20.2.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 45/10

(1)

Vēstulē, kas 2009. gada 9. septembrī reģistrēta Komisijas Ģenerālsekretariātā, Lietuva lūdza atļauju arī turpmāk piemērot pasākumu, kas ir atkāpe no Direktīvas 2006/112/EK noteikumiem, kuros noteikta persona, kas atbild par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksu nodokļu iestādēm.

(2)

Komisija saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 395. panta 2. punktu 2009. gada 27. oktobra vēstulē informēja pārējās dalībvalstis par Lietuvas lūgumu. Ar 2009. gada 29. oktobra vēstuli Komisija paziņoja Lietuvai, ka tās rīcībā ir visa informācija, ko tā uzskata par vajadzīgu, lai izvērtētu pieprasījumu.

(3)

Pasākums paredz, ka arī turpmāk pakalpojumu saņēmējam ir jāmaksā PVN, kas maksājams attiecībā uz preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, ko veic nodokļa maksātājs, uz kuru attiecas tiesas pārraudzībā īstenota maksātnespējas procedūra vai pārstrukturēšanas procedūra, un darījumos ar kokmateriāliem.

(4)

Finansiālu grūtību dēļ nodokļa maksātāji, uz kuriem attiecas tiesas pārraudzībā īstenotas maksātnespējas procedūras vai pārstrukturēšanas procedūras, bieži vien nespēj nodokļu iestādēm samaksāt PVN, ko tās iekasē par veiktajām preču piegādēm vai sniegtajiem pakalpojumiem. Pakalpojumu saņēmējs, ja tas ir nodokļa maksātājs ar atskaitīšanas tiesībām, tomēr var veikt šā PVN atskaitījumu pat tad, ja piegādātājs to nav samaksājis nodokļu iestādēm.

(5)

Tirgus īpatnību un iesaistīto uzņēmumu rīcības dēļ Lietuva ir saskārusies ar problēmām kokmateriālu tirgū, kur valda sīkie uzņēmumi – bieži vien tālākpārdevēji un starpnieki, kurus nodokļu iestādēm ir izrādījies grūti izkontrolēt. Visbiežāk sastopamais nodokļa nemaksāšanas veids ir rēķina izrakstīšana par piegādēm, kam seko uzņēmuma pazušana, nenomaksājot nodokli un atstājot klientam derīgu rēķinu nodokļa atskaitījumam.

(6)

Nosakot, ka iepriekš norādītajos gadījumos atbildīgais par PVN samaksu ir saņēmējs, kurš ir nodokļu maksātājs, šī atkāpe novērš attiecīgās PVN iekasēšanas problēmas, neskarot maksājamo nodokļu summu. Tādējādi, no vienas puses, tiek vienkāršots nodokļu iestāžu darbs, uzlabojot nodokļu iekasēšanu, un, no otras puses, novērsta atsevišķu veidu nodokļu nemaksāšana vai izvairīšanās no nodokļa maksāšanas. Šajā ziņā pasākums ir atkāpe no Direktīvas 2006/112/EK 193. panta, kur paredzēts, ka parasti par šā nodokļa nomaksu atbild nodokļa maksātājs, kurš piegādā preces vai sniedz pakalpojumus.

(7)

Šis pasākums iepriekš ticis atļauts ar Padomes Lēmumu 2006/388/EK (2) atbilstīgi tobrīd piemērojamajai Padomes Sestajai direktīvai 77/388/EEK (1977. gada 17. maijs) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (3).

(8)

Tiesiskā un faktiskā situācija, kuras dēļ patlaban tiek piemērots atkāpes pasākums, nav mainījusies un turpina pastāvēt. Tādēļ būtu jāatļauj Lietuvai pasākumu piemērot ierobežotā laikposmā arī turpmāk.

(9)

Atkāpei nebūs negatīvas ietekmes uz Savienības pašu resursiem, ko veido PVN,

a)

tādu preču piegāžu un pakalpojumu sniegšanas gadījumā, ko veic nodokļa maksātājs, uz kuru attiecas tiesas pārraudzībā veikta maksātnespējas procedūra vai pārstrukturēšanas procedūra;

b)

kokmateriālu piegāžu gadījumā.