26.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 81/19

(1)

Polija atbilstīgi EK līguma 88. panta 2. punkta noteikumiem 2004. gada 8. oktobra vēstulē, kas reģistrēta tajā pašā dienā, paziņoja par pārstrukturēšanas atbalstu uzņēmumam Stocznia Gdańsk – Grupa Stoczni Gdynia SA (akciju sabiedrība), turpmāk “Gdaņskas kuģu būvētava”. Polija informēja Komisiju par šo pasākumu juridiskās skaidrības labad par to, ka atbalsts piešķirts pirms pievienošanās un tādēļ tas nav jauns atbalsts, ko Komisija varētu pārbaudīt saskaņā ar EK līguma 88. pantu. Gadījumā, ja Komisija atzītu, ka minētie pasākumi ir jauns atbalsts, Polija vēršas pie Komisijas ar lūgumu tos apstiprināt kā pārstrukturēšanas atbalstu. Polija iesniedza Komisijai papildinātu 2004. gada marta “Gdaņskas kuģu būvētavas pārstrukturēšanas plānu”. Lieta tika reģistrēta ar numuru N 438/04.

(2)

Komisija 2004. gada 11. novembra vēstulē lūdza Polijai sniegt papildu informāciju par lietu N 438/04, uz ko Polija atbildēja 2005. gada 17. janvāra vēstulē, kas reģistrēta 2005. gada 21. janvārī.

(3)

Polija jau 2004. gada 29. aprīlī atbilstīgi Pievienošanās līguma IV pielikuma 3. punkta noteikumiem, kas reglamentē starpposma mehānisma procedūru, bija paziņojusi par pārstrukturēšanas atbalstu uzņēmumam Stocznia Gdynia S.A. (Stocznia Gdynia, akciju sabiedrība; turpmāk “Gdiņas kuģu būvētava”), kurš tobrīd bija Gdaņskas kuģu būvētavas mātesuzņēmums. Lieta tika reģistrēta ar numuru PL 34/04. Komisija 2004. gada 19. maija vēstulē aicināja Poliju iesniegt dažus trūkstošos dokumentus. Tie tika iesniegti 2004. gada 16. jūnijā. Komisija 2004. gada 30. jūlija, 2004. gada 8. oktobra, 2004. gada 23. novembra un 2005. gada 4. marta vēstulē pieprasīja papildu informāciju, uz ko Polija attiecīgi atbildēja 2004. gada 3. septembra vēstulē, kas reģistrēta 2004. gada 7. septembrī, 2004. gada 10. novembra vēstulē, kas reģistrēta 2004. gada 15. novembrī, 2005. gada 17. februāra vēstulē, kas reģistrēta 2005. gada 21. februārī, 2005. gada 30. marta vēstulē, kas reģistrēta 2005. gada 1. aprīlī, un 2005. gada 18. aprīļa vēstulē, kas reģistrēta 2005. gada 20. aprīlī.

(4)

Polija 2005. gada 8. februāra vēstulē, kas reģistrēta 2005. gada 9. februārī, piekrita abu lietu (N 438/04 un PL 34/04) apvienošanai, jo tās attiecas uz divām sabiedrībām vienas un tās pašas grupas – Gdiņas kuģu būvētavas grupas (Grupa Stoczni Gdynia) – ietvaros. Informācija, kas vēlāk nosūtīta attiecībā uz lietu PL 34/04, tika atzīta par attiecošos arī uz lietu N 438/04.

(5)

Polija 2005. gada 22. aprīļa vēstulē, kas reģistrēta tajā pašā dienā, piekrita, ka Komisija uzskata 2004. gada 29. aprīļa vēstuli PL 34/04 par paziņojumu saskaņā ar EK līguma 88. panta 2. punktu attiecībā uz visiem pasākumiem, kas atzīti par jaunu atbalstu. Lietai tika piešķirts jauns numurs – N 194/05.

(6)

Komisija 2005. gada 1. jūnijā pieņēma lēmumu sākt oficiālu izmeklēšanu par lietu N 438/04 un N 194/05 pārbaudāmajiem pasākumiem, kas tika publicēts Oficiālajā Vēstnesī  (2), un aicināja Poliju un ieinteresētās personas iesniegt piezīmes.

(7)

Polija, saņēmusi piezīmju iesniegšanas termiņa pagarinājumu (2005. gada 9. augusta vēstule), iesniedza piezīmes 2005. gada 2. septembra vēstulē, kas reģistrēta 2005. gada 5. septembrī.

(8)

Gdiņas kuģu būvētavas grupa iesniedza piezīmes 2005. gada 10. oktobra vēstulē, kas reģistrēta 2005. gada 14. oktobrī. Piezīmes iesniedza arī uzņēmums Ray Car Carriers (2005. gada 7. oktobra vēstulē, kas reģistrēta 2005. gada 10. oktobrī), Dānijas pastāvīgā pārstāvniecība ES (2005. gada 7. oktobra vēstulē, kas reģistrēta 2005. gada 11. oktobrī), Dānijas kuģu būves apvienība Danish Maritime (2005. gada 7. oktobra vēstulē, kas reģistrēta tajā pašā dienā), arodbiedrība Solidarność (2005. gada 7. oktobra vēstulē, kas reģistrēta 2005. gada 10. oktobrī) un Polijas Kuģu būves apvienība (Polski Związek Pracodawców Forum Okrętowe) (2005. gada 10. oktobra vēstulē, kas reģistrēta 2005. gada 11. oktobrī).

(9)

Komisija 2005. gada 26. oktobra un 2005. gada 12. decembra vēstulē pārsūtīja šīs piezīmes Polijai (3). Polija 2006. gada 16. janvāra vēstulē, kas reģistrēta 2006. gada 18. janvārī, atbildēja uz Gdiņas kuģu būvētavas grupas vēstuli. Polija nesniedza piezīmes par citu trešo personu piezīmēm.

(10)

Lai novērtētu Gdaņskas kuģu būvētavas laboto 2004. gada marta pārstrukturēšanas plānu, Komisija vērsās pie neatkarīga konsultanta. Konsultants 2005. gada decembrī nosūtīja Komisijai savu ziņojumu.

(11)

Komisija 2006. gada 13. janvāra vēstulē lūdza Poliju informēt par jaunākajām izmaiņām Gdaņskas kuģu būvētavas un visas Gdiņas kuģu būvētavas grupas pārstrukturēšanas stratēģijā. Polija atbildēja 2006. gada 20. februāra vēstulē, kas reģistrēta 2006. gada 22. februārī, bet 2006. gada 22. februārī notika Komisijas, Polijas iestāžu un Gdiņas kuģu būvētavas grupas pārstāvju sanāksme. Polija paziņoja, ka Gdaņskas kuģu būvētavas 2004. gada pārstrukturēšanas plāns ir novecojis un Polija ir pieņēmusi jaunu Gdaņskas kuģu būvētavas pārstrukturēšanas stratēģiju, kurā paredzēta tās nodalīšana no Gdiņas kuģu būvētavas grupas un privatizācija. Polija paziņoja arī to, ka līdz 2006. gada 30. jūnijam iesniegs Komisijai grozīto pārstrukturēšanas plānu.

(12)

Pēc šīs sanāksmes Komisija 2006. gada 8. martā nosūtīja Polijai vēstuli, uz kuru Polija atbildēja 2006. gada 13. marta vēstulē, kas reģistrēta tajā pašā dienā, paziņojot Gdaņskas kuģu būvētavas privatizācijas grafiku. Polija 2006. gada 29. marta vēstulē, kas reģistrēta 2006. gada 30. martā, sniedza papildu informāciju par privatizācijas procesu. Komisija 2006. gada 30. marta vēstulē lūdza sniegt papildu informāciju, uz ko Polija atbildēja 2006. gada 19. aprīļa vēstulē, kas reģistrēta 2006. gada 20. aprīlī.

(13)

Polija 2006. gada 6. aprīļa vēstulē, kas reģistrēta 2006. gada 10. aprīlī, iesniedza dokumenta “Polijas kuģu būves nozares (jūras kuģu būvētavu) stratēģija 2006.–2010. gadam” pirmo projektu. Komisija 2006. gada 12. aprīļa un 2006. gada 28. aprīļa vēstulēs iesniedza savas piezīmes. Polijas Ministru padome 2006. gada 31. augustā galīgi apstiprināja dokumentu, bet pēc tam 2006. gada 1. septembra vēstulē, kas reģistrēta tajā pašā dienā, nosūtīja to Komisijai.

(14)

Gdiņas kuģu būvētavas grupa 2006. gada 16. maija vēstulē nosūtīja Komisijai 2005. gada 30. septembra“Informatīvo ziņojumu par Gdiņas kuģu būvētavas grupas Gdaņskas kuģu būvētavu”.

(15)

Polija 2006. gada 26. maija vēstulē, kas reģistrēta 2006. gada 30. maijā, sniedza papildu informāciju par notiekošo privatizācijas procesu, tostarp uzņēmumu sarakstu, kuri ir izrādījuši interesi par Gdaņskas kuģu būvētavas iegādi, un uzņēmumu sarakstu, kuri ir iesnieguši sākotnējo pieteikumu. Polija 2006. gada 13. jūlija vēstulē, kas reģistrēta 2006. gada 17. jūlijā, sniedza papildu informāciju par notiekošo privatizācijas procesu, informējot Komisiju, ka divi uzņēmumi ir iesnieguši saistošos Gdaņskas kuģu būvētavas pirkšanas pieteikumus, un pievienojot privatizācijas konsultanta sagatavoto abu pieteikumu salīdzinošo analīzi.

(16)

Gdaņskas kuģu būvētava 2006. gada 9. jūnijā iesniedza Komisijai sākotnējo pārstrukturēšanas plāna grozījumu projektu. Komisijas pārstāvji 2006. gada 14. jūnijā apmeklēja kuģu būvētavu un sniedza sākotnējās piezīmes par grozīto pārstrukturēšanas plānu. Neatkarīgais konsultants 2006. gada jūlija ziņojumā iesniedza Komisijai savas piezīmes. Visbeidzot, Komisija 2006. gada 17. jūlija vēstulē sniedza atzinumus par grozītā pārstrukturēšanas plāna trūkumiem.

(17)

Polija 2006. gada 13. jūlija vēstulē, kas reģistrēta 2006. gada 17. jūlijā, paziņoja papildu apsvērumus par pārstrukturēšanas plāna grozījumiem.

(18)

Par privatizācijas procesu un grozītā pārstrukturēšanas plāna sagatavošanu tika rīkotas vairākas Komisijas un Polijas iestāžu pārstāvju sanāksmes Briselē 2006. gada 31. janvārī, 22. februārī un 10. maijā un Gdaņskas kuģu būvētavā 2006. gada 13. jūnijā.

(19)

Polija atbildēja uz Komisijas 2006. gada 17. jūlija vēstuli 2006. gada 31. augusta vēstulē, kas reģistrēta 2006. gada 1. septembrī.

(20)

Komisijai 2006. gada 4. septembrī tika nosūtīta 2006. gada augusta kuģu būvētavas grozītā pārstrukturēšanas plāna galīgā redakcija, t. i., “Gdaņskas kuģu būvētavas grozītais pārstrukturēšanas plāns”.

(21)

Polija 2006. gada 12. septembra vēstulē, kas reģistrēta 2006. gada 13. septembrī, sniedza papildu informāciju par Gdaņskas kuģu būvētavas pārstrukturēšanas procesu, jo īpaši informējot par Gdaņskas kuģu būvētavas un Gdiņas kuģu būvētavas grupas kapitālu nodalīšanu. Gdaņskas kuģu būvētavas lielāko akciju paketi pārņēma Valsts Rūpniecības attīstības aģentūra un tās meitasuzņēmumi. Papildu informācija tika nosūtīta 2006. gada 26. septembra vēstulē.

(22)

Polija 2006. gada 21. novembra vēstulē, kas reģistrēta 2006. gada 27. novembrī, paziņoja par jaunu papildu atbalstu Gdaņskas kuģu būvētavai.

(23)

Polijas iestādes 2006. gada 7. decembra sanāksmē, piedaloties ekonomikas ministram un Komisijas pārstāvjiem, apņēmās privatizēt kuģu būvētavu, lai palielinātu tās iespēju atgūt dzīvotspēju, un garantēt attiecīgu pašu ieguldījumu pārstrukturēšanas procesā. Polija 2006. gada 27. decembra vēstulē, kas reģistrēta 2007. gada 4. janvārī, atsaucoties uz Polijas Ministru padomes 2006. gada 19. decembra lēmumu apstiprināt dokumentu ar nosaukumu “Informācija par stāvokli kuģu būves nozarē”, apliecināja šo apgalvojumu. Visbeidzot, Polijas iestāžu 2007. gada 5. janvāra vēstulē tika apstiprināta saistību uzņemšanās privatizēt kuģu būvētavu līdz 2008. gada 30. jūnijam. Polija lūdza Komisiju rīkot sarunas par kompensācijas pasākumiem.

(24)

Komisijas pārstāvji kopā ar neatkarīgo konsultantu 2006. gada 19. decembrī apmeklēja būvētavu, lai iegūtu kompensācijas pasākumu novērtēšanai nepieciešamos faktus un datus. Komisijas neatkarīgais konsultants 2007. gada 16. janvārī iesniedza ziņojumu par kuģu būvētavas jaudu.

(25)

Komisija uz 2006. gada 27. decembra vēstuli atbildēja 2007. gada 29. janvāra vēstulē, kurā tostarp aicināja Poliju līdz 2007. gada februāra beigām iesniegt priekšlikumu par kompensācijas pasākumiem attiecībā uz Gdaņskas kuģu būvētavu.

(26)

Polija 2007. gada 28. februāra vēstulē, kas reģistrēta tajā pašā dienā, apņēmās līdz 2007. gada beigām veikt Gdaņskas kuģu būvētavas privatizāciju un iesniedza kompensācijas pasākumu priekšlikumu.

(27)

Šajā sakarībā 2007. gada 15. martā notika Komisijas dienestu, Polijas iestāžu un kuģu būvētavas pārstāvju tehniskā sanāksme, kas galvenokārt bija veltīta kompensācijas pasākumiem, kā arī notiekošajam privatizācijas procesam. Komisija un Polijas iestādes vienojās, ka Komisija sāks tiešas sarunas ar Gdaņskas kuģu būvētavu par tehniskiem jautājumiem, lai apkopotu visus Komisijai nepieciešamos datus Polijas ierosināto kompensācijas pasākumu novērtēšanai.

(28)

Komisija 2007. gada 29. martā Gdaņskas kuģu būvētavai adresētā vēstulē pieprasīja tehnisko informāciju par kuģu būvētavas ražošanas jaudu. Kuģu būvētava 2007. gada 19. aprīļa vēstulē, kas reģistrēta 2007. gada 3. maijā, nosūtīja prasīto informāciju. Tā kā tā bija nepietiekama, Komisija 2007. gada 10. maija vēstulē pieprasīja papildu informāciju, uz kuru kuģu būvētava atbildēja 2007. gada 31. maija vēstulē, kas reģistrēta 2007. gada 7. jūnijā. Komisija 2007. gada 14. jūnija vēstulē vērsās pie Polijas ar prasību sniegt papildu paskaidrojumus un uzsvēra, ka gadījumā, ja netiks sniegta visa prasītā informācija, Komisija var pieņemt lēmumu, pamatojoties uz Padomes 1999. gada 22. marta Regulas (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (4), 10. panta 3. punktu (rīkojums sniegt informāciju). Polija atbildēja uz Komisijas priekšlikumu 2007. gada 22. jūnija vēstulē, kas reģistrēta 2007. gada 26. jūnijā. Tā kā Komisija atzina šo atbildi par nepietiekamu, tā 2007. gada 19. jūnijā pieņēma lēmumu atbilstīgi Regulas Nr. 659/1999 10. panta 3. punktam.

(29)

Komisija 2007. gada 29. maija vēstulē pieprasīja pilnīgu informāciju par jaunākajiem grozījumiem privatizācijas procesā, bet pēc tam atkārtoja šo prasību 2007. gada 6. jūnija vēstulē. Polija uz šo pieprasījumu atbildēja 2007. gada 22. jūnija vēstulē, kas reģistrēta 2007. gada 25. jūnijā, bet pēc tam – saistībā ar 2007. gada 28. jūnija prasību sniegt papildu informāciju – papildināja šo informāciju 2007. gada 11. jūlija vēstulē, kas reģistrēta tajā pašā dienā. Komisija 2007. gada 31. jūlija vēstulē lūdza sniegt papildu informāciju par privatizācijas procesu un plānotajiem kompensācijas pasākumiem.

(30)

Polija 2007. gada 20. augusta vēstulē, kas reģistrēta 2007. gada 21. augustā, nosūtīja informāciju par plānotajiem kompensācijas pasākumiem. Papildu informācija par kompensācijas pasākumiem nosūtīta 2007. gada 30. augusta vēstulē, kas reģistrēta tajā pašā dienā, un 2007. gada 4. septembra vēstulē, kas reģistrēta 2007. gada 10. septembrī. Komisija 2007. gada 3. oktobra vēstulē sniedza atbildi par saņemto informāciju.

(31)

2007. gada jūlijā sākās intensīva sarakste starp Komisiju un Polijas iestādēm par Gdaņskas kuģu būvētavas privatizācijas procesu. Komisija vēstulēs, tostarp 2007. gada 30. jūlija, 2007. gada 13. augusta, 2007. gada 3. oktobra, 2007. gada 30. novembra un 2008. gada 17. janvāra vēstulēs, lūdza sniegt informāciju par privatizācijas procesu. Polijas iestādes attiecīgo informāciju nosūtīja 2007. gada 21. augusta vēstulē, kas reģistrēta 2007. gada 27. augustā, 2007. gada 24. septembra vēstulē, kas reģistrēta 2007. gada 25. septembrī, 2007. gada 23. oktobra vēstulē, kas reģistrēta 2007. gada 24. oktobrī, un 2007. gada 25. oktobra vēstulē, kas reģistrēta 2007. gada 29. oktobrī. Polija 2007. gada 19. decembra vēstulē, kas reģistrēta 2007. gada 20. decembrī, informēja, ka uzņēmums ISD Polska pārņems jaunu kuģu būvētavas akciju paketi un līdz ar to pārņems kontroli pār uzņēmumu. Uzņēmums ISD Polska, jaunais Gdaņskas kuģu būvētavas īpašnieks, pa e-pastu 2008. gada 25. janvārī sniedza papildu informāciju.

(32)

Tajā pašā laikā Komisija 2007. gada 14. jūnija vēstulē lūdza Polijas iestādēm sniegt informāciju par valsts atbalstu, ko Gdaņskas kuģu būvētava saņēmusi pēc oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanas. Polijas iestādes atbildēja 2007. gada 11. jūlija vēstulē, kas reģistrēta tajā pašā dienā. Komisija 2007. gada 13. novembra vēstulē lūdza papildu paskaidrojumus. Polija sniedza paskaidrojumus 2008. gada 9. janvāra vēstulē, kas reģistrēta tajā pašā dienā.

(33)

Sākot ar 2008. gada 24. janvāri, kad notika jaunā Gdaņskas kuģu būvētavas akciju kontrolpaketes turētāja ISD Polska sanāksme ar Komisijas dienestiem, kurā piedalījās Polijas iestādes, sākās tehniskās sarunas par jaunā akciju kontrolpaketes turētāja plāniem attiecībā uz kuģu būvētavas pārstrukturēšanu. Polijas iestādes šajā sakarībā sniedza informāciju 2008. gada 25. janvāra vēstulē, kas reģistrēta 2008. gada 28. janvārī, un 2008. gada 30. janvāra un 2008. gada 4. februāra vēstulēs, kas attiecīgi reģistrētas tajās pašās dienās. Papildu informācija nosūtīta 2008. gada 14. februāra vēstulē, kas reģistrēta 2008. gada 19. februārī, 2008. gada 15. februāra vēstulē un 2008. gada 21. februāra vēstulē, kas reģistrētas 2008. gada 3. martā, 2008. gada 26. februāra vēstulē, kas reģistrēta 2008. gada 12. martā, 2008. gada 10. marta vēstulē, kas reģistrēta tajā pašā dienā, un 2008. gada 10. aprīļa un 11. aprīļa vēstulēs, kas reģistrētas 2008. gada 17. aprīlī. Komisija sniedza atbildi 2008. gada 30. janvāra, 14. februāra, 25. februāra un 28. februāra vēstulēs. 2008. gada 11. februārī un 18. martā notika Polijas iestāžu, ISD Polska un Komisijas dienestu sanāksmes.

(34)

Komisija 2008. gada 22. aprīļa vēstulē atkārtoti lūdza Polijai iesniegt kuģu būvētavas pārstrukturēšanas plāna kopējo projektu. Šajā vēstulē Komisija norāda, ka prasītās informācijas nesniegšanas gadījumā Komisija var pieņemt lēmumu, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 659/1999 10. panta 3. punktu (rīkojums sniegt informāciju). Komisija saistībā ar šo vēstuli saņēma no kuģu būvētavas informāciju 2008. gada 23. aprīļa vēstulē, kas reģistrēta tajā pašā dienā, un 2008. gada 25. aprīļa vēstulē, kas reģistrēta 2008. gada 29. aprīlī. Komisija 2008. gada 30. aprīļa vēstulē atkal pieprasīja sniegt prasīto informāciju. Polijas iestādes sniedza papildu informāciju 2008. gada 12. maija vēstulē, kas reģistrēta 2008. gada 13. maijā, bet ISD Polska sniedza papildu informāciju 2008. gada 9. maija vēstulē, kas reģistrēta tajā pašā dienā, 2008. gada 16. maija vēstulē, kas reģistrēta 2008. gada 26. maijā, un 2008. gada 26. maija vēstulē, kas reģistrēta tajā pašā dienā.

(35)

Tā kā Polija nesniedza visu Komisijas pieprasīto informāciju, Komisija 2005. gada 23. maijā, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 659/1999 10. panta 3. punktu (rīkojums sniegt informāciju), pieņēma lēmumu. Polijas iestādes atbildēja 2008. gada 26. jūnija vēstulē, kas reģistrēta tajā pašā dienā.

(36)

Polija sniedza papildu informāciju 2008. gada 1. jūlija un 2008. gada 2. jūlija vēstulēs, kas reģistrētas 2008. gada 3. jūlijā. Komisija 2008. gada 4. jūlija vēstulē pieprasīja papildu informāciju, kuru Polija sniedza 2008. gada 7. jūlija vēstulē, kas reģistrēta tajā pašā dienā, 2008. gada 8. jūlija vēstulē, kas reģistrēta tajā pašā dienā, un 2008. gada 8. jūlija vēstulē, kas reģistrēta 2008. gada 9. jūlijā. Polija sniedza papildu informāciju 2008. gada 10. jūlija vēstulē, kas reģistrēta tajā pašā dienā, 2008. gada 10. jūlija vēstulē, kas reģistrēta 11. jūlijā, 2008. gada 11. jūlija vēstulē, kas reģistrēta tajā pašā dienā, 2008. gada 16. jūlija vēstulē, kas reģistrēta 2008. gada 17. jūlijā, 2008. gada 17. jūlija vēstulē, kas reģistrēta 2008. gada 18. jūlijā, 2008. gada 18. jūlija vēstulē, kas reģistrēta 2008. gada 25. jūlijā, un 2008. gada 21. jūlija, 28. jūlija, 4. augusta, 13. augusta, 20. augusta, 21. augusta, 25. augusta, 1. septembra, 8. septembra, 9. septembra un 10. septembra vēstulēs, kas attiecīgi reģistrētas iesniegšanas dienā.

