|
16.11.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 298/51 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2010. gada 4. augusts)
par valsts atbalstu C 40/08 (ex N 163/08), ko īstenojusi Polija attiecībā uz uzņēmumu PZL Hydral S.A.
(izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 5406)
(Autentisks ir tikai teksts poļu valodā)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2010/690/ES)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 108. panta 2. punkta pirmo daļu,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,
ņemot vērā lēmuma C(2008)4753 galīgo redakciju (1), ar kuru Komisija izlēma uzsākt Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru, un lēmuma C(2008)6371 galīgo redakciju (2), ar kuru Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru paplašina, attiecinot to uz atbalstu Nr. C 40/2008 (ex N 163/2008),
pēc aicinājuma ieinteresētajām personām iesniegt savus apsvērumus saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiem,
tā kā:
I. PROCEDŪRA
|
(1) |
Polijas iestādes 2008. gada 27. vēstulē paziņoja par PZL Hydral S.A. (turpmāk —PZL Hydral) pārstrukturēšanas plānu. Komisija 2008. gada 6. maija vēstulē pieprasīja papildu informāciju. Ar 2008. gada 4. jūnija vēstuli Polijas iestādes pieprasīja pagarināt atbildes sniegšanas termiņu līdz 2008. gada 27. jūnijam; Komisija tam piekrita 2008. gada 10. jūnijā. Polijas iestādes 2008. gada 7. jūlijā sniedza papildu informāciju par pārstrukturēšanas plānu. |
|
(2) |
Procedūru, ko paredz Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 2. punkts (oficiāla izmeklēšanas procedūra), uzsāka 2008. gada 10. septembrī. Vēlāk ar 2008. gada 12. novembra lēmumu oficiālo izmeklēšanas procedūru paplašināja. |
|
(3) |
Polijas iestādes iesniedza savus apsvērumus 2008. gada 14. oktobrī un 22. decembrī, savukārt papildu informāciju — 2009. gada 7. aprīlī. Komisija nesaņēma trešo personu apsvērumus. |
|
(4) |
Ar Polijas iestādēm organizēja tikšanās 2009. gada 27. aprīlī un 14. oktobrī, kā arī 2010. gada 12. februārī. Komisija 2009. gada 18. decembrī pieprasīja papildu informāciju. Starp Komisiju un Polijas iestādēm notika dažāda e-pastu apmaiņa, un Polijas iestādes sniedza papildu informāciju e-pastos, kas izsūtīti šādos datumos: 2009. gada 20. oktobrī, 2009. gada 23. novembrī, 2009. gada 15. decembrī, 2010. gada 13. janvārī, 2010. gada 16. janvārī, 2010. gada 9. februārī, 2010. gada 10. februārī, 2010. gada 26. februārī, 2010. gada 1. martā, 2010. gada 3. martā, 2010. gada 4. martā, 2010. gada 19. martā, 2010. gada 5. maijā, 2010. gada 12. maijā, 2010. gada 20. maijā, 2010. gada 28. maijā, 2010. gada 3. jūnijā, 2010. gada 4. jūnijā, 2010. gada 7. jūnijā, 2010. gada 8. jūnijā, 2010. gada 9. jūnijā, 2010. gada 17. jūnijā, 2010. gada 23. jūnijā, 2010. gada 24. jūnijā, 2010. gada 28. jūnijā, 2010. gada 7. jūlijā, 2010. gada 8. jūlijā, 2010. gada 9. jūlijā, 2010. gada 12. jūlijā un 2010. gada 13. jūlijā. |
II. APRAKSTS
II.1. Atbalsta saņēmēji: PZL Hydral un PZL Wrocław
PZL Hydral
|
(5) |
Uzņēmums PZL Hydral dibināts 1946. gadā kā valsts uzņēmums. Tagad tas ir liels uzņēmums, kas līdz 2008. gadam specializējās civilo un militāro rūpniecisko hidraulisko sistēmu ražošanā, visa veida aviācijas dzinēju elektronisko un hidromehānisko degvielas regulēšanas sistēmu, gaisa kuģu hidraulisko kontroles sistēmu un helikopteru spēka hidraulikas sistēmu projektēšanā, ražošanā un apkopē. Kopš 2008. gada, PZL Hydral darbojas kā grupas mātesuzņēmums un vairs neveic pats savas rūpnieciskās darbības. |
|
(6) |
Valstij piederošā Rūpniecības attīstības aģentūra (turpmāk — RAA) 2003. gadā no Finanšu ministrijas ieguva 80,94 % PZL Hydral akciju (1 284 686 akcijas). Turpmāka akciju pārvietošana no Finanšu ministrijas uz RAA tika veikta 2005. gadā (499 103 akcijas), kas RAA akciju paketi palielināja līdz 87,39 %, 2007. gadā (64 374 akcijas), kas akciju paketi palielināja līdz 90,54 %, un 2010. gada 12. janvārī (38 399 akcijas), kas akciju paketi palielināja līdz 92,42 %. Katru no šiem darījumiem veica par simbolisku cenu PLN 1 apmērā. Kopš 2010. gada 12. janvāra RAA pieder 18 886 562 akcijas, kuru nominālcena ir PLN 18 865 620. Pārējās akcijas (7,58 %), kuru nominālcena ir PLN 1 547 210, pašlaik pieder darbiniekiem. |
|
(7) |
PZL Hydral 2007. gadā kontrolēja šādus meitasuzņēmumus: Zakład Odlewniczy “Hydral” Sp. z o.o., kura galvenā darbības joma ir tērauda daļu lējumi, liešana, apstrāde un karsēšana; Zakład Cieplowniczy Term “Hydral” Sp. z o.o., kas ražo un pārdod siltumenerģiju; Przedsiębiorstwo Usługowo Handlowe Zakład Produkcji Hydrauliki “Hydral” Sp. z o.o., kas ražo vārstus un hidrauliskos sadalītājus, apstrādā metāla aprīkojumu un sniedz remonta pakalpojumus hidrauliskām mašīnām un aprīkojumam; un PZL Wrocław Sp. z o.o. (turpmāk — PZL Wrocław). Turklāt PZL Hydral kontrolēja divus citus uzņēmumus, kam pašlaik rit likvidācijas process. Grupai kopumā 2006. gada beigās bija 795 darbinieki. |
PZL Wrocław
|
(8) |
PZL Wrocław dibināja 2004. gadā kā PZL Hydral pilnībā piederošu meitasuzņēmumu, lai izveidotu operatīvu uzņēmumu, kas pārņemtu PZL Hydral darbības, tādējādi ļaujot PZL Hydral darboties kā mātesuzņēmumam un vadīt PZL Hydral grupas pārstrukturēšanas procesu. |
|
(9) |
Daļa PZL Wrocław aktīvu no PZL Hydral tika nodoti PZL Wrocław, vai nu tos iemaksājot natūrā PZL Wrocław kapitālā, vai pārdodot par bilances vērtību PZL Hydral grāmatojumos kopš 2004. gada, kā parādīts 1. tabulā. 1. tabula Aktīvu nodošana, iemaksājot natūrā vai pārdodot (PLN)
|
|
(10) |
Materiālie pamatlīdzekļi, ko PZL Wrocław ieguva no PZL Hydral, tika nodoti, vai nu tos iemaksājot natūrā PZL Wrocław kapitālā, vai pārdodot, kā norādīts 2. tabulā. Abos gadījumos darījuma vērtības pamatā bija neatkarīga eksperta novērtējums. Kad šie pamatlīdzekļi tika nodoti, tie jau bija apgrūtināti ar hipotēkām, kas piemērotas nekustamajam īpašumam šādu publisko kreditoru labā: Sociālās apdrošināšanas birojs, Lejassilēzijas reģiona nodokļu pārvalde un Vroclavas pilsētas dome par summu PLN 142,558 miljonu apmērā. 2. tabula Nekustamā īpašuma nodošana (PLN)
|
|
(11) |
PZL Hydral2007. gada 31. decembrīPZL Wrocław nodeva līdzekļus ar nominālvērtību PLN 918 900 apmērā, veicot iemaksu natūrā PZL Wrocław kapitālā. |
|
(12) |
Pārējos aktīvus, ko PZL Hydral nodeva PZL Wrocław laikposmā no 2006. gada 17. janvāra līdz 2010. gada 27. aprīlim, pārdeva par to bilances vērtību un tie veidoja vairākas tādu nepabeigtu aktīvu nodošanas, kam nebija piemērotas ķīlas vai hipotēkas. |
|
(13) |
No PZL Hydral uz PZL Wrocław nodoto aktīvu kopējā vērtība laikposmā no 2004. līdz 2010. gadam bija PLN 44 708 791,02. |
|
(14) |
No PZL Hydral uz PZL Wrocław 2008. gadā pārvietoja 559 darbiniekus, savukārt 2009. gadā — 37 darbiniekus. |
|
(15) |
PZL Wrocław ražo gaisa kuģu sastāvdaļas, ko izmanto Polijas bruņotie spēki, (līdz 2007. gada beigām šo ražošanu veica PZL Hydral) un sniedz Polijas armijā izmantotā aprīkojuma apkopes un remonta pakalpojumus. Militārajiem ražojumiem piemēro sertifikāciju, ko pielāgo ražojuma tipam saskaņā ar Polijas bruņoto spēku tehniskajām prasībām. Katrā posmā nodrošina atsevišķu dokumentāciju, un šos ražojumus (un saistītos apkopes pakalpojumus) uzrauga rezidējošs armijas pārstāvis. |
|
(16) |
PZL Wrocław pašlaik darbojas, pamatojoties uz atļauju Nr. B-007/2007, ko 2007. gada 17. janvārī ir izdevis iekšlietu un pārvaldes ministrs, par uzņēmējdarbības veikšanu šādā jomā:
|
|
(17) |
PZL Wrocław ir šādi sertifikāti:
|
PZL Hydral nozīme ekonomikas attīstības plānā
|
(18) |
Polijas iestādes informēja Komisiju, ka PZL Hydral (tagad PZL Wrocław) ražojumu līnija veido svarīgu daļu Polijas valdības 1995. gadā sāktā ekonomikas attīstības plānā 1996.–2000. gadam un 2000. gadā sāktā ekonomikas attīstības plānā 2001.–2006. gadam. |
|
(19) |
Turklāt ir skaidra atsauce uz PZL Hydral vai tā uzņēmējdarbību vairākos ekonomikas attīstības plāna īstenošanas pasākumos un valdības pamatnostādnēs, piemēram:
|
|
(20) |
Šādā sarakstā iekļautiem uzņēmumiem ir jāiesniedz detalizēti gada ziņojumi par savu aizsardzības ražojumu ražošanas jaudu (daudzumi, profils, vērtības), lai ministrija varētu nodrošināt, ka tiek pildīti militārie uzdevumi. |
|
(21) |
Polijas iestādes informēja Komisiju, ka attiecīgās atļaujas un sertifikāti (16. un 17. punkts) nodrošina iespēju īpašiem klientiem (valsts aizsardzībai un Aizsardzības ministrijai īpaši svarīgi uzņēmumi) piegādāt īpašas kvalitātes preces un pakalpojumus. PZL Wrocław (bijušais PZL Hydral) piegādā ne tikai hidraulisko sistēmu, degvielas sistēmu un kontroles sistēmu sastāvdaļas; uzstādīto mezglu remontdarbi ir ārkārtīgi svarīgi, lai funkcionētu Polijas bruņoto spēku izmantotie gaisa kuģi (W-3, Mi-2, M28 Bryza un PZL 130 Orlik); Polijas iestādes arī uzsvēra, ka W-3 un Mi-2 ir Polijas armijas galvenokārt izmantotie helikopteri. |
|
(22) |
PZL Hydral bruņoto spēku izmantošanai ražotajām precēm ir atbilstošs NATO kods saskaņā ar NATO Standartizācijas līgumu, un arī uzņēmumam pašam ir savs NATO kods. |
Finanšu attiecības starp PZL Hydral un PZL Wrocław
|
(23) |
Kā paskaidrots iepriekš 9. punktā un turpmākajos punktos, kopš 2004. gada decembra PZL Hydral nodeva savus aktīvus PZL Wrocław. Tikai 2007. gada 30. decembrī nodotie aktīvi (nekustamais īpašums) bija apgrūtināti ar hipotēkām publisko kreditoru labā. |
|
(24) |
Polijas iestādes apstiprināja, ka kopš savas darbības sākuma PZL Wrocław ir laikus nokārtojis visas savas saistītas attiecībā pret publiskajiem kreditoriem, tai skaitā sociālā nodrošinājuma iemaksas un nodokļus par saviem darbiniekiem. |
II.2. PZL Hydral finansiālie sarežģījumi
|
(25) |
PZL Hydral sāka saskarties ar saistību atmaksāšanas grūtībām gan privātajiem, gan publiskajiem kreditoriem 1998. gadā. |
Saistības attiecībā pret privātajiem kreditoriem
|
(26) |
PZL Hydral privātās saistības attiecībā pret bankām un piegādātājiem 1998. gada beigās bija PLN 90,4 miljonu apmērā. Lielākā daļa šo parādu bija attiecībā pret divām bankām: […] banku (*1) un […] banku. |
|
(27) |
PZL Hydral bija parādā […] bankai PLN 54 miljonus 1998. gada beigās un PLN 86,4 miljonus 2006. gada novembrī, kad tika parakstīta izlīguma vienošanās, un bankas prasība visbeidzot tika apmierināta 2007. gadā. PZL Hydral bija parādā […] bankai PLN 23 miljonus 1998. gada beigās un PLN 55,6 miljonus 2003. gada oktobrī, un bankas prasība visbeidzot tika apmierināta 2004. gadā. 3. tabula Izmaiņas kopējā summā, ko PZL Hydral bija parādā […] bankai (PLN, tūkstoši)
4. tabula Izmaiņas kopējā summā, ko PZL Hydral bija parādā […] bankai (PLN, tūkstoši)
|
|
(28) |
Šīm privātajām bankām bija pirmās šķiras ķīla (skatiet izvērstu aprakstu 32. un 34. punktā turpmāk), un tās viegli varēja īstenot savas prasības, pamatojoties uz bankas izpildes rīkojumiem. Saskaņā ar 1997. gada Banku darbības likumu (8) bankas var izdot bankas izpildes rīkojumus, pamatojoties uz saviem reģistriem vai citiem dokumentiem, kas attiecas uz banku darījumiem. Bankas izpildes rīkojums var būt pamatā izpildei pēc tam, kad tiesa šādam rīkojumam ir pievienojusi izpildāmības klauzulu. Tā viss norisinās daudz ātrāk nekā pārējo kreditoru gadījumā, kuriem pirms izpildes jāiesniedz prasība kompetentajā tiesā, lai tiktu pieņemts lēmums. Neskatoties uz to, privātie kreditori nav īstenojuši nekādu piespiedu izpildi; citiem vārdiem sakot, viņi nav iesnieguši prasību, lai PZL Hydral tiktu piemērotas bankrota procedūras, kā arī nav īstenojuši nekādu rīcību, lai īstenotu savas prasības pret aktīviem. |
|
(29) |
Kad PZL Hydral saskārās ar savu aizdevumu atmaksāšanas grūtībām laikposmā no 1998. līdz 2006. gadam, bankas saskaņā ar Civilkodeksu varēja uzņēmumam piemērot likumā paredzēto procentu likmi, ko ir noteicis Ministru kabinets, kā parādīts 7. tabulā. Tomēr šīs likmes sistemātiskas piemērošanas vietā bankas dažreiz piemēroja tikai 5. un 6. tabulā norādītās procentu likmes. 5. tabula […] bankas piemērotās procentu likmes (USD aizdevumi, pamatojoties uz LIBOR)
6. tabula […] bankas piemērotās procentu likmes (USD aizdevumi, pamatojoties uz LIBOR)
7. tabula Likumā noteiktās procentu likmes
|
|
(30) |
Polijas iestādes argumentē, ka šīs bankas domāja, ka tās saņems lielākus ieņēmumus, ja atbalstīs PZL Hydral pārstrukturēšanas procesu. Tās cieši sekoja līdzi sarunām ar pirmo uzņēmumu, kas izrādīja interesi par PZL Wrocław iegādi, proti, ar […] (skatiet 57. un turpmākos punktus). Bankas regulāri uzraudzīja PZL Hydral ekonomisko situāciju, pamatojoties uz tā finanšu pārskatiem, apmeklējumiem uzņēmuma telpās un tirgus analīzi. |
|
(31) |
Visbeidzot, […] banka nokārtoja savas saistības, 2003. gada aprīlī noslēdzot izlīguma vienošanos. Tā norakstīja PLN 51,6 miljonus un pieņēma atmaksu tikai PLN 4 miljonu apmērā (7 %). Norakstītās summas saskaņā ar izlīguma vienošanos tika ievadītas PZL Hydral grāmatojumos par 2004. finanšu gadu. |
|
(32) |
[…] banka piekrita saistību nokārtošanai, pamatojoties uz savu ekonomikas novērtējumu, neskatoties uz to, ka tai bija pirmās šķiras prioritātes hipotēkas. It sevišķi banka nodrošināja savu kredītu, nosakot ķīlu PLN 13,7 miljonu apmērā attiecībā uz nekustamo īpašumu, nododot visas licences un komerciālās tiesības, kas paredzētas ar […] noslēgtajā licences līgumā attiecībā uz gaisa kondicionēšanas aprīkojuma ražošanu, līdz USD 1,2 miljonu (apmēram PLN 3 968 000) vērtībā (9), uz pārneses mašīnām un aprīkojumu, kuru piegādā […] saskaņā ar licences līgumu, līdz USD 2,4 miljonu (apmēram PLN 7 938 000) apmērā, un pārņemot tiesības uz debitoru parādiem no gaisa kondicionieru pārdošanas līdz vismaz USD 8 miljonu (apmēram PLN 26,5 miljonu) (10) apmērā gadā. |
|
(33) |
[…] banka 2006. gada novembrī, noslēdzot izlīguma vienošanos, piekrita norakstīt PLN 86,4 miljonus un pieņēma atmaksu tikai PLN 11,5 miljonu apmērā. Attiecīgi PZL Hydral atmaksāja tikai 13 % savu saistību. Pārējo, t. i., PLN 74,9 miljonus, norakstīja. |
|
(34) |
[…] banka pieņēma šo mazo summu, neskatoties uz to, ka tai bija pirmās šķiras ķīla attiecībā uz svarīgāko nekustamo īpašumu, no kura bija atkarīga lielākā daļa ražošanas un kurā atradās pārvaldes struktūras. Šo ķīlu jo īpaši veidoja pirmās šķiras hipotēkas attiecībā uz diviem nekustamajiem īpašumiem par kopējo summu PLN 19,75 miljonu apmērā, pirmās šķiras ķīla attiecībā uz kompresoru ražošanas tehnoloģisko līniju PLN 20 miljonu apmērā, pirmās šķiras tiesības uz debitoru parādiem saskaņā ar pārdošanas līgumiem, kas noslēgti par kompresoriem PLN 20 miljonu vērtībā, pirmās šķiras reģistrēta ķīla attiecībā uz mehānismiem un aprīkojumu ar kopējo vērtību PLN 2,8 miljonu vērtībā un pirmās šķiras nodošanas līgumi attiecībā uz kustamiem īpašumiem attiecīgi PLN 2,65 miljonu, PLN 2,4 miljonu, PLN 0,56 miljonu un PLN 1,1 miljonu vērtībā. Turklāt ķīlas veids ļautu jebkuram potenciālajam pircējam pēc iegādes turpināt ražošanu; būtu arī iespējams transportēt mehānismus vai nu kopā, vai kā mezglus bez demontāžas, ja potenciālais pircējs vēlētos tos pārvietot. |
