KOMISIJAS LĒMUMS

(2010. gada 17. augusts),

ar ko groza Lēmumu 2007/365/EK attiecībā uz uzņēmīgiem augiem un pasākumiem, kas jāveic Rhynchophorus ferrugineus (Olivier) konstatēšanas gadījumos

(izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 5640)

(2010/467/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2000. gada 8. maija Direktīvu 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (1), un jo īpaši tās 16. panta 3. punkta ceturto teikumu,

tā kā:

(1)

Komisijas Lēmumā 2007/365/EK (2) dalībvalstīm noteikts pienākums pieņemt pasākumus, lai aizsargātos pret Rhynchophorus ferrugineus (Olivier) (konkrētā organisma) ievešanu un izplatīšanos. Turklāt dalībvalstīm ik gadu jāveic oficiāli apsekojumi, lai konstatētu konkrēto organismu vai pierādījumus par noteiktu Palmae dzimtas augu inficēšanos ar konkrēto organismu to teritorijā un lai Komisijai un pārējām dalībvalstīm paziņotu šo apsekojumu rezultātus.

(2)

Oficiālie ikgadējie apsekojumi, ko dalībvalstis veica 2009. gadā, liecina, ka konkrētais organisms inficē arī tādu Palmae dzimtas augu sugas, kuri Lēmumā 2007/365/EK nav minēti kā uzņēmīgie augi. Tāpēc augu sugas, kas pieder pie Palmae dzimtas, jāiekļauj Lēmumā 2007/365/EK minēto uzņēmīgo augu sarakstā, lai arī attiecībā uz šīm sugām būtu iespējams piemērot minētajā lēmumā paredzētos pasākumus.

(3)

Pārbaudes braucienos, ko Eiropas Komisija veica jo īpaši 2009. gadā, atklājās, ka Lēmuma 2007/365/EK piemērošana nebija pilnībā apmierinoša attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic konkrētā organisma konstatēšanas gadījumos. Papildus minētajos pārbaudes braucienos konstatētajam Komisija 2010. gada janvārī saņēma papildu informāciju par minētā organisma kontroles metodēm, ierobežošanu un izskaušanu, un to iesniedza ekspertu grupa, ko Komisija saistībā ar šo palīdzības nolūkā bija izveidojusi un kurā darbojās visu to dalībvalstu eksperti, kuras konkrētais organisms bija skāris. Ņemot vērā šo pārbaudes braucienu rezultātus un 2010. gadā saņemto informāciju, ir jāizdara daži grozījumi Lēmumā 2007/365/EK.

(4)

Kā liecina 2009. gadā un 2010. gadā saņemtā informācija, iespējamo konkrētā organisma izplatīšanās risku, importējot uzņēmīgus augus no tādam trešajām valstīm vai no trešo valstu apgabaliem, kuri nav brīvi no konkrētā kaitīgā organisma, nav iespējams pienācīgi mazināt, veicot atbilstošu profilaktisku apstrādi. Ar šādu apstrādi netiek pietiekami novērsta konkrētā organisma izplatīšanās no invazīviem uzņēmīgiem augiem, kuri ir invadēti, bet neuzrāda attiecīgus simptomus. Tāpēc jānodrošina tādu uzņēmīgo augu pilnīga fiziska aizsardzība, kuri kādā Savienības teritorijā importēti no minētajām trešajām valstīm vai šo valstu apgabaliem.

(5)

Gadījumos, kad konkrētais organisms parādās kādā dalībvalstī vai tās daļā, kurā iepriekš nav bijusi zināma šā organisma esība, attiecīgās dalībvalsts pienākums ir nekavējoties piecu dienu laikā par to paziņot Komisijai un pārējām dalībvalstīm. Šajā nolūkā turklāt jānodrošina, lai attiecīgās dalībvalsts atbildīgā valsts iestāde tiktu nekavējoties informēta. Vairumā gadījumu attiecīgajai dalībvalstij papildus jānosaka norobežota zona, jāizstrādā rīcības plāns un tas jāīsteno. Lai veicinātu vienotu pieeju minētā organisma izskaušanai, rīcības plānā jāizklāsta visi pasākumi, to pamatojums, situācijas raksturojums un zinātniskie dati, kā arī minēto pasākumu atlases kritēriji.