(37)

Polija 2008. gada 12. septembrī nosūtīja aktualizētu Gdaņskas kuģu būvētavas un Gdiņas kuģu būvētavas kopējo pārstrukturēšanas plānu. Polija nosūtīja papildu informāciju 2008. gada 16. septembra, 2008. gada 17. septembra, 2008. gada 19. septembra, 2008. gada 23. septembra, 2008. gada 25. septembra, 2008. gada 26. septembra, 2008. gada 1. oktobra, 2008. gada 2. oktobra un 2008. gada 3. oktobra vēstulēs, kas attiecīgi reģistrētas iesniegšanas dienā. Papildu informācija tika nosūtīta 2008. gada 6. oktobra vēstulē, kas reģistrēta 2008. gada 7. oktobrī, un 2008. gada 22. oktobra vēstulē, kas reģistrēta tajā pašā dienā. Polija 2008. gada 3. novembra vēstulē, kas reģistrēta 2008. gada 4. novembrī, paziņoja, ka iesniegs atsevišķu Gdaņskas kuģu būvētavas plānu. Polijas iestādes 4. novembra vēstulē, kas reģistrēta 2008. gada 5. novembrī, iesniedza sākotnējo, nepilnīgo Gdaņskas kuģu būvētavas pārstrukturēšanas plāna variantu.

(38)

Komisija 2008. gada 6. novembrī pieņēma Gdiņas kuģu būvētavai nelabvēlīgu lēmumu (5), kurā konstatēja, ka ISD Polska sagatavotais Gdiņas kuģu būvētavas un Gdaņskas kuģu būvētavas pārstrukturēšanas plāns neatbilst noteikumiem par valsts atbalstu.

(39)

Polija 2008. gada 8. decembrī iesniedza atsevišķu Gdaņskas kuģu būvētavas pārstrukturēšanas plānu. Papildu informācija nosūtīta 2008. gada 11. decembra vēstulē, kas reģistrēta tajā pašā dienā.

(40)

Komisija 2008. gada 23. decembra vēstulē, kas reģistrēta 2008. gada 12. janvārī, un 2009. gada 13. februāra vēstulē, kas reģistrēta tajā pašā dienā, lūdza sniegt papildu informāciju, kuru Polija sniedza 2009. gada 30. janvāra un 2009. gada 20. februāra vēstulēs, kas attiecīgi reģistrētas iesniegšanas dienā.

(41)

Komisija 2009. gada 8. aprīļa vēstulē, kas reģistrēta tajā pašā dienā, lūdza sniegt papildu paskaidrojumus. Polija sniedza papildu informāciju 2009. gada 16. aprīļa un 2009. gada 28. aprīļa vēstulēs, kas attiecīgi reģistrētas to iesniegšanas dienā.

(42)

Polija 2009. gada 8. maijā iesniedza grozīto Gdaņskas kuģu būvētavas pārstrukturēšanas plānu. Iesniegtais plāns tika reģistrēts tajā pašā dienā. Polija sniedza papildu paskaidrojumus 2009. gada 21. maija, 2009. gada 1. jūnija un 2009. gada 5. jūnija vēstulēs, kas attiecīgi reģistrētas to iesniegšanas dienā.

(43)

Atbalsta saņēmējs ir uzņēmums Stocznia Gdańsk S.A. (turpmāk “Gdaņskas kuģu būvētava”). Uzņēmums atrodas Polijas ziemeļos Gdaņskas–Gdiņas–Sopotas reģionā.

(44)

Gdaņskas kuģu būvētavas darbība ietver jūras kuģu būvi un citu ar kuģu būvi saistītu darbību, kā kuģu daļu un tērauda daļu ražošana, kā arī citus papildu pakalpojumus.

(45)

Gdaņskas kuģu būvētava 1996. gadā izziņoja bankrotu, un 1998. gadā tās īpašumus pārņēma Polijas lielākā kuģu būvētava – Gdiņas kuģu būvētava, kas atrodas ap 20 km no Gdaņskas kuģu būvētavas. Kuģu būvētavas nosaukums tika mainīts uz Stocznia Gdańsk – Grupa Stoczni Gdynia. No tā laika Gdiņas kuģu būvētava slēdza līgumus, iepirka materiālus un noteica finansējumu Gdaņskas kuģu būvētavas ražošanas vajadzībām. Neraugoties uz to, ka Gdaņskas kuģu būvētava lielā mērā kļuva atkarīga no mātesuzņēmuma, Polijas iestādes 2006. gadā valdības stratēģijas ietvaros nolēma, ka kuģu būvētavas jāatdala. 2006. gada augustā Gdaņskas kuģu būvētavas akciju kontrolpaketi pārņēma valstij piederošā Rūpniecības attīstības aģentūra (Agencja Rozwoju Przemysli, turpmāk “ARP”) un tās meitasuzņēmums Centrala Zaopatrzenia Hutnictwa, nomainot parādus pret akcijām. Ar šo darījumu Gdaņskas kuģu būvētava tika atdalīta no Gdiņas kuģu būvētavas.

(46)

Lai palielinātu Gdaņskas kuģu būvētavas iespējas atgūt dzīvotspēju, Polijas iestādes 2006. gada decembrī apņēmās to privatizēt, tāpēc 2007. gada 17. septembrī pēc akcionāru 2007. gada 10. augusta ārkārtas kopsapulcē pieņemtā lēmuma sākās pārdošanas procedūra ar parakstīšanos uz jaunas emisijas akcijām no palielinātā Gdaņskas kuģu būvētavas kapitāla. ISD Polska, Ukrainas tērauda ražotāja Donbasa meitasuzņēmums un Gdaņskas kuģu būvētavas akciju mazākuma turētājs, 2007. gada novembrī iesniedza saistošu jaunu akciju iegādes piedāvājumu. Uzņēmums ISD Polska kopš 2008. gada janvāra ir Gdaņskas kuģu būvētavas akciju kontrolpaketes turētājs. Uzņēmumam ISD Polska kopš 2008. gada jūnija pieder 83,6 % akciju, bet pārējo akciju īpašniece ir ARP. Akciju kapitāls ir PLN 405 miljoni.

(47)

Gdaņskas kuģu būvētava īrē trīs stāpeļus ar kopējo ražošanas jaudu ap 160 000 CGT (pēc uzņēmuma datiem). Sabiedrība galvenokārt ražoja konteineru pārvadātājus un maztonnāžas kuģus, kā arī sekcijas, blokus un korpusus savam mātesuzņēmumam Gdiņas kuģu būvētavai un citām sabiedrībām. Pēc privatizācijas 2007.–2008. gadā kuģu būvētava galvenokārt ražo mazāku specializētu kuģu korpusus un daļēji aprīkotus kuģu korpusus. Kuģu būvētava vēl ražo blokus un sekcijas citām kuģu būvētavām un tērauda konstrukcijas dažādām rūpniecības nozarēm un būvuzņēmumiem.

(48)

Kuģu būvētavā 2006. gada beigās strādāja 2 893 darbinieki, no tiem 60 % bija tieši saistīti ar ražošanu. 2008. gadā nodarbinātība samazinājās līdz 2 235 darbiniekiem, tas ir, par 23 % mazāk.

(49)

Gdaņskas kuģu būvētavas pārstrukturēšana sākās jau 1998. gadā pēc tam, kad tās bankrotējušo īpašumu pārņēma Gdiņas kuģu būvētava. Pēc Polijas iestāžu sniegtās informācijas Grupa Stoczni Gdynia, pie kuras līdz 2006. gada augustam piederēja Gdaņskas kuģu būvētava, pirmo reizi par grūtībām ziņoja 2002. gadā. Gdaņskas kuģu būvētava pēc 1996. gada bankrota pirmo reizi guva peļņu 2002. gada pirmajā pusē, bet pēc tam sāka nest ievērojamus zaudējumus. Grupas problēmas, protams, atsaucās arī uz Gdaņskas kuģu būvētavu. Smagās finansiālās situācijas rašanos veicināja ārējie faktori, piemēram, konkurence ar Āzijas uzņēmumiem, Polijas zlota vērtības celšanās attiecībā pret dolāru, finansiālās problēmas sakarā ar Ščecinas kuģu būvētavas Stocznia Szczecin Porta Holding S.A. problēmām un portālceltņa sabrukšana Gdiņas kuģu būvētavā 1999. gada vētras laikā. Citiem faktoriem bija vairāk iekšējs raksturs. Centienu ietvaros, lai piepildītu pasūtījumu portfeli, īpaši pēc ražošanas potenciāla palielināšanās sakarā ar Gdaņskas kuģu būvētavas iegādi 1998. gadā, Gdiņas kuģu būvētavā tika pieņemta virkne vadības lēmumu, kuri, kā izrādījās, bija problemātiski. Gdiņas kuģu būvētava uzņēmās projektēšanas, tehnoloģisko, finanšu un komerciālo risku (jauna produkcija, prototipi, zaudējumus nesoša būvētavai neierastu kuģu – mazo beztaras transportkuģu, ķimikāliju transportkuģu, Ro/Ro kuģu, gāzes tankkuģu, beztaras konteinerkuģu un ģenerālkravas jūras kuģu būve). Arī temps, kādā Gdiņas kuģu būvētava samazināja darbības izmaksas, bija neapmierinošs.

(50)

Grupas finansiālo grūtību dēļ kavējās valsts sektora un komerciālo parādu un algu maksājumi, iestājās materiālu trūkums, palēninājās ražošana, palielinājās izmaksas (darbaspēka patēriņš, soda naudas) un radās līgumu izpildes kavējumi.

(51)

Ir pieejami šādi kuģu būvētavas darbību raksturojoši dati.

1.   tabula

Gdaņskas kuģu būvētavas saimnieciskā darbība

(52)

Lēmumā par oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu Komisija norādīja arī to, ka daži pasākumi, kas norādīti lēmuma II pielikuma A daļā, Gdaņskas kuģu būvētavai piešķirti pirms 2004. gada 1. maija un nebija piemērojami pēc pievienošanās Pievienošanās līguma IV pielikuma 3. punkta nozīmē, tāpēc tos neizskatīs saskaņā ar EK līguma 88. panta 2. punktā noteikto procedūru. Tāpēc šis lēmums neattiecas uz minētajiem pasākumiem. Tomēr tie jāņem vērā, novērtējot pēc pievienošanās piešķirto pasākumu saderību ar kopējo tirgu.

(53)

Komisija norādīja arī uz to, ka vairāki atbalsta pasākumi Gdaņskas kuģu būvētavai ir jauns atbalsts, jo piešķirti pēc Polijas pievienošanās Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā vai arī lēmuma pieņemšanas brīdī vēl nav tikuši piešķirti. Komisija šos pasākumus uzskaitīja šī lēmuma II pielikuma B daļā.

(54)

Komisija argumentēja, ka būtībā nav pieņemts juridiski saistošs lēmums par pasākumiem, kas uzskaitīti lēmuma II pielikuma B daļā un pieņemti pirms Polijas pievienošanās Eiropas Savienībai, taču ir veikti daži sagatavošanas pasākumi, lai pieņemtu šādu juridiski saistošu lēmumu.

(55)

Attiecībā uz valsts parāda pārstrukturēšanu saskaņā ar t. s. “5.a nodaļas procedūru”, pamatojoties uz 2002. gada 30. oktobra likumu “Par valsts atbalstu uzņēmumiem ar speciālu nozīmi darba tirgum” ar grozījumiem (7) (lēmuma II pielikuma B daļas 10.–16. pasākums) Komisija secināja, ka juridiski saistošs atbalsta piešķiršanas lietā būtu ARP – valdības aģentūras, kas ir atbildīga par 5.a nodaļas procedūras administrēšanu – priekšsēdētāja t. s. pārstrukturēšanas lēmums. Taču šajā gadījumā pirms pievienošanās šāds pārstrukturēšanas lēmums netika izdots (8). ARP priekšsēdētāja 2004. gada 30. aprīlī izdotais lēmums, ar ko apstiprināja Gdaņskas kuģu būvētavas 2004. gada marta pārstrukturēšanas plānu, neatbilda procesuālajām un pamata prasībām, kas ļautu to uzskatīt par pārstrukturēšanas lēmumu, līdz ar to tas nebija juridiski saistošs lēmums par atbalsta piešķiršanu.

(56)

Komisija pieņēma Polijas skaidrojumu par to, ka par publisko tiesību parādu uzkrātie procenti tikt automātiski norakstīti kopā ar pamatsummu, jo tā ir tikai papildu summa, par ko nav jāizdod atsevišķs lēmums.

(57)

Komisija neatrada pierādījumus tam, ka par vairākiem pasākumiem, kas lēmuma II pielikuma B daļā minēti kā 17.–22. pasākums, būtu pieņemti juridiski saistoši lēmumi. Šie pasākumi attiecas uz valsts parāda pārstrukturēšanu uz citu tiesību aktu pamata nekā iepriekšminētais 2002. gada 30. oktobra likums. Attiecībā uz garantiju, kas minēta kā lēmuma II pielikuma B daļas 23. pasākums, Komisija būtībā atbildēja uz galveno Polijas minēto argumentu – ka šis pasākums ir iekļauts Gdaņskas kuģu būvētavas 2004. gada marta pārstrukturēšanas plānā, ko apstiprinājusi kuģu būvētavas uzraudzības padome, piedaloties Valsts kases pārstāvjiem.

(58)

Komisija jo īpaši atzina, ka, tā kā akcionāri nav veikuši vajadzīgās darbības, uzraudzības padomei nebija tiesību pieņemt lēmumus, kas finansiāli ietekmē akcionārus. Komisija atzina arī to, ka, pat ja pieņemtu, ka uzraudzības padomei bija tiesības pieņemt šādu lēmumu akcionāru vārdā un akcionāru dēļ, joprojām bija neskaidrs, vai šāds lēmums uzliktu Valsts kasei pozitīvu pienākumu piešķirt valsts atbalstu, jo parasti darbības, ko valsts veic kā tirgus dalībniece, nevar pielīdzināt darbībām, ko valsts veic, lai sasniegtu dažādus valstiskus mērķus.

(59)

Komisija atzīmēja arī to, ka lēmuma II pielikuma B daļas 24. un 25. pasākums (parāda norakstīšana un kapitāla ieguldījums) ir pieteikti kā citas iespējas, pastāvot draudiem, ka Gdiņas kuģu būvētava nespēs realizēt plānoto kapitāla ieguldījumu Gdaņskas kuģu būvētavā, līdz ar to ir acīm redzams, ka tie netika piešķirti pirms pievienošanās un ir jauns plānotais atbalsts.

(60)

Komisija vēl atzīmēja, ka Grupa Stoczni Gdynia ir guvusi labumu no Korporacja Ubezpieczeń Kredytów Eksportowych (KUKE), Polijas eksporta kredītu aģentūras, produkcijai sniegtajām garantijām. Komisija šaubījās par šo garantiju komerciālo raksturu, jo tās tika piešķirtas KUKE nekomerciālās darbības ietvaros (ko garantē Valsts kase). Ievērojot grupas finansiālās grūtības, Komisija izteica šaubas, vai aprēķinātās prēmijas atspoguļo risku, kas saistīts ar garantijas piešķiršanu, un vai KUKE prasītais nodrošinājums ir pietiekams.

(61)

Sakarā ar konstatējumu, ka vairāki Gdaņskas kuģu būvētavas atbalsta pasākumi ir jauns atbalsts, Komisija pauda šaubas par to, vai ir izpildīts jebkurš no nosacījumiem atbalsta kā pārstrukturēšanas atbalsta apstiprināšanai.

(62)

Komisija atzīmē, ka pati Gdaņskas kuģu būvētava nav iesniegusi piezīmes par lēmumu par oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu. Taču tās mātesuzņēmuma iesniegtās piezīmes attiecas gan uz Komisijas kompetenci attiecībā uz lēmuma II pielikuma B daļā nosauktajiem pasākumiem, gan Komisijas šaubām par šī atbalsta saderību ar kopējo tirgu.

(63)

Attiecībā uz valsts parāda pārstrukturēšanu saskaņā ar tā saukto “5.a nodaļas procedūru” Gdiņas kuģu būvētavas grupa to argumentēja ar to, ka atbalsts piešķirts saskaņā ar Rūpniecības attīstības aģentūras priekšsēdētāja lēmumu par pārstrukturēšanu. Taču Gdiņas kuģu būvētavas grupa, tāpat kā Polija Komisijas izmeklēšanas procedūras sākuma posmā, palika pie viedokļa, ka Rūpniecības attīstības aģentūras priekšsēdētāja lēmums par Gdaņskas kuģu būvētavu izdots pirms pievienošanās – 2004. gada 30. aprīlī.

(64)

Gdiņas kuģu būvētavas grupa apgalvoja, ka tieši visu atsevišķo valsts kreditoru piekrišana pārstrukturēšanai saskaņā ar 5.a nodaļas procedūru ir uzskatāma par atbalsta piešķiršanu vēl pirms Polijas pievienošanās Eiropas Savienībai (9).

(65)

Pretēji Polijas apgalvojumiem, kas iesniegti Komisijas izmeklēšanas procedūras sākuma posmā, Gdiņas kuģu būvētavas grupa paziņoja, ka pēc 2003. gada 30. jūnija nav uzkrājušies nekādi procenti par saistību kavējumiem saistībā ar publisko tiesību parādiem, kas tika pārstrukturēti saskaņā ar 5.a nodaļas procedūru.

(66)

Gdiņas kuģu būvētavas grupa sniedza piezīmes arī par citiem lēmuma aspektiem. Tā jo īpaši apgalvoja, ka ražošanas garantijas, ko būvētavai sniedza Eksporta kredītu apdrošināšanas korporācija (KUKE), nav valsts atbalsts. Gdiņas kuģu būvētavas grupa to argumentēja ar to, ka KUKE garantiju sistēma ir pašfinansēšanas sistēma, kurā ilgtermiņā iekasētās prēmijas pārsniedz segtos riskus un faktiski samaksātās summas. Gdiņas kuģu būvētavas grupa aprakstīja nosacījumus, ar kādiem KUKE sniedz šīs garantijas (prēmijas un prasītais nodrošinājums).

(67)

Attiecībā uz prasību ierobežot atbalstu līdz nepieciešamajam minimumam atbalsta saņēmējs apliecināja, ka atbalsta summa ir ierobežota līdz pašam minimumam un ka būtu bijusi pamatota lielāka atbalsta piešķiršana, ja tāds būtu pieejams. Gdiņas kuģu būvētavas grupa arī paziņoja, ka, pat ja Komisija šauri definētu pārstrukturēšanas izmaksas (neiekļaujot kuģu būvētavas darbības izmaksas), šo izmaksu finansēšanas komponents bez valsts atbalsta joprojām būtu apmēram 30 %, tādējādi tas būtu atbilstīgs 1999. gada Pārstrukturēšanas pamatnostādnēm (10).

(68)

Gdiņas kuģu būvētavas grupa minēja arī argumentus, ka valsts atbalsts grupai nerada konkurences izkropļojumus Eiropā, bet Eiropas kuģu būvētavas reāli apdraud konkurenti no Tālajiem Austrumiem. Atbalsta saņēmējs atzina, ka konteineru kuģus būvē arī citās Eiropas kuģu būvētavās, galvenokārt Vācijā, taču apgalvoja, ka Vācijā būvētajiem konteineru kuģiem ir atšķirīga konstrukcija un tehniskās specifikācijas.

(69)

Dānija un Danish Maritime organizācija atbalstīja Komisijas centienus nodrošināt valsts atbalsta piešķiršanu atbilstīgi piemērojamajiem noteikumiem. Tās norādīja, ka pasaulē kuģu būves tirgū pastāvošās spēcīgās konkurences dēļ daļa Dānijas kuģu būvētavu tika slēgtas vai arī tām bez valsts atbalsta draudēja bankrots. Tās apstiprināja arī to, ka Dānijas kuģu būvētavu produkcijas piedāvājumu klāsts ir līdzīgs Polijas kuģu būvētavu piedāvājumam, tāpēc negodīga konkurence varētu negatīvi ietekmēt Dānijas kuģu būvētavas. Dānija arī aicināja Komisiju pieprasīt Gdaņskas kuģu būvētavai samazināt ražošanas jaudu, lai valsts atbalsts netiktu izmantots jau tā pārāk lielās ražošanas jaudas palielināšanai pasaulē.

(70)

Sabiedrība Ray Car Carriers, kura ir vislielākā Gdiņas kuģu būvētavas grupas kliente un tajā pašā laikā Gdaņskas kuģu būvētavas mātesuzņēmuma mazākuma akcionāre, uzsvēra grupas nozīmi savā darbībā sakarā ar spēkā esošajiem līgumiem ar kuģu būvētavu.

(71)

Arodbiedrība Solidarność norādīja uz situācijas pasliktināšanos kuģu būvētavā, apliecinot steidzīgas pārstrukturēšanas nepieciešamību. Arodbiedrība aprakstīja kuģu būvētavā jau uzsāktos atsevišķos pārstrukturēšanas pasākumus un izteica pārliecību, ka kuģu būvētava, pateicoties savā rīcībā esošajām tehnoloģijām un darbiniekiem, pievienosies citām rentablajām Eiropas kuģu būvētavām. Valsts atbalsts ir nepieciešams, lai īstenotu pārstrukturēšanas plānu.

(72)

Polijas kuģu būves apvienība Forum Okrętowe izskaidroja būvētavas grūtību iemeslus un pauda savu atbalstu tās pārstrukturēšanas procesam un valsts atbalsta izmantošanai šim nolūkam.

(73)

Tāpat kā Gdiņas kuģu būvētavas grupas gadījumā Polija izteica piezīmes gan par Komisijas kompetenci, gan atbalsta saderību ar kopējo tirgu.

(74)

Attiecībā uz valsts parāda pārstrukturēšanu saskaņā ar 5.a nodaļas procedūru Polija neizvirzīja nekādus papildu argumentus. Taču, atbildot uz Gdiņas kuģu būvētavas grupas piezīmēm, Polija pauda, ka nepiekrīt tam, kā tā interpretē Polijas tiesību aktus.

(75)

Attiecībā uz lēmuma II pielikuma B daļas pasākumiem Polija neatspēkoja Komisijas secinājumus, kas norādīti lēmumā par oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu.

(76)

Attiecībā uz jaunā atbalsta saderību ar kopējo tirgu Polija apgalvoja, ka 2004. gada marta pārstrukturēšanas plāns ir stabils ekonomiskais pamats kuģu būvētavas pārstrukturēšanas procesam. Polija atzina, ka pārstrukturēšanas process ir noticis ar ierobežotiem finanšu līdzekļiem, taču, neraugoties uz to, ir radījis kuģu būvētavas finansiālā stāvokļa uzlabošanos. Polijas iestādes sniedza arī īsu 2004. gada marta pārstrukturēšanas plānā iekļauto pārstrukturēšanas pasākumu aprakstu, lai pierādītu, ka pārstrukturēšana nebija tikai finansiāla. Polija aizstāvēja 2004. gada marta pārstrukturēšanas plānā ierosinātos un Gdiņas kuģu būvētavas grupā ieviestos kompensācijas pasākumus. Attiecībā uz prasību ierobežot atbalstu līdz nepieciešamajam minimumam Polija apgalvoja, ka atbalsts netika izmatots citiem nolūkiem, kā tikai pārstrukturēšanai, un ka atbalsta intensitāte procentos no kopējām pārstrukturēšanas izmaksām, tai skaitā darbības izmaksām, bija 31 %. Polija izteica argumentu, ka plānotais kapitāla ieguldījums Gdaņskas kuģu būvētavā caur Gdiņas kuģu būvētavu, līgumcenu pārskatīšana un kuģu būvētavā uzkrātā peļņa un pozitīvā naudas plūsma nākotnē uzskatāma par “pašu ieguldījumu”.

(77)

Polijas iestādes pievienoja sīku aprakstu, kā darbojas KUKE garantiju sistēma, un argumentēja, ka šīs garantijas ir piešķirtas tirgus apstākļos un tāpēc nav valsts atbalsts.

(78)

Turpmāk īsumā ir aplūkota Komisijas veiktā izmeklēšana un tās laikā notikušie notikumi.

(79)

Atbildot uz Komisijas lēmumu par oficiālās uzmeklēšanas procedūras uzsākšanu Polijas iestādes 2005. gada rudenī iesniedza divu veidu skaidrojumus: pirmkārt, apšaubot Komisijas kompetenci rīkoties sakarā ar pasākumiem, kas tās lēmumā atzīti par jaunu atbalstu; otrkārt, pierādot, ka, pat ja šie pasākumi ir jauns atbalsts, tie ir saderīgi ar kopējo tirgu kā pārstrukturēšanas atbalsts. Gdiņas kuģu būvētavas grupas reakcija uz Komisijas lēmumu bija līdzīga. Abas ir aprakstītas iepriekš.

