30.1.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 26/30

PADOMES LĒMUMS 2010/53/KĀDP

(2009. gada 30. novembris)

par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Austrāliju un Eiropas Savienību par klasificētas informācijas drošību

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 24. pantu,

ņemot vērā prezidentvalsts ieteikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2009. gada 9. martā pieņēma lēmumu pilnvarot prezidentvalsti, kam palīdz ģenerālsekretārs/augstais pārstāvis (ĢS/AP), un, pilnībā iesaistot Komisiju, saskaņā ar 24. pantu Līgumā par Eiropas Savienību sākt sarunas ar Austrāliju, lai noslēgtu nolīgumu par informācijas drošību.

(2)	Saskaņā ar minēto pilnvarojumu sākt sarunas prezidentvalsts, kam palīdz ĢS/AP, apsprieda ar Austrāliju nolīgumu par klasificētas informācijas drošību.

(3)	Nolīgums būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Eiropas Savienības vārdā ir apstiprināts Nolīgums starp Austrāliju un Eiropas Savienību par klasificētas informācijas drošību.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots iecelt personu vai personas, kas tiesīgas parakstīt nolīgumu, lai tas kļūtu saistošs Eiropas Savienībai.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

4. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2009. gada 30. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

B. ASK

30.1.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 26/31

TULKOJUMS

NOLĪGUMS

starp Austrāliju un Eiropas Savienību par klasificētas informācijas drošību

AUSTRĀLIJA

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “ES”,

(turpmāk “Puses”),

ŅEMOT VĒRĀ, ka Pusēm ir kopīgs mērķis – stiprināt savu drošību visiem iespējamiem līdzekļiem un nodrošināt saviem pilsoņiem augstu aizsardzības līmeni drošības telpā,

ŅEMOT VĒRĀ, ka Puses ir vienisprātis par to, ka būtu jāizvērš savstarpējas apspriedes un sadarbība vispārsvarīgos jautājumos drošības jomā,

ŅEMOT VĒRĀ, ka šajā kontekstā Pusēm ir pastāvīga vajadzība apmainīties ar klasificētu informāciju,

ATZĪSTOT, ka pilnvērtīgām un iedarbīgām apspriedēm un sadarbībai var būt vajadzīga piekļuve Austrālijas un ES klasificētai informācijai, kā arī iespēja Pusēm apmainīties ar klasificētu informāciju,

APZINOTIES, ka piekļuve klasificētai informācijai un tās apmaiņa prasa atbilstīgus drošības pasākumus,

TĀ KĀ Austrālija un ES 2008. gada 29. oktobrī ir izveidojušas partnerattiecību sistēmu, atbalstot vairākus kopīgus mērķus,

TĀ KĀ šīs partnerattiecību sistēmas 1. mērķis īpaši paredz sākt sarunas par nolīgumu par klasificētas informācijas drošību,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Darbības joma

1. Lai sasniegtu mērķi – stiprināt divpusēju un daudzpusēju dialogu un sadarbību kopējās ārējās drošības politikas un drošības interešu atbalstam, šo nolīgumu piemēro klasificētai informācijai, kā definēts 2. panta a) apakšpunktā, kuru sniedz kāda no Pusēm vai ar kuru Puses apmainās.

2. Katra Puse aizsargā klasificētu informāciju, kas saņemta no otras Puses, jo īpaši pret neatļautu izpaušanu.

3. Katra Puse pilda nolīgumā paredzētos pienākumus saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem.

2. pants

Definīcijas

Šajā nolīgumā:

“klasificēta informācija” ir visa informācija, uz kuru attiecas jebkuras Puses noteikta drošības klasifikācija (kā paredzēts 4. pantā) un kuras izpaušana varētu radīt dažādas pakāpes zaudējumu vai kaitējumu jebkuras Puses interesēm. Šī informācija var būt mutiska, vizuāla, elektroniska, magnētiska vai kā dokuments, vai arī materiālā veidā, tostarp kā iekārta vai tehnoloģija, un arī kā reprodukcijas vai tulkojumi;

b)	“ES” ir Eiropas Savienības Padome (turpmāk “Padome”), ģenerālsekretārs/augstais pārstāvis un Padomes Ģenerālsekretariāts, kā arī Eiropas Kopienu Komisija (turpmāk “Eiropas Komisija”);

c)	“sniedzēja Puse” ir Puse, kas otrai Pusei sniedz klasificētu informāciju;

d)	“saņēmēja Puse” ir Puse, kas no sniedzējas Puses saņem klasificētu informāciju;

