23.2.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 46/16

PADOMES LĒMUMS 2010/109/KĀDP

(2010. gada 22. februāris),

ar ko pagarina pilnvaras Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Dienvidkaukāzā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. pantu, 31. panta 2. punktu un 33. pantu,

ņemot vērā priekšlikumu, ar ko nākusi klajā Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos,

tā kā:

(1)

Padome 2006. gada 20. februārī pieņēma Vienoto rīcību 2006/121/KĀDP (1), ar ko Peter SEMNEBY kungu iecēla par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (ESĪP) Dienvidkaukāzā.

(2)

Padome 2009. gada 16. februārī pieņēma Vienoto rīcību 2009/133/KĀDP (2), izdarot grozījumus ESĪP pilnvarās un pagarinot tās līdz 2010. gada 28. februārim.

(3)

ESĪP pilnvaras būtu jāpagarina līdz 2010. gada 31. augustam. Tomēr ESĪP pilnvaras var beigties ātrāk, ja Padome pieņemtu tādu lēmumu pēc Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP) ieteikuma, kad būtu stājies spēkā lēmums, ar ko izveido Eiropas Ārējās darbības dienestu.

(4)

ESĪP īstenos pilnvaras situācijā, kas var pasliktināties un varētu kaitēt Līguma 21. pantā izklāstītajiem kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropas Savienības īpašais pārstāvis

Ar šo Eiropas Savienības īpašā pārstāvja Dienvidkaukāzā Peter SEMNEBY kunga pilnvaras tiek pagarinātas līdz 2010. gada 31. augustam. ESĪP pilnvaras var beigties ātrāk, ja Padome pieņemtu tādu lēmumu pēc AP ieteikuma, kad būtu stājies spēkā lēmums, ar ko izveido Eiropas Ārējās darbības dienestu.

2. pants

Politikas mērķi

1.   ESĪP pilnvaru pamatā ir Eiropas Savienības politikas mērķi Dienvidkaukāzā. Šie mērķi ietver:

a)

palīdzēt Armēnijai, Azerbaidžānai un Gruzijai īstenot politiskas un saimnieciskas reformas, īpaši tiesiskuma, demokratizācijas, cilvēktiesību, labas pārvaldības, attīstības un nabadzības mazināšanas jomā;

b)

saskaņā ar pastāvošiem mehānismiem novērst konfliktus reģionā, sekmēt konfliktu noregulējumu miera līdzekļiem, arī veicinot bēgļu un attiecīgo valstu robežās pārvietotu personu atgriešanos;

c)

lietišķi sadarboties ar galvenajiem ieinteresētajiem darbību veicējiem reģionā;

d)

veicināt un atbalstīt reģiona valstu, jo īpaši Dienvidkaukāza valstu, turpmāku savstarpēju sadarbību, tostarp saimniecības, enerģijas un transporta jautājumos;

e)

stiprināt Savienības efektivitāti un pamanāmību reģionā.

2.   ESĪP atbalsta darbu, ko reģionā veic AP.

3. pants

Pilnvaras

Lai sasniegtu politikas mērķus, ESĪP ir pilnvarots:

a)

attīstīt kontaktus ar reģiona valdībām, parlamentiem, tiesu iestādēm un pilsonisko sabiedrību;

b)

mudināt Armēniju, Azerbaidžānu un Gruziju sadarboties, risinot reģiona jautājumus, kas rada kopīgu ieinteresētību, piemēram, kopīgus drošības apdraudējumus, terorisma un organizētas noziedzības apkarošanu;

c)

veicināt konfliktu novēršanu un palīdzēt radīt apstākļus, kas veicinātu pakāpenisku konfliktu noregulējumu, tostarp ierosinot darbības saistībā ar pilsonisko sabiedrību un teritoriju atjaunošanu, neskarot Līgumu par Eiropas Savienības darbību;

d)

veicināt konfliktu noregulējumu un atvieglināt noregulējumu īstenošanu ciešā sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru un ANO Mobilo grupu, Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju un tās Minskas grupu;

e)

nodrošināt vietēju politisku vadību Gruzijā dislocētās Eiropas Savienības Pārraudzības misijas (EUMM Georgia) vadītājam;

f)

intensificēt Savienības dialogu ar galvenajiem ieinteresētajiem darbību veicējiem reģionā;

g)

palīdzēt Padomei nākotnē izstrādāt vispārēju Dienvidkaukāza politiku;

h)

izmantojot atbalsta grupu:

—

ziņot un regulāri sniegt izvērtējumus Savienībai par stāvokli uz robežām,

—

palīdzēt Gruzijai un Krievijas Federācijai vairot savstarpēju uzticību, tādējādi nodrošinot visu attiecīgo pušu efektīvu sadarbību un koordināciju,