(80)

Pamatojot savu viedokli par atbalsta saderību, Polija atsaucās uz Gdaņskas kuģu būvētavas 2004. gada pārstrukturēšanas plānu, kas nosūtīts Komisijai 2004. gada oktobrī, par kuru Komisija bija uzsākusi oficiālo izmeklēšanas procedūru šaubu dēļ par tā ticamību un pamatotību. Tomēr Komisija rūpīgi izskatīja 2004. gada pārstrukturēšanas plānu, pieaicinot neatkarīgu konsultantu. Komisija rezultātā secināja, ka 2004. gada pārstrukturēšanas plāns neatbilst nevienam no attiecīgajās pamatnostādnēs paredzētajiem pārstrukturēšanas atbalsta apstiprināšanas nosacījumiem. Komisija sanāksmes laikā 2006. gada 22. februārī izskaidroja Polijas iestādēm savas nozīmīgākās bažas. Tā vērsa uzmanību arī uz galvenajiem 2004. gada pārstrukturēšanas plāna trūkumiem – mazajiem ieguldījumiem, zemu plānoto produktivitāti, lielajām ražošanas izmaksām, bet jo īpaši pieskaitāmajām izmaksām, un nepietiekamai kuģu būvētavas pašu kapitāla bāzes nostiprināšanai. Kuģu būvētavai sniegtais atbalsts bija jāuzskata par darbības atbalstu, kas paredzēts parādu pārstrukturēšanai un kuģu būvētavas darbības turpināšanai.

(81)

Komisija 2005. gada decembrī no publiski pieejamiem avotiem (11) uzzināja, ka ir izveidota Korporacja Polskie Stocznie (turpmāk “KPS”) – valstij piederoša kapitāla grupa, kuras mērķis ir apvienot trīs lielākās Polijas kuģu būvētavas – Gdiņas, Gdaņskas un Ščecinas (turpmāk “konsolidācijas plāns”). KPS galvenais uzdevums bija nodrošināt finansējumu šo kuģu būvētavu darbībai. Polija nevienā procedūras posmā – ne pirms, ne pēc lēmuma pieņemšanas par oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu – neinformēja Komisiju par konsolidācijas plānu.

(82)

Vienlaikus Komisija presē uzzināja, ka notiek sarunas par Gdiņas kuģu būvētavas un Gdaņskas kuģu būvētavas pārdošanu stratēģiskiem ieguldītājiem un par šo divu uzņēmumu, kuri līdz šim bija darbojušies vienā uzņēmumu grupā, nodalīšanu. Komisija 2006. gada 13. janvāra vēstulē lūdza Polijas valdībai sīki izstāstīt, kāda īsti ir tās stratēģija attiecībā uz Gdiņas kuģu būvētavas grupu.

(83)

Polija 2006. gada 20. februāra vēstulē paskaidroja, ka pirms tam tiešām bija domāts par konsolidācijas plānu, taču tas ir atcelts un drīzumā tiks pieņemta jauna Polijas kuģu būves nozares pārstrukturēšanas stratēģija.

(84)

Polijas iestādes 2006. gada 22. februāra sanāksmes laikā un 2006. gada 13. marta vēstulē informēja Komisiju, ka Gdaņskas kuģu būvētavas 2004. gada pārstrukturēšanas plāns ir novecojis un ir jāgroza. Polijas iestādes apņēmās iesniegt grozīto pārstrukturēšanas plānu līdz 2006. gada jūnijam. Tās iepazīstināja arī ar Polijas kuģu būves nozares jaunās pārstrukturēšanas stratēģijas galvenajām iezīmēm. Pirmkārt, Gdaņskas kuģu būvētavu bija paredzēts pēc iespējas drīzāk nodalīt no Gdiņas kuģu būvētavu grupas. Otrkārt, valdība paredzēja atļaut ieguldīt Gdaņskas kuģu būvētavā privātu kapitālu ar ilgtermiņa mērķi pilnībā privatizēt kuģu būvētavu.

(85)

Komisija saņēma pirmo 2006. gada pārstrukturēšanas plāna projektu 2006. gada 9. jūnijā. Pēc kuģu būvētavas apmeklējuma un neatkarīga konsultanta atzinuma saņemšanas Komisija uzņēmuma apmeklējuma laikā 2006. gada 14. jūnijā, bet pēc tam 2006. gada 17. jūlija vēstulē pauda nopietnas bažas par šo projektu, norādot, ka pārstrukturēšanas plāns nešķiet realizējams un ka ir maz ticams, ka tas ļaus kuģu būvētavai ilgtermiņā atjaunot dzīvotspēju bez pārmērīga konkurences izkropļojuma. Komisija atzīmēja, ka rodas iespaids, ka pārstrukturēšanas stratēģija nebalstās uz pamatīgas atsevišķu kuģu būvētavas darbības veidu rentabilitātes analīzes pagātnē, bet vairāk paredz ievērojamu ar kuģu būvi saistītas darbības paplašināšanos, bez tam nav reālu izredžu pārstrukturēt finanses par līdzekļiem, kuros nebūtu ietverts valsts atbalsts, un plāns ir nepārprotami nesavienojams ar prasību ieviest kompensācijas pasākumus, jo tas paredz darbības paplašināšanu. Norādot būvētavas pastāvīgo atkarību no KUKE, kas ir valsts aģentūra, kuģu finansēšanas garantijām, Komisija brīdināja kuģu būvētavu un Polijas iestādes, ka šīs garantijas ir valsts atbalsts.

(86)

Neraugoties uz šiem brīdinājumiem, 2006. gada pārstrukturēšanas plāns, ko Polija iesniedza 2006. gada septembrī ar divu mēnešu kavējumu, būtiski neatšķīrās no pirmā projekta.

(87)

Pa šo laiku 2006. gada augustā Gdaņskas kuģu būvētavas akciju kontrolpaketi pārņēma ARP (Rūpniecības attīstības aģentūra) un tās meitasuzņēmums Centrala Zaopatrzenia Hutnictwa, mainot akciju kreditēšanu (Gdiņas kuģu būvētavas akcijas Gdaņskas kuģu būvētavā kalpoja par garantiju Gdiņas kuģu būvētavai piešķirtajam ARP aizdevumam, kura daļa bija jāatmaksā 2006. gada jūnijā). Ar šo darījumu Gdaņskas kuģu būvētava tika nodalīta no Gdiņas kuģu būvētavas grupas.

(88)

Komisija sanāksmes laikā 2006. gada 7. decembrī, bet pēc tam 2007. gada 29. janvāra vēstulē norādīja Polijas iestādēm, ka pēc sākotnējās izmeklēšanas ir konstatēts, ka Gdaņskas kuģu būvētavas 2006. gada pārstrukturēšanas plāns neatbilst nevienam pārstrukturēšanas atbalsta apstiprināšanas nosacījumam saskaņā ar spēkā esošajām pamatnostādnēm.

(89)

Polijas iestādes šīs sanāksmes laikā paziņoja, ka ir ieplānojušas privatizēt Gdaņskas kuģu būvētavu. Polija norādīja, ka privatizācijas procesu ir plānots pabeigt līdz 2008. gada jūnijam. Polija 2007. gada 28. februāra vēstulē apņēmās privatizēt Gdaņskas kuģu būvētavu līdz 2007. gada beigām. Gaidot, kamēr tiks sagatavoti privatizācijas dokumenti, Polija lūdza Komisiju izdot paziņojumu par Gdaņskas kuģu būvētavai vajadzīgajiem kompensācijas pasākumiem, lai varētu sniegt potenciālajiem ieguldītājiem pareizu informāciju.

(90)

Turpmākajos mēnešos Gdaņskas kuģu būvētavas valde veica sarunas ar dažādiem potenciālajiem ieguldītājiem, lai atrastu kuģu būvētavai stratēģisko ieguldītāju, kurš nopirktu sabiedrības jaunās emisijas akcijas, līdz ar to nodrošinot finansiālo atbalstu pārstrukturēšanas procesam, un pārņemtu kontroli pār uzņēmumu.

(91)

Vienlaikus pēc vienošanās ar Polijas iestādēm, kas noslēgta 2006. gada decembrī, Komisija sāka intensīvas pārrunas ar Polijas iestādēm un Gdaņskas kuģu būvētavu, lai noteiktu vajadzīgos kompensācijas līdzekļus. Polija 2007. gada 28. februāra vēstulē apņēmās pēc spēkā esošo pasūtījumu izpildes, t. i., no 2010. gada janvāra, slēgt vienu no Gdaņskas kuģu būvētavas stāpeļiem.

(92)

Lai pārbaudītu, vai šo priekšlikumu var uzskatīt par īstu kompensācijas pasākumu, Komisija lūdza Gdaņskas kuģu būvētavu sniegt informāciju par vairākiem jautājumiem. Tā kā sniegtā informācija bija nepilnīga un neparādīja, ka Polijas piedāvātie kompensācijas pasākumi kuģu būvētavai ir pietiekami, Komisija 2007. gada 19. jūlijā pieņēma lēmumu, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 659/1999 10. panta 3. punktu (rīkojums sniegt informāciju), uzdodot Polijai sniegt nepieciešamo informāciju, lai atrisinātu jautājumu par kompensācijas pasākumiem Gdaņskas kuģu būvētavā.

(93)

Polijas iestādes 2007. gada 20. augusta vēstulē atbildēja, apgalvojot, ka nav iespējams slēgt vairāk par vienu stāpeli, jo tas liegtu kuģu būvētavai iespēju atgūt ilgtermiņa dzīvotspēju. Taču pētījumi, kas iesniegti, lai atbalstītu šo viedokli, bija balstīti uz pieņēmumu, ka pēc stāpeļa slēgšanas netiks īstenoti nekādi – ne pārstrukturēšanas, ne pielāgošanās – pasākumi. No Polijas nostājas izrietēja, ka kuģu būvētavas nākamais īpašnieks varētu apsvērt iespēju iegādāties jaunu objektu kuģu nolaišanai ūdenī, jo līdz šim kuģu būvētavā izmantotie stāpeļi tika īrēti no trešām personām. Tāpēc Komisija 2007. gada 3. oktobra vēstulē atzīmēja, ka jautājums par vajadzīgajiem kompensācijas pasākumiem paliek neatrisināts un Polijai attiecīgi jāinformē potenciālie ieguldītāji, kurus interesē Gdaņskas kuģu būvētavas pirkšana, ka uzņēmums ir saņēmis valsts atbalstu pēc Polijas pievienošanās Eiropas Savienībai un pastāv nepieciešamība sagatavot reālu pārstrukturēšanas plānu, kas balstās uz faktisko kompensācijas pasākumu pieņemšanu. Polijas iestādes tāpat izteica viedokli, ka kompensācijas pasākumu darbības joma un īstenošanas veids būtu jānosaka ar kuģu būvētavas jauno īpašnieku.

(94)

Polijas iestādes 2007. gada septembrī saskaņā ar akcionāru 2007. gada 10. augusta ārkārtas kopsapulces pieņemto lēmumu uzsāka pirmsizsoles procedūru attiecībā uz parakstīšanos uz Gdaņskas kuģu būvētavas atkārtoti palielinātā akciju kapitāla akcijām. Uzņēmums ISD Polska, Ukrainas tēraudražotāja Donbasa meitasuzņēmums un Gdaņskas kuģu būvētavas mazākuma akcionārs, iesniedza saistošo piedāvājumu nopirkt jaunas akcijas 2007. gada novembrī. Jaunās emisijas akcijas attiecīgajā tiesā tika reģistrētas 2008. gada janvārī. ISD Polska iegādājās no Gdiņas kuģu būvētavas vēl vairumu esošo Gdaņskas kuģu būvētavas, Rūpniecības attīstības aģentūras un tās meitasuzņēmuma Cenzin akciju. ISD Polska no 2008. gada janvāra piederēja 79 % no Gdaņskas kuģu būvētavas akcijām. Sabiedrības ISD Polska mātesuzņēmums 2008. gada aprīlī dibināja jaunu subjektu – ISD Stocznia. Pēc tam Gdaņskas kuģu būvētavas akcijas tika pārvestas no ISD Polska uz ISD Stocznia, un šī sabiedrība kļuva par oficiālo Gdaņskas kuģu būvētavas īpašnieci.

(95)

2008. gada 24. janvārī notika pirmā Polijas iestāžu, Komisijas dienestu un jaunā Gdaņskas kuģu būvētavas akciju kontrolpaketes turētāja – ISD Polska sanāksme. Sekoja intensīvas sarunas par tehniskiem jautājumiem saistībā ar jaunā akciju kontrolpaketes turētāja plāniem attiecībā uz kuģu būvētavas pārstrukturēšanu. 2008. gada 11. februārī un 18. martā notika Polijas iestāžu, ISD Polska pārstāvju un Komisijas dienestu papildu sanāksmes.

(96)

Komisija aicināja Poliju sniegt informāciju, un Polija atbildē nosūtīja vairākus dokumentus, kuri vispārīgi parādīja ISD Polska alternatīvo stratēģiju attiecībā uz Komisijas vadīto izmeklēšanas procedūru valsts atbalsta lietā.

(97)

Pirmkārt, Komisija saņēma dokumentu, kurā bija izklāstīti daži ISD Polska kuģu būvētavas pārstrukturēšanas stratēģijas elementi, kas paredz, ka valsts atbalsts (pēc ISD Polska aplēsēm, EUR 20 miljonu) tiks atmaksāts. Tas bija arī ISD Polska pieņemtā lēmuma par kuģu būvētavas iegādi pamatā. Pēc tam ISD Polska2008. gada 18. marta sanāksmē informēja, ka šis variants vairs nav spēkā, jo atmaksājamais valsts atbalsts izrādījies lielāks, nekā sabiedrība sākumā domāja.

(98)

Otrkārt, Komisija saņēma darbības plāna projektu, kas lika pamatu pārstrukturēšanai atbilstoši pamatnostādnēm par valsts atbalstu. Šis scenārijs paredzēja darbības diversifikāciju trīs jomās – ar kuģu būvi kā pamatdarbību, vēja rotoru ražošanu vēja spēkstacijām un tērauda konstrukciju ražošanu. Attiecībā uz kuģu būvētavas ražošanas jaudām plāns paredzēja līdz 2012. gadam veikt darbību trīs esošajos stāpeļos, kurus 2013. gadā aizstātu ar jaunu peldošo doku. Darbības plāna projekts paredzēja ieguldījumu EUR 183 miljonu apmērā.

(99)

Treškārt, Komisija saņēma no ISD Polska īsu analīzi, kurai vajadzēja rādīt, ka tūlītēja divu stāpeļu slēgšana un ražošanas ierobežošana no 2013. gada neļautu kuģu būvētavai atgūt dzīvotspēju.

(100)

Nevienu no iepriekšminētajiem Polijas iestāžu pēc privatizācijas iesniegtajiem dokumentiem nevar uzskatīt par kompleksu, vienotu pārstrukturēšanas plānu atbilstoši pamatnostādnēm par valsts atbalstu.

(101)

Komisija 2008. gada 22. aprīļa vēstulē atkārtoti vērsās pie Polijas ar aicinājumu iesniegt kuģu būvētavas pārstrukturēšanas kompleksā plāna projektu. Tā kā saņemtā informācija tika atzīta par nepietiekamu, Komisija 2008. gada 23. maijā pieņēma lēmumu (12), saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 10. panta 3. punktu pieprasot Polijai sniegt visus dokumentus, informāciju un datus, kas nepieciešami izvērtēšanai, vai un kad Gdaņskas kuģu būvētava atgūs dzīvotspēju, vai nepieciešamie kompensācijas pasākumi tiks īstenoti, vai valsts atbalsts tiks ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam un kāds būs pašu ieguldījums bez valsts atbalsta atbilstoši pamatnostādņu prasībām, un līdz ar to novērtējumam, vai Gdaņskas kuģu būvētavas pārstrukturēšanas pasākumi ir saderīgi ar kopējo tirgu. Prasītā informācija bija jāiesniedz līdz 2008. gada 26. jūnijam.

(102)

Sanāksmes laikā, kas notika 2008. gada 10. jūnijā, noskaidrojās, ka Polijas iestādes ir iesaistītas intensīvās sarunās ar ISD Polska un Gdaņskas kuģu būvētavu par potenciālo Gdiņas kuģu būvētavas iegādi un abu kuģu būvētavu apvienošanu. Polija ierosināja jaunus kompensācijas pasākumus, kas tiktu īstenoti apvienotajā kuģu būvētavā, un norādīja, ka jaunais ieguldītājs kā nosacījumu dalībai Gdiņas kuģu būvētavas privatizācijā ir pieprasījis papildu valsts atbalstu. Polija informēja Komisiju arī par to, ka ISD Polska gatavo kopēju abu kuģu būvētavu pārstrukturēšanas plānu, kuru paredzēts iesniegt Komisijai līdz 2008. gada 26. jūnijam saskaņā ar iepriekšminēto pieprasījumu sniegt informāciju.

(103)

Pēc Polijas iestāžu lūguma Komisija sanāksmes laikā, kas notika 2008. gada 10. jūnijā, un pēc tam nākamās sanāksmes laikā 2008. gada 13. jūnijā informēja Poliju un ISD Polska, ka, ja sabiedrība ISD Polska iegādātos Gdiņas kuģu būvētavu, lai to ekspluatētu kopā ar Gdaņskas kuģu būvētavu, būtu jāizpilda zināmi pamatnosacījumi. Šie pamatnosacījumi bija šādi: sabiedrībai ISD Polska līdz 2008. gada 26. jūnijam būtu jāiesniedz abu kuģu būvētavu kopējs pārstrukturēšanas plāns, sabiedrībai ISD Polska būtu jānodrošina būtisks pārstrukturēšanas izmaksu finansējums un jānosaka iedarbīgi kompensācijas pasākumi saskaņā ar attiecīgajām pamatnostādnēm. Komisija secināja, ka ISD Polska piedāvātais ieguldījums pārstrukturēšanas izmaksu segšanai ir nepietiekams, ņemot vērā valsts atbalsta apjomu, ko abas kuģu būvētavas bija saņēmušas iepriekš, un papildu atbalstu, kam ISD Polska pieteicās saistībā ar privatizāciju.

(104)

Komisija 2008. gada 26. jūnijā saņēma 2008. gada jūnija pārstrukturēšanas plāna projektu, ko bija sagatavojusi sabiedrība ISD Polska, kura nosaukums bija “Jaunās Gdaņskas–Gdiņas kuģu būvētavas pārstrukturēšanas plāns”, kurā bija izklāstīta Gdaņskas kuģu būvētavas un Gdiņas kuģu būvētavas kopīgā pārstrukturēšanas stratēģija (turpmāk “(sabiedrības ISD) kopīgais pārstrukturēšanas plāns”).

(105)

Polija 2008. gada 12. septembrī iesniedza sabiedrības ISD Polska sagatavoto galīgo “Jaunās Gdaņskas–Gdiņas kuģu būvētavas pārstrukturēšanas plānu” (turpmāk “12. septembra kopīgais pārstrukturēšanas plāns”), kas būtībā ir 2008. gada 26. jūnija kopīgā pārstrukturēšanas plāna aktualizēts variants.

(106)

Komisija 2008. gada 6. novembrī izbeidza izmeklēšanas procedūru attiecībā uz Gdiņas kuģu būvētavas pārstrukturēšanas pasākumiem, konstatējot, ka kuģu būvētavai paredzētie pasākumi nav saderīgi ar kopējo tirgu, un deva rīkojumu nosūtīt to atpakaļ (13). Šī lēmuma ietvaros Komisija noraidīja 12. septembra kopīgo pārstrukturēšanas plānu, jo nav pierādīts, ka šī plāna rezultātā notiktu divu kuģu būvētavu, kas veic darbību vienas grupas ietvaros, ilgtermiņa dzīvotspējas atgūšana un ka atbalsts būtu ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam, kā arī, ka tiktu garantēts atbalsts, kas ierobežo atbalsta rezultātā radušos konkurences izkropļojumus.

(107)

Komisija 2008. gada novembrī saņēma ISD Polska sagatavotā atsevišķā Gdaņskas kuģu būvētavas pārstrukturēšanas plāna projektu. Pēc intensīvas sarakstes starp Komisijas dienestiem, Polijas iestādēm un uzņēmumu ISD Polska Komisija 2009. gada 8. maijā saņēma galīgo Gdaņskas kuģu būvētavas pārstrukturēšanas plānu ar nosaukumu “Gdaņskas kuģu būvētavas pārstrukturēšanas plāns. Plāna 2008. gada 5. decembra variants ar grozījumiem”, kas datēts 2009. gada 7. maijā (turpmāk “2009. gada pārstrukturēšanas plāns”).

(108)

2009. gada pārstrukturēšanas plānā ir atsauce uz neveiksmīgo 2006. gada pārstrukturēšanas plānu, kuram bija jāatjauno kuģu būvētavas dzīvotspēja, un norādīti kuģu būvētavas pašreizējo finansiālo grūtību cēloņi. Plānā ir uzsvērta 2006. gada neveiksmīgā kuģu būvētavas privatizācija un neveiksmīgie centieni palielināt kuģu būvētavas kapitālu līdz līmenim, kas ļautu veikt pārstrukturēšanu. Plānā tāpat ir norādīti makroekonomiskie faktori kā zlota vērtības palielināšanās pret ASV dolāru, tērauda cenu kāpums, kā arī ārējie faktori, pie kādiem pieskaitīta kvalificētu kadru aizplūšana no kuģu būvētavas, augsts darba kavējumu līmenis, slikta darba organizācija un zems darba ražīgums.

(109)

Plāns paredz, ka kuģu būvētava diversificēs savu darbību. Plāns balstīts uz pieņēmumu, ka kuģu būvētava gadā pārstrādās ap [… virs 100] (14) tūkstošiem tonnu tērauda – [… apmēram 15 %] kuģu būves vajadzībām, [… apmēram 40 %] tonnu vēja spēkstaciju torņu izgatavošanai un [… apmēram 45 %] tonnu tērauda konstrukciju izgatavošanai.

(110)

Attiecībā uz pašu kuģu būvi uzņēmums ISD Polska centīsies darboties daļēji aprīkotu specializētu piekrastes tipa kuģu un seismisko pētījumu kuģu korpusu sektorā.

(111)

Tirgus analīze balstīta uz salīdzinājumu ar citu Eiropas kuģu būvētavu produkcijas klāstu un Gdaņskas kuģu būvētavas pieredzi. Plāns paredz, ka kuģu būvētava koncentrēsies uz daļēji aprīkotu specializētu piekrastes tipa kuģu un seismisko pētījumu kuģu korpusu ražošanu kā apakšuzņēmējs citām kuģu būvētavām. 2009. gada pārstrukturēšanas plānā aprakstīta Gdaņskas kuģu būvētavas iepriekšējā pieredze piekrastes tipa kuģu korpusu būves jomā un paskaidrots, ka kuģu būvētavas pasūtījumu žurnālā ir šāda tipa kuģu būves pasūtījumi.

(112)

Plānotais produkcijas klāsts paredz ražot līdz […] korpusiem/kuģiem gadā. Kuģu būvētava plāno slēgt ilgtermiņa sadarbības līgumus ar kuģu būvētavām, kas specializējušās piekrastes tipa kuģu sektorā un veselu kuģu daļu būvēšanā šīm kuģu būvētavām.

(113)

Attiecībā uz ražošanu ārpus kuģu būves sabiedrība ISD Polska gatavojas uzsākt vēja spēkstaciju torņu un tērauda konstrukciju ražošanu. Plāns paredz 2012. gadā uzsākt vēja spēkstaciju torņu ražošanu, sākot no […] gab., līmenī, kas pēc tam, sākot no 2015. gada, pieaugs līdz […] gab. (pie paredzamā augstuma 80 m).

