23.2.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 46/27

PADOMES LĒMUMS 2010/112/KĀDP

(2010. gada 22. februāris),

ar ko pagarina pilnvaras Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Vidusāzijā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. pantu, 31. panta 2. punktu un 33. pantu,

ņemot vērā priekšlikumu, ar ko nākusi klajā Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos,

tā kā:

(1)

Padome 2006. gada 5. oktobrī pieņēma Lēmumu 2006/670/KĀDP (1), ar ko Pierre MOREL kungu iecēla par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (ESĪP) Vidusāzijā.

(2)

Padome 2009. gada 16. februārī pieņēma Vienoto rīcību 2009/130/KĀDP (2), izdarot grozījumus ESĪP pilnvarās un pagarinot tās līdz 2010. gada 28. februārim.

(3)

ESĪP pilnvaras būtu jāpagarina līdz 2010. gada 31. augustam. Tomēr ESĪP pilnvaras var beigties ātrāk, ja Padome pieņemtu tādu lēmumu pēc Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP) ieteikuma, kad būtu stājies spēkā lēmums, ar ko izveido Eiropas Ārējās darbības dienestu.

(4)

ESĪP īstenos pilnvaras situācijā, kas var pasliktināties un varētu kaitēt Līguma 21. pantā izklāstītajiem kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropas Savienības īpašais pārstāvis

Ar šo Eiropas Savienības īpašā pārstāvja (ESĪP) Vidusāzijā Pierre MOREL kunga pilnvaras tiek pagarinātas līdz 2010. gada 31. augustam. ESĪP pilnvaras var beigties ātrāk, ja Padome pieņemtu tādu lēmumu pēc AP ieteikuma, kad būtu stājies spēkā lēmums, ar ko izveido Eiropas Ārējās darbības dienestu.

2. pants

Politikas mērķi

ESĪP pilnvaru pamatā ir Savienības politikas mērķi Vidusāzijā. Šie mērķi ietver:

a)

veicināt labas un ciešas Vidusāzijas un Savienības attiecības, pamatojoties uz kopējām vērtībām un interesēm, kā izklāstīts attiecīgos nolīgumos;

b)

sekmēt stabilitāti un valstu sadarbību minētajā reģionā;

c)

stiprināt demokrātiju, tiesiskumu, labu pārvaldību, kā arī cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu Vidusāzijā;

d)

pievērsties galveno risku novēršanai, īpaši – risināt konkrētas problēmas, kas varētu tieši skart Eiropu;

e)

stiprināt Savienības darbību efektivitāti un pamanāmību minētajā reģionā, tostarp izvēršot ciešāku koordināciju ar citiem attiecīgiem partneriem un starptautiskajām organizācijām, piemēram, ar EDSO.

3. pants

Pilnvaras

1.   Lai sasniegtu politikas mērķus, ESĪP ir pilnvarots:

a)

Vidusāzijā veicināt visu Savienības politikas aspektu koordināciju, lai minētajā reģionā nodrošinātu Savienības ārējo darbību konsekvenci;

b)

Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP) vārdā un saskaņā ar viņa pilnvarām līdz ar Komisiju pārraudzīt, kā rit ES un Vidusāzijas jauno partnerattiecību stratēģijas īstenošana, sniegt ieteikumus un regulārus pārskatus attiecīgām Padomes struktūrām;

c)

palīdzēt Padomei arī turpmāk attīstīt plašu politiku attiecībā uz Vidusāziju;

d)

rūpīgi novērot Vidusāzijas politiskos notikumus, attīstot un uzturot ciešus kontaktus ar valdībām, parlamentiem, tiesu iestādēm, pilsonisko sabiedrību un plašsaziņas līdzekļiem;

e)

atbalstīt Kazahstānas, Kirgizstānas Republikas, Tadžikistānas un Uzbekistānas sadarbību, risinot reģiona jautājumus, kas izraisa kopīgu ieinteresētību;

f)

izvērst attiecīgus kontaktus un sadarbību ar galvenajiem ieinteresētajiem darbību veicējiem reģionā, kā arī ar visām attiecīgām reģionālām un starptautiskām organizācijām, tostarp Šanhajas Sadarbības organizāciju (Shanghai Cooperation Organisation – SCO), Eirāzijas Ekonomikas kopienu (EURASEC), Āzijas sadarbības un uzticības veicināšanas pasākumu konferenci (Conference on Interaction and Confidence-Building Measures in Asia – CICA), Kolektīvās drošības līguma organizāciju (Collective Security Treaty Organisation – CSTO), Vidusāzijas reģiona ekonomiskās sadarbības programmu (Central Asia Regional Economic Cooperation Program – CAREC) un Vidusāzijas Reģiona informācijas un koordinācijas centru (Central Asian Regional Information and Coordination Centre – CARICC);

