21.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/46

(1)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 1. punktu dalībvalstis izvairās no pārmērīga valsts budžeta deficīta.

(2)

Stabilitātes un izaugsmes pakta mērķis ir sakārtotas valsts finanses kā līdzeklis, lai nostiprinātu nosacījumus stabilām cenām un stiprai, stabilai izaugsmei, kas veicina nodarbinātības kāpumu.

(3)

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. pantu, kā sīkāk izskaidrots Padomes Regulā (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (1) (kas ir Stabilitātes un izaugsmes pakta sastāvdaļa), paredz pieņemt lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu. Regula (EK) Nr. 1467/97 arī paredz noteikumus Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta, kas kļuvis par Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. pantu, īstenošanai. Līgumam pievienotajā Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru ir izklāstīti citi noteikumi par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu. Padomes Regulā (EK) Nr. 479/2009 (2) paredzēti sīki izstrādāti noteikumi un definīcijas par to, kā piemērot minētā protokola noteikumus.

(4)

Ar Stabilitātes un izaugsmes pakta 2005. gada reformu tika meklētas iespējas uzlabot efektivitāti un ekonomisko pamatojumu, kā arī ilgstoši saglabāt valsts finanšu ilgtspējību. Tā mērķis bija jo īpaši nodrošināt, lai ekonomiskais un budžeta stāvoklis būtu pilnībā ņemts vērā visos pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras posmos. Tādējādi Stabilitātes un izaugsmes pakts kalpo par atbalstu valdības politikai, lai ātrāk atkal sasniegtu stabilu budžeta stāvokli, ņemot vērā situāciju ekonomikā.

(5)

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta 5. punktā, kas kļuvis par Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 5. punktu, bija noteikts, ka Komisijai jāadresē Padomei atzinums, ja tā uzskatīja, ka dalībvalstī pastāv vai var rasties pārmērīgs budžeta deficīts. Komisija, ņēmusi vērā savu ziņojumu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta 3. punktu, kas kļuvis par Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 3. punktu, un ņemot vērā Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta 4. punktu, kas kļuvis par Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 4. punktu, secināja, ka Slovēnijā bija pārmērīgs budžeta deficīts. Tāpēc Komisija adresēja Padomei šādu atzinumu par Slovēniju 2009. gada 11. novembrī (3).

(6)

Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 6. punktā noteikts, ka Padomei būtu jāizskata jebkādi apsvērumi, ko, iespējams, vēlētos iesniegt attiecīgā dalībvalsts, un tad, pamatojoties uz vispārēju novērtējumu, jāpieņem lēmums par to, vai pastāv pārmērīgs budžeta deficīts. Slovēnijas gadījumā šā vispārējā novērtējuma rezultātā ir radušies šajā lēmumā izklāstītie secinājumi.

(7)

Saskaņā ar datiem, kurus Slovēnijas iestādes paziņoja 2009. gada oktobrī, patlaban ir plānots, ka valsts kopbudžeta deficīts Slovēnijā 2009. gadā sasniegs 5,9 % no IKP, tādējādi pārsniedzot atsauces vērtību – 3 % no IKP – un atrodoties tālu no tās. Var uzskatīt, ka atsauces vērtība ir pārsniegta izņēmuma kārtā Līgumā un Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētajā nozīmē. Konkrēti, cita starpā, tas ir ekonomikas nopietnas lejupslīdes rezultāts Līguma un Stabilitātes un izaugsmes pakta izpratnē. Saskaņā ar Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozi ir plānots, ka reālais IKP pieaugums, kas laika posmā starp 2007. un 2008. gadu samazinājās uz pusi, 2009. gadā kļūs izteikti negatīvs (– 7,4 %). Kaut arī Slovēnijas budžeta rādītāji bija labi nesenā pagātnē, kad ekonomiskie apstākļi vēl bija labvēlīgi, pateicoties budžeta ieņēmumiem, kas bija lielāki, nekā paredzēts, šobrīd budžeta izpildē ir vērojams izdevumu pārtēriņš. Turklāt plānoto atsauces vērtības pārsniegumu nevar uzskatīt par īslaicīgu, jo saskaņā ar Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozi budžeta deficīts varētu pieaugt no 6,3 % no IKP 2009. gadā līdz aptuveni 7 % no IKP 2011. gadā, pieņemot, ka politika netiks mainīta, bet ir prognozēts, ka reālais IKP sasniegs mēreni pozitīvu izaugsmi. Izdarot šādu pieņēmumu, ir ņemts vērā, ka saskaņā ar valdības plāniem lielākā daļa ar krīzi saistīto ārkārtas un Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānam atbilstīgo pasākumu, kas 2009. gadā veido gandrīz 1¼ % no IKP, 2010. un 2011. gadā tiks pakāpeniski atcelti. Līgumā minētais deficīta kritērijs nav izpildīts.

(8)

Saskaņā ar Slovēnijas iestāžu paziņotajiem datiem 2009. gada oktobrī valsts kopējais parāds joprojām ir ievērojami zem atsauces vērtības – 60 % no IKP –, un plānots, ka 2009. gadā tas būs 34,2 %. Saskaņā ar Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozi, pieņemot, ka politika netiks mainīta, parāda attiecība pret IKP līdz 2011. gadam turpinās pieaugt un sasniegs aptuveni 48 % no IKP.

(9)

Gatavojot Padomes lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 6. punktam, “būtiskos faktorus” saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 2. panta 4. punktu drīkst ņemt vērā tikai tad, ja vienlaikus ir pilnībā izpildīti divi nosacījumi, proti, ka budžeta deficīts joprojām saglabājas tuvu atsauces vērtībai un ka atsauces vērtība tiek pārsniegta tikai uz laiku. Slovēnijas gadījumā abi minētie nosacījumi nav izpildīti. Tāpēc šā lēmuma pieņemšanas gaitā nav ņemti vērā būtiskie faktori,