(114)

Plānā paredzēta dažāda veida tērauda konstrukciju ražošana (piemēram, izlices, gatavi elementi, glabāšanas konstrukcijas, tērauda konstrukcijas celtniecībai), kuras apjoms pieaugtu no [… virs 10 000] tonnām 2008. gadā līdz [… virs 50 000] tonnām, sākot ar 2013. gadu. (15)

(115)

Pārstrukturēšanas plānā aprakstītas uzņēmuma ISD Polska (vai citu Donbas grupas uzņēmumu) zināšanas un pieredze tērauda konstrukciju jomā. Daļu ražošanas plānots pārcelt no Huta Częstochowa uz Gdaņskas kuģu būvētavu. Plānā ir apkopoti neatkarīga konsultanta veikto tirgus pētījumu rezultāti, kas sagatavoti, gatavojoties tērauda konstrukciju sektora attīstīšanai Gdaņskas kuģu būvētavā, pēc tam, kad sabiedrība ISD Polska 2007. gada sākumā pārņēma daļu no tās akcijām. Minētajā pētījumā paredzēts pieaugums Eiropas tērauda konstrukciju sektorā, jo īpaši Polijā (piemēram, saistībā ar infrastruktūras attīstību ar struktūrfondu palīdzību). Plānā parādīts, ka Gdaņskas kuģu būvētavai, ievērojot gaidāmo pieaugumu tērauda konstrukciju tirgū, labo atrašanās vietu pie jūras, kas ļauj izmantot lētāku transportu, un ņemot vērā ISD Polska grupas pieredzi, ir potenciāls darbības attīstībā tērauda konstrukciju jomā.

(116)

Uzņēmums ISD Polska tiešām tūlīt pēc uzņēmuma pārņemšanas uzsāka Gdaņskas kuģu būvētavā tērauda konstrukciju ražošanu. 2008. gadā kuģu būvētava pārdeva ap [… virs 10] tūkstošiem tonnu tērauda konstrukciju – galvenokārt vēja spēkstaciju torņus.

(117)

2009. gada pārstrukturēšanas plānā ir dažādas tērauda konstrukciju ražošanas apjomu prognozes, kā redzams turpmāk 2. tabulā.

2.   tabula

Plānotie tērauda konstrukciju ražošanas apjomi tonnās (2009. gada pārstrukturēšanas plāns)

(118)

2009. gada pārstrukturēšanas plānā ir norādīts, ka kuģu būvētavas ražošanas līdzekļi ir ievērojami nolietojušies un atrodas tādā līmenī, kādā Eiropas kuģu būvētavas atradās 90. gadu sākumā. Plānoto ieguldījumu summa kuģu būvei ir EUR [… zem 100] miljoni, bet pārējai darbībai – PLN [… ap 200] miljoni (PLN […] miljoni vēja spēkstaciju torņu ražošanai un PLN […] miljoni tērauda konstrukciju ražošanai).

(119)

Ieguldījumi kuģu būvē tiks īstenoti laika posmā no 2009. līdz 2011. gadam. Svarīgākie ieguldījumi (16) ir ieguldījumi jaunā infrastruktūrā, kas ļauj nolaist ūdenī kuģus, plākšņu griešanas un apstrādes iekārtās un ventilācijā. Šiem ieguldījumiem kopā ar organizatoriskajām izmaiņām būtu jāpanāk ražības palielināšanās no 45 cilvēkstundām uz KBT līdz mērķa līmenim – 27 cilvēkstundām uz KBT. (17)

(120)

Galvenās organizatoriskās vajadzības attiecas uz šādām jomām: pārdošana (līgumi), materiālu un pakalpojumu iegāde, projektēšanas spējas, ražošana, cilvēkresursi un informācijas tehnoloģijas.

(121)

2009. gada pārstrukturēšanas plānā paredzēts izveidot plānošanas centru, kura uzdevums ir efektīva ražošanas plānošana visos kuģu būvētavas organizatoriskajos līmeņos. Centra izveidošanai jānovērš nepilnības plānošanas procesā, grafiku izveidē, budžeta plānošanā un ražošanas procesa pārbaudē.

(122)

Attiecībā uz līgumu slēgšanu sabiedrība ISD Polska plāno ieviest indeksācijas noteikumus, lai aizsargātu kuģu būvētavu no materiālu cenu un atalgojuma palielināšanās, pārnesot risku uz kuģa īpašnieku. Kuģu būvētava gatavojas arī samazināt sodus par kavējumiem konstruēšanā. Kuģu būvētavai jāievieš arī jauns standarta līgums. Pārstrukturēšanas plānam pievienoti izraksti no dažiem noslēgtajiem līgumiem par kuģu būvi, lai pierādītu, ka kuģu būvētava spēj vienoties par indeksācijas noteikumiem, nodrošinoties pret tērauda cenu svārstībām.

(123)

Lai nodrošinātos pret valūtas kursa svārstību risku, kuģu būvētava plāno ieviest vajadzīgo infrastruktūru pēc tam, kas tiks identificētas izmaksas un ieņēmumi, kas rada ar valūtu saistīto risku, un definēti pieļaujamie pakļautības līmeņi šim riskam. Pārstrukturēšanas plānā paredzētās riska pārvaldības sistēmas pamatā ir četri galvenie elementi – riska ievērošana, izstrādājot kuģu būvētavas stratēģiju (riska pielaides definēšana, riska kontrole), organizatoriskās struktūras pielāgošana, izmantojot informācijas tehnoloģijas, un dažādu riska mazināšanas metožu izmantošana (riska dabīgā ierobežošana, indeksācijas noteikumi līgumos, finanšu produktu iegāde, piemēram, valūtas iespēju līgumi un nākotnes pirkuma līgumi). Pārstrukturēšanas plānā ir sīkāk aprakstīta ierosinātā valūtas riska ierobežošanas politika. Plānā ir norādīti trīs riska ierobežošanas instrumenti, kas jāizmanto kuģu būvētavai (riska dabīgā ierobežošana, valūtas termiņlīgumi un valūtas iespēju līgumi); tajā ir skaitliski noteikta pasūtījumu reģistra pakļautība valūtas riskiem līdz 2012. gadam un uz šāda pamata aplēstas šo riska ierobežošanas instrumentu izmaksas. Saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu sabiedrība ISD Polska vērsās pie vairākām bankām, kuras, lai sagatavotu riska ierobežošanas piedāvājumus, lūdza, lai sabiedrība iesniedz piemērotu riska ierobežošanas stratēģiju. Saskaņā ar plānu šāda stratēģija būtu jāizstrādā pirmajos sešos pārstrukturēšanas mēnešos.

(124)

Ražošanas jomā mērķis ir risināt neefektīvas loģistikas problēmu, kas saistīta ar lieliem attālumiem starp gatavo elementu ražošanas teritorijām un kuģu montāžas vietu. Plāns paredz ēku izvietojuma maiņu kuģu būvētavā un kuģu ražošanas tehnoloģijas pārskatīšanu. Lai saīsinātu kuģu ražošanas ciklu, kuģu būvētava garantē optimizētu materiālu piegādi un pareizu ražošanas procesa norisi, kura ietvaros potenciālās darbaspēka rezerves, kas rodas kuģu būves cikliskā rakstura dēļ, tiks izmantotas elastīgākajā tērauda konstrukciju ražošanā.

(125)

Attiecībā uz sagādi un materiālu pārraudzīšanu galvenais mērķis ir samazināt izmaksas. Pie pārstrukturēšanas pasākumiem pieder, piemēram, vienas kopējas materiālu datu bāzes pārraudzīšana, iegāde saskaņā ar ražošanas plānu, koplīgumu un elektronisko izsoļu ieviešana taupības nolūkos, krājumu pārraudzīšana, materiālu iegāde, pamatojoties uz vismaz trim piedāvājumiem, sadarbība sagādē ar Huta Częstochowa u.c.

(126)

Informācijas tehnoloģiju jomā kuģu būvētava plāno nodarbināt un apmācīt kvalificētus darbiniekus, izvērst esošo informācijas tehnoloģiju izmantošanu un tās modernizēt, kā arī ieviest vienotu ar visām vai gandrīz visām kuģu būvētavas organizatoriskajām vienībām integrētu informatīvo sistēmu.

(127)

Nodarbinātības jomā mērķis ir cīnīties ar lielās personāla mainības problēmu un darba kavējumiem. Sabiedrība ISD Polska plāno sadarboties ar vietējo personāla atlases aģentūru. Iekšēji plāns paredz izvērst karjeras veidošanas sistēmas, ieviest motivējošu atalgojuma sistēmu (virsstundu kontrole, darbinieku novērtēšana, prombūtnes gadījumu pārbaude un atalgojuma sistēma par padarīto darbu, tā veikšanu laikā un izpildes kvalitāti), kā arī veidot uzņēmuma identitāti. Plānā ir atzīmēta nepieciešamība samazināt nodarbināto skaitu.

(128)

2008. gada beigās sabiedrībā bija nodarbinātas 2 235 personas. Tas nozīmē nodarbināto skaita samazināšanu par 658 personām salīdzinājumā ar 2006. gada beigās nodarbinātajiem 2 893 darbiniekiem.

(129)

Plānā paredzēta nodarbinātības samazināšana līdz 2011. gada beigām par […] darbiniekiem pašā ražošanā un par […] darbiniekiem administratīvajā personālā un citu štata darbinieku vidū. No otras puses, uzņēmums plāno pakāpeniski palielināt nodarbinātību jomā, kas nav tieši saistīta ar kuģu būvi, par apmēram […] darbiniekiem (2013. gadā) vēja spēkstaciju torņu ražošanā un par […] darbiniekiem (2013. gadā) tērauda konstrukciju ražošanā. Rezultātā uzņēmumā nodarbināto skaits samazinātos par […] darbiniekiem. Galīgais kuģu būvē nodarbināto personu skaits pēc plāniem ir [… zem 1 500] personas.

(130)

Grozītajā plānā ir arī nodarbinātības pārstrukturēšanas un nodarbinātības rezultātu izmaksu aprēķini.

(131)

Turklāt projektā ietvertā darbības jomā plānā ir paredzēta projektēšanas biroja darba sistēmas racionalizācija un tā labāka sasaiste ar ražošanas procesu. Plānā ir paredzēta papildu instrumentu un sistēmu iepirkšana projektēšanas biroja vajadzībām, bet attiecībā uz kuģu būvi plānā ir paredzēta standartizētu projektu īstenošana, kas radītu izmaksu samazināšanos sakarā ar jaunu projektu izstrādāšanu.

(132)

Plānā ir ietverts arī īss, vispārīgs šo organizatorisko pārstrukturēšanas pasākumu vēlamās iedarbības apraksts, un, izsakot to skaitliski, tiek apgalvots, ka šo pasākumu pielietošanas rezultātā iegūtais ražīguma uzlabojums būs apmēram 12 cilvēkstundas uz KBT. (18)

(133)

Attiecībā uz finanšu pārstrukturēšanu plānā ir paredzēts jauns valsts atbalsts kapitāla papildināšanas veidā PLN 46,7 miljonu apmērā un aizdevuma veidā PLN 103,3 miljonu apmērā. Jaunā atbalsta apmēra summa būtu PLN 150 miljoni (nominālvērtībā).

(134)

2009. gada pārstrukturēšanas plānā Gdaņskas kuģu būvētavas pagātnē veiktās pārstrukturēšanas izmaksas (līdz 2004. gada 1. maijam) tiek lēstas PLN 405 miljonu apmērā. Plānotā ieguldījumu summa ir PLN [… ap 300] miljoniem. Plānā ir paredzēta pieaugušo ar publiskajām tiesībām saistīto parādsaistību apmaksa PLN 95,3 miljonu apmērā un pieaugušo civiltiesisko parādsaistību apmaksa PLN […] miljonu apmērā. Tiek lēsts, ka nodarbinātības pārstrukturēšanas izmaksas sasniegs PLN […] miljonus. Vēl tiek paredzēts, ka kuģu būvētavas bilances atveseļošanai (iepriekšējo zaudējumu segšana, atbilstošas mainības un kapitāla nodrošināšana) būs nepieciešami PLN […] miljoni. Pārstrukturēšanas kopējās izmaksas būtu PLN [… virs 1 000] miljoniem.

(135)

Plānā ir paredzēts, ka summa PLN [… ap 500] miljonu apmērā tiks finansēta no rezervēm, kuru izcelsme nav atbalsts, t. i., no pašu ieguldījuma. Šī summa ietver PLN 305 miljonus kapitāla papildināšanas veidā no uzņēmuma ISD Polska (jau reģistrēta un izmaksāta), PLN […] miljonus no nevajadzīgu īpašuma vienību pārdošanas un iznomāšanas un PLN […] miljonus no ieguldījuma aizdevuma, kas jāiegūst tirgū, lai finansētu ieguldījumus darbībā, kas nav saistīta ar kuģu būvi.

(136)

Attiecībā uz ieņēmumiem no nevajadzīgu īpašuma vienību pārdošanas un iznomāšanas kuģu būvētava plāno pārdot savas daļas uzņēmumā Kuźnia Gdańsk ([…] % daļu). Kuģu būvētava ir uzsākusi sarunas ar potenciālajiem pircējiem un saņēmusi piedāvājumus par šīm daļām, kuri parādīti pārstrukturēšanas plānā. Šis piedāvājums attiecās uz summu PLN […] miljonu apmērā. Turklāt kuģu būvētava plāno iznomāt īpašuma vienības kaimiņu sabiedrībām, ar kurām sadarbojas, un lēstie ienākumi (balstoties uz spēkā esošajiem nomas līgumiem) ir PLN […] miljoni par vienību nomu 2009.–2012. gadā un PLN […] miljoni par ražošanas telpas nomu 2009.–2012. gadā.

(137)

Attiecībā uz ieguldījuma aizdevumu PLN […] miljonu apmērā vēja spēkstaciju torņu ražošanas attīstībai darbību vēja spēkstaciju torņu ražošanas jomā veiks īpaša sabiedrība.

(138)

Lai pierādītu, ka vēja spēkstaciju torņu ražošana piesaistīs kapitālu no ārpuses, Polijas iestādes iesniedza divu banku paziņojumu, kas datēts 2009. gada 1. jūnijā, kuras nosacīti apņemas finansēt šo ISD Stocznia projektu. Pēc iepazīšanās ar vēja spēkstaciju torņu ražošanas biznesa plānu un finanšu prognozēm bankas paziņo, ka uzskata finanšu pamatu, uz kuru balstīts biznesa plāns, par atbilstošu tirgū pastāvošajiem apstākļiem, ka projektam, kas saistīts ar vēja spēkstaciju torņu ražošanu, ir liels potenciāls un ka tās uzskata šo projektu par reālu un peļņu nesošu.

(139)

Banku apņemšanās nodrošināt finansējumu vēja spēkstaciju torņu ražošanas projektam ir atkarīga no šādu noteikumu izpildes: a) labvēlīgs Komisijas lēmums par Gdaņskas kuģu būvētavas pārstrukturēšanas 2009. gada plānu, b) uzņēmums ISD Stocznia iegūst visas administratīvās atļaujas, kas nepieciešamas vēja spēkstaciju torņu ražošanas projekta realizēšanai, c) nodrošinājums hipotēku veidā noteiktā teritorijā Gdaņskas kuģu būvētavas ietvaros un d) labvēlīgs lēmums projekta finansēšanas jautājumā no bankas aizdevumu komitejas un bankas valdes puses. Viena no bankām paziņo gatavību nodrošināt finansējumu līdz PLN […] miljonu apmēram, bet otra – līdz PLN […] miljonu apmēram, jeb kopīgi PLN […] miljonu apmērā. Turklāt Polijas iestādes ir iesniegušas līgumu starp šīm divām bankām un ISD Stocznia, kurā bankas paziņo, ka ir gatavas sniegt banku konsorcija aizdevumu vai divus paralēlus aizdevumus projekta finansēšanai. Bankas ir apliecinājušas, ka finansējums tiks piešķirts saskaņā ar saistošajiem tirgus noteikumiem un bez jebkādām valsts garantijām.

(140)

Plānā ietvertās finanšu prognozes balstītas uz šādiem pieņēmumiem, kuru pamatā galvenokārt ir ārējo ekspertu aplēses.

(141)

Pieņēmumi, uz kuriem balstītas 2009. gada pārstrukturēšanas plānā ietvertās finanšu prognozes, parādīti 3. tabulā.

3.   tabula

Pieņēmumi, uz kuriem balstītas 2009. gada pārstrukturēšanas plānā ietvertās finanšu prognozes

(142)

Pieņēmumi attiecībā uz patēriņa cenu izmaiņām, kā arī WIBOR 3M indeksa gada līmeņa izmaiņām balstīti uz Global Insight2009. gada 6. februāra prognozi. (19) Valūtas kursu prognozi ietekmēja firmas Goldman Sachs atskaite, kurā tika plānota zlota nostiprināšanās pret euro četru tuvāko gadu laikā līdz PLN 3,25/EUR līmenim.

(143)

Plānā paredzēta kuģu būvē nodarbināto personu atalgojuma paaugstināšana. Paredzamais atalgojums 2009. gadā būtu par [… ap 15 %] lielāks nekā 2007. gadā. Turpmākos gados plānotais atalgojuma palielinājums būtu […] % gadā. Pārstrukturēšanas plānā ir atzīmēts, ka saistībā ar finanšu krīzi un divu citu Polijas kuģu būvētavu likvidēšanu Ščecinā un Gdiņā darbinieku finanšu izredzes ir samazinājušās, tāpēc mērens atalgojuma palielinājums tuvākajos gados šķiet prātīgs pasākums.

(144)

Finanšu prognozes paredz, ka ar kuģu būvi saistīta darbība, t. i., 6. daļēji aprīkotu piekrastes tipa kuģu piegāde gadā, veidos 30 % no kuģu būvētavas ieņēmumiem. Paredzamais ienākumu līmenis iegūts, balstoties uz cenām, kas saskaņotas šobrīd kuģu būvētavai saistošo līgumu ietvaros, nodomu protokolos un citos tirgus datos. Plānā paredzēts, ka ieņēmumi no kuģu būves 2009. gadā būs PLN [… virs 300] miljoniem, bet 2011.–2015. gadā būs ap PLN [… ap 300] miljoniem gadā. Kuģu būvētava paredz visa pārstrukturēšanas procesa laikā gūt peļņu (PLN […] miljoni 2009. gadā, PLN […] miljoni 2010. gadā, PLN […] miljoni 2011. gadā un virs PLN […] miljoniem nākamajos gados). Plānā ietvertas prognozes, kas balstītas uz aplēsēm par kopējo ar kuģu būvi saistīto pašreizējo neto vērtību 2009.–2018. gadam, pēc kurām 2009. gadā tiks sasniegts papildu naudas plūsmas saldo PLN [… no 400 līdz 500] miljonu apmērā (ņemot vērā arī šī ieguldījuma galīgo vērtību). Sagaidāmā iekšējā atdeves norma būs [… virs 20] %.

(145)

Pārstrukturēšanas plānā paredzēts, ka ražošana sāksies 2012. gadā un kopā tiks saražoti […] gabali, bet pēc tam skaits palielināsies līdz […] gabaliem 2013. gadā, […] gabaliem 2014. gadā un sasniegs mērķa lielumu […] gabalus 2015. gadā.

(146)

Plānā paredzēts, ka ienākumi no vēja spēkstaciju torņu ražošanas 2012. gadā būs PLN […] miljoni, bet turpmākajos gados augs un no 2015. gada pārsniegs PLN […] miljonus. Kuģu būvētava iesniedza pierādījumus, kas liecina par to, ka tā varēs iegūt vajadzīgos materiālus no ISD grupas par cenām, kas indeksētas EUR. Tā kā materiāli veidos […] % no vēja spēkstaciju torņu ražošanas izmaksām, šī darbība neprasa papildu drošības pasākumus.

(147)

Ar vēja spēkstaciju torņu ražošanu saistītās darbības novērtējuma pašreizējā neto vērtība ir PLN [… virs 200] miljoniem, bet iekšējā atdeves norma [… ap 20] % (2009.–2018. gadā).

(148)

Plānā paredzēts ievērojams peļņas kāpums no darbības, kas saistīta ar tērauda konstrukciju ražošanu, no PLN […] miljoniem 2009. gadā līdz PLN […] miljoniem 2010. gadā, PLN […] miljoniem 2011. gadā, PLN […] miljoniem 2012. gadā un ap PLN […] miljoniem turpmākajos gados. Aizmaksājamiem bruto uzcenojumiem jāpalielinās no […] % 2009. gadā līdz vairāk par […] %, sākot ar 2013. gadu. Lai pamatotu šo pieņēmumu, plānā tiek atgādināts par uzņēmuma ISD Polska jau uzkrātajām zināšanām un pieredzi tērauda konstrukciju ražošanā. Tomēr plānā ir atzīmēts arī tas, ka paredzamās peļņas normas ir noteiktas piesardzīgi un ir zemākas par peļņas normām, ko uzņēmums ISD Polska patiesībā ir sasniedzis 2008. gadā. (20) Aplēses pašreizējā neto vērtība ir PLN [… ap 200] miljoniem 2009.–2018. gadā, bet iekšējā atdeves norma [… virs 50] % (gadā). Tik augsta iekšējā atdeves norma rodas tāpēc, ka aprēķinos nav ņemti vērā uzņēmuma ISD Polska līdz šim veiktie ieguldījumi (īpaši kapitāla ieguldījums Gdaņskas kuģu būvētavā PLN 305 miljonu apmērā), bet tie balstīti uz naudas plūsmas aprēķinu par tērauda konstrukciju ražošanu 2009. gadā. Turklāt uzņēmums apliecina, ka tik augsta iekšējā atdeves norma rodas, pateicoties sinerģijai starp kuģu būvētavas un ISD grupas darbību, kas var garantēt ievērojamu ienākumu gūšanu no kuģu būvētavas īpašuma vienībām pat ierobežotu ieguldījumu gadījumā.

(149)

Kuģu būvētava iesniedza dokumentus, kas liecina, ka tā varēs iegūt materiālus no ISD grupas par indeksētām cenām EUR. Tā kā materiāli būs […] % no tērauda konstrukciju produkcijas izmaksām, šī darbība neprasa papildu drošības pasākumus.

(150)

Sagaidāmais ieguldījumu atmaksāšanās periods ir […] gadi (nominālvērtībās) un […] gada diskontētās vērtībās. Saskaņā ar plānā ietvertajām finanšu prognozēm ieguldījumu atmaksāšanās periods diskontētajās vērtībās (ievērojot naudas vērtības izmaiņas laikā) tiks sasniegts […] gadu laikā kopš ieguldītāja ienākšanas uzņēmumā, t. i., 2017. gadā. Šis aprēķins parāda vienīgi ieguldītāja finansiālo iesaistīšanos (PLN […] miljoni: PLN 305 miljoni kapitāla papildināšanai un PLN […] miljoni, kas paredzēti esošo kuģu būvētavas akciju iegādei).

(151)

Visa projekta novērtējuma pašreizējā neto vērtība ir ap PLN [… virs 800] miljoniem 2009.–2018. gadā, bet iekšējā atdeves norma [… virs 20] %.

(152)

Uzņēmums ISD Polska uzsver, ka iepriekšminētie finanšu rādītāji ir ļoti pievilcīgi ieguldītājam. Projekts ļauj ISD grupai sasniegt sinerģijas efektu. Visas trīs Gdaņskas kuģu būvētavas darbības jomas veido pieprasījumu pēc Čenstohovas rūpnīcas (Huta Częstochowa) izstrādājumiem. Vertikālā integrācija ļaus uzņēmumam Huta Częstochowa precīzāk prognozēt pieprasījumu, kā arī nesīs labumu Gdaņskas kuģu būvētavai, kurai būs garantētas regulāras piegādes, tostarp pat daļēji uzņēmumā Huta Częstochowa ražotu gatavu daļu veidā kuģu būves vajadzībām.