(6)

Tomēr dažos gadījumos var būt tā, ka konstatē tikai pie viena sūtījuma piederīga auga invāziju kādā apgabalā, kurā minētais organisms iepriekš nav bijis konstatēts 10 km rādiusā no attiecīgās auga invāzijas vietas, ka invāzija ir saistīta ar sūtījumu, kas nesen ievests minētajā apgabalā, un ka pirms nosūtīšanas šis sūtījums jau ir bijis invadēts ar minēto kaitīgo organismu. Minētajos gadījumos un tikai, ja nav konkrētā kaitīgā organisma izplatīšanās riska, dalībvalstīm jābūt iespējai pieņemt lēmumu neizveidot norobežotās zonas un noteikt valsts pasākumus, kas vērsti tikai uz invazīvā materiāla iznīcināšanu, veicot pastiprinātu apsekošanas programmu un izsekojot attiecīgo augu materiālu.

(7)

Lai Komisiju un dalībvalstis nodrošinātu ar sīku informāciju par konkrētā organisma izplatīšanos un par veiktajiem valsts pasākumiem, kas vērsti uz tā izplatīšanas apturēšanu un izskaušanu, attiecīgo dalībvalstu pienākums ir ik gadu Komisijai iesniegt oficiālos apsekojumus un atjauninātus rīcības plānus, un attiecīgajā gadījumā norobežoto zonu atjauninātu sarakstu, ieskaitot minēto zonu aprakstu un informāciju par to atrašanos.

(8)	Tādēļ Lēmums 2007/365/EK attiecīgi jāgroza.

(9)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2007/365/EK groza šādi.

Regulas 1. panta b) punktu aizstāj ar šādu:

“b)

“uzņēmīgi augi” ir Areca catechu, Arecastrum romanzoffianum (Cham) Becc, Arenga pinnata, Borassus flabellifer, Brahea armata, Butia capitata, Calamus merillii, Caryota maxima, Caryota cumingii, Chamaerops humilis, Cocos nucifera, Corypha gebanga, Corypha elata, Elaeis guineensis, Howea forsteriana, Jubea chilensis, Livistona australis, Livistona decipiens, Metroxylon sagu, Oreodoxa regia, Phoenix canariensis, Phoenix dactylifera, Phoenix theophrasti, Phoenix sylvestris, Sabal umbraculifera, Trachycarpus fortunei un Washingtonia spp. ģints augi, kuru stumbra diametrs pie pamatnes ir lielāks par 5 cm un kuri nav augļi vai sēklas;”.

Regulas 5. pantu aizstāj ar šādu:

“5. pants

Apsekojumi un paziņošana

1. Dalībvalstis ik gadu veic oficiālus apsekojumus, lai attiecīgajā gadījumā konstatētu konkrēto organismu vai pierādījumus par Palmae dzimtas augu inficēšanu ar konkrēto kaitīgo organismu to teritorijā.

Neskarot Direktīvas 2000/29/EK 16. panta 2. punktu, minēto apsekojumu rezultātus ik gadu līdz 28. februārim paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm. Dalībvalstis, kurās konstatēts konkrētais kaitīgais organisms, minētajam paziņojumam pievieno:

a)	saskaņā ar 6. panta 1. punktu pieņemtā rīcības plāna atjauninātu redakciju;

b)	norobežoto zonu atjauninātu sarakstu, kas izveidots saskaņā ar 6. panta 1. punktu, ieskaitot šo zonu atjauninātu aprakstu un informāciju par to atrašanos (arī kartes).

2. Dalībvalstis nodrošina, ka par visiem gadījumiem, kad ir aizdomas par konkrētā organisma parādīšanos vai tā faktisku esību kādā dalībvalsts teritorijas zonā, tās nekavējoties paziņo attiecīgās dalībvalsts atbildīgajai iestādei.

