“a)

veic fiskālās konsolidācijas pasākumus, kas veido vismaz 3,2 % no IKP (4,3 % no IKP, ja ņem vērā 2010. gadā īstenotos pasākumus) un kas jāiekļauj budžeta projektā 2011. gadam: vispārējās valdības starpposma patēriņu samazina vismaz par EUR 300 miljoniem salīdzinājumā ar 2010. gada līmeni (papildus ietaupījumiem, kas izriet no valsts pārvaldes un pašvaldību reformas, kas minēta šajā punktā); iesaldē pensiju indeksāciju (tādējādi iegūstot vismaz EUR 100 miljonus); ļoti rentabliem uzņēmumiem pagaidu kārtā piemēro ar krīzi saistītu maksājumu (kas 2011., 2012. un 2013. gadā nodrošinātu papildu ikgadējus ienākumus vismaz EUR 600 miljonu apmērā); ievieš uz aprēķina pamata noteiktus nodokļus pašnodarbinātām personām (kas 2011. gadā nodrošinātu vismaz EUR 400 miljonus un vismaz EUR 100 miljonus ieņēmumu 2012. un 2013. gadā); paplašina PVN bāzi, ietverot dažus pakalpojumus, kas pašlaik tajā nav iekļauti, un 30 % preču un pakalpojumu piemērojot nevis pazemināto likmi, bet gan parasto likmi (kas nodrošinātu ieņēmumus EUR 1 miljarda apmērā); pakāpeniski ievieš vides nodokli par CO2 emisijām (kas 2011. gadā nodrošinātu vismaz EUR 300 miljonus); valdība pieņem tiesību aktus, ar ko veic reformas valsts pārvaldē un veic pašvaldību reorganizāciju (tādējādi 2011. gadā izmaksas samazinot vismaz par EUR 500 miljoniem un 2012. un 2013. gadā vēl par EUR 500 miljoniem); samazina iekšzemes finansētos ieguldījumus (vismaz par EUR 500 miljoniem), prioritāti piešķirot ieguldījumu projektiem, ko finansē no ES struktūrfondiem, ievieš iniciatīvas, lai noregulētu zemes izmantošanas noteikumu pārkāpumus (kas laikposmā no 2011. gada līdz 2013. gadam nodrošinātu vismaz EUR 1 500 miljonus, no kuriem vismaz EUR 500 miljonus 2011. gadā); iekasē ieņēmumus no spēļu licencēšanas (vismaz EUR 500 miljonus no licenču pārdošanas un EUR 200 miljonus no ikgadējām nodevām); paplašina nekustamā īpašuma nodokļa aprēķina bāzi, atjauninot aktīvu vērtību (kas nodrošinātu papildu ieņēmumus vismaz EUR 400 miljonu apmērā); palielina nodokļus par natūrā izmaksātām algām, tostarp piemēro nodokli mašīnu nomas maksājumiem (kas nodrošinātu vismaz EUR 150 miljonus); palielina nodokļus par luksusprecēm (vismaz par EUR 100 miljoniem); ievieš īpašu nodokli par neatļautām būvēm (kas nodrošinātu vismaz EUR 800 miljonus gadā); un valsts sektorā aizstāj tikai 20 % no darba ņēmējiem, kuri pensionējas (valdības un pašvaldību iestādēs, valsts uzņēmumos, valsts aģentūrās un citās valsts iestādēs). Pasākumus, kas nodrošina salīdzināmus budžeta ietaupījumus var izskatīt pēc apspriešanās ar Komisiju.”

“f)

uzsāk centrālās pārvaldes un esošo sociālo programmu neatkarīgu pārbaudi;”.

“j)

izveido visaptverošu centrālo reģistru valsts uzņēmumiem;

k)

nosaka darbības plānu ar grafiku konkrētām darbībām, lai izveidotu centrālu publiskā iepirkuma iestādi;

l)

pieņem tiesību aktu, ar ko laikposmam no 2011. gada līdz 2013. gadam nosaka galīgo ierobežojumu EUR 50 miljonu apmērā ikgadējam ieguldījumam, kuru valsts iestādes piešķir dzelzceļa operatoriem sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību ietvaros, un nosaka principu, ka valsts dzelzceļa operatoriem nesniedz nekādu tiešu vai netiešu papildatbalstu;

m)

sagatavo Grieķijas dzelzceļa darbības plānu. Darbības plānā norāda, kā panākt darbību rentabilitāti, tostarp ņemot vērā amortizācijas izmaksu segšanu, sākot no 2011. gada, nerentablu dzelzceļa līniju slēgšanu, tarifu paaugstināšanu, kā arī algu un darbinieku skaita samazināšanu; sniedz jutīguma analīzi par dažādu scenāriju ietekmi uz algu izmaksām saistībā ar koplīgumu un sniedz informāciju par vairākām iespējām attiecībā uz darbiniekiem, kā arī paredz kontrolakciju sabiedrības restrukturizāciju, tostarp zemes un citu aktīvu pārdošanu;”.