—

konfliktu reģionos nodibināt attiecīgus kontaktus, tādējādi ļaujot atbalsta grupai minētajos reģionos sekmēt uzticības veidošanu un izvērtēt robežu jautājumus, kad ar Gruzijas valdību būs panākta vienošanās par kompetenci un būs notikušas konsultācijas ar visām ieinteresētajām pusēm (tas neattiecas uz lokālām operatīvām darbībām Abhāzijā un Dienvidosetijā),

—

palīdzēt Gruzijas robežpolicijai un citām attiecīgām valsts iestādēm, kas atrodas Tbilisi, īstenot vispārēju integrētas robežsardzes stratēģiju,

—

sadarboties ar Gruzijas iestādēm, lai uzlabotu Tbilisi saziņu ar robežu, tostarp izvēršot darbaudzināšanu. To dara, visos komandķēdes posmos cieši sadarbojoties starp Tbilisi un robežām (tas neattiecas uz operatīvām teritoriālajām darbībām Abhāzijā un Dienvidosetijā);

i)

sekmēt ES politikas cilvēktiesību jomā un ES pamatnostādņu cilvēktiesību jomā īstenošanu, konkrēti, attiecībā uz bērniem un sievietēm konfliktu skartās zonās, īpaši pārraugot jaunākos notikumus minētajā jomā un risinot ar tiem saistītas problēmas.

4. pants

Pilnvaru īstenošana

1.   ESĪP ir atbildīgs par pilnvaru īstenošanu AP pakļautībā.

2.   Politikas un drošības komiteja (PDK) uztur privileģētus sakarus ar ESĪP un ir galvenais kontaktpunkts sakariem ar Padomi. PDK saskaņā ar pilnvarām, neskarot AP pilnvaras, dod ESĪP stratēģiskas norādes un politisku virzību.

5. pants

Finansējums

1.   ESĪP pilnvaru īstenošanas izdevumiem paredzētā finanšu atsauces summa laikposmam no 2010. gada 1. marta līdz 2010. gada 31. augustam ir EUR 1 855 000.

2.   Izdevumus, ko finansē no 1. punktā paredzētās summas, var veikt no 2010. gada 1. marta. Izdevumus pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, kurus piemēro Savienības vispārējam budžetam.

3.   Izdevumu pārvaldību veic, pamatojoties uz līgumu starp ESĪP un Komisiju. ESĪP sniedz Komisijai pārskatu par visiem izdevumiem.

6. pants

Komandas izveide un sastāvs

1.   ESĪP saskaņā ar savām pilnvarām un atbilstīgajiem pieejamajiem finanšu līdzekļiem ir atbildīgs par savas komandas izveidi. Komandā iekļauj personas, kam, kā pilnvarās paredzēts, ir īpašas zināšanas konkrētos politikas jautājumos. ESĪP operatīvi informē Padomi un Komisiju par komandas sastāvu.

2.   Dalībvalstis un Savienības iestādes var ierosināt personāla norīkošanu darbā pie ESĪP. Atalgojumu personālam, ko kāda dalībvalsts vai Savienības iestāde norīko darbā pie ESĪP, maksā attiecīgā dalībvalsts vai Savienības iestāde. Darbā pie ESĪP var nosūtīt arī ekspertus, ko dalībvalstis ir norīkojušas darbā uz Padomes Ģenerālsekretariātu. Starptautiskajiem personāla līgumdarbiniekiem ir kādas dalībvalsts valstspiederība.

3.   Norīkotais personāls turpina būt nosūtītājas valsts vai Savienības nosūtītājas iestādes administratīvā pakļautībā, un tas veic savus pienākumus un darbojas ESĪP pilnvaru interesēs.

7. pants

ESĪP un viņa personāla privilēģijas un imunitāte

Par privilēģijām, imunitāti un citām garantijām, kas ir vajadzīgas ESĪP un viņa personāla locekļu misijas veikšanai un sekmīgai norisei, attiecīgi vienojas ar uzņēmēju pusi/uzņēmējām pusēm. Šajā nolūkā dalībvalstis un Komisija sniedz visu vajadzīgo atbalstu.

8. pants

Klasificētas ES informācijas drošība

ESĪP un viņa komandas locekļi ievēro drošības principus un minimālos standartus, kas ir noteikti Padomes Lēmumā 2001/264/EK (2001. gada 19. marts), ar ko pieņem Padomes drošības reglamentu (3), jo īpaši – rīkojoties ar klasificētu ES informāciju.