3. Neskarot Direktīvas 2000/29/EK 16. panta 2. punktu, dalībvalstis visos gadījumos piecu dienu laikā un rakstiski paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm par konkrētā organisma faktisku parādīšanos kādā dalībvalsts teritorijas zonā, kurā iepriekš tā esība nav bijusi konstatēta.”

Regulas 6. pantu aizstāj ar šādu:

“6. pants

Izskaušanas pasākumi, norobežotās zonas un rīcības plāni

1. Ja konkrētā organisma esību dalībvalsts teritorijā apstiprina 5. panta 1. punktā minēto apsekojumu rezultāti vai 5. panta 2. punktā minētais paziņojums vai informācija no jebkura cita avota, attiecīgā dalībvalsts nekavējoties:

a)	nosaka norobežotas zonas saskaņā ar II pielikuma 1. punktu;

b)	minētajā norobežotajā zonā saskaņā ar II pielikuma 3. punktu izstrādā un īsteno rīcības plānu, ietverot tajā visus valsts pasākumus saskaņā ar II pielikuma 2. punktu.

2. Ja dalībvalsts nosaka norobežoto zonu un saskaņā ar šā panta 1. punktu izstrādā rīcības plānu, tā saskaņā ar 5. panta 3. punktu viena mēneša laikā no paziņojuma dienas par to paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm. Šajā paziņojumā iekļauj norobežotās zonas aprakstu, karti un minēto rīcības plānu.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punkta b) apakšpunktā minēto rīcības plānu un tehniskos pasākumus īsteno tehniski kvalificēti un pienācīgi pilnvaroti valsts ierēdņi un/vai kvalificēti pārstāvji vai komersanti, vai vismaz tiešā atbildīgo valsts iestāžu pārraudzībā.

4. Dalībvalstis var atkāpties no pienākuma noteikt 1. punkta a) apakšpunktā norobežoto zonu, ja 5. panta 1. punktā minētie apsekojumi, 5. panta 2. punktā minētie paziņojumi vai informācija no jebkura cita avota apstiprina, ka:

a)	noteikta vienīgi tādu augu invāzija 10 km rādiusā no invazīvajiem augiem, kuri pieder pie viena uzņēmīgo augu sūtījuma, un šajā zonā konkrētais organisms iepriekš nav bijis konstatēts;

b)	minētais sūtījums attiecīgajā zonā tika ievests mazāk nekā pirms 5 mēnešiem un tas pirms ievešanas jau ir bijis invazīvs; kā arī,

c)	ņemot vērā atzītus zinātniskos principus, minētā organisma bioloģiju, invāzijas pakāpi, gadalaiku un uzņēmīgo augu izplatības īpatnības attiecīgajā dalībvalstī, konkrētā organisma izplatīšanās risks nav bijis kopš invazīvā sūtījuma ievešanas attiecīgajā zonā.

Šādos gadījumos dalībvalstis saskaņā ar II pielikuma 3. punktu izstrādā rīcības plānu, taču tās var pieņemt lēmumu nenoteikt norobežoto zonu un II pielikuma 3. punktā minētos valsts pasākumus, kas vērsti tikai uz invazīvā materiāla iznīcināšanu, vismaz 10 km rādiusā ap invadēto zonu veicot pastiprinātu apsekošanas programmu un izsekojot attiecīgo augu materiālu.”

4.	Lēmuma 2007/365/EK pielikumus groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2010. gada 17. augustā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

John DALLI

(1) OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp.

(2) OV L 139, 31.5.2007., 24. lpp.

PIELIKUMS

Lēmuma 2007/365/EK pielikumus groza šādi.

I pielikuma 2. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)

ja tie ir ievesti saskaņā ar šā pielikuma 1. punkta c) apakšpunktu, pēc to ievešanas Savienībā ir audzēti audzēšanas vietā dalībvalstī vismaz vienu gadu ilgā periodā pirms to pārvietošanas, kuras laikā:

i)	uzņēmīgie augi bija novietoti vietā, kura bija pilnīgi fiziski aizsargāta pret konkrētā organisma ievešanu vai izplatīšanos; un

ii)	kurā netika konstatētas minētā organisma klātbūtnes pazīmes, veicot valsts pārbaudes vismaz vienu reizi trijos mēnešos.”