“drošības klasifikācija” ir apzīmējums, kuru sniedzēja Puse ir piešķīrusi informācijai, lai norādītu aizsardzības līmeņa minimumu, kas šai informācijai jānodrošina, lai to pasargātu no izpaušanas, kura sniedzējai Pusei varētu radīt nelabvēlīgas sekas. Katras Puses drošības klasifikācijas ir precizētas 4. pantā;

f)	“vajadzība pēc informācijas” ir princips, ka piekļuve klasificētai informācijai būtu jāierobežo tā, lai tai piekļūst tikai tie, kam šāda informācija ir vajadzīga, lai veiktu savus amata pienākumus;

g)	“trešā persona” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas nav viena no Pusēm;

h)	“līgumslēdzējs” ir fiziska persona (izņemot tās personas, ar kurām Austrālijā vai ES noslēgts darba līgums) vai juridiska persona, kurai ir tiesības slēgt līgumus par preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, šis termins attiecas arī uz apakšlīgumslēdzējiem.

3. pants

Aizsardzības līmenis

Lai nodrošinātu to, ka klasificētai informācijai, ar ko apmainās saskaņā ar šo nolīgumu, piemēro līdzvērtīgu aizsardzības līmeni, katra Puse un tās vienības, kā noteikts šā nolīguma 2. panta b) apakšpunktā, garantē, ka tām ir izveidota drošības sistēma un drošības pasākumi, kas balstās uz tādiem drošības pamatprincipiem un tādu drošības standartu minimumu, kā noteikts attiecīgās Puses normatīvajos aktos un attiecīgi atspoguļots drošības noteikumos, kuri izstrādāti saskaņā ar 12. pantu.

4. pants

Drošības klasifikācijas

1. Klasificēta informācija ir atzīmēta ar šādām drošības klasifikācijām:

a)	Austrālija klasificētu informāciju atzīmē ar TOP SECRET, SECRET vai HIGHLY PROTECTED, CONFIDENTIAL vai PROTECTED, RESTRICTED vai X-IN-CONFIDENCE;

b)	ES klasificētu informāciju atzīmē ar TRES SECRET UE/EU TOP SECRET, SECRET UE, CONFIDENTIEL UE vai RESTREINT UE.

2. Drošības klasifikāciju atbilstība ir šāda:

Eiropas Savienībai	Austrālijai
TRES SECRET UE/EU TOP SECRET	TOP SECRET
SECRET UE	SECRET vai HIGHLY PROTECTED
CONFIDENTIEL UE	CONFIDENTIAL vai PROTECTED
RESTREINT UE	RESTRICTED vai X-IN-CONFIDENCE

3. Pirms sniedz klasificētu informāciju, sniedzēja Puse klasificētajai informācijai piešķir drošības klasifikāciju un klasificēto informāciju apzīmogo, ieliek tajā atzīmi vai norāda sniedzējas Puses nosaukumu.

4. Sniedzēja Puse var šādu klasificētu informāciju papildināt ar vēl kādu atzīmi, lai saņēmējai Pusei precizētu visus lietošanas, izpaušanas, atklāšanas un piekļuves ierobežojumus. Saņēmēja Puse ievēro visus šādus ierobežojumus.

5. pants

Klasificētas informācijas aizsardzība

Katra dalībvalsts:

a)	nodrošina to iekārtu drošību, kurās uzglabā otras Puses sniegto klasificēto informāciju, un attiecībā uz katru šādu iekārtu nodrošina, ka ir veikti visi vajadzīgie pasākumi tās klasificētās informācijas kontrolei, aizsardzībai un drošībai, kuru saskaņā ar šo nolīgumu sniegusi otra Puse;

b)	nodrošina, ka klasificētā informācija, ar ko apmainās saskaņā ar šo nolīgumu, saglabā savu drošības klasifikācijas atzīmi, kuru devusi sniedzēja Puse, un ka klasifikāciju nepazemina vai neatceļ bez sniedzējas Puses iepriekšējas rakstiskas piekrišanas;