|
(35) |
Pēc tam, kad tika panāktas vienošanās ar bankām, tika atcelta pamatlīdzekļiem piemērotā ķīla. Rezultātā uzlabojās publisko kreditoru stāvoklis attiecībā uz šo ķīlu, t. i., tagad tie saņēma augstāku hipotēkas šķiru (11). |
Saistības attiecībā pret publiskajiem kreditoriem
|
(36) |
Uzņēmuma saistības attiecībā pret publiskajiem kreditoriem 1998. gadā, pamatojoties uz prasībām saskaņā ar publiskajām tiesībām (t. i., Sociālās apdrošināšanas biroja, Lejassilēzijas reģiona nodokļu pārvalde, Vroclavas Psie Pole nodokļu pārvalde, Lejassilēzijas reģionālā biroja, Vroclavas pilsētas domes un Valsts Invalīdu rehabilitācijas fonda prasības), bija par PLN 29 miljoniem. Turklāt Finanšu ministrijai bija prasības saskaņā ar Civillikumu, proti, PLN 9,4 miljonu apmērā. Šīs saistības attiecībā pret atsevišķiem publiskajiem kreditoriem mainījās, kā norādīts 8., 9., 10., 11., 12., 13. un 14. tabulā. 8. tabula PLZ Hydral saistības attiecībā pret Sociālās apdrošināšanas biroju (PLN, tūkstoši)
9. tabula PLZ Hydral saistības attiecībā pret Lejassilēzijas reģiona nodokļu pārvaldi (PLN, tūkstoši)
10. tabula PLZ Hydral saistības attiecībā pret Vroclavas Psie Pole nodokļu pārvaldi (PLN, tūkstoši)
11. tabula PLZ Hydral saistības attiecībā pret Vroclavas pilsētas domi (PLN, tūkstoši)
12. tabula PLZ Hydral saistības attiecībā pret Lejassilēzijas reģionālo biroju (PLN, tūkstoši)
13. tabula PLZ Hydral saistības attiecībā pret Valsts Invalīdu rehabilitācijas fondu (PLN, tūkstoši)
14. tabula PLZ Hydral saistības attiecībā pret Finanšu ministriju (PLN, tūkstoši)
|
|
(37) |
Publiskie kreditori piemēroja procentu likmes nokavētajiem maksājumiem, kā parādīts 15. tabulā. Ir būtiski atzīmēt, ka 8.–14. tabulā ir ņemtas vērā daļēji atmaksātās summas, un tabulās attēlots līmenis gada beigās; tādēļ jebkurā gadā maksājamie procenti nav tieši saistīti ar pamatsummu, kura var mainīties. 15. tabula Nokavētajiem nodokļu maksājumiem piemērotie procenti (12)
|
|
(38) |
Papildus atbilstīgo procentu piemērošanai nokavētajiem nodokļu maksājumiem Sociālās apdrošināšanas birojs, Lejassilēzijas reģiona nodokļu pārvalde, Vroclavas Psie Pole nodokļu pārvalde, Vroclavas pilsētas dome, Lejassilēzijas reģionālais birojs un Valsts Invalīdu rehabilitācijas fonds nodrošināja savas prasības pret PZL Hydral, reģistrējot hipotēkas uz uzņēmuma nekustamajiem aktīviem. Publisko kreditoru valdījumā esošo hipotēku izmaiņas attiecībā uz PZL Hydral aktīviem ir attēlotas 16., 17., 18., 19. un 20. tabulā. 16. tabula PZL Hydral aktīviem piemērotā ķīla, kas bija Sociālās apdrošināšanas biroja valdījumā
17. tabula PZL Hydral aktīviem piemērotā ķīla, kas bija Lejassilēzijas reģiona nodokļu pārvaldes valdījumā
18. tabula PZL Hydral aktīviem piemērotā ķīla, kas bija Vroclavas Psie Pole nodokļu pārvaldes valdījumā
19. tabula PZL Hydral aktīviem piemērotā ķīla, kas bija Vroclavas pilsētas domes valdījumā
20. tabula PZL Hydral aktīviem piemērotā ķīla, kas bija Lejassilēzijas reģionālā biroja valdījumā
|
|
(39) |
Polijas iestādes arī atzīmēja, ka publiskie kreditori ņēma vērā rūpnieciskā nekustamā īpašuma vērtības būtisko pieaugumu Vroclavā no 2003. līdz 2008. gadam. Nekustamā īpašuma cenas palielinājās kopumā par 100 %, un PZL Hydral nekustamā īpašuma vērtība pieauga par 300 %. Publiskie kreditori, kuru valdījumā bija hipotēkas attiecībā uz PZL Hydral aktīviem, saskārās ar savas ķīlas vērtības de facto palielinājumu. |
|
(40) |
Polijas iestādes informēja Komisiju, ka Valsts Invalīdu rehabilitācijas fonda un Finanšu ministrijas valdījumā nebija nekādas ķīlas (hipotēkas) attiecībā uz PZL Hydral aktīviem. Tomēr Finanšu ministrija daļu savu prasību piemēroja, 2002. gada 20. maijā noslēdzot vienošanos ar PZL Hydral, ar kuru saskaņā PZL Hydral bija jāatmaksā būtiska daļa savu saistību līdz 2002. gada beigām, kā parādīts 14. tabulā. |
|
(41) |
Saskaņā ar Polijas iestāžu sacīto publiskie kreditori — pretēji privātajiem kreditoriem — piemēroja piespiedu izpildi, izmantojot tiesu izpildītāju. Laikposmā no 1998. līdz 2007. gadam Sociālās apdrošināšanas birojs izdeva izpildu dokumentus par summu PLN 119,95 miljonu apmērā, Lejassilēzijas reģiona nodokļu pārvalde — PLN 43,8 miljonu apmērā un Valsts Invalīdu rehabilitācijas fonds — PLN 2,1 miljona apmērā, bet summa, ko reāli ieguva no šīs izpildes, nesasniedza izpildu dokumentos norādīto saistību summu. Polijas iestādes uzsvēra, ka alternatīvu iespēju, piemēram, aktīvu pārņemšanas īpašumā, īstenošanu tiesu izpildītājs neatzina par saprātīgu, un tas būtu ekonomiski bezjēdzīgi. Citi publiskie kreditori nepiemēroja nekādu izpildes rīcību, bet viņi novēroja privatizācijas un pārstrukturēšanas procesu, kas, viņuprāt, viņiem nodrošinātu augstāku peļņu nekā viņu prasību tieša izpilde. 21. tabula Kopsavilkums par publisko kreditoru izpildes rīcību pret PZL Hydral (1997.–2009. gads)
|
|
(42) |
Laikposmā no 1998. līdz 2009. gadam tika atmaksātas publiskās saistības PLN 87,846 miljonu apmērā (26 %). |
|
(43) |
PZL Hydral publisko saistību atmaksa būtiski pieauga 2003. gadā. |
II.3. PZL Hydral kā grūtībās nonācis uzņēmums
|
(44) |
PZL Hydral finanšu dati laikposmā no 1998. līdz 2009. gadam ir attēloti 22. tabulā. 22. tabula Izvēlētie PZL Hydral finanšu pārskatu dati (PLN, tūkstoši)
|
|
(45) |
Laikposmā no 1998. līdz 2002. gadam PZL Hydral pamatkapitāls bija pozitīvs. Sākot no 2003. gada, uzņēmumam bija negatīvs pamatkapitāls, un tas reģistrēja sistemātiskus neto zaudējumus līdz 2007. gadam. Laikposmā no 2007. līdz 2009. gadam PZL Hydral guva peļņu. PZL Hydral aktīvu vērtība samazinājās no PLN 203,936 miljoniem 1998. gadā līdz PLN 76,986 miljoniem 2006. gadā. Ilgtermiņa saistības sistemātiski palielinājās laikposmā no 1998. līdz 2001. gadam un no 2003. līdz 2006. gadam, kad tās veidoja PLN 327,486 miljonus. |
|
(46) |
Kā paskaidrots iepriekš, sākot no 2008. gada, PZL Hydral ienākumus galvenokārt guva no pakalpojumu pārdošanas un no iepriekšējos gados saražotajiem krājumiem, kā arī ierobežotā apmērā no saviem meitasuzņēmumiem. |
II.4. PZL Wrocław kā grūtībās nonācis uzņēmums
|
(47) |
Attiecībā uz PZL Wrocław finansiālo situāciju jāatzīmē, ka ne 2007. gadā, ne 2008. gadā, ne arī 2009. gadā PZL Wrocław nezaudēja vairāk par 50 % sava kapitāla, kā arī nenodrošināja atbilstību kritērijiem, lai uzņēmums būtu tiesīgs sākt maksātnespējas procedūru saskaņā ar Polijas tiesību aktiem. PZL Wrocław apgrozījums 2006. gadā bija PLN 5,3 miljoni, 2007. gadā — PLN 23 miljoni un 2008. gadā — PLN 60 miljoni. Neto zaudējumi 2006. gadā bija PLN 1 miljons, savukārt 2007. gadā neto peļņa bija PLN 0,04 miljoni, kas strauji pieauga līdz PLN 8,7 miljoniem 2008. gadā. |
|
(48) |
Saskaņā ar PZL Wrocław finanšu pārskatiem apgrozāmo līdzkļu vērtība palielinājās no PLN 4,8 miljoniem 2006. gadā līdz PLN 25,7 miljoniem 2007. gadā, PLN 27 miljoniem 2008. gadā un PLN 29 miljoniem 2009. gadā. Saskaņā ar Polijas Budžeta likumu finanšu resursus militārajām iegādēm Aizsardzības ministrija piešķir reizi gadā. PZL Wrocław 2008. gadā saņēma līgumus un pārdeva militārās preces (piemēram, hidrauliskās sistēmas, degvielas kontroles sistēmu pneimatiskās sastāvdaļas) par summu […] apmērā un Aizsardzības ministrijai sniedza pakalpojumus par […], t. i., par kopējo summu […] apmērā. |
|
(49) |
Polijas iestādes arī apgalvo, ka līdz 2008. gada beigām tirgū, kurā darbojās PZL Wrocław, t. i., aviācijas un aizsardzības tirgū, netika novērota nekāda lejupslīde. |
|
(50) |
Tomēr 2009. gadā PZL Wrocław saskārās ar finansiāliem sarežģījumiem saistībā ar straujo pasūtījumu samazinājumu no Aizsardzības ministrijas ekonomikas krīzes dēļ. Pasūtīto un pārdoto militāro preču (piemēram, hidraulisko sistēmu, degvielas kontroles sistēmu pneimatisko sastāvdaļu) vērtība 2009. gadā samazinājās līdz […], savukārt sniegto apkopes pakalpojumu vērtība samazinājās līdz […]. Rezultātā militāro preču pārdošanas apjomi samazinājās par […] % salīdzinājumā ar 2008. gadu. Attiecīgi PZL Wrocław 2009. gadā reģistrēja neto zaudējumus PLN 8,3 miljonu apmērā. Tā apgrozījums samazinājās no PLN 60 miljoniem 2008. gadā līdz PLN 41 miljonam 2009. gadā. |
|
(51) |
Uzņēmuma saistības palielinājās no PLN 31 miljona 2008. gadā līdz PLN 35 miljoniem 2009. gadā. Saistības 2006. gadā veidoja PLN 7 miljonus un 2007. gadā — PLN 18,4 miljonus. |
|
(52) |
Polijas iestādes informēja Komisiju, ka saskaņā ar Polijas tiesību aktiem (13) PZL Wrocław joprojām nebija tiesību sākt bankrota procedūru. Tomēr, ja notiekošais Hydral Group pārstrukturēšanas process, kam pamatā ir pieņēmumi, uz kuriem balstās publisko tiesību saistību pārstrukturēšanas plāns, un pamatlīgums ar ieguldītāju būtu neveiksmīgi, PZL Wrocław būs jāiesniedz bankrota pieteikums. |
II.5. Pārstrukturēšanas plāns un privatizācijas process
|
(53) |
PZL Hydral un PZL Wrocław pārstrukturēšanas plāns (turpmāk — plāns) ir jāapskata saistībā ar Polijas centieniem privatizēt uzņēmuma dzīvotspējīgās daļas, it sevišķi aviācijas un aizsardzības jomā. |
|
(54) |
Privāta konsultantu grupa — Business Management Finance S.A — 1998. gadā sagatavoja PZL Hydral pārstrukturēšanas stratēģiju. Stratēģija ietvēra PZL Hydral pašreizējās finansiālās situācijas diagnozi kopā ar izmaksu un pārstrukturēšanas darbību analīzi. Tajā ir norādīts, ka būtu pamatoti nošķirt dažus no PZL Hydral aktīviem un pārdot tos privātam ieguldītajam, lai pārstrukturētu PZL Hydral saistības. |
|
(55) |
PZL Hydral un PZL Wrocław (pēc tā iekļaušanas 2004. gadā) akcionāri regulāri tikās, lai apsvērtu grupas vai tās daļu (PZL Wrocław) privatizēšanu, kā arī apsprieda darījuma noteikumus ar ieinteresētajām personām. |
|
(56) |
Attiecīgi Polijas iestādes sāka sarunas ar iespējamiem ieguldītājiem, un šīs sarunas cieši novēroja privātie kreditori (tikai attiecībā uz pirmo privatizācijas mēģinājumu ar […]) un publiskie kreditori. Sarunas norisinājās ar šādiem uzņēmumiem: […] (2002.–2006. gadā), […] (2007.–2008. gadā), […] (2008. gadā) un, sākot no 2009. gada, ar pašreizējo ieguldītāju […] (turpmāk — […] vai “ieguldītājs”). |
Sarunas ar […] par PZL Hydral privatizāciju
|
(57) |
Rūpniecības uzņēmumu sadarbības rezultātā 2002. gadā sākās sarunas par PZL Hydral pārdošanu ar […] — pasaules mēroga aviācijas sastāvdaļu ražotāju —, kura gada apgrozījums 2009. gadā bija […]. […] un PZL Hydral2002. gada 25. novembrī noslēdza līgumu par informācijas neizpaušanu. […] 2003. gada 22. aprīlīPZL Hydral nosūtīja priekšlīgumu, kurā tas pauda interesi par PZL Hydral akciju potenciālo iegādi un savu gatavību veikt pienācīgu pārbaudi. Pienācīgo pārbaudi veica 2003. gada maijā. […] 2005. gada aprīlī paplašināja pienācīgās pārbaudes darbības jomu, ņemot vērā PZL Wrocław, kuru iekļāva 2004. gadā, potenciālo iegādi. Dokumentāciju […] nodeva 2005. gada jūnijā. Vairākas tikšanās ar […] pārstāvjiem notika 2005. gada otrajā pusē un 2006. gada pirmajā pusē. Tomēr, kopš 2006. gada novembra, […] nav veicis nekādu rīcību, lai pabeigtu darījumu. |
|
(58) |
Saskaņā ar Polijas iestāžu sacīto […] pārtrauca savu dalību sarunās, jo netika rasts risinājums saistībā ar uzņēmuma parādu. |
|
(59) |
Šo sarunu laikā publiskie un privātie kreditori regulāri saņēma jaunāko informāciju par sarunu progresu, dažreiz pat reizi nedēļā. |
Gatavošanās otrajam privatizācijas mēģinājumam, 2007.–2010. gada pārstrukturēšanas plāna izstrāde un 2007. gada aizņēmums
|
(60) |
Polijas iestādes turpināja īstenot jauno privatizācijas stratēģiju, kurā galvenā uzmanība tiek pievērsta PZL Wrocław dzīvotspējīgās uzņēmējdarbības pārdošanai un PZL Hydral sekojošajai likvidācijai, izmantojot PZL Wrocław un citu meitasuzņēmumu un aktīvu pārdošanas ieņēmumus. Par šo stratēģiju vienojās RAA, PZL Hydral un PZL Hydral publiskie kreditori, un to 2007. gada ceturtajā ceturksnī noformēja kā 2007.–2010. gada pārstrukturēšanas plānu (turpmāk — plāns). |
|
(61) |
Saskaņā ar plānu publiskajiem kreditoriem bija jāatmaksā no PZL Hydral aktīvu pārdošanas ieņēmumiem, kā norādīts turpmāk: Zakład Ciepłowniczy“Term-Hydral”Sp. z o.o. — PLN 1 miljons, Zakład Produkcji Hydrauliki“Hydral”Sp. z o.o. — PLN 3 miljoni. No PZL Wrocław pārdošanas bija jāgūst PLN 65,9 miljoni (ietverot lējumu rūpnīcu). Ienākumus no citu finanšu aktīvu pārdošanas paredzēja PLN 0,5 miljonu apmērā un no nekustamā īpašuma — BBCenter — pārdošanas — PLN 47,5 miljonu apmērā, automašīnu parka pārdošanas — PLN 2 miljonu apmērā un elektrostacijas (GSZ) pārdošanas — PLN 0,9 miljonu apmērā. Tāpēc plāna pamatā bija pieņēmums, ka aktīvu pārdošana nodrošinātu kopējos ieņēmumus vismaz PLN 120,8 miljonu apmērā. |
|
(62) |
Plānā arī paredzēja kapitāla ieguldījumu PLN 36 miljonu apmērā, lai nodrošinātu PLN 156,8 miljonu atmaksāšanu publiskajiem kreditoriem. Tajā arī prognozēja iespēju, ka RAA piešķirs papildu kapitāla ieguldījumu PLN 77,4 miljonu apmērā, lai atmaksātu Sociālās apdrošināšanas birojam saistības par 1996.–1998. gadu. |
|
(63) |
Pēc tam 2007. gada janvārī PZL Wrocław ieguva militāros sertifikātus un atļaujas tirgot ieročus (skatiet 16. punktu). Uzņēmums 2007. gada gaitā ieguva vairāk aktīvu, mehānismu, aprīkojuma un zinātības. Šo ieguvi finansēja aizdevums PLN 12,5 miljonu apmērā, ko RAA piešķīra PZL Wrocław2007. gada 24. maijā (turpmāk — 2007. gada aizdevums), un iemaksa natūrā PZL Wrocław kapitālā, kuru veica mātesuzņēmums PZL Hydral aktīvu nodošanas veidā 2007. gada decembrī. |
|
(64) |
Polijas iestādes arī uzsvēra, ka 2007. gada aizdevums tika piešķirts, lai RAA iegūtu daļu apmēram […] % apmērā no PZL Wrocław (kas atbilst parāda maiņai pret akcijām pamatkapitālā) un RAA gūtu atbilstīgu peļņu no ieguldītā kapitāla pēc tās PZL Wrocław akciju pārdošanas, savukārt PZL Hydral izmantotu savas akcijas, lai atmaksātu publiskajiem kreditoriem. |
|
(65) |
Šo 2007. gada aizdevumu piešķīra ar mainīgo likmi 3 M WIBOR plus 200 pamatpunkti, kas tajā laikā bija 6,45 % par sākotnējo laikposmu līdz 2007. gadam, un tā pamatā bija vienošanās, ka to pagarinās līdz notiek parāda maiņa pret akcijām pamatkapitālā pirms PZL Wrocław pārdošanas. Aizdevumu nodrošināja šāda ķīla:
|
|
(66) |
Polijas iestādes informēja Komisiju, ka 2007. gada martā pēc RAA pieprasījuma novērtēja PZL Wrocław vērtību, un šo novērtējumu veica Realizacja Inwestycji Techniczno-Ekonomicznych konsultanti, kuri darbojās kā neatkarīgie eksperti. Izmantoja trīs novērtēšanas metodes: ieņēmumu metodi, kuras pamatā ir diskontētā neto peļņa (1. metode), ieņēmumu metodi, kuras pamatā ir diskontētā neto peļņa plus amortizācija (2. metode), un diskontētās naudas plūsmas metodi (3. metode) (16), ietverot jutīguma analīzi (mērens, optimistisks un pesimistisks scenārijs). |
|
(67) |
Izmantojot šīs trīs metodes, PZL Wrocław vērtību novērtēja, kā norādīts turpmāk.