(153)

2009. gada pārstrukturēšanas plāns ietver jutīguma analīzi, ar kuras palīdzību ir izpētīts noteiktu izmaiņu iespaids galveno principu robežās, kas veido pamatu EBIDTA koeficienta vērtību prognozēm 10 gadu periodā un kopējai peļņai 10 gados. Plāns cita starpā parāda šādu riska faktoru finanšu rezultātus:

Ja viens no šiem faktoriem parādītos patiesībā, ieguldījumu atmaksāšanās periods pagarinātos no pamata scenārijā paredzētajiem […] gadiem līdz […] gadiem. Uzņēmums paskaidro, ka šāds rezultāts liecina par plāna noturīgumu pret mainīgiem tirgus apstākļiem. Pēc visiem scenārijiem projekta pašreizējā neto vērtība joprojām ir pievilcīga.

(154)

Lai ierobežotu atbalsta radītos konkurences izkropļojumus, pārstrukturēšanas plānā ir paredzēta turpmāk nosauktu darbību realizēšana. Pirmkārt, kuģu būvētava slēgs divus no trim šobrīd lietotajiem stāpeļiem, kas ir kuģu būvē nepieciešami ražošanas aktīvi un kalpo kuģu nolaišanai ūdenī. Kuģu būvētava jau ir lauzusi līgumu par stāpeļa B5 (no 2009. gada 1. jūlija) un stāpeļa B3 (no 2010. gada 1. janvāra) īri.

(155)

Otrkārt, kuģu būvētava ir apņēmusies izmantot ne vairāk par vienu objektu kuģu nolaišanai ūdenī. Gadījumā, ja kuģu būvētava iegādātos vai citā veidā iegūtu piekļuvi (piemēram, īrējot vai nomājot) citam objektam, kas kalpo kuģu nolaišanai ūdenī, tā izslēgs stāpeli B1 no ražošanas procesa (t. i., atbilstoši situācijai, kāda ir lēmuma pieņemšanas brīdī, lauž nomas līgumu ar stāpeļa B1 īpašnieku). Jebkura kuģu nolaišanai ūdenī paredzēta kuģu būvētavas izmantota objekta ražošanas spēja nebūs lielāka par apmēram 100 tūkstošiem KBT.

(156)

Kuģu būvētava vēl apņemas saglabāt gada produkciju 100 tūkstošu KBT apmērā 10 gadus kopš šī lēmuma pieņemšanas.

(157)

Pēc Polijas iestāžu ziņotā, Gdaņskas kuģu būvētava kopš 2004. gada 1. maija ir saņēmusi virkni valsts atbalsta pasākumu, kas norādīti turpmāk 4. tabulā (skatīt turpmāk 174. apsvērumu).

(158)

4. tabulā parādīts atbalsts, kas piešķirts pēc 2004. gada 1. maija, t. i., pēc Polijas pievienošanās dienas Eiropas Savienībai. Par lielāko daļu šo pasākumu Polija paziņoja 2007. gada 13. jūlija vēstulē un 2008. gada 9. janvāra vēstulē. Aktualizēts šo pasākumu saraksts tika pievienots 2009. gada pārstrukturēšanas plānam (12. pielikums). Šis saraksts ietver dažus no lēmuma par oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu I pielikuma B daļā aprakstītajiem atbalstiem.

(159)

Polija sniedza papildu paskaidrojumus par parādu pārstrukturēšanu atbilstoši procedūrai uz 5.a nodaļas pamata. Polijas iestādes paskaidroja, ka kuģu būvētava ir pārcēlusi uz operatoru (21) īpašuma vienības, kas atbilst 31,6 % uz operatoru ARP Sp. z o.o pārcelto saistību vērtības. (22) Tātad, pēc Polijas domām, atbalsts ir 68,4 % no to saistību nominālvērtības, kas pārceltas uz operatoru. Turpmāk 4. tabulā ir parādīta uz operatoru pārcelto saistību nominālvērtība.

(160)

Valsts kases piešķirtā garantija, kas turpmāk ievietotajā 4. tabulā nosaukta par 16. pasākumu, oficiāli tika piešķirta Gdiņas kuģu būvētavas grupai, taču faktiski bija paredzēta kuģu būvei Gdaņskas kuģu būvētavā. Polijas iestādes norādīja uz šo faktu 2007. gada 13. jūlija vēstulē. Turklāt 2009. gada pārstrukturēšanas plānā norādītā informācija par valsts atbalstu Gdaņskas kuģu būvētavai ietver iepriekšminēto Valsts kases garantiju. Valsts kases garantētais aizdevums tika piešķirts, balstoties uz procentu normu LIBOR 3M + 100 bāzes punkti, pie tam garantijas piešķiršanas brīdī Polijas iestāžu riska novērtējums nepieciešamībai nomaksāt kuģu būvētavas saistības bija 60 %. Valsts kases piešķirtās garantijas nodrošinājums bija pašas kuģu būvētavas izsniegts vekselis in blanco un notariālais akts, kurā kuģu būvētava pauda piekrišanu pret tās aktīviem vērstai piedziņai līdz summai, kas atbilst 120 % no garantijas vērtības. Valsts kase ir noteikusi garantijas likmi 0,4 % apmērā no garantējamās summas.

(161)

4. tabulas 17. minētais atbalsts ir Rūpniecības attīstības aģentūras bankas NORD/LB Bank Polska S.A Gdaņskas kuģu būvētavai piešķirtā garantija pārstrukturēšanas aizdevuma galvojumam. Garantija tika piešķirta saskaņā ar 2005. gada 17. augusta līgumu. Polijas iestādes 2008. gada 9. janvāra vēstulē apgalvoja, ka šis pasākums iekļauts līguma par oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu II pielikuma A daļā kā pasākums Nr. 7, t. i., viens no pasākumiem, kas piešķirti pirms pievienošanās, un līdz ar to tam nav pielietojuma pēc pievienošanās. Taču Komisija vēlas atzīmēt, ka līgums par garantijas piešķiršanu tika parakstīts 2005. gada 17. augustā, t. i., skaidri un nepārprotami pēc Polijas pievienošanās Eiropas Savienībai. Turklāt 2009. gada pārstrukturēšanas plāna pielikumā iepriekšminētā garantija nosaukta kā viens no valsts atbalsta pasākumiem.

(162)

4. tabulā ir norādīti arī Polijas kuģu būvētāju korporācijas (Korporacja Polskie Stocznie) (KPS) piešķirtie aizdevumi, kas paredzēti kuģu būvētavas vajadzību finansēšanai apgrozāmā kapitāla jomā. Polija 2007. gada 11. jūlija un 2008. gada 9. janvāra vēstulē apgalvo, ka šie aizdevumi nav valsts atbalsts, jo aprēķinātie procenti atbilst ar projektu saistītā riska novērtējumam, kura īstenošanai aizdevums tika ņemts.

(163)

Par 2005.–2006. gadā piešķirtajiem aizdevumiem KPS aprēķināja procentus no 9,70 % līdz 11,62 % apmērā. Tāpat tika aprēķināts vienreizējs maksājums no 0,1 % līdz 0,4 % apmērā. Pēc Polijas iestāžu teiktā, KPS pieprasīja nodrošinājumu pret tās aktīviem vērstas piedziņas, līguma par parādu cesiju, beznosacījumu maksājuma uzdevumu, sava vekseļa in blanco vai parādu nodrošinājuma veidā. (23)

(164)

KPS izveidota 2004. gadā kā Rūpniecības attīstības aģentūrai (RAA) pilnībā piederošs meitasuzņēmums, kas pilda aģentūras paaugstinātā riska kapitāla fonda funkcijas. To sākumā bija paredzēts izmantot trīs Polijas lielāko kuģu būvētavu apvienošanai, taču 2006. gadā šis projekts tika atcelts. Saskaņā ar Polijas 2006. gadā sniegto informāciju (24) bija paredzēts, ka KPS finansēs ar Rūpniecības attīstības aģentūras kapitāla ieguldījumu, iemaksu natūrā (trešo uzņēmumu akcijas), ko nodrošina RAA, un periodisku RAA garantētu bankas aizdevumu, kas paredzēts tieši kuģu būvētavu finansiālajam atbalstam. Saskaņā ar Polijas valdības tīmekļa vietnē ievietoto informāciju bija paredzēts, ka KPS atbalstīs kuģu būvi Polijā, emitējot obligācijas, ko pilnībā garantē Rūpniecības attīstības aģentūra. Dokuments “Polijas kuģu būves nozares (jūras kuģu būvētavu) stratēģija 2006.–2010. gadam” (25) faktiski apstiprina, ka KPS bija jāpelna naudas līdzekļi, emitējot parāda instrumentus par apmēram USD 100 miljonu lielu summu, kas nodrošināta ar aktīviem, kuri asignēti kuģu būves nozares pārstrukturēšanai līdzekļu veidā, ko Valsts kase nodevusi Rūpniecības attīstības aģentūrai.

(165)

4. tabulā ir iekļautas Gdaņskas kuģu būvētavas nesamaksātās publisko tiesību saistības, kas uzskaitītas Polijas iestāžu 2008. gada 9. janvāra vēstulē un 2009. gada pārstrukturēšanas plāna pielikumā. Polija šajā vēstulē apstiprināja, ka Gdaņskas kuģu būvētava publisko tiesību saistības nav kārtojusi regulāri.

(166)

Gdaņskas kuģu būvētava saņēma arī avansa garantijas no Eksporta kredītu apdrošināšanas korporācijas (turpmāk “avansa maksājumu garantijas” vai “produkcijas garantijas”). Kuģu būvētavas saņemto garantiju sarakstu Polija iesniedza 2007. gada 11. jūlija vēstulē. Polijas iestādes norādīja, ka, lai gan oficiāli šīs garantijas tika piešķirtas Gdiņas kuģu būvētavas grupai, tās faktiski tika izmantotas kuģu būvei Gdaņskas kuģu būvētavā. Pavisam kopā pēc 2004. gada 1. maija Gdaņskas kuģu būvētava ir saņēmusi 20 garantijas no Eksporta kredītu apdrošināšanas korporācijas, kuru kopējā nominālvērtība ir PLN 346 372 107,33.

(167)

Raksturīga kuģu būves nozares iezīme ir tā, ka parasti kuģu būvētavas nevar kuģu būvēšanai piesaistīt pietiekami lielus iekšējos apgrozāmos līdzekļus un ir atkarīgas no ārēja finansējuma aizdevumu veidā (tā dēvētie ražošanas aizņēmumi) vai pieprasot kuģu īpašniekiem veikt avansa maksājumus, lai priekšfinansētu ražošanu. Kuģu īpašnieki parasti 80 % no kuģa cenas maksā iepriekš pa daļām, un maksājumus parasti veic konkrētos izšķirošos kuģa būvniecības posmos, bet atlikušos 20 % maksā piegādes brīdī. Tāpēc kuģu īpašnieku dalībai kuģu būves finansēšanā ir izšķiroša nozīme. Kuģu būvētavai tika sniegtas Eksporta kredītu apdrošināšanas korporācijas garantijas, lai nodrošinātu kuģu īpašnieku avansa maksājumus pret risku, ka kuģu būvētava neizpildīs savas saistības piegādāt kuģi.

(168)

Dažādos Polijas iesniegumos par KUKE garantiju sistēmu (26) ir norādīts, ka šīs garantijas kuģu būvētavai tika piešķirtas šādi. Vispirms ar kuģa īpašnieku tiek parakstīts līgums, kura slēgšanas nosacījumi parasti bija, ka būvētavai zināmā laikposmā ir jāapliecina, ka ražošanas finansējumu garantēs KUKE. KUKE izdod rezolūciju, ar ko kopumā apņemas nodrošināt kuģa finansēšanu, dodot garantiju avansa maksājumiem. Turpmākos atsevišķos līgumos KUKE apstiprina katra atsevišķā avansa maksājuma garantiju (parasti bija četri maksājumi). Parasti KUKE kopējā pakļautība riskam, ka kuģu būvētava neizpildīs savas saistības piegādāt kuģi, bija 80 % no to pirkuma cenas, t. i., avansa maksājumu kopsummas, ko pirms piegādes bija veicis kuģa īpašnieks. Kopējā pakļautība riskam brīdī, kad KUKE izdeva rezolūciju, ar ko garantēja kuģa būvei piešķirto kuģa īpašnieka finansējumu, bija zināma. Garantijas termiņš beidzās kuģa piegādes brīdī.

(169)

KUKE darbība ir daudzveidīga (27), un pamatā to var iedalīt komercdarbībā un darbībās, ko tā veic Valsts kases vārdā un kuras tā garantē. Šīm otrajām darbībām ir atsevišķs bankas konts, kas saucas “Tautas intereses” (“Interes Narodowy”). Gdiņas kuģu būvētavas grupai piešķirtās garantijas, tostarp garantijas Gdaņskas kuģu būvētavai, ir daļa no darbības, kuru atkārtoti garantē Valsts kase.

(170)

Saskaņā ar Polijas sniegto informāciju KUKE piešķīra avansa maksājumu garantijas par atlīdzību, kas atkarīga no garantijas apjoma. Atlīdzība ir 2 % gadā par garantijām, kas nepārsniedz PLN 35 miljonus, un 1 % gadā par garantijām, kas pārsniedz PLN 35 miljonus. KUKE kā ķīlu prasa kuģa īpašumtiesību, nepabeigtā kuģa un būvēšanai paredzēto materiālu īpašumtiesību nodošanu.

(171)

No 4. tabulas izriet, ka Gdaņskas kuģu būvētava kopš 2004. gada 1. maija ir saņēmusi atbalstu par kopējo nominālvērtību PLN 405 030 629,80 (apmēram EUR 90 miljoni).

(172)

Turklāt kuģu būvētava plāno saņemt jaunu valsts atbalstu kapitāla papildināšanas veidā PLN 46,7 miljonu apmērā un aizdevuma veidā PLN 103,3 miljonu apmērā. Pavisam kopā jaunā atbalsta apmērs paredzēts PLN 150 miljoni (nominālvērtībā).

(173)

Turklāt 2009. gada pārstrukturēšanas plānā paredzēts, ka līdz pārstrukturēšanas perioda beigām Gdaņskas kuģu būvētava turpinās saņemt KUKE garantijas ap PLN 180 miljonu apmērā gadā. Tiek pieņemts, ka garantiju atlīdzība iespēju robežās atbildīs Komisijas apstiprinātajai garantiju shēmai, kurā nav ietverts valsts atbalsts. (28) Pēc šīs shēmas likmes, kas izmantotas augstākās riska kategorijas uzņēmumiem, bet kuras joprojām tiek kvalificētas garantiju iegūšanai sistēmas ietvaros, ir […] % par garantijām laikposmam, kas nepārsniedz 2 gadus, un […] % par garantijām laikposmam, kas pārsniedz 2 gadus.

(174)

Kopējā visu pārstrukturēšanas atbalsta līdzekļu nominālvērtība ir PLN 555 030 629,80 (PLN 405 miljoni jau piešķirtā atbalsta un PLN 150 miljoni plānotā atbalsta), bet kopējā KUKE garantijas nominālvērtība ir ap PLN 526 miljoniem (nominālvērtībā, PLN 346 miljoni – jau piešķirto garantiju vērtība un PLN 180 miljoni, kas atbilst KUKE maksimālajam gada iesaistījumam sakarā ar šīm garantijām).

4.   tabula

Valsts atbalsts, kas piešķirts Gdaņskas kuģu būvētavai laikposmā pēc 2004. gada 1. maija pēc Polijas iestāžu un sabiedrības ISD Polska sniegtajiem datiem (PLN)

(175)

Pievienošanās līguma IV pielikuma 3. punktā ir aprakstīta starpposma mehānisma procedūra. Tas ir tiesiskais regulējums atbalsta shēmu un atsevišķo atbalsta pasākumu novērtēšanai, kuri stājās spēkā jaunā dalībvalstī pirms tās pievienošanās Eiropas Savienībai un ir piemērojami pēc pievienošanās.

(176)

Komisija nevar novērtēt pasākumus, kuri stājušies spēkā pirms pievienošanās un vairs nav piemērojami pēc pievienošanas, ne saskaņā ar starpposma mehānisma procedūru, ne saskaņā ar EK līguma 88. panta 2. punktā noteikto procedūru.

(177)

Taču atbalsta pasākumus, kuri nav stājušies spēkā pirms pievienošanās, Komisija vērtē saskaņā ar EK līguma 88. panta 2. punktā noteikto procedūru kā atbalstu, par ko ir paziņots, vai kā nelikumīgu atbalstu.

(178)

Kritērijs, ko izmanto, lai noteiktu brīdi, kurā kāds pasākums ir stājies spēkā, ir juridiski saistošais akts, ar ko kompetentā valsts iestāde apņemas piešķirt atbalstu (32). To, vai administratīvs akts ir juridiski saistošs, nosaka valsts tiesību akti. Taču Komisijai, jo īpaši strīdīgos gadījumos, ir jāspēj pārskatīt šos administratīvos aktus un, spriežot pēc to formas un satura, novērtēt, vai tie varētu radīt pamatu atbalsta saņēmēju tiesiskai paļāvībai, ko var pieprasīt izpildīt Polijas tiesā. Šī spēja pārskatīt valstu administratīvos aktus ir obligāta, lai Komisija varētu pildīt savu ekskluzīvo kompetenci apstiprināt atkāpes no vispārējā valsts atbalsta aizlieguma attiecībā uz pasākumiem, kas Polijā stājušies spēkā pēc 2004. gada 1. maija.

(179)

Pasākums, kas stājies spēkā pirms pievienošanās, joprojām ir piemērojams pēc pievienošanās, ja saskaņā ar to arī pēc pievienošanās var piešķirt papildu atbalstu vai palielināt jau piešķirta atbalsta summu, t. i., ja precīza ekonomiskā ietekme uz valsti nav zināma pasākuma spēkā stāšanās dienā un vēl joprojām nav zināma pievienošanās dienā.

(180)

Lēmumā par oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu Komisija, pamatojoties uz Polijas sniegto informāciju, secināja, ka virkne pasākumu, par kuriem tā paziņoja Komisijai 2004. gada 8. oktobrī, faktiski ir jauns nelikumīgs vai paziņots atbalsts, jo tas tika piešķirts pēc 2004. gada 1. maija – dienas, kad Polija pievienojās Eiropas Savienībai. Polijas un trešo personu iesniegtās piezīmes pēc izmeklēšanas procedūras uzsākšanas nelika Komisijai mainīt savu secinājumu. Jo īpaši Komisija joprojām uzskata, ka tās kompetencē ir novērtēt, vai pasākumi, kas norādīti lēmuma par oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu II pielikuma B daļā, ir saderīgi ar kopējo tirgu. Tomēr Komisija piebilst, ka daži no šiem pasākumiem ir atcelti (lēmuma par oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu II pielikuma B daļā minētais 23.–25. pasākums).

(181)

Turpmāk Komisija norāda, kāpēc tā nevar piekrist Polijas un ieinteresēto personu izvirzītajiem argumentiem.

(182)

Komisija piekrīt Gdiņas kuģu būvētavas grupas piezīmei, ka publisko tiesību saistību daļējai norakstīšanai saskaņā ar 5.a nodaļu pamatu deva ARP priekšsēdētāja parakstītais lēmums par pārstrukturēšanu. Tomēr Komisija nevar piekrist iesniegumā minētajam, ka šis lēmums ir pieņemts 2004. gada 30. aprīlī, t. i., pirms Polijas pievienošanās Eiropas Savienībai. Komisija pamatoja savu viedokli šajā lietā lēmumā par oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu, un ne Polija, ne Gdiņas kuģu būvētavas grupa nav iesnieguši papildu argumentus, kas mainītu šo viedokli. Komisija atkārto, ka 2004. gada 30. aprīļa lēmums tikai apstiprināja 2004. gada marta pārstrukturēšanas plānu, nevis pauda piekrišanu publisko tiesību pārstrukturēšanai saskaņā ar 5.a nodaļu. ARP priekšsēdētājs nevarēja pieņemt lēmumu par pārstrukturēšanu pirms Polijas pievienošanās Eiropas Savienībai, jo viņam nebija visu pārstrukturēšanā iesaistīto publisko tiesību kreditoru un operatora piekrišanas, kas prasīta 5.a nodaļā. Komisija norāda, ka ARP priekšsēdētājs atzina šo faktu, 2004. gada 30. aprīļa lēmumā pieminot, ka, lai pabeigtu publisko tiesību saistību pārstrukturēšanu saskaņā ar 5.a nodaļu, būs jāpieņem vēl viens lēmums, un pēc tam 2004. gada 30. decembrī, t. i., pēc Polijas pievienošanās Eiropas Savienībai, pieņemot lēmumu par pārstrukturēšanu.

(183)

Komisija nevar piekrist Gdiņas kuģu būvētavas grupas argumentam, ka visu pārstrukturēšanā iesaistīto publisko tiesību kreditoru piekrišana pārstrukturēt tiem pienākošos parādus saskaņā ar 5.a nodaļu pēc Polijas tiesību aktiem ir pieprasītais juridiski saistošais akts. Gdiņas kuģu būvētavas grupa argumentēja ar to, ka 5.a nodaļa nav lex specialis attiecībā pret citiem tiesību aktiem, kas atļauj pārstrukturēt publisko tiesību saistības, un ka ARP priekšsēdētāja pienākums bija pārvaldīt un veicināt pārstrukturēšanas procesu, nevis aizstāt publisko tiesību kreditoru atbildīgās darbībās konkrētu saistību jautājumos. Komisija uzskata, ka šāda Polijas tiesību aktu interpretācija ir pretrunā visiem Polijas līdzšinējiem iesniegumiem, kā arī pašas 5.a nodaļas tekstam un loģikai. 2002. gada 30. oktobra likums tiešām, kā paziņoja Gdiņas kuģu būvētavas grupa, “neaizliedz pārstrukturēšanā iesaistītajām iestādēm pieņemt lēmumus par norakstīšanu, ciktāl tām to ļauj vispārīgie noteikumi”. Tomēr, ja šīs iestādes tā rīkotos, uz šīm saistībām vairs neattiektos 5.a nodaļa, ņemot vērā visas ar tām saistītās priekšrocības – tiesības saņemt ARP aizdevumus, apturēt jebkuru iesāktu piespiedu izpildes darbību izpildīšanu, maksātnespējas procedūras apturēšanu un procentu neuzkrāšanās par summām, kurām pienācis termiņš.

(184)

Komisija nevar piekrist Gdiņas kuģu būvētavas grupas argumentam, ka pēc 2006. gada 30. jūnija par saistībām, kas pārstrukturētas saskaņā ar 5.a nodaļu, netika uzkrāti procenti. Polija noraidīja šādu Polijas tiesību aktu interpretāciju.

(185)

Komisija nevar piekrist Polijas argumentam, ka atbalsts de facto tika piešķirts tā fakta dēļ, ka visas attiecīgās piešķīrējiestādes izteica mutiskus apgalvojumus valdības darba grupas (kuģu būves nozares darba grupas) sanāksmē par Polijas kuģu būvētavu pārstrukturēšanu. Šādi apgalvojumi, ja tādi bija, bija tikai mutiski, un, lai saskaņā ar Polijas tiesību aktiem rastos tiesiska paļāvība, nepārprotami bija jāveic papildu īstenošanas darbības.

(186)

Visbeidzot, Komisija norāda, ka ne Polija, ne Gdiņas kuģu būvētavas grupa nav apstrīdējušas Komisijas secinājumu, ka lēmuma par oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu II pielikuma B daļā iekļautais 24.–25. pasākums ir jauns atbalsts un tādējādi ietilpst Komisijas atbildības jomā saskaņā ar EK līguma 88. pantu.

(187)

EK līguma 87. panta 1. punktā ir noteikts, ka ar kopējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(188)

Komisija uzskata, ka visu atbalstu, kas aprakstīts 105. līdz 170. apsvērumā un 4. tabulā, ir piešķīrusi valsts vai tas piešķirts par valsts līdzekļiem, un, tā kā tas ir paredzēts vienam konkrētam uzņēmumam, tas ir selektīvs.