c)	klasificētajai informācijai, kas saņemta no sniedzējas Puses, nodrošina vismaz līdzvērtīgu aizsardzības pakāpi tai, ko nodrošina pašas klasificētajai informācijai saskaņā ar drošības klasifikācijas atbilstību, kura precizēta 4. panta 2. punktā;

d)	šādu klasificētu informāciju neizmanto citos nolūkos kā tikai tādos, ko noteikusi sniedzēja Puse, vai tādos, kādos klasificēta informācija sniegta;

e)	šādu klasificētu informāciju neizpauž trešai personai vai jebkurai ES iestādei vai vienībai, kas nav minēta 2. panta b) apakšpunktā, ja iepriekš nav saņemta sniedzējas Puses rakstiska piekrišana;

f)	nepieļauj, ka šādai klasificētai informācijai piekļūst citas fiziskas personas, ja vien tām informācija nav vajadzīga, lai veiktu savus amata pienākumus, un ja tās vajadzības gadījumā nav izgājušas attiecīga līmeņa drošības pārbaudi, lai piekļūtu šādai klasificētai informācijai;

g)	nodrošina, lai visas fiziskās personas, kam ir piekļuve šādai klasificētai informācijai, būtu informētas par savu pienākumu sargāt informāciju saskaņā ar šīs Puses iekšējiem normatīvajiem aktiem; un

h)	nodrošina, ka pienācīgi aizsargā saskaņā ar šo nolīgumu savstarpēji apmainītas klasificētas informācijas izcelsmes iestādes tiesības, kā arī intelektuālā īpašuma tiesības, piemēram, patentu tiesības, autortiesības vai tirdzniecības noslēpumu.

6. pants

Klasificētas informācijas izpaušana

1. Saskaņā ar izcelsmes kontroles principu klasificētu informāciju var izpaust vai atklāt tikai sniedzēja Puse saņēmējai Pusei.

2. Īstenojot 1. punktu, nav atļauta nekāda vispārēja informācijas atklāšana, ja vien Puses saskaņā ar 12. pantu nav vienojušās attiecībā uz dažām klasificētas informācijas kategorijām, kas ir būtiskas to operatīvajām vajadzībām.

7. pants

Drošības pielaides

1. Austrālijā un ES piekļūt klasificētai informācijai drīkst tikai fiziskas personas, kuras:

a)	pamatojoties uz vajadzību pēc informācijas, pieprasa piekļuvi klasificētai informācijai, lai varētu veikt savus amata pienākumus; un

b)	ja tām vajadzīga piekļuve informācijai, kas klasificēta kā CONFIDENTIAL, PROTECTED, CONFIDENTIEL UE vai augstāk, piešķirta attiecīgā līmeņa personāla drošības pielaide vai kuras citādi saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem ir pietiekami pilnvarotas sava amata pienākumu dēļ.

2. Atļauja, ko kāda no Pusēm nosaka kādas personas personāla drošības pielaidei, atbilst šīs puses drošības interesēm, un tās pamatā ir visa pieejamā informācija par to, vai personai piemīt neapšaubāma lojalitāte, integritāte, godprātība un uzticamība.

3. Katras Puses personāla drošības pielaides ir balstītas uz pienācīgu izmeklēšanu, kas veikta pietiekami sīki, lai pārliecinātos, ka 2. punktā minētie kritēriji ir ievēroti attiecībā uz katru personu, kam jāpiešķir pielaide klasificētai informācijai.

8. pants

Drošības apmeklējumi un procedūras

1. Puses sniedz savstarpēju palīdzību saistībā ar tās klasificētas informācijas drošību, ar kuru apmainās saskaņā ar šo nolīgumu.

2. Par drošību atbildīgās iestādes, kas minētas 12. pantā, regulāri rīko savstarpējas drošības apspriedes un novērtējuma apmeklējumus, lai novērtētu, cik efektīvi ir saskaņā ar šo nolīgumu veiktie pasākumi un saskaņā ar 12. pantu izstrādātie drošības noteikumi, lai aizsargātu klasificēto informāciju, ar ko Puses apmainījušās.