g)

sekmēt ES politikas cilvēktiesību jomā un ES pamatnostādņu cilvēktiesību jomā īstenošanu, konkrēti attiecībā uz bērniem un sievietēm konfliktu skartās zonās, īpaši pārraugot jaunākos notikumus minētajā jomā un risinot ar tiem saistītas problēmas;

h)

cieši sadarbojoties ar EDSO, veicināt konfliktu novēršanu un atrisināšanu, attīstot kontaktus ar iestādēm un citiem vietējiem darbību veicējiem (NVO, politiskām partijām, minoritātēm, reliģiskām grupām un to vadītājiem);

i)

dot ieguldījumu ar Vidusāziju saistītu KĀDP energodrošības aspektu, ar narkotiku tirdzniecības apkarošanu un ūdens resursu apsaimniekošanu saistītu aspektu formulēšanā.

2.   ESĪP atbalsta AP darbu un pārlūko visas Savienības darbības reģionā.

4. pants

Pilnvaru īstenošana

1.   ESĪP ir atbildīgs par pilnvaru īstenošanu AP pakļautībā.

2.   Politikas un drošības komiteja (PDK) uztur privileģētus sakarus ar ESĪP un ir galvenais kontaktpunkts sakariem ar Padomi. PDK saskaņā ar pilnvarām, neskarot AP pilnvaras, dod ESĪP stratēģiskas norādes un politisku virzību.

5. pants

Finansējums

1.   ESĪP pilnvaru īstenošanas izdevumiem paredzētā finanšu atsauces summa laikposmam no 2010. gada 1. marta līdz 2010. gada 31. augustam ir EUR 800 000.

2.   Izdevumus, ko finansē no 1. punktā paredzētās summas, var veikt no 2010. gada 1. marta. Izdevumus pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.

3.   Izdevumu pārvaldību veic, pamatojoties uz līgumu starp ESĪP un Komisiju. ESĪP sniedz Komisijai pārskatu par visiem izdevumiem.

6. pants

Komandas izveide un tās sastāvs

1.   ESĪP saskaņā ar savām pilnvarām un atbilstīgajiem pieejamajiem finanšu līdzekļiem ir atbildīgs par savas komandas izveidi. Komandā iekļauj personas, kam, kā pilnvarās paredzēts, ir īpašas zināšanas konkrētos politikas jautājumos. ESĪP operatīvi informē Padomi un Komisiju par komandas sastāvu.

2.   Dalībvalstis un Savienības iestādes var ierosināt personāla norīkošanu darbā pie ESĪP. Atalgojumu personālam, ko kāda dalībvalsts vai Savienības iestāde norīko darbā pie ESĪP, maksā attiecīgā dalībvalsts vai Savienības iestāde. Darbā pie ESĪP var nosūtīt arī ekspertus, ko dalībvalstis ir norīkojušas darbā uz Padomes Ģenerālsekretariātu. Starptautiskajiem personāla līgumdarbiniekiem ir kādas dalībvalsts valstspiederība.

3.   Norīkotais personāls turpina būt nosūtītājas valsts vai Savienības nosūtītājas iestādes administratīvā pakļautībā, un tas veic savus pienākumus un darbojas ESĪP pilnvaru interesēs.

7. pants

ESĪP un viņa personāla privilēģijas un imunitāte

Par privilēģijām, imunitāti un citām garantijām, kas ir vajadzīgas ESĪP un viņa personāla locekļu misijas veikšanai un sekmīgai norisei, attiecīgi vienojas ar uzņēmēju pusi/uzņēmējām pusēm. Šajā nolūkā dalībvalstis un Komisija sniedz visu vajadzīgo atbalstu.

8. pants

Klasificētas ES informācijas drošība

ESĪP un viņa komandas locekļi ievēro drošības principus un minimālos standartus, kas ir noteikti Padomes Lēmumā 2001/264/EK (2001. gada 19. marts), ar ko pieņem Padomes drošības reglamentu (3), jo īpaši rīkojoties ar klasificētu ES informāciju.