(189)

Gdaņskas kuģu būvētava ir liela Eiropas kuģu būvētava un nopietna konkurente kuģu būvētavu tirgū. Gan Polija, gan Gdiņas kuģu būvētavas grupa atzina, ka pēc 2004. gada 1. maija Gdaņskas kuģu būvētava turpināja būvēt konteinerkuģus, konkurējot ar citām kuģu būvētavām, jo īpaši ar Vācijas un Dānijas kuģu būvētavām, kā savās piezīmēs par Komisijas lēmumu par oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu ir piebildusi Dānija un Dānijas kuģu būvēšanas apvienība. 2006. gada beigās konteinerkuģi veidoja 26 % no Eiropas kuģu būvētavu pasūtījumiem. (33) Kuģu būvētava ražo tērauda konstrukcijas, blokus un sekcijas, konkurējot šajā jomā ar daudziem citiem uzņēmumiem, kas darbojas kā citu kuģu būvētavu, kas būvē veselus kuģus, darbu apakšuzņēmēji. Pēdējo divu gadu laikā kuģu būvētava ir sākusi piekrastes tipa kuģu ražošanu, uzsākot darbību sektorā, kurā jau aktīvi darbojas citas Eiropas kuģu būvētavas, piemēram, Norvēģijā.

(190)

Gdaņskas kuģu būvētavas pastāvīgā subsidēšana, tostarp apturot piespiedu izpildu darbību tās publisko tiesību saistību kārtošanai, ražošanas garantijas un vairākkārtēji kapitāla ieguldījumi un aizdevumi ļāva tai slēgt līgumus, pilnībā neapzinoties un nekompensējot visus iesaistītos riskus pakalpojumu cenā. Pretējā gadījumā konkurenti varētu saņemt vismaz kādu daļu no tās tirgus daļām.

(191)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, Komisija secina, ka Gdaņskas kuģu būvētavai piešķirtais valsts atbalsts negatīvi ietekmēja tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(192)

Komisijai tāpat ir jānosaka, vai pasākumos, kas piešķirti Gdaņskas kuģu būvētavai, bija ietverta nepienācīga priekšrocība, un tādējādi tie radīja vai draudēja radīt konkurences izkropļojumus.

(193)

Komisija uzskata, ka valsts atbalsta izmantošana ļāva Gdaņskas kuģu būvētavai īstenot pasākumus, kas ierobežo konkurenci, kā cenu noteikšanu zem ražošanas izmaksām, bez sekām, kādas parastos apstākļos saistās ar šāda veida darbībām, konkrēti, izslēgšanu no tirgus.

(194)

Komisija vērš uzmanību arī uz to, ka viena no galvenajām problēmām, ar kādām jau ilgāku laiku cīnījās Gdaņskas kuģu būvētava, bija līgumu slēgšana, kuri beigu beigās, palielinoties zlota vērtībai pret dolāru, kurš joprojām ir dominējošā valūta kuģu būves nozarē, nesa zaudējumus, kā arī tērauda plākšņu cenu kāpums pasaulē. Šie ārējie faktori tika norādīti kā galvenais apdraudējums kuģu būvētavas nevainojamai darbībai jau 2003.–2008. gada pārstrukturēšanas plānā un pēc tam tā grozītajā 2004. gada redakcijā, jaunajā 2006. gada pārstrukturēšanas plānā, kā arī 2009. gada pārstrukturēšanas plānā.

(195)

Neraugoties uz to, ka kuģu būvētavas valde apzinājās šos draudus, kuģu būvētava turpināja slēgt līgumus, neveicot nekādus riska mazināšanas pasākumus. Šāds darbības veids turpinājās arī nepieredzētajā kuģu būves tirgus uzplaukuma laikā no 2004. līdz 2008. gadam, kad kuģu būves cenas sasniedza vēl nebijušu līmeni. Rezultātā kuģu būvētavas valdei izdevās saglabāt darbību un nodarbinātību, taču tas notika uz lielu zaudējumu rēķina no regulārajām kuģu būves ražošanas darbībām.

(196)

Uz šī pamata Komisija secina, ka viss Gdaņskas kuģu būvētavai piešķirtais atbalsts, kas aprakstīts 105. līdz 107. apsvērumā, rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus kuģu būves tirgū.

(197)

Komisija atzīmē, ka Polijas iestādes nav izteikušas iebildumus pret šajā lēmumā iekļauto pasākumu kvalificējumu kā valsts atbalstu, ar diviem izņēmumiem. Pirmkārt, tās apgalvoja, ka KPS piešķirtie aizdevumi Gdaņskas kuģu būvētavai nav atbalsts. Otrkārt, tās apstrīdēja arī KUKE garantijas kvalificējumu, kas atbilstot privātā ieguldītāja testa noteikumiem. Visbeidzot, Polijas iestādes nepieteica pastāvīgu atturēšanos no publisko tiesību saistību piedziņas kā īpašu atbalsta pasākumu.

(198)

Komisija turpmāk paskaidro, kāpēc tā uzskata trīs iepriekš minētos atbalstus par priekšrocībām, kas rada konkurences izkropļojumus.

(199)

Princips, ka pastāvīga publisko tiesību parādu nepiedzīšana pati par sevi var būt valsts atbalsts, ir nostiprinājies precedenta tiesībās (34). Polijas iestāžu sniegtajā informācijā (35) ir skaidri norādīts, ka Gdaņskas kuģu būvētavai ir ievērojami publisko tiesību parādi, kas veidojušies no 2004. gada. Tie ir norādīti 4. tabulā kā 18. un 19. pasākums. Saskaņā ar Polijas iestāžu skaidrojumiem (36) pēc 2004. gada 1. maija kuģu būvētava nestabilās finanšu situācijas dēļ nespēja laikā nokārtot savus publisko tiesību parādus un neapmaksātos parādus pastāvīgi norakstīja bez jebkāda oficiāla attiecīgo publisko kreditoru lēmuma.

(200)

2009. gada pārstrukturēšanas plānā ir paredzēts, ka 2009. gada septembrī, kad kuģu būvētava saņems kārtējo valsts atbalstu, tiks nokārtotas pieaugušās publisko tiesību saistības. No tā izriet, ka praksē kopš 2004. gada radušās publisko tiesību saistības tika atliktas uz nenoteiktu vai nenorādītu laiku, atlīdzinātas tikai laiku pa laikam, kā ļāva kuģu būvētavas naudas plūsma, un parāda pilnīga nomaksa pašlaik ir iespējams tikai ar valsts papildu atbalstu. Komisija uzskata, ka neviens tirgus ekonomikas kreditors nepiekristu šādai pret viņu pastāvošo saistību neierobežotai atlikšanai. Turklāt Polijas iestādes, izņemot kuģu būvētavas privatizāciju un tās rekapitalizāciju no ISD Polska puses ar summu PLN 305 miljoni, nav uzsākušas nekādus pasākumus nenomaksāto parādu piedziņai. Polijas iestāžu sniegtajā informācijā nav nekādas norādes par to, ka attiecīgie publiskie kreditori būtu veikuši jebkādus pasākumus, lai piedzītu no Gdaņskas kuģu būvētavas saskaņā ar publiskajām tiesībām pienākošos parādus, ne piespiedu atgūšanas, ne bankrota tiesību ceļā. Tāpēc Komisija secina, ka pastāvīga publisko tiesību parādsaistību nepiedzīšana rada priekšrocību atbalsta saņēmējam, ko tas nebūtu ieguvis ne no viena tirgus ekonomikas kreditora, un tāpēc ir valsts atbalsts, kas pielīdzināms (bezprocentu) aizdevumam.

(201)

Saskaņā ar 2009. gada pārstrukturēšanas plānu galīgā nepiedzīto publisko tiesību parādsaistību summa ir PLN 63 013 631. Taču pēc Polijas iestāžu 2008. gada 9. janvārī sniegtās informācijas Gdaņskas kuģu būvētavas kopējās publisko tiesību parādsaistības šajā laikā bija PLN 90 245 096,76 (ieskaitot uzkrājušos procentus). Turklāt 2009. gada pārstrukturēšanas plānā, norādot pārstrukturēšanas izmaksu apmēru, ir atzīmēts, ka kuģu būvētavai būs jāapmaksā kopējās publisko tiesību parādsaistības PLN 95 354 830,90 apmērā. Pamatojoties uz to, Komisija uzskata, ka galīgā nepiedzīto publisko tiesību parādsaistību summa kopā ar procentiem ir PLN 95 354 830,90, un šī summa tika iekļauta iepriekš ievietotajā 4. tabulā.

(202)

Komisija nevar piekrist Polijas argumentam, ka KPS apgrozāmo līdzekļu aizdevumu veidā sniegtajā atbalstā nav valsts atbalsta. Komisija norāda, ka KPS pieprasītā procentu likme bija apmēram par 400 pamata punktiem lielāka par atsauces likmi. Komisija arī vērš uzmanību uz to, ka Gdaņskas kuģu būvētava vairākus gadus ir bijusi ļoti nedrošā finansiālā situācijā, nesot ievērojamus zaudējumus, un tās parāds aug. Tai nav izdevies iegūt arī finansējumu ražošanas vajadzībām no cita ārējā avota. Tās apgrozāmie līdzekļi tika finansēti no avansa maksājumiem, kurus pilnībā sedza Eksporta kredītu apdrošināšanas korporācijas garantijas, no avansa maksājumiem, kurus pilnībā sedza Valsts kases garantijas, un no KPS aizdevumiem. Tāpēc nešķiet, ka KPS pieprasītā procentu likme pareizi atspoguļotu pastāvošo risku. Kaut gan KPS pieprasīja ķīlu, tās vērtība tomēr ir apšaubāma. Šķiet, ka KPS nav izdevies iegūt kuģu būvētavas aktīvu pirmās šķiras ķīlu, jebkurā gadījumā tā nav sniegusi sīkāku informāciju, kas ļautu Komisijai noteikt pieprasītās ķīlas patieso vērtību.

(203)

Komisija vēl piebilst, ka KPS tika nodibināts kā valdības kontrolēts fonds ar publiskās politikas mērķiem, kam finansējumu pilnībā sniedza vai garantēja valsts ar Rūpniecības attīstības aģentūras starpniecību. Saskaņā ar dokumentu “Polijas kuģu būves nozares (jūras kuģu būvētavu) stratēģija 2006.–2010. gadam”KPS tika “nodibināts, lai organizētu kuģu būvētavu ražošanas finansēšanu, kamēr kontroli pār atsevišķām sabiedrībām pārņems privāti ieguldītāji”. Stratēģijā, kas ir izstrādāta ne tikai ekonomisku, bet arī sociālu un makroekonomisku mērķu sasniegšanai (37), KPS, kā arī Rūpniecības attīstības aģentūrai, Valsts kasei un citām kompetentām valsts iestādēm tiek piešķirtas dažādas pilnvaras. KPS finansiālās saites ar Rūpniecības attīstības aģentūru un Valsts kasi ir skaidras, un KPS darbojas drīzāk kā instruments aktīvu nodošanai, kas no valsts budžeta piešķirti Polijas kuģu būvētavām, tostarp Gdaņskas kuģu būvētavai.

(204)

Komisija vērš uzmanību arī uz to, ka 2009. gada pārstrukturēšanas plāna pieteikuma vēstulē Polijas iestādes atzina KPS piešķirtos aizdevumus par valsts atbalstu.

(205)

Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija secina, ka KPS, piešķirot Gdaņskas kuģu būvētavai apgrozāmo līdzekļu aizdevumus, nerīkojās kā privāts ieguldītājs. Tāpēc šie aizdevumi, kas uzskaitīti 4. tabulā, ir valsts atbalsts.

(206)

Vispirms Komisija vērš uzmanību uz to, ka Eksporta kredītu apdrošināšanas korporācijas (KUKE) piešķirtās ražošanas garantijas oficiāli tika piešķirtas Gdiņas kuģu būvētavas grupai. Taču daļa šo garantiju tika izmantota vienīgi Gdaņskas kuģu būvētavas kuģu būves finansēšanai, kura tobrīd bija Gdiņas kuģu būvētavas grupas meitasuzņēmums. Pateicoties šīm garantijām, Gdaņskas kuģu būvētavai izdevās noslēgt jaunus līgumus un turpināt kuģu būvi.

(207)

Polija savās piezīmēs pēc lēmuma par oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu pieņemšanas norādīja, ka garantijas, ko Gdiņas kuģu būvētavas grupai piešķīra Eksporta kredītu apdrošināšanas korporācija, nav valsts atbalsts. Komisija nepiekrīt šim apgalvojumam.

(208)

Pirmkārt, Komisija vēlas uzsvērt, ka KUKE piešķirtās avansa maksājumu garantijas garantē Valsts kase un ka saistītie darījumi tiek grāmatoti atsevišķā bankas kontā uz “Interes Narodowy” vārda. Ja šajā kontā nepietiek līdzekļu, KUKE var ņemt aizdevumus no Valsts kases vai saņemt no tās aizdevumu garantijas. Subjekts, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, nevar izmantot šāda veida nodrošinājumu.

(209)

Otrkārt, Komisija atgādina par savu 2007. gada 18. jūlija lēmumu lietā N 105/07 (38), ar ko tā apstiprināja, ka shēmā, ko KUKE izmantoja, lai nodrošinātu Valsts kases garantētās eksporta apdrošināšanas programmas darbību, nav valsts atbalsta. Pašlaik šī shēma attiecas uz to ražošanas garantiju tipu, kādas pēdējos gados saņem Gdaņskas kuģu būvētava. Komisija piebilst, ka ir skaidri noteikts, ka shēma neattiecas (39) uz finansiālās grūtībās nonākušiem uzņēmumiem Pamatnostādņu par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai nozīmē (40). Shēmas galvenā īpašība ir tā, ka garantijas prēmijas tiek noteiktas, pamatojoties uz riska novērtējumu. Piemēram, garantijas prēmija uzņēmumam, kas pieder pie augstākā riska kategorijas, ir […] % gadā par garantijām ar darbības laiku līdz diviem gadiem un […] % gadā par garantijām ar darbības laiku virs diviem gadiem. Pamata prēmija ir 2,8 % gadā. Salīdzinājumam: Gdaņskas kuģu būvētavai KUKE piešķīra garantijas par 2 % lielu prēmiju gadā, ja garantija nepārsniedza PLN 35 miljonus, un par 1 % lielu prēmiju gadā, ja garantija pārsniedza šo summu.

(210)

Tāpēc ir skaidrs, ka Gdaņskas kuģu būvētava – finansiālās grūtībās nonācis uzņēmums – nav tiesīga saņemt garantijas, uz kurām attiecas iepriekš aprakstītā shēma, ko Komisija apstiprinājusi kā shēmu, kurā nav ietverts atbalsts. Attiecīgi nevar uzskatīt, ka Gdaņskas kuģu būvētavai piešķirtajās garantijās nav ietverts atbalsts.

(211)

Turklāt ir acīmredzami, ka kuģu būvētavai pieprasītā garantijas prēmija ir ievērojami zemāka par pamata prēmiju, ko izmanto garantijām, kas izsniegtas dzīvotspējīgiem uzņēmumiem, un vairākas reizes zemāka par prēmiju, ko pieprasa uzņēmumiem ar augstu riska kategoriju, kuri ir tiesīgi piedalīties iepriekš aprakstītajā shēmā. Komisija secina, ka Gdaņskas kuģu būvētavai piemērotā garantijas prēmija neatbilst tirgus prēmijai un ka tāpēc šīs garantijas ir valsts atbalsts.

(212)

Treškārt, atbilstīgi Komisijas paziņojumam par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā (41), lai atsevišķa valsts garantija nebūtu valsts atbalsts, aizņēmējs nedrīkst būt nonācis finansiālās grūtībās. Šajā gadījumā tā noteikti nav. Atbilstīgi minētajam paziņojumam, ja aizņēmējs ir nonācis finansiālās grūtībās, garantijas atbalsts var būt tik liels, cik liela ir summa, uz ko attiecas garantija.

(213)

Komisija tāpat vērš uzmanību uz to, ka Gdaņskas kuģu būvētava balstījās tikai uz Eksporta kredītu apdrošināšanas korporācijas un Valsts kases sniegtajām garantijām, bet tai neizdevās iegūt garantijas tirgū.

(214)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka Eksporta kredītu apdrošināšanas korporācija, piešķirot Gdaņskas kuģu būvētavai garantijas, nerīkojās kā privāts ieguldītājs.

(215)

Komisija norāda, ka šāda veida ražošanas garantijas ir raksturīgas un tipiskas kuģu būves nozarei. Eksporta kredītu apdrošināšanas korporācija, izsniedzot garantiju, prasa kā ķīlu kuģa, negatava kuģa un būvniecības materiālu īpašumtiesību pāriešanu.

(216)

Komisijas slēdzienā aplūkojamais Gdaņskas kuģu būvētavai pēc 2004. gada 1. maija ražošanas garantijās piešķirtais atbalsts ir PLN 18,9 miljoni. Šī summa aprēķināta, salīdzinot kuģu būvētavas apmaksātās likmes ar likmēm, kādas normāli būtu jāmaksā tirgū. Komisija atzīst, ka Eksporta kredītu apdrošināšanas korporācijas garantiju shēma bez valsts atbalsta var kalpot par tirgus likmju rādītāju. Lai atspoguļotu papildu risku, kas saistīts ar atbalsta piešķiršanu uzņēmumam grūtā ekonomiskajā situācijā, kāda bija Gdaņskas kuģu būvētava, šādam salīdzināmajam likmju līmenim pieskaitīti 400 bāzes punkti.

(217)

Komisija vērš uzmanību uz to, ka Gdaņskas kuģu būvētava saskaņā ar 2009. gada pārstrukturēšanas plānu turpinās KUKE garantēto ražošanas garantiju izmantošanu. Tā iegūs šīs garantijas pēc noteikumiem, kas attiecas uz uzņēmumiem ar augstu riska pakāpi, Komisijas apstiprinātās garantiju shēmas ietvaros, kurā nav ietverts valsts atbalsts. (42) Tas ir saistīts tostarp ar likmēm […] % apmērā gadā par garantijām laikposmam, kas nepārsniedz divus gadus, un […] % gadā par garantijām laikposmam, kas pārsniedz divus gadus. Komisija atzīmē, ka uzņēmumi, kas atrodas grūtā finansiālā situācijā kā Gdaņskas kuģu būvētava, netiek kvalificēti pasākumu piešķiršanai pēc iepriekšminētās shēmas. No tā izriet, ka Gdaņskas kuģu būvētavas pārstrukturēšanas gaitā KUKE garantijas joprojām būs valsts atbalsts.

(218)

Komisija lēš, ka vērtējamais plānoto KUKE ražošanas garantiju atbalsts līdzinās starpībai starp tirgus likmēm, kurām pieskaitīti 400 bāzes punkti (lai atspoguļotu papildu risku, kas saistīts ar garantiju piešķiršanu grūtībās nonākušam uzņēmumam), un likmēm, kādas kuģu būvētavai patiesībā būtu jāmaksā. Vērtējamais atbalsts, aprēķinot pēc iepriekš aprakstītās metodes, ir PLN 28,8 miljoni.

(219)

Secinot Komisija uzskata, ka visi 4. tabulā norādītie Gdaņskas kuģu būvētavai piešķirtie atbalsti, plānotais atbalsts, kas norādīts 168. apsvērumā, un Eksporta kredītu apdrošināšanas korporācijas nodrošinātās ražošanas garantijas – gan piešķirtās, gan pārstrukturēšanas periodam plānotās – ir valsts atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(220)

Komisija ar 2005. gada 1. jūnija lēmumu uzsāka oficiālo izmeklēšanas procedūru par vairākiem pasākumiem, tostarp parādu pārstrukturēšanu (norakstīšanu, atlikšanu, izmaiņām maksājumu grafikā), pamatojoties uz dažāda veida juridisko pamatu un attiecībā uz dažādiem publisko tiesību kreditoriem, kapitāla ieguldījumu un Valsts kases garantiju.

(221)

Komisija skaidri noteica, ka Polijas arguments par to, ka kuģu īpašnieku avansa maksājumi jāuzskata par pašu ieguldījumu, nav pieņemams. Šajā sakarībā Komisija apšaubīja to, ka Eksporta kredītu apdrošināšanas korporācijas sniegtās kuģu īpašnieku avansa maksājumu garantijas nav valsts atbalsts, un paziņoja, ka izmeklēs šo avansu raksturu.

(222)

Gan Polija, gan Gdaņskas kuģu būvētavas mātesuzņēmums iesniedza par to piezīmes, tomēr, lai gan tie apstrīdēja Komisijas kompetenci dažu attiecīgo atbalsta pasākumu saderības ar kopējo tirgu novērtēšanā, tie neapstrīdēja Komisijas secinājumu, ka, ņemot vērā, ka pasākumi ir piešķirti pēc Polijas pievienošanās Eiropas Savienībai, tie ir jauns atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Vienīgais izņēmums bija KUKE izsniegto garantiju raksturs, par ko tika apgalvots, ka tās neietver valsts atbalstu. Polija vēlāk apgalvoja arī to, ka KPS piešķirtie aizdevumi nav valsts atbalsts. Komisija tāpat secināja, ka pastāv papildu nepieteikti atbalsti pastāvīgas publisko tiesību saistību nepiedzīšanas veidā. Komisija apsprieda valsts atbalsta pastāvēšanu trīs iepriekšminētajiem pasākumiem.

(223)

Polijas valdības izstrādātajā stratēģijā attiecībā uz Gdaņskas kuģu būvētavu izmeklēšanas procedūras laikā vairākas reizes tika izdarīti būtiski grozījumi. Kuģu būves nozares konsolidēšanas stratēģija tika aizstāta ar Gdaņskas un Gdiņas kuģu būvētavu nodalīšanas stratēģiju un lēmumu par Gdaņskas kuģu būvētavas privatizāciju.

(224)

Kā norādīts iepriekš, Komisija uzturēja pastāvīgu kontaktu ar Polijas kā Gdaņskas kuģu būvētavas īpašnieces iestādēm, pašu kuģu būvētavu, kā arī tās jauno īpašnieku uzņēmumu ISD Polska. Komisija sistemātiski informēja ieinteresētās personas par to, ka visi kuģu būvētavai garantētie atbalsta pasākumi, izmantojot valsts līdzekļus, iespējams, ir valsts atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, ņemot vērā kuģu būvētavas nedrošo finansiālo situāciju un ārēja finansējuma neesamību, kurā nebūtu ietverts valsts atbalsts. Komisija brīdināja arī par to, ka šis valsts atbalsts ir piešķirts, pārkāpjot EK līguma 88. panta 3. punktu, un nav saderīgs ar kopējo tirgu. Komisija vairākkārt norādīja arī uz to, ka garantijas, ko Gdiņas kuģu būvētavas grupai sniedza Eksporta kredītu apdrošināšanas korporācija un kas ir izmantotas kuģu būvei Gdaņskas kuģu būvētavā, ir valsts atbalsts.

(225)

Izmeklēšanas procedūras laikā Komisija tāpat apkopoja sīku informāciju par KPS darbību un apgrozāmo līdzekļu aizdevumu raksturu, ko tā piešķīra kuģu būvētavai. Komisija ziņoja Polijai, ka šie aizdevumi, visticamāk, ir valsts atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(226)

Izmeklēšanas procedūras laikā Komisija konstatēja arī to, ka Gdaņskas kuģu būvētavai joprojām uzkrājas publisko tiesību saistības. Komisija apkopoja informāciju par šo jautājumu un informēja Poliju (kā kuģu būvētavas kreditori, bet līdz zināmam laikam arī tās īpašnieci), ka publisko tiesību parādsaistību nepiedzīšana vai pārstrukturēšana varētu būt valsts atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(227)

Atbalsta pasākumu galvenais mērķis ir palīdzēt finansiālās grūtībās nonākušam uzņēmumam un ļaut tam turpināt darbību. Šādos gadījumos, ja tiek izpildīti attiecīgi nosacījumi, var piemērot EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu, kas atļauj valsts atbalstu, kas piešķirts, lai veicinātu zināmu saimniecisko darbību attīstību, ja šāds atbalsts nelabvēlīgi neietekmē tirdzniecības apstākļus tādā apmērā, kas ir pretēji sabiedrības interesēm. Grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu pašlaik reglamentē Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (43) (turpmāk “pamatnostādnes”), kas aizstāja iepriekšējo 1999. gadā pieņemto dokumentu (44) (turpmāk “1999. gada pamatnostādnes”).

