(1)

2009. gada 27. novembrī Francija Komisijai iesniedza pieprasījumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1060/2009 2. panta 4. punktu attiecībā uz Francijas Bankas izdoto kredītreitingu atbrīvošanu no Regulas (EK) Nr. 1060/2009 piemērošanas.

(2)

Francijas Bankas darbību Francijā reglamentē Monetārais un finanšu kodekss (Code monétaire et financier), kurā grozījumi izdarīti ar 2008. gada 4. augusta Likumu Nr. 2008-776 (2). Monetārā un finanšu kodeksa L.141-6. pants ļauj Francijas Bankai no tirgus dalībniekiem saņemt visu vajadzīgo informāciju, lai izstrādātu bankas galvenās funkcijas. Starp valsti un Francijas Banku noslēgtajā sabiedrisko pakalpojumu līgumā (3) (Contrat de service public entre l’Etat et la Banque de France) (turpmāk “Līgums”), kuru atjauno ik pēc trim gadiem, skaidri minēts, ka Francijas Bankas veiktā kredītreitingu izdošana ir viena no darbībām, kas Francijas Bankai ir jānodrošina.

(3)

Francijas Banka ir izveidojusi savu rīcības kodeksu (4) (turpmāk “Kodekss”), kura pamatā galvenokārt ir Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas (International Organisation of Securities Commissions jeb IOSCO) izdotie Rīcības kodeksa pamatprincipi kredītreitingu aģentūrām.

(4)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1060/2009 2. panta 2. punktu jānovērtē četri elementi, lai atbrīvotu Francijas Bankas noteiktos kredītreitingus no minētās regulas piemērošanas.

(5)

Pirmkārt, par kredītreitingiem nedrīkst maksāt vērtētā juridiskā persona. Kodeksa 1.3. punkts paredz, ka Francijas Banka nesaņem atalgojumu no vērtētajām juridiskajām personām attiecībā uz kredītreitingu, kas ar tām saistīts un par kuru tās ir informētas. Kodeksa 2.2. punktā precizēts, ka kredītreitingu lietotāji (Uzņēmumu banku reģistra (Fichier Bancaire des Entreprises jeb FIBEN) kredītiestāžu klienti) ir tie, kas maksā par pakalpojumu atbilstīgi publicētai likmei.

(6)

Otrkārt, kredītreitingus nedrīkst darīt zināmus sabiedrībai. Kodeksa 1.5. punktā paredzēts, ka kredītreitingus nedrīkst publiskot. Piekļuve ir likumīgi ierobežota dažām to dalībnieku kategorijām, kas uzskaitīti Kodeksā un kas Francijas Bankai ir jāidentificē, pirms tie iegūst piekļuvi kredītreitingam.

(7)

Treškārt, kredītreitingi ir jāizdod, ievērojot principus, standartus un procedūras, kas nodrošina pienācīgu kredītreitingu noteikšanas darbību godīgumu un neatkarību, kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 1060/2009. Monetārā un finanšu kodeksa noteikumi, jo īpaši L.142-9 un L.164-2. pants, nodrošina, ka Francijas Bankā strādājošajiem analītiķiem un aģentiem ir jāievēro darba konfidencialitātes princips un noteikumi par interešu konfliktiem, kas iekļauti Francijas Bankas darba ētikas noteikumos un finanšu ētikas kodeksā, ko apstiprinājis ekonomikas, finanšu un rūpniecības ministrs. Turklāt Francijas Bankas civildienesta noteikumos iekļauti noteikumi, kuru mērķis ir nepieļaut, ka aģenti nokļūst vai ir interešu konflikta situācijās. Francijas Bankai piemērotie iekšējās kontroles mehānismi, ko īsteno neatkarīgs ētikas uzraudzības ierēdnis un viņam pakļautie darbinieki, kuri pārbauda ētikas kodeksa piemērošanu, vai kolēģijas struktūra, kas ir pilnībā iekļauta Francijas Bankas vadības organizācijā, ir efektīvs veids, kā panākt to, ka tiek ievēroti minētie noteikumi par integritāti un neatkarību. Šīs prasības ir iekļautas tiesību aktā, tāpēc neatbilstību gadījumā var piemērot sankcijas. Turklāt kodeksā paredzēti vajadzīgie noteikumi par procedūrām un piemēroti standarti, lai nodrošinātu: i) kredītreitinga procesa integritāti un kvalitāti (tostarp lēmumpieņemšanas procesa formalizācija, lēmumu izsekojamība un kvalitātes kontroles process), ii) attiecīgās pārskatāmības un ziņošanas procedūras (tostarp noteikumi par piekļuvi kredītreitingiem, metožu publiskošana un izmaiņas ar kredītreitingu saistītajās darbībās) un iii) pasākumi interešu konfliktu novēršanai (tostarp uzticamības pārbaudes, kas jāievēro analītiķiem, valsts un reģionālo kredītreitinga komiteju darbība).

(8)

Ceturtkārt, kredītreitingi nedrīkst būt saistīti ar tās dalībvalsts, kuru pārstāv attiecīgā centrālā banka, emitētajiem finanšu instrumentiem. Kodeksa 1.1. punkts paredz, ka Francijas Bankas noteiktie kredītreitingi ir saistīti ar nefinanšu uzņēmumiem. Tie ir saistīti ar uzņēmumiem, kas nodibināti Francijas pamatteritorijā un aizjūras teritorijās, kuras ir Institut d’émission des départements d’outre-mer (IEDOM) pārziņā. Līgumā paredzēts, ka Francijas Bankas noteiktie kredītreitingi ir saistīti ar uzņēmumiem. Tāpēc Francijas Banka neizdod kredītreitingus, kas ir saistīti ar Francijas valsts vai citas dalībvalsts izdoto finanšu instrumentu publisko piedāvājumu.

(9)

Ņemot vērā 2.–8. apsvērumā apskatītos faktorus, var uzskatīt, ka attiecībā uz kredītreitingu izdošanu Francijas Banka ir ievērojusi Regulas (EK) Nr. 1060/2009 2. panta 2. punktā paredzētos nosacījumus.

(10)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 1060/2009 nav jāpiemēro Francijas Bankas noteiktajiem kredītreitingiem.

(11)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Vērtspapīru komitejas atzinumu,