20.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 72/38

(1)

i2010 politika, kas ir Eiropas informācijas sabiedrības stratēģiskais satvars (2), veicina atvērtu un konkurējošu digitālo ekonomiku Eiropas Savienībā un uzsver informācijas un sakaru tehnoloģiju kā iekļautības un dzīves kvalitātes virzītājspēku. Papildinošu sakaru līdzekļu izstrāde varētu sekmēt darba ražīgumu un izaugsmi mobilās telefonijas tirgū.

(2)

Savienojamības lietojumus jūras satiksmē izmanto kravas un pasažieru kuģos, kas peld teritoriālajās jūrās un starptautiskajos ūdeņos Eiropas Savienībā, un pēc mēroga tie bieži ir raksturīgi visas Eiropas vai valstu savstarpējai satiksmei. Sistēmas, kas sniedz mobilo sakaru pakalpojumus kuģos (“MCV pakalpojumi”), cenšas papildināt esošo mobilo savienojamību, darbojoties tajos Eiropas Savienības dalībvalstu teritoriālo jūru – kas definētas ANO Jūras tiesību konvencijā – apgabalos, kurus neaptver sauszemes mobilie tīkli, uz ko attiecas Komisijas 2009. gada 16. oktobra Lēmums 2009/766/EK par 900 MHz un 1 800 MHz frekvenču joslu harmonizāciju tādu sauszemes sistēmu vajadzībām, kas Kopienā spēj nodrošināt Eiropas mēroga elektronisko sakaru pakalpojumus (3). Koordinētai pieejai šādu MCV pakalpojumu reglamentēšanai būtu jāatbalsta vienotā tirgus mērķi un jāspēj uzlabot GSM pakalpojumu pieejamību Eiropas Savienībā.

(3)

Radiofrekvenču spektra izmantošanas noteikumu harmonizēšanai visā Eiropas Savienībā jāveicina MCV pakalpojumu izvēršana un uzsākšana Eiropas Savienībā ar galveno mērķi izvairīties no kaitīgiem traucējumiem sauszemes mobilajos tīklos un novērst pieslēgšanos sistēmām, kas sniedz MCV pakalpojumus, ja ir iespējams pieslēgties sauszemes mobilajiem tīkliem.

(4)

Atbilstīgi Lēmuma Nr. 676/2002/EK 4. panta 2. punktam Eiropas Komisija ir pilnvarojusi (4) Eiropas Pasta un telesakaru administrāciju konferenci (turpmāk “CEPT”) identificēt tehniskos un ekspluatācijas nosacījumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu izvairīšanos no kaitīgiem traucējumiem, ko GSM sistēmas, kuras 900 MHz un 1 800 MHz frekvenču joslās lieto kuģos dalībvalstu teritoriālajās jūrās, rada esošajiem sauszemes mobilajiem tīkliem, arī šo teritoriālo jūru apgabalos, kur pakalpojumus sniedz šie tīkli, un lai nodrošinātu, ka sauszemes mobilās galiekārtas netiek pieslēgtas tādai sistēmai, kad to ekspluatē teritoriālajās jūrās, un lai netiktu traucēta mobilo galiekārtu pieslēgšanās sauszemes tīkliem. Šā lēmuma pamatā ir ar Eiropas Komisijas pilnvarojumu veiktie CEPT tehniskie pētījumi, kas aprakstīti CEPT 28. ziņojumā (5).

(5)

CEPT ziņojumā aplūkotā sistēma, kas sniedz MCV pakalpojumus, sastāv no vienas vai vairākām pikošūnu bāzes stacijām (kuģu BS) kuģī un ļauj piekļūt GSM pamattīklam ar atvilces maršrutēšanas līniju, piemēram, caur pavadoni, izmantojot citas spektra daļas, nevis 900 MHz un 1 800 MHz frekvenču joslas. Šādā sistēmā kuģa BS apkalpo GSM viesabonēšanas mobilos termināļus, kas ir kuģa pasažieru vai komandas rīcībā, sniedzot savienojamību GSM-900 un/vai GSM-1 800 frekvenču joslās, kad kuģis ir starptautiskajos ūdeņos vai teritoriālo jūru apgabalos, kur nav sauszemes mobilā tīkla pārklājuma vai tas nav pietiekams.

(6)

CEPT ziņojumā secināts, ka sistēmas, kas sniedz MCV pakalpojumus, nav izmantojamas tuvāk kā divas jūras jūdzes no piekrastes valsts bāzes līnijas. Tajā uzskaitīti vairāki tehniski un ekspluatācijas nosacījumi šādu sistēmu izmantošanai teritoriālajās jūrās divu līdz divpadsmit jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijas.

(7)

MCV iekārtas, uz kurām attiecas šis lēmums, ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 9. marta Direktīvas 1999/5/EK par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpēju atzīšanu (6) darbības jomā. Atbilstība attiecīgajiem minētajā direktīvā norādītajiem harmonizētajiem standartiem GSM-900 un/vai GSM-1 800 ļauj uzskatīt, ka ir izpildītas tās prasības, un tādējādi ir atļauts šādas iekārtas laist tirgū.