3. Katra Puse pēc pieprasījuma sniedz otrai Pusei informāciju par saviem drošības standartiem, procedūrām un praksi, lai aizsargātu un iznīcinātu klasificētu informāciju. Katra Puse rakstiski informē otru Pusi par jebkādām izmaiņām tās drošības standartos, procedūrās un praksē, kuras ietekmē veidu, kādā aizsargā un iznīcina klasificētu informāciju.

9. pants

Klasificētas informācijas sniegšana līgumslēdzējiem

Saņēmēja Puse var sniegt līgumslēdzējam vai iespējamam līgumslēdzējam saņemtu klasificētu informāciju tikai tad, ja sniedzēja Puse devusi iepriekšēju rakstisku piekrišanu. Pirms līgumslēdzējam vai iespējamam līgumslēdzējam izpauž vai atklāj jebkādu šādu klasificētu informāciju, saņēmēja Puse pārliecinās, ka:

a)	šim līgumslēdzējam vai iespējamajam līgumslēdzējam un tā personālam, kuram vajadzīga piekļuve klasificētajai informācijai, ir personāla drošības pielaide saskaņā ar 7. pantu; un

b)	viņu iekārtas spēj pienācīgi aizsargāt klasificētu informāciju.

10. pants

Procedūras klasificētas informācijas apmaiņai

1. Šajā nolīgumā:

a)	attiecībā uz ES visu klasificēto informāciju adresē Padomes Kancelejas vadītājam, un Padomes Kancelejas vadītājs to nosūta dalībvalstīm un Eiropas Komisijai saskaņā ar 3. punktu;

attiecībā uz Austrāliju visu klasificēto informāciju adresē attiecīgās Austrālijas valdības aģentūras vai departamenta kancelejai, izmantojot Austrālijas vēstniecību un Austrālijas valdības misiju Eiropas Savienībā, Briselē. Attiecīgo Austrālijas valdības aģentūru un departamentu adreses ir uzskaitītas drošības noteikumos, kurus Puses izstrādājušas saskaņā ar 12. pantu.

2. Elektroniski nosūtīta klasificēta informācija ir kodēta saskaņā ar sniedzējas Puses prasībām, kas izklāstītas tās drošības politikā un noteikumos. Kad klasificētu informāciju pārsūta, saņem, uzglabā un apstrādā Pušu iekšējos tīklos, ievēro sniedzējas Puses prasības.

3. Vienas Puses sūtīto klasificēto informāciju, kas ir pieejama tikai konkrētiem kompetentiem tās ierēdņiem, iestādēm vai dienestiem, izņēmuma kārtā operatīvu iemeslu dēļ var adresēt vai tā var būt pieejama tikai konkrētiem otrās Puses ierēdņiem, iestādēm vai dienestiem, kas īpaši izraudzīti par saņēmējiem, ņemot vērā viņu kompetenci un ievērojot principu par vajadzību pēc informācijas. Attiecībā uz ES šo korespondenci sūta ar Padomes Kancelejas vadītāja starpniecību vai ar Eiropas Komisijas Ģenerālsekretariāta Drošības direktorāta kancelejas vadītāja starpniecību, ja šāda informācija ir adresēta Eiropas Komisijai. Attiecībā uz Austrāliju klasificētu informāciju adresē saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu.

11. pants

Pārraudzība

1. No ES puses šā nolīguma īstenošanu pārrauga Padomes ģenerālsekretārs un Eiropas Komisijas loceklis, kas atbild par drošības jautājumiem.

2. No Austrālijas valdības puses šā nolīguma īstenošanu pārrauga ārlietu ministrs, aizsardzības ministrs un ģenerālprokurors.

12. pants

Drošības noteikumi

1. Šā nolīguma īstenošanai par drošību atbildīgās iestādes, kas norādītas 2., 3. un 4. punktā, savstarpēji rakstiski sazinoties, paredz drošības noteikumus, lai izstrādātu standartus savstarpējai tādas klasificētas informācijas aizsardzībai, uz kuru attiecas šis nolīgums.

2. Ģenerālprokuratūra, rīkojoties Austrālijas valdības vārdā un tās pakļautībā, izstrādā drošības noteikumus tās klasificētās informācijas aizsardzībai un drošībai, kas Austrālijai sniegta saskaņā ar šo nolīgumu.