(228)

Pamatnostādņu pārejas noteikumos ir noteikts, ka paziņojumi, kas reģistrēti pirms 2004. gada 10. oktobra, tiek pārbaudīti, ņemot vērā paziņošanas brīdī piemērojamos kritērijus (103. punkts). Šajā gadījumā Komisijai par dažiem pasākumiem tika paziņots 2004. gada 8. oktobrī, kad spēkā vēl bija 1999. gada pamatnostādnes. Taču atbilstīgi pamatnostādnēm tās attiecas uz jebkura tāda glābšanas un pārstrukturēšanas atbalsta novērtēšanu, kas piešķirts bez Komisijas atļaujas (nelikumīgs atbalsts), ja viss atbalsts vai tā daļa ir piešķirta pēc 2004. gada 1. oktobra (104. punkta pirmā daļa). Ņemot vērā, ka gandrīz visi 105. līdz 107. apsvērumā aprakstītie pasākumi tika piešķirti nelikumīgi pēc minētās dienas, Komisija secina, ka jāpiemēro 2004. gada pamatnostādnes.

(229)

Pamatnostādnes attiecas uz visu nozaru uzņēmumiem, izņemot pamatnostādņu 18. punktā uzskaitītos uzņēmumus. Nostādnēs par valsts atbalstu kuģu būvei (45), kas ir tiesiskais regulējums valsts atbalsta novērtēšanai šajā nozarē, ir atsauce uz pamatnostādņu 12. punktu kā attiecīgo glābšanas un pārstrukturēšanas atbalsta novērtēšanas juridisko pamatu.

(230)

Pamatnostādņu 17. punktā ietvertajā definīcijā ir norādīts, ka pārstrukturēšanas atbalsta pamatā ir realizējams, saskaņots un tālejošs plāns atjaunot uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspēju pamatotā laikā. Pārstrukturēšanā parasti ietilpst šādi elementi: visu uzņēmuma darbību aspektu pārstrukturēšana, pamata uzņēmējdarbības reorganizācija un racionalizācija, tostarp zaudējumus radošu darbību pārtraukšana un finanšu pārstrukturēšana. Ja pārstrukturēšanas darbības saņem valsts atbalstu, tas nevar aprobežoties ar finansiālu atbalstu, kas paredzēts pagātnes zaudējumu izlīdzināšanai, nerisinot šo zaudējumu iemeslus, t. i., neīstenojot reālu pārstrukturēšanu. Turklāt pārstrukturēšana vismaz daļēji jāfinansē par paša uzņēmuma līdzekļiem vai par ārējiem līdzekļiem, kas neietver valsts atbalstu, un valsts atbalstam jāaprobežojas ar minimālo apjomu, kas vajadzīgs, lai atjaunotu dzīvotspēju. Visbeidzot, ir jāievieš kompensācijas pasākumi, lai mazinātu atbalsta kropļojošo ietekmi.

(231)

Ņemot vērā pārstrukturēšanas atbalsta ļoti kropļojošo raksturu, Komisija uzskata, ka atbalsts ekonomiskās grūtībās nonākušiem uzņēmumiem var sekmēt saimnieciskās darbības attīstību bez nelabvēlīgas ietekmes uz tirdzniecību tādā apmērā, kas būtu pretrunā Kopienas interesēm, tikai tad, ja tiek izpildīti visi pamatnostādnēs izklāstītie nosacījumi.

(232)

Lai uzņēmums būtu tiesīgs saņemt glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalstu, tam jāatbilst grūtībās nonākuša uzņēmuma kritērijiem pamatnostādņu nozīmē. Atbilstīgi iepriekš ievietotajai 1. tabulai Gdaņskas kuģu būvētavas finansiālo situāciju, vismaz kopš 2002. gada, raksturo pastāvīgi darbības traucējumi un augoši zaudējumi. Tāpēc Gdaņskas kuģu būvētava ir grūtībās nonācis uzņēmums pamatnostādņu 11. punkta nozīmē.

(233)

Atbilstīgi pamatnostādņu 73. punktam, ja kāds uzņēmums jau iepriekš ir saņēmis glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalstu vai tostarp kādu nepaziņotu atbalstu, un ja ir pagājis mazāk par 10 gadiem kopš glābšanas atbalsta piešķiršanas brīža, pārstrukturēšanas perioda beigām vai pārstrukturēšanas plāna ieviešanas apturēšanas (ņemot vērā pēdējo notikumu), Komisija neatzīst turpmāku glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalsta piešķiršanu (tā sauktais “vienreizīguma” princips).

(234)

Lēmumā par oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu Komisija konstatēja, ka Gdaņskas kuģu būvētava 1998. gadā tika pakļauta pārstrukturēšanai, kura, pēc Polijas iestāžu teiktā, neietvēra valsts atbalstu. Komisija akceptēja Polijas iestāžu viedokli šajā ziņā. Izmeklēšanas procedūra neuzrādīja, ka šīs pārstrukturēšanas ietvaros būtu piešķirts valsts atbalsts.

(235)

Turklāt Gdaņskas kuģu būvētavai 2002. gadā piešķirtais valsts atbalsts kalpoja viena no pārstrukturēšanas procesiem atbalstīšanai.

(236)

Šādā sakarībā Komisija apliecina, ka ir ievērots “vienreizīguma” princips.

(237)

Atbilstīgi pamatnostādņu 34. punktam atbalsta piešķiršanas nosacījumam jābūt tāda pārstrukturēšanas plāna īstenošanai, kas ļauj uzņēmumam atjaunot dzīvotspēju pieņemamā laikā. Dzīvotspējas atjaunošana nozīmē, ka uzņēmums pēc pārstrukturēšanas pabeigšanas spēj segt visas savas izmaksas un gūt pietiekamu peļņu no ieguldītā kapitāla, lai pats ar saviem spēkiem konkurētu ar citiem uzņēmumiem. Pārstrukturēšana jāīsteno pēc iespējas ātri.

(238)

Komisija piebilst, ka veiktās izmeklēšanas procedūras laikā ir izskatījusi divus kuģu būvētavas valdes sagatavotos pārstrukturēšanas plānus (2004. gada marta un 2006. gada), kurus apstiprināja tās akciju kontrolpaketes turētājs – valsts. Komisija secināja, ka tās nopietnās bažas par to, vai, īstenojot šos divus plānus, tiktu atjaunota kuģu būvētavas dzīvotspēja, nav kliedētas. Pēc tam Komisija izskatīja ISD Polska 2008. gadā sagatavoto Gdaņskas kuģu būvētavas un Gdiņas kuģu būvētavas kopīgo pārstrukturēšanas plānu. Komisija savā 2008. gada 6. novembra lēmumā par izmeklēšanas procedūru valsts atbalsta lietā Gdiņas kuģu būvētavai (46) secināja, ka nav pierādīts, ka kopīgais pārstrukturēšanas plāns nodrošinātu abām kuģu būvētavām ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu.

(239)

Visbeidzot, Polijas iestādes 2009. gadā iesniedza jaunā Gdaņskas kuģu būvētavas īpašnieka ISD Polska sagatavoto pārstrukturēšanas plānu, kas stājas visu citu Komisijai iepriekš iesniegto pārstrukturēšanas plānu vietā. Tāpēc turpmāk Komisija vērtēs vienīgi 2009. gada pārstrukturēšanas plānu.

(240)

Kuģu būvētavas grūtības gadu gaitā pieauga nekārtīgi veiktu ieguldījumu, sliktas vadības un pašu riska ierobežošanas stratēģu trūkuma dēļ. Šie iekšējie trūkumi līdz ar ciklisku konjunktūru kuģu būves nozares tirgū, tērauda cenu kāpumu un zlota vērības pieaugums noveda kuģu būvētavu pie ievērojamiem zaudējumiem, parādu pieauguma, nepietiekama apgrozāmā kapitāla, citiem neefektīviem risinājumiem un kavējumiem ražošanas procesā.

(241)

Komisija uzskata, ka ir pierādīts, ka piedāvātais pārstrukturēšanas atbalsts pareizi atrisina kuģu būvētavas problēmas un ir pietiekami plaši iecerēts, izvēlētā uzņēmuma darbības dažādošanas stratēģija ir pārliecinoša un finanšu prognozes balstītas uz ticamiem pieņēmumiem. Tas pierāda, ka 2009. gada pārstrukturēšanas plāns ved uz kuģu būvētavas ilgtermiņa dzīvotspējas atgūšanu.

(242)

Komisija norāda, ka 2009. gada pārstrukturēšanas plānu sagatavojis kuģu būvētavas jaunais īpašnieks, kas jau ieguldījis ievērojamu privāto atbalstu saistībā ar šī uzņēmuma iegādi (kapitāla ieguldījums PLN 305 miljonu apmērā un PLN […] miljoni akciju iegādei no līdzšinējiem akcionāriem) un kurš apņemas pilnībā realizēt plānu, būdams pārliecināts, ka tas viņam nesīs pieņemamu peļņu. Tas, ka privāts uzņēmums ir ieguldījis kuģu būvētavā nozīmīgu atbalstu un plāno finansēt 2009. gada pārstrukturēšanas plānu, Komisijai rāda, ka tirgus subjekts tic Gdaņskas kuģu būvētavas dzīvotspējas atgūšanas iespējai. Turklāt ISD Polska ir pierādījis, ka tam ir vērtīga pieredze grūtībās nonākušu uzņēmumu veiksmīgā pārstrukturēšanā (Huta Częstochowa), kas ir papildu garantija tam, ka pārstrukturēšanas plāns ir reāls.

(243)

Attiecībā uz kuģu būvētavas biznesa stratēģiju Komisija uzskata, ka plānotā darbības diversifikācija ne tikai nodrošinās to, ka uzņēmums būs mazāk pakļauts cikliskām konjunktūras izmaiņām kuģu būves nozares tirgū, bet arī ļaus kuģu būvētavai efektīgāk izmanot spēju apstrādāt tēraudu un izmantot jaunas iespējas tirgū vēja spēkstaciju torņu ražošanas sektorā. Turklāt ražošanas diversifikācija ļaus sadalīt uzņēmuma pastāvīgās izmaksas starp dažādiem darbības veidiem un padarīs to izturīgāku pret mainīgajiem tirgus apstākļiem.

(244)

Komisija uzskata, ka plānotais pārstrukturēšanas atbalsts pareizi novērš kuģu būvētavas trūkumus. Plānā parādīta sīki izstrādāta visu pārstrukturēšanas pasākumu ieviešanas stratēģija, īpaši organizācijas, plānošanas, ražošanas cikla, piegāžu, loģistikas un nodarbinātības jomā.

(245)

Komisija konstatē, ka plāns liek pamatu tālejošai nodarbinātības pārstrukturēšanai, kas nozīmē ievērojamu nodarbinātības samazinājumu, vienlaicīgi pieaugot atalgojumam. Pārstrukturēšanas plānā par kuģu būvētavas galvenajām problēmām cita starpā ir atzīts liels darba kavējumu skaits, darbinieku rotācija un zema nodarbinātības struktūras un atalgojuma efektivitāte. Komisija uzskata, ka tāds plānotais atbalsts kā atalgojuma palielināšana un karjeras un lojalitātes veidošanas shēmu ieviešana ļaus atrisināt atklātās problēmas. Komisija norāda, ka nodarbinātība, salīdzinot ar 2006. gadu, jau ir samazināta par [… virs 20] %. Vidējais mēneša atalgojums tiešajā ražošanā, salīdzinot ar 2005. gadu, 2008. gadā pieauga par [… virs 20] %. Plāns paredz turpmāku atalgojuma pieaugumu par […] % 2009. gadā, par […] % 2010. gadā, par […] % 2011. gadā, par […] % 2012. gadā, tajā pašā laikā norādot, ka konjunktūras krituma un Gdiņas un Ščecinas kuģu būvētavu slēgšanas dēļ ir samazinājušās strādnieku finansiālās cerības.

(246)

2009. gada pārstrukturēšanas plānā ir paskaidrots, ka ražošanas efektivitātes pieaugums un biežāka sadarbība ar darbu apakšuzņēmējiem samazina darbaspēka pieprasījuma līmeni kuģu būvētavā. Plānā tāpat ir parādīti nodarbinātības samazināšanas finansiālie rezultāti. Pamatojoties uz iepriekšminētajiem argumentiem, Komisija uzskata, ka piedāvātā nodarbinātības pārstrukturēšana būs pietiekami plaši izvērsta, lai atrisinātu kuģu būvētavas problēmas nodarbinātības jomā.

(247)

Attiecībā uz kuģu būvētavas darbību Komisija uzskata, ka plānotā būtiskā kuģu būves ierobežošanas stratēģija un specializēšanās daļēji aprīkotu kuģu ražošanā ir saprātīga. Ieguldītājs vēl ir norādījis, ka izvēlētā stratēģija ir reāla, jo jau 2008. gadā kuģu būvētava ir piegādājusi piecus piekrastes tipa kuģu korpusus no sešiem pavisam kopā piegādātajiem kuģiem.

(248)

Attiecībā uz kuģu būvi plānā ir paredzēts atbalsts aizsardzības pasākumiem pret būtiskākajiem ārējiem kuģu būvētavas grūtību cēloņiem, īstenojot dažādus pasākumus. Plānā ir paredzēta indeksācijas klauzulu ieviešana līgumos par kuģu būvi, lai vismaz daļēji pārnestu uz kuģa īpašnieku ar materiālu izmaksām un atalgojumiem saistīto risku. 2009. gada pārstrukturēšanas plānā vēl paredzēta vispusīgas nodrošināšanas stratēģijas ieviešana, kuras mērķis ir mazināt ar valūtu saistīto risku. Komisija uzskata, ka piedāvātais atbalsts ir atbilstošs. Iesniegtā jutīguma analīze rāda, ka plānotais atbalsts padara uzņēmumu salīdzinoši izturīgu pret mainīgajiem tirgus apstākļiem, tostarp valūtas kursa svārstībām.

(249)

Attiecībā uz tērauda konstrukciju ražošanu pārstrukturēšanas plānā ir ietverts atsevišķs darbības plāns, kas balstās uz ISD Polska ārējā konsultanta sagatavoto tirgus analīzi. Plānā ir uzvērtas šī tirgus segmenta attīstības labās perspektīvas un priekšrocības Polijā, kas saistītas ar atrašanos pie Baltijas jūras. Turklāt par spēcīgu uzņēmējdarbības papildu faktoru jākļūst ISD Polska pieredzei tērauda konstrukciju ražošanā un pārdošanā. Plānā paredzēts, ka, nākamajos gados pakāpeniski kāpinot ražošanas pieaugumu, 2013. gadā tiks sasniegta mērķprodukcija apmēram [… virs 50] tūkstošu tonnu līmenī. Šāds ražošanas līmenis Gdaņskas kuģu būvētavai nodrošinās dalību Polijas tirgū […] % apmērā.

(250)

Ir pierādīts, ka plāni attiecībā uz tērauda konstrukciju ražošanas paplašināšanu ir reāli, jo jau 2008. gadā, kas bija pirmais kuģu būvētavas darbības gads, kopš to pārņēma ISD Polska, uzņēmums ir spējis saražot un pārdot vairāk par 10 tūkstošiem tonnu tērauda konstrukciju, kas ievērojami pārsniedz sākotnējās ieguldītāja prognozes. Turklāt ISD Polska izdevās palielināt pārdošanu uzņēmumā Huta Częstochowa no [… virs 30] tūkstošiem tonnu 2004. gadā līdz [… virs 50] tūkstošiem tonnu 2006. gadā un [… virs 90] tūkstošiem tonnu 2008. gadā.

(251)

Polijā, sākot ar deviņdesmitajiem gadiem, pastāvīgi pieaug tērauda konstrukciju ražošana. 2003. gadā Polijas ražotāji saražoja tērauda konstrukcijas PLN 6 miljonu vērtībā, 2006. gadā – PLN 9,4 miljonu vērtībā, bet 2007. gadā – PLN 12,5 miljonu vērtībā. Tas norāda, ka tirgū valda augoša tendence. Ir paredzams, ka pieprasījums pēc tērauda konstrukcijām Polijā turpmākajos gados pieaugs. Darbības plānā ir atzīmēts, ka pašreizējo konjunktūras kritumu izraisa pieprasījuma samazināšanās, taču tiek sagaidīts, ka ieguldījumi Polijā ar ES struktūrfondu līdzfinansējumu un nopietni infrastruktūras projekti izraisīs pieprasījuma kāpumu.

(252)

Ieguldītājs ir iesniedzis noslēgto līgumu kopijas par tērauda konstrukciju piegādi, piemēram, pasūtījumu, ko ISD Trade, meitasuzņēmumam, kas atbild par tērauda konstrukciju pārdošanu ISD grupā, iesniedzis uzņēmums […] Sp. z o.o. par tērauda konstrukciju piegādi 2008. gadā kopējā daudzumā 25–30 tūkstoši tonnu. Lai gan nav skaidrs, kādu procentu no šī pasūtījuma realizēs Gdaņskas kuģu būvētava, kādu Huta Częstochowa, šis pasūtījuma rāda, ka tirgū pastāv pieprasījums un ISD Polska spēj piesaistīt klientus un atrast noietu savai produkcijai. Šādā sakarībā Komisija atzīst, ka tērauda konstrukciju pārdošana, kas paredzēta 2009. gada pārstrukturēšanas plānā, ir reāla.

(253)

Ir pierādīts, ka paredzamā peļņas norma ir reāla. Plānotais peļņas līmenis ir zemāks par pašreiz ISD Polska gūto peļņu (pārdošanas starpība 2006. gadā bija [… virs 10] %, 2007. gadā [… no 10 līdz 20] %, bet 2008. gadā [… virs 10] %), turpretī paredzamā peļņas norma Gdaņskas kuģu būvētavā, balstoties uz EBITDA, būs [… ne vairāk par 10] %. Komisija šādā sakarībā uzskata, ka pieņēmumus par pārdošanas apmēru un finanšu rezultātiem tērauda konstrukciju ražošanas jomā var uzskatīt par piesardzīgiem un reāliem.

(254)

Komisija norāda, ka tērauda konstrukciju ražošana Gdaņskas kuģu būvētavā balstīsies uz esošajām tēraudapstrādes jaudām, kādas šobrīd tiek izmantotas kuģu būvei. Tāpēc paredzamais ievērojamais ražošanas kāpums tiks sasniegts ar salīdzinoši nelieliem ieguldījumiem, ko izskaidro darbības tērauda konstrukciju jomā salīdzinoši augstā iekšējā atdeves norma.

(255)

Pamatojoties uz saņemto informāciju, Komisija konstatē, ka tērauda konstrukciju segments, kuram jāveido integrējama un nozīmīga kuģu būvētavas jaunās darbības daļa, balstās uz pārliecinošu uzņēmuma tirgus pozīcijas analīzi. Tirgus analīze rāda, ka paredzamie pārdošanas un finansiālo rezultātu līmeņi ir reāli. Ir pierādīts, ka plāns balstās uz reāliem pieņēmumiem.

(256)

Attiecībā uz vēja spēkstaciju torņu ražošanu 2009. gada pārstrukturēšanas plānā ir ietverts atsevišķs darbības plāns, kas skar šo Gdaņskas kuģu būvētavas darbības jomu. Plāns ir balstīts uz tirgus analīzi, kas rāda labas perspektīvas uzņēmumam, kurš sāk darbību šajā tirgus sektorā. Uzņēmums izmantos regulārās piegādes no Huta Częstochowa, tam būs laba atrašanās vieta, kas ļaus izplatīt ražojumus ar jūras transportu, un izmantos ISD Polska pieredzi vēja spēkstaciju torņu daļu ražošanas jomā. Plāns vēl rāda, ka sakarā ar tiesību aktos paredzētajiem stimuliem (kas paredzēti atjaunojamo enerģijas avotu atbalstīšanai), kā arī ekonomiskajiem faktoriem (piemēram, mainīgas izejvielu cenas) pieprasījums pēc vēja spēkstaciju torņiem augs. Neatkarīgās analīzes paredz, ka 2010. gadā vēja spēkstacijas visā pasaulē saražos 172 miljonus MW enerģijas, bet 2015. gadā – 378 miljonus MW enerģijas. (47)

(257)

Uzņēmums iesniedza pierādījumus, ka 2009. gada februārī un aprīlī tas ir veicis sarunas ar būvniecības uzņēmumiem, kas ir potenciāli ieinteresēti celt vēja spēkstaciju torņu rūpnīcu. (48) Šīs sarunas apstiprināja ieguldītāja pieņēmumus attiecībā uz projekta sagatavošanas izmaksām un laiku.

(258)

Plānā ir sīki norādīti pieņēmumi attiecībā uz finanšu prognozēm, piemēram, ieņēmumiem, balstoties uz potenciālo pircēju sniegto informāciju, izmaksām, balstoties uz enerģijas un tērauda cenu prognozēm, apmēram […] darbinieku nodarbināšanu utt. Komisija uzskata, ka ir pierādīts, ka šie pieņēmumi ir reāli un līdz ar to paredzamie finansiālie rezultāti ir reāli.

(259)

Turklāt tas, ka divas bankas ir izrādījušas interesi par ieguldījumu vēja elektrostaciju torņu ražošanas finansēšanā, liecina, ka šis projekts ir ticams un ka tirgus tic tā ilgtermiņa rentabilitātei.

(260)

Pēc Komisijas domām ir pierādīts, ka kopējās finanšu prognozes attiecībā uz visiem trim kuģu būvētavas darbības veidiem ir ticamas un rāda, ka plāna īstenošanas rezultātā notiks kuģu būvētavas ilgtermiņa dzīvotspējas atgūšana.

(261)

Komisija uzskata, ka pieņēmumi, uz kuriem balstās prognozes, ir saprātīgi. Ir pierādīts, ka tie balstās uz ticamiem avotiem un ir reāli. Paredzamais patēriņa cenu, enerģijas cenu kāpums un paredzamie aizdevumu procentu grozījumi starpbanku tirgū balstās uz neatkarīgu analīzi. Paredzamās kuģu pārdošanas cenas balstās uz šobrīd sasniegtajiem rezultātiem, pašreizējām līgumcenām, nodomu protokoliem un tirgus datiem.

(262)

Attiecībā uz grozījumiem atalgojuma apmērā Komisija norāda, ka atalgojumi kuģu būvētavā jau ir būtiski pieauguši. Finansēšanas modelis paredz, ka darba vidējā stundas apmaksa 2009.–2018. gadā pieaugs par [… virs 40] %. Vidējais atalgojums kuģu būvētavā 2009. gadā būs par [… ap 15] % lielāks nekā 2007. gadā, turklāt vēl to plāns paredz turpmāku atalgojumu līmeņa kāpumu. Pamatojoties uz iepriekšminētajiem faktoriem un ņemot vērā pašreizējo ekonomisko krīzi, kā arī saspringto situāciju Polijas darba tirgū, it īpaši kuģu būves nozarē, Komisija uzskata, ka pieņēmumi attiecībā uz grozījumiem atalgojumā ir pamatoti.

(263)

Turklāt jutīguma analīze rāda, ka sagatavotais plāns nodrošina Gdaņskas kuģu būvētavai pietiekamu noturību pret galvenajiem riska faktoriem, kas ir saistīti ar tās darbību. Komisija ir secinājusi, ka no jutīguma analīzes izriet, ka prognozētie finanšu rādītāji ir salīdzinoši izturīgi pret grozījumiem priekšnoteikumos, kas veido to pamatu.

(264)

Pamatojoties uz iepriekšminētajiem konstatējumiem, Komisija ir secinājusi, ka 2009. gada pārstrukturēšanas plāns ir pietiekami stabils, lai nodrošinātu Gdaņskas kuģu būvētavai dzīvotspēju.