9. pants

Piekļuve informācijai un materiāli tehniskais atbalsts

1.   Dalībvalstis, Komisija un Padomes Ģenerālsekretariāts nodrošina, ka ESĪP var piekļūt jebkurai atbilstīgai informācijai.

2.   Savienības delegācijas un/vai dalībvalstis attiecīgā gadījumā nodrošina materiāli tehnisko atbalstu reģionā.

10. pants

Drošība

Saskaņā ar Savienības politiku par tāda Savienības personāla drošību, kas izvietots ārpus tās, lai veiktu operatīvas darbības saskaņā ar Līguma V sadaļu, ESĪP saskaņā ar savām pilnvarām un drošības situāciju ģeogrāfiskajā teritorijā, par ko viņš ir atbildīgs, veic visus praktiski iespējamos pasākumus visa viņa tiešā pakļautībā esošā personāla drošībai, īpaši:

a)

izstrādājot konkrētai misijai drošības plānu, kura pamatā ir Padomes Ģenerālsekretariāta norādes, ietverot tai pielāgotus fiziskus, organizatoriskus un procesuālus drošības pasākumus, reglamentējot personāla drošu pārvietošanos uz misijas teritoriju un drošu pārvietošanos tajā, kā arī drošības pārkāpumu novēršanu un plānus ārkārtas situācijām un misijas evakuācijai;

b)

nodrošinot, ka visam personālam, kas izvietots ārpus ES, ir augsta riska apdrošināšana atbilstīgi apstākļiem misijas teritorijā;

c)

nodrošinot, ka visi komandas locekļi, ko izvieto ārpus ES, tostarp vietējie līgumdarbinieki, pirms vai pēc ierašanās misijas teritorijā ir piedalījušies atbilstīgās drošības apmācībās, kuru pamatā ir riska klasifikācija, ko misijas teritorijai piešķīris Padomes Ģenerālsekretariāts;

d)

nodrošinot, ka tiek īstenoti visi saskaņotie ieteikumi, kas sniegti pēc regulāra drošības izvērtējuma, un – saistībā ar vidusposma ziņojumiem un pārskata ziņojumu par pilnvaru īstenošanu – rakstiski ziņojot AP, Padomei un Komisijai par šo ieteikumu īstenošanu un citiem drošības jautājumiem.

11. pants

Ziņošana

ESĪP regulāri sniedz mutiskus un rakstiskus ziņojumus AP un PDK. Vajadzības gadījumā ESĪP ziņojumus sniedz arī Padomes darba grupām. Rakstiskus ziņojumus regulāri izsūta, izmantojot COREU tīklu. Pēc AP vai PDK ieteikuma ESĪP var sniegt ziņojumus arī Ārlietu padomei.

12. pants

Koordinācija

1.   ESĪP veicina vispārēju Savienības politisko koordināciju. Viņš palīdz nodrošināt, lai visi Savienības instrumenti misijas norises vietā būtu saskaņoti Savienības politisko mērķu sasniegšanas nolūkā. ESĪP darbības koordinē ar Komisijas darbībām, kā arī ar darbībām, ko reģionā veic citi ESĪP, un jo īpaši – ar darbībām, ko veic Gruzijas krīzes situācijas atrisinājumam ieceltais ESĪP, vienlaikus ņemot vērā konkrētus pēdējā pilnvaru mērķus. ESĪP regulāri sniedz informatīvus ziņojumus dalībvalstu pārstāvniecībām un Savienības delegācijām.

2.   Misijas norises vietā ESĪP uztur ciešu saikni ar Savienības delegācijas vadītājiem un dalībvalstu pārstāvniecību vadītājiem. Viņi dara visu iespējamo, lai palīdzētu ESĪP īstenot pilnvaras. ESĪP sniedz vietējas politiskas norādes EUMM Georgia vadītājam. ESĪP un civilās operācijas komandieris vajadzības gadījumā savstarpēji apspriežas. ESĪP uztur saikni arī ar citām starptautiskajām un reģionālajām struktūrām attiecīgajā teritorijā.

13. pants

Pārskatīšana

Šā lēmuma īstenošanu un tā saderību ar citām Savienības darbībām reģionā regulāri pārskata. ESĪP pilnvaru termiņa beigās iesniedz pilnvaru īstenošanas pārskata ziņojumu AP, Padomei un Komisijai.

14. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

To piemēro no 2010. gada 1. marta.

15. pants

Publikācija

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2010. gada 22. februārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

C. ASHTON

(1)  OV L 49, 21.2.2006., 14. lpp.

(2)  OV L 46, 17.2.2009., 53. lpp.

(3)  OV L 101, 11.4.2001., 1. lpp.