|
|
(68) |
PZL Wrocław vērtības noteikšanā izmantoja šādus trīs elementus:
23. tabula Dažādie scenāriji, kas ietverti 2007. gada izpētē (PLN, tūkstoši)
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(69) |
Visu trīs novērtēšanas metožu diskonta likmes pamatā ir vidējā svērtā kapitāla cena, kas atbilst 10,25 % (17). Uzņēmuma finanšu prognožu, tai skaitā skaidras naudas plūsmas, neto peļņas un amortizācijas 2007.–2011. gadam ar jutīguma analīzi (mērens, optimistisks un pesimistisks scenārijs 2007.–2011. gadam) pamatā ir PZL Wrocław sniegtie dati. Saskaņā ar izpēti šo datu pamatā lielā mērā ir prognozētie pasūtījumi no Aizsardzības ministrijas. |
|
(70) |
Pamatojoties uz šo novērtējumu, kad tika noteikta uzņēmuma akciju vērtība, Polijas iestādes paļāvās uz pesimistisko scenāriju, kas sniedza zemākos rezultātus. Attiecīgi tās pieņēma, ka ķīlas parastās ķīlas veidā attiecībā uz PZL Wrocław akcijām tirgus vērtība ir vismaz PLN 20,3 miljoni (18). Tāpēc Polijas iestādes uzskata, ka kopā ar ķīlu attiecībā uz mehānismiem, kuru vērtība tobrīd bija PLN 5,5 miljoni, ķīlas vērtība tobrīd pārsniedza aizdevuma vērtību. |
|
(71) |
Turklāt, pamatojoties uz ekspertu veikto izpēti, RAA 2007. gadā uzskatīja, ka būtu pamatoti paļauties uz PZL Wrocław vērtību 2007. gada beigās, proti, […] apmērā, un apsvērt mēreno scenāriju. RAA arī uzskatīja, ka no sava ieguldījuma tā gūs peļņu. Tiešā peļņa, ko RAA varētu gūt, pamatojoties uz to, ka tā īstenotu parāda maiņu pret akcijām pamatkapitālā pirms pārdošanas un tai piederētu […] % akciju (kas ir aptuvenais procentuālais daudzums un bija provizoriskais pieņēmums, kuru izmantoja RAA), būtu vismaz PLN 48,5 miljoni. |
|
(72) |
Atbilstīgi Polijas iestādes apgalvoja, ka attiecībā uz 2007. gada aizdevumu RAA rīkojās kā ieguldītājs saistībā ar PZL Wrocław pārdošanu. Polijas iestādes arī norādīja, ka tādēļ 2007. gada aizdevumu nepiešķīra PZL Hydral, kā norādīts lēmumā uzsākt procedūru. |
Sarunas ar […]
|
(73) |
Pamatojoties uz jauno privatizācijas stratēģiju un 2007.–2010. gada pārstrukturēšanas plānu […] — […] pasaules vadošais aviācijas, kosmosa un aizsardzības nozares sistēmu un pakalpojumu piegādātājs un sniedzējs —, kura ieņēmumi 2009. gadā bija […], sāka sarunas par PZL Wrocław pārdošanu 2007. gada pirmajā ceturksnī un veica pienācīgu pārbaudi attiecībā uz PZL Wrocław 2007. gada jūlijā un augustā, kā arī 2008. gada februārī. Šīs sarunas bija rūpniecības uzņēmumu esošās sadarbības rezultāts. |
|
(74) |
[…] 2008. gada 31. janvārī iesniedza piedāvājumu par PZL Wrocław akcijām un pirmo reizi palielināja šo piedāvājumu 2008. gada 14. februārī. […] pārstāvji 2008. gada 17. un 18. martā organizēja tikšanos ar RAA. […] 2008. gada 2. aprīlī otrreiz palielināja savu piedāvājumu. Cena, kuru par akcijām piedāvāja 2008. gada 2. aprīlī, bija […] (kas atspoguļoja PZL Wrocław vērtību 2007. gada 31. decembrī), plus izmaiņas apgrozāmajos līdzekļos, ko aprēķināja saskaņā ar īpašu formulu. Polijas iestādes informēja Komisiju, ka formulas piemērošana, lai atspoguļotu peļņas izaugsmi, nozīmētu cenas pieaugumu […] apmērā. |
|
(75) |
Šis piedāvājums atbilda neatkarīgo ekspertu vērtības novērtējumam, ko pasūtīja RAA. Šajā vērtības noteikšanā, ko veica Doradztwo Ekonomiczne Dariusz Zarzecki, secināja, ka PZL Wrocław vērtība 2008. gada martā bija […], pamatojoties uz neto aktīvu vērtības metodi (NAV metode). Šajā metodē izmanto uz aktīviem vērstu pieeju attiecībā uz vērtības noteikšanu un ņem vērā aktīvu vērtību, kā arī kredīta un debeta pusi gan bilancē, gan ārpusbilancē. Tajā pašā laikā PZL Hydral vērtība, pamatojoties uz diskontētās naudas plūsmas metodi (DNP metode), kurā ņem vērā nākotnes ieņēmumus ne tikai no materiālajiem, bet arī nemateriālajiem aktīviem, kas pieder PZL Wrocław, tiek lēsta […] apmērā. Izpētē nav ietverta jutīguma analīze (t. i., tajā neapraksta dažādus scenārijus). |
|
(76) |
Saskaņā ar DNP metodi skaidras naudas plūsmas 2008. gada prognožu pamatā ir PZL Wrocław finanšu plāns 2007.–2013. gadam, kurā tiek pieņemts, ka inflācija būs tāda pati, kā 2008. gada februārī prognozēja Polijas Valsts banka par attiecīgo laikposmu. Kapitāla cenu novērtēja 16,65 % apmērā, ietverot bezriska likmi (4,70 %), tirgus riska prēmiju (7,17 %), nozares riska prēmiju (1,78 %) un tirgus izmēra prēmiju (3 %) un ļaujot ņemt vērā PZL Wrocław izmēru salīdzinājumā ar tā konkurentiem (piemēram […] vai […]). Attiecībā uz laikposmu, sākot no 2014. gada un turpmāk, izpētē ir pieņemts, ka skaidras naudas plūsma palielināsies par 3 % gadā (pamatojoties uz inflāciju 2 % apmērā). 24. tabula PZL Wrocław nākotnes skaidras naudas plūsmas aplēses (PLN, tūkstoši)
|
|
(77) |
Koriģētās neto aktīvu vērtības metode ir veids, kā noteikt “pastāvoša koncerna” vērtību, koriģējot visu aktīvu un saistību vērtību atbilstīgi patiesajai tirgus vērtībai (19). Saistību korekciju ar bilances vērtību PLN 18,35 miljonu apmērā līdz neto aktīvu vērtībai […] apmērā īstenoja, pamatojoties uz plānoto 2007. gada parāda maiņu pret akcijām pamatkapitālā. Pēdējā korekcijā ņēma vērā ārpusbilances aktīvus. 25. tabula PZL Wrocław — koriģētā NAV metode (PLN, tūkstoši) (20)
|
|
(78) |
Koriģētā pamatlīdzekļu neto vērtība ir […], savukārt bilances vērtība ir līdz pat PLN 25,710 miljonu apmērā. Korekciju būtībā veic, izskaitļojot visu aktīvu patieso tirgus vērtību, pamatojoties uz izpēti, ko 2007. gada 29. martā sagatavoja un Komisijai iesniedza neatkarīgs eksperts — Realizacja Inwestycji Techniczno-ekonomicznych. Būtībā izpētē novērtē tāda nekustamā īpašuma kā ēku un zemes vērtību. Ēku vērtību novērtēja, izmantojot šādu formulu: V = Cn(1-Lu/100) × R “Cn” ir jaunas ēkas celtniecības izmaksas; “Lu” ir ēkas izmantojuma līmenis; “R” ir koeficients, kas ietver cenu atšķirības dažādos reģionos. Zemes vērtību nosaka, pamatojoties uz salīdzinošu pieeju, kurā uzskata, ka zemes cena ir vienāda ar cenu, ko iegūst par līdzīgu zemes gabalu, koriģējot to, lai atspoguļotu inflācijas diferenciāļus. |
|
(79) |
Saistību korekcija ar bilances vērtību PLN 18,350 miljonu apmērā līdz neto aktīvu vērtībai […] apmērā īstenoja, pamatojoties uz plānoto 2007. gada parāda maiņu pret akcijām pamatkapitālā. |
|
(80) |
Pēdējā korekcijā ņēma vērā ārpusbilances aktīvus. Posteņi, kas nav ietverti bilancē, bet kas saskaņā ar izpētes veicēju sacīto ir jāietver vērtības noteikšanā, ir šādi: “cilvēkresursu organizēšana” un “ražošanas procesa organizēšana”, ņemot vērā novērtējumā ietvertos nekvantificējamos aspektus, kas saistīti ar uzņēmuma vadības vērtību. |
|
(81) |
Pēc […] piedāvājuma Polijas iestādes 2008. gada martā Komisijai iesniedza paziņojumu par plānu kā pārstrukturēšanas atbalstu PZL Hydral, pieņemot, ka PZL Wrocław pārdotu par […]. Tās arī iekļāva 2007. gada aizdevumu un papildu aizdevumu PLN 4 miljonu vērtībā, ko piešķirs PZL Wrocław saistībā ar pasākumiem, lai pabeigtu sarunas ar […]. |
|
(82) |
Papildu aizdevumu (turpmāk — 2008. gada aizdevums) piešķīra 2008. gada 2. aprīlī, kad RAA saņēma informāciju par piedāvājuma otro palielināšanu. RAA piešķīra šo aizdevumu kā pārejas aizdevumu līdz laikam, kad tiktu pabeigts darījums ar […]. PZL Wrocław bija vajadzīga nauda, lai nodrošinātu Aizsardzības ministrijas pasūtījumu pieaugumu. |
|
(83) |
Aizdevumu piešķīra uz pieciem gadiem ar mainīgo procentu likmi, pamatojoties uz Komisijas atsauces likmi Polijai (6,42 % piešķiršanas laikā), un nodrošināja ar šādu ķīlu:
|
|
(84) |
Tādēļ Polijas iestādes uzskata, ka ķīlu vērtība pārsniedz aizdevuma vērtību. |
|
(85) |
Aizdevumu piešķīra, lai PZL Wrocław varētu iegūt mehānismus, kas vajadzīgi ražošanas procesam. RAA piešķīra 2008. gada aizdevumu, kad sarunas ar […] jau bija risinājušās krietnu laiku, pamatojoties uz to, ka aizdevumu atmaksātu vai nu PZL Wrocław, izmantojot savus paša līdzekļus, vai arī ieguldītājs. |
|
(86) |
Pamatojoties uz iepriekš sacīto, Polijas iestādes apgalvoja, ka RAA nerīkojās veidā, kas būtu salīdzināms ar privāta ieguldītāja rīcību, bet gan kā persona, kura pārdod PZL Wrocław. |
|
(87) |
Polijas iestādes tāpat informēja Komisiju, ka PZL Wrocław darbību 2008. gadā daļēji finansēja operatīvā izpirkumnoma. Divus operatīvās izpirkumnomas līgumus — […] un […] — 2008. gada jūnijā parakstīja ar privātu uzņēmumu […]. Izpirkumnomas neto vērtība saskaņā ar šiem līgumiem bija EUR 271 002 un EUR 401 263,20 (PLN 0,82 miljoni, ietverot pievienotās vērtības nodokli) (21). PZL Wrocław izpirkumnomas izmaksas saskaņā ar šiem līgumiem bija EUR 88 762,30, kas ir atšķirība starp mehānismu neto vērtību un izpirkumnomas neto vērtību. Šie līgumi funkcionē līdzīgi aizdevumiem, un iznomātais objekts ir ķīla. Pēc izpirkumnomas beigu datuma PZL Wrocław iegūs tiesības iegādāties mehānismu par summu EUR 5 835 apmērā. Pirms šo izpirkumnomas līgumu noslēgšanas ar PZL Wrocław, […] veica pilnīgu analīzi attiecībā uz uzņēmuma finansiālo un ekonomikas situāciju, tai skaitā attiecībā uz tā spēju nodrošināt pietiekamu skaidras naudas plūsmu, lai atmaksātu iemaksas. |
|
(88) |
Savā sākotnējā paziņojumā Polijas iestādes arī atsaucās uz parāda maiņu pret akcijām pamatkapitālā, kas bija paredzēta plānā PLN 13,5 miljonu (plus procenti) vērtībā. |
|
(89) |
Sarunas par akciju nodošanas līguma termiņiem un noteikumiem pabeidza 2008. gada martā un aprīlī. Tomēr 2008. gada 14. aprīlī […] atsauca savu piedāvājumu. Saskaņā ar Polijas iestāžu sacīto iespējamais iemesls šādai atsaukšanai bija būtiskās izmaiņas, kas bija izveidojušās pasaules tirgū ekonomikas krīzes dēļ. |
Pircēju atlases procedūra 2008. gadā
|
(90) |
Saistībā ar to, ka […] izstājās no sarunām, pārdošanas procesu sāka atkārtoti. Pārdošanu izsludināja vietējā un starptautiskajā presē kā aicinājumu piedalīties sarunās par 100 % PZL Wrocław akciju iegādi. Uzaicinājumu 2008. gada 19. maijā publicēja Puls Biznesu (Uzņēmējdarbības pulss), kas ir lielākais specializētais izdevums Polijā, un Rzeczpospolita, kas ir valsts lielākā dienas avīze. Pēc tam, 2008. gada 20.–26. maijā, to publicēja Flight International, kas ir pasaules mēroga specializēts aviācijas žurnāls. Informāciju par plānoto pārdošanu 2008. gada novembrī publicēja Raport Wojsko Technika Obronność, kas ir aviācijas žurnāls poļu valodā, kuru lasa starptautiskā sabiedrība. Netika saņemts neviens piedāvājums par akciju iegādi. |
|
(91) |
Tādēļ īstenoja turpmākus centienus un iepriekš minēto informāciju nosūtīja uzņēmumiem, kas varētu būt ieinteresēti PZL Wrocław iegādē, un ar šo informāciju uzņēmumus tieši iepazīstināja PZL Hydral. Polijas iestādes ir norādījušas, ka pārdošanu reklamēja gadatirgu un nozares pasākumu laikā, tai skaitā gaisa parādēs (22), kā arī vēstulēs, ko nosūtīja vairāk nekā 80 uzņēmumiem. Polijas iestādes ir arī norādījušas, ka informācija par pārdošanu bija nepārtraukti pieejama PZL Hydral tīmekļa vietnē, kuru gadā apmeklē 500 000 lietotāji. Ņemot vērā PZL Wrocław ražošanas nozares specifiku (kā preču un pakalpojumu piegādātājs Polijas bruņotajiem spēkiem, PZL Wrocław ir valsts drošībai īpaši nozīmīgs uzņēmums) un samērā augsto aviācijas nozares koncentrācijas līmeni pasaulē, kā rezultātā ir diezgan mazs skaits potenciālo ieguldītāju, Polijas iestādes ir argumentējušas, ka visiem potenciālajiem ieguldītājiem bija iespēja iegūt informāciju par PZL Wrocław pārdošanu un piedalīties šajā privatizācijas procesā. Tādēļ saskaņā ar Polijas iestāžu sacīto visa nozare bija informēta par pārdošanu. |
|
(92) |
Pārdošanas paziņojums bija tikai uzaicinājums piedalīties sarunās un neietvēra konkrētus nosacījumus. |
|
(93) |
Pēc Polijas iestāžu atkārtotajiem centieniem, 2008. gada otrajā pusē RAA saņēma pirmo ieinteresētības apliecinājumu un vēlāk arī piedāvājumu no […]. RAA 2008. gada otrajā pusē saņēma otro ieinteresētības apliecinājumu, šoreiz no […]. |
Sarunas ar […] par PZL Wrocław akciju pārdošanu
|
(94) |
[…] 2008. gada 30. septembrī iesniedza provizorisku nesaistošu piedāvājumu par PZL Wrocław akciju iegādi 100 % apmērā (turpmāk — 2008. gada 30. septembra piedāvājums) par summu […] apmērā. […] ir ieguldījumu fonds, kurš iegulda privāta kapitāla tirgū un kura īpašniekam (privātpersonai) pieder arī 100 % no […] (23). Šo 2008. gada 30. septembra piedāvājumu izteica par uzņēmumu bez parādiem, un tā nosacījums bija, lai 2009. gada finanšu rezultāti (it sevišķi neto peļņu un EBITDA) būtu līdzīgi 2008. gada finanšu rezultātiem. It sevišķi, lai tiktu sasniegts vismaz EBITDA […] apmērā, un 2009. gada neto peļņai bija jābūt vismaz […]; turklāt pārdošanas apjomu pieaugumam bija jābūt 5 % apmērā. Tomēr finanšu krīzes dēļ PZL Wrocław ienākumi samazinājās par apmēram 35 %, un piedāvājumā noteiktie kritēriji netika sasniegti. PZL Hydral 2009. gada pirmajā ceturksnī jau pilnībā apzinājās, ka finanšu rezultāts nenodrošinās atbilstību obligātajam slieksnim, kas noteikts […] piedāvājumā. Turklāt 2009. gada sākumā apstiprināja pasūtījumu samazinājumu no Aizsardzības ministrijas, kas būtiski ietekmēja uzņēmuma peļņu attiecīgajā gadā. Ar […] nav uzturēta turpmāka saziņa. |
Sarunas ar […] par PZL Wrocław privatizāciju
|
(95) |
[…], kas ir […] uzņēmums, kurš ir starp pasaules lielākajiem tehnoloģiski progresīvu aviācijas ražojumu (komerciālās, reģionālās, korporatīvās un militārās aviācijas gaisa kuģiem) un rūpniecisku ražojumu piegādātājiem un kura 2009. gada apgrozījums bija […], 2009. gada pirmajā ceturksnī sāka sarunas, lai iegādātos PZL Wrocław akcijas. |
|
(96) |
Šis uzņēmums veica pienācīgu pārbaudi laikposmā no 2009. gada 20. aprīļa līdz 12. maijam. Pamatojoties uz šo pārbaudi, uzņēmums 2009. gada 20. augustā parakstīja saprašanās memorandu (norādot plānotā darījuma vispārējo izklāstu) ar RAA par PZL Wrocław akciju iegādi par summu […] apmērā. RAA apņēmās nodrošināt, ka nevienam no PZL Wrocław aktīviem nebūtu piemērotas PZL Hydral publisko kreditoru prasības. Saprašanās memorandā pieņēma, ka RAA iegādātos 100 % no PZL Wrocław akcijām un tad tās pārdotu ieguldītājam. Ieguldītājs uzņēmās veikt savu detalizēto ieguldījumu plānu, kura vērtība pēc pārdošanas palielinātos par […]. RAA, PZL Hydral un […] 2009. gada 18. decembrī parakstīja pamatlīgumu. Šā līguma 2. pielikumu, kas paredz noteikumus, kuri reglamentē daļējo parāda maiņu pret akcijām pamatkapitālā, 2007. un 2008. gada aizdevuma daļēju dzēšanu un daļēju atmaksu, noslēdza 2010. gada 12. martā. |