Regulas II pielikuma 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Pasākumi norobežotajās zonās

Valsts pasākumi, kas jāveic norobežotajās zonās, kā minēts 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ir šādi:

atbilstoši pasākumi, kuru mērķis ir izskaust konkrēto organismu, tostarp:

i)	iznīcināšana vai attiecīgā gadījumā pilnīga mehāniska invazīvā uzņēmīgā auga sanācija;

ii)	pasākumi, lai novērstu konkrētā organisma jebkādu izplatīšanos iznīcināšanas vai sanācijas laikā, izmantojot ķīmisku apstrādi tiešā tuvumā;

iii)	invadēto uzņēmīgo augu piemērota apstrāde;

iv)	attiecīgā gadījumā veicot invadēto zonu masīvu feronomu slazdošanu;

v)	attiecīgā gadījumā uzņēmīgus augus aizstājot ar neuzņēmīgiem augiem;

vi)	un citi pasākumi, kuri var veicināt konkrētā organisma izskaušanu;

b)	konkrētā organisma intensīvas uzraudzības pasākumi, izmantojot atbilstīgas pārbaudes un metodes, ieskaitot feronomu slazdošanu vismazāk invadētajās zonās;

vajadzības gadījumā īpaši pasākumi, lai aplūkotu visas īpatnības vai sarežģījumus, kas pamatoti varētu būt sagaidāmi, lai novērstu, aizkavētu vai novilcinātu darbību īstenošanu, īpaši tādu, kas saistītas ar pieejamību visiem tādiem uzņēmīgiem augiem un to pienācīgu izskaušanu, kuri ir invadēti vai ir aizdomas par šo augu invāziju neatkarīgi no to atrašanās vietas, esības valsts vai privātā īpašumā vai personas vai iestādes, kuras īpašumā tie ir.

3. Rīcības plānu izstrāde un īstenošana

Rīcības plānā, kas minēts 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā, iekļauj sīku to valsts pasākumu aprakstu, kurus attiecīgā dalībvalsts ir veikusi vai plāno veikt, lai izskaustu konkrēto organismu. Tajā iekļauj katra pasākuma īstenošanas grafiku. Rīcības plānā jāņem vērā Starptautiskais fitosanitāro pasākumu standarts Nr. 9 (*1), un tam jābalstās uz integrētu pieeju saskaņā ar principiem, kas izklāstīti Starptautiskajā fitosanitāro pasākumu standartā Nr. 14 (*2).

Pēdējos trīs gados veikto ikgadējo apsekojumu rezultāti liecina, ka 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajās norobežotajās zonās konkrētā kaitīgā organisma izskaušana viena papildu gada laikā nav iespējama, un rīcības plānā, un to īstenojot, vispirms uzmanība jāpievērš konkrētā kaitīgā organisma izplatīšanās apturēšanai un mazināšanai invadētajā zonā, vienlaikus nosakot, ka tā izskaušana ir ilgtermiņa mērķis

Rīcības plānā jāparedz vismaz 2. punktā minēto pasākumu īstenošana. Attiecībā uz 2. punkta a) apakšpunktu rīcības plānā jāaplūko visi tajā uzskaitītie pasākumi un jāizklāsta īstenojamo pasākumu izvēles iemesli, aprakstot situāciju, zinātniskos datus, kā arī minēto pasākumu atlases kritērijus.

(*1) Kaitēkļu izskaušanas programmu pamatnostādnes – Romas Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas sekretariāta atsauces standarts ISPM Nr. 9."

(*2) Integrētu pasākumu izmantošana sistēmiskajā pieejā kaitīgo organismu riska pārvaldībai – Atsauces standarts FPSS Nr. 14, Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas sekretariāts, Roma.” "

(*1) Kaitēkļu izskaušanas programmu pamatnostādnes – Romas Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas sekretariāta atsauces standarts ISPM Nr. 9.