21.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/42


PADOMES LĒMUMS

(2010. gada 19. janvāris)

par pārmērīga budžeta deficīta situāciju Nīderlandē

(2010/287/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 126. panta 6. punktu saistībā ar 126. panta 13. punktu un 136. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Nīderlandes apsvērumus,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 1. punktu dalībvalstis izvairās no pārmērīga valsts budžeta deficīta.

(2)

Stabilitātes un izaugsmes pakta mērķis ir sakārtotas valsts finanses kā līdzeklis, lai nostiprinātu nosacījumus stabilām cenām un stiprai, stabilai izaugsmei, kas veicina nodarbinātības kāpumu.

(3)

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. pantu, kā sīkāk izskaidrots Padomes Regulā (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (1) (kas ir Stabilitātes un izaugsmes pakta sastāvdaļa), paredz pieņemt lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu. Regula (EK) Nr. 1467/97 arī paredz noteikumus Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta, kas kļuvis par Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. pantu, īstenošanai. Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienotajā Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru ir izklāstīti citi noteikumi par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu. Padomes Regulā (EK) Nr. 479/2009 (2) paredzēti sīki izstrādāti noteikumi un definīcijas par to, kā piemērot minētā protokola noteikumus.

(4)

Ar Stabilitātes un izaugsmes pakta 2005. gada reformu tika meklētas iespējas uzlabot efektivitāti un ekonomisko pamatojumu, kā arī ilgstoši saglabāt valsts finanšu ilgtspējību. Tā mērķis bija jo īpaši nodrošināt, lai ekonomiskais un budžeta stāvoklis būtu pilnībā ņemts vērā visos pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras posmos. Tādējādi Stabilitātes un izaugsmes pakts kalpo par atbalstu valdības politikai, lai ātrāk atkal sasniegtu stabilu budžeta stāvokli, ņemot vērā situāciju ekonomikā.

(5)

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta 5. punktā, kas kļuvis par Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 5. punktu, bija noteikts, ka Komisijai jāadresē Padomei atzinums, ja tā uzskatīja, ka dalībvalstī pastāv vai var rasties pārmērīgs budžeta deficīts. Komisija, ņēmusi vērā savu ziņojumu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta 3. punktu, kas kļuvis par Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 3. punktu, un ņemot vērā Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta 4. punktu, kas kļuvis par Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 4. punktu, secināja, ka Nīderlandē bija pārmērīgs budžeta deficīts. Tāpēc Komisija ir adresējusi Padomei šādu atzinumu par Nīderlandi 2009. gada 11. novembrī (3).

(6)

Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 6. punktā noteikts, ka Padomei būtu jāizskata jebkādi apsvērumi, ko, iespējams, vēlētos iesniegt attiecīgā dalībvalsts, un tad, pamatojoties uz vispārēju novērtējumu, jāpieņem lēmums par to, vai pastāv pārmērīgs budžeta deficīts. Nīderlandes gadījumā šā vispārējā novērtējuma rezultātā ir radušies šajā lēmumā izklāstītie secinājumi.

(7)

Saskaņā ar datiem, kurus Nīderlandes iestādes paziņoja 2009. gada oktobrī, ir plānots, ka valsts kopbudžeta deficīts 2009. gadā Nīderlandē sasniegs 4,8 % no IKP, tādējādi pārsniedzot atsauces vērtību – 3 % no IKP – un atrodoties tālu no tās. Plānoto atsauces vērtības pārsniegumu var uzskatīt par pārsniegumu izņēmuma kārtā Līgumā un Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētajā nozīmē. Tas galvenokārt ir nopietnas ekonomikas lejupslīdes rezultāts Līguma un Stabilitātes un izaugsmes pakta izpratnē. Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozēs tiek lēsts, ka IKP 2009. gadā samazināsies par 4,5 % un 2010. gadā palielināsies tikai par ¼ %. Turklāt, tāpat pamatojoties uz Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozēm, plānoto atsauces vērtības pārsniegumu nevar uzskatīt par īslaicīgu, jo, pamatojoties uz standartpieņēmumu, ka politika netiks mainīta, prognozēts, ka valsts kopbudžeta deficīts palielināsies no 4,7 % no IKP 2009. gadā līdz 6,1 % no IKP 2010. gadā, pirms tas nedaudz samazināsies līdz 5,6 % no IKP 2011. gadā. Līgumā minētais deficīta kritērijs nav izpildīts.

(8)

Saskaņā ar datiem, kurus Nīderlandes iestādes paziņoja 2009. gada oktobrī, valsts kopējais parāds 2009. gadā ir zem atsauces vērtības 60 % no IKP un veido 59,7 % (4) no IKP. Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozēs lēsts, ka valsts kopējais parāds 2009. gadā būs 59,8 % no IKP un ka tas palielināsies līdz aptuveni 66 % no IKP 2010. gadā un 70 % no IKP – 2011. gadā, tādējādi pārsniedzot Līgumā minēto atsauces vērtību 60 %. Šis pieaugums lielākoties izriet no tā, ka gaidāma primārās bilances ievērojama pasliktināšanās.

(9)

Gatavojot Padomes lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 6. punktam, “būtiskos faktorus” saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 2. panta 4. punktu drīkst ņemt vērā tikai tad, ja vienlaikus ir pilnībā izpildīti divi nosacījumi, proti, ka budžeta deficīts joprojām saglabājas tuvu atsauces vērtībai un ka atsauces vērtība tiek pārsniegta tikai uz laiku. Nīderlandes gadījumā šie abi nosacījumi nav izpildīti. Tāpēc šā lēmuma pieņemšanas gaitā nav ņemti vērā būtiskie faktori,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

No vispārējā novērtējuma izriet, ka Nīderlandē ir pārmērīgs budžeta deficīts.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Nīderlandei.

Briselē, 2010. gada 19. janvārī

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

E. SALGADO


(1)  OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp.

(2)  OV L 145, 10.6.2009., 1. lpp.

(3)  Visi ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru saistītie dokumenti, kas attiecas uz Nīderlandi, atrodami šādā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/economy_finance/netstartsearch/pdfsearch/pdf.cfm?mode = _m2

(4)  Šajā rādītājā nav iekļauts valdības nelikvīdu aktīvu atbalsta mehānisms ING vajadzībām, kas veido aptuveni 3½ % no IKP (EUR 21 miljards).