|
(97) |
Polijas iestādes apstiprināja, ka pārdošanai nepiemēroja nosacījumu, it sevišķi par to, ka tiktu saglabātas darba vietas. Polijas iestādes arī informēja Komisiju, ka ieguldītājam bija rīcības brīvība noteikt savus darījumus ar Aizsardzības ministriju. |
|
(98) |
Detalizēts apraksts par sarunām ar […] ir pieejams VI punktā. |
II.6. Polijas iestāžu veiktais juridiskais novērtējums par plānu
|
(99) |
Polijas iestādes norādīja, ka pārstrukturēšanas vispārējās izmaksas būtu PLN 262,2 miljoni, kas sadalās šādi: parāda publiskajiem kreditoriem PLN 234 miljonu apmērā pārstrukturēšana, citu finanšu pārstrukturēšana PLN 11,5 miljonu apmērā, ieguldījumi PLN 11 miljonu apmērā, aktīvu pārstrukturēšana PLN 5,6 miljonu apmērā un darbinieku pārstrukturēšana PLN 0,3 miljonu apmērā. |
|
(100) |
Saskaņā ar Polijas iestāžu sacīto PZL Hydral pārstrukturēšanas vispārējās izmaksas segtu valsts atbalsts PLN 130,5 miljonu apmērā un paša uzņēmuma ieguldījums PLN 132 miljonu apmērā. Saskaņā ar šo plānu paša uzņēmuma ieguldījums ir 50,3 % no pārstrukturēšanas izmaksām. Paša uzņēmuma ieguldījums ietver ieņēmumus no pamatlīdzekļu un akciju pārdošanas, kā arī līdzekļiem, ko nodrošinās nākotnes ieguldītājs PZL Wrocław. |
|
(101) |
Attiecībā uz kompensācijas pasākumiem plānā tika ierosināts pārdot dažus no ražošanas aktīviem, ko laikposmā no 2004. līdz 2006. gadam daļēji īstenoja, novedot pie ražošanas jaudas samazinājuma. Saskaņā ar plānu mehānismu un aprīkojuma pārdošana samazinātu uzņēmuma ražošanas jaudu kopumā par 380 000 mašīnstundām, t. i., par 42 %. Lielākā daļa plānotā samazinājuma (315 000 mašīnstundas) jau ir īstenota. Polijas iestādes apgalvoja, ka viena trešdaļa šā samazinājuma nebija vajadzīga, lai atjaunotu uzņēmuma dzīvotspēju, bet to paredzēja, lai samazinātu ražošanas apjomu rūpniecisko hidraulisko sistēmu jomā, kas ir mazu peļņu nesoša nozare, kurā uzņēmums izlēma samazināt savas iesaistīšanās līmeni. |
|
(102) |
Turklāt plānā bija norādīts, ka plānotā atturēšanās no konkrētām (iespējams, peļņu nesošām) darbībām un tādu aktīvu pārdošana, kas nav saistīti ar ražošanu, ir jāuzskata par kompensācijas pasākumiem Pamatnostādņu par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (24) (turpmāk — Pamatnostādnes glābšanai un pārstrukturēšanai) izpratnē. Visbeidzot, Polijas iestādes apgalvoja, ka PZL Wrocław privatizācija, kas uzņēmuma konkurentiem ļaus iegūt PZL Hydral ražošanas jaudu, zinātību un tirgus daļu, arī ir jāuzskata par kompensācijas pasākumu. |
III. KOMISIJAS PAUSTĀS BAŽAS, UZSĀKOT UN PAPLAŠINOT OFICIĀLO IZMEKLĒŠANAS PROCEDŪRU
|
(103) |
Plānu paziņoja kā pārstrukturēšanas scenāriju saskaņā ar Pamatnostādnēm glābšanai un pārstrukturēšanai. Tādēļ Komisijas iepriekšējā novērtējuma pamatā bija informācija, kas attiecīgajā brīdī bija Komisijas rīcībā. Pamatojoties uz šo informāciju, Komisija pauda turpmāk aprakstītās bažas. |
|
(104) |
Attiecībā uz uzņēmuma atbilstību pārstrukturēšanas atbalsta saņemšanai saskaņā ar Pamatnostādnēm glābšanai un pārstrukturēšanai Komisija apšaubīja to, ka PZL Hydral nebija guvis labumu no glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalsta iepriekšējo desmit gadu laikā. |
|
(105) |
It sevišķi Komisija vēlējās noskaidrot, vai saistību attiecībā pret publiskajiem kreditoriem neizpilde vai novēlota izpilde nebūtu jāuzskata par valsts atbalstu. Komisija norādīja, ka, ja iestāde, kas iekasē sociālā nodrošinājuma iemaksas, ilgstoši pieņem šādu iemaksu neveikšanu vai novēlotu veikšanu, tas saņēmējam neapšaubāmi nodrošina priekšrocību, jo tiek samazināts slogs, ar kuru apliktu saņēmēju sociālā nodrošinājuma sistēmas parasta piemērošana (25). Komisija, lai gan atzīst, ka publiskie kreditori veica konkrētus piemērošanas pasākumus, apšaubīja, ka tie bija pietiekami, vai, ja tos veica vēlāk, ka tie bija efektīvi, it sevišķi attiecībā uz ķīlu, kura bija publisko kreditoru rīcībā un uz kuru varēja paļauties. Tādēļ šajā procedūras posmā Komisija apšaubīja, ka publisko kreditoru rīcība bija saskaņā ar to, kā šādos apstākļos būtu rīkojušies privāti kreditori. |
|
(106) |
Komisija arī pauda bažas attiecībā uz citiem pasākumiem, par kuriem Polijas iestādes apgalvoja, ka tie neietver valsts atbalstu. |
|
(107) |
Komisija apšaubīja, vai saistību attiecībā pret publiskajiem kreditoriem daļēja atmaksāšana un daļēja norakstīšana, par ko Polijas iestādes ziņoja kā par pasākumu, kurš neietver valsts atbalstu, atbilst privātā kreditora noteikumam. |
|
(108) |
Komisija arī pauda šaubas attiecībā uz plāna atbilstību iekšējam tirgum, ņemot vērā Pamatnostādņu glābšanai un pārstrukturēšanai 31. un nākamos punktus. |
|
(109) |
Komisija apšaubīja, vai ierosinātais ieguldījums bija reāls un patiess un vai tādējādi plāns atbilst Pamatnostādņu glābšanai un pārstrukturēšanai 43.–45. punktam. Komisija apšaubīja, vai plānotos ieņēmumus no PZL Wrocław pārdošanas, pat ja tos gūtu, var uzskatīt par paša uzņēmuma ieguldījumu pārstrukturēšanā. Kā minēts iepriekš, PZL Wrocław nodibināja 2004. gada beigās. Saskaņā ar plānu ražošanas aktīvi bija jānodod un privatizācijas process bija jāsāk jau 2007. gadā. Potenciālo ieguldītāju sākotnējie piedāvājumi bija jāiesniedz līdz 2007. gada ceturtajam ceturksnim un pēc sarunām 2008. gada pirmajā pusē bija jānoslēdz provizorisks pārdošanas līgums. Tomēr laikā, kad pieņēma lēmumu par procedūras uzsākšanu, Komisija nebija informēta par nekādu potenciālo ieguldītāju ieinteresētību par PZL Wrocław iegādi. |
|
(110) |
Komisija arī pauda šaubas, vai plāns nodrošinātu ilgtermiņa dzīvotspēju, kā paredzēts Pamatnostādņu glābšanai un pārstrukturēšanai 34.–37. punktā. Komisija novēroja, ka plānotajā pārstrukturēšanā galveno vērību pievērsa finanšu pārstrukturēšanai, t. i., apmēram 90 % no visām pārstrukturēšanas izmaksām bija rezervētas nokavēto saistību attiecībā pret publiskajiem kreditoriem atmaksāšanai. Tādēļ pārējie pārstrukturēšanas pasākumi bija samērā ierobežoti. Komisija arī atzīmēja, ka, kā jau paskaidrots, laikā, kad pieņēma lēmumu par procedūras uzsākšanu, tā nebija informēta par nekādu potenciālo ieguldītāju ieinteresētību. Polija arī norādīja, ka varētu būt vajadzīgi turpmāki pārstrukturēšanas pasākumi pēc uzņēmuma privatizācijas, kas rosināja papildu šaubas par plāna dzīvotspēju. |
|
(111) |
Komisija arī paziņoja, ka tai vajadzīgi turpmāki paskaidrojumi attiecībā uz ierosināto kompensācijas pasākumu atbilstību Pamatnostādņu glābšanai un pārstrukturēšanai 38.–42. punktam. Polijas iestādes paziņojumā argumentēja, ka vismaz viena trešdaļa ražošanas jaudas samazinājuma bija paredzēta, lai samazinātu jaudu mazu peļņu nesošajā rūpniecisko hidraulisko sistēmu nozarē. Pamatojoties uz savā rīcībā esošo informāciju, Komisija apšaubīja, ka uzņēmuma īstenotais vai plānotais ražošanas jaudas samazinājums būtu pietiekams. Komisija arī atzīmēja, ka vismaz daži no ierosinātajiem pasākumiem šķita vajadzīgi, lai sasniegtu ilgtermiņa dzīvotspēju. It sevišķi Komisija norādīja, ka iepriekš īstenotā dažu ražošanas aktīvu pārdošana šķita īpaši paredzēta dzīvotspējas atjaunošanai. Tāpat plānotā nekustamā īpašuma pārdošana būtu finansējuma avots, nevis kompensācija par konkurences izkropļošanu. |
IV. POLIJAS APSVĒRUMI PAR OFICIĀLAS IZMEKLĒŠANAS PROCEDŪRAS UZSĀKŠANU
|
(112) |
Polijas iestādes iesniedza savus komentārus par lēmumu uzsākt procedūru attiecībā uz iespēju piemērot privātā kreditora testu paziņotajam scenārijam, t. i., saistībā ar kapitāla ieguldījumu. |
|
(113) |
Polijas iestādes paziņoja, ka ierosinātā norakstīšana bija saskaņā ar privātā kreditora noteikumu, ņemot vērā to, ka publiskie kreditori iegūtu vairāk gadījumā, ja PZL Hydral aktīvi tiktu pārdoti, nevis tad, ja uzņēmums bankrotētu. Polijas iestādes arī paziņoja, ka šāda viedokļa pamatā bija ekonomiska un finanšu analīze un ka to atbalstīja iesaistītie publiskie kreditori. |
|
(114) |
Polijas iestādes apgalvoja, ka divi kapitāla ieguldījuma gadījumi, ko RAA piešķirtu PZL Hydral un kas saskaņā ar paziņojumu bija jārezervē atmaksai publiskajiem kreditoriem, nekavēja piemērot privātā kreditora noteikumu. |
|
(115) |
Turklāt Polijas iestādes apgalvoja, ka PZL Wrocław tirgus vērtība bija cieši saistīta ar to, ka uzņēmumam bija aviācijas sertifikāti un ieroču tirdzniecības atļaujas, kā arī ar tā unikāli pieredzējušo un kvalificēto darbaspēku. Bankrota gadījumā būtu neiespējami atjaunot šo organizāciju tādā mērā, kas būtu pieņemams aviācijas uzraudzības dienestiem. |
|
(116) |
Polijas iestādes novērtēja paša uzņēmuma ieguldījumu PLN 130 miljonu vērtībā, kas veidotu līdz 50 % no pārstrukturēšanas izmaksām, pat ja publisko parādu izpildes nepiemērošanu uzskatītu par valsts atbalstu. Turklāt Polijas iestādes atzīmēja, ka aktīvu pārdošana jau norisinājās, tādēļ saistībā ar pārstrukturēšanu notiktu atbrīvošanās no visiem plānā paredzētajiem aktīviem. |
|
(117) |
Attiecībā uz plāna ilgtermiņa dzīvotspēju Polijas iestādes apstiprināja, ka pārstrukturēšanas mērķi tika pienācīgi īstenoti. It sevišķi process ražošanas koncentrēšanai PZL Hydral teritorijas austrumu daļā nodrošināja fiksēto izmaksu samazinājumu, darbības uzlabojumus ražošanā un papildu ieņēmumus no atbrīvoto telpu iznomāšanas. Turklāt ražošanas un pārdošanas darbības (tai skaitā 570 darbiniekus) pārvietoja uz PZL Wrocław, kas tajā laikā bija ekonomiski dzīvotspējīgs (2008. gada pirmo desmit mēnešu dati). PZL Wrocław neto peļņu 2008. gada beigās aprēķināja apmēram PLN 6 miljonu apmērā, un pārdošana nodrošināja PLN 50 miljonus. Polijas iestādes papildināja, ka, kopš vienošanās panākšanas par privātā kreditora scenāriju 2007. gada ceturtajā ceturksnī, gan PZL Hydral, gan PZL Wrocław ir laikus samaksājis savas pašreizējās saistības publiskajiem kreditoriem. |
V. TREŠO PERSONU APSVĒRUMI
|
(118) |
Komisija nesaņēma nekādus trešo pušu apsvērumus. |
VI. NOTIKUMI PĒC OFICIĀLĀS IZMEKLĒŠANAS PROCEDŪRAS UZSĀKŠANAS — PĀRSKATĪTAIS PLĀNS
|
(119) |
Polijas iestādes uzskata, ka PZL Wrocław akciju pārdošanas cena, ko piedāvāja […], atbilst šā uzņēmuma tirgus vērtībai. Saskaņā ar Polijas iestāžu sacīto piedāvātā cena atspoguļoja uzņēmuma finansiālo situāciju, kas 2009. gadā pasliktinājās finanšu krīzes dēļ, kā arī saistībā ar Polijas bruņoto spēku pasūtījumu samazinājumu. |
|
(120) |
Polijas iestādes arī norādīja, ka šī cena atspoguļoja makroekonomiskos apstākļus. Varšavas biržā vien Varšavas biržas indekss (WIG) samazinājās par 36 %. Laikā no 2008. gada aprīļa ([…] izstāšanās no sarunām) līdz 2009. gada jūnijam krasi pazeminājās tirgus kategorija uzskaitītajiem aviācijas nozares uzņēmumiem, kam ir PZL Wrocław līdzīgs ražošanas profils. Akcijas […], kam pieder […], samazinājās par […] %, akcijas […] — par […] % un akcijas […] — par […] %. |
|
(121) |
[…] veica pienācīgu pārbaudi (skatiet 96. punktu). Pārbaudē salīdzināja skaitļus attiecībā uz […] no 32 aviācijas nozares uzņēmumiem. Pēc tam pārbaudē aprēķināja vidējo koeficientu, kas noteica, kā šie […]. Šos koeficientus piemēroja […]. Rezultātā ieguva […]. |
|
(122) |
Tomēr sarunas ar RAA par ieguldītāja novērtējumu liek noprast, ka šajā posmā […] ir lielā mērā atkarīgs no viena klienta, proti, Polijas bruņotajiem spēkiem, no kā uzņēmums cer saņemt […] % no plānotajiem ieņēmumiem 2010.–2013. gadā saskaņā ar modernizācijas programmu, kuras rezultāts ir neskaidrs, un varētu sākt bankrota procedūru, ja PZL Wrocław finanšu situācija neuzlabojas 2010. gadā. |
|
(123) |
Pamatojoties uz iepriekš aprakstīto, ieguldītājs turpina apgalvot, ka, piedāvājot […] par PZL Wrocław akcijām, tas par tām de facto samaksās uzcenojumu. |
Publisko kreditoru nenokārtoto prasību segšana
|
(124) |
Tiklīdz kā bija zināma ieguldītāja piedāvātā cena, RAA sāka sarunas ar publiskajiem kreditoriem par to prasību daļēju atmaksāšanu un daļēju norakstīšanu, kā noteikts plānā, pamatojoties uz PZL Hydral aktīvu pārdošanas ieņēmumiem bez papildu kapitāla ieguldījuma. |
|
(125) |
Šajā saistībā 2010. gada 15. janvārī RAA pasūtīja izpēti, kas bija jāveic Ernst&Young. Ernst&Young kā neatkarīgam ekspertam uzdeva salīdzināt šos divus scenārijus:
|
|
(126) |
Ernst&Young novērtēja katra konkrētā publiskā kreditora, proti, Sociālās apdrošināšanas biroja, Lejassilēzijas reģiona nodokļu pārvaldes, Vroclavas Psie Pole nodokļu pārvaldes, Vroclavas pilsētas domes, Valsts Invalīdu rehabilitācijas fonda, Lejassilēzijas reģionālā biroja un Finanšu ministrijas, situāciju. Analīzē nav iekļauta RAA, jo tā nebija PZL Hydral kreditors, bet gan tikai akcionārs. |
|
(127) |
Ernst&Young izpēte tika pabeigta 2010. gada 24. februārī. Izpētes pamatā bija konservatīva pieeja: kvantificēja tikai tās summas, ko paredzēta tieši atgūt saskaņā ar katru scenāriju. Tādēļ analīzē neņēma vērā alternatīvās izmaksas (26), ilgtermiņa peļņas prognozes un inflāciju. |
|
(128) |
Bankrota scenārijs, kura rezultātā notiktu likvidācija, tika analizēts, pieņemot, ka likvidācija būtu samērā efektīva. Tajā kā uz tā metodikas pamatu atsaucas uz pienācīga privāta kreditora testa prasībām, pamatojoties uz judikatūru (Spānija pret Komisiju un Hamsa pret Komisiju), kurā analizē valsts struktūras rīcību, skatoties no privāta kreditora perspektīvas, kas cenšas iegūt maksājumu no debitora, kurš nonācis finansiālās grūtībās (27). Ziņojuma pamatā ir katra konkrētā kreditora analīze, ņemot vēra it sevišķi kreditora ķīlu attiecībā uz debitora aktīviem un mēru, kādā prasības var apmierināt gadījumā, ja debitors bankrotē (28). |
|
(129) |
Lai noteiktu aktīvu vērtību bankrota gadījumā, Ernst&Young izpētē pieņēma, ka nekustamo pamatlīdzekļu pārdošanas par diskontētu cenu vērtība bija 50 % no to patiesās vērtības. Lai noteiktu patieso vērtību, Ernst&Young paļāvās uz 16. starptautiskajā finanšu pārskatu standartā noteiktajām metodēm attiecībā uz īpašumu, rūpnīcu un aprīkojumu un izmantoja visus pieejamos neatkarīgu ekspertu novērtējumus. Šo 50 % samazinājumu pamato bankrota procedūru zemā efektivitāte Polijā, kur ieņēmumu no aktīvu pārdošanas vidēji veido 26,86 % no to patiesās vērtības. |
