17.4.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 97/17


KOMISIJAS LĒMUMS

(2010. gada 16. aprīlis)

par ārkārtas pasākumiem attiecībā uz saimniecībās audzētiem zivsaimniecības produktiem, kas importēti no Indonēzijas un paredzēti lietošanai pārtikā

(izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 2358)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2010/220/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulu (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (1), un jo īpaši tās 53. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2009. gada novembra pārbaudes apmeklējuma Indonēzijā rezultāti atklāja trūkumus attiecībā uz atlieku kontroles sistēmu akvakultūras dzīvniekiem un saimniecībās audzētiem zivsaimniecības produktiem, kā arī to, ka atbilstošu laboratorijas iekārtu jauda ir nepietiekama, lai noteiktu atliekas un konkrētas farmakoloģiski aktīvās vielas akvakultūras dzīvniekos un saimniecībās audzētos zivsaimniecības produktos saskaņā ar noteikumiem Padomes 1996. gada 29. aprīļa Direktīvā 96/23/EK, ar ko paredz pasākumus, lai kontrolētu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos, un ar ko atceļ Direktīvu 85/358/EEK un Direktīvu 86/469/EEK, kā arī Lēmumu 89/187/EEK un Lēmumu 91/664/EEK (2), un Komisijas 2002. gada 14. augusta Lēmumā 2002/657/EK, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 96/23/EK par analīzes metožu veiktspēju un rezultātu interpretēšanu (3).

(2)

Tāpēc pastāv risks, ka saimniecībās audzēti zivsaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā un importēti no Indonēzijas, satur tādu konkrētu farmakoloģiski aktīvu vielu atliekas, ko lieto slimību apkarošanai vai akvakultūras dzīvnieku ražīguma uzlabošanai un kas var kaitēt cilvēka veselībai. Konkrēti tās var būt šādas vielas: hloramfenikols, nitrofurāni un tetraciklīni. Tādēļ ir jāveic pasākumi šāda riska mazināšanai. Pasākumiem jābūt proporcionāliem, un tie nedrīkst paredzēt plašākus tirdzniecības ierobežojumus, nekā vajadzīgs, lai panāktu augsta līmeņa aizsardzību patērētājiem.

(3)

Ja ievērojamai no Indonēzijas importēto akvakultūras produktu daļai pirms to laišanas tirgū tiktu veiktas obligātas pārbaudes saistībā ar attiecīgajām atliekām, samazinātos risks, ka tirgū tiek laisti sūtījumi, kas satur atliekas, kā arī būtu pieejama precīzāka informācija par Indonēzijas zivsaimniecības produktu faktisko piesārņojumu ar atliekām, un tas atturētu Indonēzijas ražotājus no nepareizas vielu lietošanas.

(4)

Ir jāizstrādā vienotas prasības pārbaudēm, ko veic importētajiem saimniecībās audzētu zivsaimniecības produktu sūtījumiem no Indonēzijas, nosakot konkrētu obligāti kontrolējamo daudzumu, jo produktus var importēt caur vairākām dalībvalstīm.

(5)

Izmantojot ar Regulu (EK) Nr. 178/2002 izveidoto ātrās brīdināšanas sistēmu, dalībvalstīm ir jāziņo Komisijai, ja tās konstatē tādu farmakoloģiski aktīvu vielu klātbūtni, kuru lietošana nav atļauta produktīvajiem dzīvniekiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 470/2009 (4), vai ja tās konstatē farmakoloģiski aktīvo vielu atliekas koncentrācijā, kas pārsniedz maksimāli pieļaujamos atlieku daudzumus, kas noteikti ar Regulu (EK) Nr. 470/2009, un regulāri iesniegt ziņojumus par visām pārbaudēm, lai Komisija iegūtu informāciju, kas tai vajadzīga šā pagaidu pasākuma saglabāšanas vai grozīšanas lietderīguma izvērtēšanai, ņemot vērā sniegto informāciju.

(6)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Šis lēmums attiecas uz saimniecībās audzētu zivsaimniecības produktu sūtījumiem, kas importēti no Indonēzijas un paredzēti lietošanai pārtikā.

2. pants

1.   Dalībvalstis nodrošina paraugu ņemšanu vismaz 20 % sūtījumu, kas minēti 1. pantā un attiecīgās valsts teritorijā esošos robežkontroles punktos tiek deklarēti importam.

2.   Saskaņā ar 1. punktu ņemtajiem paraugiem veic analītiskas pārbaudes, lai noteiktu Regulas (EK) Nr. 470/2009 2. panta a) punktā definēto farmakoloģiski aktīvo vielu atliekas, konkrēti, lai noteiktu hloramfenikolu, kā arī nitrofurānu un tetraciklīnu metabolītus (vismaz tetraciklīnu, oksitetraciklīnu un hlortetraciklīnu).

3. pants

Attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde oficiāli aiztur sūtījumus, no kuriem ir paņemti paraugi saskaņā ar 2. panta 1. punktu, kamēr tiek pabeigtas analītiskās pārbaudes. Šos sūtījumus drīkst laist tirgū vienīgi tad, ja analītisko pārbaužu rezultāti apliecina sūtījumu atbilstību Regulas (EK) Nr. 470/2009 prasībām.

4. pants

1.   Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju par analītisko pārbaužu rezultātiem, ja tajās atklājas šādi fakti:

a)

kādu no farmakoloģiski aktīvajām vielām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 470/2009 14. panta 2. punkta a), b) vai c) apakšpunktā, konstatē koncentrācijā, kas pārsniedz ar minēto regulu noteiktos maksimāli pieļaujamos daudzumus; vai

b)

konstatē farmakoloģiski aktīvas vielas, kas nav klasificētas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 470/2009 14. panta 2. punkta a), b) vai c) apakšpunktu, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar šo regulu vai ar Komisijas 2002. gada 12. augusta Lēmumu 2002/657/EK, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 96/23/EK par analīzes metožu veiktspēju un rezultātu interpretēšanu (5), attiecīgajai vielai ir noteikta atsauces vērtība un atlieku daudzums nav vienāds ar vai lielāks par minēto atsauces vērtību.

Izmantojot ātrās brīdināšanas sistēmu, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 178/2002, šo pārbaužu rezultātus nosūta Komisijai.

2.   Reizi trijos mēnešos dalībvalstis sagatavo ziņojumu, kurā apraksta visus iepriekšējo trīs mēnešu laikā veikto analītisko pārbaužu rezultātus saimniecībās audzētu zivsaimniecības produktu sūtījumiem, kas importēti no Indonēzijas un paredzēti lietošanai pārtikā.

Minētos ziņojumus iesniedz Komisijai mēneša laikā pēc katra ziņošanas perioda beigām (aprīlī, jūlijā, oktobrī un janvārī).

5. pants

Visus izdevumus, kas radušies, piemērojot šo lēmumu, apmaksā nosūtītājs vai sūtījuma saņēmējs, vai to pārstāvis.

6. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2010. gada 16. aprīlī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

John DALLI


(1)  OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.

(2)  OV L 125, 23.5.1996., 10. lpp.

(3)  OV L 221, 17.8.2002., 8. lpp.

(4)  OV L 152, 16.6.2009., 11. lpp.

(5)  OV L 221, 17.8.2002., 8. lpp.