3. Padomes Ģenerālsekretariāta drošības dienests, kas darbojas Padomes ģenerālsekretāra vadībā un vārdā un rīkojas Padomes vārdā un tās pakļautībā, izstrādā drošības noteikumus tās klasificētās informācijas aizsardzībai un drošībai, kas ES sniegta saskaņā ar šo nolīgumu.

4. Eiropas Komisijas Drošības direktorāts, rīkojoties par drošības jautājumiem atbildīgā Komisijas locekļa pakļautībā, izstrādā drošības noteikumus tās klasificētās informācijas aizsardzībai, kuru saskaņā ar šo nolīgumu pārsūta Eiropas Komisijai un tās telpās.

5. Attiecībā uz ES 1. punktā minētos drošības noteikumus apstiprina Padomes Drošības komiteja.

13. pants

Zudums vai apdraudējums

Iestādes, kas minētas 12. pantā, izstrādā procedūras, kas jāievēro:

a)	ja ir pierādījumi vai aizdomas, ka ir zaudēta vai apdraudēta klasificēta informācija, kuras apmaiņa notikusi saskaņā ar šo nolīgumu; un

b)	lai informētu sniedzēju Pusi par izmeklēšanas rezultātiem un pasākumiem, kas veikti, lai novērstu atkārtotu tādas klasificētās informācijas zudumu vai apdraudējumu, kuras apmaiņa ir notikusi saskaņā ar šo nolīgumu.

14. pants

Izmaksas

Katra Puse sedz izdevumus, kas tai radušies, īstenojot šo nolīgumu.

15. pants

Aizsardzības spēja

Pirms Puses viena otrai sniedz klasificētu informāciju saskaņā ar šo nolīgumu vai apmainās ar to, 12. pantā minētās iestādes vienojas par to, ka saņēmēja Puse spēj aizsargāt un glabāt klasificētu informāciju, ievērojot drošības noteikumus, kas izstrādājami saskaņā ar minēto pantu.

16. pants

Citi nolīgumi

Šis nolīgums neliedz Pusēm slēgt citus nolīgumus un vienošanās par klasificētas informācijas sniegšanu vai apmaiņu ar to, ja vien tie nav pretrunā šā nolīguma noteikumiem.

17. pants

Domstarpību izšķiršana

Visas domstarpības starp Austrāliju un Eiropas Savienību, kas rodas, interpretējot vai piemērojot šo nolīgumu, risina tikai Pušu savstarpējās sarunās.

18. pants

Stāšanās spēkā un grozījumi

1. Šis nolīgums stājas spēkā pirmā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad Puses ir savstarpēji paziņojušas par šim nolūkam vajadzīgo iekšējo procedūru pabeigšanu.

2. Katra Puse paziņo otrai Pusei par visām izmaiņām savos normatīvajos aktos, kas varētu ietekmēt šajā nolīgumā minētās klasificētās informācijas aizsardzību. Šādos gadījumos Puses pēc vajadzības apspriežas par šā nolīguma grozījumiem saskaņā ar 4. pantu.

3. Pēc vienas vai otras Puses lūguma šo nolīgumu var pārskatīt, lai apsvērtu iespējamos grozījumus.

4. Jebkurus grozījumus šajā nolīgumā veic vienīgi rakstiski un abām Pusēm savstarpēji vienojoties. Tie stājas spēkā pēc 1. punktā paredzētās savstarpējās paziņošanas.

19. pants

Nolīguma darbības izbeigšana

1. Katra Puse jebkurā laikā, paziņojot rakstiski, var izbeigt nolīguma darbību. Nolīguma darbības izbeigšana stājas spēkā pēc deviņdesmit (90) dienām no dienas, kad paziņojums par to ir iesniegts otrai Pusei.

2. Neatkarīgi no šā nolīguma darbības izbeigšanas visu klasificēto informāciju, ko Puses saņēmušas saskaņā ar šo nolīgumu, turpina aizsargāt atbilstīgi šim nolīgumam. Puses nekavējoties apspriež šādas klasificētas informācijas apstrādi vai iznīcināšanu.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotie ir parakstījuši šo nolīgumu.

Briselē, 2010. gada 13. janvārī, divos eksemplāros angļu valodā.

Austrālijas vārdā

Eiropas Savienības vārdā