(265)

Atbilstīgi pamatnostādņu 43. punktam atbalsta summa nedrīkst pārsniegt pārstrukturēšanai nepieciešamo minimumam, t. i., izmaksas, kas vajadzīgas, lai veiktu pārstrukturēšanu. Atbalsta saņēmējam ir jāveic nozīmīgs ieguldījums pārstrukturēšanas finansēšanā, izmantojot savus līdzekļus vai ārēju finansējumu par tirgus likmēm. Šis ieguldījums, no vienas puses, pierāda tirgus ticību tam, ka uzņēmuma dzīvotspēju var atjaunot, bet, no otras puses, nodrošina valsts atbalsta ierobežošanu minimālajā apmērā. Lieliem uzņēmumiem, tādiem kā Gdaņskas kuģu būvētava, šim ieguldījumam ir jābūt vismaz 50 % apmērā no pārstrukturēšanas izmaksām. Pašu ieguldījumam ir jābūt reālam un faktiskam, neietverot tajā nākotnē paredzamo peļņu un naudas plūsmu (pamatnostādņu 43. punkts).

(266)

Pārstrukturēšanas izmaksas un finansējuma avoti aprakstīti iepriekš 134. apsvērumā. Komisija vēl norāda, ka pārstrukturēšanas izmaksās jāņem vērā arī finanšu izmaksas, kas saistītas ar ražošanas garantijām ar valsts līdzfinansējumu. Rezultātā pārstrukturēšanas izmaksas ir PLN [… virs 1 000] miljoniem. Šajā summā ietilpst izmaksas PLN [… virs 1 000] miljonu apmērā, kas aprakstītas iepriekš 134. apsvērumā, ražošanas garantiju atbalsts, kas ir specifiska, bet kuģu būves nozarei tipiska iezīme, kurš agrāk piešķirts kuģu būvētavai un kura kopējā summa ir PLN 18,9 miljoni, kas aprakstīts iepriekš 216. apsvērumā, plānoto ražošanas garantiju atbalsts, kura kopējā summa ir PLN 28,8 miljoni un kas aprakstīts iepriekš 218. apsvērumā.

(267)

Komisija uzskata, ka pārstrukturēšanas izmaksas ir ierobežotas līdz stingram izmaksu minimumam un pienācīgi pamatotas. Pārstrukturēšanas plānā ir skaidrs un detalizēts ieguldījumu plāns. Ir pareizi noteiktas nenokārtotās civiltiesiskās un publisko tiesību saistības, kuras jānomaksā. Plānā pārredzami parādīts un paskaidrots nodarbinātības pārstrukturēšanas izmaksu apmērs, kā arī naudas līdzekļi, kas nepieciešami uzņēmuma bilances uzlabošanai. Attiecībā uz laikposmu pēc 2004. gada 1. maija un laikposmu pirms pašreizējās pārstrukturēšanas, balstoties uz 2009. gada pārstrukturēšanas plānu, Komisija norāda, ka kuģu būvētavai piešķirtais valsts atbalsts ir izmantots zaudējumu segšanai un kuģu būvētavas darbības saglabāšanai, tātad tas sedza vajadzības, kas saistītas ar uzņēmuma stabilitātes saglabāšanu aplūkojamajā laikposmā.

(268)

Pārstrukturēšanas plānā paredzēts, ka Gdaņskas kuģu būvētavas pašas ieguldījumam pārstrukturēšanas izmaksu segšanai būs šādi avoti: ISD Polska kapitāla ieguldījums (PLN 305 miljoni), nevajadzīgo īpašuma daļu pārdošana un iznomāšana (PLN […] miljoni) un ārējais finansējums ar tirgus noteikumiem, t. i., banku kredīti (PLN […] miljoni).

(269)

Turpmāk norādīts Komisijas vērtējums par piedāvātajiem pašu ieguldījuma elementiem.

(270)

Pirmkārt, ISD Polska, kas ir privātuzņēmums, jau ir veicis kapitāla papildināšanu par PLN 305 miljoniem, un tas jau ir reģistrēts un iemaksāts. Tāpēc Komisija uzskata, ka tas ir atzīstams par faktisku un reālu pašu ieguldījumu atbilstīgi pamatnostādņu prasībām.

(271)

Otrkārt, Komisija, pamatojoties uz pieejamo informāciju, akceptē kā reālu un faktisku pašu ieguldījuma ieņēmumus no dažu īpašuma sastāvdaļu pārdošanas vai iznomāšanas, jo ir veikta un pamatota ieņēmumu aprēķināšana. Ieņēmumi no pārdošanas/nomas ir apmēram PLN […] miljoni.

(272)

Attiecībā uz finansējumu PLN […] miljonu apmērā, ko uzņēmums gatavojas saņemt no ārējiem avotiem ar tirgus noteikumiem, Komisija norāda, ka uzņēmums ir iesniedzis divu banku saistības ar nosacījumu, kuras ir gatavas līdzfinansēt vēja spēkstaciju torņu projekta realizēšanu PLN […] miljonu kopējā apmērā. Komisija uzskata, ka banku saistības ir pietiekamas, lai finansējumu uzskatītu par brīvu no valsts atbalsta un reālu un faktisku pamatnostādņu nozīmē. Pirmkārt, bankas savās deklarācijās balstās uz pašu biznesa plāna novērtējumu attiecībā uz vēja spēkstaciju torņu ražošanu un apliecina projekta un paredzamo finansiālo rezultātu realitāti. Otrkārt, banku izvirzīto noteikumu pildīšana galvenokārt ir atkarīga no ISD Stocznia, nevis ārējiem, neprognozējamiem apstākļiem. Visbeidzot, bankas ir apliecinājušas, ka finansējums tiks piešķirts atbilstīgi pastāvošajiem tirgus noteikumiem bez jebkādām valsts garantijām.

(273)

Komisija konstatē, ka attiecībā uz darbības vešanai nepieciešamajām atļaujām un banku prasītajām garantijām ISD Stocznia jau ir veikusi attiecīgos pasākumus, lai izpildītu banku prasības. Pirmkārt, uzņēmums ir vērsies pie ostas iestādēm un Finanšu ministrijas pēc atļaujas nodot Gdaņskas kuģu būvētavai piederošos zemes gabalus atsevišķajam juridiskajam subjektam ISD Energia Sp. z o.o., kura darbība ietvers vēja spēkstaciju torņu ražošanu. Šādu atļauju prasa juridiskie noteikumi, jo zemes gabali atrodas ostas teritorijā, taču nav nekādu priekšnoteikumu, kas liktu atteikt atļaujas izsniegšanu. Otrkārt, attiecībā uz prasīto nodrošinājumu hipotēku veidā par minēto zemes gabalu ISD Stocznia ir iesniegusi šādu skaidrojumu. Zemi, kas ir kuģu būvētavas nenokārtoto publisko tiesību parādu nodrošinājums, pašlaik apgrūtina hipotēka. Pēc kuģu būvētavas pārstrukturēšanas plāna apstiprināšanas un plānotā atbalsta piešķiršanas kuģu būvētava nomaksās nenokārtotās saistības atbilstīgi pārstrukturēšanas plānam un hipotēka tiks dzēsta. Tāpēc Komisija uzskata, ka, pēc visa spriežot, ISD Stocznia pildīs šīs divas prasības. Pēc šī lēmuma pieņemšanas vienīgais obligātais noteikums būs pozitīvs banku lēmējinstitūciju lēmums. Pamatojoties uz iepriekšminētajiem konstatējumiem, Komisija secina, ka plānoto ārējo finansējumu PLN […] miljonu apmērā vēja spēkstaciju torņu būvniecības projekta realizēšanai var atzīt par pašu ieguldījumu pārstrukturēšanas izmaksu segšanai, kurā nav ietverts valsts atbalsts un kurš ir reāls un faktisks.

(274)

Šādā sakarībā Komisija uzskata, ka finansējumu PLN [… ap 500] miljonu apmērā (305 miljoni + […] miljoni + […] miljoni) var uzskatīt par faktisku un reālu pašu ieguldījumu pārstrukturēšanas izmaksu finansēšanai. Jo pārstrukturēšanas kopējās izmaksas ir PLN [… virs 1 000], pašu ieguldījums iepriekšminētajā apmērā ir 45 % no kopējām pārstrukturēšanas izmaksām.

(275)

Vēl Komisija norāda, ka kuģu būvētava pārstrukturēšanu ir uzsākusi jau 2002. gadā. Komisija savā lēmumā par oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu atzīmēja, ka kuģu būvētavai pirms pievienošanās piešķirtais atbalsts jānorāda vērtējuma veikšanas laikā, vai pēc Polijas pievienošanās Eiropas Savienībai piešķirtais valsts atbalsts ir ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam.

(276)

Kā konstatēts lēmumā par oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu, Gdaņskas kuģu būvētava 2002.–2004. gadā saņēma valsts atbalstu PLN 157 miljonu apmērā. Komisija uzskata, ka šī summa ir izmaksu segums, kas nepieciešamas, lai uzturētu neregulāro naudas plūsmu, kāda bija šajā uzņēmumā. Saistībā ar to kopējās 2002. gada pārstrukturēšanas izmaksas ir PLN […] miljoni. Tāpēc pašu ieguldījums PLN [… ap 500] miljonu apmērā segtu 40 % no šīm pārstrukturēšanas izmaksām.

(277)

Komisija konstatē, ka 40 % līmenis, lai gan tas ir ievērojams, ir zem parasti atbilstīgi pamatnostādnēm prasītā 50 % sliekšņa. Taču atbilstīgi pamatnostādņu 44. punktam ārkārtas apstākļos un īpašās grūtībās Komisija var atļaut mazāku ieguldījumu. Pirmkārt, 40 % līmenis ir ievērojams. Otrkārt, uzņēmums atrodas teritorijā, kas atbilstīgi EK līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktam kvalificējama kā atbalstāmais reģions, kas atbilstīgi pamatnostādņu 56. punktam var pamatot zemāku pašu ieguldījuma līmeni. (49) Treškārt, Komisija konstatē, ka Gdaņskas kuģu būvētava ilgāku laiku ir atradusies grūtā finansiālajā situācijā. Neraugoties uz maksātnespējas izsludināšanu 1996. gadā un Gdiņas kuģu būvētavas 1998. gadā veikto pārņemšanu, kuģu būvētava (tāpat kā tās mātesuzņēmums) neveica attiecīgas strukturālās izmaiņas, lai pakāpeniski pielāgotos tirgus ekonomikas attīstībai un starptautiskajai konkurencei. Kopš Polijas pievienošanās Eiropas Savienībai kuģu būvētava ilgāk par trim gadiem bija valsts īpašums, un šajā laikā visu kuģu būvētavas akcionāru atbalstu veidoja valsts atbalsts. Tā kā privatizācija sākās tikai 2007. gadā, pašreizējam kuģu būvētavas privātīpašniekam būtu grūti kompensēt kuģu būvētavai līdz šim piešķirtās ievērojamās atbalsta summas ar savu ieguldījumu, neapdraudot pieņemamas peļņas gūšanu no ieguldījumiem, līdz ar to neapdraudot iespēju atjaunot kuģu būvētavas dzīvotspēju.

(278)

Vēl Komisija atzinīgi vērtē to, ka Polijas iestādēm ir izdevies privatizēt kuģu būvētavu, un Komisija šajā ziņā atzīst, ka šādos apstākļos pašu ieguldījums ir maksimāli augsts. Komisija norāda, ka neizdevušies divu citu Polijas kuģu būvētavu – Gdiņas kuģu būvētavas un Ščecinas kuģu būvētavas – privatizācijas un pārstrukturēšanas mēģinājumi rāda, ka faktiski ir grūti piesaistīt ekonomiskās darbības sektoram ar tik negatīvu pagātni privātos ieguldītājus, kuri gribētu ieguldīt nozīmīgu daļu pārstrukturēšanas finansējumā. Tāpēc nozīmīgo ISD Polska iesaistīšanos Gdaņskas kuģu būvētavā var uzskatīt par vislielāko no iespējamām.

(279)

Komisija vēl norāda, ka, ņemot vērā vienīgi pārstrukturēšanas izmaksas pēc 2004. gada (tostarp vajadzības, kas saistītas ar naudas plūsmas saglabāšanu, kas tika finansētas ar valsts atbalstu), pašu ieguldījums ir 45 %. 2002.–2004. gadā kuģu būvētavai piešķirtais valsts atbalsts samazina šo ieguldījumu līdz 40 %, ko Komisija uzskata par pieņemamu iepriekšminēto iemeslu un citu turpmāk norādīto aspektu dēļ. Laikposmā pirms 2004. gada, kad tika piešķirts atbalsts, bija spēkā 1999. gada pamatnostādnes, kurās nebija paredzēts 50 % slieksnis pašu ieguldījumam. Atbilstīgi minētajām pamatnostādnēm un Komisijas tā laika lēmumu pieņemšanas praksei pašu ieguldījums 40 % apmērā, visticamāk, tiktu atzīts par pietiekamu.

(280)

Visbeidzot, Komisija atzīst, ka šajā gadījumā, ņemot vērā visus ilgos mēģinājumus saglabāt uzņēmuma, kas ir valsts īpašums, naudas plūsmu, kā arī to, ka kuģu būvētava beigās tika privatizēta, pašu ieguldījums 40 % apmērā ir pietiekams un nodrošina atbalsta ierobežošanu līdz nepieciešamajam minimumam, kas ļauj pārstrukturēt Gdaņskas kuģu būvētavu un tai atgūt dzīvotspēju.

(281)

Komisija konstatē, ka, izņemot atbalsta saņemšanu pārstrukturēšanas finansēšanai, Gdaņskas kuģu būvētava turpinās finansēt savas vajadzības apgrozāmā kapitāla jomā ar valsts atbalsta palīdzību ražošanas garantiju veidā, ko sniedz Eksporta kredītu apdrošināšanas korporācija. Tā saņems šīs garantijas ar noteikumiem, kas atbilst noteikumiem, kādus pielieto uzņēmumiem ar augstāko riska pakāpi Komisijas apstiprinātās no valsts atbalsta brīvās garantiju sistēmas ietvaros. (50) Komisija norāda, ka šīs garantijas atbilstīgi skaidrojumiem 214. apsvērumā ir valsts atbalsts. Taču Komisija atzīst, ka šo garantiju noteikumi, jo īpaši aprēķinātie maksājumi, atbilst iepriekš norādītās garantiju sistēmas noteikumiem, kas nodrošina atbalsta ierobežošanu līdz nepieciešamajam minimumam. Komisija atzīst arī šo garantiju nepieciešamību, kuras minētajā sektorā izmanto ne tikai grūtā finansiālajā situācijā nonākuši uzņēmumi.

(282)

Atbilstīgi pamatnostādņu 38.–42. punktā noteiktajiem kritērijiem atbalsts pieņemams, radot pēc iespējas mazākus potenciālos negatīvos rezultātus attiecībā uz konkurentiem. Atbalsts nedrīkst radīt pārmērīgus konkurences izkropļojumus. Tas parasti nozīmē uzņēmuma daļas ierobežošanu nozares tirgū pēc pārstrukturēšanas perioda beigām. Uzņēmuma daļas piespiedu ierobežošana vai samazināšana dotajā tirgū ir kompensācijas pasākums par labu tā konkurentiem. Šādam ierobežojumam jābūt proporcionālam atbalsta izraisītajiem izkropļojumiem tirgū un uzņēmuma relatīvajai pozīcijai tirgū vai tirgos.

(283)

Komisija norāda, ka Gdaņskas kuģu būvētava kopš 2002. gada ir izmantojusi ievērojamas atbalsta summas un kopš tā brīža tās klātbūtne tirgū bija iespējama, pateicoties dažādos veidos piešķirtam pastāvīgam valsts atbalstam kā atteikšanās no publisko tiesību saistību piespiedu izpildes, aizdevumi, kapitāla ieguldījumi un garantijas avansa maksājumiem, kas piešķirti ar priekšrocību noteikumiem, bez kura kuģu būvētava nevarētu slēgt līgumus. Komisija vēl norāda, ka kuģu būvētava ir viena no trim lielākajām kuģu būvētavām Polijā un viena no svarīgākajām ražotājām Eiropā, un tas palielina atbalsta radītos konkurences izkropļojumus. Tāpēc atbilstīgi pamatnostādņu 40. punktam pasākumiem jābūt proporcionāliem atbalsta kropļojošajai ietekmei. Komisija uzskata, ka piedāvātie kompensācijas pasākumi pietiekami ierobežo Gdaņskas kuģu būvētavai piešķirtā atbalsta radītos konkurences izkropļojumus.

(284)

Pirmkārt, Komisija norāda, ka kuģu būvētava ievērojami ierobežos savas ražošanas jaudas kuģu būves jomā, pateicoties kuģu būvei nepieciešamo īpašuma daļu – divu no trim stāpeļiem – slēgšanai, kas līdz šim bija ražošanas procesa t.s. trūkums.

(285)

Komisija uzskata, ka divu stāpeļu slēgšana ir pietiekama šādu iemeslu dēļ. Komisija, nosakot nepieciešamā ražošanas jaudu samazinājuma sfēru, izvērtēja, kādas ir kuģu būvētavas pašreizējās tehniskās iespējas un salīdzināja ar potenciāli sasniedzamajām iespējām pārstrukturēšanas procesa un produktivitātes uzlabošanās rezultātā. Ražošanas spējas slēgšanai bija jānodrošina kuģu būvētavas tehnisko iespēju samazināšanās pēc pārstrukturēšanas, salīdzinot ar spēju pirms pārstrukturēšanas ar atbalstu valsts atbalsta veidā.

(286)

Pēc Gdaņskas kuģu būvētavas konsultanta domām, kuģu būvētavas pašreizējā ražošanas spēja pirms jebkādu pārstrukturēšanas pasākumu īstenošanas ir 165 tūkstoši cgt. 2009. gada pārstrukturēšanas plāns nodrošina iepriekšējās spējas ierobežošanu atlikušajam stāpelim vai jebkādam citam kuģu būvētavas izmantotam objektam kuģu nolaišanai ūdenī līdz aptuveni 100 tūkstošu cgt līmenim. Tādējādi tas ir ievērojams kuģu būvētavas spēju ierobežojums par apmēram 39 %.

(287)

Turklāt kuģu būvētava apņēmās šobrīd izmantot tikai vienu objektu kuģu nolaišanai ūdenī – vai nu esošo B1 stāpeli, vai citu ūdenī nolaišanas objektu, kuru kuģu būvētava iegādāsies vai kurš būs tās rīcībā. Komisija atzīmē, ka kuģu būvētava jauna kuģu ūdenī nolaišanas objekta izmantošanas gadījumā ir apņēmusies tūlīt pat anulēt nomas līgumu par B1 stāpeli.

(288)

Divu stāpeļu slēgšana no trim un apņemšanās izmantot ne vairāk par vienu kuģu ūdenī nolaišanas objektu, tajā pašā laikā saglabājot tehniskās iespējas līmenī, kas nepārsniedz aptuveni 100 tūkstošus cgt, ļauj kliedēt Komisijas šaubas šajā jomā un nodrošināt jaudu samazinājumu, kas būs pietiekami proporcionāls, lai nodrošinātu kuģu būvētavas konkurentiem ievērojamu kompensācijas atbalstu.

(289)

Turklāt Komisija konstatē, ka 2009. gada pārstrukturēšanas plānā paredzēta ievērojama kuģu būvētavas darbības samazināšanās kuģu būves jomā. Uzņēmums ievērojamā apjomā pārstās būvēt aprīkotus kuģus. Līdz ar to ievērojami samazināsies kuģu būvētavas klātbūtne tirgos, kuros bija konkurences izkropļojumi.

(290)

Komisija norāda, ka kompensācijas pasākumi jāievieš pēc iespējas drīzāk pēc valsts atbalsta piešķiršanas. Šajā gadījumā uzņēmums norādīja, ka divu stāpeļu slēgšana tiks veikta tik drīz, cik vien tas ir iespējams, ņemot vērā nepieciešamību piegādāt kuģus, par kuriem jau ir noslēgti līgumi šobrīd saistošo līgumu ietvaros ar kuģu īpašniekiem. Ātrāka stāpeļu slēgšana novestu pie ievērojamiem izkropļojumiem ražošanas ciklā un neļautu piegādāt kuģus, par kuriem ir noslēgti līgumi. Tāpēc Komisija atzīst, ka piedāvātais stāpeļu slēgšanas termiņš ir pamatots. Komisija norāda, ka divu stāpeļu slēgšana attiecīgajā laikā jau ir nodrošināta, jo uzņēmums 2009. gada aprīlī parakstīja ar stāpeļa īpašnieku vienošanos, atbilstīgi kurai B5 stāpeļa nomas līgums izbeidzas 2009. gada 1. jūlijā, bet B3 stāpeļa nomas līgums – 2010. gada 1. janvārī.

(291)

Komisija uzskata, ka konkurences izkropļojumus papildus ierobežos tas, ka kuģu būvētava apņemas 10 gadus kopš šī lēmuma pieņemšanas uzturēt gada ražošanas jaudu 100 tūkstošu cgt robežās. Līdz ar to turpmākajos 10 gados ir nodrošināts, ka valsts atbalstu uzņēmumam nevarēs izmantot uzņēmuma darbības paplašināšanas mērķiem kuģu būves jomā.

(292)

Pamatojoties uz iepriekš norādītajiem secinājumiem, Komisija konstatē, ka piedāvātie kompensācijas pasākumi ir ievērojami un pietiekami proporcionāli, lai novērstu pārmērīgus konkurences izkropļojumus, ko radītu piešķirtais atbalsts.

(293)

Komisija uzskata, ka valsts atbalsts Gdaņskas kuģu būvētavai, kas aprakstīts šī lēmuma 105. līdz 170. apsvērumā un 4. tabulā, gan nelikumīgi piešķirtais, kas piešķirts, pārkāpjot EK līguma 88. panta 3. punktu, gan paziņotais un vēl nepiešķirtais, ir saderīgs ar kopējo tirgu pamatnostādņu nozīmē attiecībā uz valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai.

(294)

Komisija atgādina, ka Gdaņskas kuģu būvētavai pilnībā jāīsteno pārstrukturēšanas plāns un jāizpilda visas citas saistības, kas ir šī lēmuma pamatā (pamatnostādņu 47. punkts). Komisijai jābūt iespējai pārliecināties par to, ka pārstrukturēšanas plāns tiek atbilstīgi īstenots, ar Polijas sūtītu regulāru, detalizētu ziņojumu starpniecību (pamatnostādņu 49. punkts un turpmākie punkti). Gdaņskas kuģu būvētavai, kas ir liels uzņēmums, pirmais ziņojums Komisijai principiāli jāiesniedz ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šī lēmuma izdošanas. Ziņojumi pēc tam jāsūta Komisijai vismaz reizi gadā, tajā pašā datumā, kādā ir pieņemts šis lēmums, līdz brīdim, kad pārstrukturēšanas plāna mērķus varēs uzskatīt par sasniegtiem. Ziņojumos jābūt ietvertai visai Komisijai vajadzīgajai informācijai, lai kontrolētu pārstrukturēšanas plāna realizācijas un finansēšanas veidu (kas jārealizē atbilstīgi Komisijas izvirzītajiem noteikumiem), izmaksu grafiku uzņēmumam un tā finansiālo situāciju, kā arī visu to noteikumu un saistību izpildi, ko uzliek šis lēmums. Tiem jo sevišķi jāietver visa būtiskā informācija par katru atbalstu jebkuram mērķim, kādu uzņēmums ir saņēmis vai nu individuāli, vai visas sistēmas ietvaros pārstrukturēšanas perioda laikā (sal. pamatnostādņu 68.–71. punkts). Ja Komisijai nepieciešams aktuāls svarīgākās informācijas apstiprinājums, piemēram, par ražošanas jaudu samazinājumu, tā var pieprasīt biežākus ziņojumus (pamatnostādņu 48. punkts). Visi grozījumi pārstrukturēšanas plānā jāpiesaka atbilstīgi pamatnostādņu 52. punktam un turpmākajiem punktiem. Vajadzības gadījumā Komisijai ar neatkarīga konsultanta palīdzību jāpārbauda, vai ziņojumi ietver pilnīgu un izsmeļošu informāciju atbilstoši šī lēmuma noteikumiem.

(295)

Komisija tāpat atgādina, ka atbilstīgi pamatnostādņu 72. punktam un turpmākajiem punktiem tiek pielietots t. s. vienreizīguma princips,