru uzņēmumi un pasākumu vispirms piemēro integrālajām shēmām valstī un tikai tad – integrēšanai galapatēriņam paredzētajos produktos.

(7)

Principā atļauja ir spēkā vienīgi īsu laikposmu, jo nav iespējams pārliecinoši apgalvot, ka tiks sasniegti pasākuma mērķi, nedz arī iespējams iepriekš novērtēt pasākuma ietekmi uz PVN sistēmas darbību dalībvalstīs, kurās to piemēro, vai arī pārējās dalībvalstīs.

(8)

Apvienotajai Karalistei būtu jāļauj turpināt esošā īpašā pasākuma piemērošanu līdz Vācijai, Itālijai un Austrijai piešķirto atļauju spēkā esamības beigu datumam.

(9)

Atkāpei nav nelabvēlīgas ietekmes uz Savienības pašu resursiem, ko veido PVN,

a)

mobilos tālruņus, kas ir ierīces, kuras pagatavotas vai pielāgotas, lai nodrošinātu pieslēgumu licencētam tīklam, un kuras darbojas noteiktās frekvencēs, un kurām var būt vai var nebūt cita pielietojuma;

b)

integrālās shēmas ierīces, piemēram, mikroprocesorus un centrālo procesoru blokus pirms to integrēšanas galapatēriņam paredzētajos produktos.