|
(130) |
Ernst&Young izpētē arī atzīmēts, ka ieņēmumi, ko publiskie kreditori var prognozēt bankrota scenārija gadījumā, ir atkarīgi no attiecīgās šķiras, kura ir to ķīlai attiecībā uz aktīviem, kam ir piemērotas hipotēkas. Šajā nolūkā Ernst&Young izpētē nodrošina katram PZL Hydral aktīva komponentam piemēroto hipotēku pārskatu, attiecīgo hipotēku vērtību un kreditoru kategoriju. |
|
(131) |
Pamatojoties uz iepriekšējos divos punktos izklāstītajiem pieņēmumiem, Ernst&Young ir aprēķinājis, ka kopējā atgūstamā summa bankrota gadījumā no aktīviem, kas nodrošināti ar hipotēkām, ir PLN 52,4 miljoni; trīs publiskie kreditori (Valsts Invalīdu rehabilitācijas fonds, Lejassilēzijas reģionālais birojs un Finanšu ministrija) nespēs atgūt neko, un pārējie kreditori spēs atgūt šādas summas: Sociālās apdrošināšanas birojs — PLN 44,8 miljonus, Lejassilēzijas reģiona nodokļu pārvalde — PLN 2,3 miljonus, Vroclavas Psie Pole nodokļu pārvalde — PLN 0,457 miljonus un Vroclavas pilsētas dome — PLN 4,9 miljonus. |
|
(132) |
Ieņēmumu faktiskā summa bankrota scenārija gadījumā ir jākoriģē, pievienojot summu, kas ir atgūta no citiem PZL Hydral aktīviem, t. i., PLN 13,5 miljoni (29). Tātad bankrota ieņēmumi ir PLN 66 miljoni, kā parādīts 26. tabulā. |
|
(133) |
Aktīvu pārdošanas scenārijs paredz visu plānā minēto PZL Hydral aktīvu pārdošanu par PLN 122 323 202,31: Zakład Produkcji Hydrauliki“Hydral”Sp. z o.o. par […], BBCenter nekustamo īpašumu par […], automašīnu parku par […], Zakład Cieplowniczy“Term-Hydral”Sp. z o.o. par […], elektrostaciju (GSZ) par […], PZL Wrocław par […], lējumu rūpnīcu par PLN […], mazākuma akcijas par […] un PZL Hydral pienākošos summu […] apmērā atmaksāšanu. 26. tabula Pārdošanas scenārija un bankrota scenārija salīdzinājums, ņemot vērā PZL Hydral situāciju 2010. gadā (PLN), kā izklāstīts Ernst&Young izpētē
|
|
(134) |
Šajā 26. tabulā ir norādīts, ka saskaņā ar Ernst&Young izpēti Sociālās apdrošināšanas birojs atgūtu 47,7 % no savām prasībām, Lejassilēzijas reģiona nodokļu pārvalde atgūtu 30,6 %, Vroclavas Psie Pole nodokļu pārvalde — 85,8 %, Vroclavas pilsētas dome — 18,2 %, Lejassilēzijas reģionālais birojs atgūtu visas savas prasības, savukārt Valsts Invalīdu rehabilitācijas fonds atgūtu 38,9 % un Finanšu ministrija — 2,1 %. |
|
(135) |
Saskaņā ar Polijas tiesību aktiem, tiklīdz kā publiskie kreditori piekrīt savu prasību nokārtošanai, daļēji tās norakstot, procenti vairs netiek uzkrāti attiecībā uz šīm prasībām un tos piemēro tikai tad, ja saistības netiek nokārtotas, kas tā būtu bankrota scenārija gadījumā. Tādēļ 26. tabulā parādītās saistības ietver atbilstīgus procentus, ko piemēro atpakaļejoši no 2007. gada vienošanās datuma, attiecībā uz visiem publiskajiem kreditoriem, izņemot Lejassilēzijas reģiona nodokļu pārvaldi (kam joprojām piemēro procentus attiecībā uz dažām nodokļu saistībām) un Lejassilēzijas reģionālo biroju (kuram joprojām piemēro procentus) to prasību īpašo juridisko iezīmju dēļ. |
|
(136) |
Jāatzīmē, ka attiecībā uz Vroclavas pilsētas domi, Valsts Invalīdu rehabilitācijas fondu un Lejassilēzijas reģiona nodokļu pārvaldi pārskatītajā plānā ir paredzēta daļēja atmaksas atlikšana publiskajiem kreditoriem un atmaksa iemaksās attiecībā uz daļu šo saistību līdz PZL Hydral aktīvu pārdošanai, t. i., saistības tiktu atmaksātas daļēji. It sevišķi vienošanās paredz detalizētu noteikumu attiecībā uz:
|
|
(137) |
Pamatojoties uz iepriekš aprakstīto, saskaņā ar Ernst&Young izpēti (skatiet 26. tabulu) kreditori kopā saņemtu PLN 122 miljonus PZL Wrocław un citu PZL Hydral aktīvu pārdošanas gadījumā, savukārt bankrota gadījumā, kā rezultātā PZL Hydral likvidētu, kreditori saņemtu tikai PLN 66 miljonus, un trīs no tiem (Finanšu ministrija, Lejassilēzijas reģionālais birojs un Valsts Invalīdu rehabilitācijas fonds) nesaņemtu neko. |
|
(138) |
Pārdošanas scenārijā visi publiskie kreditori kopā norakstīs PLN 195 miljonus no publiskajām saistībām. Neskatoties uz to, katrs publiskais kreditors iegūst vairāk pārdošanas scenārija gadījumā, nekā bankrota scenārija gadījumā. Kopā publiskie kreditori atgūtu 38,5 % no summas, ko uzņēmums ir tiem parādā. |
|
(139) |
Polijas iestādes informēja Komisiju, ka, pamatojoties uz Ernst&Young izpētes rezultātiem, publiskie kreditori piekrita savu prasību daļējai atmaksāšanai 2010. gadā. |
Parāda maiņa pret akcijām pamatkapitālā attiecībā uz nenokārtotajiem aizdevumiem, kurus piešķīra RAA
|
(140) |
Saistībā ar sarunām ar […] RAA piekrita, ka tās aizdevumi tiktu daļēji apmainīti, daļēji atmaksāti un daļēji anulēti. Saskaņā ar pamatlīguma 2. pielikumu RAA bija paredzēts daļu 2007. gada aizdevuma pamatsummas un daļu 2008. gada aizdevuma pamatsummas, kas kopā ir […], konvertēt PZL Wrocław akciju kapitālā un apgrozāmajos līdzekļos, kā arī anulēt procentus par summu […] apmērā attiecībā uz 2007. gada aizdevumu. Pēc šīs maiņas PZL Wrocław akciju kapitālu bija paredzēts samazināt, šajā saistībā iesniedzot pieteikumu attiecīgās jurisdikcijas tiesā. |
|
(141) |
Polijas iestādes norādīja, ka PZL Wrocław finanšu situācijas pasliktināšanās tika novērota tikai 2009. gadā, un to izraisīja ekonomikas lejupslīde, ko nevarēja prognozēt un kas veicināja pasūtījumu samazināšanos no Polijas bruņotajiem spēkiem par gandrīz […] %. Attiecīgi būtiski pasliktinājās RAA kā kreditora situācija, kā arī iespējas atgūt prasības pilnībā. |
|
(142) |
Pamatlīguma 2. pielikuma noteikumus apsvēra ciešā saistībā ar Ernst&Young izpētes papildinājumā sniegtajiem rezultātiem. Šo papildinājumu sagatavoja 2010. gada 24. februārī. Tajā tiek analizēti divi scenāriji, proti, bankrots, kā rezultātā PZL Wrocław tiek likvidēts, un tā pārdošana ieguldītājam. It sevišķi papildinājumā uzmanība koncentrēta uz to, ko RAA iegūtu no savas ķīlas bankrota scenārija gadījumā, un tas salīdzināts ar summām, ko varētu sagaidīt gadījumā, ja PZL Wrocław tiktu pārdots ieguldītājam. |
|
(143) |
Ernst&Young izpētes papildinājumā ir norādīts, ka PZL Wrocław aktīvi bija apgrūtināti ar ķīlām un hipotēkām. Visu PZL Wrocław aktīvu bilances vērtība 2009. gada 31. decembrī bija PLN 52,5 miljoni, no kuriem nodrošinātie aktīvi atbilda PLN 21,3 miljoniem un nenodrošinātie/neapgrūtinātie aktīvi — PLN 31,2 miljoniem. |
|
(144) |
Pat ja nenodrošinātie/neapgrūtinātie aktīvi veidoja […] % no PZL Wrocław aktīvu vērtības, nodokļu iestādes pieņemtu nodokļu lēmumu saskaņā ar Nodokļu kodeksa (31) 112. un 118. pantu, paziņojot, ka PZL Wrocław ir atbildīgs par PZL Hydral 2006.–2007. gada saistībām, lai īstenotu savas prasības. To apstiprināja Lejassilēzijas reģiona nodokļu pārvaldes 2007. gada 23. novembra vēstule, kurā sacīts, ka, ja pārstrukturēšana būtu nesekmīga, tiks piemēroti izpildes pasākumi saskaņā ar Nodokļu kodeksa 112. pantu. |
|
(145) |
Tā kā PZL Wrocław pieder PZL Hydral ražošanas aktīvi (ko tas iegādājās laikposmā no 2004. līdz 2007. gadam), šis lēmums ietekmētu dažas no PZL Hydral publiskajām saistībām. Prasību vērtība, ko šāda procedūra ietekmētu, atbilstu PZL Hydral publiskajām saistībām, kuras radās 2006.–2007. gadā, un būtu vismaz PLN 64,4 miljoni (32). Saskaņā ar Ernst&Young izpētes papildinājumu šo prasību vērtība pārsniegtu nenodrošināto/neapgrūtināto aktīvu bilances vērtību. Tajā pašā laikā šo aktīvu bilances vērtība jāapsver saistībā ar to tirgus vērtību, jo tās ir saņemamās summas, skaidra nauda un citi naudas aktīvi. |
|
(146) |
Tādēļ PZL Wrocław bankrota gadījumā prioritāte būtu tikai ar hipotēkām un reģistrētām ķīlām nodrošinātajiem aktīviem attiecībā pret nodokļu iestāžu prasībām. PZL Wrocław nenodrošināto privāto kreditoru prasības nevarētu tikt segtas ar PZL Wrocław aktīviem. Ņemot vērā to, ka no bankrotējušā uzņēmuma ne visu kreditori prasības tiktu nokārtotas, PZL Wrocław akcijām bankrota gadījumā būtu nulles vērtība. Tāpat tiktu apmierināti tikai tie kreditori, kuriem ir reģistrētas ķīlas un hipotēkas, parastām ķīlām nav nekādas vērtības. |
|
(147) |
Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Ernst&Young izpētes papildinājumā analizē RAA reģistrētās ķīlas attiecībā uz PZL Wrocław aktīviem vērtību. Ķīlas reģistrētu ķīlu veidā attiecībā uz mehānismiem vērtību nosaka, pamatojoties uz pieņēmumu, ka apķīlāto aktīvu vērtība bankrota gadījumā atbilstu 50 % no to neto bilances vērtības, jo to patiesā vērtība nebija pieejama un kustamo pamatlīdzekļu vērtība mainījās atbilstīgi piemērojamam amortizācijas koeficientam. Ernst&Young uzskatīja, ka vērtība pārdošanas par diskontētu cenu gadījumā bija atbilstoša, ņemot vērā iespēju izmantot novērtētus aktīvus konkrētiem mērķiem un saistībā ar konkrētiem ražošanas procesiem, iespēju izmantot tos alternatīviem mērķiem un to līgumu būtību, ar kuriem tie bija saistīti. Ernst&Young izpētē ir norādīts, ka, ja pārdodamie aktīvi ir ļoti specifiski un ja tos izmanto ražošanai konkrēta pircēja vajadzībām, to likvidācijas vērtība var būt ļoti zema un var būt 30 % no to neto bilances vērtības. Piemēram, Autoglass Group SA, kura bilances vērtība bija PLN 19,8 miljoni, bankrota procedūrā tika pārdots par PLN 6 miljoniem. Turklāt attiecīgie PZL Wrocław aktīvi, kam piemēroja reģistrētu ķīlu, ietver daudzus zemas vērtības objektus. It sevišķi 2007. gada aizdevumu nodrošināja ar 1 709 objektu sarakstu, kuru vērtība gadu gaitā samazinājās, un ar apmēram 1 400 objektu sarakstu, kuru vērtība bija mazāka par PLN 3 500; attiecīgi veica vienreizēju amortizācijas atskaitījumu. |
|
(148) |
Tāpat kā galvenajā ziņojumā, Ernst&Young izpētē neņēma vērā inflācijas ietekmi, t. i., ņemot vērā potenciāli ilgo bankrota procedūru, attiecībā uz bankrota scenāriju, skatoties no PZL Wrocław kreditoru perspektīvas. |
|
(149) |
Saskaņā ar šo izpēti aktīvu, kam piemēroja reģistrēto ķīlu attiecībā uz mehānismiem, neto bilances vērtība 2010. gada 31. janvārī bija PLN 2 106 392,71. Ja šo formulu izmanto aktīvu neto bilances vērtībai, to vērtība (bankrota gadījumā) pārdošanas par diskontētu cenu gadījumā ir aprēķināta PLN 1 053 196,36 apmērā. |
|
(150) |
Ernst&Young izpētes papildinājumā secina, ka RAA iegūst PLN 1 053 196,36 bankrota scenārija gadījumā un [> PLN 1 053 196,36] pārdošanas scenārija gadījumā (kā norādīts pamatlīguma 2. pielikumā). |
|
(151) |
Polijas iestādes informēja Komisiju, ka aktīvu, kam piemēroja reģistrēto ķīlu 2007. gada aizdevuma vajadzībām, neto bilances vērtība auditētajos 2007. gada finanšu pārskatos bija PLN 5 480 861,37 un auditētajos finanšu pārskatos 2010. gada 31. janvārī bija PLN 818 967,55. |
|
(152) |
Polijas iestādes informēja Komisiju, ka aktīvu, kam piemēroja reģistrēto ķīlu 2008. gada aizdevuma vajadzībām, neto bilances vērtība bija PLN 2 763 000 saskaņā ar neatkarīgā eksperta 2008. gada 1. februāra ziņojumu. Šo aktīvu bilances vērtība saskaņā ar auditētajiem finanšu pārskatiem 2008. gada 1. februārī bija PLN 1 883 098,97, un šo aktīvu neto bilances vērtība 2010. gada 31. janvārī saskaņā ar auditētajiem finanšu pārskatiem bija PLN 1 287 425,16. |
|
(153) |
Attiecīgi Polijas iestādes atteicās piedalīties divos kapitāla ieguldījumos PZL Hydral, argumentējot, ka publisko saistību daļēja norakstīšana un daļēja atmaksāšana nebija valsts atbalsts, ņemot vērā privātā kreditora noteikumu. Tās arī paziņoja, ka publisko kreditoru rīcība iepriekš (1998.–2007. gadā) atbilda privātā kreditora noteikumam. Vēl tās norādīja, ka PZL Wrocław pārdošana bija atklāta, pārredzama un beznosacījumu, kā arī to, ka ieguldītāja piedāvāto cenu varētu uzskatīt par tirgus cenu. Polijas iestādes argumentēja, ka gan 2007. gada, gan 2008. gada aizdevums tika piešķirts saskaņā ar tirgus noteikumiem. Tās arī atteicās piedalīties parāda maiņā pret akcijām pamatkapitālā attiecībā uz 2007. gada aizdevumu, kas aprakstīts iepriekš, bet ierosināja daļēju parāda maiņu pret akcijām pamatkapitālā attiecībā gan uz 2007. gada, gan 2008. gada aizdevumu pirms pārdošanas, argumentējot, ka tas atbilst privātā kreditora noteikumam. |
VII. KOMISIJAS KOMPETENCE
|
(154) |
Konkrētu pasākumu sākotnējā daļa, proti, publisko saistību izpildes nepiemērošana pret PZL Hydral, sākās 1998. gadā, t. i., pirms Polijas pievienošanās ES 2004. gada 1. maijā. |
|
(155) |
Saskaņā ar Pievienošanās līgumu atbalsta pasākumi, kas jaunajās dalībvalstīs ir piemēroti pirms pievienošanās un joprojām ir piemērojami pēc pievienošanās, kā arī kas ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē un kas nav pastāvošs atbalsts, ir jāuzskata par jaunu atbalstu LESD 108. panta 3. punkta piemērošanas nolūkos. |
|
(156) |
Pievienošanās līguma IV pielikuma 3. punktā ir izklāstīta starpposma mehānisma procedūra. Tā izveido tiesisku regulējumu, lai novērtētu atbalsta shēmas un atsevišķus atbalsta pasākumus, kurus ir piemērojusi jauna dalībvalsts pirms tās pievienošanās datuma ES un kuri ir piemērojami pēc pievienošanās. |
|
(157) |
Atbalsta pasākumus, ko piemēroja pirms pievienošanās un kas nav piemērojami pēc pievienošanās, Komisija nevar izskatīt ne saskaņā ar starpposma mehānisma procedūru, ne procedūru, kura ir noteikta LESD 108. panta 2. punktā. Savukārt pasākumus, kas netika piemēroti pirms pievienošanās, Komisija novērtēs kā paziņotu atbalstu vai kā nelikumīgu atbalstu saskaņā ar LESD 108. panta 2. punktā noteikto procedūru. |
|
(158) |
Pasākums ir piemērojams pēc pievienošanās, ja to piemēroja pirms pievienošanās un ja joprojām pēc pievienošanās tas var ierosināt papildu atbalsta piešķiršanu vai jau piešķirtā atbalsta summas palielināšanu, t. i., ja valsts konkrētais ekonomiskais risks nav zināms brīdī, kad pasākumu piemēroja, un joprojām nav zināms pievienošanās brīdī. |
|
(159) |
Šajā lietā Komisija atzīmē, ka publisko kreditoru saistību izpildes nepiemērošana sākās 1998. gadā un turpinājās pievienošanās brīdī. Komisija uzskata, ka visu 2004. gada 1. maijā nenokārtoto saistību izpildes nepiemērošana ir tās jurisdikcijā, sākot no minētā datuma. |
|
(160) |
Ņemot vērā iepriekš aprakstīto, 2004. gada 1. maijā nenokārtoto publisko saistību izpildes nepiemērošana ir pasākums, kas ir piemērojams pēc pievienošanās un ir Komisijas jurisdikcijā saskaņā ar LESD 108. pantu. |
VIII. NOVĒRTĒJUMS
|
(161) |