“o)

veic nodarbinātības aizsardzības tiesību aktu reformu, lai jaunu darbinieku pārbaudes laiku pagarinātu līdz vienam gadam un veicinātu terminētu darba līgumu un nepilna laika darba plašāku izmantošanu;

p)

veic šķīrējtiesas sistēmas regulējuma grozījumus, lai ikviena no pusēm varētu vērsties šķīrējtiesā, ja tā nepiekrīt mediatora priekšlikumam;

q)

veic šķīrējtiesas procedūras reformu, lai nodrošinātu, ka tā darbojas saskaņā ar pārskatāmiem, objektīviem kritērijiem, paredzot neatkarīgu šķīrējtiesnešu komiteju ar lēmumu pieņemšanas pilnvarām, kura ir brīva no valdības ietekmes.”

“a)

galīgajā variantā pieņem pasākumus, kas minēti 2. punkta a) apakšpunktā;”.

“m)

pieņem tiesību aktu, kas pašvaldībām aizliedz radīt budžeta deficītu vismaz līdz 2014. gadam;

n)

publicē pensiju izdevumu starpposma ilgtermiņa prognozes līdz 2060. gadam, kā izklāstīts 2010. gada jūlija tiesību aktu reformā, attiecībā uz galvenajām pensiju shēmām (IKA, tostarp civildienesta ierēdņu pensiju shēma, OGA un OAEE);

o)

lūdz tehnisko palīdzību starptautiskajiem ekspertiem par veselības aizsardzības sistēmas un slimnīcu pārvaldības efektivitātes un lietderīguma dažādiem aspektiem, lai uzlabotu efektivitāti un samazinātu resursu nelietderīgu izmantošanu;

p)

ievieš maksājumu EUR 3 apmērā parastiem ambulatoriem pakalpojumiem valsts slimnīcās.”

“b)

publicē pensiju izdevumu visaptverošas ilgtermiņa prognozes līdz pat 2060. gadam, kā noteikts 2010. gada jūlija tiesību aktu reformā. Plānos ietver papildshēmas (palīgshēmas), pamatojoties uz visaptverošu datu kopumu, kurus apkopojusi un izstrādājusi valsts statistikas iestāde. Plānus salīdzina un apstiprina Ekonomikas politikas komiteja.”

“b)

veic pasākumus, lai īstenotu pirmā posma secinājumus, kas iegūti neatkarīgā izpētē par centrālās pārvaldes un sociālo programmu darbību;”.

“d)

pieņem tiesību aktu, ar ko pārskata pensiju sistēmas galvenos kritērijus, lai valsts sektora pensiju izdevumus laikposmā no 2010. gada līdz 2060. gadam ierobežotu līdz mazāk nekā 2,5 % no IKP, ja 3. punkta n) apakšpunktā un 4. punkta b) apakšpunktā paredzētās ilgtermiņa prognozes parāda, ka prognozētais valsts pensiju izdevumu pieaugums varētu pārsniegt minēto apjomu;

e)

pārskata valsts pensiju papildshēmu/palīgshēmu darbību ar mērķi stabilizēt šo shēmu izdevumus un garantēt to budžeta neitralitāti;

f)

pārskata grūto un bīstamo profesiju sarakstu, lai tas attiektos uz ne vairāk kā 10 % no darbaspēka; grūto un bīstamo profesiju jauno sarakstu no 2011. gada 1. jūlija piemēro attiecībā uz visiem pašreizējiem un nākamajiem darbiniekiem;

g)

īsteno publiskā iepirkuma sistēmas reformu, kā noteikts rīcības plānā.”

“c)

veic pasākumus, lai īstenotu otrā posma secinājumus, kas iegūti neatkarīgā izpētē par centrālās pārvaldes un sociālo programmu darbību.”

“g)

vēl neapmaksātiem valsts budžeta izdevumiem, precizējot tos, kuru termiņš jau ir nokavēts;”.