9. pants

Piekļuve informācijai un materiāli tehniskais atbalsts

1.   Dalībvalstis, Komisija un Padomes Ģenerālsekretariāts nodrošina, ka ESĪP var piekļūt jebkurai atbilstīgai informācijai.

2.   Savienības delegācijas un/vai dalībvalstis attiecīgā gadījumā nodrošina materiāli tehnisko atbalstu reģionā.

10. pants

Drošība

Saskaņā ar Savienības politiku par tāda Savienības personāla drošību, kas izvietots ārpus tās, lai veiktu operatīvas darbības saskaņā ar Līguma V sadaļu, ESĪP saskaņā ar savām pilnvarām un drošības situāciju ģeogrāfiskajā teritorijā, par ko viņš ir atbildīgs, veic visus praktiski iespējamos pasākumus visa viņa tiešā pakļautībā esošā personāla drošībai, jo īpaši:

a)

izstrādājot konkrētai misijai drošības plānu, kura pamatā ir Padomes Ģenerālsekretariāta norādes, ietverot tai pielāgotus fiziskus, organizatoriskus un procesuālus drošības pasākumus, reglamentējot personāla drošu pārvietošanos uz misijas teritoriju un drošu pārvietošanos tajā, kā arī drošības pārkāpumu novēršanu un plānus ārkārtas situācijām un misijas evakuācijai;

b)

nodrošinot, ka visam personālam, kas izvietots ārpus Savienības, ir augsta riska apdrošināšana atbilstīgi apstākļiem misijas teritorijā;

c)

nodrošinot, ka visi komandas locekļi, ko izvieto ārpus Savienības, tostarp vietējie līgumdarbinieki, pirms vai pēc ierašanās misijas teritorijā ir piedalījušies atbilstīgās drošības apmācībās, kuru pamatā ir riska klasifikācija, ko misijas teritorijai piešķīris Padomes Ģenerālsekretariāts;

d)

nodrošinot, ka tiek īstenoti visi saskaņotie ieteikumi, kas sniegti pēc regulāra drošības izvērtējuma, un – saistībā ar vidusposma ziņojumiem un pārskata ziņojumu par pilnvaru īstenošanu – rakstiski ziņojot AP, Padomei un Komisijai par šo ieteikumu īstenošanu un citiem drošības jautājumiem.

11. pants

Ziņošana

ESĪP regulāri sniedz mutiskus un rakstiskus ziņojumus AP un PDK. Vajadzības gadījumā ESĪP ziņojumus sniedz arī Padomes darba grupām. Rakstiskus ziņojumus regulāri izsūta, izmantojot COREU tīklu. Pēc AP un PDK ieteikuma ESĪP var sniegt ziņojumus arī Ārlietu padomei.

12. pants

Koordinācija

1.   ESĪP veicina vispārēju Savienības politikas koordināciju. Viņš palīdz nodrošināt, lai visi Savienības instrumenti misijas norises vietā būtu saskaņoti Savienības politisko mērķu sasniegšanas nolūkā. ESĪP darbības koordinē ar Komisijas darbībām, kā arī ar darbībām, ko veic ESĪP Afganistānā. ESĪP regulāri sniedz informatīvus ziņojumus dalībvalstu pārstāvniecībām un Savienības delegācijām.

2.   Misijas norises vietā ESĪP uztur ciešu saikni ar Savienības delegāciju vadītājiem un dalībvalstu pārstāvniecību vadītājiem. Viņi dara visu iespējamo, lai palīdzētu ESĪP īstenot pilnvaras. ESĪP uztur saikni arī ar citām starptautiskajām un reģionālajām struktūrām attiecīgajā teritorijā.

13. pants

Pārskatīšana

Šā lēmuma īstenošanu un tā saderību ar citām Savienības darbībām reģionā regulāri pārskata. ESĪP pilnvaru termiņa beigās iesniedz pilnvaru īstenošanas pārskata ziņojumu AP, Padomei un Komisijai.

14. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

To piemēro no 2010. gada 1. marta.

15. pants

Publicēšana

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2010. gada 22. februārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

C. ASHTON

(1)  OV L 275, 6.10.2006., 65. lpp.

(2)  OV L 46, 17.2.2009., 43. lpp.

(3)  OV L 101, 11.4.2001., 1. lpp.