Saskaņā ar LESD līguma 107. panta 1. punktu valsts atbalsts ir atbalsts, ko piešķir dalībvalsts vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm. |
|
(162) |
LESD līguma 107. panta 1. punkta nosacījumi ir kumulatīvi, tādēļ, lai pasākumu varētu uzskatīt par valsts atbalstu, tam jāatbilst visiem nosacījumiem vienlaikus. |
|
(163) |
Turpmākajās sadaļās Komisija atsevišķi novērtē iespējamo valsts atbalstu PZL Hydral un PZL Wrocław. |
|
(164) |
Tā ir noteikusi šādus pasākumus attiecībā uz PZL Hydral:
|
|
(165) |
Tā ir noteikusi šādus pasākumus attiecībā uz PZL Wrocław:
|
|
(166) |
Komisija atzīmē, ka Polijas iestādes apstrīdēja iepriekš minēto pasākumu klasificēšanu par valsts atbalstu, apgalvojot, ka pasākumi izturēja privātā kreditora testu (PZL Hydral pasākumu gadījumā un 2010. gada parāda maiņas pret akcijām pamatkapitālā gadījumā attiecībā uz PZL Wrocław) un tirgus ieguldītāja testu (2007. un 2008. gada aizdevumu gadījumā attiecībā uz PZL Wrocław). |
VIII.1. Kapitāla ieguldījumu atsaukums PZL Hydral
|
(167) |
Saskaņā ar 8. pantu Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai, (33) (Procedūras regula), dalībvalsts pēc lēmuma par oficiālas izmeklēšanas procedūras pieņemšanas var atsaukt paziņojumu pirms Komisija pieņēmusi lēmumu par to, vai paziņotais pasākums ir atbalsts. Šādos gadījumos Komisija izbeidz procedūru, pamatojoties uz to, ka pēc tās vairs nav vajadzības. |
|
(168) |
Polijas iestādes atsauca divus paziņotos kapitāla ieguldījuma gadījumus (PLN 113 miljoni). Tādēļ vairs nav vajadzīgs veikt Komisijas izmeklēšanu par šiem pasākumiem. |
VIII.2. Publisko saistību izpildes nepiemērošana pret PZL Hydral (1998.-2007. gads)
|
(169) |
Valsts atbalstu varēja PZL Hydral piešķirt publisko saistību izpildes turpinātas nepiemērošanas veidā, ko attiecībā pret uzņēmumu īstenoja dažādi publiskie kreditori. |
|
(170) |
Komisija norāda, ka LESD 107. panta 1. punktā ir ietverti dažādi iejaukšanās veidi, kas samazina uzņēmuma parastās izmaksas un kam, lai gan tādēļ tie nav subsīdijas vārda striktā nozīmē, ir līdzīgas iezīmes un tāda pati ietekme. Tādēļ judikatūrā vispārēji pieņem, ka rīcība, ko īsteno valsts struktūra, kuras pienākums ir iekasēt sociālā nodrošinājuma iemaksas, pieļauj šādu iemaksu kavētus maksājumus, finansiālās grūtībās esošam uzņēmumam, kas šīs rīcības rezultātā gūst ieguvumus, nodrošina būtiskas komerciālās priekšrocības, mazinot slogu, kurš saistīts ar sociālā nodrošinājuma sistēmas parastu piemērošanu, ko nevar pilnībā novērst ar tam piemērotajiem procentiem un soda naudām par saistību nepildi (34). Šo pamatojumu mutatis mutandis piemēro citām nodevām, maksām un nodokļiem, ko iekasē valsts iestādes. |
|
(171) |
Šajā gadījumā Polijas valsts iekasējošās struktūras pilnībā neatguva savas prasības pret PZL Hydral 1998.–2007. gadā, kad publiskie kreditori pieņēma plānu (skatiet 60. un turpmākos punktus). |
|
(172) |
No judikatūras izriet, ka, lai noteiktu, vai valsts iestādes ir piešķīrušas valsts atbalstu, nepiemērojot publisko prasību izpildi, ir jānoskaidro, vai attiecīgais uzņēmums nepārprotami nebūtu bijis spējīgs iegūt salīdzināmus atvieglojumus no privāta kreditora tajā pašā situācijā ar šo uzņēmumu, kādā ir valsts iekasējošā iestāde (35). |
|
(173) |
Komisija atzīmē, ka, lai nodrošinātu PZL Hydral ilgtermiņa ekonomisko dzīvotspēju, tā toreizējais īpašnieks — Polijas Finanšu ministrija — un pēc tam RAA izstrādāja privatizācijas stratēģiju, pamatojoties uz 1998. gada izpēti, ko veica privāti konsultanti, un sāka meklēt ieguldītājus (skatiet 54. punktu). Privātie un publiskie kreditori atbalstīja šo pieeju un bija tajā cieši iesaistīti. |
|
(174) |
Polijas iestādes 2002. gadā joprojām ar privāto un publisko kreditoru atbalstu sāka sarunas ar […]. Šos kreditorus regulāri informēja par panākto progresu (skatiet 30. un 56. punktu). |
|
(175) |
Komisija atzīmē, ka gan privātie, gan publiskie kreditori uzskatīja, ka PZL Hydral kā pastāvoša koncerna un it sevišķi tā darbības aviācijas un aizsardzības jomā vērtība krietni pārsniedza tā aktīvu vērtību, jo īpaši pateicoties uzņēmuma militārajiem sertifikātiem un ieroču tirdzniecības atļaujām, kā arī tā cilvēkkapitālam, tādēļ kreditori piekrita atturēties no bankrota procedūras sākšanas pret PZL Hydral. |
|
(176) |
Komisija it sevišķi atzīmē, ka galvenie privātie kreditori, t. i., […] banka un […] banka, atturējās no savu saistību piespiedu izpildes, neskatoties uz to, ka tām bija pirmās šķiras ķīla (skatiet 32. un 34. punktu), kura bija piemērojama tieši, pamatojoties uz bankas izpildes rīkojumiem, un kuru bija samērā viegli izmantot (skatiet 28. punktu). |
|
(177) |
Savukārt publiskie kreditori īstenoja izpildes darbības, izmantojot tiesu izpildītāju, un līdz 2007. gada beigām bija atguvuši summu kopā PLN 28,76 miljonu apmērā (skatiet 41. punktu). |
|
(178) |
Tādēļ Komisija secina, ka laikposmā no 1998. līdz 2007. gadam PZL Hydral spēja iegūt salīdzināmus atvieglojumus no diviem privātiem kreditoriem, t. i., […] bankas un […] bankas, kas bija ne tikai tādā pašā situācijā, bet patiesībā labākā situācijā attiecībā pret šo uzņēmumu, nekā valsts iekasējošās iestādes. |
|
(179) |
Komisija arī secina, ka gan privāto, gan publisko kreditoru lēmumu par atturēšanos no bankrota procedūras sākšanas pret PZL Hydral pamatoja to labās izredzes atjaunot aviācijas un aizsardzības jomas darbību dzīvotspēju, kad to kavētie parāda maksājumi tiktu atmaksāti, kā norādīts 1998. gadā izstrādātajā stratēģijā (skatiet 54. punktu). |
|
(180) |
Tādēļ tas, ka valsts iekasējošās iestādes nepiemēroja tām pienākošos summu atmaksāšanas izpildi 1998.–2007. gadā nerada PZL Hydral priekšrocību, jo valsts iestādes rīkojās tāpat, kā būtu rīkojies privātais kreditors, tāpēc tas nav valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. |
VIII.3. PZL Hydral publisko saistību atmaksāšana (2007.–2010. gads)
|
(181) |
Pēc nesekmīgajām privatizācijas sarunām ar […], galvenie PZL Hydral privātie kreditori, t. i., […] banka un […] banka, nokārtoja savas prasības attiecībā pret PZL Hydral. |
|
(182) |
Privāto kreditoru prasības nokārtoja attiecīgi 2003. gada aprīlī ([…] banka) un 2006. gada novembrī ([…] banka). Neskatoties uz to ķīlas labo kvalitāti, […] banka pieņēma PZL Hydral parādu nokārtošanu PLN 51,6 miljonu apmērā pret PLN 4 miljonu maksājumu, un […] banka pieņēma PZL Hydral parādu nokārtošanu PLN 86,4 miljonu apmērā pret attiecīgi PLN 11,5 miljonu maksājumu (skatiet 31. un 33. punktu). |
|
(183) |
Valsts iekasējošās iestādes panāca parāda nokārtošanas vienošanos ar RAA un PZL Hydral 2007. gadā, un šī vienošanās bija iekļauta plānā 2007. gada novembrī. Šī vienošanās ietvēra četrus būtiskus elementus:
|
|
(184) |
Saskaņā ar aprēķinātajiem ieņēmumiem no pārdošanas 2007.–2010. gadā plānā tika paredzēts, ka valsts iekasējošās iestādes atgūst PLN 120,8 miljonus (skatiet 61. punktu). Ex post tas izrādījās atbilstīgs aprēķins, jo 2010. gadā noteiktā summa ir PLN 122,3 miljoni (skatiet 133. punktu). |
|
(185) |
Komisija atzīmē, ka plānā tika paredzēti arī divi kapitāla ieguldījuma gadījumi PZL Hydral, kuru mērķis bija palielināt to naudas summu, kas pieejama iepriekšējo saistību nokārtošanai. Šo kapitāla ieguldījumu iekļaušanai plānā piemēroja Komisijas iepriekšēju apstiprinājumu; tādēļ, kad panāca vienošanos par plānu, publiskajiem kreditoriem bija skaidrs, ka viņi nevarēja šo papildu summu iekļaušanu plānā uzskatīt par iegūtām un noteiktām summām. |
|
(186) |
Komisija arī atzīmē, ka plāns neietver galīgo lēmumu par to, kā ieņēmumus sadalīs starp dažādiem publiskajiem kreditoriem. Šī sadalīšana bija jāveic pēc meitasuzņēmumu un aktīvu pārdošanas procesa īstenošanas, pamatojoties uz pārdošanas faktiskajiem ieņēmumiem un ņemot vērā dažādu publisko kreditoru ķīlas attiecībā uz šiem aktīviem. |
|
(187) |
Attiecībā uz publisko kreditoru 2007.–2010. gada rīcības novērtējumu Komisija uzskata, ka ir jānovērtē divi atšķirīgi publisko kreditoru lēmumi: pirmkārt, 2007. gada lēmums piekrist plānam, un, otrkārt, 2010. gada lēmums pieņemt galīgo norēķinu, kā izklāstīts šā lēmuma 26. tabulā. |
|
(188) |
Saskaņā ar Tiesas judikatūru šādās situācijās Komisijai ir jāpiemēro privātā ieguldītāja noteikums, t. i., lai noteiktu, vai dažu parādu, ko sarežģījumos nonācis uzņēmums ir parādā publisko tiesību struktūrai, samazināšana ir valsts atbalsts, Komisijai ir jāsalīdzina šī struktūra ar privātu kreditoru, kurš vēlas atgūt summas, ko tam ir parādā finansiālās grūtībās nonācis parādnieks (36). |
|
(189) |
Tomēr saskaņā ar judikatūru, kad uzņēmums, kas saskaras ar būtisku savas finanšu situācijas pasliktināšanos, saviem kreditoriem ierosina vienošanos vai vairākas vienošanās par parāda pārstrukturēšanu, lai situāciju vērstu par labu un izvairītos no bankrota, katram kreditoram ir jāpieņem lēmums, ņemot vērā, no vienas puses, tam piedāvāto summu saskaņā ar ierosināto vienošanos un, no otras puses, summu, kuru tas paredz atgūt uzņēmuma likvidēšanas gadījumā. Kreditora lēmumu ietekmē vairāki faktori, tai skaitā kreditora kā nodrošinātas, priviliģētas vai parastas prasības turētāja statuss, jebkuras ķīlas, kas ir tā rīcībā, būtība un apmērs, tā novērtējums attiecībā uz iespējamību, ka uzņēmums varētu atjaunot dzīvotspēju, un tā zaudējumu palielināšanās riski likvidācijas gadījumā. Ja, piemēram, izrādītos, ka uzņēmuma likvidācijas gadījumā tā aktīvu realizācijas vērtība būtu pietiekama tikai, lai segtu hipotēkas un priviliģētas prasības, parastām prasībām nebūtu nekādas vērtības. Šādos apstākļos par ziedošanos nevarētu uzskatīt parasta kreditora rīcību, atsaucot lielāko daļu savas prasības (37). |
Vienošanās par plānu 2007. gadā
|
(190) |
Komisija atzīmē, ka noteikumi, ko paredz vienošanās par saistību nokārtošanu ar valsts iekasējošajām struktūrām, atšķiras no noteikumiem, kurus paredz vienošanās ar divām privātajām bankām. |
|
(191) |
Pirmkārt, privātās bankas izvēlējās tūlītēju izmaksu, savukārt valsts iekasējošās struktūras piekrita gaidīt PLZ Hydral aktīvu un meitasuzņēmumu pārdošanas rezultātus. |
|
(192) |
Otrkārt, valsts iekasējošo iestāžu paredzamais atgūšanas līmenis krietni pārsniedz privāto banku atgūšanas līmeni: […] banka atguva 7 %, […] banka atguva 13 %, savukārt valsts iekasējošās iestādes varēja prognozēt atgūšanu 38,5 % apmērā, pamatojoties uz pārdošanas ieņēmumiem PLN 122,3 miljonu apmērā. |
|
(193) |
Komisijai ir jānovērtē, vai publisko kreditoru 2007. gada lēmumu piekrist plānam, kas pēc būtības atšķiras no vienošanās, ko panāca privātie kreditori, būtu viņu vietā pieņēmis arī privāts kreditors, piemērojot iepriekš 188. un 189. punktā izklāstītos principus. |
|
(194) |
Pirmkārt, Komisija atzīmē, ka publiskajiem kreditoriem bija tikai ierobežota ķīla un ka to ķīlai bija zemāka kvalitāte nekā privāto banku ķīlām (skatiet 16.–20. tabulu iepriekš). Tādēļ tie atradās vājākā sarunu pozīcijā. Tajā pašā laikā pēc vienošanās ar privātajiem kreditoriem to ķīlas kvalitāte būtiski palielinājās, sniedzot tiem papildu nodrošinājumu, kas, pat ja plānu neizdotos īstenot, kā paredzēts, nodrošinātu, ka tie joprojām saņemtu pieņemamu atgūšanas līmeni no aktīviem. |
|
(195) |
Otrkārt, Komisija atzīmē, ka publiskie kreditori, pamatojoties uz plāna pamatā esošajiem pieņēmumiem, varēja paredzēt būtiski augstāku atgūšanas līmeni nekā privātie kreditori, kuri bija izvēlējušies saistību ātru nokārtošanu. |
|
(196) |
Treškārt, Komisija atzīmē, ka privātie kreditori ieguva apstiprinājumus no PZL Hydral un PZL Wrocław, ka visas jaunās saistības tiks samaksātas laikus. |
|
(197) |
Ceturtkārt, Komisija konstatē, ka attiecībā uz nenokārtotajām saistībām PZL Hydral piekrita maksājumu grafikam, kas paredzēja daļu parāda atmaksāt iemaksās un pārējo atmaksāt tiklīdz būs zināmi ieņēmumi no aktīvu un meitasuzņēmumu pārdošanas. Šie maksājumi nodrošināja būtisku uzlabojumu salīdzinājumā ar atgūšanu laikā pirms notika vienošanās par plānu: 2008. gadā, kas bija plāna pirmais gads, PZL Hydral atmaksāja PLN 54,6 miljonus salīdzinājumā ar PLN 9,5 miljoniem 2007. gadā (skatiet 21. tabulu). |
|
(198) |
Komisija secina, ka, pamatojoties uz šīm garantijām un apstiprinājumiem, ko saņēma no PZL Hydral, publiskie kreditori rīkojās tā, kā privāts kreditors būtu rīkojies salīdzināmā situācijā. |
|
(199) |
Komisija arī konstatē, ka nesekmīgo sarunu ar […] un […] dēļ (skatiet 94. punktu) plāna faktiskā īstenošana aizņēma ilgāku laiku nekā sākotnēji paredzēts. Komisija uzskata, ka tas bija risks, ar ko bija saistīta plāna pieņemšana no valsts iekasējošo iestāžu puses. |
Vienošanās par galīgo norēķinu 2010. gadā
|
(200) |
Galīgais norēķins starp PZL Hydral un tā publiskajiem kreditoriem ir aprakstīts 26. tabulā. Tiklīdz bija noteikta PZL Wrocław pārdošanas cena pēc […] piedāvājuma saņemšanas, publiskie kreditori piekrita norēķinam no PZL Hydral aktīvu pārdošanas bez kapitāla ieguldījuma un saskaņā ar privātā kreditora noteikumu, ņemot vērā savu prasību vērtību un savas ķīlas kvalitāti (skatiet 96. punktu). |
|
(201) |
Tādēļ Komisijai ir jānosaka, vai pārdošanas gadījumā bez kapitāla ieguldījuma katrs publiskais kreditors atrodas labākā situācijā nekā bankrota gadījumā un vai pārdošana […] ir labākais pārdošanas scenārijs, kādu publiskie kreditori varētu prognozēt. |
|
(202) |
Visi publiskie kreditori atgūs vairāk nekā privātie kreditori (skatiet 134. punktu), izņemot Finanšu ministriju, kam tomēr nebija nekādas ķīlas un ko tādējādi nevar salīdzināt ar privātajiem kreditoriem, kuriem bija pirmās šķiras ķīla (skatiet 32. un 34. punktu). |
|
(203) |
Jāatzīmē arī, ka Ernst&Young izpētē, ko pasūtīja RAA, salīdzināja summas, ko katrs publiskais kreditors varētu prognozēt saņemt bankrota gadījumā un pārdošanas gadījumā (kas notika 2010. gadā) (skatiet 137. punktu). Izpētē secina, ka pārdošanas gadījumā katrs publiskais kreditors ir labākā situācijā. |
|
(204) |
Komisija ir kritiski novērtējusi Ernst&Young izpēti, lai noteiktu, vai konstatējumi iztur rūpīgu pārbaudi un parāda, ka, piekrītot norēķinam, katrs publiskais kreditors rīkojās tā, kā rīkotos privāts kreditors salīdzināmā situācijā, pamatojoties uz judikatūru, kas minēta 188. un 189. punktā iepriekš. |