(8)

Lai gan ir Eiropas Telekomunikāciju standartu institūta izdotie harmonizētie standarti, kas nosaka tehniskās prasības, lai varētu atļaut laist tirgū šīm prasībām atbilstošas GSM iekārtas, un šādas GSM iekārtas var lietot sistēmās, kas sniedz MCV pakalpojumus, tomēr ir jānosaka konkrētas ekspluatācijas vērtības, kuras ir jāievēro sistēmās, kas sniedz MCV pakalpojumus teritoriālajās jūrās, – lai novērstu kaitīgus traucējumus sauszemes tīkliem.

(9)

Tādēļ šā lēmuma pielikumā ir iekļautas visas CEPT ziņojumā uzskaitītās tehniskās un ekspluatācijas prasības. Ir paredzams, ka šīs prasības, kas ir GSM standartu adaptējamo parametru robežās, nodrošinās, ka varēs pastāvēt līdzās sistēmas, kas nodrošina MCV pakalpojumus, sauszemes GSM/UMTS tīkli 900 un 1 800 MHz frekvenču joslās un īsa darbības rādiusa aeronavigācijas radiosistēmas (RSBN sistēmas), kas darbojas 862–960 MHz frekvenču joslā. Šajās prasībās ietilpst kaitīgo traucējumu mazināšanas paņēmieni, kas balstās uz konkrētiem GSM sistēmas ekspluatācijas parametriem, taču var tikt izmantoti arī citi līdzekļi un kaitīgo traucējumu mazināšanas paņēmieni, ja tie dod tāda paša līmeņa aizsardzību.

(10)

Nevar uzskatīt, ka šis lēmums uzliek pienākumus dalībvalstīm, kurām nav teritoriālo jūru. Tas neskar MCV pakalpojumu atļaušanu, kas neietilpst šā lēmuma darbības jomā, bet kam var būt vajadzīga dalībvalstu rīcība, kas atbilst ES tiesību aktiem attiecībā uz tām piederīgajiem kuģiem.

(11)

Dalībvalstīm jācenšas iespējami drīz 900 MHz un 1 800 MHz frekvenču joslas pilnībā atvēlēt sistēmām, kas nodrošina MCV pakalpojumus bez traucējumiem un bez aizsardzības to teritoriālajās jūrās, lai, piemēram, izvairītos no tiesību turētāju diskriminācijas šajās frekvenču joslās. Tomēr, ja apstākļi valstī neļauj joslas atvēlēt pilnībā, dalībvalstis var atvēlēt mazāku frekvenču spektra daļu, bet tām jāatvēl vismaz 2 MHz no frekvenču spektra augšupsaitei un 2 MHz no frekvenču spektra lejupsaitei, jo šāds frekvenču spektra apjoms tiek uzskatīts par minimāli nepieciešamu MCV pakalpojumu darbībai.

(12)

Lai nodrošinātu šajā lēmumā paredzēto nosacījumu ilgstošu atbilstību, ņemot vērā straujās izmaiņas radiofrekvenču spektra vidē, valstu pārvaldes iestādēm, ja iespējams, jāuzrauga, kā MCV pakalpojumu iekārtas izmanto radiofrekvenču spektru, – lai varētu aktīvi pārskatīt šo lēmumu. Šādā pārskatīšanā ņem vērā tehnoloģijas attīstību un pārbauda, vai sākotnējie pieņēmumi par MCV pakalpojumu darbību joprojām uzskatāmi par atbilstošiem.

(13)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Radiofrekvenču spektra komitejas atzinumu,

1)

“mobilo sakaru pakalpojumi kuģos (MCV pakalpojumi)” ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/21/EK (7) 2. panta c) punktā definētie elektronisko sakaru pakalpojumi, ko sniedz uzņēmums, lai dotu iespēju cilvēkiem kuģī sazināties publiskajos sakaru tīklos, izmantojot GSM sistēmu, bez tieša savienojuma ar sauszemes mobilajiem tīkliem;

2)

“900 MHz frekvenču josla” nozīmē 880–915 MHz frekvenču joslu augšupsaitei (galiekārtas raida, bāzes stacijas uztver) un 925–960 MHz frekvenču joslu lejupsaitei (bāzes stacijas raida, galiekārtas uztver);

3)

“1 800 MHz frekvenču josla” nozīmē 1 710–1 785 MHz frekvenču joslu augšupsaitei (galiekārtas raida, bāzes stacijas uztver) un 1 805–1 880 MHz frekvenču joslu lejupsaitei (bāzes stacijas raida, galiekārtas uztver);

4)

“GSM sistēma” ir elektronisko sakaru tīkls, kas atbilst Eiropas Telekomunikāciju standartu institūta publicētajiem GSM standartiem, jo īpaši EN 301 502 un EN 301 511;

5)

“bez traucējumiem un bez aizsardzības” nozīmē, ka nedrīkst radīt kaitīgus traucējumus nevienam radiosakaru dienestam un nedrīkst prasīt šo pakalpojumu aizsardzību no kaitīgiem traucējumiem, ko rada citi radiosakaru dienesti;

6)

“teritoriālā jūra” ir jāsaprot ANO Jūras tiesību konvencijā noteiktajā nozīmē;

7)

“kuģa bāzes raiduztvērēja stacija (kuģa BS)” ir mobilā pikošūna, kas atrodas kuģī un balsta GSM pakalpojumus 900 MHz un/vai 1 800 MHz frekvenču joslā.