|
(205) |
Pirmkārt, Komisija atzīmē, ka Ernst&Young izpētē kā metodiku izmantoja attiecīgo Eiropas tiesu judikatūru, lai novērtētu privātā kreditora noteikumu, un ņēma vērā katra publiskā kreditora statusu, ķīlu tā rīcībā, ķīlas šķiru un summu, ko tas atgūtu likvidācijas gadījumā. |
|
(206) |
Šā lēmuma 26. tabulā ir parādīts, ka, pamatojoties uz šo novērtējumu, katrs publiskais kreditors (Sociālās apdrošināšanas birojs, Lejassilēzijas reģiona nodokļu pārvalde, Vroclavas Psie Pole nodokļu pārvalde, Vroclavas pilsētas dome, Lejassilēzijas reģionālais birojs, Valsts Invalīdu rehabilitācijas fonds un Finanšu ministrija) atrodas labākā situācijā PZL Hydral visu aktīvu pārdošanas gadījumā, t. i., katrs atgūst lielāku daļu nenokārtoto saistību nekā bankrota scenārija gadījumā, kā rezultātā notiktu likvidācija, ņemot vērā publisko kreditoru attiecīgās ķīlas šķiru (skatiet 134. punktu). |
|
(207) |
Pēc tam Komisija pārbaudīja Ernst&Young izstrādātā bankrota scenārija ticamību. Novērtējuma sākumpunkts ir tāds, ka PZL Hydral vērtība ir nulle, jo tā saistības krietni pārsniedz tā aktīvu un meitasuzņēmumu vērtību. Tādēļ jebkurš kreditors bankrota scenārija gadījumā spētu atgūt tikai daļu nenokārtoto saistību, kas bija nodrošinātas ar ķīlu, ciktāl tās šķira ļāva gūt labumu no nodrošināto aktīvu likvidācijas vērtības. |
|
(208) |
Lēmuma 16.–20. tabulā ir parādīta katra publiskā kreditora ķīla. Tas, kādā mērā katram publiskajam kreditoram tā ķīla nodrošinātu atgūšanu, ņemot vērā tās šķiru, PZL Hydral bankrota paziņošanas gadījumā, ir parādīts 131. punktā. Lai aprēķinātu nekustamā īpašuma pārdošanas par diskontētām cenām vērtību, Ernst&Young izmantoja uzņēmumā ietilpstošo aktīvu pašreizējo patieso vērtību saskaņā ar 30. punktu un 16. starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) attiecībā uz īpašumu, rūpnīcu un aprīkojumu (38). Komisija atzīmē, ka šā SFPS izmantošana ES ir obligāta, tādēļ tas ir atbilstīgs sākumpunkts, lai novērtētu likvidācijas vērtību. Komisija uzskata, ka ir pamatoti šo aktīvu bankrota vērtību pārdošanas gadījumā par diskontētu cenu samazināt par 50 %, jo šos aktīvus pārdos atsevišķi, nebūs iespējams piemērot “pastāvoša koncerna” noteikumu samazinātā pieprasījuma dēļ pēc rūpnieciskiem aktīviem ekonomikas krīzes apstākļos un jo šī vērtība ir augstāka par vidējiem ieņēmumiem no aktīvu pārdošanas bankrota gadījumos Polijā, kas ir 26,86 % salīdzinājumā ar to patieso vērtību. |
|
(209) |
Komisija secina, ka katrs publiskais kreditors ir labākā situācijā saskaņā ar pārdošanas scenāriju […], nekā bankrota scenārija gadījumā. |
|
(210) |
Joprojām jānosaka, vai […] piedāvājums ir labākais piedāvājums, kādu varēja sagaidīt publiskie kreditori. Komisija atzīmē, ka tad, kad 2009. gada pirmajā pusē kļuva skaidrs, ka […] piedāvājumā ietvertie nosacījumi nav nodrošināti, […] bija vienīgais pircējs, kas bija ieinteresēts PZL Wrocław aktīvu iegādē. Neskatoties uz uzaicinājuma paust interesi publicēšanu un iespējamo ieguldītāju aktīvo meklēšanu, sākot no 2008. gada maija (skatiet 90. un turpmākos punktus), nepieteicās neviens cits ieguldītājs. Tādēļ publiskajiem kreditoriem nebija pamata uzskatīt, ka kāds cits ieguldītājs nākotnē piedāvās labāku cenu. |
|
(211) |
Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija uzskata, ka 2010. gadā piekrītot 26. tabulā parādītajai norēķinu struktūrai, publiskie kreditori rīkojās tā, kā būtu rīkojies privātais kreditors, kurš vēlas atgūt summas, ko tam ir parādā finansiālās grūtībās nonācis parādnieks. Tādēļ publiskie kreditori PZL Hydral nenodrošināja priekšrocību. Attiecīgi nenokārtoto saistību nokārtošana publisko saistību daļējas norakstīšanas veidā saskaņā ar Ernst&Young izpēti nav valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. |
VIII.4. Pasākumi attiecībā uz PZL Wrocław
PZL Wrocław piešķirtais 2007. gada aizdevums
|
(212) |
Komisijai ir jānosaka, vai 2007. gada aizdevums PZL Wrocław nodrošināja priekšrocību. Šajā saistībā Komisijai ir jānosaka, vai privātais ieguldītājs (“tirgus ekonomikas ieguldītāja princips”) būtu slēdzis šo darījumu ar tādiem pašiem noteikumiem, un, ja nē, tad ar kādiem noteikumiem tas to būtu slēdzis (39). |
|
(213) |
Komisija atzīmē, ka, lai noteiktu, vai tādas valsts struktūras piešķirtais aizdevums, kura jau ir uzņēmuma akcionārs, atbilst tirgus ekonomikas ieguldītāja principam, struktūras ieguldījums ir jāsalīdzina ar privātas kontrolakciju sabiedrības vai privātas uzņēmumu grupas ieguldījumiem, īstenojot struktūrpolitiku un virzoties saskaņā ar ilgtermiņa izredzēm (40). |
|
(214) |
Komisija uzskata, ka RAA nav ārējais kreditors, kas iegulda, lai gūtu peļņu, pamatojoties uz ieņēmumiem no tā ieguldījuma procentu veidā, bet ir akcionārs, kuram pieder vairāk kā 90 % akciju PZL Hydral, kam savukārt pieder 100 % akciju PZL Wrocław. Tādēļ ir jānosaka, vai privāts ieguldītājs būtu piešķīris 2007. gada aizdevumu tādos pašos apstākļos. |
|
(215) |
Attiecībā uz 2007. gada aizdevumu PZL Wrocław — Komisija, pirmkārt, atzīmē, ka to piešķīra PZL Wrocław — uzņēmumam, kas tajā laikā bija finansiāli dzīvotspējīgs un neatradās finansiālās grūtībās Pamatnostādņu glābšanai un pārstrukturēšanai izpratnē (skatiet 47. un 48. punktu). Tā vietā tas bija jauns uzņēmums, kam nebija parādu un kam bija jau būtisks skaits pasūtījumu tā grāmatojumos, galvenokārt līgumu veidā ar Polijas Aizsardzības ministriju, ar kuru tam bija ilgstošas uzņēmējdarbības attiecības. |
|
(216) |
Komisija atzīmē, ka RAA paredzēja nodrošināt peļņu no sava ieguldījuma ar parāda maiņu pret akcijām pamatkapitālā […] % apmērā un sekojošo šīs PZL Wrocław daļas pārdošanu privātam ieguldītājam (par apmēram […]), kā noteikts plānā. |
|
(217) |
RAA ņēma vērā notiekošās sarunas ar […] (skatiet 74. punktu). |
|
(218) |
Tādēļ, lai noteiktu, vai RAA rīkojās saskaņā ar privāta ieguldītāja principu, ir jānosaka, kādu pārdošanas cenu RAA varēja prognozēt savai daļai, kāds bija riska līmenis un vai ieņēmumi no ieguldījuma pēc šīs pārdošanas bija pietiekami saistībā ar RAA uzņemto risku. |
|
(219) |
Pirms aizdevuma piešķiršanas, RAA bija pasūtījusi neatkarīga eksperta izpēti, lai noteiktu PZL Wrocław vērtību pēc tā atdalīšanas pabeigšanas no PZL Hydral (skatiet 66. punktu). |
|
(220) |
Komisija kritiski novērtēja šo izpēti un secināja, ka bija pamatoti prognozēt pārdošanas cenu vismaz […] apmērā (skatiet 71. un turpmākos punktus). Tādēļ, pārdodot apmēram […] % savu akciju, RAA varēja prognozēt būtiskus ieņēmumus vismaz PLN 48,5 miljonu apmērā, ja pārdošana būtu sekmīga. |
|
(221) |
Komisija atzīst, ka jebkurš privatizācijas gadījums ir vienmēr saistīts ar būtisku risku. Šajā gadījumā pirmais mēģinājums jau bija nesekmīgs. Tajā pašā laikā Komisija atzīmē, ka Polijas aviācijas un aizsardzības jomas uzņēmuma vispārējās izredzes bija samērā stabilas, ņemot vērā Polijas armijas pastāvošos pienākumus ārvalstīs un Polijas apņemšanās NATO attiecībā uz tās aizsardzības spējām. Turklāt, ņemot vērā vajadzību saņemt īpašas atļaujas, ierobežojumi iekļūšanai attiecīgajā tirgus segmentā ir lieli, kas savukārt palielina jau esošo dalībnieku pievilcību. |
|
(222) |
Komisija arī atzīmē, ka paredzamie ieņēmumi no ieguldījuma bija pietiekami svarīgi, lai attaisnotu samērā augsto risku, un ka papildus RAA ieguva ķīlu reģistrētas ķīlas veidā attiecībā uz mehānismiem PLN 5,5 miljonu apmērā un parastu ķīlu attiecībā uz […] % akciju (skatiet 65. punktu). |
|
(223) |
Pamatojoties uz iepriekš aprakstīto, Komisija pieņem, ka 2007. gada aizdevumu piešķīra saskaņā ar privāta ieguldītāja principu un ka tādēļ tas nav valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. |
PZL Wrocław piešķirtais 2008. gada aizdevums
|
(224) |
Komisijai ir jānosaka, vai 2008. gada aizdevums PZL Wrocław nodrošināja priekšrocību. Šajā saistībā Komisija piemēros privāta ieguldītāja principu, kā izklāstīts 212.–214. punktā, tajos paskaidroto iemeslu dēļ. |
|
(225) |
Attiecībā uz 2008. gada aizdevumu PZL Wrocław Komisija, pirmkārt, atzīmē, ka to piešķīra PZL Wrocław — uzņēmumam, kas tajā laikā bija finansiāli dzīvotspējīgs un neatradās finansiālās grūtībās Pamatnostādņu glābšanai un pārstrukturēšanai izpratnē. Tā vietā tas bija jauns uzņēmums, kam nebija parādu un kam bija jau būtisks skaits pasūtījumu tā grāmatojumos, galvenokārt līgumu veidā par summu […] apmērā ar Polijas Aizsardzības ministriju (skatiet 48. punktu). Komisija uzskata, ka šo aizdevumu piešķīra īpaši, lai apstrādātu pieaugošo skaitu Aizsardzības ministrijas pasūtījumu. Turklāt 2008. gadā uzņēmums saņēma privātu finansējumu operatīvās izpirkumnomas veidā (skatiet 87. punktu). |
|
(226) |
Komisija atzīmē, ka RAA piešķīra 2008. gada aizdevumu drīz pirms paredzamās sarunu ar […] pabeigšanas attiecībā uz PZL Wrocław pārdošanu (skatiet 74. punktu). Tā šādi rīkojās, lai nodrošinātu pārejas aizdevumu laikposmam pirms darījuma noslēgšanas, kad PZL Wrocław bija strauji jāpaplašina sava jauda, lai apstrādātu pieaugošo skaitu Aizsardzības ministrijas pasūtījumu. Tādēļ RAA aizdevuma piešķiršanas galvenā motivācija bija nodrošināt, ka uzņēmums var izmantot uzņēmējdarbības iespējas pirms darījuma ar […] noslēgšanas, un nodrošināt, ka darījums tiek noslēgts ātri. |
|
(227) |
Komisija atzīmē, ka aizdevums ir ierobežots PLN 4 miljonu apmērā, kas ir summa, kura nepieciešama, lai iegūtu aktīvus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu Aizsardzības ministrijas papildu pieprasījumu. |
|
(228) |
Turklāt Komisija konstatē, ka aizdevumu nodrošināja ar reģistrētu ķīlu attiecībā uz mehānismiem PLN 2,8 miljonu vērtībā un ar parastu ķīlu attiecībā uz saņemamām summām saskaņā ar komerclīgumiem PLN 5,2 miljonu apmērā, kā arī to, ka tam bija mainīga procentu likme, kas bija identiska piemērojamai atsauces likmei, kuru publicēja Komisija (skatiet 83. punktu). Tomēr, pirms 2008. gada aizdevuma piešķiršanas, RAA izskatīja PZL Wrocław finansiālo situāciju un secināja, ka tā nodrošina peļņu. Pamatojoties uz to, RAA varēja prognozēt, ka PZL Wrocław nodrošinās pietiekamu skaidras naudas plūsmu, lai atmaksātu aizdevumu un lai RAA saņemtu ieņēmumus no tās ieguldījuma. |
|
(229) |
Komisija konstatē, ka tā ir parasta uzņēmējdarbības rīcība, ka vairākums akcionāru, kas ir iesaistīti uzņēmuma pārdošanas procesā, piešķir mazu pārejas aizdevumu, ja šis aizdevums ir vajadzīgs, lai izmantotu uzņēmējdarbības iespējas, un nodrošina, ka pārdošana notiks bez problēmām. Komisija uzskata, ka 2008. gada aizdevumu, kas turklāt bija pienācīgi nodrošināts un nodrošināja procentus ar atsauces likmi, RAA piešķīra saskaņā ar šādu loģiku. |
|
(230) |
Pamatojoties uz iepriekš aprakstīto, Komisija pieņem, ka 2008. gada aizdevumu piešķīra saskaņā ar tirgus ekonomikas ieguldītāja principu un ka tādēļ tas nav valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. |
Parāda maiņa pret akcijām pamatkapitālā saistībā ar 2007. un 2008. gada aizdevumiem
|
(231) |
Piekrītot pirmajai parāda maiņai pret akcijām pamatkapitālā un tad nododot visus ieņēmumus no PZL Hydral pamatkapitāla pārdošanas, lai varētu nokārtot nenokārtotās saistības ar valsts struktūrām, kā paredzēts plānā, RAA patiesībā anulēja parādus PLN 17,2 miljonu apmērā, atgūstot tikai [> PLN 1 053 196,36]. |
|
(232) |
Ir nepieciešams noteikt, vai parāda maiņa pret akcijām pamatkapitālā ir saistīta ar priekšrocību, ko PZL Wrocław ir piešķīrusi RAA. Šajā saistībā Komisijai ir jānosaka, vai, īstenojot šo darījumu, RAA nodrošināja atbilstību privāta ieguldītāja noteikumam, kā noteikts 188. un 189. punktā. |
|
(233) |
Komisija pirmām kārtām atzīmē, ka […] 2009. gada piedāvājums […] bija par […] mazāks nekā […] 2008. gada piedāvājums. Komisija uzskata, ka šī atšķirība atspoguļo situācijas pasliktināšanos PZL Wrocław, kas 2008. gadā bija peļņu nesošs uzņēmums ar labām izredzēm, savukārt 2009. gadā bija novērojamas grūtību pazīmes galvenokārt Aizsardzības ministrijas pasūtījumu skaita būtiskā samazinājuma dēļ. |
|
(234) |
Komisija arī atzīmē, ka papildus […] RAA neparedzēja atrast citu pircēju akcijām, ko tā parāda maiņas pret akcijām pamatkapitālā rezultātā bija ieguvusi PZL Wrocław (skatiet 210. punktu). Lai nodrošinātu, ka darījums ir sekmīgs, RAA bija jānodrošina, ka tā var nokārtot saistības attiecībā pret publiskajiem kreditoriem ciktāl tiem bija piemērota hipotēka PZL Wroclaw aktīviem, jo pretējā gadījumā aģentūra nevarētu izpildīt apņemšanos nodod visus aktīvus, kam nebija piemērota ķīla. |
|
(235) |
Turklāt, ja PZL Wrocław pārdošana, kas tā bija gadījumā, uz kuru pamatoja publisko saistību pārstrukturēšanu daļēju atmaksu veidā, nenotiktu, nodokļu iestādes piemērotu savu prasību izpildi saskaņā ar Nodokļu kodeksu (skatiet 144. punktu). Turklāt, ņemot vērā PZL Wrocław finansiālo situāciju, pārdošanas vienošanās neizdošanās novestu pie PZL Wrocław bankrota (skatiet 52. punktu). |
|
(236) |
Tādēļ Komisija secina, ka vienīgā alternatīva PLN 17,2 miljonu de facto anulēšanas pieņemšanai bija PZL Wrocław un PZL Hydral likvidēšana. |
|
(237) |
Ernst&Young izpētes papildinājumā novērtēja šo divus scenārijus. Komisija ir kritiski novērtējusi Ernst&Young izpēti, lai noteiktu, vai konstatējumi iztur rūpīgu pārbaudi un parāda, ka, piekrītot norēķinam, RAA rīkojās tā, kā rīkotos privāts kreditors salīdzināmā situācijā, pamatojoties uz judikatūru, kas minēta 188. un 189. punktā. |
|
(238) |
Izpētē secināts, ka bankrota gadījumā parasti kreditori nesaņems neko, jo daudzi no aktīviem ir apgrūtināti ar ķīlām un hipotēkām, un nodokļu iestādes turklāt varēs piemērot savu prasību izpildi pret PZL Wrocław (skatiet 143. un turpmākos punktus). Komisija ir apstiprinājusi šo informāciju, izskatot PZL Wrocław finanšu pārskatus un analizējot Polijas tiesību aktu īstenošanu, un ir secinājusi, ka Ernst&Young novērtējums ir pamatots. |
|
(239) |
Rezultātā Komisija uzskata, ka parastajai ķīlai, kas attiecas uz saņemamajām summām un kas nodrošina 2008. gada aizdevumu, likvidācijas scenārija gadījumā nav nekādas vērtības. Turklāt ķīlai attiecībā uz […] % akciju likvidācijas scenārija gadījumā nav nekādas vērtības, jo pašām akcijām ir nulles vērtība. |
|
(240) |
Tādēļ, lai noteiktu, ko RAA iegūtu likvidācijas scenārija gadījumā, ir jāaprēķina peļņa, kuru tā varētu prognozēt no to objektu pārdošanas, kam tai ir reģistrētas ķīlas. |
|
(241) |
Ernst&Young izpētes papildinājumā atzīmē, ka mehānismu, uz kuriem RAA bija ķīlas par 2007. gada aizdevumu, bilances vērtība 2007. gadā bija PLN 5,5 miljoni, savukārt mehānismu, uz kuriem RAA bija ķīlas par 2008. gada aizdevumu, bilances vērtība 2008. gadā bija PLN 2,8 miljoni. |
|
(242) |
Ernst&Young izpētes papildinājumā RAA labā reģistrēto ķīlu likvidācijas vērtības pamatā bija PZL Wrocław auditētajos finanšu pārskatos ietverto aktīvu bilances vērtība (skatiet 151. un 152. punktu) 2010. gada 31. janvārī, t. i., PLN 2,1 miljons. |
|
(243) |
Komisija uzskata, ka kustamo pamatlīdzekļu (kas bija 2007. un 2008. gada aizdevumu ķīla) bilances vērtība, kāda bija ietverta auditētajos finanšu pārskatos, ir atbilstīgs sākumpunkts, lai novērtētu to likvidācijas vērtību. Komisija pirmām kārtām atzīmē, ka lielā atšķirība starp bilances vērtību un aktīvu neto vērtību, ko konstatēja 2008. gada izpētē, novērtējot PZL Wrocław, tika konstatēta nekustamā īpašuma vērtības būtiskā pieauguma dēļ. Attiecībā uz mehānismu vērtību neveica nekādas korekcijas. Turklāt Komisija atzīmē, ka, ņemot vērā īso laikposmu starp ķīlas noteikšanu un novērtējumu, nav citu rādītāju tam, ka bilances vērtība neatspoguļotu konservatīvi noteikto mehānismu vērtību. |
|
(244) |
Ernst&Young izpētes papildinājumā argumentē, ka likvidācijas gadījumā šos aktīvus būtu jāpārdod par diskontētu cenu ar 50 % atlaidi un ka tādēļ paredzamā vērtība ir PLN 1 053 196,36. Komisija atzīst, ka tādi aktīvi kā mehānismi, ko pārdod saistībā ar likvidāciju, parasti tiek pārdoti par cenu, kura ir zemāka par to bilances vērtību. |
|
(245) |
Komisija uzskata, ka 50 % samazinājums ir pamatots Ernst&Young norādīto iemeslu dēļ un iepriekš 147. punktā aprakstīto iemeslu dēļ. Tā it sevišķi uzskata, ka to hipotētiskās vērtības novērtēšana bankrota darījumā tika veikta, izmantojot metodiku, ko var uzskatīt par piemērotu realizējamās vērtības noteikšanai attiecībā uz prasībām pret aizņēmējiem, kuriem draud bankrots, ņemot vērā pārdodamo mehānismu specifiku, pārdošanas iespējamību konkrētam klientam (Aizsardzības ministrijai), kas samazina tā tēriņus, ņemot vērā vajadzību pielāgoties nodokļu ieņēmumu samazinājumam krīzes dēļ. |
|
(246) |
Tādēļ Komisija secina, ka, pamatojoties uz informāciju, kas tai pieejama šā lēmuma pieņemšanas laikā, RAA nenokārtoto aizdevumu bankrota vērtība bija PLN 1 053 196,36. |
|
(247) |
Pārdošanas scenārija gadījumā RAA nenokārtoto aizdevumu vērtība bija augstāka, jo […] piedāvāja RAA samaksāt [> PLN 1 053 196,36]. |
|
(248) |
Komisija secina, ka privāts kreditors, kas būtu RAA situācijā, būtu pieņēmis PLN 17,2 miljonu anulēšanu, jo tas nevarētu pamatoti paredzēt atgūt prasīto lielākā apjomā, ja īstenotos bankrota procedūra. Tādēļ, pamatojoties uz iepriekš aprakstīto, Komisija pieņem, ka RAA rīcība attiecībā uz 2010. gada parāda maiņu pret akcijām pamatkapitālā atbilst privāta ieguldītāja principam un ka parāda maiņa pret akcijām pamatkapitālā neietver valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. |
IX. SECINĀJUMS
|
(249) |
Komisija atzīmē, ka oficiāla izmeklēšana par kapitāla ieguldījumu PLN 113 miljonu apmērā, ko paziņoja, bet pēc tam atsauca Polijas iestādes, vairs nav vajadzīga saskaņā ar Procedūras regulas 8. pantu. |
|
(250) |
Attiecībā uz publisko kreditoru saistību izpildes nepiemērošanu un to sekojošo nokārtošanu Komisija konstatē, ka publiskie kreditori rīkojās saskaņā ar privāta kreditora noteikumu. Tādēļ publisko kreditoru rīcība neietver valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. |
|
(251) |
Komisija secina, ka plānotā daļējā parāda maiņa pret akcijām pamatkapitālā, ko īstenoja Rūpniecības attīstības aģentūra saistībā ar grozīto plānu, nav valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, jo atbilst privāta kreditora noteikumam. Komisija arī uzskata, ka 2007. un 2008. gada aizdevumi PZL Wrocław labā nav valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, jo atbilst privāta ieguldītāja principam. |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Komisija ir izlēmusi slēgt oficiālo izmeklēšanas procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 2. punktu attiecībā uz kapitāla ieguldījumu PLN 113 miljonu apmērā, atzīmējot, ka Polija ir atsaukusi savu paziņojumu un neturpinās šo atbalsta projektu.
2. pants
1. Polijas valsts iestāžu īstenotā daļējā 1998.–2007. gada prasību piemērošanas neīstenošana pret PZL Hydral un šo parādu nokārtošana laikposmā no 2007. līdz 2010. gadam nav valsts atbalsts Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkta izpratnē.
2. Aizdevumi, ko RAA piešķīra PZL Wrocław 2007. gadā (PLN 12,5 miljoni) un 2008. gadā (PLN 4 miljoni) nav valsts atbalsts Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkta izpratnē.
3. Sekojošā šo aizdevumu daļēja norakstīšana attiecībā uz 17,2 miljoniem, ko īstenoja kā parāda maiņu pret akcijām pamatkapitālā, nav valsts atbalsts Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkta izpratnē.
3. pants
Šis lēmums ir adresēts Polijas Republikai.
Briselē, 2010. gada 4. augustā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja vietnieks
Joaquín ALMUNIA
(1) OV C 324, 19.12.2008., 17. lpp.
(2) OV C 158, 18.6.2010., 9. lpp.
(3) Oficiālais Vēstnesis Nr. 145, 1625. punkts ar grozījumiem.
(4) Oficiālais Vēstnesis Nr. 122, 1320. punkts ar grozījumiem.
(5) Oficiālais Vēstnesis Nr. 116, 1090. punkts ar grozījumiem.
(6) Oficiālais Vēstnesis Nr. 192, 1965. punkts ar grozījumiem.
(7) Oficiālais Vēstnesis Nr. 214, 1571. punkts ar grozījumiem.
(*1) Konfidenciāla informācija.
(8) Polijas Oficiālais Vēstnesis 1997/140, 939. punkts ar grozījumiem.
(9) 2010. gada 22. jūnijā USD 1 = PLN 3,3. Tās dienas valūtas kurss ir izmantots visās šajā lēmumā izmantotajās summās, kas konvertētas no USD uz PLN; šīs summas ir sniegtas, lai nodrošinātu pamatu salīdzinājumam ar PLN, un tām ir tikai informatīva nozīme.
(10) Faktiskās summas ir atkarīgas no sasniegtajiem pārdošanas apjomiem.
(11) Saskaņā ar Polijas tiesību aktiem tas, ka zemāku hipotēkas šķiru automātiski nomaina uz augstāku šķiru, ir paredzēts Zemesgrāmatas un hipotēku likuma 12. pantā, Oficiālais Vēstnesis Nr. 19, 147. punkts.
(*2) Šī summa atspoguļo piedziņas izmaksas, ko ir aprēķinājusi Vroclavas Psie Pole nodokļu pārvalde.
(12) Nokavētajiem nodokļu maksājumiem piemēro procentus attiecībā uz visiem publiskajās tiesībās paredzētajiem debitoru parādiem, kas ietilpst nodokļu iestāžu un valsts struktūru kompetencē. Lai gan tādām iestādēm kā Sociālās apdrošināšanas fonds ir pašām savi juridiskie noteikumi, kas paredz tādu iemaksu piedzīšanu, kuras nav veiktas laikā, uz šīm summām piemērojamo procentu aprēķināšanu attiecas juridiskie noteikumi saskaņā ar 1997. gada 29. augusta Nodokļu kodeksu. Tabulā ir parādītas gada procentu likmes, jo tās regulāri mainās. Tas izriet no pienākuma, ko finanšu ministram paredz Nodokļu kodeksa 56. pants, proti, noteikt un publicēt pašreizējās procentu likmes, kuras piemēro nokavētiem nodokļu maksājumiem, saskaņā ar tirgus attīstību un likmēm, ko piemēro Polijas Valsts banka. Detalizēti noteikumi, kas reglamentē nokavētiem nodokļu maksājumiem piemērojamo procentu aprēķināšanu, ir noteikti finanšu ministra 2005. gada 22. augusta noteikumos (Oficiālais Vēstnesis Nr. 165, 1373. punkts) un pirms tam — finanšu ministra 1997., 2001. un 2002. gada noteikumos. Izmaiņas saistībās attiecībā pret publisko tiesību kreditoriem ņem vērā jebkādas parāda summas daļējas atmaksas.
(*3) Tīrā peļņa šeit un lēmumā turpmāk ir noteikta kā peļņa pirms nodokļu nomaksas.
(13) 2003. gada 28. februāra Bankrota un pārstrukturēšanas likums, Oficiālais Vēstnesis Nr. 60, 535. punkts ar grozījumiem.
(14) Reģistrētās ķīlas reglamentē Reģistrēto ķīlu un ķīlu reģistra likums (1996. gada 6. decembra Oficiālais Vēstnesis Nr. 149, 703. punkts ar grozījumiem). Reģistrētai ķīlai ir vajadzīgs rakstisks līgums starp kreditoru un personu, kas ir pilnvarota izmantot ķīlas priekšmetu, kā arī tā ir jāreģistrē ķīlu reģistrā, kādus uztur apgabaltiesas. Attiecīgais īpašums var palikt īpašnieka īpašumā, kurš turpina būt tiesīgs to izmantot, vai trešās personas valdījumā, kam piemēro šīs puses vienošanos.
(15) Parastās ķīlas reglamentē Civilkodekss. Ķīlu nosaka ar līgumu starp īpašnieku un kreditoru, un, izņemot gadījumus, kad likumā ir noteikts citādi, ķīlas priekšmets ir jāpiešķir kreditoram vai trešai personai.
(16) Visas trīs metodes ir ieņēmumu metodes, kurās prognozē vai nu neto peļņu, vai neto skaidras naudas plūsmu, vai arī neto peļņu plus amortizāciju, lai novērtētu nākotnes ieņēmumus. Finanšu uzskaites sistēmā neto peļņa plus amortizācija ir pirmais posms skaidras naudas plūsmas analīzes procesā.
(17) WACC ekonomikas literatūrā definē kā sabiedrības kapitāla kopējās cenas aprēķinu, kurā katra kapitāla kategorija (neatkarīgi no tā, vai tas ir pamatkapitāls vai parāds) tiek proporcionāli svērta. WACC aprēķināšanā ietver visus kapitāla avotus — parastās akcijas, priviliģētās akcijas, obligācijas un citus ilgtermiņa parādus. WACC ir atsevišķu kapitāla daļu vidējā svērtā cena. Tādēļ WACC aprēķināšanu nevar apstrīdēt, jo tā it piemērotās matemātiskās formulas rezultāts.
(18) Polijas iestādes uzskatīja, ka ir pamatoti pieņemt, ka PZL Wrocław vērtība bija vismaz […]. Pamatojoties uz iepriekš minēto, […] % no PZL Wrocław akcijām bija vērtība PLN 20,3 miljonu apmērā.
(19) Patieso tirgus vērtību ekonomikas literatūrā nosaka kā cenu, par ko uzņēmums vai aktīvi nonāktu citas personas īpašumā, darījumam notiekot starp labprātīgu pircēju un labprātīgu pārdevēju, no kuriem neviens nav spiests pirkt vai pārdot un no kuriem abiem ir atbilstīgas zināšanas par visiem būtiskajiem faktiem attiecīgajā laikā.
(20) Koriģētās neto aktīvu vērtības metode ir veids, kā noteikt “pastāvoša koncerna” vērtību, koriģējot visu aktīvu un saistību vērtību atbilstīgi patiesajai tirgus vērtībai. Patieso tirgus vērtību ekonomikas literatūrā nosaka kā cenu, par ko uzņēmums vai aktīvi nonāktu citas personas īpašumā, darījumam notiekot starp labprātīgu pircēju un labprātīgu pārdevēju, no kuriem neviens nav spiests pirkt vai pārdot un no kuriem abiem ir atbilstīgas zināšanas par visiem būtiskajiem faktiem attiecīgajā laikā.
(21) Euro bija šo līgumu nominālvalūta.
(22) It sevišķi ILA Berlīnē, starptautiskajā gaisa parādē Parīzē, Farnborough gaisa parādē AK un aizsardzības nozares gadatirgū (MSPO) Polijā.
(23) […] ir viens no lielākajiem ārpakalpojumu uzņēmumiem Eiropā, kurš nodarbina gandrīz […] darbiniekus un kura aprēķinātā vērtība ir apmēram […] (saskaņā ar 2008. gada 30. septembra piedāvājumā sacīto).
(24) OV C 244, 1.10.2004., 2. lpp.
(25) Lieta C-256/97, DMT, [1999], Recueil, I-3919. lpp., 21. punkts.
(26) Izmaksas, kas rastos, ja dominētu alternatīvs apstākļu vai pieņēmumu kopums (salīdzinājumā ar izmaksām, kas rodas vai tiek radītas pašreizējos apstākļos).
(27) Lieta C-342/96, Spānija pret Komisiju, [1999], Recueil, I-2459. lpp.
(28) Lieta T-152/99 HAMSA pret Komisiju, [2002], Recueil, II-3049. lpp., 170. punkts.
(29) Šo summu izmanto, lai atmaksātu summas, kuras uzņēmums ir parādā Sociālās apdrošināšanas birojam.
(*4) Polijas iestādes arī norādīja, ka uzņēmuma kopējais parāds Vroclavas pilsētas domei bija PLN 32 094 812,25 un Valsts Invalīdu rehabilitācijas fondam — PLN 14 578 542,46. Attiecībā uz šiem diviem kreditoriem izpētē neietvēra atpakaļejošos procentus, kā noteikts 135. punktā.
(30) Tiks piemērota maksa par termiņa pagarināšanu.
(31) 1997. gada 29. augusta Nodokļu kodeksa (Oficiālais Vēstnesis Nr. 2005/8, 60. punkts ar grozījumiem) 112. pantā ir sacīts, ka uzņēmuma vai uzņēmuma atsevišķas daļas pircējs ir ar visiem saviem aktīviem kopā un atsevišķi atbildīgs par nodokļu maksātāja kavētajiem nodokļu maksājumiem pirms iegādes datuma, kas ir saistīti ar uzņēmējdarbību, ja vien pircējs nevarēja zināt par šiem kavētajiem maksājumiem pēc pienācīgas pārbaudes veikšanas. Kodeksa 118. pantā ir sacīts, ka lēmumu par nodokļu saistībām nevar pieņemt attiecībā uz trešo personu, ja ir pagājuši pieci gadi pēc tā kalendārā gada beigām, kurā kavētie nodokļu maksājumi radās.
(32) Tas ietver summu PLN 7,5 miljonu apmērā, kuru uzņēmums ir parādā Sociālās apdrošināšanas birojam, PLN 19,1 miljona apmērā, kuru uzņēmums ir parādā Lejassilēzijas reģiona nodokļu pārvaldei, PLN 24,9 miljonu apmērā, kuru uzņēmums ir parādā Vroclavas pilsētas domei, un PLN 12,9 miljonu apmērā, kuru uzņēmums ir parādā Valsts Invalīdu rehabilitācijas fondam.
(33) OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.
(34) Lieta C-256/97 DM Transports, [1999], Recueil, I—3913. lpp., 30. punkts; lieta T-36/99 Lenzing pret Komisiju, [2004], Krājums, II-3597. lpp., 137. un 139. punkts.
(35) Lieta C-256/97, DM Transports , [1999], Recueil, I-3913. lpp., 30. punkts.
(36) Lieta C-342/96, Spānija pret Komisiju, [1999], Recueil, I-2459. lpp., 46. punkts; lieta C-256/97, DMT, [1999], Recueil, I-3913. lpp., 24. punkts; lieta T-152/99, HAMSA pret Komisiju, [2002], Recueil, II-3049. lpp., 167. punkts; lieta T-198/01, Technische Glaswerke Ilmenau pret Komisiju [2004], Krājums, II-2717. lpp., 99. punkts; lieta T-68/03 Olympic Airways pret Komisiju, [2007], Krājums, II-2911. lpp., 283. punkts.
(37) Lieta C-256/97, DMT, [1999], Recueil, I-3913. lpp., 30. punkts; lieta T-152/99 HAMSA pret Komisiju, [2002], Recueil, II-3049. lpp., 168. punkts; lieta T-46/97 SIC pret Komisiju, [2000], Recueil, II-2125. lpp., 95. punkts; lieta T-68/03, Olympic Airways pret Komisiju, [2007], Krājums, II-2911. lpp., 283. punkts.
(38) SFPS izmantošana ES ir obligāta saskaņā ar Komisijas 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1725/2003, ar ko pieņem noteiktus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (OV L 261, 13.10.2003., 1. lpp.).
(39) Lieta T-16/96 Cityflyer pret Komisiju, [1998], Recueil, II-575. lpp., 52. punkts.
(40) Lieta T-228 un 233/99, Westdeutsche Landesbank pret Komisiju, [2003], Recueil, II-435. lpp., 314. punkts.